Merkela šūnu karcinoma

Merkela šūnu karcinoma ir reta, bet agresīva ādas vēža forma. Tā parasti izpaužas kā ātri augošs, bieži nesāpīgs ādas mezgls, kas var būt sarkans, rozā, violets, zilgans vai ādas krāsā. Sākumā tas var izskatīties kā parasta pumpa, cista, furunkuls vai labdabīgs mezgliņš, tāpēc slimība nereti tiek pamanīta novēloti.

Merkela šūnu karcinoma ir ļaundabīgs ādas audzējs. To sauc arī par ādas neiroendokrīno karcinomu, jo audzēja šūnām ir neiroendokrīnas īpašības. Tas nozīmē, ka audzējs pēc šūnu uzbūves un noteiktiem marķieriem atgādina šūnas, kurām ir saistība ar nervu sistēmas un hormonu regulācijas mehānismiem. Pacientam svarīgākais ir saprast, ka šis nav “parasts ādas mezgls” — Merkela šūnu karcinoma var augt strauji, izplatīties limfmezglos un atgriezties pēc ārstēšanas.

Šī slimība ir daudz retāka nekā bazalioma, plakanšūnu karcinoma vai melanoma, bet tās agresivitātes dēļ tai nepieciešama ātra diagnostika un ārstēšana. Ja uz ādas parādās jauns mezgls, kas dažu nedēļu vai mēnešu laikā palielinās, īpaši uz sejas, galvas, kakla, auss, rokām vai citām saules skartām vietām, to nevajadzētu ilgstoši novērot vai ārstēt kā parastu pumpu.

Galvenais brīdinājuma signāls ir jauns, ātri augošs, bieži nesāpīgs sarkans, rozā, violets, zilgans vai ādas krāsas mezgls. Šādu veidojumu nevajadzētu gaidīt mēnešiem — īpaši, ja tas atrodas uz saules skartas ādas vai pacientam ir novājināta imunitāte.

Merkela šūnu karcinoma nav lipīga. Ar to nevar inficēties no cita cilvēka. Daļā gadījumu audzēja attīstībā iesaistīts Merkela šūnu poliomavīruss, bet tas nenozīmē, ka cilvēks “inficējas ar vēzi”. Lielākā daļa cilvēku, kuri dzīves laikā sastapušies ar šo vīrusu, nekad nesaslimst ar Merkela šūnu karcinomu. Audzēja attīstībā nozīme ir vairāku faktoru kombinācijai: vecumam, UV starojumam, imūnsistēmas darbībai, ādas tipam un vīrusa vai DNS bojājumu ietekmei.

Kas ir Merkela šūnu karcinoma?

Merkela šūnu karcinoma ir reta ādas vēža forma, kas parasti attīstās ādā vai zemādas audos un var strauji augt. Tā ir ļaundabīga slimība, kas var izplatīties uz tuvākajiem limfmezgliem un citām ķermeņa daļām.

Nosaukums saistīts ar Merkela šūnām — šūnām ādā, kas atrodas tuvu nervu galiem un piedalās pieskāriena sajūtā. Tomēr precīza šī audzēja izcelsme medicīnā joprojām tiek pētīta. Audzēju sauc par Merkela šūnu karcinomu, jo tā šūnām ir līdzīgas pazīmes kā Merkela šūnām, tostarp noteikti neiroendokrīni marķieri.

Medicīniski šo audzēju var saukt arī par:

• Merkela šūnu vēzi;
• Merkela šūnu audzēju;
• ādas neiroendokrīno karcinomu;
• primāru ādas neiroendokrīnu audzēju.

Plašāku pārskatu par ādas vēža veidiem skatīt rakstā Ādas vēzis.

Vai Merkela šūnu karcinoma ir ādas vēzis?

Jā. Merkela šūnu karcinoma ir ādas vēzis. Tā parasti sākas ādā, visbiežāk saules skartās vietās, bet var rasties arī citur. Atšķirībā no bazaliomas, kas parasti aug lēni un reti metastazē, Merkela šūnu karcinoma ir daudz agresīvāka. Tā var ātrāk izplatīties limfmezglos un atgriezties pēc ārstēšanas.

Tāpēc šo audzēju nedrīkst uztvert kā vienkāršu ādas veidojumu. Pat ja mezgls nesāp un izskatās gluds vai “nekaitīgs”, tā strauja augšana ir nopietns brīdinājuma signāls.

Vai Merkela šūnu karcinoma ir ļaundabīga?

Jā. Merkela šūnu karcinoma ir ļaundabīgs audzējs. Tas nozīmē, ka audzēja šūnas var nekontrolēti augt, ieaugt apkārtējos audos, izplatīties pa limfas ceļiem uz limfmezgliem un vēlāk arī uz citām ķermeņa daļām.

Šī iemesla dēļ diagnozes aizkavēšana var būt bīstama. Ja ir aizdomas par Merkela šūnu karcinomu, parasti nepieciešama biopsija un tālāka izmeklēšana, nevis tikai vizuāla novērošana.

Vai Merkela šūnu karcinoma ir reta un agresīva?

Jā. Merkela šūnu karcinoma ir reta, bet agresīva ādas vēža forma. Tā sastopama daudz retāk nekā bazalioma, plakanšūnu karcinoma vai melanoma, taču tās bioloģiskā uzvedība var būt ļoti nopietna. Audzējs var augt strauji un izplatīties agrīni, īpaši limfmezglos.

Tieši retuma dēļ pacienti un pat ārsti sākumā to var sajaukt ar citām ādas problēmām. Tomēr agresivitātes dēļ šim audzējam ir vajadzīga ātra, precīza diagnostika un ārstēšanas plāns.

Vai Merkela šūnu karcinoma ir neiroendokrīns audzējs?

Jā. Merkela šūnu karcinomu uzskata par ādas neiroendokrīnu karcinomu. Tas nozīmē, ka audzēja šūnām ir noteiktas pazīmes, kas līdzīgas neiroendokrīnām šūnām. Šo īpatnību izmanto arī diagnostikā, jo histoloģiskajā un imūnhistoķīmiskajā izmeklēšanā var noteikt audzējam raksturīgus marķierus.

Pacientam nav jāzina visi laboratoriskie marķieri, bet svarīgi saprast, ka diagnozi nevar droši noteikt tikai pēc izskata. Nepieciešama audu pārbaude mikroskopā un speciāli krāsojumi jeb imūnhistoķīmija.

Vai Merkela šūnu karcinoma ir tas pats, kas melanoma?

Nē. Merkela šūnu karcinoma nav melanoma. Abi ir agresīvi ādas vēža veidi, bet tie rodas no atšķirīgām šūnām un bieži izskatās atšķirīgi.

Melanoma rodas no pigmenta šūnām jeb melanocītiem. Tā bieži saistīta ar dzimumzīmes izmaiņām, neregulārām robežām, vairākām krāsām vai jaunu neparastu pigmentētu veidojumu.

Merkela šūnu karcinoma biežāk izpaužas kā ātri augošs, gluds, spīdīgs vai kupolveida mezgls, kas var būt sarkans, rozā, violets, zilgans vai ādas krāsā. Tā bieži nesāp un sākumā var atgādināt pumpu, cistu vai labdabīgu ādas mezglu.

Saistīto tēmu skatīt rakstā Melanoma.

Kā Merkela šūnu karcinoma atšķiras no bazaliomas un plakanšūnu karcinomas?

Bazalioma ir biežākais ādas vēža veids. Tā parasti aug lēni un ļoti reti izplatās organismā, bet var lokāli bojāt audus.

Plakanšūnu karcinoma ir nemelanomas ādas vēža veids, kas bieži saistīts ar saules bojātu ādu, aktīnisko keratozi, raupjiem vai zvīņainiem plankumiem, čūlojošiem vai asiņojošiem bojājumiem. Tā var izplatīties, īpaši augsta riska gadījumos.

Merkela šūnu karcinoma ir retāka, bet parasti agresīvāka. Tā biežāk izpaužas kā strauji augošs mezgls un var agrīni izplatīties limfmezglos.

Saistītās tēmas skatīt rakstos Bazalioma jeb bazālo šūnu karcinoma un Plakanšūnu karcinoma.

Vai Merkela šūnu karcinoma ir nemelanomas ādas vēzis?

Jā, Merkela šūnu karcinoma nav melanoma, tāpēc plašā nozīmē to var pieskaitīt nemelanomas ādas vēžiem. Tomēr tā būtiski atšķiras no biežākajiem nemelanomas ādas vēžiem — bazaliomas un plakanšūnu karcinomas. Tāpēc pacientu informācijā Merkela šūnu karcinomu parasti apraksta atsevišķi, kā retu un agresīvu ādas vēža formu.

Vai Merkela šūnu karcinoma ir lipīga?

Nē. Merkela šūnu karcinoma nav lipīga. Ar šo vēzi nevar inficēties no cita cilvēka. Tas attīstās audzēja šūnu ģenētisku un bioloģisku izmaiņu rezultātā.

Merkela šūnu poliomavīruss ir saistīts ar daļu gadījumu, bet pats vīruss ir ļoti izplatīts, un lielākā daļa cilvēku ar to nekad nesaslimst ar vēzi. Audzēja attīstībai parasti vajadzīgi papildu faktori, piemēram, imūnsistēmas kontroles traucējumi vai UV starojuma radīti bojājumi.

Kā izskatās Merkela šūnu karcinoma?

Merkela šūnu karcinoma visbiežāk izskatās kā ātri augošs ādas mezgls. Tas var būt gluds, spīdīgs, stingrs, kupolveida vai zem ādas sataustāms. Krāsa var būt dažāda: sarkana, rozā, violeta, zilgana vai ādas krāsā.

Tipiskas pazīmes:

• ātri augošs mezgls;
• nesāpīgs mezgls;
• sarkans, rozā, violets vai zilgans veidojums;
• ādas krāsas spīdīgs mezgls;
• gluds vai kupolveida ādas pacēlums;
• mezgls, kas atgādina cistu, pumpu vai furunkulu;
• mezgls, kas čūlo, mitro vai asiņo;
• veidojums uz sejas, galvas, kakla, auss, rokām vai citām saules skartām vietām.

Sākuma stadijā Merkela šūnu karcinoma var izskatīties ļoti nevainīgi. Tā var nebūt tumša, var nesāpēt un var neradīt niezi. Tomēr būtiska pazīme ir strauja augšana.

Vai Merkela šūnu karcinoma var izskatīties kā pumpa vai cista?

Jā. Merkela šūnu karcinoma var izskatīties kā parasta pumpa, cista, furunkuls vai labdabīgs ādas mezgls. Tieši tāpēc tā var tikt novērtēta par zemu.

Atšķirībā no parastas pumpas vai iekaisuma mezgla, aizdomīgs ir veidojums, kas nepāriet, turpina augt, kļūst lielāks dažu nedēļu vai mēnešu laikā, čūlo, asiņo vai parādās cilvēkam ar paaugstinātu risku — vecākam pacientam, cilvēkam ar gaišu ādu, hronisku saules bojājumu vai novājinātu imunitāti.

Ja veidojums, kas sākumā šķiet kā pumpa, cista vai furunkuls, nepāriet un turpina augt dažu nedēļu vai mēnešu laikā, to nevajadzētu atkārtoti ārstēt kā iekaisumu bez diagnozes. Šādā situācijā nepieciešama dermatologa apskate un bieži arī biopsija.

Vai Merkela šūnu karcinoma sāp vai niez?

Bieži Merkela šūnu karcinoma sākumā nesāp un neniez. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēks var atlikt vizīti pie ārsta. Tomēr nesāpīgs ādas mezgls nav automātiski drošs. Ja mezgls strauji aug, mainās, čūlo vai asiņo, tas jāizvērtē.

Sāpes, nieze, asiņošana vai čūlošana var parādīties vēlāk, bet to neesamība neizslēdz audzēju.

Vai ātri augošs ādas mezgls var būt bīstams?

Jā. Ātri augošs ādas mezgls vienmēr jāuztver nopietni, īpaši ja tas aug dažu nedēļu vai mēnešu laikā. Tas var būt iekaisums vai labdabīgs veidojums, bet var būt arī agresīvs ādas vēzis, tostarp Merkela šūnu karcinoma.

Ja mezgls ir sarkans, rozā, violets, ādas krāsas, spīdīgs, nesāpīgs un strauji aug, dermatologa apskate jāplāno pēc iespējas ātrāk.

Trīs līdz piecas galvenās pazīmes, kas var liecināt par Merkela šūnu karcinomu

Ātri augošs ādas mezgls

Būtiskākā pazīme ir mezgls, kas palielinās dažu nedēļu vai mēnešu laikā.

Nesāpīgs veidojums

Merkela šūnu karcinoma bieži sākumā nesāp, tāpēc sāpes nav obligāts brīdinājuma signāls.

Sarkana, rozā, violeta vai ādas krāsas krāsa

Audzējs ne vienmēr ir tumšs. Tas var būt arī ādas krāsā un izskatīties samērā nevainīgi.

Spīdīga vai kupolveida virsma

Veidojums var būt gluds, spīdīgs, apaļš vai kupolveida.

Čūlošana vai asiņošana

Ja mezgla virsma atveras, mitro, čūlo vai asiņo, tas jāizmeklē nekavējoties.

AEIOU princips Merkela šūnu karcinomas atpazīšanai

AEIOU princips palīdz atcerēties pazīmes, kas bieži sastopamas Merkela šūnu karcinomas gadījumā. Tas neaizstāj ārsta apskati, bet var palīdzēt pacientam saprast, kad mezgls jāparāda dermatologam.

A — asimptomātisks jeb nesāpīgs

Audzējs bieži sākumā nesāp un nerada izteiktas sajūtas.

E — expanding jeb strauji augošs

Mezgls palielinās dažu nedēļu vai mēnešu laikā.

I — imūnsupresija

Risks ir lielāks cilvēkiem ar novājinātu imunitāti, piemēram, pēc orgānu transplantācijas, HIV infekcijas vai noteiktas imūnsupresīvas terapijas gadījumā.

O — older jeb vecāks pacients

Merkela šūnu karcinoma biežāk rodas vecākiem cilvēkiem.

U — ultravioletā starojuma skarta āda

Audzējs bieži rodas saules bojātās vietās, piemēram, uz sejas, galvas, kakla, ausīm vai rokām.

Ja ādas mezglam ir vairākas AEIOU pazīmes, nevajadzētu gaidīt — nepieciešama dermatologa apskate.

Kur visbiežāk rodas Merkela šūnu karcinoma?

Merkela šūnu karcinoma visbiežāk rodas saules skartās vietās. Tipiskas lokalizācijas ir:

• seja;
• galva;
• kakls;
• ausis;
• rokas;
• apakšdelmi;
• kājas;
• rumpis.

Lai gan tipiski bojājumi ir uz sejas, galvas un kakla, Merkela šūnu karcinoma var rasties arī uz rokām, kājām, rumpja un vietās, kas nav acīmredzami saules skartas. Tāpēc jāvērtē ne tikai lokalizācija, bet arī veidojuma uzvedība — īpaši strauja augšana.

Vai Merkela šūnu karcinoma var būt zem ādas kā dziļš mezgls?

Jā. Dažkārt Merkela šūnu karcinoma var būt sataustāma kā dziļāks zemādas mezgls, nevis tikai virspusējs ādas veidojums. Šādā gadījumā ādas virsma sākumā var būt maz mainīta, bet zem tās jūtams strauji augošs, stingrs veidojums.

Šādu mezglu nedrīkst ilgstoši uzskatīt par parastu cistu bez ārsta izvērtējuma, īpaši ja tas aug.

Kāpēc rodas Merkela šūnu karcinoma?

Merkela šūnu karcinoma rodas, kad šūnās uzkrājas izmaiņas, kas ļauj tām nekontrolēti augt. Precīzs iemesls katram pacientam var atšķirties. Galvenie zināmie saistītie faktori ir ultravioletais starojums, novājināta imunitāte, vecums, gaiša āda un Merkela šūnu poliomavīruss.

Daļā gadījumu audzēja attīstība vairāk saistīta ar vīrusu, bet citos gadījumos — ar UV starojuma radītiem DNS bojājumiem. Medicīna turpina pētīt, kā šie mehānismi mijiedarbojas.

Merkela šūnu karcinomas attīstības mehānisms

Merkela šūnu karcinoma nav infekcija, tāpēc tai nav “inficēšanās mehānisma” kā klasiskām lipīgām slimībām. Precīzāk ir runāt par audzēja attīstības mehānismu.

Vienkāršoti tas var notikt šādi:

• UV starojums bojā ādas šūnu DNS.
• Daļā gadījumu audzēja šūnās iesaistīts Merkela šūnu poliomavīruss.
• Imūnsistēma parasti palīdz kontrolēt bojātas vai netipiskas šūnas.
• Ja kontrole ir nepietiekama, šūnas var sākt nekontrolēti augt.
• Veidojas ādas mezgls — Merkela šūnu karcinoma.
• Audzējs var izplatīties limfmezglos vai citās ķermeņa daļās.

Vai Merkela šūnu poliomavīruss ir lipīgs?

Pats vīruss var izplatīties starp cilvēkiem, bet Merkela šūnu karcinoma nav lipīga. Cilvēks nevar “noķert” Merkela šūnu karcinomu no cita cilvēka. Arī tas, ka kādam organismā ir Merkela šūnu poliomavīruss, nenozīmē, ka viņam noteikti attīstīsies audzējs.

Šī atšķirība ir svarīga, lai pacienti nepārprastu slimību kā klasisku infekciju.

Kam ir lielāks risks saslimt ar Merkela šūnu karcinomu?

Paaugstināts risks ir cilvēkiem, kuriem ir:

• vecāks vecums;
• gaiša āda;
• ilgstoša saules iedarbība dzīves laikā;
• saules bojāta āda;
• solārija lietošana;
• novājināta imunitāte;
• orgānu transplantācija un imūnsupresīva terapija;
• HIV infekcija vai citi imūndeficīta stāvokļi;
• noteiktas hematoloģiskas vai imūnsistēmu ietekmējošas slimības;
• iepriekš bijis ādas vēzis;
• Merkela šūnu poliomavīrusa iesaiste audzēja šūnās.

Merkela šūnu karcinoma var rasties arī cilvēkiem bez acīmredzamiem riska faktoriem, tāpēc strauji augošs mezgls jāizvērtē neatkarīgi no pacienta vecuma vai ādas tipa.

Vai Merkela šūnu karcinoma var būt jaunam cilvēkam vai bērnam?

Tā var būt, bet bērniem un jauniem cilvēkiem tā ir ļoti reta. Jaunākā vecumā par to vairāk jādomā īpašu riska faktoru gadījumā, piemēram, izteiktas imūnsupresijas vai citu nopietnu imūnsistēmas traucējumu gadījumā. Tomēr jebkurā vecumā ātri augošs, neparasts ādas mezgls ir jāparāda ārstam.

Vai Merkela šūnu karcinoma var būt iedzimta?

Lielākā daļa gadījumu nav tieši iedzimti. Tomēr cilvēks var pārmantot ādas tipu, jutību pret UV starojumu vai imūnsistēmas īpatnības, kas netieši ietekmē risku. Ja ģimenē ir daudz ādas vēžu vai cilvēkam pašam bijuši vairāki ādas audzēji, dermatologa kontrole ir īpaši svarīga.

Kad jāvēršas pie dermatologa?

Pie dermatologa jāvēršas pēc iespējas ātrāk, ja ir:

• jauns ādas mezgls, kas strauji aug;
• nesāpīgs sarkans, rozā, violets vai ādas krāsas mezgls;
• spīdīgs vai kupolveida veidojums;
• mezgls, kas atgādina cistu, bet nepāriet;
• mezgls, kas čūlo, mitro vai asiņo;
• veidojums uz sejas, galvas, kakla, auss vai rokām;
• ādas mezgls cilvēkam ar novājinātu imunitāti;
• ādas mezgls kopā ar palielinātiem limfmezgliem.

Nav ieteicams vairākus mēnešus gaidīt, vai mezgls “pāries pats”. Merkela šūnu karcinomas gadījumā agrīna biopsija var būt izšķiroša.

Kā diagnosticē Merkela šūnu karcinomu?

Diagnostika sākas ar ārsta apskati. Dermatologs izvērtē veidojuma izskatu, augšanas ātrumu, krāsu, virsmu, lokalizāciju, pacienta riska faktorus un tuvākos limfmezglus.

Dermatoskopija var palīdzēt novērtēt ādas veidojumu, bet tā nevar droši apstiprināt Merkela šūnu karcinomu. Galīgai diagnozei nepieciešama biopsija — audu parauga paņemšana un pārbaude laboratorijā.

Merkela šūnu karcinomas gadījumā nepietiek tikai noņemt redzamo mezglu. Pēc diagnozes jāizvērtē, vai audzējs nav izplatījies limfmezglos vai citās ķermeņa daļās, jo tas būtiski maina ārstēšanas plānu.

Saistītās tēmas skatīt rakstos Dermatoskopija un Ādas veidojumu pārbaude.

Kad nepieciešama biopsija?

Biopsija nepieciešama, ja ādas mezgls ir aizdomīgs pēc izskata vai uzvedības. Merkela šūnu karcinomas gadījumā īpaši aizdomīgi ir strauji augoši, nesāpīgi, sarkani, rozā, violeti vai ādas krāsas mezgli.

Biopsija palīdz:

• apstiprināt vai izslēgt vēzi;
• noteikt audzēja tipu;
• atšķirt Merkela šūnu karcinomu no cistas, bazaliomas, melanomas, limfomas, metastāzes vai cita audzēja;
• plānot tālāku ārstēšanu un stadijas noteikšanu.

Kas ir histoloģija un imūnhistoķīmija?

Histoloģija ir audu pārbaude mikroskopā. Tā ļauj ārstam-patologam redzēt audzēja šūnu uzbūvi.

Imūnhistoķīmija ir īpaša laboratoriska metode, kurā audzēja šūnās meklē noteiktus marķierus. Tie palīdz apstiprināt, ka audzējs ir tieši Merkela šūnu karcinoma, nevis cits ādas audzējs vai metastāze no cita orgāna.

Pacientam svarīgi saprast: Merkela šūnu karcinomas diagnoze nav tikai “skatiena diagnoze”. To apstiprina audu izmeklēšana.

Vai Merkela šūnu karcinomu var diagnosticēt tikai pēc bildes?

Nē. Fotogrāfija var palīdzēt saprast, ka mezgls izskatās aizdomīgs, bet tā nevar droši noteikt diagnozi. Merkela šūnu karcinoma var izskatīties kā cista, pumpa, bazalioma, melanoma, plakanšūnu karcinoma, limfoma vai cita audzēja metastāze.

Tāpēc aizdomīgs mezgls jāizvērtē klātienē un, ja nepieciešams, jāveic biopsija.

Ar ko Merkela šūnu karcinomu var sajaukt?

Merkela šūnu karcinomu var sajaukt ar:

• cistu;
• pumpu;
• furunkulu;
• labdabīgu ādas mezglu;
• bazaliomu;
• plakanšūnu karcinomu;
• amelanotisku melanomu;
• limfomu;
• ādas metastāzi no cita audzēja;
• iekaisīgu ādas bojājumu.

Ja veidojums strauji aug vai nepāriet, to nevajadzētu ilgstoši ārstēt kā iekaisumu bez diagnozes.

Kad jāizmeklē limfmezgli?

Limfmezgli jāizvērtē jau diagnozes sākumā, jo Merkela šūnu karcinoma var izplatīties uz tuvākajiem limfmezgliem. Ārsts var izmeklēt limfmezglus ar tausti, bet nepieciešamības gadījumā var ieteikt ultrasonogrāfiju, sargmezgla biopsiju, datortomogrāfiju, PET/CT vai citus izmeklējumus.

Limfmezglu pārbaude ir svarīga arī tad, ja pacients pats nejūt nekādu pietūkumu, jo mikroskopiska izplatība sākumā var nebūt acīmredzama.

Kas ir sargmezgla biopsija?

Sargmezgls ir pirmais limfmezgls vai limfmezglu grupa, uz kuru no audzēja zonas visdrīzāk aizplūst limfa. Sargmezgla biopsija palīdz noteikt, vai audzēja šūnas jau mikroskopiski izplatījušās limfmezglos.

Merkela šūnu karcinomas gadījumā šī informācija var būt ļoti svarīga stadijas noteikšanai un ārstēšanas plānošanai. Ne visiem pacientiem procedūra būs piemērota, bet par to lemj ārstējošā komanda.

Kad nepieciešama ultrasonogrāfija, CT vai PET/CT?

Papildu izmeklējumus izmanto, lai noskaidrotu, vai slimība ir lokalizēta tikai ādā vai izplatījusies limfmezglos vai citos orgānos. Izmeklējumu izvēle atkarīga no audzēja izmēra, lokalizācijas, biopsijas rezultātiem, limfmezglu stāvokļa un pacienta vispārējās veselības.

• Ultrasonogrāfija var palīdzēt izvērtēt limfmezglus.
• Datortomogrāfija var palīdzēt novērtēt krūškurvi, vēderu, iegurni vai citas zonas.
• PET/CT var palīdzēt atklāt aktīvas audzēja perēkļu vietas organismā.

Šos izmeklējumus nosaka ārsts, nevis pacients pats.

Merkela šūnu karcinomas stadijas un izplatība

Stadija apraksta, cik tālu slimība izplatījusies. Vienkāršoti var izšķirt trīs galvenas situācijas.

Lokalizēta slimība

Audzējs atrodas ādā un nav konstatēta izplatība limfmezglos vai attālos orgānos.

Reģionāla slimība

Audzējs izplatījies tuvākajos limfmezglos vai apkārtējos audos.

Metastātiska slimība

Audzējs izplatījies attālos orgānos vai tālākos limfmezglos.

Stadija ir svarīga, jo tā ietekmē ārstēšanas plānu, kontroles biežumu un prognozi.

Vai Merkela šūnu karcinoma dod metastāzes?

Jā. Merkela šūnu karcinoma var dot metastāzes. Tā bieži izplatās uz tuvākajiem limfmezgliem, bet progresējošos gadījumos var skart arī citus orgānus, piemēram, plaušas, aknas, kaulus vai smadzenes.

Tāpēc limfmezglu izvērtēšana un stadijas noteikšana ir būtiska ārstēšanas daļa.

Cik ātri Merkela šūnu karcinoma var izplatīties?

Merkela šūnu karcinoma var augt un izplatīties salīdzinoši ātri. Precīzs ātrums katram pacientam atšķiras. Taču, ja mezgls dažu nedēļu vai mēnešu laikā kļūst lielāks, tā ir pietiekama pazīme, lai negaidītu un vērstos pie dermatologa.

Kā ārstē Merkela šūnu karcinomu?

Merkela šūnu karcinomas ārstēšana ir atkarīga no audzēja stadijas, lokalizācijas, limfmezglu iesaistes, pacienta vecuma, imūnsistēmas stāvokļa un vispārējās veselības. Ārstēšana parasti jāplāno multidisciplināri, iesaistot dermatologu, ķirurgu, onkologu, staru terapeitu, patologu un citus speciālistus.

Galvenie ārstēšanas virzieni ir:

• ķirurģiska audzēja izgriešana;
• sargmezgla biopsija vai limfmezglu izvērtēšana;
• staru terapija;
• sistēmiska terapija progresējošos vai metastātiskos gadījumos;
• imūnterapijas tipa ārstēšana noteiktās situācijās;
• kontrole pēc ārstēšanas recidīva agrīnai atklāšanai.

Šajā rakstā netiek norādīti konkrēti recepšu medikamentu nosaukumi. Konkrētu terapiju nosaka onkologs vai ārstējošā ārstu komanda.

Vai Merkela šūnu karcinomu var izārstēt?

Agrīni atklātu un pilnībā ārstētu Merkela šūnu karcinomu dažos gadījumos var izārstēt. Tomēr slimība ir agresīva, un arī pēc ārstēšanas pastāv recidīva risks. Prognoze ir labāka, ja audzējs tiek atklāts agrīni, nav izplatījies limfmezglos un ārstēšana tiek uzsākta savlaicīgi.

Ja slimība jau ir izplatījusies, ārstēšana kļūst sarežģītāka un biežāk nepieciešama sistēmiska terapija.

Vai ārstēšanai vienmēr nepieciešama operācija?

Lokalizētas slimības gadījumā ķirurģiska audzēja izgriešana bieži ir viena no galvenajām ārstēšanas metodēm. Operācijas mērķis ir pilnībā izņemt audzēju ar drošām robežām, ja tas anatomiski un medicīniski iespējams.

Tomēr ārstēšana ne vienmēr aprobežojas tikai ar operāciju. Bieži jāvērtē limfmezgli, jāapsver staru terapija un jāplāno kontrole. Ja slimība ir izplatīta, ārstēšanā var būt nozīmīga sistēmiska terapija.

Kad izmanto staru terapiju?

Staru terapiju var izmantot pēc operācijas, lai samazinātu lokāla recidīva risku, vai kā ārstēšanas daļu gadījumos, kad audzējs ir sarežģītā lokalizācijā, limfmezgli ir iesaistīti vai operācija nav pietiekama. Staru terapiju var izmantot arī simptomu kontrolei progresējošas slimības gadījumā.

Lēmumu par staru terapiju pieņem ārstējošā komanda.

Kad izmanto imūnterapiju?

Imūnterapijas tipa ārstēšanu var izmantot progresējošas, recidivējošas vai metastātiskas Merkela šūnu karcinomas gadījumos. Imūnterapija palīdz imūnsistēmai atpazīt un kontrolēt audzēja šūnas. Tā nav vajadzīga katram pacientam, un tās piemērotību nosaka onkologs.

Pacientam nevajadzētu pašam interpretēt, kura terapija viņam “derētu”. Lēmums balstās uz stadiju, audzēja izplatību, veselības stāvokli un ārstēšanas mērķi.

Kad izmanto ķīmijterapiju?

Ķīmijterapiju vēsturiski izmantoja progresējošas slimības ārstēšanā, bet mūsdienās daudzos gadījumos priekšroka var tikt dota imūnterapijas tipa sistēmiskai ārstēšanai, ja tā ir piemērota. Ķīmijterapija joprojām var būt iespēja noteiktās situācijās, piemēram, ja citas terapijas nav piemērotas vai slimība progresē.

Konkrētu terapijas veidu nosaka onkologs.

Vai Merkela šūnu karcinomu var ārstēt ar krēmu, lāzeru vai mājās?

Nē. Merkela šūnu karcinomu nedrīkst ārstēt mājās, ar krēmiem, lāzeru bez diagnozes, tautas līdzekļiem vai kosmētiskām procedūrām. Tā ir agresīva ādas vēža forma, kurai nepieciešama biopsija, stadijas izvērtēšana un ārstēšana speciālistu vadībā.

Aizdomīgu mezglu nevajadzētu dedzināt, spiest, griezt, masēt, durt vai mēģināt “iztīrīt” kā cistu.

Kāpēc nepieciešama multidisciplināra komanda?

Merkela šūnu karcinoma var būt sarežģīta slimība, jo jāvērtē primārais audzējs, limfmezgli, iespējamā izplatība, ārstēšanas apjoms un recidīva risks. Tāpēc ārstēšanu parasti plāno vairāki speciālisti.

Komandā var būt:

• dermatologs;
• ķirurgs;
• onkologs;
• staru terapeits;
• patologs;
• radiologs;
• nukleārās medicīnas speciālists;
• ģimenes ārsts kontroles un vispārējās veselības uzraudzībai.

Šāda pieeja palīdz izvēlēties drošāko un piemērotāko ārstēšanu.

Vai pēc ārstēšanas nepieciešama regulāra kontrole?

Jā. Pēc Merkela šūnu karcinomas ārstēšanas nepieciešama regulāra kontrole, jo pastāv recidīva un metastāžu risks. Kontroles plānu nosaka ārstējošā komanda. Tas var ietvert ādas pārbaudi, limfmezglu pārbaudi, attēldiagnostiku un citu izmeklēšanu pēc vajadzības.

Pacientam pašam jāvēro gan ārstētā zona, gan visa āda, gan tuvākie limfmezgli.

Vai Merkela šūnu karcinoma ir bīstama?

Jā. Merkela šūnu karcinoma ir bīstama, jo tā var strauji augt, izplatīties limfmezglos, metastazēt un atkārtoties pēc ārstēšanas. Tās retums nedrīkst radīt maldīgu drošības sajūtu — tieši agresivitātes dēļ aizdomīgs mezgls jāizmeklē ātri.

Vai Merkela šūnu karcinoma ir bīstamāka par melanomu?

Abi audzēji var būt dzīvībai bīstami. Salīdzināt tos vienkārši nav pilnīgi korekti, jo prognoze atkarīga no stadijas, lokalizācijas, pacienta veselības, imūnsistēmas un ārstēšanas. Tomēr Merkela šūnu karcinoma ir ļoti agresīva un var izplatīties agrīni, tāpēc tā jāuztver tikpat nopietni kā citas augsta riska ādas vēža formas.

Vai no Merkela šūnu karcinomas var nomirt?

Jā, no Merkela šūnu karcinomas var nomirt, īpaši ja slimība tiek atklāta vēlīni vai jau ir izplatījusies. Tomēr agrīna diagnostika, pareiza stadijas noteikšana un savlaicīga ārstēšana var būtiski uzlabot iznākumu.

No kā atkarīga prognoze?

Prognozi ietekmē:

• audzēja izmērs;
• audzēja lokalizācija;
• vai iesaistīti limfmezgli;
• vai ir attālas metastāzes;
• pacienta imūnsistēmas stāvoklis;
• vecums un vispārējā veselība;
• vai audzējs pilnībā izņemts;
• vai veikta staru terapija vai sistēmiska terapija pēc vajadzības;
• vai slimība atkārtojas.

Kas notiek, ja Merkela šūnu karcinomu neārstē?

Neārstēta Merkela šūnu karcinoma var turpināt augt, čūlot, asiņot, izplatīties limfmezglos un citos orgānos. Jo ilgāk ārstēšana tiek atlikta, jo lielāks risks, ka slimība būs sarežģītāka un grūtāk ārstējama.

Vai Merkela šūnu karcinoma var atgriezties pēc ārstēšanas?

Jā. Merkela šūnu karcinoma var atgriezties jeb recidivēt. Recidīvs var parādīties ārstētajā vietā, tuvākajos limfmezglos vai citās ķermeņa daļās. Tāpēc regulāra kontrole pēc ārstēšanas ir būtiska.

Kuri Merkela šūnu karcinomas gadījumi ir augsta riska?

Augstāka riska pazīmes var būt:

• liels audzējs;
• strauja augšana;
• limfmezglu iesaiste;
• metastāzes;
• imūnsupresija;
• recidīvs pēc ārstēšanas;
• audzējs galvas un kakla apvidū;
• nepilnīga audzēja izņemšana;
• pacienta vispārējā veselības stāvokļa ierobežojumi.

Augsta riska gadījumos ārstēšana un kontrole parasti ir intensīvāka.

Kā samazināt Merkela šūnu karcinomas risku?

Merkela šūnu karcinomas risku nevar samazināt līdz nullei, bet iespējams mazināt dažus riska faktorus un uzlabot agrīnu atklāšanu.

Svarīgākie principi:

• izvairīties no saules apdegumiem;
• nelietot solāriju;
• lietot plaša spektra SPF;
• valkāt cepuri, saulesbrilles un ādu nosedzošu apģērbu;
• īpaši aizsargāt seju, ausis, galvas ādu, kaklu un rokas;
• regulāri pārbaudīt ādu;
• ātri reaģēt uz jauniem vai augošiem mezgliem;
• cilvēkiem ar novājinātu imunitāti veikt regulārākas dermatologa pārbaudes;
• pēc ārstēšanas ievērot dermatologa un onkologa kontroles plānu.

Vai SPF palīdz samazināt risku?

SPF palīdz samazināt UV starojuma radītos ādas bojājumus, bet tas nav vienīgais aizsardzības līdzeklis. Visdrošākā pieeja ir vairāku aizsardzības slāņu kombinācija: ēna, apģērbs, cepure, saulesbrilles, SPF un solārija nelietošana.

Vai pēc Merkela šūnu karcinomas diagnozes drīkst sauļoties?

Apzināta sauļošanās nav ieteicama. Pēc diagnozes āda jāaizsargā īpaši rūpīgi. Tas nenozīmē, ka cilvēks nedrīkst iet ārā, bet jāizvairās no saules apdegumiem, solārija un ilgstošas intensīvas UV iedarbības.

Kā veikt ādas pašpārbaudi mājās?

Ādas pašpārbaudē jāmeklē ne tikai dzimumzīmju izmaiņas, bet arī jauni vai augoši mezgli.

Jāpārbauda:

• seja;
• galvas āda;
• ausis;
• kakls;
• rokas un apakšdelmi;
• kājas;
• rumpis;
• ārstētā vieta pēc iepriekšējas diagnozes;
• tuvākie limfmezglu apvidi, ja ārsts to iemācījis.

Īpaši jāvēro mezgli, kas aug, ir sarkani, rozā, violeti, spīdīgi, nesāpīgi, čūlo vai asiņo.

Vai jāpārbauda arī limfmezgli?

Jā, pēc ārsta norādījumiem var būt svarīgi pievērst uzmanību limfmezgliem. Palielināti, cieti, nesāpīgi vai jauni mezgli kaklā, padusēs, cirkšņos vai citās zonās jāparāda ārstam. Tomēr limfmezglu pašpārbaude neaizstāj ārsta kontroli un attēldiagnostiku, ja tā ir nozīmēta.

Kas šobrīd medicīnā ir labi pierādīts?

Medicīniski labi pamatots ir tas, ka Merkela šūnu karcinoma ir reta, agresīva ādas vēža forma ar tendenci izplatīties limfmezglos un atkārtoties. Labi pierādīti riska faktori ir vecums, UV starojums, gaiša āda un novājināta imunitāte. Daļā gadījumu nozīmīgs ir Merkela šūnu poliomavīruss.

Pierādījumos balstīta diagnostika ietver biopsiju, histoloģiju, imūnhistoķīmiju un stadijas izvērtēšanu. Ārstēšanā svarīga ir ķirurģiska ārstēšana, staru terapija, limfmezglu izvērtēšana un sistēmiska terapija progresējošos gadījumos.

Par ko medicīnā vēl diskutē un pie kā strādā?

Medicīna turpina pētīt, kā vislabāk noteikt recidīva un metastāžu risku, kā optimāli izmantot attēldiagnostiku, kā uzraudzīt pacientus pēc ārstēšanas un kā izvēlēties piemērotāko sistēmisko terapiju progresējošos gadījumos.

Īpaši strauji attīstās imūnterapijas tipa ārstēšana. Tiek pētīti arī audzēja vīrusa statuss, imūnsistēmas atbildes rādītāji un citi biomarķieri, kas nākotnē var palīdzēt precīzāk pielāgot ārstēšanu konkrētam pacientam.

Eksperimentālas vai komerciāli reklamētas imūnšūnu terapijas nedrīkst uztvert kā standarta ārstēšanas aizstājēju. Par jebkuru nestandarta terapiju pacientam jārunā ar onkologu, izvērtējot pierādījumus, drošumu un iespējamo mijiedarbību ar pamatārstēšanu.

Atsauces un autoritatīvi avoti

• ASV Nacionālais vēža institūts (NCI): Merkela šūnu karcinomas ārstēšana — informācija pacientiem
• ASV Nacionālais vēža institūts (NCI): Merkela šūnu karcinomas ārstēšana — informācija veselības aprūpes speciālistiem
• Amerikas Vēža biedrība: Merkela šūnu ādas vēzis
• Amerikas Vēža biedrība: Merkela šūnu karcinomas pazīmes un simptomi
• Amerikas Vēža biedrība: Merkela šūnu karcinomas riska faktori
• DermNet: Merkela šūnu karcinoma
• DermNet: Merkela šūnu karcinomas patoloģija
• Mayo Clinic: Merkela šūnu karcinoma — simptomi un cēloņi
• NCCN vadlīnijas pacientiem: Merkela šūnu karcinoma
• NCCN vadlīnijas, versija 2.2025: Merkela šūnu karcinoma
• Eiropas Zāļu aģentūra (EMA): Zynyz — zāļu pārskats
• PubMed: Merkela šūnu karcinomas diagnostika un ārstēšana
• PubMed Central: Merkela šūnu karcinoma — diagnostikas, ārstēšanas un nākotnes perspektīvu pārskats
• PubMed Central: Merkela šūnu karcinomas histoloģiskās, imūnhistoloģiskās un klīniskās pazīmes
• StatPearls / NCBI Bookshelf: ādas Merkela šūnu karcinoma
• Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC): Necepies! Izvēlies dzīvot!
• Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC): Droša sauļošanās

Atruna

Šajā rakstā sniegtā informācija ir paredzēta informatīviem un izglītojošiem nolūkiem un neaizstāj ārsta konsultāciju, diagnostiku vai ārstēšanu. Ādas veidojumu pašnovērtēšana var būt kļūdaina, jo Merkela šūnu karcinoma var līdzināties pumpai, cistai, furunkulam, bazaliomai, melanomai, plakanšūnu karcinomai, limfomai vai citam ādas vai zemādas veidojumam. Ja pamanāt jaunu, ātri augošu, sarkanu, rozā, violetu, ādas krāsas, spīdīgu, nesāpīgu, čūlojošu, asiņojošu vai citādi aizdomīgu ādas mezglu, nekavējoties vērsieties pie dermatologa, dermatoonkologa, ķirurga vai onkologa. Nemēģiniet šādus mezglus spiest, griezt, dedzināt, durt, masēt, noņemt ar lāzeru bez diagnozes vai ārstēt ar pašizvēlētiem līdzekļiem. Ja ādas mezgls strauji palielinās, izteikti asiņo, čūlo, parādās palielināti limfmezgli, stipras sāpes, infekcijas pazīmes vai vispārēji simptomi, nepieciešama steidzama medicīniska izvērtēšana.

Satura autors

Dermatoloģe Dr. med. Dace Buile