Papilomas

Papilomas ir biežs iemesls dermatologa apmeklējumam. Cilvēki par papilomām parasti sauc nelielus ādas izaugumus uz kakla, padusēs, zem krūtīm, cirkšņos, uz plakstiņiem vai intīmajā zonā. Tomēr medicīniski vārds “papiloma” ikdienā bieži tiek lietots pārāk plaši: ar to var domāt ādas birkas (skin tags) jeb akrohordonus, CPV izraisītas kārpas, dzimumorgānu kārpas jeb kondilomas, seborejiskas keratozes, dzimumzīmes vai citus ādas veidojumus.

Lielākā daļa šādu veidojumu ir labdabīgi, bet pašdiagnostika var būt maldinoša. Svarīgākais nav tikai “noņemt papilomu”, bet vispirms saprast, kas šis veidojums patiesībā ir. Ja ādas veidojums aug, asiņo, sāp, niez, maina krāsu vai formu, čūlo vai izskatās citādi nekā iepriekš, tas jāparāda dermatologam.

Kas ir papilomas?

Medicīnā papiloma nozīmē izaugumu, kas veido papilāru jeb kārpveidīgu struktūru uz ādas vai gļotādas. Tomēr pacientu valodā “papiloma” visbiežāk nozīmē mīkstu, nelielu ādas izaugumu uz kājiņas. Šādus veidojumus dermatoloģijā bieži sauc par ādas birkām, akrohordoniem, fibroepiteliāliem polipiem vai mīkstām fibromām.

Ādas papilomas jeb akrohordoni parasti ir:

• mīksti;
• ādas krāsas, sārti vai nedaudz brūngani;
• dažus milimetrus lieli, retāk lielāki;
• uz šauras kājiņas vai nedaudz pacelti virs ādas;
• biežāk sastopami ādas krokās un berzes zonās.

Tās parasti nav bīstamas un nav lipīgas. Tomēr līdzīgi var izskatīties arī citi ādas veidojumi, tāpēc neskaidros gadījumos nepieciešama dermatologa apskate.

Kāpēc termins “papiloma” var būt maldinošs?

Vārds “papiloma” pats par sevi nepasaka, vai veidojums ir vīrusa izraisīts, lipīgs, labdabīgs, kosmētisks vai pārbaudāms padziļināti. Divi vizuāli līdzīgi izaugumi var būt pilnīgi atšķirīgi.

Tāpēc korekta raksta pieeja ir nošķirt ādas papilomas jeb akrohordonus no CPV kārpām un citiem ādas veidojumiem.

Papilomas, ādas birkas, kārpas un kondilomas: kāda ir atšķirība?

Kāpēc rodas ādas papilomas jeb akrohordoni?

Precīzs iemesls ne vienmēr ir zināms. Ādas birku veidošanos saista ar vairāku faktoru kombināciju:

• ādas berzi pret ādu, apģērbu vai rotām;
• ādas krokām un mitrumu;
• lieko svaru;
• grūtniecību un hormonālām izmaiņām;
• insulīna rezistenci un 2. tipa cukura diabētu;
• vecumu;
• ģenētisku noslieci.

Tās biežāk novēro uz kakla, padusēs, cirkšņos, zem krūtīm un uz plakstiņiem, jo šajās vietās āda biežāk berzējas un tiek kairināta.

Vai papilomas ir saistītas ar CPV?

Ne vienmēr. Šis ir viens no svarīgākajiem precizējumiem.

CPV jeb cilvēka papilomas vīruss izraisa kārpas un kondilomas, bet ne visas mīkstās ādas papilomas jeb ādas birkas. Daļa cilvēku ar vārdu “papiloma” domā CPV kārpu, bet daļa - akrohordonu, kam vīrusa loma nav skaidra vai nav galvenā.

Īsi:

• ādas birkas parasti nav lipīgas un ne vienmēr ir saistītas ar CPV;
• parastās kārpas izraisa CPV;
• dzimumorgānu kārpas jeb kondilomas parasti izraisa CPV 6 un 11;
• augsta riska CPV tipi, piemēram, CPV 16 un 18, ir saistīti ar priekšvēža izmaiņu un noteiktu vēžu risku, bet tie bieži nerada redzamas kārpas.

Kas ir cilvēka papilomas vīruss jeb CPV?

CPV ir ļoti izplatīta vīrusu grupa. Ir vairāk nekā 200 CPV tipu. Daži inficē ādu un izraisa parastas kārpas, bet citi inficē gļotādas dzimumorgānu, anālajā vai mutes-rīkles rajonā.

CPV var būt:

• zema riska - biežāk izraisa dzimumorgānu kārpas, bet reti izraisa vēzi;
• augsta riska - ilgstošas infekcijas gadījumā var izraisīt šūnu izmaiņas un noteiktus vēža veidus.

CPV infekcija bieži nerada simptomus. Cilvēks var nezināt, ka ir inficēts, un infekcija daudzos gadījumos izzūd pati. Tomēr augsta riska CPV gadījumā nozīmīga ir profilakse, CPV vakcinācija un dzemdes kakla vēža skrīnings.

Kur papilomas rodas visbiežāk?

Ādas papilomas jeb akrohordoni visbiežāk rodas:

• uz kakla;
• padusēs;
• zem krūtīm;
• cirkšņos;
• uz plakstiņiem;
• vēdera krokās;
• vietās, kur beržas apģērbs, ķēdītes vai apakšveļa.

Ja veidojumi ir uz pirkstiem, pēdām vai ap nagiem, tās biežāk var būt CPV kārpas. Ja veidojumi ir dzimumorgānu vai anālajā zonā, tie jāvērtē kā atsevišķs seksuālās veselības jautājums.

Papilomas intīmajā zonā un kondilomas

Intīmās zonas veidojumus nevajadzētu diagnosticēt vai ārstēt pašam. Tie var būt kondilomas, ādas birkas, dzimumzīmes, molluscum contagiosum, iekaisīgas izmaiņas, priekšvēža izmaiņas vai citi veidojumi.

Kondilomas ir dzimumorgānu kārpas, ko visbiežāk izraisa zema riska CPV tipi. Tās var būt mazas, mīkstas, ādas krāsas, sārtas vai ziedkāpostam līdzīgas. Tās var parādīties uz dzimumorgāniem, ap anālo atveri, starpenē vai retāk citās gļotādu zonās.

Dzimumorgānu veidojumu gadījumā piemērotākais speciālists var būt dermatovenerologs, ginekologs, urologs vai proktologs.

Vai papilomas ir lipīgas?

Tas atkarīgs no veidojuma veida.

Ādas birkas jeb akrohordoni parasti nav lipīgas. Tās nevar “pielipt” citam cilvēkam ikdienas kontaktā.

CPV kārpas ir lipīgas. Tās var izplatīties ar tiešu kontaktu, caur sīkām ādas mikrotraumām, skūšanās laikā, koplietojot dvieļus vai apavus, kā arī mitrās publiskās vietās, piemēram, baseinos un dušās.

Kondilomas ir lipīgas un izplatās intīma ādas kontakta laikā. Prezervatīvs samazina CPV pārneses risku, bet pilnībā to neizslēdz, jo vīruss var atrasties arī uz ādas zonām, ko prezervatīvs nenosedz.

Vai papilomas ir bīstamas?

Parastas ādas papilomas jeb akrohordoni parasti nav bīstamas. Tās biežāk rada kosmētisku diskomfortu vai mehānisku kairinājumu, ja berzējas pret apģērbu, rotām vai tiek traumētas skūšanās laikā.

Tomēr bīstami ir automātiski pieņemt, ka jebkurš izaugums ir “nekaitīga papiloma”. Ar papilomu var sajaukt dzimumzīmi, seborejisku keratozi, bazālo šūnu karcinomu, plakanšūnu karcinomu, melanomu vai citu ādas slimību.

Īpaši jāpārbauda veidojums, kas:

• strauji palielinās;
• maina krāsu, formu vai virsmu;
• asiņo vai čūlo;
• sāp, dedzina vai niez;
• kļūst iekaisis;
• ir asimetrisks vai ar nevienmērīgām malām;
• atrodas uz plakstiņa, sejas, dzimumorgāniem vai anālajā zonā;
• parādās lielā skaitā īsā laikā;
• rodas cilvēkam ar novājinātu imunitāti.

Kā atšķirt papilomu no dzimumzīmes, kārpas vai cita veidojuma?

Droši to var izdarīt dermatologs. Mājas apstākļos var pievērst uzmanību dažām pazīmēm, bet tās neaizstāj apskati.

Ādas birka parasti ir mīksta, elastīga un bieži uz kājiņas. Kārpa biežāk ir cietāka, raupjāka, ar sabiezētu virsmu. Dzimumzīme bieži ir pigmentēta, bet var būt arī pacelta un ādas krāsā. Seborejiska keratoze mēdz izskatīties kā “pielipis” brūngans vai raupjš veidojums.

Ja veidojums ir pigmentēts, mainīgs vai asiņojošs, tas nav jāuzskata par parastu papilomu, kamēr to nav apskatījis ārsts.

Kā ārsts pārbauda papilomas?

Dermatologs veic ādas apskati un nepieciešamības gadījumā dermatoskopiju. Dermatoskopija ir ādas veidojuma apskate ar palielinājumu un speciālu apgaismojumu. Tā palīdz izvērtēt struktūru, pigmentu, asinsvadus un citas pazīmes, ko ar neapbruņotu aci var nepamanīt.

Ja diagnoze nav skaidra vai veidojums ir aizdomīgs, ārsts var ieteikt biopsiju vai pilnīgu veidojuma noņemšanu ar histoloģisku izmeklēšanu. Histoloģija nozīmē, ka noņemtais audu gabaliņš tiek pārbaudīts laboratorijā mikroskopā.

Kā notiek papilomu noņemšana?

Papilomu noņemšanas metode atkarīga no veidojuma veida, izmēra, skaita, atrašanās vietas, pacienta ādas īpatnībām un nepieciešamības veikt histoloģiju.

Procedūra parasti notiek ambulatori. Nelieliem veidojumiem bieži pietiek ar lokālu anestēziju vai īsu procedūru bez sarežģītas sagatavošanās. Pēc procedūras jāievēro ārsta norādījumi par brūces kopšanu.

Vai papilomu noņemšana ir sāpīga?

Parasti sāpes ir nelielas vai īslaicīgas. Ja nepieciešams, lieto lokālu anestēziju. Sajūtas atkarīgas no metodes, veidojuma atrašanās vietas un pacienta jutības. Plakstiņi, seja un intīmā zona ir jutīgākas vietas, tāpēc šajās zonās īpaši svarīga ir ārsta pieredze.

Ko sagaidīt pēc papilomas noņemšanas?

Pēc procedūras noņemtā veidojuma vietā var būt apsārtums, neliela brūcīte, krevele vai jutīgums. Dzīšanas laiks atkarīgs no metodes, veidojuma izmēra un ķermeņa zonas.

Parasti svarīgi:

• uzturēt vietu tīru;
• nekasīt un nenoplēst kreveli;
• nelietot agresīvus līdzekļus;
• izvairīties no saules iedarbības uz dzīstošu vietu;
• ievērot ārsta norādīto brūces kopšanu.

Jebkura noņemšanas metode var atstāt nelielu rētu vai pigmentācijas izmaiņu, īpaši, ja vieta tiek traumēta vai pakļauta saulei dzīšanas laikā.

Vai papilomas var ataugt?

Ja konkrētais veidojums ir pilnībā noņemts, tas parasti neatjaunojas tajā pašā vietā. Tomēr var parādīties jaunas papilomas vai kārpas citur.

Ādas birku gadījumā jauni veidojumi var rasties, ja saglabājas berze, liekais svars, ādas kroku kairinājums vai individuāla nosliece. CPV kārpu gadījumā iespējams recidīvs, jo vīruss var saglabāties apkārtējā ādā.

Vai papilomas drīkst noņemt mājas apstākļos?

Nē. Papilomas nevajadzētu griezt, plēst, dedzināt, apsiet ar diegu, kodināt ar etiķi, struteni, citronu, sodu, alkoholu vai citiem agresīviem līdzekļiem.

Tas var izraisīt:

• asiņošanu;
• infekciju;
• apdegumu;
• rētas;
• pigmentācijas izmaiņas;
• veidojuma iekaisumu;
• aizkavētu ādas vēža diagnostiku, ja veidojums nav bijis papiloma.

Aptiekas kārpu līdzekļus nedrīkst lietot uz sejas, plakstiņiem, dzimumorgāniem, gļotādām vai neskaidriem ādas veidojumiem bez ārsta norādījuma.

Kā samazināt papilomu, kārpu un CPV izplatīšanās risku?

Ādas birku rašanos pilnībā novērst ne vienmēr var, bet var palīdzēt berzes mazināšana, ādas kroku kopšana, mitruma kontrole, svara normalizēšana un vielmaiņas veselības izvērtēšana.

CPV kārpu izplatīšanās risku var mazināt:

• neaiztiekot un nekasot kārpas;
• nelietojot kopīgus dvieļus, skuvekļus un apavus;
• publiskās dušās un baseinos lietojot čības;
• sedzot kārpas, ja tās tiek traumētas;
• izvairoties no skūšanās pāri kārpām;
• intīmās attiecībās lietojot prezervatīvu;
• apsverot CPV vakcināciju atbilstoši ārsta rekomendācijām.

CPV vakcīna un profilakse

CPV vakcīna palīdz pasargāt no jaunas inficēšanās ar vairākiem nozīmīgiem CPV tipiem, tostarp tipiem, kas izraisa lielāko daļu dzimumorgānu kārpu, un tipiem, kas saistīti ar lielāko daļu CPV izraisītu vēžu. Vakcīna neārstē jau esošu CPV infekciju un nenoņem jau esošas kārpas vai kondilomas.

Vakcinācijas piemērotību, īpaši pieaugušajiem, ieteicams pārrunāt ar ārstu. Arī vakcinētiem cilvēkiem jāturpina vecumam un valstī noteiktajai kārtībai atbilstošs dzemdes kakla vēža skrīnings.

Papilomas bērniem, grūtniecēm un cilvēkiem ar novājinātu imunitāti

Bērniem biežāk sastopamas parastās kārpas uz rokām un pēdām. Tās bieži nav bīstamas, tomēr jāpārbauda, ja sāp, asiņo, strauji izplatās, atrodas uz sejas vai dzimumorgāniem.

Grūtniecības laikā ādas birkas var kļūt biežākas hormonālu un mehānisku faktoru dēļ. Intīmās zonas veidojumi grūtniecības laikā jāvērtē ārstam.

Cilvēkiem ar novājinātu imunitāti kārpas var būt plašākas, noturīgākas un grūtāk ārstējamas. Šādos gadījumos nepieciešama individuāla dermatologa pieeja.

Biežākie mīti par papilomām

Kad noteikti jāvēršas pie dermatologa?

Pie dermatologa jāvēršas, ja:

• nav skaidrs, kas veidojums ir;
• veidojums strauji aug;
• tas asiņo, sāp, niez, dedzina vai čūlo;
• mainās tā krāsa, forma vai virsma;
• tas atrodas uz sejas, plakstiņiem, dzimumorgāniem vai anālajā zonā;
• veidojumu pēkšņi kļūst daudz;
• veidojums atkārtoti tiek traumēts;
• pacientam ir novājināta imunitāte;
• veidojums ir bērnam, grūtniecei vai senioram;
• veidojums ir pigmentēts un mainīgs.

Kopsavilkums

Papilomas ir biežs, bet ikdienā ne vienmēr precīzs apzīmējums dažādiem ādas izaugumiem. Visbiežāk ar to domā labdabīgas ādas birkas jeb akrohordonus, kas rodas berzes zonās un parasti nav lipīgas. Tomēr daļa līdzīgu veidojumu var būt CPV kārpas vai kondilomas, bet citi var prasīt dermatoskopiju vai histoloģisku pārbaudi. Drošākā pieeja ir vispirms noteikt diagnozi un tikai tad izvēlēties piemērotāko noņemšanas vai ārstēšanas metodi.

Medicīniskā atruna

Šī informācija ir informatīva un neaizvieto dermatologa konsultāciju, diagnostiku vai ārstēšanu. Jebkurš jauns, mainīgs, asiņojošs, čūlojošs, sāpīgs, niezošs vai strauji augošs ādas veidojums jāparāda dermatologam. Nelietojiet recepšu medikamentus, spēcīgus kodinošus līdzekļus, pretvīrusu līdzekļus, antibiotikas vai agresīvus mājas līdzekļus bez ārsta norādījuma. Dzimumorgānu vai anālās zonas veidojumu gadījumā jāvēršas pie dermatovenerologa, ginekologa, urologa, proktologa vai cita atbilstoša speciālista.

Atsauces un autoritatīvi avoti

• DermNet: pacientu informācija par ādas birkām jeb akrohordoniem
• DermNet: pacientu informācija par anogenitālajām kārpām jeb kondilomām
• Amerikas Dermatoloģijas akadēmija: ādas birkas
• Amerikas Dermatoloģijas akadēmija: kārpu cēloņi
• Lielbritānijas Nacionālais veselības dienests (NHS): cilvēka papilomas vīruss jeb CPV/HPV
• Lielbritānijas Nacionālais veselības dienests (NHS): kārpas un pēdu kārpas
• Lielbritānijas Nacionālais veselības dienests (NHS): dzimumorgānu kārpas
• ASV Slimību kontroles un profilakses centrs (CDC): CPV/HPV vakcinācijas rekomendācijas
• ASV Nacionālais vēža institūts: CPV/HPV un vēža risks
• MSD rokasgrāmata pacientiem: kārpas
• ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA): brīdinājums par dzimumzīmju un ādas birku pašrocīgas noņemšanas līdzekļiem

Satura autors

Dermatoloģe Dr. med. Dace Buile