Ādas veidojumu pārbaude ir dermatologa veikta ādas un atsevišķu ādas veidojumu izvērtēšana. Tās laikā ārsts apskata ādu, novērtē konkrētus veidojumus un, ja nepieciešams, izmanto dermatoskopiju — ādas veidojuma apskati palielinājumā ar speciālu apgaismojumu.
Ādas veidojumu pārbaude nav tikai dzimumzīmju pārbaude. Dermatologs izvērtē arī kārpas, papilomas, keratomas, seborejiskās keratozes, angiomas, fibromas, pigmentācijas plankumus, sārtus vai ādas krāsas mezgliņus, nedzīstošas kreveles, čūliņas un citus veidojumus, kuru raksturs pacientam nav skaidrs.
Pārbaudes mērķis ir saprast, vai veidojums izskatās labdabīgs, vai tas jānovēro, jānoņem, jāizmeklē histoloģiski vai jānosūta tālākai ārstēšanai. Īpaši svarīgi pārbaudīt veidojumus, kas aug, maina krāsu vai formu, asiņo, niez, sāp, čūlo vai izskatās citādi nekā pārējie veidojumi uz ādas.
Daudzi ādas veidojumi ir labdabīgi un cilvēkam nerada medicīnisku apdraudējumu. Tomēr labdabīgi, pirmsvēža un ļaundabīgi ādas veidojumi reizēm var izskatīties līdzīgi. Pacientam pašam mājās bieži nav iespējams droši atšķirt dzimumzīmi no seborejiskas keratozes, papilomu no kārpas vai labdabīgu pigmentētu veidojumu no agrīnas melanomas.
Ādas veidojumu pārbaude ir svarīga, jo:
Ādas vēzis nav viens konkrēts veidojuma tips. Biežākie ādas vēža veidi ir bazalioma, plakanšūnu karcinoma un melanoma. Melanoma ir retāka nekā bazalioma un plakanšūnu karcinoma, bet tai ir lielāks izplatīšanās jeb metastāžu veidošanas risks, tāpēc savlaicīga aizdomīgu ādas veidojumu diagnostika ir īpaši nozīmīga.
Dermatologs pārbauda ne tikai dzimumzīmes. Ādas veidojumu pārbaudes laikā var tikt izvērtēti dažādi veidojumi uz sejas, ķermeņa, galvas matainās daļas, kakla, muguras, rokām, kājām, pēdām, plaukstām un citām ādas zonām.
Pie dermatologa var pārbaudīt:
Daļa labdabīgu veidojumu var izskatīties satraucoši, bet daļa ļaundabīgu veidojumu sākumā var izskatīties samērā nemanāmi. Tāpēc galvenais nav mēģināt veidojumu nosaukt pašam, bet novērtēt, vai tas ir jauns, mainīgs, atšķirīgs vai simptomātisks.
Ādas veidojumu pārbaude ir ieteicama ikvienam, kurš pamana jaunu, mainīgu vai neskaidru ādas veidojumu. Īpaši svarīga tā ir cilvēkiem ar paaugstinātu ādas vēža risku.
Pie riska grupām pieder cilvēki, kuriem ir:
Ultravioletais starojums ir viens no svarīgākajiem novēršamajiem ādas audzēju riska faktoriem. Risks palielinās gan no saules starojuma, gan no mākslīga ultravioletā starojuma, piemēram, solārijos.
Pie dermatologa vēlams vērsties tuvākajā laikā, ja veidojums:
Sāpes nav drošs kritērijs. Aizdomīgs ādas veidojums sākumā var nesāpēt, neniezēt un neradīt nekādu diskomfortu. Tāpēc nevajadzētu gaidīt, līdz parādās sāpes, asiņošana vai izteikts iekaisums.
Pie dermatologa ieteicams pierakstīties, ja redzama kāda no šīm pazīmēm:
Šīs pazīmes automātiski nenozīmē vēzi, bet tās ir pietiekams iemesls profesionālai pārbaudei.
ABCDE metode ir vienkāršs veids, kā pamanīt pigmentētu veidojumu izmaiņas. Tā neaizstāj dermatologa pārbaudi, bet palīdz pacientam saprast, kad veidojumu labāk parādīt ārstam.
| Burts | Pazīme | Kam pievērst uzmanību? |
|---|---|---|
| A | Asimetrija | Viena veidojuma puse būtiski atšķiras no otras. |
| B | Malas | Malas ir robainas, izplūdušas, neregulāras vai slikti norobežotas. |
| C | Krāsa | Veidojumā redzamas vairākas krāsas vai krāsa kļūst nevienmērīga. |
| D | Diametrs | Veidojums palielinās vai kļūst lielāks nekā iepriekš. Svarīgāka par vienu konkrētu izmēra robežu ir izmaiņa laikā. |
| E | Evolūcija jeb izmaiņas | Veidojums maina izmēru, formu, krāsu, virsmu vai sāk radīt simptomus. |
ABCDE metode ir īpaši noderīga dzimumzīmju un citu pigmentētu veidojumu pašpārbaudē, bet tā nav pilnīga diagnostikas metode. Daļa bīstamu veidojumu var nebūt tipiski tumši vai klasiski pigmentēti.
Ādas pašpārbaudē svarīgs ir arī “neglītā pīlēna” princips. Tas nozīmē, ka uzmanība jāpievērš veidojumam, kas izskatās citādi nekā pārējie veidojumi uz konkrētā cilvēka ādas.
Cilvēkam parasti ir noteikts dzimumzīmju un pigmentācijas “raksts” — līdzīga krāsa, forma, izmērs vai izvietojums. Ja viens veidojums būtiski atšķiras, tas jāparāda dermatologam.
Šis princips ir īpaši noderīgs cilvēkiem ar daudzām dzimumzīmēm. Dažreiz aizdomīgs var būt nevis lielākais vai tumšākais veidojums, bet tieši tas, kas izskatās atšķirīgi no pārējiem.
Nē. Melanoma var būt tumša un nevienmērīgi pigmentēta, bet daļa ļaundabīgu ādas veidojumu var būt sārti, gaiši, ādas krāsā, zvīņaini, izskatīties kā mezgliņš vai nedzīstoša brūce.
Bazalioma bieži var izskatīties kā spīdīgs mezgliņš, sārts plankums, nedzīstoša krevele vai neliela čūliņa. Plakanšūnu karcinoma var izskatīties kā raupjš, zvīņains, sabiezēts vai asiņojošs veidojums.
Tāpēc uzmanība jāpievērš ne tikai tumšām dzimumzīmēm, bet arī jebkuram jaunam, augošam, asiņojošam, čūlojošam vai nedzīstošam ādas veidojumam.
Nē. Daudzi aizdomīgi izskatīgi veidojumi izrādās labdabīgi. Piemēram, seborejiska keratoze var būt tumša, raupja un neregulāra, bet bieži tā ir labdabīga. Kārpas, papilomas, angiomas un fibromas arī parasti ir labdabīgi veidojumi.
Tomēr pēc izskata vien ar neapbruņotu aci ne vienmēr var droši noteikt veidojuma raksturu. Ādas veidojumu pārbaudes mērķis nav radīt bailes, bet atšķirt situācijas, kurās pietiek ar novērošanu, no situācijām, kurās nepieciešama dermatoskopija, noņemšana vai histoloģiska izmeklēšana.
Ādas veidojumu pārbaude parasti notiek vairākos posmos.

Dermatologs klīniskās apskates laikā izvērtē ādas veidojumu izskatu un apkārtējo ādu.
Vizītes sākumā dermatologs noskaidro, kāds veidojums satrauc pacientu, cik ilgi tas ir redzams, vai tas ir mainījies, asiņojis, niezējis, sāpējis vai ticis traumēts.
Ārsts var jautāt arī par:
Ārsts apskata konkrēto veidojumu un, ja nepieciešams, arī plašāku ādas zonu vai vairākus veidojumus. Dažkārt pacients nāk ar vienu konkrētu sūdzību, bet dermatologs iesaka izvērtēt arī citus veidojumus, īpaši ja pacientam ir daudz dzimumzīmju vai paaugstināts ādas vēža risks.
Ja veidojuma raksturs nav droši izvērtējams ar parastu apskati vai veidojums ir pigmentēts, mainīgs, netipisks, sārts, zvīņains vai nedzīstošs, ārsts var izmantot dermatoskopu.
Dermatoskops palīdz redzēt veidojuma krāsu, pigmenta sadalījumu, robežas, asinsvadu rakstu un citas struktūras, kas nav labi redzamas ar neapbruņotu aci.
Pēc apskates dermatologs izskaidro, vai veidojums izskatās labdabīgs, vai to vajadzētu novērot, noņemt vai nosūtīt histoloģiskai izmeklēšanai.
Vienkāršoti process izskatās šādi: dermatologa apskate → dermatoskopija, ja nepieciešama → novērošanas, noņemšanas vai papildu izmeklēšanas plāns.
Ādas veidojuma izvērtēšanu var veikt dermatologa konsultācijas laikā.
Parasti dermatologs sākotnējo secinājumu izskaidro jau vizītes laikā. Ārsts var pateikt, vai veidojums izskatās labdabīgs, vai tas jānovēro, jānoņem vai jāizmeklē padziļināti.
Tomēr jānošķir divas lietas:
Ja nepieciešama histoloģija, galīgā atbilde būs zināma pēc laboratoriskās pārbaudes.
Nē. Ādas veidojumu pārbaude ir plašāks process, bet dermatoskopija ir viena no metodēm, ko dermatologs izmanto pārbaudes laikā.
| Ādas veidojumu pārbaude | Dermatoskopija |
|---|---|
| Ietver pacienta sūdzību un riska faktoru izvērtēšanu. | Ir konkrēta neinvazīva izmeklēšanas metode. |
| Ietver ādas un veidojuma klīnisko apskati. | Veidojumu apskata palielinājumā ar optisku ierīci un speciālu apgaismojumu. |
| Var ietvert dermatoskopiju, ja tā nepieciešama. | Palīdz novērtēt pigmentu, asinsvadus un citas ar neapbruņotu aci grūti saskatāmas struktūras. |
| Noslēdzas ar lēmumu par novērošanu, noņemšanu, histoloģiju vai tālāku ārstēšanu. | Pati par sevi ne vienmēr sniedz galīgo audu diagnozi. |
Dermatoskopija ir neinvazīva ādas veidojumu diagnostikas metode. Neinvazīva nozīmē, ka procedūras laikā āda netiek griezta un netiek ņemts audu paraugs. Dermatologs ar dermatoskopu apskata veidojumu palielinājumā un ar speciālu apgaismojumu.

Dermatoskopija ļauj ārstam palielinājumā novērtēt ādas veidojuma struktūru un pazīmes, kas nav redzamas ar neapbruņotu aci.
Dermatoskopija palīdz novērtēt:
Dermatoskopija ir īpaši svarīga pigmentētu veidojumu, dzimumzīmju un melanomas riska izvērtēšanā, bet to izmanto arī dažādu nepigmentētu, sārtu, zvīņainu vai asinsvadu veidojumu novērtēšanai.
Optiskā dermatoskopija ir tieša veidojuma apskate ar rokas dermatoskopu. Ārsts redz veidojumu palielinājumā un izvērtē tā struktūru vizītes laikā. Šī metode ir piemērota vienas vai vairāku konkrētu ādas veidojumu izvērtēšanai.
Digitālā dermatoskopija ļauj iegūt veidojuma attēlu, palielināt to ekrānā, saglabāt un salīdzināt ar nākamajās vizītēs iegūtajiem attēliem.

Digitāli saglabāti attēli palīdz salīdzināt ādas veidojumu dažādās vizītēs un pamanīt izmaiņas laikā.
Digitālā dermatoskopija ir īpaši noderīga, ja:
Digitālā dermatoskopija neaizstāj ārsta klīnisko domāšanu. Tā ir instruments, kas palīdz dokumentēt un salīdzināt veidojumus.
Ādas veidojumu kartēšana ir sistemātiska ādas veidojumu dokumentēšana un salīdzināšana laika gaitā. Tā var ietvert visa ķermeņa vai atsevišķu ādas zonu fotografēšanu, digitālu dermatoskopiju un attēlu salīdzināšanu nākamajās vizītēs.
Ādas veidojumu kartēšana ir īpaši noderīga pacientiem, kuriem ir:
Digitālās ādas attēlveidošanas sistēmas palīdz ārstam saglabāt klīniskos un dermatoskopiskos attēlus, salīdzināt izmaiņas laikā un izvērtēt, kuri veidojumi jānovēro rūpīgāk.
Mājas foto var palīdzēt pacientam pamanīt izmaiņas, bet tas neaizstāj medicīnisku dermatoskopiju. Apgaismojums, attālums, kameras kvalitāte un leņķis var būtiski ietekmēt attēlu.
Histoloģiskā izmeklēšana ir noņemtā audu parauga pārbaude mikroskopā. To veic laboratorijā, lai precīzi noteiktu veidojuma raksturu un pārbaudītu, vai tajā nav ļaundabīgu šūnu.
Dermatoskopija palīdz ārstam izvērtēt veidojumu, bet aizdomīgos gadījumos galīgai diagnozei var būt nepieciešama histoloģija.
Histoloģija ir īpaši svarīga, ja:
Pirms ādas veidojuma noņemšanas dermatologam jāizvērtē, vai veidojums ir labdabīgs un kāda noņemšanas metode ir drošākā. Ne visi veidojumi ir piemēroti lāzeram, elektrokoagulācijai, krioterapijai vai citām kosmētiskām metodēm.
Pārbaude pirms noņemšanas palīdz saprast:
Ja veidojums ir pigmentēts, strauji mainīgs, asiņojošs vai citādi aizdomīgs, drošāka izvēle var būt ķirurģiska noņemšana ar histoloģisku izmeklēšanu. Aizdomīgu veidojumu nedrīkst likvidēt tikai kosmētiski, jo tad var tikt zaudēta iespēja precīzi pārbaudīt audus laboratorijā.
Par konkrētu labdabīgu veidojumu ārstēšanu lasiet rakstos par dzimumzīmju noņemšanu, kārpu noņemšanu un papilomu noņemšanu.
Ādas veidojumu drīkst noņemt ar lāzeru tikai tad, ja dermatologs to ir izvērtējis un atzinis, ka konkrētais veidojums ir piemērots šādai metodei. Lāzers var būt piemērots atsevišķiem labdabīgiem veidojumiem, bet ne visiem.
Aizdomīgu, pigmentētu, strauji mainīgu vai neskaidru veidojumu nedrīkst vienkārši “izdedzināt”, “nokodināt”, “nosiet” vai kosmētiski likvidēt bez diagnostikas. Šādi var tikt zaudēta iespēja veikt pilnvērtīgu histoloģisku izmeklēšanu, un bīstams process var palikt nepietiekami izvērtēts.
Ja veidojums ir aizdomīgs, ārsts var ieteikt ķirurģisku noņemšanu ar histoloģisku pārbaudi, nevis lāzerprocedūru.
Aizdomīgs atradums nenozīmē, ka pacientam noteikti ir vēzis. Tas nozīmē, ka veidojumam nepieciešama rūpīgāka izvērtēšana vai drošāka tālākā rīcība.
Dermatologs var ieteikt:
Svarīgi ir neignorēt ārsta ieteikumus un nepārtraukt novērošanu, ja veidojums tiek atzīts par tādu, kam jāseko dinamikā.
Nav viena universāla intervāla, kas der visiem cilvēkiem. Pārbaudes biežumu nosaka individuāli, ņemot vērā ādas tipu, dzimumzīmju skaitu, iepriekšējos veidojumus, ģimenes anamnēzi, ultravioletā starojuma ietekmi un citus faktorus.
Cilvēkam bez paaugstināta riska parasti svarīgākā ir regulāra pašpārbaude un dermatologa vizīte, ja parādās jauns vai mainīgs veidojums.
Cilvēkiem ar paaugstinātu risku dermatologs var ieteikt regulārākas pārbaudes, piemēram, periodisku dermatoskopiju vai digitālu veidojumu novērošanu.
Ādas pašpārbaude palīdz savlaicīgi pamanīt izmaiņas, bet tā neaizstāj dermatologu. Vislabāk pašpārbaudi veikt labā apgaismojumā, izmantojot spoguli vai lūdzot palīdzību tuvam cilvēkam, lai apskatītu muguru, galvas mataino daļu un citas grūti redzamas zonas.
Pārbaudot ādu mājās, jāpievērš uzmanība:
Ādas pašpārbaudē jāpārbauda ne tikai seja un rokas, bet arī mugura, pleci, krūškurvis, vēders, kājas, pēdas, plaukstas, pirkstu starpas, galvas matainā daļa un ādas krokas.
Ja pacientam ir daudz dzimumzīmju, noderīga var būt veidojumu fotografēšana vienādos apstākļos, taču mājas attēli nav pilnvērtīga diagnostika.
Bērniem ādas veidojumi var mainīties augšanas laikā. Ne visas pārmaiņas automātiski nozīmē bīstamu procesu. Tomēr bērnu vēlams parādīt dermatologam, ja veidojums:
Bērniem nevajadzētu veidojumus pašrocīgi apstrādāt ar kodinošiem līdzekļiem vai mēģināt noņemt mājās.
Grūtniecības laikā hormonālu izmaiņu dēļ ādas pigmentācija un daži veidojumi var mainīties. Tomēr grūtniecība nav iemesls atlikt aizdomīga veidojuma pārbaudi.
Pie dermatologa jāvēršas, ja veidojums:
Dermatologs izvērtēs, kāda rīcība ir droša un nepieciešama konkrētajā situācijā.
Saules un solārija ultravioletais starojums bojā ādas šūnas un palielina ādas audzēju risku. Pēc intensīvas sauļošanās vai saules apdegumiem ieteicams pievērst uzmanību tam, vai ādas veidojumi nav mainījušies.
Īpaši svarīgi pārbaudīt veidojumus, kas pēc vasaras kļuvuši tumšāki, neregulāri, jutīgi, asiņojoši vai strauji auguši.
Solārijs nav droša alternatīva saulei. Mākslīgs ultravioletais starojums ir nozīmīgs ādas bojājumu un ādas vēža riska faktors.
Ādas aizsardzībai svarīgi:
Īpaša sagatavošanās parasti nav nepieciešama, tomēr daži vienkārši soļi var palīdzēt vizīti padarīt pilnvērtīgāku.
Pirms vizītes vēlams:
Nav ieteicams pirms vizītes veidojumu kasīt, dedzināt, smērēt ar kodinošiem līdzekļiem vai mēģināt noņemt, jo tas var apgrūtināt izvērtēšanu.
Ādas veidojumu pārbaudes cena var atšķirties. To var ietekmēt:
Tāpēc korekti cenu skaidrot nevis kā vienu universālu summu, bet kā vizītes un nepieciešamo manipulāciju kopumu. Ja jāpārbauda vairāki veidojumi, cena un vizītes ilgums var atšķirties no situācijas, kad tiek izvērtēts viens konkrēts veidojums.
Ir skaidri zināms, ka ultravioletais starojums bojā ādu un palielina ādas audzēju risku. Zināma ir arī dermatoskopijas nozīme ādas veidojumu izvērtēšanā dermatologa praksē, īpaši pigmentētu veidojumu un melanomas riska gadījumos.
Individuāla ārsta izvērtējuma nozīme saglabājas situācijās, kad veidojums nav viennozīmīgs. Tad lēmums starp novērošanu, atkārtotu dermatoskopiju, noņemšanu vai histoloģiju ir atkarīgs no veidojuma izskata, pacienta riska faktoriem un izmaiņu dinamikas.
Mūsdienu dermatoloģijā attīstās digitālā dermatoskopija, ādas veidojumu kartēšana, attēlu salīdzināšana laikā un datorizēti attēlu analīzes risinājumi. Šādas tehnoloģijas var palīdzēt ārstam strukturēt novērošanu, bet tās neaizstāj dermatologa klīnisko izvērtējumu.
Šajā rakstā sniegtā informācija ir informatīva un neaizvieto dermatologa konsultāciju, diagnostiku vai ārstēšanu. Ja pamanāt jaunu, mainīgu, asiņojošu, sāpīgu, čūlojošu, niezošu vai citādi aizdomīgu ādas veidojumu, vērsieties pie dermatologa. Nemēģiniet aizdomīgu ādas veidojumu noņemt, dedzināt, traumēt, kodināt vai ārstēt mājas apstākļos.
Ādas veidojumu pārbaude ir dermatologa veikta ādas veidojumu izvērtēšana, kuras laikā ārsts apskata veidojumu un, ja nepieciešams, izmanto dermatoskopiju.
Nē. Pārbaude ir plašāks process, bet dermatoskopija ir viena no metodēm, ko dermatologs var izmantot pārbaudes laikā.
Dermatologs pārbauda dzimumzīmes, kārpas, papilomas, keratomas, angiomas, fibromas, pigmentētus un nepigmentētus veidojumus, kā arī nedzīstošas čūlas vai kreveles.
Ādas veidojums jāpārbauda, ja tas aug, maina krāsu vai formu, asiņo, čūlo, niez, sāp vai izskatās citādi nekā pārējie veidojumi.
Nevajadzētu gaidīt, ja veidojums strauji mainās, asiņo bez traumas, čūlo, veido nedzīstošu kreveli, kļūst sāpīgs vai būtiski atšķiras no citiem veidojumiem.
Jā. Daļa aizdomīgu ādas veidojumu sākumā nesāp un nerada diskomfortu, tāpēc sāpes nav drošs kritērijs.
Aizdomīgs veidojums var būt asimetrisks, ar neregulārām malām, nevienmērīgu krāsu, strauju augšanu, asiņošanu, čūlošanu vai izteiktām izmaiņām laikā.
ABCDE metode palīdz vērtēt pigmentētus veidojumus pēc asimetrijas, malām, krāsas, diametra un izmaiņām laikā.
Tas nozīmē, ka uzmanība jāpievērš veidojumam, kas izskatās citādi nekā pārējie veidojumi uz konkrētā cilvēka ādas.
Nē. Daudzi aizdomīgi veidojumi ir labdabīgi, bet tos jāpārbauda, jo pēc izskata tie var līdzināties bīstamākiem veidojumiem.
Nē. Ādas vēzis var būt arī gaišs, sārts, ādas krāsā, zvīņains, kā mezgliņš vai kā nedzīstoša brūce.
Jā. Ādas vēzis ne vienmēr ir tumšs, tāpēc jāpārbauda arī sārti, gaiši, ādas krāsas, zvīņaini, čūlojoši vai nedzīstoši veidojumi.
Jā, ja tās mainās, asiņo, sāp, niez, traumējas vai nav skaidrs, kāds veidojums tas ir.
Jā. Seborejiskā keratoze parasti ir labdabīga, bet reizēm var vizuāli līdzināties aizdomīgiem pigmentētiem veidojumiem.
Daudzos gadījumos ārsts var sniegt augstas ticamības vērtējumu pēc apskates un dermatoskopijas, bet aizdomīgos gadījumos galīgo diagnozi apstiprina histoloģija.
Parasti ārsts sākotnējo secinājumu izskaidro vizītes laikā. Ja nepieciešama histoloģija, galīgā atbilde būs pēc laboratorijas pārbaudes.
Histoloģija ir noņemtā audu parauga pārbaude mikroskopā, lai precīzi noteiktu veidojuma raksturu.
Tā var būt nepieciešama, ja veidojums ir aizdomīgs, mainīgs, asiņojošs, čūlojošs vai ārsts nevar droši izslēgt ļaundabīgu procesu.
Tikai tad, ja dermatologs to ir izvērtējis un atzinis, ka veidojums ir labdabīgs un piemērots lāzerprocedūrai. Aizdomīgus veidojumus parasti neārstē ar lāzeru, jo tiem var būt nepieciešama histoloģiska izmeklēšana.
Jā. Pirms lāzera vai citas likvidēšanas metodes dermatologam jāizvērtē, vai veidojums ir labdabīgs un piemērots konkrētai metodei.
Nē. Aizdomīgus veidojumus nedrīkst griezt, dedzināt, siet, kodināt vai citādi noņemt mājas apstākļos.
Jā. Pirms noņemšanas nepieciešams dermatologa izvērtējums, lai izvēlētos drošāko un piemērotāko metodi.
Ādas veidojumu kartēšana ir veidojumu dokumentēšana un salīdzināšana laika gaitā, īpaši cilvēkiem ar daudzām dzimumzīmēm vai paaugstinātu ādas vēža risku.
Nē. Digitālās attēlveidošanas sistēmas palīdz dokumentēt un salīdzināt veidojumus, bet gala izvērtējumu veic dermatologs.
Tas atkarīgs no riska faktoriem. Cilvēkiem ar paaugstinātu risku dermatologs var ieteikt regulārākas pārbaudes.
Nē. Apskate un dermatoskopija ir nesāpīga un neinvazīva.
Tas atkarīgs no pārbaudāmo veidojumu skaita un izmeklējuma apjoma. Viena veidojuma izvērtēšana parasti ir vienkāršāka nekā plaša visa ķermeņa pārbaude.
Jā. Vienā vizītē var pārbaudīt vairākus veidojumus, bet vizītes ilgums un cena var būt atkarīga no to skaita.
Tas atkarīgs no vizītes mērķa un pacienta riska. Dažkārt pārbauda vienu veidojumu, citkārt ieteicama plašāka ādas apskate.
Tas var palīdzēt pamanīt izmaiņas, bet neaizstāj dermatologa pārbaudi un dermatoskopiju.
Neuzklājiet kosmētiku uz pārbaudāmās zonas, nelietojiet paštonējošus līdzekļus, apdomājiet, kuri veidojumi mainījušies, un paņemiet līdzi iepriekšējos izmeklējumus, ja tādi ir.
Jā. Bērniem veidojumi jāpārbauda, ja tie strauji mainās, asiņo, sāp, niez vai vecākiem šķiet netipiski.
Jā, hormonālu izmaiņu dēļ daži veidojumi var mainīties, bet straujas vai aizdomīgas izmaiņas jāparāda dermatologam.
Jā. Solārija ultravioletais starojums ir saistīts ar paaugstinātu ādas vēža risku un nav droša sauļošanās alternatīva.
Cena var būt atkarīga no ārsta kvalifikācijas, pārbaudāmo veidojumu skaita, dermatoskopijas apjoma un tālākās rīcības nepieciešamības.