Ādas vēzis

Ādas vēzis ir ļaundabīgu ādas audzēju grupa, kas rodas, kad ādas šūnas sāk nekontrolēti dalīties un veidot audzēju. Tas nav viens konkrēts audzējs un nav tikai melanoma. Biežākie ādas vēža veidi ir bazalioma jeb bazālo šūnu karcinoma, plakanšūnu karcinoma un melanoma. Retāk sastopami arī citi ādas ļaundabīgi audzēji, piemēram, Merkela šūnu karcinoma, ādas limfomas, Kapoši sarkoma un citi audzēji.

Ādas vēzis var izskatīties ļoti dažādi. Dažkārt tas atgādina dzimumzīmi, taču citos gadījumos tas var būt gaišs, sārts, ādas krāsas, raupjš, zvīņains, asiņojošs vai nedzīstošs ādas veidojums. Tāpēc svarīgi zināt ne tikai melanomas pazīmes, bet arī nemelanomas ādas vēža izpausmes — bazaliomu un plakanšūnu karcinomu.

Ādas vēzis bieži ir saistīts ar ilgstošu vai intensīvu ultravioletā starojuma iedarbību. Galvenie UV starojuma avoti ir saule un mākslīgi UV avoti, piemēram, solāriji. Risks ir lielāks cilvēkiem ar gaišu ādu, biežiem saules apdegumiem, daudzām dzimumzīmēm, novājinātu imunitāti, ģimenes anamnēzi vai iepriekš bijušu ādas vēzi. Tomēr ādas vēzis var attīstīties arī cilvēkiem bez acīmredzamiem riska faktoriem un arī uz ādas, kas iepriekš šķitusi pilnīgi normāla.

Labā ziņa ir tā, ka daļu ādas vēžu iespējams atklāt agrīni, jo tie attīstās uz ādas virsmas un ir vizuāli pamanāmi. Agrīna diagnostika būtiski uzlabo ārstēšanas iespējas, samazina audu bojājumu risku un melanomas gadījumā var būt izšķiroša prognozei.

Kas ir ādas vēzis?

Ādas vēzis ir ļaundabīgs audzējs, kas rodas no dažādām ādas šūnām. Āda sastāv no vairākiem slāņiem un dažādiem šūnu tipiem. Atkarībā no tā, kuras šūnas kļūst ļaundabīgas, attīstās atšķirīgs ādas vēža veids.

Bazalioma rodas no bazālajām šūnām — tās atrodas ādas virsējā slāņa jeb epidermas dziļākajā daļā. Plakanšūnu karcinoma rodas no plakanajām šūnām, kas veido epidermas augšējos slāņus. Melanoma rodas no melanocītiem — pigmenta šūnām, kas ražo melanīnu un piešķir ādai, matiem un dzimumzīmēm krāsu. Merkela šūnu karcinoma ir reta, agresīva ādas vēža forma, kuras šūnām ir neiroendokrīnas īpašības.

Ādas vēzis ne vienmēr ir melanoma. Patiesībā lielākā daļa ādas vēžu pieder nemelanomas ādas vēža grupai. Šajā grupā visbiežāk ietilpst bazalioma un plakanšūnu karcinoma. Melanoma ir retāka, bet parasti bīstamāka, jo tai ir lielāks risks izplatīties limfmezglos un citos orgānos, ja tā netiek atklāta agrīni.

Ādas vēža veidi

Ādas vēža veidu izpratne ir svarīga, jo katram no tiem ir atšķirīgs izskats, attīstības ātrums, izplatīšanās risks un ārstēšanas taktika. Šis raksts sniedz pārskatu, bet detalizēta informācija par katru diagnozi pieejama atsevišķos Medart enciklopēdijas rakstos.

Bazalioma jeb bazālo šūnu karcinoma

Bazalioma ir visbiežākais ādas vēža veids. Tā parasti aug lēni un visbiežāk rodas saules iedarbībai pakļautās vietās, piemēram, uz sejas, deguna, pieres, ausīm, kakla vai galvas ādas. Tā var izskatīties kā nedzīstoša čūliņa, perlamutra spīduma mezgliņš, sārts plankums, atkārtoti asiņojošs ādas bojājums vai krevele, kas nepāriet.

Bazaliomai parasti ir zems metastāžu risks, tomēr tā ir ļaundabīgs audzējs. Neārstēta bazalioma var lokāli bojāt ādu, skrimšļus, kaulu un apkārtējos audus, īpaši tad, ja tā atrodas uz deguna, ausīm, plakstiņiem vai citās anatomiski sarežģītās vietās.

Plakanšūnu karcinoma

Plakanšūnu karcinoma ir ādas vēzis, kas rodas no plakanajām ādas šūnām. Tā bieži attīstās uz saules bojātas ādas, bet var rasties arī hroniskās brūcēs, rētās vai ilgstoši iekaisušās ādas zonās. Tā var izskatīties kā raupjš, zvīņains, sabiezējis vai sāpīgs veidojums, čūla, krevele vai asiņojošs ādas laukums.

Plakanšūnu karcinomai ir augstāks izplatīšanās risks nekā bazaliomai, īpaši tad, ja audzējs atrodas uz lūpām, ausīm, rētām, hroniskām brūcēm vai ja cilvēkam ir novājināta imunitāte. Tāpēc aizdomīgi raupji, zvīņaini vai asiņojoši ādas bojājumi jāizvērtē savlaicīgi.

Melanoma

Melanoma ir ādas vēzis, kas rodas no pigmenta šūnām jeb melanocītiem. Tā var attīstīties no esošas dzimumzīmes, bet var rasties arī kā jauns veidojums uz iepriekš normālas ādas. Melanoma bieži tiek saistīta ar tumšu vai daudzkrāsainu dzimumzīmi, taču tā ne vienmēr ir melna. Dažkārt melanoma var būt sārta, sarkana vai gaiša.

Melanoma ir retāka nekā bazalioma un plakanšūnu karcinoma, bet tā ir īpaši nozīmīga, jo tai ir lielāks izplatīšanās risks, ja tā netiek atklāta agrīni. Aizdomīgas pazīmes ir dzimumzīmes asimetrija, neregulāras robežas, vairākas krāsas, palielināšanās un jebkuras izmaiņas laikā.

Aktīniskā keratoze

Aktīniskā keratoze vēl nav invazīvs ādas vēzis, bet ir saules bojātas ādas priekšvēža izmaiņa, kas daļā gadījumu var progresēt līdz plakanšūnu karcinomai. Tā parasti izskatās kā raupjš, zvīņains, sauss, sārts vai brūngans plankums uz saules skartas ādas — sejas, pieres, deguna, ausīm, galvas ādas, rokām vai apakšdelmiem.

Aktīniskā keratoze ir svarīga, jo daļa šādu bojājumu var pāriet plakanšūnu karcinomā. Tāpēc to nevajadzētu uztvert tikai kā “sausu ādu” vai kosmētisku problēmu. Ja raupjš plankums nepāriet, atkārtojas vai kļūst jutīgs, to vajadzētu parādīt dermatologam.

Merkela šūnu karcinoma

Merkela šūnu karcinoma ir reta, bet agresīva ādas vēža forma. Tā var izskatīties kā ātri augošs, parasti nesāpīgs sārts, sarkans, zilgans vai violets mezgliņš. Tā biežāk rodas gados vecākiem cilvēkiem, saules bojātā ādā vai cilvēkiem ar novājinātu imunitāti.

Lai gan Merkela šūnu karcinoma ir daudz retāka nekā melanoma, bazalioma vai plakanšūnu karcinoma, tā ir medicīniski nozīmīga, jo var strauji augt un izplatīties. Šāda veidojuma gadījumā nepieciešama ātra ārsta izvērtēšana.

Nemelanomas ādas vēzis

Nemelanomas ādas vēzis ir kopīgs apzīmējums ādas vēžiem, kas nav melanoma. Visbiežāk ar to saprot bazaliomu un plakanšūnu karcinomu. Šie audzēji parasti rodas no keratinocītiem — galvenajām epidermas šūnām. Tāpēc medicīnā tos mēdz saukt arī par keratinocītu karcinomām.

Bazalioma un plakanšūnu karcinoma biežāk attīstās saules skartās vietās — uz sejas, deguna, ausīm, lūpām, galvas matainajā daļā, kakla, rokām un apakšdelmiem. Tomēr tās var rasties arī citur. Bazalioma parasti aug lēni un reti metastazē, bet var radīt būtisku lokālu audu bojājumu, ja to ilgstoši neārstē. Plakanšūnu karcinoma var būt agresīvāka un atsevišķos gadījumos izplatīties limfmezglos vai citos orgānos.

Ādas vēža attīstības mehānisms

Ādas vēzis nav infekcija. Ar to nevar inficēties no cita cilvēka, pieskaroties ādai, lietojot kopīgus dvieļus, peldoties baseinā vai ikdienas kontaktā. Tāpēc precīzāk ir runāt nevis par infekcijas mehānismu, bet ādas vēža attīstības mehānismu.

Ādas vēzis attīstās, kad ādas šūnu ģenētiskajā materiālā jeb DNS uzkrājas bojājumi. DNS ir kā šūnas instrukcija, kas nosaka, kad šūnai dalīties, kad apstāties un kad iet bojā. Ja DNS bojājumi skar šūnu augšanu kontrolējošus mehānismus, šūnas var sākt dalīties nekontrolēti. Laika gaitā šādas šūnas var izveidot ļaundabīgu audzēju.

Viens no svarīgākajiem DNS bojājumu cēloņiem ir ultravioletais starojums. UV starojums var tieši bojāt šūnu DNS un veicināt mutāciju uzkrāšanos. Organismam ir DNS labošanas mehānismi un imūnsistēmas uzraudzība, kas palīdz atpazīt un iznīcināt bojātas šūnas. Tomēr, ja bojājumu ir daudz, tie atkārtojas gadu gaitā vai imūnsistēma ir novājināta, ļaundabīga audzēja risks pieaug.

Ādas vēža attīstībā nozīme var būt arī ģenētiskai nosliecei, ādas tipam, iepriekšējiem saules apdegumiem, hroniskām brūcēm, rētām, noteiktām ķīmiskām iedarbībām, imūnsupresijai un iepriekš bijušam ādas vēzim. Melanomas gadījumā nozīme ir arī dzimumzīmju skaitam un netipiskām dzimumzīmēm.

Ādas vēža attīstības laika līnija

Ādas vēzis parasti neattīstās vienas dienas laikā. Lielākoties tas ir ilgstošs process, kurā šūnu bojājumi uzkrājas pakāpeniski. Tomēr pacients parasti pamana tikai redzamo posmu — jaunu veidojumu, dzimumzīmes izmaiņas, nedzīstošu brūci vai asiņojošu ādas laukumu.

Atkārtota UV iedarbība vai citi riska faktori

Ādas šūnās veidojas DNS bojājumi. Āda var izskatīties normāla vai parādās saules bojājuma pazīmes — pigmenta plankumi, grumbas un raupjums.

Šūnu bojājumu uzkrāšanās

Daļa bojāto šūnu tiek salabotas vai iznīcinātas, bet daļa var saglabāt mutācijas. Var parādīties aktīniskā keratoze, jauni ādas plankumi vai mainīgi veidojumi.

Pirmsvēža izmaiņas

Šūnas kļūst netipiskas, bet vēl nav izveidojies invazīvs vēzis. Cilvēks var pamanīt raupju, zvīņainu plankumu, kas nepāriet, īpaši uz sejas, ausīm, galvas ādas vai rokām.

Agrīns ādas vēzis

Veidojas ļaundabīgs audzējs ādas virsējos slāņos. Tas var izpausties kā nedzīstoša čūliņa, perlamutra mezgliņš, sārts plankums, mainīga dzimumzīme, asiņošana vai krevele.

Progresējošs ādas vēzis

Audzējs var augt dziļāk, bojāt apkārtējos audus vai izplatīties. Veidojums palielinās, kļūst sāpīgs, asiņo, čūlo, sabiezē vai var parādīties palielināti limfmezgli.

Ādas vēža simptomi un pirmās pazīmes

Ādas vēža simptomi nav vienādi visiem pacientiem. Dažādi audzēji var izskatīties atšķirīgi, un sākumā veidojums var šķist nenozīmīgs. Īpaši svarīgi ir pievērst uzmanību izmaiņām laikā — veidojums aug, maina krāsu, asiņo, nedzīst, niez, kļūst sāpīgs vai izskatās citādi nekā pārējie ādas veidojumi.

Pie dermatologa vajadzētu vērsties, ja uz ādas ir kāda no šīm pazīmēm:

• jauns ādas veidojums, kas palielinās vai mainās;
• dzimumzīme, kas maina formu, krāsu, izmēru vai robežas;
• nedzīstoša brūce vai čūliņa;
• krevele, kas atkārtoti veidojas vienā un tajā pašā vietā;
• ādas veidojums, kas asiņo bez skaidras traumas;
• raupjš, zvīņains vai sabiezējis plankums;
• sārts, sarkans, ādas krāsas, perlamutra vai tumšs mezgliņš;
• veidojums, kas niez, sāp, durstās vai kļūst jutīgs;
• ādas plankums, kas izskatās kā rēta, bet pakāpeniski palielinās;
• tumša svītra zem naga vai mainīgs pigmentēts laukums uz pēdas, plaukstas vai gļotādas.

Galvenās pazīmes, kas var liecināt par ādas vēzi

Pacientam vispraktiskāk ir atcerēties dažas pazīmes, kuru gadījumā veidojumu nevajadzētu ilgstoši novērot pašam.

Nedzīstoša brūce vai čūliņa

Bazalioma un plakanšūnu karcinoma bieži var izpausties kā ādas bojājums, kas nedzīst vai atkārtoti pārklājas ar kreveli.

Veidojums asiņo vai viegli traumējas

Atkārtota asiņošana bez skaidra iemesla var liecināt par ļaundabīgu vai pirmsvēža procesu.

Dzimumzīme mainās

Izmaiņas izmērā, formā, krāsā, robežās vai sajūtās ir būtisks melanomas brīdinājuma signāls.

Raupjš, zvīņains vai sāpīgs plankums

Tas var būt aktīniskā keratoze vai plakanšūnu karcinomas pazīme, īpaši saules skartās vietās.

Veidojums izskatās atšķirīgs no pārējiem

“Neglītā pīlēna” princips palīdz pamanīt veidojumu, kas neatbilst cilvēka parastajam dzimumzīmju vai ādas veidojumu rakstam.

Vai ādas vēzis sāp, niez vai asiņo?

Ādas vēzis var nesāpēt un sākumā neradīt nekādas sajūtas. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki dažkārt atliek vizīti pie ārsta. Tomēr ādas vēzis var arī niezēt, durstīt, kļūt jutīgs, sāpēt, asiņot vai atkārtoti pārklāties ar kreveli. Sajūtu neesamība nenozīmē, ka veidojums ir drošs, un sāpes vien nenozīmē, ka tas noteikti ir vēzis. Svarīgākais ir veidojuma izskats, izmaiņas laikā un ārsta veikta izvērtēšana.

Vai ādas vēzis vienmēr ir tumšs?

Nē. Melanoma bieži var būt tumša vai daudzkrāsaina, bet ne vienmēr. Daļa melanomu var būt sārta, sarkana vai gaiša. Bazalioma un plakanšūnu karcinoma bieži nav tumšas — tās var būt sārtas, ādas krāsas, perlamutra, zvīņainas, čūlainas vai līdzīgas nedzīstošai brūcei. Tāpēc ādas vēzi nedrīkst meklēt tikai pēc melnas dzimumzīmes pazīmes.

Kur visbiežāk rodas ādas vēzis?

Ādas vēzis biežāk rodas vietās, kas dzīves laikā saņēmušas daudz UV starojuma. Tipiskas lokalizācijas ir seja, deguns, ausis, lūpas, pieres zona, galvas matainā daļa, kakls, pleci, mugura, krūtis, rokas, apakšdelmi un apakšstilbi.

Tomēr ādas vēzis var rasties arī vietās, kur saule reti tiek klāt. Melanoma var attīstīties uz pēdām, plaukstām, zem nagiem, uz gļotādām vai citās mazāk pamanāmās vietās. Tāpēc ādas pašpārbaudē svarīgi apskatīt ne tikai seju un rokas, bet arī muguru, galvas ādu, pēdas, pirkstu starpas, nagus un ādas krokas.

Dzimumzīmes un melanoma

Melanoma var attīstīties no esošas dzimumzīmes, bet tā var rasties arī kā pilnīgi jauns veidojums uz iepriekš normālas ādas. Tāpēc jāvērtē ne tikai vecās dzimumzīmes, bet arī jauni pigmentēti vai neparasti veidojumi.

Dzimumzīmju izvērtēšanā plaši izmanto ABCDE principu:

• A — asimetrija. Viena veidojuma puse nav līdzīga otrai.
• B — robežas. Robežas ir neregulāras, robainas, izplūdušas vai nevienmērīgas.
• C — krāsa. Veidojumā ir vairākas krāsas — brūna, melna, sarkana, pelēka, zilgana vai balta.
• D — diametrs. Veidojums palielinās vai ir lielāks nekā pārējās dzimumzīmes.
• E — evolūcija. Veidojums mainās laikā — aug, maina krāsu, asiņo, niez, kļūst sāpīgs vai citādi atšķiras.

Vēl viens praktisks princips ir “neglītā pīlēna” pazīme. Tā nozīmē, ka uzmanība jāpievērš veidojumam, kas izskatās citādi nekā pārējās cilvēka dzimumzīmes. Ja lielākā daļa dzimumzīmju ir līdzīgas, bet viena ir ievērojami tumšāka, lielāka, neregulārāka vai citādi atšķirīga, to vajadzētu parādīt dermatologam.

Detalizētāku informāciju par melanomas pazīmēm skatīt rakstā “Melanoma”. Par praktisku dzimumzīmju izvērtēšanu skatīt rakstu “Dzimumzīmju pārbaude”. Par pārbaudi ar speciālu optisku ierīci skatīt rakstu “Dermatoskopija”.

Kam ir lielāks risks saslimt ar ādas vēzi?

Ādas vēža risks pieaug, ja uz cilvēku ilgstoši vai atkārtoti iedarbojas UV starojums un ja organismam ir mazāka spēja labot bojātas šūnas vai tās laikus iznīcināt. Risks nav vienāds visiem, taču tas var būt paaugstināts šādās situācijās:

• gaiša āda, gaiši vai rudi mati, gaišas acis;
• āda, kas viegli apdeg un slikti iedeg;
• bieži vai smagi saules apdegumi, īpaši bērnībā un pusaudža vecumā;
• ilgstošs darbs vai hobiji ārā;
• solārija lietošana;
• daudz dzimumzīmju vai netipiskas dzimumzīmes;
• melanoma vai cits ādas vēzis ģimenē;
• iepriekš bijis ādas vēzis;
• novājināta imunitāte, piemēram, pēc orgānu transplantācijas vai noteiktu slimību un terapiju dēļ;
• hroniskas brūces, rētas, ilgstošs iekaisums vai starojuma skarta āda;
• vecums, jo dzīves laikā uzkrājas UV starojuma radīti bojājumi.

Gaiša āda palielina risku, jo tajā ir mazāk melanīna — pigmenta, kas daļēji aizsargā ādu no UV starojuma. Tomēr cilvēkiem ar tumšāku ādu ādas vēzis arī ir iespējams, un tas var tikt diagnosticēts vēlāk, ja netiek laikus pamanīts.

Vai ādas vēzis var būt iedzimts?

Lielākā daļa ādas vēža gadījumu nav tieši iedzimti vienkāršā nozīmē. Tomēr ģimenē var pārmantoties riska īpatnības — ādas tips, dzimumzīmju daudzums, tendence veidot netipiskas dzimumzīmes vai noteiktas ģenētiskas mutācijas. Ja pirmās pakāpes radiniekam bijusi melanoma vai ģimenē bijuši vairāki ādas vēža gadījumi, individuālo risku vajadzētu pārrunāt ar dermatologu.

Vai organisms var izveidot imunitāti pret ādas vēzi?

Pret ādas vēzi neveidojas tāda imunitāte kā pret dažām infekcijām pēc pārslimošanas vai vakcinācijas. Cilvēks nevar “pārslimot” ādas vēzi un kļūt pasargāts nākotnē. Tieši pretēji — ja cilvēkam jau bijis viens ādas vēzis, risks dzīves laikā attīstīt vēl vienu ādas vēzi var būt paaugstināts.

Tomēr imūnsistēmai ir būtiska loma audzēju uzraudzībā. Vesela imūnsistēma spēj atpazīt un iznīcināt daļu bojāto vai netipisko šūnu. Ja imūnsistēma ir nomākta, piemēram, pēc orgānu transplantācijas vai noteiktu terapiju dēļ, plakanšūnu karcinomas un citu ādas audzēju risks var būt lielāks. Mūsdienu onkoloģijā imūnsistēmas spēja atpazīt vēža šūnas tiek izmantota arī ārstēšanā — dažiem progresējošiem ādas vēžiem ārsts var nozīmēt imūnterapijas tipa ārstēšanu.

Kad jāvēršas pie dermatologa?

Pie dermatologa jāvēršas, ja ādas veidojums ir jauns, mainās, nedzīst, asiņo, niez, sāp, strauji aug vai izskatās citādi nekā pārējie veidojumi. Īpaši nevajadzētu gaidīt, ja veidojums atrodas uz sejas, deguna, ausīm, lūpām, galvas ādas, dzimumorgānu apvidū, uz pēdas, zem naga vai ja pacientam jau iepriekš bijis ādas vēzis.

Ārsta konsultācija nepieciešama arī tad, ja ir daudz dzimumzīmju, netipiskas dzimumzīmes, ģimenē bijusi melanoma, bijuši atkārtoti saules apdegumi vai cilvēks regulāri lietojis solāriju. Riska grupās dermatologs var ieteikt regulāras profilaktiskas ādas pārbaudes.

Kā diagnosticē ādas vēzi?

Ādas vēža diagnostika sākas ar dermatologa apskati. Ārsts izvērtē veidojuma izskatu, lokalizāciju, izmēru, krāsu, robežas, virsmu, pacienta sūdzības un izmaiņas laikā. Svarīga ir arī informācija par saules apdegumiem, solāriju, ģimenes anamnēzi, iepriekšējiem ādas audzējiem un imūnsistēmas stāvokli.

Dermatoskopija ir ādas veidojuma apskate ar speciālu ierīci — dermatoskopu. Tā ļauj ārstam palielinājumā izvērtēt struktūras, kuras ar neapbruņotu aci nav redzamas. Dermatoskopija palīdz atšķirt labdabīgus veidojumus no aizdomīgiem, bet galīgo vēža diagnozi parasti apstiprina histoloģiska izmeklēšana.

Ja veidojums ir aizdomīgs, ārsts var ieteikt biopsiju vai veidojuma izgriešanu. Biopsija nozīmē audu parauga paņemšanu laboratoriskai pārbaudei. Histoloģiskā izmeklēšana ir audu pārbaude mikroskopā, kurā nosaka, vai veidojumā ir ļaundabīgas šūnas, kāds ir audzēja tips un citas ārstēšanai svarīgas pazīmes.

Ne katrs ādas veidojums ir jāizgriež. Daļu labdabīgu veidojumu var novērot, daļu noņemt estētisku vai mehānisku iemeslu dēļ, bet aizdomīgi veidojumi jāizmeklē medicīniski pamatotā veidā. Ja ir aizdomas par melanomu, veidojuma noņemšanas metode jāizvēlas īpaši rūpīgi, lai netraucētu precīzu histoloģisku izvērtēšanu.

Vai dermatologs uzreiz var pateikt, vai tas ir vēzis?

Pieredzējis dermatologs daudzos gadījumos var pateikt, vai veidojums izskatās labdabīgs, aizdomīgs vai ļoti aizdomīgs. Tomēr galīga diagnoze bieži balstās histoloģijā. Tas nozīmē, ka ārsts var klīniski pamatoti aizdomāties par ādas vēzi, bet apstiprināšanai nepieciešama audu izmeklēšana laboratorijā.

Cik bieži jāpārbauda dzimumzīmes?

Visiem cilvēkiem nav viena universāla dermatologa pārbaužu intervāla. Pārbaudes biežumu nosaka pēc individuālā riska. Cilvēkiem ar daudzām dzimumzīmēm, netipiskām dzimumzīmēm, melanomu ģimenes anamnēzē, iepriekšēju ādas vēzi, gaišu ādu, imūnsupresiju vai intensīvu UV iedarbību dermatologs var ieteikt regulāras pārbaudes noteiktā intervālā.

Neatkarīgi no plānotās profilaktiskās pārbaudes pie ārsta jāvēršas ātrāk, ja parādās jauns, mainīgs, asiņojošs, strauji augošs vai nedzīstošs veidojums.

Ādas vēža ārstēšana

Ādas vēža ārstēšana ir atkarīga no audzēja veida, izmēra, dziļuma, lokalizācijas, histoloģiskajām pazīmēm, pacienta vecuma, vispārējā veselības stāvokļa un tā, vai audzējs ir lokāls vai izplatījies. Ārstēšanas plānu nosaka ārsts, bieži sadarbībā ar dermatologu, ķirurgu, onkologu vai citiem speciālistiem.

Galvenie ārstēšanas virzieni var būt:

• ķirurģiska audzēja izgriešana ar drošības robežām;
• Moha mikrogrāfiskā ķirurģija noteiktās lokalizācijās vai augsta riska gadījumos, ja tā ir pieejama un medicīniski piemērota;
• krioterapija atsevišķiem virspusējiem bojājumiem vai pirmsvēža izmaiņām;
• lokāla terapija ar ārsta nozīmētiem recepšu medikamentiem noteiktos gadījumos;
• fotodinamiskā terapija atsevišķām virspusējām ādas izmaiņām;
• staru terapija, ja ķirurģija nav piemērota vai nepieciešama papildterapija;
• sistēmiska terapija, piemēram, imūnterapijas vai mērķterapijas tipa ārstēšana noteiktos progresējošos gadījumos;
• onkologa iesaiste, ja ir melanoma, augsta riska plakanšūnu karcinoma, Merkela šūnu karcinoma vai aizdomas par slimības izplatību.

Konkrētas recepšu zāles šajā rakstā netiek norādītas, jo terapijas izvēle ir individuāla un to drīkst noteikt tikai ārsts pēc diagnozes, histoloģijas, stadijas un pacienta veselības stāvokļa izvērtēšanas.

Vai ādas vēzi var izārstēt?

Daudzus agrīni atklātus ādas vēžus var veiksmīgi ārstēt. Bazaliomai prognoze parasti ir laba, ja tā tiek laikus diagnosticēta un ārstēta, taču neārstēta tā var ievērojami bojāt apkārtējos audus. Plakanšūnu karcinomas prognoze ir atkarīga no audzēja izmēra, dziļuma, lokalizācijas un riska pazīmēm. Melanomas prognoze lielā mērā ir atkarīga no tā, cik dziļi audzējs ieaudzis ādā un vai tas ir izplatījies.

Jo agrāk ādas vēzis tiek atklāts, jo lielākas ir iespējas to ārstēt ar mazāku iejaukšanos un labāku rezultātu. Tāpēc nevajadzētu gaidīt, līdz veidojums kļūst liels, sāpīgs vai acīmredzami bīstams.

Vai ādas vēža ārstēšanai vienmēr nepieciešama operācija?

Operācija ir ļoti bieža un efektīva ādas vēža ārstēšanas metode, bet ne vienmēr vienīgā. Dažos gadījumos, īpaši virspusēju bojājumu vai pirmsvēža izmaiņu gadījumā, ārsts var izvēlēties citas metodes. Tomēr, ja ir aizdomas par invazīvu ādas vēzi vai melanomu, audu histoloģiska izvērtēšana ir būtiska, un ārstēšanas metode jāizvēlas tā, lai diagnoze un drošība netiktu apdraudēta.

Vai ādas vēzi var ārstēt ar lāzeru vai krēmiem?

Atsevišķas virspusējas ādas izmaiņas un pirmsvēža bojājumus dažkārt var ārstēt ar lokālām metodēm, tostarp ārsta nozīmētiem recepšu medikamentiem vai procedūrām. Tomēr lāzers vai krēms nav universāla ādas vēža ārstēšana. Īpaši bīstami ir pašam mēģināt “nodedzināt”, “izšķīdināt” vai noņemt aizdomīgu veidojumu, jo tas var aizkavēt diagnozi un traucēt histoloģiskai izmeklēšanai.

Vai pēc ādas vēža noņemšanas paliek rēta?

Pēc ķirurģiskas ādas veidojuma noņemšanas rēta parasti paliek, jo āda tiek griezta un dziedē. Rētas izmērs un izskats ir atkarīgs no veidojuma lieluma, lokalizācijas, izvēlētās metodes, individuālām dzīšanas īpatnībām un pēcoperācijas kopšanas. Ārsta mērķis ir pilnvērtīgi ārstēt audzēju un vienlaikus pēc iespējas saglabāt funkciju un estētiku, īpaši sejā un citās redzamās vietās.

Vai ādas vēzis var atgriezties pēc izgriešanas?

Jā, ādas vēzis var atkārtoties, īpaši, ja audzējs bijis augsta riska, atradies sarežģītā lokalizācijā vai nav bijis iespējams to pilnībā izņemt. Turklāt cilvēkam, kuram reiz bijis ādas vēzis, var būt paaugstināts risks dzīves laikā attīstīt jaunu ādas vēzi citā vietā. Tāpēc pēc ārstēšanas svarīgas ir kontroles vizītes un regulāra ādas pašpārbaude.

Cik bīstams ir ādas vēzis?

Ādas vēža bīstamība ir ļoti atšķirīga. Bazalioma parasti aug lēni un reti izplatās, bet var lokāli bojāt audus. Plakanšūnu karcinoma var būt agresīvāka un noteiktos gadījumos dot metastāzes. Melanoma ir īpaši bīstama, ja tiek atklāta vēlīni, jo tā var izplatīties limfmezglos un citos orgānos. Merkela šūnu karcinoma ir reta, bet agresīva ādas vēža forma.

No ādas vēža var nomirt, īpaši no vēlīni diagnosticētas melanomas, progresējošas plakanšūnu karcinomas vai Merkela šūnu karcinomas. Tomēr agrīni atklāts ādas vēzis bieži ir veiksmīgi ārstējams. Šī iemesla dēļ galvenais uzsvars jāliek uz agrīnu pamanīšanu, precīzu diagnostiku un savlaicīgu ārstēšanu.

Kas notiek, ja ādas vēzi neārstē?

Neārstēts ādas vēzis var turpināt augt. Bazalioma var ieaugt dziļāk un bojāt apkārtējos audus, īpaši uz deguna, ausīm, plakstiņiem un citām anatomiski sarežģītām vietām. Plakanšūnu karcinoma var palielināties, čūlot, sāpēt un dažos gadījumos izplatīties limfmezglos. Melanoma bez ārstēšanas var izplatīties organismā un kļūt dzīvībai bīstama. Tāpēc aizdomīgu veidojumu nevajadzētu ilgstoši novērot bez ārsta izvērtējuma.

Kā samazināt ādas vēža risku?

Ādas vēža risku nevar samazināt līdz nullei, taču to var būtiski mazināt, ierobežojot UV starojuma radītos bojājumus un laikus pārbaudot aizdomīgus veidojumus.

Galvenie profilakses principi:

• izvairīties no ilgstošas uzturēšanās tiešos saules staros, īpaši laikā, kad UV starojums ir visintensīvākais;
• meklēt ēnu, īpaši vasarā un ceļojumos uz saulainām valstīm;
• valkāt apģērbu, kas nosedz ādu, platmales cepuri un saulesbrilles;
• lietot plaša spektra saules aizsarglīdzekli ar atbilstošu SPF;
• uzklāt SPF pietiekamā daudzumā un atjaunot pēc peldes, svīšanas vai noslaucīšanās;
• neizmantot solāriju;
• pasargāt bērnu ādu no apdegumiem;
• regulāri pārbaudīt ādu mājās;
• riska gadījumā veikt dermatologa profilaktiskas apskates.

Kādu SPF lietot ādas vēža profilaksei?

Saules aizsarglīdzeklim jābūt plaša spektra — tas nozīmē aizsardzību pret UVA un UVB starojumu. Ikdienā un īpaši vasarā jāizvēlas pietiekami augsts SPF, bet cilvēkiem ar augstu risku, gaišu ādu, iepriekšējiem ādas audzējiem vai intensīvu saules iedarbību ārsts var ieteikt SPF 50+ tipa aizsardzību. SPF jālieto nevis kā atļauja ilgāk sauļoties, bet kā daļa no kopējās aizsardzības kopā ar ēnu, apģērbu un izvairīšanos no pārmērīgas UV iedarbības.

Vai SPF jālieto arī mākoņainā laikā?

Jā, UV starojums var sasniegt ādu arī mākoņainā laikā. Mākoņi samazina redzamo saules spilgtumu, bet ne vienmēr pietiekami samazina UV iedarbību. Tāpēc, ja cilvēks ilgstoši atrodas ārā, īpaši pavasarī un vasarā, saules aizsardzība ir svarīga arī tad, ja saule nav tieši redzama.

Vai solārijs ir drošs, ja to lieto reti?

Solārijs nav droša ādas vēža profilakses vai “veselīga iedeguma” metode. Mākslīgais UV starojums bojā ādas šūnu DNS un palielina ādas vēža risku. Arī rets solārija lietojums nav uzskatāms par drošu, īpaši cilvēkiem ar gaišu ādu, daudzām dzimumzīmēm, ģimenes melanomas vēsturi vai iepriekšējiem saules apdegumiem.

Kā veikt ādas pašpārbaudi mājās?

Ādas pašpārbaude palīdz pamanīt jaunas vai mainīgas izmaiņas. To vēlams veikt labā apgaismojumā, izmantojot spoguli vai lūdzot palīdzību tuviniekam, lai apskatītu grūti redzamas vietas.

Pašpārbaudes laikā jāpārbauda:

• seja, deguns, lūpas un ausis;
• galvas matainā daļa;
• kakls, pleci un krūtis;
• rokas, plaukstas, pirkstu starpas un nagi;
• mugura un sēžas zona;
• vēders un sāni;
• kājas, apakšstilbi, pēdas, papēži un pēdu apakšpuses;
• ādas krokas un dzimumorgānu apvidus, ja ir neparasti veidojumi vai simptomi.

Īpaši svarīgi ir meklēt izmaiņas laikā. Ja iespējams, aizdomīgu veidojumu var nofotografēt vienādos apstākļos un salīdzināt, taču fotogrāfija neaizstāj ārsta apskati.

Vai bērniem arī jālieto saules aizsardzība?

Jā. Bērnu āda ir jutīga pret saules apdegumiem, un bērnībā gūti saules apdegumi var palielināt ādas vēža risku vēlāk dzīvē. Bērniem svarīga ir ēna, piemērots apģērbs, cepure, saulesbrilles un vecumam atbilstoši saules aizsarglīdzekļi. Zīdaiņiem un maziem bērniem tieša saule jāierobežo īpaši rūpīgi.

Vai pēc ādas vēža diagnozes sauļoties vairs nedrīkst?

Pēc ādas vēža diagnozes ādas aizsardzība pret UV starojumu kļūst īpaši svarīga. Tas nenozīmē, ka cilvēks nedrīkst iet ārā, bet jāizvairās no apzinātas sauļošanās, solārija un saules apdegumiem. Ārsts var sniegt individuālus ieteikumus atkarībā no ādas vēža veida, ārstēšanas un turpmākā riska.

Kas šobrīd medicīnā ir labi pierādīts?

Medicīniski labi pamatots ir tas, ka UV starojums no saules un solārijiem ir būtisks ādas vēža riska faktors. Labi pierādīta ir arī agrīnas diagnostikas nozīme — jo agrāk aizdomīgs veidojums tiek izvērtēts un ārstēts, jo labākas parasti ir ārstēšanas iespējas.

Dermatoskopija ir būtiska dermatologa diagnostikas metode, kas palīdz precīzāk izvērtēt ādas veidojumus. Histoloģiska izmeklēšana ir galvenais veids, kā apstiprināt ādas vēža diagnozi.

Par ko medicīnā vēl diskutē un pie kā strādā?

Ādas vēža jomā attīstās vairākas inovācijas. Tiek pilnveidota digitālā dermatoskopija, pilna ķermeņa ādas kartēšana, mākslīgā intelekta atbalstīta attēlu analīze un personalizēta riska izvērtēšana. Mākslīgais intelekts var palīdzēt atlasīt aizdomīgus veidojumus, taču tas neaizstāj dermatologu, jo diagnozei nepieciešams klīniskais konteksts un bieži arī histoloģija.

Onkoloģijā turpina attīstīties imūnterapijas un mērķterapijas pieejas progresējošas melanomas, augsta riska plakanšūnu karcinomas un citu agresīvu ādas audzēju ārstēšanā. Vienlaikus medicīnā tiek meklēti labāki veidi, kā atšķirt zema riska veidojumus no tiem, kuriem nepieciešama ātra un agresīvāka ārstēšana, lai pacientam nodrošinātu gan drošību, gan izvairītos no nevajadzīgām procedūrām.

Atruna

Šajā rakstā sniegtā informācija ir paredzēta informatīviem un izglītojošiem nolūkiem un neaizstāj ārsta konsultāciju, diagnostiku vai ārstēšanu. Ādas veidojumu pašnovērtēšana var būt kļūdaina, jo ādas vēzis var izskatīties līdzīgs labdabīgiem veidojumiem, bet labdabīgi veidojumi dažkārt var šķist aizdomīgi. Ja pamanāt jaunu, mainīgu, asiņojošu, sāpīgu, niezošu, nedzīstošu vai citādi aizdomīgu ādas veidojumu, vērsieties pie dermatologa, dermatoonkologa vai cita atbilstoša speciālista. Nemēģiniet aizdomīgus veidojumus ārstēt, dedzināt, griezt vai noņemt pašrocīgi. Ja simptomi strauji pasliktinās, veidojums ātri aug, izteikti asiņo, parādās stipras sāpes, strutains iekaisums vai palielināti limfmezgli, nepieciešama neatliekama medicīniska izvērtēšana.

Atsauces un autoritatīvi avoti

• Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC): Necepies! Izvēlies dzīvot!
• Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC): Droša sauļošanās
• Pasaules Veselības organizācija (PVO): Ultravioletais starojums
• ASV Nacionālais vēža institūts (NCI): Ādas vēža definīcija
• ASV Nacionālais vēža institūts (NCI): Ādas vēža ārstēšana — pacientiem paredzēta informācija
• ASV Nacionālais vēža institūts (NCI): Ādas vēža ārstēšana — speciālistiem paredzēta informācija
• Amerikas Dermatoloģijas akadēmija (AAD): Biežākie ādas vēža veidi
• Amerikas Dermatoloģijas akadēmija (AAD): Ādas vēža veidi un ārstēšana
• Amerikas Dermatoloģijas akadēmija (AAD): Aktīniskā keratoze — pārskats
• NHS: Nemelanomas ādas vēzis — pārskats
• NHS: Nemelanomas ādas vēzis — simptomi
• NHS: Nemelanomas ādas vēzis — ārstēšana
• NHS: Melanoma — simptomi
• Cancer Research UK: Ādas vēža veidi
• Cancer Research UK: Ādas vēža simptomi un attēli
• Macmillan Cancer Support: Ādas vēzis
• Skin Cancer Foundation: Ādas vēža attēli un iespējamās izpausmes
• Eiropas Dermatoloģiskās onkoloģijas asociācija (EADO): Eiropas vadlīnijas
• European Journal of Cancer: Eiropas starpdisciplinārās vadlīnijas bazālo šūnu karcinomas diagnostikai un ārstēšanai
• PubMed: Eiropas starpdisciplinārās vadlīnijas melanomas diagnostikai un ārstēšanai — 1. daļa
• PubMed: Eiropas starpdisciplinārās vadlīnijas melanomas diagnostikai un ārstēšanai — 2. daļa

Satura autors

Dermatoloģe Dr. med. Dace Buile