Ādas veidojumi

Ādas veidojumi ir plašs apzīmējums dažādām redzamām vai sataustāmām ādas izmaiņām: plankumiem, mezgliņiem, pacēlumiem, kārpām līdzīgiem veidojumiem, pigmentētiem laukumiem, asinsvadu veidojumiem, raupjiem plankumiem, zemādas mezgliem, rētveida izmaiņām vai nedzīstošām čūliņām. Daļa ādas veidojumu ir labdabīgi un nerada veselības apdraudējumu, bet citi var būt pirmsvēža izmaiņas vai ādas vēzis.

Svarīgākais: pēc izskata vien cilvēkam bieži nav iespējams droši noteikt, kas tieši ir veidojums uz ādas. Ja veidojums ir jauns un turpina mainīties, strauji aug, asiņo, čūlo, nedzīst, maina krāsu vai formu, kļūst sāpīgs vai izskatās citādi nekā pārējie, to vajadzētu pārbaudīt pie dermatologa.

Kas ir ādas veidojumi?

Ādas veidojums nav viena konkrēta diagnoze. Tas ir aprakstošs termins, ko lieto, ja uz ādas redzama vai sataustāma izmaiņa. Tā var būt dzimumzīme, kārpa, papiloma, seborejiska keratoze, angioma, dermatofibroma, lipoma, cista, aktīniskā keratoze, iekaisīgs mezgliņš, rēta vai ādas audzējs.

Daži veidojumi ir pigmentēti, piemēram, dzimumzīmes. Citi ir ādas krāsā, raupji vai kārpaini, piemēram, kārpas. Mīksti, ādas krāsas izaugumi ādas krokās ikdienā bieži tiek saukti par papilomām. Zem ādas sataustāmi apaļi vai kustīgi mezgli dažkārt var būt cistas, lipomas vai citi zemādas veidojumi.

Ne visas paceltās ādas izmaiņas ir audzēji. Mazus, cietus ādas pacēlumus dermatoloģijā sauc par papulām, un tās var būt daļa no aknes, rozācijas, psoriāzes, dermatīta, infekcijas vai citas ādas slimības. Ir arī pārejošas ādas reakcijas, piemēram, nātrene jeb urtikārija, kas var izskatīties kā pacelti, niezoši izsitumi, bet parasti nav pastāvīgs ādas veidojums.

Kāpēc ādas veidojums nav viena diagnoze?

Vienādi izskatīgi veidojumi var rasties no dažādām ādas struktūrām: pigmenta šūnām, ādas virskārtas šūnām, asinsvadiem, saistaudiem, taukaudiem, matu folikuliem, rētaudiem vai iekaisuma procesiem. Tāpēc ārstēšana un riska izvērtējums atšķiras.

Piemēram, pacelts brūns veidojums var būt dzimumzīme, seborejiska keratoze vai arī pigmentēts ādas audzējs. Raupjš plankums var būt sausa āda, kārpa, aktīniskā keratoze, psoriāze vai plakanšūnu karcinomas sākuma forma. Zemādas mezgls var būt cista, lipoma, iekaisis folikuls vai cits veidojums. Sabiezēts pacēlums pēc traumas, operācijas vai iekaisuma var būt hipertrofiska rēta vai keloīds. Tieši tāpēc nozīmīga ir dermatologa apskate un, ja nepieciešams, dermatoskopija.

Biežākie ādas veidojumu veidi

Tabulā apkopotas biežāk sastopamās izmaiņas. Apraksti ir orientējoši un nav pietiekami pašdiagnozei: līdzīgi var izskatīties gan labdabīgi, gan ļaundabīgi veidojumi.

Attēlā redzami bieži sastopamu labdabīgu ādas veidojumu piemēri: dzimumzīme, mīkstā fibroma jeb akrohordons, ķiršu angioma un seborejiskā keratoze. Attēls ir ilustratīvs; diagnozi pēc veidojuma izskata vien noteikt nevar.

Labdabīgi, pirmsvēža un ļaundabīgi veidojumi

Labdabīgi ādas veidojumi

Labdabīgi ādas veidojumi bieži aug lēni, ir samērā simetriski, ilgstoši nemainās un neasiņo bez traumas. Pie tiem var piederēt daudzas dzimumzīmes, seborejiskas keratozes, mīkstās fibromas, angiomas, dermatofibromas, lipomas un cistas. Rētas arī nav ļaundabīgi audzēji, taču var radīt sāpes, niezi vai funkcionālus traucējumus. Šīs pazīmes neļauj pilnīgi droši izslēgt ādas vēzi bez ārsta izvērtējuma.

Pirmsvēža izmaiņas

Pirmsvēža izmaiņas vēl nav invazīvs vēzis, bet tajās ir šūnu izmaiņas, kas daļā gadījumu var progresēt. Tipisks piemērs ir aktīniskā keratoze, kas biežāk rodas saules bojātās vietās: uz sejas, ausīm, galvas ādas, plaukstu virspusēm un apakšdelmiem.

Ļaundabīgi ādas veidojumi

Ļaundabīgi veidojumi ietver melanomu, bazaliomu jeb bazālo šūnu karcinomu un plakanšūnu karcinomu. Tie var būt gan pigmentēti, gan sārti vai ādas krāsā. Plašāku pārskatu par šīm diagnozēm lasiet rakstā par ādas vēzi.

Dzimumzīmes un pigmentēti veidojumi

Dzimumzīme jeb melanocītisks nēvuss ir pigmenta šūnu veidojums. Tā var būt iedzimta vai parādīties dzīves laikā. Daudzas dzimumzīmes ir labdabīgas, taču īpaša uzmanība jāpievērš jaunām, mainīgām vai no pārējām atšķirīgām dzimumzīmēm.

ABCDE princips

Pašnovērošanā palīdz ABCDE princips:

• A — asimetrija: viena veidojuma puse atšķiras no otras.
• B — robežas: malas ir neregulāras, izrobotas vai neskaidras.
• C — krāsa: veidojumā ir vairākas krāsas vai nevienmērīgs krāsojums.
• D — diametrs: uzmanība jāpievērš veidojumiem, kuru diametrs pārsniedz aptuveni 6 mm, taču melanoma var būt arī mazāka.
• E — evolūcija: veidojums laika gaitā maina izmēru, formu, krāsu vai sajūtas.

Augšējā kreisajā laukā redzams regulārs pigmentēts veidojums, bet pārējos laukos – asimetrijas, neregulāru robežu un nevienmērīgas pigmentācijas piemēri. Šīs pazīmes pašas par sevi nav diagnoze, taču ir iemesls veidojumu pārbaudīt pie dermatologa.

Svarīga ir arī tā sauktā neglītā pīlēna pazīme: ja viens veidojums būtiski atšķiras no pārējiem uz ādas, tas jāparāda ārstam. ABCDE princips neaptver visas melanomas formas, tāpēc pārbaude vajadzīga arī jaunam, augošam vai asiņojošam veidojumam, kas neatbilst šīm pazīmēm. Plašāk lasiet rakstos par dzimumzīmēm un dzimumzīmju pārbaudi.

Kārpas, papilomas un vīrusa izraisīti veidojumi

Kārpas

Kārpas ir cilvēka papilomas vīrusa jeb CPV izraisīti ādas virskārtas veidojumi. Tās bieži ir raupjas, blīvas un var atrasties uz rokām, pēdām, ap nagiem vai citās vietās. Ne katrs raupjš veidojums ir kārpa: līdzīgi var izskatīties varžacs, seborejiska keratoze, dzimumzīme vai pat ādas audzējs.

Papilomas un mīkstās fibromas

Ikdienā par papilomām bieži sauc mīkstas fibromas jeb akrohordonus: mīkstus, ādas krāsas vai brūnganus izaugumus, kas mēdz veidoties uz kakla, padusēs, zem krūtīm, cirkšņos vai plakstiņu apvidū. Tās var traucēt kosmētiski, berzties pret apģērbu vai rotaslietām un reizēm iekaist pēc traumēšanas.

Mīkstā fibroma nav tas pats, kas vīrusa izraisīta kārpa. Tās klātbūtne pati par sevi nenozīmē CPV infekciju vai seksuāli transmisīvu slimību. Nosaukums vien nav pietiekams diagnozes noteikšanai, jo dažādi kājiņveida vai kārpaini izaugumi var būt līdzīgi.

Ja veidojums sāp, asiņo, strauji aug, atrodas uz sejas, pie naga, uz pēdas vai dzimumorgānu apvidū, nepieciešama dermatologa izvērtēšana. Par ārstēšanas iespējām lasiet rakstos par kārpu noņemšanu un papilomu noņemšanu. Dzimumorgānu kārpas un CPV infekcija ir atsevišķa tēma, kas plašāk aprakstīta rakstā par papilomas vīrusu.

Cistas un zemādas mezgli

Zemādas mezgli ne vienmēr ir ādas audzēji klasiskā nozīmē. Tie var būt cistas, lipomas, iekaisuši matu folikuli, palielināti limfmezgli vai citi veidojumi. Cista parasti ir norobežots veidojums ar sieniņu, kura dobumā atkarībā no veida var būt šķidrums, keratīns vai cits saturs. Bieža ādas cista ir epidermoidāla cista, kurā uzkrājas keratīns.

Cista var būt mierīga un nesāpīga, bet tā var arī iekaist, kļūt apsārtusi, sāpīga, palielināties vai izdalīt saturu. Ja zemādas mezgls aug, atkārtoti iekaist, sāp, mainās vai nav skaidrs, kas tas ir, to vēlams parādīt ārstam. Dziļam, strauji augošam vai grūti izkustināmam mezglam var būt nepieciešami papildu izmeklējumi, piemēram, ultrasonogrāfija.

Sarkani ādas veidojumi un asinsvadu izmaiņas

Sarkans veidojums uz ādas ne vienmēr nozīmē iekaisumu vai ļaundabīgu procesu. Bieži tie ir asinsvadu veidojumi, piemēram, angiomas vai hemangiomas. Ķiršu angiomas parasti izskatās kā mazi, koši sarkani vai violeti sarkani punkti vai pacēlumi. Tās biežāk parādās pieaugušā vecumā un parasti ir labdabīgas.

Ātri augošs, sarkans un viegli asiņojošs mezgliņš var būt piogēna granuloma, kas ir labdabīgs asinsvadu veidojums. Neraugoties uz nosaukumu, tā nav tāda pati iekaisuma šūnu granuloma kā granulomatozu slimību gadījumā. Par atšķirīgajiem šī termina lietojumiem plašāk lasiet rakstā par granulomu.

Tomēr sarkani, sārti vai ādas krāsas veidojumi var būt arī bazalioma, plakanšūnu karcinoma, nepigmentēta melanoma, iekaisīga papula, folikulīts vai traumēts veidojums. Īpaši jāuzmanās, ja sarkans veidojums asiņo, čūlo, nedzīst, veido atkārtotu kreveli, aug vai kļūst sāpīgs.

Asinsvadu veidojumus reizēm var ārstēt ar lāzerterapiju, bet pirms jebkuras likvidēšanas svarīgi pārliecināties par diagnozi.

Raupji, zvīņaini un saules bojāti ādas plankumi

Raupjš, zvīņains vai smilšpapīram līdzīgs plankums uz saules bojātas ādas var būt aktīniskā keratoze. Tā nav lipīga infekcija, bet ir saistīta ar ilgstošu ultravioletā starojuma ietekmi. Aktīniskā keratoze ir pirmsvēža izmaiņa, kas daļā gadījumu var progresēt līdz plakanšūnu karcinomai.

Ne katrs zvīņains plankums ir aktīniskā keratoze. Zvīņaini, sarkani un sabiezēti perēkļi var būt arī psoriāze, atopiskais dermatīts, alerģiskais kontaktdermatīts, sēnīšu infekcija vai seborejisks dermatīts. Ja plankums ir ilgstošs, mainās, asiņo, sāp vai nereaģē uz parastu ādas kopšanu, to nevajadzētu ārstēt tikai kā sausu ādu.

Īpaši jāuzmanās, ja raupjš plankums kļūst biezāks, sāp, asiņo, mitro, čūlo vai veido atkārtotu kreveli. Šādām izmaiņām nepieciešama dermatologa apskate.

Papulas, pumpas un iekaisīgi mezgliņi

Pacienti bieži par ādas veidojumiem sauc arī pumpas, papulas, pustulas vai iekaisīgus mezgliņus. Papula ir mazs, ciets pacēlums ādā, bet tās cēloņi var būt ļoti dažādi. Papulas var parādīties aknes, rozācijas, psoriāzes, kontaktdermatīta, kukaiņu kodumu, folikulīta, vīrusu infekciju vai citu ādas slimību gadījumā.

Ja izsitumi ir vairāki, parādās pēkšņi, niez, ir sāpīgi, strutaini vai atkārtojas vienās un tajās pašās vietās, jādomā ne tikai par atsevišķu veidojumu, bet arī par ādas slimību. Piemēram, akne var izpausties ar komedoniem, papulām, pustulām un dziļākiem mezgliem, savukārt psoriāze biežāk veido sarkanus, sabiezētus, zvīņainus perēkļus.

Pārejoši izsitumi vai pastāvīgs ādas veidojums?

Ne viss, ko pacients sauc par ādas veidojumu, ir pastāvīgs audu veidojums. Piemēram, nātrene parasti izpaužas ar niezošiem, paceltiem izsitumiem, kuru atsevišķie elementi vienā vietā izzūd 24 stundu laikā, lai gan citur var rasties jauni. Tas atšķiras no dzimumzīmes, kārpas, keratozes, cistas vai audzēja, kas saglabājas vienā vietā ilgāk.

Ja izsitumi ir pārejoši, parādās dažādās ķermeņa vietās un stipri niez, iespējama nātrene jeb urtikārija. Ja pēc saskares ar kosmētiku, metālu, darba vielām vai cimdiem rodas ilgstošs apsārtums, nieze, pūslīši, plaisas vai zvīņošanās, iespējams alerģiskais kontaktdermatīts. Savukārt pastāvīgs mezgliņš, plankums vai zemādas veidojums, kas nemazinās, jāizvērtē kā ilgstoša ādas vai zemādas izmaiņa.

Rētas un ādas veidojumi

Dažkārt pacients par ādas veidojumu uzskata arī rētu: ādas izmaiņu, kas palikusi pēc traumas, operācijas, iekaisuma, aknes, apdeguma vai iepriekšējas ādas procedūras. Rēta var būt plakana, iegrimusi, pacelta, sabiezēta, sārta, tumšāka vai gaišāka nekā apkārtējā āda.

Hipertrofiskas rētas un keloīdi

Hipertrofiska rēta ir pacelta un sabiezēta, bet paliek sākotnējā bojājuma robežās. Keloīds ir blīvs rētaudu veidojums, kas var augt pāri sākotnējās brūces robežām. Abi var niezēt, sāpēt vai radīt kosmētisku un funkcionālu diskomfortu.

Rētu parasti palīdz atpazīt saistība ar iepriekšēju bojājumu vai procedūru, tomēr ne katrs pacelts vai sabiezēts ādas laukums ir rēta. Ja šķietama rēta aug, asiņo, čūlo, sāp, maina krāsu vai veido atkārtotu kreveli, to vajadzētu pārbaudīt pie dermatologa, īpaši, ja nav skaidra iepriekšēja bojājuma. Dažas ādas vēža formas var atgādināt nedzīstošu rētu, čūliņu vai rētveida laukumu.

Rētas pēc ādas veidojumu noņemšanas

Pēc ādas veidojuma noņemšanas iespējama rēta. Tās izskatu ietekmē veidojuma dziļums, izvēlētā metode, ķermeņa vieta, pacienta ādas dzīšanas īpatnības, ģenētiska nosliece uz keloīdiem un pēcaprūpe. Ja iepriekš bijuši keloīdi vai izteikti sabiezētas rētas, par to jāinformē ārsts pirms procedūras.

Ādas veidojumi bērniem

Bērniem biežāk sastopamas dzimumzīmes, hemangiomas, kārpas, kontagiozie moluski, papulas, kukaiņu kodumu reakcijas un dažādi iekaisīgi izsitumi. Lielākā daļa bērnu ādas veidojumu nav ļaundabīgi, tomēr bērnu āda mainās līdz ar augšanu, un vecākiem var būt grūti saprast, kas ir normāla attīstība un kas jāpārbauda.

Pie ārsta bērnu vajadzētu vest, ja veidojums strauji aug, asiņo, čūlo, kļūst sāpīgs, atrodas pie acs, mutes vai dzimumorgāniem vai traucē ikdienas funkcijām. Arī lielas iedzimtas dzimumzīmes vai vairāki netipiski pigmentēti veidojumi jāizvērtē dermatologam.

Ja bērnam ir daudz sīku, ādas krāsas vai perlamutra pumpiņu, īpaši ar nelielu iedobi centrā, iespējams kontagiozais molusks, taču diagnozi nosaka ārsts. Dzimumorgānu apvidus veidojumi bērnam jāizvērtē pediatram vai dermatologam; atrašanās šajā vietā pati par sevi nenosaka veidojuma cēloni vai infekcijas pārnešanas veidu.

Kādas pazīmes nedrīkst ignorēt?

Pie dermatologa jāvēršas, ja ādas veidojums:

• ir jauns un turpina palielināties;
• maina krāsu, formu, izmēru vai robežas;
• asiņo bez skaidras traumas;
• čūlo, mitro vai nedzīst;
• veido atkārtotu kreveli;
• niez, sāp vai kļūst jutīgs;
• ir nevienmērīgi krāsots vai asimetrisks;
• izskatās citādi nekā pārējie veidojumi;
• atrodas uz sejas, lūpas, auss, galvas ādas, pēdas, plaukstas, naga vai dzimumorgānu apvidū un ir jauns, mainīgs, simptomātisks vai grūti novērtējams;
• ir zemādas mezgls, kas strauji aug, kļūst sāpīgs vai iekaist;
• izskatās kā rēta, bet aug, čūlo, asiņo vai nav saistīts ar skaidru traumu;
• rodas cilvēkam ar novājinātu imunitāti vai iepriekšēju ādas vēzi un izskatās neparasti vai mainās.

Šīs pazīmes nenozīmē, ka veidojums noteikti ir vēzis, taču tās ir iemesls ārsta apskatei. Ja izmaiņas strauji progresē, nevajadzētu gaidīt nākamo plānveida pārbaudi.

Kā pašam novērot ādu?

Ādas pašpārbaude palīdz pamanīt izmaiņas laikā. Regulāri vēlams apskatīt visu ādu labā apgaismojumā: seju, ausis, galvas ādu, kaklu, krūtis, vēderu, muguru, rokas, kājas, pēdas, plaukstas, nagus un ādas krokas. Muguras un galvas ādas apskatei var izmantot spoguli vai lūgt palīdzību tuviniekam.

Praktiski ir pievērst uzmanību trim jautājumiem:

• Vai ir kaut kas jauns?
• Vai kaut kas mainās?
• Vai kaut kas izskatās neparasti salīdzinājumā ar pārējo ādu?

Ja veidojumu ir daudz, pašnovērošana kļūst grūtāka. Šādos gadījumos dermatologs var ieteikt plānveida kontroli, digitālu dokumentēšanu vai ādas veidojumu kartēšanu. Fotoattēli var palīdzēt salīdzināt izmaiņas, taču neaizstāj ārsta apskati.

Kā ārsts pārbauda ādas veidojumus?

Ādas veidojuma pārbaude ar dermatoskopu palīdz ārstam palielinājumā novērtēt veidojuma struktūras un pigmentāciju, kas nav pilnībā saskatāma ar neapbruņotu aci.

Ārsts izvērtē veidojuma izskatu, atrašanās vietu, ilgumu, izmaiņas laikā, simptomus, pacienta vecumu, ādas tipu, saules iedarbību, ģimenes vēsturi un iepriekšējas ādas slimības. Bieži tiek izmantota dermatoskopija: ādas veidojuma apskate ar palielinājumu un īpašu apgaismojumu.

Dermatoskopija palīdz labāk novērtēt pigmentētus un nepigmentētus veidojumus, dzimumzīmes, seborejiskas keratozes, kārpas, aktīniskās keratozes un aizdomīgus ādas audzējus. Tomēr tā ne vienmēr sniedz galīgo diagnozi: ārsts ņem vērā arī klīnisko apskati un slimības vēsturi, bet aizdomīgos gadījumos nepieciešama audu izmeklēšana.

Ādas veidojumu kartēšana un digitālā novērošana

Daļai pacientu ar daudzām dzimumzīmēm vai paaugstinātu melanomas risku dermatologs var ieteikt digitālu ādas veidojumu dokumentēšanu jeb ādas kartēšanu. Tās laikā tiek fiksēti ādas veidojumi un to attēli, lai turpmākās vizītēs varētu salīdzināt, vai kāds veidojums ir mainījies vai parādījies no jauna.

Šāda pieeja var būt noderīga cilvēkiem, kuriem ir daudz dzimumzīmju, netipiski nēvusi, iepriekš bijusi melanoma, melanoma ģimenē vai veidojumi vietās, kuras pašam grūti pārbaudīt, piemēram, uz muguras. Atsevišķiem neskaidriem veidojumiem ārsts var noteikt īsāku kontroles intervālu. Ja ir pārliecinošas ļaundabīga veidojuma pazīmes, digitāla novērošana nedrīkst aizkavēt biopsiju vai noņemšanu.

Digitālā novērošana neaizvieto ārsta izvērtējumu, bet palīdz objektīvāk novērtēt izmaiņas laikā. Plašāk par izmantotajām metodēm un individuālā riska izvērtējumu lasiet rakstos par dermatoskopiju un dzimumzīmju pārbaudi.

Kad nepieciešama biopsija vai histoloģija?

Biopsija nozīmē audu parauga paņemšanu izmeklēšanai. Histoloģija ir audu mikroskopiska izmeklēšana, kas palīdz apstiprināt diagnozi un noskaidrot, vai veidojums ir labdabīgs, pirmsvēža vai ļaundabīgs. Histoloģiski var izmeklēt gan biopsijas paraugu, gan pilnībā noņemtu veidojumu.

Histoloģija var būt nepieciešama, ja veidojums izskatās aizdomīgs, mainās, asiņo, čūlo, nav skaidri diagnosticējams vai ārsts plāno noņemšanu diagnostiska iemesla dēļ. Ja ir aizdomas par melanomu vai citu ādas vēzi, veidojumu nedrīkst iznīcināt tikai kosmētiski bez atbilstošas diagnostikas un iespējas izmeklēt audus.

Ādas veidojumu noņemšana

Kā izvēlas noņemšanas metodi?

Ādas veidojumu noņemšanas metode ir atkarīga no diagnozes, izmēra, dziļuma, atrašanās vietas, kosmētiskā riska un nepieciešamības nosūtīt audus histoloģijai. Atkarībā no veidojuma var izmantot:

• ķirurģisku izgriešanu;
• virspusēju nogriešanu jeb shave ekscīziju;
• lāzerterapiju;
• krioterapiju jeb ārstēšanu ar aukstumu;
• elektrokoagulāciju;
• kiretāžu jeb veidojuma nokasīšanu;
• citas konkrētajai diagnozei piemērotas metodes.

Metodes izvēle nav tikai kosmētisks jautājums. Ja veidojums ir aizdomīgs, jāizvēlas diagnostikai atbilstoša metode, kas ļauj iegūt audus histoloģiskai pārbaudei. Ja veidojums ir skaidri labdabīgs un traucē kosmētiski vai funkcionāli, ārsts var ieteikt piemērotu noņemšanas metodi. Ne katrs labdabīgs veidojums ir jānoņem.

Par konkrētu veidojumu ārstēšanu plašāk lasiet rakstos par dzimumzīmju noņemšanu, kārpu noņemšanu un papilomu noņemšanu. Cistai vai atkārtoti iekaisušam zemādas mezglam nepieciešama atsevišķa izvērtēšana; tā ārstēšana atšķiras no virspusēja ādas izauguma likvidēšanas.

Dzīšana un iespējamās sekas

Pēc noņemšanas var būt apsārtums, krevele, jutīgums, pigmentācijas izmaiņas vai rēta. Rētas risks ir atkarīgs no metodes, veidojuma atrašanās vietas, izmēra, ādas dzīšanas īpatnībām un pēcaprūpes. Pēc procedūras jāievēro ārsta norādījumi par brūces kopšanu un saules aizsardzību.

Vai ādas veidojumus drīkst noņemt mājas apstākļos?

Neskaidrus ādas veidojumus nevajadzētu pašrocīgi griezt, dedzināt, kodināt, sasaldēt, spiest vai ārstēt ar nepārbaudītiem līdzekļiem. Šādi var radīt rētu, infekciju, apdegumu, pigmentācijas izmaiņas vai aizkavēt nopietnas diagnozes atklāšanu.

Īpaši bīstami ir mājās mēģināt noņemt pigmentētu, asiņojošu, čūlojošu, strauji augošu vai mainīgu veidojumu. Tāpat nevajadzētu pašam spiest vai griezt iekaisušu cistu, jo tas var pasliktināt iekaisumu un palielināt infekcijas risku. Pirms noņemšanas jābūt skaidrai diagnozei.

Dažas droši atpazītas parastās kārpas var ārstēt mājās ar tām paredzētiem aptiekas līdzekļiem, ievērojot lietošanas instrukciju un ārsta vai farmaceita ieteikumus. Tas nav piemērots neskaidriem veidojumiem, dzimumzīmēm vai izaugumiem uz sejas un dzimumorgāniem. Cilvēkiem ar cukura diabētu, apasiņošanas vai jušanas traucējumiem un novājinātu imunitāti pašārstēšanās piemērotība jāapspriež ar ārstu.

Cik bieži jāpārbauda ādas veidojumi?

Pārbaudes biežums ir individuāls. Cilvēkam bez īpašiem riska faktoriem var pietikt ar pašnovērošanu un dermatologa apmeklējumu tad, ja parādās aizdomīgas izmaiņas. Cilvēkiem ar daudzām dzimumzīmēm, netipiskiem nēvusiem, gaišu ādu, biežiem saules apdegumiem, ādas vēzi ģimenē, iepriekšēju melanomu vai novājinātu imunitāti ārsts var ieteikt regulāras pārbaudes, piemēram, reizi gadā vai biežāk.

Ja ārsts ir ieteicis īstermiņa novērošanu, jāievēro viņa noteiktais kontroles intervāls. Galvenais ir negaidīt nākamo profilaktisko vizīti, ja veidojums strauji mainās, asiņo, čūlo vai kļūst sāpīgs.

Kā sagatavoties dermatologa vizītei?

Pirms vizītes vēlams pierakstīt, kad veidojums parādījās, vai tas mainās, asiņo, niez, sāp, krevelējas vai ticis traumēts. Noderīgi ir iepriekšēji fotoattēli, ja tādi ir. Uz vizīti nevajadzētu uzklāt dekoratīvo kosmētiku tieši uz pārbaudāmā veidojuma.

Ārstam var jautāt:

• Kas, visticamāk, ir šis veidojums?
• Vai nepieciešama dermatoskopija?
• Vai nepieciešama biopsija vai histoloģija?
• Vai veidojumu var novērot vai labāk noņemt?
• Kura noņemšanas metode ir piemērotākā?
• Vai zemādas mezgls varētu būt cista, lipoma vai cits veidojums?
• Vai sabiezētais laukums varētu būt rēta, keloīds vai cits veidojums?
• Vai vairākiem veidojumiem vajadzīga digitāla novērošana?
• Kāds ir rētas vai pigmentācijas izmaiņu risks?
• Cik bieži turpmāk jāpārbauda āda?

Biežākie mīti par ādas veidojumiem

Kopsavilkums

Ādas veidojumi ir ļoti dažādi: daudzi ir labdabīgi, bet daļa var būt pirmsvēža izmaiņas vai ādas vēzis. Tie var būt redzami uz ādas virsmas vai sataustāmi zem ādas, piemēram, cistas vai lipomas. Dažkārt pacienti par ādas veidojumiem sauc arī papulas, pumpas, nātreni, psoriāzes perēkļus, dermatīta izsitumus vai rētas, tāpēc svarīgi atšķirt pastāvīgu veidojumu no pārejošas, iekaisīgas vai pēc traumas radušās ādas izmaiņas.

Pacientam svarīgākais nav pašam noteikt precīzu diagnozi, bet pamanīt izmaiņas laikā. Ja veidojums aug, asiņo, čūlo, nedzīst, mainās vai izskatās netipiski, nepieciešama dermatologa apskate. Dermatoskopija, atbilstoši izvēlēta digitāla novērošana un, ja vajadzīgs, histoloģija palīdz izvēlēties novērošanu, ārstēšanu vai noņemšanu.

Medicīniskā atruna

Šī informācija ir informatīva un neaizvieto dermatologa konsultāciju, diagnostiku vai ārstēšanu. Ādas veidojuma nozīme ir atkarīga no veidojuma veida, izmaiņām laikā, pacienta riska faktoriem un ārsta izvērtējuma. Ja veidojums strauji aug, asiņo, čūlo, nedzīst, maina krāsu vai formu, kļūst sāpīgs vai izskatās netipiski, jāvēršas pie dermatologa. Neskaidrus veidojumus nevajadzētu pašrocīgi griezt, dedzināt, kodināt, spiest vai ārstēt ar nepārbaudītiem līdzekļiem.

Atsauces un autoritatīvi avoti

• DermNet: biežākie labdabīgie ādas veidojumi
• DermNet: dermatoskopija un tās izmantošana ādas veidojumu izvērtēšanā
• DermNet: mīkstās fibromas jeb akrohordoni
• DermNet: keloīdi un hipertrofiskas rētas
• Amerikas Dermatoloģijas akadēmija (AAD): dzimumzīmju pazīmes un izmaiņas, kurām jāpievērš uzmanība
• Amerikas Dermatoloģijas akadēmija (AAD): kārpu diagnostika un ārstēšana
• Amerikas Dermatoloģijas akadēmija (AAD): pārskats par aktīnisko keratozi
• Ādas vēža fonds (Skin Cancer Foundation): melanomas brīdinājuma pazīmes un attēli
• MedlinePlus, ASV Nacionālās medicīnas bibliotēkas resurss: ādas biopsija, tās norise un izmeklējuma rezultāti

Satura autors

Dermatoloģe Dr. med. Dace Buile