Ādas veidojumu pārbaude

Ādas veidojumu pārbaude ir dermatologa veikta ādas un atsevišķu ādas veidojumu izvērtēšana. Tās laikā ārsts apskata ādu, novērtē konkrētus veidojumus un, ja nepieciešams, izmanto dermatoskopiju — ādas veidojuma apskati palielinājumā ar speciālu apgaismojumu.

Ādas veidojumu pārbaude nav tikai dzimumzīmju pārbaude. Dermatologs izvērtē arī kārpas, papilomas, keratomas, seborejiskās keratozes, angiomas, fibromas, pigmentācijas plankumus, sārtus vai ādas krāsas mezgliņus, nedzīstošas kreveles, čūliņas un citus veidojumus, kuru raksturs pacientam nav skaidrs.

Pārbaudes mērķis ir saprast, vai veidojums izskatās labdabīgs, vai tas jānovēro, jānoņem, jāizmeklē histoloģiski vai jānosūta tālākai ārstēšanai. Īpaši svarīgi pārbaudīt veidojumus, kas aug, maina krāsu vai formu, asiņo, niez, sāp, čūlo vai izskatās citādi nekā pārējie veidojumi uz ādas.

Kāpēc ādas veidojumu pārbaude ir svarīga?

Daudzi ādas veidojumi ir labdabīgi un cilvēkam nerada medicīnisku apdraudējumu. Tomēr labdabīgi, pirmsvēža un ļaundabīgi ādas veidojumi reizēm var izskatīties līdzīgi. Pacientam pašam mājās bieži nav iespējams droši atšķirt dzimumzīmi no seborejiskas keratozes, papilomu no kārpas vai labdabīgu pigmentētu veidojumu no agrīnas melanomas.

Ādas veidojumu pārbaude ir svarīga, jo:

• daļa ādas vēžu sākumā nesāp un nerada diskomfortu;
• aizdomīgas izmaiņas var būt redzamas uz ādas, bet tām nepieciešama profesionāla izvērtēšana;
• dermatoskopija ļauj dermatologam redzēt struktūras, kas nav droši izvērtējamas ar neapbruņotu aci;
• digitālā dermatoskopija palīdz saglabāt attēlus un salīdzināt veidojumu izmaiņas laikā;
• pirms ādas veidojuma noņemšanas ir būtiski saprast, vai tas ir piemērots kosmētiskai likvidēšanai vai nepieciešama histoloģiska izmeklēšana.

Ādas vēzis nav viens konkrēts veidojuma tips. Biežākie ādas vēža veidi ir bazalioma, plakanšūnu karcinoma un melanoma. Melanoma ir retāka nekā bazalioma un plakanšūnu karcinoma, bet tai ir lielāks izplatīšanās jeb metastāžu veidošanas risks, tāpēc savlaicīga aizdomīgu ādas veidojumu diagnostika ir īpaši nozīmīga.

Kādus ādas veidojumus pārbauda dermatologs?

Dermatologs pārbauda ne tikai dzimumzīmes. Ādas veidojumu pārbaudes laikā var tikt izvērtēti dažādi veidojumi uz sejas, ķermeņa, galvas matainās daļas, kakla, muguras, rokām, kājām, pēdām, plaukstām un citām ādas zonām.

Pie dermatologa var pārbaudīt:

• dzimumzīmes — iedzimtus vai dzīves laikā iegūtus pigmentētus veidojumus;
• pigmentētus veidojumus — tumšākus plankumus, mezgliņus vai nevienmērīgi krāsotus veidojumus;
• nepigmentētus veidojumus — ādas krāsas, gaišus, sārtus, zvīņainus vai mezglainus veidojumus;
• kārpas — bieži vīrusu izraisītus ādas izaugumus;
• papilomas — mīkstus, ādas krāsas izaugumus, kas bieži parādās kakla, padušu vai ādas kroku zonās;
• keratomas un seborejiskās keratozes — bieži labdabīgus, raupjus, brūnganus vai pelēcīgus veidojumus;
• angiomas — sarkanus asinsvadu veidojumus;
• fibromas — labdabīgus saistaudu veidojumus;
• nedzīstošas kreveles, čūlas vai asiņojošus veidojumus;
• aizdomīgus ādas jaunveidojumus, kuru izcelsme pacientam nav skaidra.

Daļa labdabīgu veidojumu var izskatīties satraucoši, bet daļa ļaundabīgu veidojumu sākumā var izskatīties samērā nemanāmi. Tāpēc galvenais nav mēģināt veidojumu nosaukt pašam, bet novērtēt, vai tas ir jauns, mainīgs, atšķirīgs vai simptomātisks.

Kam ādas veidojumu pārbaude ir īpaši ieteicama?

Ādas veidojumu pārbaude ir ieteicama ikvienam, kurš pamana jaunu, mainīgu vai neskaidru ādas veidojumu. Īpaši svarīga tā ir cilvēkiem ar paaugstinātu ādas vēža risku.

Pie riska grupām pieder cilvēki, kuriem ir:

• gaiša āda, kas viegli apdeg saulē;
• gaiši vai rudi mati, gaišas acis vai daudz vasaras raibumu;
• daudz dzimumzīmju;
• netipiskas vai nevienmērīgas dzimumzīmes;
• bieži saules apdegumi, īpaši bērnībā vai pusaudžu vecumā;
• ilgstoša vai intensīva ultravioletā starojuma iedarbība;
• solārija lietošanas pieredze;
• ādas vēzis pašam vai ģimenes locekļiem;
• novājināta imunitāte;
• ilgstošs darbs ārā saulē;
• hroniski nedzīstoši ādas bojājumi;
• iepriekš ārstētas pirmsvēža izmaiņas vai ādas audzēji.

Ultravioletais starojums ir viens no svarīgākajiem novēršamajiem ādas audzēju riska faktoriem. Risks palielinās gan no saules starojuma, gan no mākslīga ultravioletā starojuma, piemēram, solārijos.

Kad ar ādas veidojumu nevajadzētu gaidīt?

Pie dermatologa vēlams vērsties tuvākajā laikā, ja veidojums:

• strauji aug;
• maina krāsu, formu vai malas;
• kļūst asimetrisks;
• asiņo bez skaidras traumas;
• veido čūlu vai nedzīstošu kreveli;
• niez, sāp, durstās vai kļūst jutīgs;
• parādās pieaugušā vecumā un turpina mainīties;
• būtiski atšķiras no pārējiem veidojumiem uz ādas;
• regulāri traumējas ar apģērbu, skūšanos, ķemmi vai rotaslietām;
• pacientam rada neskaidrību vai satraukumu.

Sāpes nav drošs kritērijs. Aizdomīgs ādas veidojums sākumā var nesāpēt, neniezēt un neradīt nekādu diskomfortu. Tāpēc nevajadzētu gaidīt, līdz parādās sāpes, asiņošana vai izteikts iekaisums.

Piecas pazīmes, kuru dēļ veidojums jāpārbauda

Pie dermatologa ieteicams pierakstīties, ja redzama kāda no šīm pazīmēm:

• Veidojums mainās — kļūst lielāks, tumšāks, gaišāks, sarkanāks vai nevienmērīgāks.
• Mainās forma vai malas — veidojums kļūst asimetrisks, ar izplūdušām vai robainām kontūrām.
• Veidojums asiņo vai čūlo — īpaši tad, ja asiņošana nav saistīta ar skaidru traumu.
• Veidojas nedzīstoša krevele — krevele nokrīt un atkal veidojas no jauna.
• Veidojums atšķiras no pārējiem — tas izskatās citādi nekā pārējās dzimumzīmes vai ādas veidojumi.

Šīs pazīmes automātiski nenozīmē vēzi, bet tās ir pietiekams iemesls profesionālai pārbaudei.

ABCDE metode pigmentētu veidojumu pašpārbaudei

ABCDE metode ir vienkāršs veids, kā pamanīt pigmentētu veidojumu izmaiņas. Tā neaizstāj dermatologa pārbaudi, bet palīdz pacientam saprast, kad veidojumu labāk parādīt ārstam.

ABCDE metode ir īpaši noderīga dzimumzīmju un citu pigmentētu veidojumu pašpārbaudē, bet tā nav pilnīga diagnostikas metode. Daļa bīstamu veidojumu var nebūt tipiski tumši vai klasiski pigmentēti.

Kas ir “neglītā pīlēna” princips?

Ādas pašpārbaudē svarīgs ir arī “neglītā pīlēna” princips. Tas nozīmē, ka uzmanība jāpievērš veidojumam, kas izskatās citādi nekā pārējie veidojumi uz konkrētā cilvēka ādas.

Cilvēkam parasti ir noteikts dzimumzīmju un pigmentācijas “raksts” — līdzīga krāsa, forma, izmērs vai izvietojums. Ja viens veidojums būtiski atšķiras, tas jāparāda dermatologam.

Šis princips ir īpaši noderīgs cilvēkiem ar daudzām dzimumzīmēm. Dažreiz aizdomīgs var būt nevis lielākais vai tumšākais veidojums, bet tieši tas, kas izskatās atšķirīgi no pārējiem.

Vai ādas vēzis vienmēr izskatās kā tumša dzimumzīme?

Nē. Melanoma var būt tumša un nevienmērīgi pigmentēta, bet daļa ļaundabīgu ādas veidojumu var būt sārti, gaiši, ādas krāsā, zvīņaini, izskatīties kā mezgliņš vai nedzīstoša brūce.

Bazalioma bieži var izskatīties kā spīdīgs mezgliņš, sārts plankums, nedzīstoša krevele vai neliela čūliņa. Plakanšūnu karcinoma var izskatīties kā raupjš, zvīņains, sabiezēts vai asiņojošs veidojums.

Tāpēc uzmanība jāpievērš ne tikai tumšām dzimumzīmēm, bet arī jebkuram jaunam, augošam, asiņojošam, čūlojošam vai nedzīstošam ādas veidojumam.

Vai visi aizdomīgie ādas veidojumi ir ādas vēzis?

Nē. Daudzi aizdomīgi izskatīgi veidojumi izrādās labdabīgi. Piemēram, seborejiska keratoze var būt tumša, raupja un neregulāra, bet bieži tā ir labdabīga. Kārpas, papilomas, angiomas un fibromas arī parasti ir labdabīgi veidojumi.

Tomēr pēc izskata vien ar neapbruņotu aci ne vienmēr var droši noteikt veidojuma raksturu. Ādas veidojumu pārbaudes mērķis nav radīt bailes, bet atšķirt situācijas, kurās pietiek ar novērošanu, no situācijām, kurās nepieciešama dermatoskopija, noņemšana vai histoloģiska izmeklēšana.

Kā notiek ādas veidojumu pārbaude pie dermatologa?

Ādas veidojumu pārbaude parasti notiek vairākos posmos.

Dermatologs klīniskās apskates laikā izvērtē ādas veidojumu izskatu un apkārtējo ādu.

Saruna ar ārstu

Vizītes sākumā dermatologs noskaidro, kāds veidojums satrauc pacientu, cik ilgi tas ir redzams, vai tas ir mainījies, asiņojis, niezējis, sāpējis vai ticis traumēts.

Ārsts var jautāt arī par:

• saules apdegumiem;
• solārija lietošanu;
• ādas vēzi ģimenē;
• iepriekš noņemtiem veidojumiem;
• agrāk veiktām dermatoskopijām;
• imunitāti ietekmējošām slimībām vai terapiju;
• ādas veidojumu izmaiņām pēdējo mēnešu laikā.

Ādas apskate

Ārsts apskata konkrēto veidojumu un, ja nepieciešams, arī plašāku ādas zonu vai vairākus veidojumus. Dažkārt pacients nāk ar vienu konkrētu sūdzību, bet dermatologs iesaka izvērtēt arī citus veidojumus, īpaši ja pacientam ir daudz dzimumzīmju vai paaugstināts ādas vēža risks.

Dermatoskopija

Ja veidojuma raksturs nav droši izvērtējams ar parastu apskati vai veidojums ir pigmentēts, mainīgs, netipisks, sārts, zvīņains vai nedzīstošs, ārsts var izmantot dermatoskopu.

Dermatoskops palīdz redzēt veidojuma krāsu, pigmenta sadalījumu, robežas, asinsvadu rakstu un citas struktūras, kas nav labi redzamas ar neapbruņotu aci.

Ārsta secinājums un tālākais plāns

Pēc apskates dermatologs izskaidro, vai veidojums izskatās labdabīgs, vai to vajadzētu novērot, noņemt vai nosūtīt histoloģiskai izmeklēšanai.

Vienkāršoti process izskatās šādi: dermatologa apskate → dermatoskopija, ja nepieciešama → novērošanas, noņemšanas vai papildu izmeklēšanas plāns.

Ādas veidojuma izvērtēšanu var veikt dermatologa konsultācijas laikā.

Vai pēc pārbaudes rezultātu saņem uzreiz?

Parasti dermatologs sākotnējo secinājumu izskaidro jau vizītes laikā. Ārsts var pateikt, vai veidojums izskatās labdabīgs, vai tas jānovēro, jānoņem vai jāizmeklē padziļināti.

Tomēr jānošķir divas lietas:

• dermatologa vizuālais un dermatoskopiskais vērtējums, ko parasti var izskaidrot vizītes laikā;
• galīgā audu diagnoze, ko aizdomīgos gadījumos apstiprina histoloģiska izmeklēšana pēc veidojuma noņemšanas.

Ja nepieciešama histoloģija, galīgā atbilde būs zināma pēc laboratoriskās pārbaudes.

Vai ādas veidojumu pārbaude ir tas pats, kas dermatoskopija?

Nē. Ādas veidojumu pārbaude ir plašāks process, bet dermatoskopija ir viena no metodēm, ko dermatologs izmanto pārbaudes laikā.

Kas ir dermatoskopija?

Dermatoskopija ir neinvazīva ādas veidojumu diagnostikas metode. Neinvazīva nozīmē, ka procedūras laikā āda netiek griezta un netiek ņemts audu paraugs. Dermatologs ar dermatoskopu apskata veidojumu palielinājumā un ar speciālu apgaismojumu.

Dermatoskopija ļauj ārstam palielinājumā novērtēt ādas veidojuma struktūru un pazīmes, kas nav redzamas ar neapbruņotu aci.

Dermatoskopija palīdz novērtēt:

• pigmenta sadalījumu;
• krāsu daudzveidību;
• veidojuma robežas;
• asinsvadu rakstu;
• virsmas struktūru;
• pazīmes, kas var liecināt par labdabīgu, pirmsvēža vai ļaundabīgu procesu.

Dermatoskopija ir īpaši svarīga pigmentētu veidojumu, dzimumzīmju un melanomas riska izvērtēšanā, bet to izmanto arī dažādu nepigmentētu, sārtu, zvīņainu vai asinsvadu veidojumu novērtēšanai.

Optiskā un digitālā dermatoskopija

Optiskā dermatoskopija

Optiskā dermatoskopija ir tieša veidojuma apskate ar rokas dermatoskopu. Ārsts redz veidojumu palielinājumā un izvērtē tā struktūru vizītes laikā. Šī metode ir piemērota vienas vai vairāku konkrētu ādas veidojumu izvērtēšanai.

Digitālā dermatoskopija

Digitālā dermatoskopija ļauj iegūt veidojuma attēlu, palielināt to ekrānā, saglabāt un salīdzināt ar nākamajās vizītēs iegūtajiem attēliem.

Digitāli saglabāti attēli palīdz salīdzināt ādas veidojumu dažādās vizītēs un pamanīt izmaiņas laikā.

Digitālā dermatoskopija ir īpaši noderīga, ja:

• pacientam ir daudz dzimumzīmju;
• ir netipiski vai grūti vērtējami veidojumi;
• nepieciešama veidojumu novērošana dinamikā;
• jāseko līdzi nelielām izmaiņām laikā;
• pacientam ir paaugstināts melanomas vai cita ādas vēža risks;
• iepriekš ir noņemti aizdomīgi vai ļaundabīgi ādas veidojumi.

Digitālā dermatoskopija neaizstāj ārsta klīnisko domāšanu. Tā ir instruments, kas palīdz dokumentēt un salīdzināt veidojumus.

Kas ir ādas veidojumu kartēšana?

Ādas veidojumu kartēšana ir sistemātiska ādas veidojumu dokumentēšana un salīdzināšana laika gaitā. Tā var ietvert visa ķermeņa vai atsevišķu ādas zonu fotografēšanu, digitālu dermatoskopiju un attēlu salīdzināšanu nākamajās vizītēs.

Ādas veidojumu kartēšana ir īpaši noderīga pacientiem, kuriem ir:

• ļoti daudz dzimumzīmju;
• netipiskas dzimumzīmes;
• ādas vēzis anamnēzē;
• melanoma ģimenē;
• grūti pamanāmas izmaiņas pašpārbaudē;
• nepieciešamība sekot līdzi vairākiem veidojumiem vienlaikus;
• paaugstināts ādas vēža risks.

Digitālās ādas attēlveidošanas sistēmas palīdz ārstam saglabāt klīniskos un dermatoskopiskos attēlus, salīdzināt izmaiņas laikā un izvērtēt, kuri veidojumi jānovēro rūpīgāk.

Mājas foto var palīdzēt pacientam pamanīt izmaiņas, bet tas neaizstāj medicīnisku dermatoskopiju. Apgaismojums, attālums, kameras kvalitāte un leņķis var būtiski ietekmēt attēlu.

Kas ir histoloģiskā izmeklēšana?

Histoloģiskā izmeklēšana ir noņemtā audu parauga pārbaude mikroskopā. To veic laboratorijā, lai precīzi noteiktu veidojuma raksturu un pārbaudītu, vai tajā nav ļaundabīgu šūnu.

Dermatoskopija palīdz ārstam izvērtēt veidojumu, bet aizdomīgos gadījumos galīgai diagnozei var būt nepieciešama histoloģija.

Histoloģija ir īpaši svarīga, ja:

• veidojums ir aizdomīgs;
• tas strauji mainās;
• tas asiņo vai čūlo;
• dermatologs nevar droši izslēgt ļaundabīgu procesu;
• veidojums tiek noņemts medicīnisku indikāciju dēļ;
• pirms kosmētiskas likvidēšanas jāizslēdz bīstams process.

Kāpēc ādas veidojums jāpārbauda pirms noņemšanas?

Pirms ādas veidojuma noņemšanas dermatologam jāizvērtē, vai veidojums ir labdabīgs un kāda noņemšanas metode ir drošākā. Ne visi veidojumi ir piemēroti lāzeram, elektrokoagulācijai, krioterapijai vai citām kosmētiskām metodēm.

Pārbaude pirms noņemšanas palīdz saprast:

• vai veidojums ir labdabīgs;
• vai to drīkst noņemt ar lāzeru vai citu kosmētisku metodi;
• vai nepieciešama ķirurģiska noņemšana;
• vai pēc noņemšanas jāveic histoloģija;
• vai līdzīgi veidojumi nav jāpārbauda arī citur uz ķermeņa.

Ja veidojums ir pigmentēts, strauji mainīgs, asiņojošs vai citādi aizdomīgs, drošāka izvēle var būt ķirurģiska noņemšana ar histoloģisku izmeklēšanu. Aizdomīgu veidojumu nedrīkst likvidēt tikai kosmētiski, jo tad var tikt zaudēta iespēja precīzi pārbaudīt audus laboratorijā.

Par konkrētu labdabīgu veidojumu ārstēšanu lasiet rakstos par dzimumzīmju noņemšanu, kārpu noņemšanu un papilomu noņemšanu.

Vai ādas veidojumu drīkst noņemt ar lāzeru?

Ādas veidojumu drīkst noņemt ar lāzeru tikai tad, ja dermatologs to ir izvērtējis un atzinis, ka konkrētais veidojums ir piemērots šādai metodei. Lāzers var būt piemērots atsevišķiem labdabīgiem veidojumiem, bet ne visiem.

Aizdomīgu, pigmentētu, strauji mainīgu vai neskaidru veidojumu nedrīkst vienkārši “izdedzināt”, “nokodināt”, “nosiet” vai kosmētiski likvidēt bez diagnostikas. Šādi var tikt zaudēta iespēja veikt pilnvērtīgu histoloģisku izmeklēšanu, un bīstams process var palikt nepietiekami izvērtēts.

Ja veidojums ir aizdomīgs, ārsts var ieteikt ķirurģisku noņemšanu ar histoloģisku pārbaudi, nevis lāzerprocedūru.

Kas notiek, ja ādas veidojums izrādās aizdomīgs?

Aizdomīgs atradums nenozīmē, ka pacientam noteikti ir vēzis. Tas nozīmē, ka veidojumam nepieciešama rūpīgāka izvērtēšana vai drošāka tālākā rīcība.

Dermatologs var ieteikt:

• atkārtotu pārbaudi pēc noteikta laika;
• digitālu novērošanu un attēlu salīdzināšanu;
• veidojuma ķirurģisku noņemšanu;
• histoloģisku izmeklēšanu;
• nosūtīšanu pie ķirurga, onkologa vai cita speciālista;
• papildu izmeklējumus, ja tie nepieciešami.

Svarīgi ir neignorēt ārsta ieteikumus un nepārtraukt novērošanu, ja veidojums tiek atzīts par tādu, kam jāseko dinamikā.

Cik bieži jāpārbauda ādas veidojumi?

Nav viena universāla intervāla, kas der visiem cilvēkiem. Pārbaudes biežumu nosaka individuāli, ņemot vērā ādas tipu, dzimumzīmju skaitu, iepriekšējos veidojumus, ģimenes anamnēzi, ultravioletā starojuma ietekmi un citus faktorus.

Cilvēkam bez paaugstināta riska parasti svarīgākā ir regulāra pašpārbaude un dermatologa vizīte, ja parādās jauns vai mainīgs veidojums.

Cilvēkiem ar paaugstinātu risku dermatologs var ieteikt regulārākas pārbaudes, piemēram, periodisku dermatoskopiju vai digitālu veidojumu novērošanu.

Ādas veidojumu pašpārbaude mājās

Ādas pašpārbaude palīdz savlaicīgi pamanīt izmaiņas, bet tā neaizstāj dermatologu. Vislabāk pašpārbaudi veikt labā apgaismojumā, izmantojot spoguli vai lūdzot palīdzību tuvam cilvēkam, lai apskatītu muguru, galvas mataino daļu un citas grūti redzamas zonas.

Pārbaudot ādu mājās, jāpievērš uzmanība:

• jauniem veidojumiem;
• veidojumiem, kas mainās;
• dzimumzīmēm ar ABCDE pazīmēm;
• veidojumiem, kas atšķiras no pārējiem;
• nedzīstošām krevelēm vai čūlām;
• asiņojošiem vai atkārtoti traumētiem veidojumiem.

Ādas pašpārbaudē jāpārbauda ne tikai seja un rokas, bet arī mugura, pleci, krūškurvis, vēders, kājas, pēdas, plaukstas, pirkstu starpas, galvas matainā daļa un ādas krokas.

Ja pacientam ir daudz dzimumzīmju, noderīga var būt veidojumu fotografēšana vienādos apstākļos, taču mājas attēli nav pilnvērtīga diagnostika.

Ādas veidojumu pārbaude bērniem

Bērniem ādas veidojumi var mainīties augšanas laikā. Ne visas pārmaiņas automātiski nozīmē bīstamu procesu. Tomēr bērnu vēlams parādīt dermatologam, ja veidojums:

• strauji aug;
• asiņo;
• sāp vai niez;
• ir ļoti netipisks;
• regulāri traumējas;
• vecākiem rada bažas;
• parādās pēkšņi un turpina mainīties.

Bērniem nevajadzētu veidojumus pašrocīgi apstrādāt ar kodinošiem līdzekļiem vai mēģināt noņemt mājās.

Ādas veidojumu pārbaude grūtniecības laikā

Grūtniecības laikā hormonālu izmaiņu dēļ ādas pigmentācija un daži veidojumi var mainīties. Tomēr grūtniecība nav iemesls atlikt aizdomīga veidojuma pārbaudi.

Pie dermatologa jāvēršas, ja veidojums:

• strauji palielinās;
• kļūst nevienmērīgs;
• asiņo;
• čūlo;
• maina krāsu;
• kļūst sāpīgs;
• izskatās citādi nekā pārējie veidojumi.

Dermatologs izvērtēs, kāda rīcība ir droša un nepieciešama konkrētajā situācijā.

Ādas veidojumi pēc sauļošanās un solārija

Saules un solārija ultravioletais starojums bojā ādas šūnas un palielina ādas audzēju risku. Pēc intensīvas sauļošanās vai saules apdegumiem ieteicams pievērst uzmanību tam, vai ādas veidojumi nav mainījušies.

Īpaši svarīgi pārbaudīt veidojumus, kas pēc vasaras kļuvuši tumšāki, neregulāri, jutīgi, asiņojoši vai strauji auguši.

Solārijs nav droša alternatīva saulei. Mākslīgs ultravioletais starojums ir nozīmīgs ādas bojājumu un ādas vēža riska faktors.

Ādas aizsardzībai svarīgi:

• izvairīties no saules apdegumiem;
• uzturēties ēnā intensīvākās saules stundās;
• lietot aizsargapģērbu, cepuri un saulesbrilles;
• lietot piemērotu saules aizsargkrēmu;
• nelietot solāriju;
• regulāri pārbaudīt ādu, īpaši pēc vasaras sezonas.

Kā sagatavoties ādas veidojumu pārbaudei?

Īpaša sagatavošanās parasti nav nepieciešama, tomēr daži vienkārši soļi var palīdzēt vizīti padarīt pilnvērtīgāku.

Pirms vizītes vēlams:

• neuzklāt dekoratīvo kosmētiku uz pārbaudāmās zonas;
• nelietot paštonējošus līdzekļus tieši pirms pārbaudes;
• apdomāt, kuri veidojumi ir mainījušies;
• atcerēties, kad izmaiņas pirmo reizi pamanītas;
• paņemt līdzi iepriekšējos dermatoskopijas attēlus, izrakstus vai histoloģijas atbildes, ja tādas ir;
• sagatavot jautājumus ārstam;
• ja vajadzīga plašāka ķermeņa apskate, izvēlēties ērtu apģērbu.

Nav ieteicams pirms vizītes veidojumu kasīt, dedzināt, smērēt ar kodinošiem līdzekļiem vai mēģināt noņemt, jo tas var apgrūtināt izvērtēšanu.

Cik maksā ādas veidojumu pārbaude?

Ādas veidojumu pārbaudes cena var atšķirties. To var ietekmēt:

• ārsta kvalifikācija;
• vizītes veids;
• pārbaudāmo veidojumu skaits;
• nepieciešamās dermatoskopijas apjoms;
• tas, vai tiek pārbaudīts viens veidojums vai vairāki;
• vai nepieciešama digitāla dokumentēšana;
• vai nepieciešama tālāka ārstēšana vai veidojuma noņemšana.

Tāpēc korekti cenu skaidrot nevis kā vienu universālu summu, bet kā vizītes un nepieciešamo manipulāciju kopumu. Ja jāpārbauda vairāki veidojumi, cena un vizītes ilgums var atšķirties no situācijas, kad tiek izvērtēts viens konkrēts veidojums.

Kas medicīnā ir skaidri zināms, un kur attīstās tehnoloģijas?

Skaidri zināmais

Ir skaidri zināms, ka ultravioletais starojums bojā ādu un palielina ādas audzēju risku. Zināma ir arī dermatoskopijas nozīme ādas veidojumu izvērtēšanā dermatologa praksē, īpaši pigmentētu veidojumu un melanomas riska gadījumos.

Individuāls ārsta izvērtējums

Individuāla ārsta izvērtējuma nozīme saglabājas situācijās, kad veidojums nav viennozīmīgs. Tad lēmums starp novērošanu, atkārtotu dermatoskopiju, noņemšanu vai histoloģiju ir atkarīgs no veidojuma izskata, pacienta riska faktoriem un izmaiņu dinamikas.

Tehnoloģiju attīstība

Mūsdienu dermatoloģijā attīstās digitālā dermatoskopija, ādas veidojumu kartēšana, attēlu salīdzināšana laikā un datorizēti attēlu analīzes risinājumi. Šādas tehnoloģijas var palīdzēt ārstam strukturēt novērošanu, bet tās neaizstāj dermatologa klīnisko izvērtējumu.

Medicīniskā atruna

Šajā rakstā sniegtā informācija ir informatīva un neaizvieto dermatologa konsultāciju, diagnostiku vai ārstēšanu. Ja pamanāt jaunu, mainīgu, asiņojošu, sāpīgu, čūlojošu, niezošu vai citādi aizdomīgu ādas veidojumu, vērsieties pie dermatologa. Nemēģiniet aizdomīgu ādas veidojumu noņemt, dedzināt, traumēt, kodināt vai ārstēt mājas apstākļos.

Atsauces un autoritatīvi avoti

• Slimību profilakses un kontroles centrs: saules aizsargkrēma lietošana un ādas vēža profilakse
• Pasaules Veselības organizācija (PVO): ultravioletais starojums un ādas vēža risks
• Starptautiskā Vēža pētniecības aģentūra (IARC): solāriju ultravioletais starojums kā kancerogēns faktors
• ASV Nacionālais vēža institūts: ādas vēža veidi, riska faktori un ārstēšanas principi
• Amerikas Dermatoloģijas akadēmija (AAD): ABCDE pazīmes melanomas atpazīšanai
• DermNet: ādas biopsija un histoloģiskā izmeklēšana
• Jensen un Elewski: ABCDE metode un atšķirīgā veidojuma princips melanomas atpazīšanā

Satura autors

Dermatoloģe Dr. med. Dace Buile