Melanoma ir ļaundabīgs ādas audzējs, kas rodas no melanocītiem — pigmenta šūnām, kuras ražo melanīnu un piešķir krāsu ādai, matiem un dzimumzīmēm. Melanoma ir viens no ādas vēža veidiem, taču tā nav tas pats, kas visi ādas vēži kopumā. Ādas vēža grupā ietilpst arī bazalioma jeb bazālo šūnu karcinoma, plakanšūnu karcinoma un retāki ādas audzēji.
Melanoma ir retāka nekā bazalioma un plakanšūnu karcinoma, taču tā ir īpaši nozīmīga, jo var izplatīties limfmezglos un citos orgānos, ja netiek atklāta agrīni. Tieši tāpēc melanomas gadījumā izšķiroša nozīme ir agrīnai atpazīšanai, dermatologa apskatei, dermatoskopijai un histoloģiskai izmeklēšanai.
Melanoma ne vienmēr izskatās kā melna dzimumzīme. Tā var būt tumša, daudzkrāsaina, brūna, melna, pelēcīga, sarkana, sārta vai pat gaiša. Tā var būt plakana vai pacelta virs ādas, var rasties no esošas dzimumzīmes vai parādīties kā pilnīgi jauns veidojums uz iepriekš normālas ādas. Melanoma var rasties arī zem naga, uz pēdas, plaukstas, galvas matainajā daļā, gļotādās vai acī.

Melanoma sākumā var izskatīties pavisam neliela un neradīt nekādas sajūtas. Bīstamākais signāls bieži nav sāpes, bet izmaiņas laikā — veidojuma augšana, krāsas maiņa, neregulāras robežas, asiņošana, nieze vai atšķirība no pārējām dzimumzīmēm.
Melanoma nav infekcija un nav lipīga. Ar to nevar inficēties no cita cilvēka. Tā rodas, kad melanocītu DNS uzkrājas bojājumi, šūnas zaudē normālu augšanas kontroli un sāk vairoties nekontrolēti. Būtiski riska faktori ir ultravioletais starojums no saules un solārijiem, saules apdegumi, gaiša āda, daudz dzimumzīmju, netipiskas dzimumzīmes, melanoma ģimenē, novājināta imunitāte un iepriekš bijusi melanoma vai cits ādas vēzis.
Melanoma ir ādas vēzis, kas rodas no melanocītiem. Melanocīti ir šūnas, kas ražo melanīnu — pigmentu, kas nosaka ādas un dzimumzīmju krāsu. Ja melanocītos uzkrājas ģenētiski bojājumi un šūnas sāk dalīties nekontrolēti, var veidoties melanoma.
Melanoma ir ļaundabīgs audzējs. Tas nozīmē, ka audzēja šūnas var augt apkārtējos audos un noteiktos gadījumos izplatīties ārpus sākotnējās vietas. Izplatīšanos uz limfmezgliem vai citiem orgāniem sauc par metastāzēm. Tieši metastāžu risks ir galvenais iemesls, kāpēc melanoma tiek uzskatīta par vienu no bīstamākajiem ādas vēža veidiem.
Melanoma nav nemelanomas ādas vēzis. Nemelanomas ādas vēža grupā parasti ietilpst bazalioma un plakanšūnu karcinoma. Melanoma ir atsevišķs audzēja veids ar citu izcelsmi, diagnostiku, stadiju noteikšanu un ārstēšanas taktiku.
Plašāku pārskatu par dažādiem ādas vēža veidiem skatīt rakstā “Ādas vēzis”.
Melanoma ir bīstama tāpēc, ka tā var izplatīties organismā. Agrīni atklāta melanoma bieži ir ārstējama ar ķirurģisku izgriešanu, bet vēlīni diagnosticēta melanoma var izplatīties limfmezglos, plaušās, aknās, smadzenēs, kaulos vai citos orgānos. Jo dziļāk melanoma ieaug ādā un jo vairāk tā izplatījusies, jo sarežģītāka kļūst ārstēšana un jo nopietnāka ir prognoze.
Svarīgi saprast, ka melanoma ne vienmēr sākumā sāp, niez vai asiņo. Bieži pirmais signāls ir vizuālas izmaiņas: dzimumzīme maina izmēru, formu, krāsu vai robežas, parādās jauns veidojums vai viens veidojums izskatās citādi nekā pārējās dzimumzīmes.
Agrīna melanoma var būt ļoti plāna un vizuāli neuzkrītoša. Tāpēc pacienta rīcībā galvenais princips ir vienkāršs: ja veidojums mainās, atšķiras vai rada šaubas, to vajag parādīt dermatologam, nevis ilgstoši novērot pašam.
Nē. Melanoma, bazalioma un plakanšūnu karcinoma ir dažādi ādas vēža veidi.
Bazalioma rodas no bazālajām ādas šūnām. Tā parasti aug lēni un reti izplatās organismā, bet var lokāli bojāt ādu un apkārtējos audus. Plakanšūnu karcinoma rodas no plakanajām ādas šūnām un var būt agresīvāka nekā bazalioma, īpaši noteiktās lokalizācijās vai cilvēkiem ar novājinātu imunitāti. Melanoma rodas no pigmenta šūnām jeb melanocītiem un ir īpaši nozīmīga metastāžu riska dēļ.
Saistītās tēmas skatīt rakstos “Bazalioma jeb bazālo šūnu karcinoma” un “Plakanšūnu karcinoma”.
Melanoma var izskatīties ļoti dažādi. Tā var būt plakana vai pacelta, tumša vai daudzkrāsaina, sārta vai gaiša, ar skaidrām vai neskaidrām robežām. Dažkārt tā atgādina parastu dzimumzīmi, bet atšķiras ar izmaiņām laikā.

Melanoma var izpausties kā:
Melanoma sākuma stadijā var būt neliela un šķist nekaitīga. Tieši tāpēc svarīgākais ir pamanīt izmaiņas, nevis gaidīt, līdz veidojums kļūst liels, melns vai sāpīgs.
Nē. Melanoma bieži ir tumša vai daudzkrāsaina, taču tā ne vienmēr ir melna. Daļa melanomu var būt sārta, sarkana, ādas krāsas vai gaiša. Šādu melanomu sauc par amelanotisku melanomu — tā ir melanoma ar maz pigmenta vai bez izteikta pigmenta.
Amelanotiska melanoma var būt īpaši grūti atpazīstama, jo tā var atgādināt pumpu, iekaisumu, rētu, asinsvadu veidojumu vai labdabīgu ādas izmaiņu. Tāpēc aizdomīgs veidojums jāvērtē pēc izmaiņām laikā, augšanas, asiņošanas, jutīguma un atšķirības no citiem veidojumiem, ne tikai pēc krāsas.
Melanoma var nesāpēt un sākumā neradīt nekādas sajūtas. Tomēr tā var arī niezēt, durstīt, kļūt jutīga, sāpēt, asiņot vai pārklāties ar kreveli. Dzimumzīmes nieze vai asiņošana pati par sevi vēl nenozīmē, ka tā noteikti ir melanoma, bet tā ir pazīme, kuru nevajadzētu ignorēt, īpaši ja vienlaikus mainās veidojuma izmērs, forma, krāsa vai robežas.
Ja dzimumzīme asiņo bez skaidras traumas, atkārtoti veido kreveli, strauji palielinās vai kļūst sāpīga, nepieciešama dermatologa apskate.
Melanomu visbiežāk palīdz pamanīt nevis viena izolēta pazīme, bet izmaiņu kopums. Pacientam praktiski svarīgākās pazīmes ir šādas.

Izmaiņas izmērā, formā, krāsā, robežās, virsmā vai sajūtās ir viens no būtiskākajiem melanomas brīdinājuma signāliem.
Ja pieaugušam cilvēkam parādās jauns pigmentēts vai citādi neparasts ādas veidojums, īpaši ja tas aug vai mainās, to vajadzētu parādīt dermatologam.
Melanoma bieži neatbilst simetriskai, vienmērīgai dzimumzīmei. Viena puse var atšķirties no otras, robežas var būt robainas, izplūdušas vai nevienmērīgas.
Brūna, melna, pelēka, sarkana, rozā, balta vai zilgana krāsa vienā veidojumā var būt aizdomīga pazīme.
Ja viena dzimumzīme vai plankums izskatās acīmredzami citādi nekā pārējie cilvēka ādas veidojumi, tas jāizvērtē ārstam.
Bērnībā un pusaudžu vecumā jaunas dzimumzīmes var parādīties biežāk, jo āda un organisms vēl attīstās. Arī grūtniecības laikā dzimumzīmes reizēm var kļūt pamanāmākas hormonālu izmaiņu dēļ. Tomēr pieaugušā vecumā jauns pigmentēts vai neparasts ādas veidojums jāuztver uzmanīgi, īpaši tad, ja tas aug, mainās, kļūst daudzkrāsains, asiņo vai izskatās atšķirīgs no pārējiem.
Tas nenozīmē, ka katrs jauns veidojums pieaugušā vecumā ir melanoma. Daudzi ādas veidojumi ir labdabīgi. Tomēr melanoma bieži var parādīties kā jauns veidojums, nevis obligāti kā esošas dzimumzīmes pārmaiņas. Tāpēc drošākā rīcība ir dermatologa apskate un, ja nepieciešams, dermatoskopija.
ABCDE princips ir vienkāršs veids, kā pamanīt dzimumzīmes vai ādas veidojumus, kuri var būt aizdomīgi. Tas neaizstāj dermatologa apskati, bet palīdz pacientam saprast, kad nevajadzētu gaidīt.

Viena veidojuma puse nav līdzīga otrai. Parasta dzimumzīme bieži ir samērā simetriska, bet melanoma var būt neregulāras formas.
Robežas ir nelīdzenas, robainas, izplūdušas vai nevienmērīgas. Ja veidojuma malas nav skaidras vai kļūst arvien neregulārākas, tas ir brīdinājuma signāls.
Veidojumā ir vairākas krāsas vai nevienmērīgs tonis. Aizdomīgas var būt brūnas, melnas, pelēkas, sarkanas, rozā, baltas vai zilganas zonas vienā veidojumā.
Liela dzimumzīme pati par sevi ne vienmēr ir melanoma, bet veidojums, kas palielinās vai ir lielāks nekā pārējās dzimumzīmes, jāizvērtē. Īpaši svarīga ir nevis tikai izmēra absolūtā vērtība, bet augšana laikā.
Šī ir viena no svarīgākajām pazīmēm. Ja veidojums maina izmēru, formu, krāsu, virsmu, sāk asiņot, niezēt, sāpēt vai citādi uzvesties citādi nekā iepriekš, nepieciešama dermatologa apskate.
“Neglītā pīlēna” pazīme nozīmē, ka viens ādas veidojums izskatās citādi nekā pārējie. Daudziem cilvēkiem dzimumzīmēm ir savs “raksts” — līdzīga krāsa, forma un izmērs. Ja viena dzimumzīme būtiski atšķiras no šī raksta, tā jāuzskata par aizdomīgu, līdz dermatologs to izvērtē.
Šis princips ir īpaši noderīgs cilvēkiem ar daudzām dzimumzīmēm, jo ne visas dzimumzīmes var vienkārši salīdzināt ar ideālu “normālas dzimumzīmes” aprakstu. Svarīgi ir pamanīt atšķirīgo veidojumu konkrētā cilvēka ādā.
Saistītās tēmas skatīt rakstos “Dzimumzīmju pārbaude” un “Dermatoskopija”.
Parasta dzimumzīme parasti ir stabila — tā ilgstoši nemainās, tai ir samērā vienmērīga krāsa, skaidras robežas un simetriska forma. Melanoma biežāk mainās laikā, kļūst asimetriska, iegūst vairākas krāsas, neregulāras robežas, palielinās, asiņo, niez vai izskatās citādi nekā pārējās dzimumzīmes.
Tomēr pašam droši atšķirt parastu dzimumzīmi no melanomas ne vienmēr ir iespējams. Dažas melanomas sākumā izskatās mierīgas, bet daži labdabīgi veidojumi var izskatīties aizdomīgi. Tāpēc galvenais princips ir šāds: ja dzimumzīme vai ādas veidojums mainās, tas jāparāda dermatologam.
Nē. Ne visas tumšas dzimumzīmes ir melanoma, un ne visas lielas dzimumzīmes ir bīstamas. Daudzas dzimumzīmes ir labdabīgas un var būt tumšas vai lielākas par citām. Tomēr dzimumzīme, kas kļūst tumšāka, maina krāsu, palielinās, iegūst neregulāras robežas vai sāk asiņot, ir jāizvērtē.
Svarīgi ir salīdzināt veidojumu ar tā iepriekšējo izskatu un ar pārējām dzimumzīmēm uz cilvēka ādas.
Melanomu var būt grūti atšķirt no citiem ādas veidojumiem, īpaši sākumā. Tā var līdzināties gan labdabīgai dzimumzīmei, gan citiem ādas audzējiem vai iekaisīgām ādas izmaiņām.
Melanomu var sajaukt ar:
Tieši tāpēc aizdomīgu veidojumu nevajadzētu vērtēt tikai pēc fotogrāfijām internetā. Dažkārt pat pieredzējis ārsts galīgo diagnozi nosaka tikai pēc histoloģiskās izmeklēšanas, kur audu paraugs tiek pārbaudīts mikroskopā.
Saistīto tēmu skatīt rakstā “Ādas veidojumu pārbaude”.
Melanoma var rasties jebkur uz ādas. Tā biežāk tiek pamanīta uz vietām, kas ir redzamas vai saņēmušas UV starojumu, taču tā var rasties arī vietās, kur saule reti tiek klāt.

Melanoma var būt:
Melanoma zem naga var izskatīties kā tumša vertikāla josla, plankums vai pigmenta izmaiņas naga rajonā. Ne katra tumša josla zem naga ir melanoma, bet ja tā palielinās, kļūst platāka, mainās vai nav skaidras traumas, nepieciešama ārsta apskate.
Melanoma uz pēdas, plaukstas, zem naga vai gļotādās var tikt diagnosticēta vēlāk, jo cilvēki šīs vietas pārbauda retāk. Tāpēc ādas pašpārbaudē jāapskata arī pēdu apakšpuses, pirkstu starpas, nagi un grūti redzamās vietas.
Melanoma rodas, kad melanocītu DNS uzkrājas bojājumi un šūnas sāk nekontrolēti augt. Viens no nozīmīgākajiem DNS bojājumu cēloņiem ir ultravioletais starojums. UV starojums var bojāt šūnu ģenētisko materiālu, un, ja bojājumi netiek pilnībā salaboti, tie var veicināt ļaundabīgu šūnu attīstību.
Melanomas risku ietekmē arī cilvēka ādas tips, dzimumzīmju skaits, netipiskas dzimumzīmes, ģimenes anamnēze, imūnsistēmas stāvoklis un iepriekš bijis ādas vēzis. Dažkārt melanoma rodas arī cilvēkiem bez acīmredzamiem riska faktoriem.
Melanoma nav infekcija. Tā nav lipīga un nepāriet no viena cilvēka uz otru. Tāpēc precīzāks termins ir melanomas attīstības mehānisms, nevis inficēšanās mehānisms.
Vienkāršoti melanomas attīstību var raksturot šādi:
Šis process nav vienāds visiem pacientiem. Daļa melanomu attīstās pakāpeniski, bet citas var mainīties straujāk. Tāpēc aizdomīga veidojuma gadījumā nav ieteicams ilgstoši “pavērot”, ja jau ir redzamas izmaiņas.
Melanomas laika gaita var būt ļoti atšķirīga. Tā var attīstīties no esošas dzimumzīmes vai uz iepriekš normālas ādas.
UV starojums, saules apdegumi, solārijs, ģenētiska nosliece vai citi faktori var veicināt melanocītu DNS bojājumus.
Šūnās uzkrājas bojājumi, bet cilvēks var neko nepamanīt. Āda var izskatīties normāla.
Var parādīties jauns plankums vai dzimumzīme, kas sāk mainīties. Šajā posmā melanoma var būt ļoti plāna un ārstējama ar lokālu ķirurģisku izgriešanu.
Audzējs ieaug dziļāk ādā. Šajā posmā īpaši svarīgs kļūst Breslova biezums — audzēja dziļums milimetros.
Audzējs var izplatīties limfmezglos vai citos orgānos. Šādā gadījumā ārstēšanā parasti iesaista onkologu un var būt nepieciešama sistēmiska terapija.
Melanoma var rasties jebkuram cilvēkam, taču risks ir lielāks noteiktās grupās.
Paaugstināts risks ir cilvēkiem, kuriem ir:
Daudz dzimumzīmju nenozīmē, ka cilvēkam noteikti būs melanoma, bet tas palielina nepieciešamību regulāri pārbaudīt ādu. Netipiskas dzimumzīmes arī palielina risku, jo tās var būt grūtāk atšķirt no agrīnas melanomas.
Lielākā daļa melanomas gadījumu nav tieši iedzimti. Tomēr ģimenē var pārmantoties paaugstināts risks — ādas tips, dzimumzīmju daudzums, tendence veidot netipiskas dzimumzīmes vai noteiktas ģenētiskas izmaiņas. Ja melanomas gadījumi bijuši vairākiem tuviem radiniekiem vai melanoma diagnosticēta agrā vecumā, individuālo risku vajadzētu pārrunāt ar dermatologu vai citu speciālistu.
Jā, melanoma var rasties arī jaunam cilvēkam. Bērniem melanoma ir reta, bet iespējama. Ja bērnam vai pusaudzim ir dzimumzīme, kas strauji mainās, asiņo, sāp, kļūst ļoti atšķirīga vai parādās jauns neparasts veidojums, nepieciešama ārsta apskate. Bērniem dzimumzīmes var mainīties augšanas laikā, bet aizdomīgas vai straujas izmaiņas nevajadzētu ignorēt.
Jā. Melanoma var rasties arī cilvēkiem ar tumšāku ādu, lai gan risks parasti ir zemāks nekā cilvēkiem ar gaišu ādu. Cilvēkiem ar tumšāku ādu melanoma var biežāk tikt pamanīta vēlāk, jo tā var rasties uz pēdām, plaukstām, zem nagiem vai citās mazāk pārbaudītās vietās. Tāpēc jebkuram cilvēkam jāvēro jauni un mainīgi veidojumi neatkarīgi no ādas krāsas.
Jā. Cilvēkam, kuram jau bijusi melanoma, ir paaugstināts risks nākotnē attīstīt citu melanomu vai citu ādas vēzi. Tāpēc pēc melanomas ārstēšanas ir svarīga strukturēta novērošana, ādas pašpārbaude un regulāras kontroles pie ārsta.
Pie dermatologa jāvēršas, ja:
Aizdomīgu dzimumzīmi nevajadzētu pašam noņemt, dedzināt, ārstēt ar krēmiem vai lāzeru bez diagnozes.
Melanomas diagnostika sākas ar dermatologa apskati. Ārsts izvērtē visu ādu, aizdomīgo veidojumu, dzimumzīmju rakstu, riska faktorus un pacienta stāstu par izmaiņām laikā. Bieži tiek izmantota dermatoskopija.
Dermatoskopija ir ādas veidojuma apskate ar speciālu optisku ierīci — dermatoskopu. Tā ļauj redzēt struktūras, kas nav saskatāmas ar neapbruņotu aci. Dermatoskopija palīdz ārstam izlemt, vai veidojums ir labdabīgs, novērojams vai jāizņem histoloģiskai pārbaudei.
Digitālā dermatoskopija un ādas kartēšana var būt noderīga cilvēkiem ar daudzām dzimumzīmēm vai paaugstinātu melanomas risku. Tā ļauj salīdzināt veidojumus laikā un pamanīt izmaiņas.

Ja dzimumzīme vai ādas veidojums ir aizdomīgs uz melanomu, to parasti izņem tā, lai audus varētu pilnvērtīgi izmeklēt mikroskopā. Tas palīdz noteikt, vai veidojums ir melanoma, cik dziļi tas ieaudzis ādā un vai nepieciešama papildu ārstēšana.
Aizdomīgu dzimumzīmi nevajadzētu noņemt ar lāzeru vai metodēm, kas iznīcina audus un neļauj tos pilnvērtīgi izmeklēt histoloģiski. Melanomas gadījumā histoloģija ir kritiski svarīga diagnozei un stadijas noteikšanai.
Biopsija nozīmē audu parauga paņemšanu izmeklēšanai. Aizdomīgas melanomas gadījumā bieži izvēlas pilnīgu veidojuma izgriešanu ar nelielu drošības robežu, lai laboratoriski izvērtētu visu veidojumu. Konkrēto metodi izvēlas ārsts, ņemot vērā veidojuma izmēru, lokalizāciju un klīniskās aizdomas.
Histoloģiskā izmeklēšana ir audu pārbaude mikroskopā. Tā apstiprina diagnozi un sniedz ārstēšanai svarīgu informāciju. Melanomas gadījumā histoloģijā vērtē audzēja biezumu, čūlošanu, šūnu dalīšanās aktivitāti un citas pazīmes, kas palīdz noteikt risku un stadiju.
Breslova biezums ir melanomas dziļums milimetros, ko nosaka histoloģiski. Tas parāda, cik dziļi melanoma ieaugusi ādā. Jo lielāks Breslova biezums, jo lielāks parasti ir izplatīšanās risks un jo rūpīgāk jāplāno turpmākā ārstēšana un novērošana.
Breslova biezums ir viens no svarīgākajiem melanomas prognozes un stadijas noteikšanas rādītājiem.
Klarka līmenis raksturo, cik dziļi melanoma ieaugusi ādas anatomiskajos slāņos. Vēsturiski tas tika plaši izmantots melanomas izvērtēšanā. Mūsdienās prognozes noteikšanā lielāka nozīme parasti ir Breslova biezumam, bet Klarka līmenis atsevišķos gadījumos joprojām var būt papildinformācija.
Sargmezgls ir pirmais limfmezgls vai limfmezglu grupa, uz kuru audzēja šūnas varētu izplatīties no sākotnējā audzēja. Sargmezgla biopsija ir procedūra, kuras laikā šo limfmezglu atrod un izmeklē, lai saprastu, vai melanoma ir sākusi izplatīties limfātiskajā sistēmā.
Sargmezgla biopsija nav vajadzīga visiem melanomas pacientiem. To apsver noteiktās situācijās, piemēram, ja melanomas biezums vai citas riska pazīmes liecina par lielāku izplatīšanās risku. Lēmumu pieņem speciālists, izvērtējot histoloģiju un pacienta individuālo situāciju.
Nē. Fotogrāfija var palīdzēt izvērtēt, vai veidojums izskatās aizdomīgs, bet tā neaizstāj dermatologa apskati, dermatoskopiju un histoloģiju. Melanomu nevar droši apstiprināt vai izslēgt tikai pēc attēla. Īpaši maldinošas var būt gaišas melanomas, pigmentētas bazaliomas, seborejiskas keratozes un iekaisuši labdabīgi veidojumi.
Mākslīgais intelekts var palīdzēt analizēt ādas attēlus un izcelt aizdomīgus veidojumus, taču tas neaizstāj ārstu. AI rīkiem var būt nozīme kā palīglīdzeklim, īpaši digitālajā dermatoskopijā un ādas kartēšanā, bet diagnozei nepieciešams klīniskais konteksts, ārsta pieredze un, ja nepieciešams, histoloģiska izmeklēšana.
Ja dzimumzīme vai ādas veidojums šķiet aizdomīgs, svarīgākais ir nesabojāt iespēju noteikt precīzu diagnozi. Melanomas gadījumā ārstam bieži nepieciešami audi histoloģiskai izmeklēšanai, lai noteiktu audzēja tipu, biezumu un tālākās ārstēšanas taktiku.
Aizdomīgu veidojumu nedrīkst:
Ja veidojums izrādās melanoma, kavēšanās vai nepareiza noņemšana var apgrūtināt precīzu stadijas noteikšanu un aizkavēt ārstēšanu.
Melanomas stadija raksturo, cik dziļi audzējs ieaudzis ādā un vai tas ir izplatījies. Stadiju nosaka pēc histoloģijas, klīniskās apskates un nepieciešamajiem papildu izmeklējumiem.
Melanoma in situ nozīmē, ka ļaundabīgās šūnas atrodas tikai ādas virsējā slānī un nav ieaugušas dziļāk. Tā ir agrīnākā melanomas forma.
Melanoma ir ieaugusi dziļāk ādā, bet nav konstatēta izplatība limfmezglos vai citos orgānos. Šajā posmā īpaši svarīgs ir Breslova biezums.
Melanoma var būt izplatījusies uz tuvumā esošiem limfmezgliem vai apkārtējo ādu. Šādā situācijā ārstēšanā bieži iesaista onkologu un var būt nepieciešami papildu izmeklējumi.
Metastātiska melanoma nozīmē, ka audzējs izplatījies attālākos orgānos. Šajā stadijā ārstēšana parasti ietver sistēmisku terapiju, piemēram, imūnterapijas vai mērķterapijas tipa ārstēšanu, un to nosaka onkologs.
Melanoma var izplatīties pa limfātisko sistēmu vai asinīm. Vispirms tā var skart tuvākos limfmezglus. Vēlāk tā var izplatīties uz plaušām, aknām, smadzenēm, kauliem, ādu vai citiem orgāniem. Izplatības risks ir atkarīgs no melanomas biezuma, čūlošanas, stadijas un citām audzēja pazīmēm.
Simptomi, kas var liecināt par izplatību, nav specifiski. Tie var būt palielināti limfmezgli, ilgstošs nogurums, neizskaidrojams svara zudums, sāpes, klepus, neiroloģiski simptomi vai citi simptomi atkarībā no skartā orgāna. Šādu simptomu gadījumā nepieciešama ārsta izvērtēšana.
Melanomas augšanas un izplatīšanās ātrums nav vienāds visiem. Daļa melanomu attīstās lēnāk, citas var progresēt straujāk. Tāpēc nav droši balstīties uz pieņēmumu, ka “vēl var pagaidīt”. Ja veidojums mainās vai ir aizdomīgs, tas jāizvērtē laikus.
Plāna melanoma parasti ir ar labāku prognozi nekā biezāka melanoma, bet tā joprojām ir ļaundabīgs audzējs. Arī plānai melanomai nepieciešama korekta ārstēšana un novērošana. Prognozi nosaka ne tikai biezums, bet arī citas pazīmes, piemēram, čūlošana, šūnu dalīšanās aktivitāte, lokalizācija un pacienta individuālie riska faktori.
Melanomas ārstēšana ir atkarīga no stadijas, Breslova biezuma, izplatības, audzēja molekulārajām pazīmēm un pacienta veselības stāvokļa. Ārstēšanas plānu nosaka ārsts, bieži iesaistot dermatologu, ķirurgu, onkologu un citus speciālistus.

Galvenie ārstēšanas virzieni ir:
Šajā rakstā netiek norādīti konkrēti recepšu medikamentu nosaukumi. Melanomas terapiju drīkst noteikt tikai ārsts pēc diagnozes, stadijas, histoloģijas, molekulāro izmeklējumu un pacienta veselības stāvokļa izvērtēšanas.
Agrīnas melanomas gadījumā ķirurģiska izgriešana parasti ir galvenā ārstēšanas metode. Pēc sākotnējās histoloģijas ārsts var ieteikt atkārtotu plašāku izgriešanu ar atbilstošām drošības robežām. Drošības robežas nozīmē, ka kopā ar audzēja vietu izņem arī noteiktu veselo audu zonu, lai samazinātu lokāla recidīva risku.
Ja melanoma ir izplatījusies, papildus ķirurģijai var būt nepieciešama onkoloģiska ārstēšana. Lēmums ir atkarīgs no stadijas un konkrētās situācijas.
Aizdomīgu melanomu nedrīkst ārstēt ar krēmu, lāzeru vai pašrocīgām metodēm. Melanomas gadījumā ļoti svarīgi ir iegūt audus histoloģiskai izmeklēšanai. Ja veidojums tiek iznīcināts ar lāzeru vai nepareizi ārstēts, var tikt zaudēta iespēja precīzi noteikt diagnozi, biezumu un stadiju.
Krēmi, skābes, tautas līdzekļi, dedzināšana vai pašrocīga griešana aizdomīgas dzimumzīmes gadījumā ir bīstama rīcība. Ja ir aizdomas par melanomu, jāvēršas pie dermatologa.
Imūnterapija ir ārstēšanas pieeja, kas palīdz imūnsistēmai atpazīt un uzbrukt audzēja šūnām. Melanomas ārstēšanā imūnterapijas tipa terapija var būt nozīmīga noteiktās stadijās, īpaši, ja pastāv augstāks recidīva risks vai slimība ir izplatīta.
Imūnterapija nav nepieciešama visiem melanomas pacientiem. Agrīnas melanomas gadījumā ārstēšana bieži aprobežojas ar ķirurģiju un novērošanu. Lēmumu par imūnterapiju pieņem onkologs.
Mērķterapija ir ārstēšanas veids, kas iedarbojas uz konkrētiem audzēja šūnu augšanas signāliem. Dažām melanomām ir noteiktas molekulāras izmaiņas, kuras var izmantot ārstēšanas izvēlē. Lai saprastu, vai mērķterapija var būt piemērota, noteiktās stadijās var veikt molekulāru testēšanu.
Mērķterapija nav universāla visām melanomām. To nozīmē ārsts atbilstoši audzēja īpašībām un slimības stadijai.
Staru terapiju melanomas ārstēšanā var izmantot noteiktās situācijās, piemēram, ja nepieciešama lokāla slimības kontrole, ja ir izplatība noteiktās vietās vai ja ārstu komanda uzskata to par piemērotu konkrētam pacientam. Staru terapija nav galvenā metode visām melanomām, bet tā var būt daļa no kopējā ārstēšanas plāna.
Mūsdienās melanomas ārstēšanā ķīmijterapijas loma daudzās situācijās ir mazāka nekā agrāk, jo pieejamas efektīvākas sistēmiskas ārstēšanas pieejas, piemēram, imūnterapijas un mērķterapijas tipa ārstēšana. Tomēr konkrētu terapiju izvēlas onkologs, ņemot vērā slimības stadiju, audzēja īpašības un pacienta veselības stāvokli.
Pēc ķirurģiskas izgriešanas rēta parasti paliek. Rētas izmērs ir atkarīgs no veidojuma lieluma, lokalizācijas, drošības robežām, nepieciešamās atkārtotās izgriešanas, ādas dzīšanas īpatnībām un pēcoperācijas kopšanas. Ārstēšanas galvenais mērķis ir pilnīga audzēja izņemšana un drošība, vienlaikus cenšoties saglabāt labu funkcionālu un estētisku rezultātu.
Novērošanas ilgumu un biežumu nosaka ārsts pēc melanomas stadijas, riska faktoriem un ārstēšanas veida. Pēc melanomas ārstēšanas svarīgi laikus atklāt iespējamu recidīvu, jaunu melanomu vai citu ādas vēzi. Novērošana var ietvert ādas pārbaudes, limfmezglu izvērtēšanu un noteiktās stadijās arī attēldiagnostiku vai citus izmeklējumus.
Jā, melanoma var būt bīstama, jo tā var izplatīties organismā. Tomēr melanoma ne vienmēr nozīmē sliktu prognozi. Agrīni atklāta melanoma bieži ir veiksmīgi ārstējama. Prognozi būtiski ietekmē tas, cik agri melanoma diagnosticēta un cik dziļi tā ieaugusi ādā.
Jā, no melanomas var nomirt, īpaši, ja tā tiek diagnosticēta vēlīni un ir izplatījusies. Tomēr agrīna diagnostika būtiski uzlabo ārstēšanas iespējas. Tāpēc melanomas gadījumā svarīgākais ir negaidīt, bet pārbaudīt aizdomīgus veidojumus savlaicīgi.
Melanomas prognoze ir atkarīga no vairākiem faktoriem:
Jo plānāka un agrīnāk atklāta melanoma, jo prognoze parasti ir labāka.
Neārstēta melanoma var turpināt augt dziļāk ādā un izplatīties organismā. Sākumā tā var izskatīties kā mainīga dzimumzīme vai plankums, bet vēlāk var skart limfmezglus un attālus orgānus. Melanomas ārstēšanas atlikšana var būt dzīvībai bīstama, tāpēc aizdomīga veidojuma gadījumā jāvēršas pie ārsta.
Jā, melanoma var atgriezties jeb recidivēt. Recidīvs var rasties sākotnējā vietā, tuvākajos limfmezglos vai citur organismā. Recidīva risks ir atkarīgs no sākotnējās melanomas stadijas, biezuma, čūlošanas, izplatības un ārstēšanas rezultāta.
Pēc melanomas ārstēšanas svarīga ir ārsta noteikta novērošanas programma un regulāra ādas pašpārbaude.
Jā. Cilvēkam, kuram jau bijusi melanoma, ir paaugstināts risks melanomas attīstībai nākotnē. Tāpēc pārbaudēs jāvērtē ne tikai iepriekš ārstētā vieta, bet visa āda.
Melanomas risku nevar samazināt līdz nullei, bet to var mazināt, ierobežojot UV starojuma iedarbību un laikus pārbaudot ādas izmaiņas.
Svarīgākie profilakses principi:
Pareizi lietots SPF palīdz samazināt UV starojuma radītos ādas bojājumus. Tomēr SPF nav vienīgais aizsardzības veids un nav atļauja ilgāk sauļoties. Vislabākā aizsardzība ir kombinēta: ēna, apģērbs, cepure, saulesbrilles, saules aizsarglīdzeklis un solārija nelietošana.
Jā. Bērnu āda ir īpaši jutīga pret saules apdegumiem. Saules apdegumi bērnībā un pusaudža vecumā var palielināt melanomas risku vēlāk dzīvē. Bērniem jānodrošina ēna, apģērbs, cepure un vecumam piemēroti saules aizsarglīdzekļi. Zīdaiņus un mazus bērnus no tiešas saules jāsargā īpaši rūpīgi.
Ādas pašpārbaudi vēlams veikt labā apgaismojumā. Jāizmanto spogulis vai jālūdz palīdzība tuviniekam, lai apskatītu grūti redzamas vietas.
Jāpārbauda:
Īpaši svarīgi meklēt jaunus vai mainīgus veidojumus un “neglītā pīlēna” pazīmi. Muguras, galvas ādas un pēdu apskatei var lūgt palīdzību tuviniekam. Dažkārt aizdomīgas izmaiņas grūti redzamās vietās pamana arī frizieris, fizioterapeits, masieris vai cits speciālists, kurš ikdienā redz ādas zonas, ko cilvēks pats nepārbauda. Tomēr aizdomīgu veidojumu vienmēr jāizvērtē ārstam.
Pēc melanomas diagnozes apzināta sauļošanās nav ieteicama. Cilvēkam jāizvairās no saules apdegumiem, solārija un ilgstošas intensīvas UV iedarbības. Tas nenozīmē, ka nedrīkst iet ārā, bet jāplāno droša saules aizsardzība un regulāra ādas kontrole.
Medicīniski labi pamatots ir tas, ka agrīna melanomas atklāšana būtiski uzlabo ārstēšanas iespējas. Labi pamatota ir arī UV starojuma un solāriju saistība ar paaugstinātu melanomas risku. Dermatologa apskate, dermatoskopija un histoloģiska izmeklēšana ir centrālie diagnostikas elementi.
Breslova biezums ir viens no svarīgākajiem melanomas prognozes rādītājiem. Ārstēšana jāplāno pēc stadijas, audzēja pazīmēm un pacienta individuālās situācijas.
Melanomas jomā strauji attīstās digitālā dermatoskopija, pilna ķermeņa fotografēšana, mākslīgā intelekta atbalstīta ādas attēlu analīze un personalizēta riska izvērtēšana. AI var palīdzēt atlasīt aizdomīgus veidojumus, taču tas neaizstāj dermatologu un histoloģiju.
Onkoloģijā turpina pilnveidoties imūnterapijas un mērķterapijas pieejas. Tiek pētīts, kā vislabāk izvēlēties terapiju pēc audzēja molekulārajām pazīmēm, kā samazināt recidīva risku augsta riska pacientiem un kā agrāk atklāt slimības atgriešanos. Medicīna strādā arī pie tā, lai pacientiem nodrošinātu efektīvu ārstēšanu ar mazāku blakņu risku un labāku dzīves kvalitāti.
Šajā rakstā sniegtā informācija ir paredzēta informatīviem un izglītojošiem nolūkiem un neaizstāj ārsta konsultāciju, diagnostiku vai ārstēšanu. Dzimumzīmju un ādas veidojumu pašnovērtēšana var būt kļūdaina, jo melanoma var līdzināties labdabīgai dzimumzīmei, seborejiskai keratozei, pigmentētai bazaliomai, iekaisīgam veidojumam vai citām ādas izmaiņām. Ja pamanāt jaunu, mainīgu, asiņojošu, sāpīgu, niezošu, nedzīstošu vai citādi aizdomīgu ādas veidojumu, vērsieties pie dermatologa, dermatoonkologa vai cita atbilstoša speciālista. Nemēģiniet aizdomīgus veidojumus ārstēt, dedzināt, griezt vai noņemt pašrocīgi. Ja veidojums strauji palielinās, izteikti asiņo, čūlo, kļūst sāpīgs, parādās palielināti limfmezgli vai vispārēji simptomi, nepieciešama neatliekama medicīniska izvērtēšana.
Jā. Melanoma ir ādas vēzis, kas rodas no pigmenta šūnām jeb melanocītiem.
Jā. Melanoma ir ļaundabīgs audzējs, kas var izplatīties limfmezglos un citos orgānos.
Tā var izskatīties kā jauns plankums, mainīga dzimumzīme, neregulārs daudzkrāsains veidojums vai reizēm sārts/gaišs veidojums.
Nē. Melanoma var būt arī sārta, sarkana, ādas krāsas vai gaiša.
Jā, melanoma var attīstīties no esošas dzimumzīmes, bet tā var rasties arī uz iepriekš normālas ādas.
Jā. Daudzas melanomas parādās kā jauns veidojums, nevis no iepriekš esošas dzimumzīmes.
Aizdomīgas pazīmes ir asimetrija, neregulāras robežas, vairākas krāsas, palielināšanās un izmaiņas laikā.
ABCDE nozīmē asimetriju, robežas, krāsu, diametru un evolūciju jeb izmaiņas laikā.
Tā ir dzimumzīme vai veidojums, kas izskatās citādi nekā pārējie cilvēka ādas veidojumi.
Jā. Tā var izskatīties kā tumša josla vai plankums zem naga, kas mainās vai palielinās.
Dažkārt jā, bet sākumā melanoma bieži nesāp un neniez. Sajūtu neesamība nenozīmē, ka veidojums ir drošs.
Ja dzimumzīme mainās, asiņo, niez, sāp, aug, kļūst daudzkrāsaina vai parādās jauns aizdomīgs veidojums.
Ar dermatologa apskati, dermatoskopiju un aizdomīga veidojuma histoloģisku izmeklēšanu.
Tas ir melanomas dziļums milimetros, ko nosaka histoloģiski. Tas ir svarīgs prognozes un ārstēšanas plānošanas rādītājs.
Tā ir tuvākā limfmezgla izmeklēšana, lai noteiktu, vai melanoma sākusi izplatīties limfātiskajā sistēmā.
Ārstēšana var ietvert ķirurģisku izgriešanu, sargmezgla izvērtēšanu, imūnterapijas, mērķterapijas vai staru terapijas tipa ārstēšanu.
Agrīni atklātu melanomu bieži var veiksmīgi ārstēt. Prognoze ir atkarīga no stadijas un audzēja pazīmēm.
Aizdomīgu melanomu nedrīkst noņemt ar lāzeru bez histoloģiskas izvērtēšanas, jo diagnozei nepieciešami audi.
Nē. Aizdomīgu melanomu nedrīkst ārstēt mājās, dedzināt, griezt vai smērēt ar pašizvēlētiem līdzekļiem.
Nē. Melanoma nav infekcija un nav lipīga.
Bērniem melanoma ir ļoti reta, bet iespējama. Aizdomīgas izmaiņas bērna dzimumzīmēs jāparāda ārstam.
Jā. Melanoma var rasties uz pēdas, pēdas apakšpuses un pirkstu starpās.
Jā. Ir arī acs melanoma, kas ir atsevišķa, retāka melanomas forma un prasa speciālista oftalmologa izvērtēšanu.
Jā. Melanoma var recidivēt, tāpēc pēc ārstēšanas nepieciešama strukturēta kontrole.
Jā. Cilvēkam pēc melanomas ir paaugstināts risks attīstīt vēl vienu melanomu.
Jāizvairās no saules apdegumiem un solārija, jālieto saules aizsardzība un regulāri jāpārbauda āda.
SPF palīdz samazināt UV bojājumus, bet tas jāapvieno ar ēnu, apģērbu un solārija nelietošanu.
Biežumu nosaka individuāli pēc riska. Ja dzimumzīme mainās, pie ārsta jāvēršas nekavējoties.
Nē. Bet tumša dzimumzīme, kas mainās vai izskatās atšķirīga, jāparāda dermatologam.
Nē. Agrīni atklātai melanomai prognoze var būt laba, bet vēlīna diagnostika būtiski palielina risku.
| Kvalifikācijas līmenis | Klīnikas klienti | Pirmā vizīte |
|---|---|---|
| Ārsts | 45 € | 55 € |
| Augsti kvalificēts ārsts | 52.25 € | 55 € |
| Dr. Med. | 66.50 € | 70 € |
Dermatoloģe Gunita BuiksaUzdot jautājumu Pieteikties vizītei |
|
Dermatoloģe Ilona ZablockaUzdot jautājumu Pieteikties vizītei |
|
Dermatoloģe Zanda BogdanovaUzdot jautājumu Pieteikties vizītei |
Dermatoloģe Dr. Med. docente Māra Rone-KupfereUzdot jautājumu Pieteikties vizītei |
|
Dermatoloģe Dr. med. Dace BuileUzdot jautājumu Pieteikties vizītei |







