Melanoma

Melanoma ir ļaundabīgs ādas audzējs, kas rodas no melanocītiem — pigmenta šūnām, kuras ražo melanīnu un piešķir krāsu ādai, matiem un dzimumzīmēm. Melanoma ir viens no ādas vēža veidiem, taču tā nav tas pats, kas visi ādas vēži kopumā. Ādas vēža grupā ietilpst arī bazalioma jeb bazālo šūnu karcinoma, plakanšūnu karcinoma un retāki ādas audzēji.

Melanoma ir retāka nekā bazalioma un plakanšūnu karcinoma, taču tā ir īpaši nozīmīga, jo var izplatīties limfmezglos un citos orgānos, ja netiek atklāta agrīni. Tieši tāpēc melanomas gadījumā izšķiroša nozīme ir agrīnai atpazīšanai, dermatologa apskatei, dermatoskopijai un histoloģiskai izmeklēšanai.

Melanoma ne vienmēr izskatās kā melna dzimumzīme. Tā var būt tumša, daudzkrāsaina, brūna, melna, pelēcīga, sarkana, sārta vai pat gaiša. Tā var būt plakana vai pacelta virs ādas, var rasties no esošas dzimumzīmes vai parādīties kā pilnīgi jauns veidojums uz iepriekš normālas ādas. Melanoma var rasties arī zem naga, uz pēdas, plaukstas, galvas matainajā daļā, gļotādās vai acī.

Melanoma sākumā var izskatīties pavisam neliela un neradīt nekādas sajūtas. Bīstamākais signāls bieži nav sāpes, bet izmaiņas laikā — veidojuma augšana, krāsas maiņa, neregulāras robežas, asiņošana, nieze vai atšķirība no pārējām dzimumzīmēm.

Melanoma nav infekcija un nav lipīga. Ar to nevar inficēties no cita cilvēka. Tā rodas, kad melanocītu DNS uzkrājas bojājumi, šūnas zaudē normālu augšanas kontroli un sāk vairoties nekontrolēti. Būtiski riska faktori ir ultravioletais starojums no saules un solārijiem, saules apdegumi, gaiša āda, daudz dzimumzīmju, netipiskas dzimumzīmes, melanoma ģimenē, novājināta imunitāte un iepriekš bijusi melanoma vai cits ādas vēzis.

Kas ir melanoma?

Melanoma ir ādas vēzis, kas rodas no melanocītiem. Melanocīti ir šūnas, kas ražo melanīnu — pigmentu, kas nosaka ādas un dzimumzīmju krāsu. Ja melanocītos uzkrājas ģenētiski bojājumi un šūnas sāk dalīties nekontrolēti, var veidoties melanoma.

Melanoma ir ļaundabīgs audzējs. Tas nozīmē, ka audzēja šūnas var augt apkārtējos audos un noteiktos gadījumos izplatīties ārpus sākotnējās vietas. Izplatīšanos uz limfmezgliem vai citiem orgāniem sauc par metastāzēm. Tieši metastāžu risks ir galvenais iemesls, kāpēc melanoma tiek uzskatīta par vienu no bīstamākajiem ādas vēža veidiem.

Melanoma nav nemelanomas ādas vēzis. Nemelanomas ādas vēža grupā parasti ietilpst bazalioma un plakanšūnu karcinoma. Melanoma ir atsevišķs audzēja veids ar citu izcelsmi, diagnostiku, stadiju noteikšanu un ārstēšanas taktiku.

Plašāku pārskatu par dažādiem ādas vēža veidiem skatīt rakstā “Ādas vēzis”.

Kāpēc melanoma ir bīstama?

Melanoma ir bīstama tāpēc, ka tā var izplatīties organismā. Agrīni atklāta melanoma bieži ir ārstējama ar ķirurģisku izgriešanu, bet vēlīni diagnosticēta melanoma var izplatīties limfmezglos, plaušās, aknās, smadzenēs, kaulos vai citos orgānos. Jo dziļāk melanoma ieaug ādā un jo vairāk tā izplatījusies, jo sarežģītāka kļūst ārstēšana un jo nopietnāka ir prognoze.

Svarīgi saprast, ka melanoma ne vienmēr sākumā sāp, niez vai asiņo. Bieži pirmais signāls ir vizuālas izmaiņas: dzimumzīme maina izmēru, formu, krāsu vai robežas, parādās jauns veidojums vai viens veidojums izskatās citādi nekā pārējās dzimumzīmes.

Agrīna melanoma var būt ļoti plāna un vizuāli neuzkrītoša. Tāpēc pacienta rīcībā galvenais princips ir vienkāršs: ja veidojums mainās, atšķiras vai rada šaubas, to vajag parādīt dermatologam, nevis ilgstoši novērot pašam.

Vai melanoma ir tas pats, kas bazalioma vai plakanšūnu karcinoma?

Nē. Melanoma, bazalioma un plakanšūnu karcinoma ir dažādi ādas vēža veidi.

Bazalioma rodas no bazālajām ādas šūnām. Tā parasti aug lēni un reti izplatās organismā, bet var lokāli bojāt ādu un apkārtējos audus. Plakanšūnu karcinoma rodas no plakanajām ādas šūnām un var būt agresīvāka nekā bazalioma, īpaši noteiktās lokalizācijās vai cilvēkiem ar novājinātu imunitāti. Melanoma rodas no pigmenta šūnām jeb melanocītiem un ir īpaši nozīmīga metastāžu riska dēļ.

Saistītās tēmas skatīt rakstos “Bazalioma jeb bazālo šūnu karcinoma” un “Plakanšūnu karcinoma”.

Kā izskatās melanoma?

Melanoma var izskatīties ļoti dažādi. Tā var būt plakana vai pacelta, tumša vai daudzkrāsaina, sārta vai gaiša, ar skaidrām vai neskaidrām robežām. Dažkārt tā atgādina parastu dzimumzīmi, bet atšķiras ar izmaiņām laikā.

Melanoma var izpausties kā:

• tumša vai daudzkrāsaina dzimumzīme;
• neregulārs brūns, melns, pelēks, sārts vai sarkans plankums;
• jauns ādas veidojums pieaugušā vecumā;
• esošas dzimumzīmes palielināšanās;
• veidojums ar neregulārām robežām;
• veidojums ar vairākām krāsām;
• veidojums, kas asiņo, čūlo, niez vai kļūst jutīgs;
• gaiša vai sārta melanoma bez izteikta pigmenta;
• tumša josla vai plankums zem naga;
• veidojums uz pēdas, plaukstas, gļotādas vai citā mazāk pamanāmā vietā.

Melanoma sākuma stadijā var būt neliela un šķist nekaitīga. Tieši tāpēc svarīgākais ir pamanīt izmaiņas, nevis gaidīt, līdz veidojums kļūst liels, melns vai sāpīgs.

Vai melanoma vienmēr ir tumša?

Nē. Melanoma bieži ir tumša vai daudzkrāsaina, taču tā ne vienmēr ir melna. Daļa melanomu var būt sārta, sarkana, ādas krāsas vai gaiša. Šādu melanomu sauc par amelanotisku melanomu — tā ir melanoma ar maz pigmenta vai bez izteikta pigmenta.

Amelanotiska melanoma var būt īpaši grūti atpazīstama, jo tā var atgādināt pumpu, iekaisumu, rētu, asinsvadu veidojumu vai labdabīgu ādas izmaiņu. Tāpēc aizdomīgs veidojums jāvērtē pēc izmaiņām laikā, augšanas, asiņošanas, jutīguma un atšķirības no citiem veidojumiem, ne tikai pēc krāsas.

Vai melanoma var sāpēt, niezēt vai asiņot?

Melanoma var nesāpēt un sākumā neradīt nekādas sajūtas. Tomēr tā var arī niezēt, durstīt, kļūt jutīga, sāpēt, asiņot vai pārklāties ar kreveli. Dzimumzīmes nieze vai asiņošana pati par sevi vēl nenozīmē, ka tā noteikti ir melanoma, bet tā ir pazīme, kuru nevajadzētu ignorēt, īpaši ja vienlaikus mainās veidojuma izmērs, forma, krāsa vai robežas.

Ja dzimumzīme asiņo bez skaidras traumas, atkārtoti veido kreveli, strauji palielinās vai kļūst sāpīga, nepieciešama dermatologa apskate.

Trīs līdz piecas galvenās pazīmes, kas var liecināt par melanomu

Melanomu visbiežāk palīdz pamanīt nevis viena izolēta pazīme, bet izmaiņu kopums. Pacientam praktiski svarīgākās pazīmes ir šādas.

Dzimumzīme mainās

Izmaiņas izmērā, formā, krāsā, robežās, virsmā vai sajūtās ir viens no būtiskākajiem melanomas brīdinājuma signāliem.

Parādās jauns veidojums pieaugušā vecumā

Ja pieaugušam cilvēkam parādās jauns pigmentēts vai citādi neparasts ādas veidojums, īpaši ja tas aug vai mainās, to vajadzētu parādīt dermatologam.

Veidojums ir asimetrisks vai ar neregulārām robežām

Melanoma bieži neatbilst simetriskai, vienmērīgai dzimumzīmei. Viena puse var atšķirties no otras, robežas var būt robainas, izplūdušas vai nevienmērīgas.

Veidojumā ir vairākas krāsas

Brūna, melna, pelēka, sarkana, rozā, balta vai zilgana krāsa vienā veidojumā var būt aizdomīga pazīme.

“Neglītā pīlēna” pazīme

Ja viena dzimumzīme vai plankums izskatās acīmredzami citādi nekā pārējie cilvēka ādas veidojumi, tas jāizvērtē ārstam.

Kāpēc jauns veidojums pieaugušā vecumā jāuztver nopietni?

Bērnībā un pusaudžu vecumā jaunas dzimumzīmes var parādīties biežāk, jo āda un organisms vēl attīstās. Arī grūtniecības laikā dzimumzīmes reizēm var kļūt pamanāmākas hormonālu izmaiņu dēļ. Tomēr pieaugušā vecumā jauns pigmentēts vai neparasts ādas veidojums jāuztver uzmanīgi, īpaši tad, ja tas aug, mainās, kļūst daudzkrāsains, asiņo vai izskatās atšķirīgs no pārējiem.

Tas nenozīmē, ka katrs jauns veidojums pieaugušā vecumā ir melanoma. Daudzi ādas veidojumi ir labdabīgi. Tomēr melanoma bieži var parādīties kā jauns veidojums, nevis obligāti kā esošas dzimumzīmes pārmaiņas. Tāpēc drošākā rīcība ir dermatologa apskate un, ja nepieciešams, dermatoskopija.

ABCDE princips melanomas noteikšanā

ABCDE princips ir vienkāršs veids, kā pamanīt dzimumzīmes vai ādas veidojumus, kuri var būt aizdomīgi. Tas neaizstāj dermatologa apskati, bet palīdz pacientam saprast, kad nevajadzētu gaidīt.

A — asimetrija

Viena veidojuma puse nav līdzīga otrai. Parasta dzimumzīme bieži ir samērā simetriska, bet melanoma var būt neregulāras formas.

B — robežas

Robežas ir nelīdzenas, robainas, izplūdušas vai nevienmērīgas. Ja veidojuma malas nav skaidras vai kļūst arvien neregulārākas, tas ir brīdinājuma signāls.

C — krāsa

Veidojumā ir vairākas krāsas vai nevienmērīgs tonis. Aizdomīgas var būt brūnas, melnas, pelēkas, sarkanas, rozā, baltas vai zilganas zonas vienā veidojumā.

D — diametrs

Liela dzimumzīme pati par sevi ne vienmēr ir melanoma, bet veidojums, kas palielinās vai ir lielāks nekā pārējās dzimumzīmes, jāizvērtē. Īpaši svarīga ir nevis tikai izmēra absolūtā vērtība, bet augšana laikā.

E — evolūcija jeb izmaiņas laikā

Šī ir viena no svarīgākajām pazīmēm. Ja veidojums maina izmēru, formu, krāsu, virsmu, sāk asiņot, niezēt, sāpēt vai citādi uzvesties citādi nekā iepriekš, nepieciešama dermatologa apskate.

Kas ir “neglītā pīlēna” pazīme?

“Neglītā pīlēna” pazīme nozīmē, ka viens ādas veidojums izskatās citādi nekā pārējie. Daudziem cilvēkiem dzimumzīmēm ir savs “raksts” — līdzīga krāsa, forma un izmērs. Ja viena dzimumzīme būtiski atšķiras no šī raksta, tā jāuzskata par aizdomīgu, līdz dermatologs to izvērtē.

Šis princips ir īpaši noderīgs cilvēkiem ar daudzām dzimumzīmēm, jo ne visas dzimumzīmes var vienkārši salīdzināt ar ideālu “normālas dzimumzīmes” aprakstu. Svarīgi ir pamanīt atšķirīgo veidojumu konkrētā cilvēka ādā.

Saistītās tēmas skatīt rakstos “Dzimumzīmju pārbaude” un “Dermatoskopija”.

Kā atšķirt parastu dzimumzīmi no melanomas?

Parasta dzimumzīme parasti ir stabila — tā ilgstoši nemainās, tai ir samērā vienmērīga krāsa, skaidras robežas un simetriska forma. Melanoma biežāk mainās laikā, kļūst asimetriska, iegūst vairākas krāsas, neregulāras robežas, palielinās, asiņo, niez vai izskatās citādi nekā pārējās dzimumzīmes.

Tomēr pašam droši atšķirt parastu dzimumzīmi no melanomas ne vienmēr ir iespējams. Dažas melanomas sākumā izskatās mierīgas, bet daži labdabīgi veidojumi var izskatīties aizdomīgi. Tāpēc galvenais princips ir šāds: ja dzimumzīme vai ādas veidojums mainās, tas jāparāda dermatologam.

Vai visas tumšas vai lielas dzimumzīmes ir bīstamas?

Nē. Ne visas tumšas dzimumzīmes ir melanoma, un ne visas lielas dzimumzīmes ir bīstamas. Daudzas dzimumzīmes ir labdabīgas un var būt tumšas vai lielākas par citām. Tomēr dzimumzīme, kas kļūst tumšāka, maina krāsu, palielinās, iegūst neregulāras robežas vai sāk asiņot, ir jāizvērtē.

Svarīgi ir salīdzināt veidojumu ar tā iepriekšējo izskatu un ar pārējām dzimumzīmēm uz cilvēka ādas.

Ar ko melanomu var sajaukt?

Melanomu var būt grūti atšķirt no citiem ādas veidojumiem, īpaši sākumā. Tā var līdzināties gan labdabīgai dzimumzīmei, gan citiem ādas audzējiem vai iekaisīgām ādas izmaiņām.

Melanomu var sajaukt ar:

• labdabīgu dzimumzīmi;
• netipisku dzimumzīmi;
• seborejisku keratozi jeb labdabīgu “vecuma kārpiņu”;
• pigmentētu bazaliomu;
• plakanšūnu karcinomu;
• aktīnisko keratozi;
• dermatofibromu;
• asinsvadu veidojumu;
• asinsizplūdumu zem naga pēc traumas;
• iekaisīgu vai traumētu ādas veidojumu.

Tieši tāpēc aizdomīgu veidojumu nevajadzētu vērtēt tikai pēc fotogrāfijām internetā. Dažkārt pat pieredzējis ārsts galīgo diagnozi nosaka tikai pēc histoloģiskās izmeklēšanas, kur audu paraugs tiek pārbaudīts mikroskopā.

Saistīto tēmu skatīt rakstā “Ādas veidojumu pārbaude”.

Kur var rasties melanoma?

Melanoma var rasties jebkur uz ādas. Tā biežāk tiek pamanīta uz vietām, kas ir redzamas vai saņēmušas UV starojumu, taču tā var rasties arī vietās, kur saule reti tiek klāt.

Melanoma var būt:

• uz muguras;
• uz krūtīm vai vēdera;
• uz kājas vai apakšstilba;
• uz pēdas vai pēdas apakšpuses;
• uz plaukstas;
• zem naga;
• uz sejas;
• galvas matainajā daļā;
• uz ausīm vai kakla;
• uz gļotādām;
• dzimumorgānu apvidū;
• acī.

Melanoma zem naga var izskatīties kā tumša vertikāla josla, plankums vai pigmenta izmaiņas naga rajonā. Ne katra tumša josla zem naga ir melanoma, bet ja tā palielinās, kļūst platāka, mainās vai nav skaidras traumas, nepieciešama ārsta apskate.

Melanoma uz pēdas, plaukstas, zem naga vai gļotādās var tikt diagnosticēta vēlāk, jo cilvēki šīs vietas pārbauda retāk. Tāpēc ādas pašpārbaudē jāapskata arī pēdu apakšpuses, pirkstu starpas, nagi un grūti redzamās vietas.

Kāpēc rodas melanoma?

Melanoma rodas, kad melanocītu DNS uzkrājas bojājumi un šūnas sāk nekontrolēti augt. Viens no nozīmīgākajiem DNS bojājumu cēloņiem ir ultravioletais starojums. UV starojums var bojāt šūnu ģenētisko materiālu, un, ja bojājumi netiek pilnībā salaboti, tie var veicināt ļaundabīgu šūnu attīstību.

Melanomas risku ietekmē arī cilvēka ādas tips, dzimumzīmju skaits, netipiskas dzimumzīmes, ģimenes anamnēze, imūnsistēmas stāvoklis un iepriekš bijis ādas vēzis. Dažkārt melanoma rodas arī cilvēkiem bez acīmredzamiem riska faktoriem.

Melanomas attīstības mehānisms

Melanoma nav infekcija. Tā nav lipīga un nepāriet no viena cilvēka uz otru. Tāpēc precīzāks termins ir melanomas attīstības mehānisms, nevis inficēšanās mehānisms.

Vienkāršoti melanomas attīstību var raksturot šādi:

• melanocītos uzkrājas DNS bojājumi;
• daļu bojājumu organisms salabo, bet daļa saglabājas;
• šūnas zaudē normālu augšanas kontroli;
• veidojas ļaundabīgs pigmenta šūnu audzējs;
• audzējs var augt dziļāk ādā;
• vēlāk tas var izplatīties limfmezglos vai citos orgānos.

Šis process nav vienāds visiem pacientiem. Daļa melanomu attīstās pakāpeniski, bet citas var mainīties straujāk. Tāpēc aizdomīga veidojuma gadījumā nav ieteicams ilgstoši “pavērot”, ja jau ir redzamas izmaiņas.

Melanomas attīstības laika līnija

Melanomas laika gaita var būt ļoti atšķirīga. Tā var attīstīties no esošas dzimumzīmes vai uz iepriekš normālas ādas.

Riska faktoru iedarbība

UV starojums, saules apdegumi, solārijs, ģenētiska nosliece vai citi faktori var veicināt melanocītu DNS bojājumus.

Agrīnas šūnu izmaiņas

Šūnās uzkrājas bojājumi, bet cilvēks var neko nepamanīt. Āda var izskatīties normāla.

Agrīna melanoma

Var parādīties jauns plankums vai dzimumzīme, kas sāk mainīties. Šajā posmā melanoma var būt ļoti plāna un ārstējama ar lokālu ķirurģisku izgriešanu.

Invazīva melanoma

Audzējs ieaug dziļāk ādā. Šajā posmā īpaši svarīgs kļūst Breslova biezums — audzēja dziļums milimetros.

Izplatīta melanoma

Audzējs var izplatīties limfmezglos vai citos orgānos. Šādā gadījumā ārstēšanā parasti iesaista onkologu un var būt nepieciešama sistēmiska terapija.

Kam ir lielāks risks saslimt ar melanomu?

Melanoma var rasties jebkuram cilvēkam, taču risks ir lielāks noteiktās grupās.

Paaugstināts risks ir cilvēkiem, kuriem ir:

• gaiša āda, gaiši vai rudi mati, gaišas acis;
• āda, kas viegli apdeg un slikti iedeg;
• atkārtoti vai smagi saules apdegumi, īpaši bērnībā un jaunībā;
• solārija lietošana;
• daudz dzimumzīmju;
• netipiskas dzimumzīmes;
• melanoma pirmās pakāpes radiniekam;
• iepriekš bijusi melanoma;
• iepriekš bijis cits ādas vēzis;
• novājināta imunitāte;
• ilgstoša vai intensīva UV starojuma iedarbība;
• noteiktas retas ģenētiskas noslieces.

Daudz dzimumzīmju nenozīmē, ka cilvēkam noteikti būs melanoma, bet tas palielina nepieciešamību regulāri pārbaudīt ādu. Netipiskas dzimumzīmes arī palielina risku, jo tās var būt grūtāk atšķirt no agrīnas melanomas.

Vai melanoma var būt iedzimta?

Lielākā daļa melanomas gadījumu nav tieši iedzimti. Tomēr ģimenē var pārmantoties paaugstināts risks — ādas tips, dzimumzīmju daudzums, tendence veidot netipiskas dzimumzīmes vai noteiktas ģenētiskas izmaiņas. Ja melanomas gadījumi bijuši vairākiem tuviem radiniekiem vai melanoma diagnosticēta agrā vecumā, individuālo risku vajadzētu pārrunāt ar dermatologu vai citu speciālistu.

Vai melanoma var rasties jaunam cilvēkam vai bērnam?

Jā, melanoma var rasties arī jaunam cilvēkam. Bērniem melanoma ir reta, bet iespējama. Ja bērnam vai pusaudzim ir dzimumzīme, kas strauji mainās, asiņo, sāp, kļūst ļoti atšķirīga vai parādās jauns neparasts veidojums, nepieciešama ārsta apskate. Bērniem dzimumzīmes var mainīties augšanas laikā, bet aizdomīgas vai straujas izmaiņas nevajadzētu ignorēt.

Vai melanoma var rasties cilvēkiem ar tumšāku ādu?

Jā. Melanoma var rasties arī cilvēkiem ar tumšāku ādu, lai gan risks parasti ir zemāks nekā cilvēkiem ar gaišu ādu. Cilvēkiem ar tumšāku ādu melanoma var biežāk tikt pamanīta vēlāk, jo tā var rasties uz pēdām, plaukstām, zem nagiem vai citās mazāk pārbaudītās vietās. Tāpēc jebkuram cilvēkam jāvēro jauni un mainīgi veidojumi neatkarīgi no ādas krāsas.

Vai pēc vienas melanomas palielinās risks citai melanomai?

Jā. Cilvēkam, kuram jau bijusi melanoma, ir paaugstināts risks nākotnē attīstīt citu melanomu vai citu ādas vēzi. Tāpēc pēc melanomas ārstēšanas ir svarīga strukturēta novērošana, ādas pašpārbaude un regulāras kontroles pie ārsta.

Kad jāvēršas pie dermatologa?

Pie dermatologa jāvēršas, ja:

• dzimumzīme maina izmēru, formu, krāsu vai robežas;
• parādās jauns pigmentēts vai neparasts veidojums;
• veidojums asiņo, niez, sāp vai veido kreveli;
• veidojums izskatās citādi nekā pārējās dzimumzīmes;
• ir tumša josla zem naga, kas palielinās vai mainās;
• ir veidojums uz pēdas, plaukstas, gļotādas vai citā grūti pārbaudāmā vietā;
• cilvēkam ir daudz dzimumzīmju vai netipiskas dzimumzīmes;
• ģimenē bijusi melanoma;
• iepriekš bijusi melanoma vai cits ādas vēzis.

Aizdomīgu dzimumzīmi nevajadzētu pašam noņemt, dedzināt, ārstēt ar krēmiem vai lāzeru bez diagnozes.

Kā diagnosticē melanomu?

Melanomas diagnostika sākas ar dermatologa apskati. Ārsts izvērtē visu ādu, aizdomīgo veidojumu, dzimumzīmju rakstu, riska faktorus un pacienta stāstu par izmaiņām laikā. Bieži tiek izmantota dermatoskopija.

Dermatoskopija ir ādas veidojuma apskate ar speciālu optisku ierīci — dermatoskopu. Tā ļauj redzēt struktūras, kas nav saskatāmas ar neapbruņotu aci. Dermatoskopija palīdz ārstam izlemt, vai veidojums ir labdabīgs, novērojams vai jāizņem histoloģiskai pārbaudei.

Digitālā dermatoskopija un ādas kartēšana var būt noderīga cilvēkiem ar daudzām dzimumzīmēm vai paaugstinātu melanomas risku. Tā ļauj salīdzināt veidojumus laikā un pamanīt izmaiņas.

Kad nepieciešama dzimumzīmes izgriešana?

Ja dzimumzīme vai ādas veidojums ir aizdomīgs uz melanomu, to parasti izņem tā, lai audus varētu pilnvērtīgi izmeklēt mikroskopā. Tas palīdz noteikt, vai veidojums ir melanoma, cik dziļi tas ieaudzis ādā un vai nepieciešama papildu ārstēšana.

Aizdomīgu dzimumzīmi nevajadzētu noņemt ar lāzeru vai metodēm, kas iznīcina audus un neļauj tos pilnvērtīgi izmeklēt histoloģiski. Melanomas gadījumā histoloģija ir kritiski svarīga diagnozei un stadijas noteikšanai.

Kas ir biopsija melanomas gadījumā?

Biopsija nozīmē audu parauga paņemšanu izmeklēšanai. Aizdomīgas melanomas gadījumā bieži izvēlas pilnīgu veidojuma izgriešanu ar nelielu drošības robežu, lai laboratoriski izvērtētu visu veidojumu. Konkrēto metodi izvēlas ārsts, ņemot vērā veidojuma izmēru, lokalizāciju un klīniskās aizdomas.

Kas ir histoloģiskā izmeklēšana?

Histoloģiskā izmeklēšana ir audu pārbaude mikroskopā. Tā apstiprina diagnozi un sniedz ārstēšanai svarīgu informāciju. Melanomas gadījumā histoloģijā vērtē audzēja biezumu, čūlošanu, šūnu dalīšanās aktivitāti un citas pazīmes, kas palīdz noteikt risku un stadiju.

Kas ir Breslova biezums?

Breslova biezums ir melanomas dziļums milimetros, ko nosaka histoloģiski. Tas parāda, cik dziļi melanoma ieaugusi ādā. Jo lielāks Breslova biezums, jo lielāks parasti ir izplatīšanās risks un jo rūpīgāk jāplāno turpmākā ārstēšana un novērošana.

Breslova biezums ir viens no svarīgākajiem melanomas prognozes un stadijas noteikšanas rādītājiem.

Kas ir Klarka līmenis?

Klarka līmenis raksturo, cik dziļi melanoma ieaugusi ādas anatomiskajos slāņos. Vēsturiski tas tika plaši izmantots melanomas izvērtēšanā. Mūsdienās prognozes noteikšanā lielāka nozīme parasti ir Breslova biezumam, bet Klarka līmenis atsevišķos gadījumos joprojām var būt papildinformācija.

Kas ir sargmezgla biopsija?

Sargmezgls ir pirmais limfmezgls vai limfmezglu grupa, uz kuru audzēja šūnas varētu izplatīties no sākotnējā audzēja. Sargmezgla biopsija ir procedūra, kuras laikā šo limfmezglu atrod un izmeklē, lai saprastu, vai melanoma ir sākusi izplatīties limfātiskajā sistēmā.

Sargmezgla biopsija nav vajadzīga visiem melanomas pacientiem. To apsver noteiktās situācijās, piemēram, ja melanomas biezums vai citas riska pazīmes liecina par lielāku izplatīšanās risku. Lēmumu pieņem speciālists, izvērtējot histoloģiju un pacienta individuālo situāciju.

Vai melanomu var diagnosticēt tikai pēc bildes?

Nē. Fotogrāfija var palīdzēt izvērtēt, vai veidojums izskatās aizdomīgs, bet tā neaizstāj dermatologa apskati, dermatoskopiju un histoloģiju. Melanomu nevar droši apstiprināt vai izslēgt tikai pēc attēla. Īpaši maldinošas var būt gaišas melanomas, pigmentētas bazaliomas, seborejiskas keratozes un iekaisuši labdabīgi veidojumi.

Vai mākslīgais intelekts var noteikt melanomu?

Mākslīgais intelekts var palīdzēt analizēt ādas attēlus un izcelt aizdomīgus veidojumus, taču tas neaizstāj ārstu. AI rīkiem var būt nozīme kā palīglīdzeklim, īpaši digitālajā dermatoskopijā un ādas kartēšanā, bet diagnozei nepieciešams klīniskais konteksts, ārsta pieredze un, ja nepieciešams, histoloģiska izmeklēšana.

Ko nedrīkst darīt, ja dzimumzīme šķiet aizdomīga?

Ja dzimumzīme vai ādas veidojums šķiet aizdomīgs, svarīgākais ir nesabojāt iespēju noteikt precīzu diagnozi. Melanomas gadījumā ārstam bieži nepieciešami audi histoloģiskai izmeklēšanai, lai noteiktu audzēja tipu, biezumu un tālākās ārstēšanas taktiku.

Aizdomīgu veidojumu nedrīkst:

• dedzināt;
• griezt pašrocīgi;
• smērēt ar pašizvēlētiem līdzekļiem;
• noņemt ar lāzeru bez diagnozes;
• mēģināt “izkodināt” ar skābēm vai tautas līdzekļiem;
• ilgstoši novērot, ja tas jau mainās;
• balstīties tikai uz interneta attēliem vai mākslīgā intelekta vērtējumu.

Ja veidojums izrādās melanoma, kavēšanās vai nepareiza noņemšana var apgrūtināt precīzu stadijas noteikšanu un aizkavēt ārstēšanu.

Melanomas stadijas un izplatība

Melanomas stadija raksturo, cik dziļi audzējs ieaudzis ādā un vai tas ir izplatījies. Stadiju nosaka pēc histoloģijas, klīniskās apskates un nepieciešamajiem papildu izmeklējumiem.

Melanoma in situ

Melanoma in situ nozīmē, ka ļaundabīgās šūnas atrodas tikai ādas virsējā slānī un nav ieaugušas dziļāk. Tā ir agrīnākā melanomas forma.

Agrīna invazīva melanoma

Melanoma ir ieaugusi dziļāk ādā, bet nav konstatēta izplatība limfmezglos vai citos orgānos. Šajā posmā īpaši svarīgs ir Breslova biezums.

Lokāli vai reģionāli izplatīta melanoma

Melanoma var būt izplatījusies uz tuvumā esošiem limfmezgliem vai apkārtējo ādu. Šādā situācijā ārstēšanā bieži iesaista onkologu un var būt nepieciešami papildu izmeklējumi.

Metastātiska melanoma

Metastātiska melanoma nozīmē, ka audzējs izplatījies attālākos orgānos. Šajā stadijā ārstēšana parasti ietver sistēmisku terapiju, piemēram, imūnterapijas vai mērķterapijas tipa ārstēšanu, un to nosaka onkologs.

Kur melanoma visbiežāk izplatās?

Melanoma var izplatīties pa limfātisko sistēmu vai asinīm. Vispirms tā var skart tuvākos limfmezglus. Vēlāk tā var izplatīties uz plaušām, aknām, smadzenēm, kauliem, ādu vai citiem orgāniem. Izplatības risks ir atkarīgs no melanomas biezuma, čūlošanas, stadijas un citām audzēja pazīmēm.

Simptomi, kas var liecināt par izplatību, nav specifiski. Tie var būt palielināti limfmezgli, ilgstošs nogurums, neizskaidrojams svara zudums, sāpes, klepus, neiroloģiski simptomi vai citi simptomi atkarībā no skartā orgāna. Šādu simptomu gadījumā nepieciešama ārsta izvērtēšana.

Cik ātri melanoma var izplatīties?

Melanomas augšanas un izplatīšanās ātrums nav vienāds visiem. Daļa melanomu attīstās lēnāk, citas var progresēt straujāk. Tāpēc nav droši balstīties uz pieņēmumu, ka “vēl var pagaidīt”. Ja veidojums mainās vai ir aizdomīgs, tas jāizvērtē laikus.

Vai plāna melanoma ir bīstama?

Plāna melanoma parasti ir ar labāku prognozi nekā biezāka melanoma, bet tā joprojām ir ļaundabīgs audzējs. Arī plānai melanomai nepieciešama korekta ārstēšana un novērošana. Prognozi nosaka ne tikai biezums, bet arī citas pazīmes, piemēram, čūlošana, šūnu dalīšanās aktivitāte, lokalizācija un pacienta individuālie riska faktori.

Kā ārstē melanomu?

Melanomas ārstēšana ir atkarīga no stadijas, Breslova biezuma, izplatības, audzēja molekulārajām pazīmēm un pacienta veselības stāvokļa. Ārstēšanas plānu nosaka ārsts, bieži iesaistot dermatologu, ķirurgu, onkologu un citus speciālistus.

Galvenie ārstēšanas virzieni ir:

• ķirurģiska izgriešana;
• plašāka atkārtota izgriešana ar drošības robežām pēc histoloģijas;
• sargmezgla biopsija noteiktos gadījumos;
• limfmezglu izvērtēšana vai ārstēšana, ja ir izplatība;
• imūnterapijas tipa ārstēšana noteiktās stadijās;
• mērķterapijas tipa ārstēšana noteiktu audzēja molekulāro izmaiņu gadījumā;
• staru terapija atsevišķās situācijās;
• sistēmiska ārstēšana metastātiskas melanomas gadījumā;
• strukturēta novērošana pēc ārstēšanas.

Šajā rakstā netiek norādīti konkrēti recepšu medikamentu nosaukumi. Melanomas terapiju drīkst noteikt tikai ārsts pēc diagnozes, stadijas, histoloģijas, molekulāro izmeklējumu un pacienta veselības stāvokļa izvērtēšanas.

Vai melanomas ārstēšanai vienmēr nepieciešama operācija?

Agrīnas melanomas gadījumā ķirurģiska izgriešana parasti ir galvenā ārstēšanas metode. Pēc sākotnējās histoloģijas ārsts var ieteikt atkārtotu plašāku izgriešanu ar atbilstošām drošības robežām. Drošības robežas nozīmē, ka kopā ar audzēja vietu izņem arī noteiktu veselo audu zonu, lai samazinātu lokāla recidīva risku.

Ja melanoma ir izplatījusies, papildus ķirurģijai var būt nepieciešama onkoloģiska ārstēšana. Lēmums ir atkarīgs no stadijas un konkrētās situācijas.

Vai melanomu var ārstēt ar krēmu vai lāzeru?

Aizdomīgu melanomu nedrīkst ārstēt ar krēmu, lāzeru vai pašrocīgām metodēm. Melanomas gadījumā ļoti svarīgi ir iegūt audus histoloģiskai izmeklēšanai. Ja veidojums tiek iznīcināts ar lāzeru vai nepareizi ārstēts, var tikt zaudēta iespēja precīzi noteikt diagnozi, biezumu un stadiju.

Krēmi, skābes, tautas līdzekļi, dedzināšana vai pašrocīga griešana aizdomīgas dzimumzīmes gadījumā ir bīstama rīcība. Ja ir aizdomas par melanomu, jāvēršas pie dermatologa.

Kas ir imūnterapija melanomas ārstēšanā?

Imūnterapija ir ārstēšanas pieeja, kas palīdz imūnsistēmai atpazīt un uzbrukt audzēja šūnām. Melanomas ārstēšanā imūnterapijas tipa terapija var būt nozīmīga noteiktās stadijās, īpaši, ja pastāv augstāks recidīva risks vai slimība ir izplatīta.

Imūnterapija nav nepieciešama visiem melanomas pacientiem. Agrīnas melanomas gadījumā ārstēšana bieži aprobežojas ar ķirurģiju un novērošanu. Lēmumu par imūnterapiju pieņem onkologs.

Kas ir mērķterapija melanomas ārstēšanā?

Mērķterapija ir ārstēšanas veids, kas iedarbojas uz konkrētiem audzēja šūnu augšanas signāliem. Dažām melanomām ir noteiktas molekulāras izmaiņas, kuras var izmantot ārstēšanas izvēlē. Lai saprastu, vai mērķterapija var būt piemērota, noteiktās stadijās var veikt molekulāru testēšanu.

Mērķterapija nav universāla visām melanomām. To nozīmē ārsts atbilstoši audzēja īpašībām un slimības stadijai.

Kad izmanto staru terapiju?

Staru terapiju melanomas ārstēšanā var izmantot noteiktās situācijās, piemēram, ja nepieciešama lokāla slimības kontrole, ja ir izplatība noteiktās vietās vai ja ārstu komanda uzskata to par piemērotu konkrētam pacientam. Staru terapija nav galvenā metode visām melanomām, bet tā var būt daļa no kopējā ārstēšanas plāna.

Vai melanomu ārstē ar ķīmijterapiju?

Mūsdienās melanomas ārstēšanā ķīmijterapijas loma daudzās situācijās ir mazāka nekā agrāk, jo pieejamas efektīvākas sistēmiskas ārstēšanas pieejas, piemēram, imūnterapijas un mērķterapijas tipa ārstēšana. Tomēr konkrētu terapiju izvēlas onkologs, ņemot vērā slimības stadiju, audzēja īpašības un pacienta veselības stāvokli.

Vai pēc melanomas operācijas paliek rēta?

Pēc ķirurģiskas izgriešanas rēta parasti paliek. Rētas izmērs ir atkarīgs no veidojuma lieluma, lokalizācijas, drošības robežām, nepieciešamās atkārtotās izgriešanas, ādas dzīšanas īpatnībām un pēcoperācijas kopšanas. Ārstēšanas galvenais mērķis ir pilnīga audzēja izņemšana un drošība, vienlaikus cenšoties saglabāt labu funkcionālu un estētisku rezultātu.

Cik ilgi jānovērojas pēc melanomas ārstēšanas?

Novērošanas ilgumu un biežumu nosaka ārsts pēc melanomas stadijas, riska faktoriem un ārstēšanas veida. Pēc melanomas ārstēšanas svarīgi laikus atklāt iespējamu recidīvu, jaunu melanomu vai citu ādas vēzi. Novērošana var ietvert ādas pārbaudes, limfmezglu izvērtēšanu un noteiktās stadijās arī attēldiagnostiku vai citus izmeklējumus.

Vai melanoma ir bīstama?

Jā, melanoma var būt bīstama, jo tā var izplatīties organismā. Tomēr melanoma ne vienmēr nozīmē sliktu prognozi. Agrīni atklāta melanoma bieži ir veiksmīgi ārstējama. Prognozi būtiski ietekmē tas, cik agri melanoma diagnosticēta un cik dziļi tā ieaugusi ādā.

Vai no melanomas var nomirt?

Jā, no melanomas var nomirt, īpaši, ja tā tiek diagnosticēta vēlīni un ir izplatījusies. Tomēr agrīna diagnostika būtiski uzlabo ārstēšanas iespējas. Tāpēc melanomas gadījumā svarīgākais ir negaidīt, bet pārbaudīt aizdomīgus veidojumus savlaicīgi.

No kā atkarīga melanomas prognoze?

Melanomas prognoze ir atkarīga no vairākiem faktoriem:

• Breslova biezuma;
• čūlošanas;
• audzēja stadijas;
• izplatības limfmezglos vai citos orgānos;
• audzēja lokalizācijas;
• pacienta vecuma un vispārējā veselības stāvokļa;
• molekulārajām audzēja pazīmēm;
• ārstēšanas pilnīguma;
• novērošanas un kontroles.

Jo plānāka un agrīnāk atklāta melanoma, jo prognoze parasti ir labāka.

Kas notiek, ja melanomu neārstē?

Neārstēta melanoma var turpināt augt dziļāk ādā un izplatīties organismā. Sākumā tā var izskatīties kā mainīga dzimumzīme vai plankums, bet vēlāk var skart limfmezglus un attālus orgānus. Melanomas ārstēšanas atlikšana var būt dzīvībai bīstama, tāpēc aizdomīga veidojuma gadījumā jāvēršas pie ārsta.

Vai melanoma var atgriezties pēc ārstēšanas?

Jā, melanoma var atgriezties jeb recidivēt. Recidīvs var rasties sākotnējā vietā, tuvākajos limfmezglos vai citur organismā. Recidīva risks ir atkarīgs no sākotnējās melanomas stadijas, biezuma, čūlošanas, izplatības un ārstēšanas rezultāta.

Pēc melanomas ārstēšanas svarīga ir ārsta noteikta novērošanas programma un regulāra ādas pašpārbaude.

Vai pēc melanomas var būt cita melanoma?

Jā. Cilvēkam, kuram jau bijusi melanoma, ir paaugstināts risks melanomas attīstībai nākotnē. Tāpēc pārbaudēs jāvērtē ne tikai iepriekš ārstētā vieta, bet visa āda.

Kā samazināt melanomas risku?

Melanomas risku nevar samazināt līdz nullei, bet to var mazināt, ierobežojot UV starojuma iedarbību un laikus pārbaudot ādas izmaiņas.

Svarīgākie profilakses principi:

• izvairīties no saules apdegumiem;
• neizmantot solāriju;
• meklēt ēnu intensīva UV starojuma laikā;
• lietot plaša spektra saules aizsarglīdzekli ar atbilstošu SPF;
• valkāt cepuri, saulesbrilles un ādu nosedzošu apģērbu;
• īpaši aizsargāt bērnu ādu;
• regulāri veikt ādas pašpārbaudi;
• riska gadījumā veikt dermatologa profilaktiskas pārbaudes;
• pārbaudīt arī muguru, pēdas, nagus, galvas ādu un gļotādas, ja ir aizdomīgi veidojumi.

Vai SPF palīdz samazināt melanomas risku?

Pareizi lietots SPF palīdz samazināt UV starojuma radītos ādas bojājumus. Tomēr SPF nav vienīgais aizsardzības veids un nav atļauja ilgāk sauļoties. Vislabākā aizsardzība ir kombinēta: ēna, apģērbs, cepure, saulesbrilles, saules aizsarglīdzeklis un solārija nelietošana.

Vai bērniem jālieto saules aizsardzība?

Jā. Bērnu āda ir īpaši jutīga pret saules apdegumiem. Saules apdegumi bērnībā un pusaudža vecumā var palielināt melanomas risku vēlāk dzīvē. Bērniem jānodrošina ēna, apģērbs, cepure un vecumam piemēroti saules aizsarglīdzekļi. Zīdaiņus un mazus bērnus no tiešas saules jāsargā īpaši rūpīgi.

Kā veikt ādas pašpārbaudi mājās?

Ādas pašpārbaudi vēlams veikt labā apgaismojumā. Jāizmanto spogulis vai jālūdz palīdzība tuviniekam, lai apskatītu grūti redzamas vietas.

Jāpārbauda:

• seja, ausis un kakls;
• galvas matainā daļa;
• krūtis, vēders un sāni;
• mugura;
• rokas, plaukstas, pirkstu starpas un nagi;
• kājas, pēdas un pēdu apakšpuses;
• pirkstu starpas;
• dzimumorgānu apvidus, ja ir aizdomīgs veidojums;
• jebkura rēta vai iepriekš ārstēta vieta.

Īpaši svarīgi meklēt jaunus vai mainīgus veidojumus un “neglītā pīlēna” pazīmi. Muguras, galvas ādas un pēdu apskatei var lūgt palīdzību tuviniekam. Dažkārt aizdomīgas izmaiņas grūti redzamās vietās pamana arī frizieris, fizioterapeits, masieris vai cits speciālists, kurš ikdienā redz ādas zonas, ko cilvēks pats nepārbauda. Tomēr aizdomīgu veidojumu vienmēr jāizvērtē ārstam.

Vai pēc melanomas diagnozes drīkst sauļoties?

Pēc melanomas diagnozes apzināta sauļošanās nav ieteicama. Cilvēkam jāizvairās no saules apdegumiem, solārija un ilgstošas intensīvas UV iedarbības. Tas nenozīmē, ka nedrīkst iet ārā, bet jāplāno droša saules aizsardzība un regulāra ādas kontrole.

Kas šobrīd medicīnā ir labi pierādīts?

Medicīniski labi pamatots ir tas, ka agrīna melanomas atklāšana būtiski uzlabo ārstēšanas iespējas. Labi pamatota ir arī UV starojuma un solāriju saistība ar paaugstinātu melanomas risku. Dermatologa apskate, dermatoskopija un histoloģiska izmeklēšana ir centrālie diagnostikas elementi.

Breslova biezums ir viens no svarīgākajiem melanomas prognozes rādītājiem. Ārstēšana jāplāno pēc stadijas, audzēja pazīmēm un pacienta individuālās situācijas.

Par ko medicīnā vēl diskutē un pie kā strādā?

Melanomas jomā strauji attīstās digitālā dermatoskopija, pilna ķermeņa fotografēšana, mākslīgā intelekta atbalstīta ādas attēlu analīze un personalizēta riska izvērtēšana. AI var palīdzēt atlasīt aizdomīgus veidojumus, taču tas neaizstāj dermatologu un histoloģiju.

Onkoloģijā turpina pilnveidoties imūnterapijas un mērķterapijas pieejas. Tiek pētīts, kā vislabāk izvēlēties terapiju pēc audzēja molekulārajām pazīmēm, kā samazināt recidīva risku augsta riska pacientiem un kā agrāk atklāt slimības atgriešanos. Medicīna strādā arī pie tā, lai pacientiem nodrošinātu efektīvu ārstēšanu ar mazāku blakņu risku un labāku dzīves kvalitāti.

Atsauces un autoritatīvi avoti

• Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC): Necepies! Izvēlies dzīvot!
• Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC): Droša sauļošanās
• ASV Nacionālais vēža institūts (NCI): Melanomas ārstēšana — informācija pacientiem
• ASV Nacionālais vēža institūts (NCI): Melanomas ārstēšana — informācija veselības aprūpes speciālistiem
• Nacionālais veselības dienests (NHS): Melanomas ādas vēzis — pārskats, simptomi un ārstēšana
• Cancer Research UK: Melanomas simptomi, stadijas un ārstēšana
• Amerikas Dermatoloģijas akadēmijas asociācija (AAD): Melanomas pazīmes un simptomi
• Amerikas Dermatoloģijas akadēmijas asociācija (AAD): Melanomas diagnostika un ārstēšana
• Skin Cancer Foundation: Melanomas brīdinājuma pazīmes un attēli
• DermNet: Melanoma
• DermNet: ABCDE/ABCDEFG princips melanomas atpazīšanā
• Eiropas Dermatoonkoloģijas asociācija (EADO): Eiropas melanomas vadlīnijas
• European Journal of Cancer / PubMed: Eiropas starpdisciplinārās melanomas diagnostikas un ārstēšanas vadlīnijas
• European Journal of Cancer / PubMed: Eiropas starpdisciplinārās melanomas diagnostikas un ārstēšanas vadlīniju atjauninājumi
• Macmillan Cancer Support: Melanoma

Atruna

Šajā rakstā sniegtā informācija ir paredzēta informatīviem un izglītojošiem nolūkiem un neaizstāj ārsta konsultāciju, diagnostiku vai ārstēšanu. Dzimumzīmju un ādas veidojumu pašnovērtēšana var būt kļūdaina, jo melanoma var līdzināties labdabīgai dzimumzīmei, seborejiskai keratozei, pigmentētai bazaliomai, iekaisīgam veidojumam vai citām ādas izmaiņām. Ja pamanāt jaunu, mainīgu, asiņojošu, sāpīgu, niezošu, nedzīstošu vai citādi aizdomīgu ādas veidojumu, vērsieties pie dermatologa, dermatoonkologa vai cita atbilstoša speciālista. Nemēģiniet aizdomīgus veidojumus ārstēt, dedzināt, griezt vai noņemt pašrocīgi. Ja veidojums strauji palielinās, izteikti asiņo, čūlo, kļūst sāpīgs, parādās palielināti limfmezgli vai vispārēji simptomi, nepieciešama neatliekama medicīniska izvērtēšana.

Satura autors

Dermatoloģe Dr. med. Dace Buile