Dzimumzīmes

Dzimumzīme jeb melanocītisks nēvuss ir parasti labdabīgs ādas veidojums, ko veido pigmentu producējošo šūnu — melanocītu — sakopojums. Dzimumzīmes var būt iedzimtas vai parādīties dzīves laikā un atšķirties pēc krāsas, izmēra, formas un virsmas.

Lielākā daļa dzimumzīmju nekļūst ļaundabīgas un nav profilaktiski jānoņem. Tomēr dermatologam jāparāda jauns, mainīgs, spontāni asiņojošs, čūlojošs vai no pārējiem ādas veidojumiem būtiski atšķirīgs veidojums. Pašnovērošanā palīdz ABCDE princips un tā sauktā “neglītā pīlēna” pazīme, taču diagnozi pēc izskata vai fotogrāfijas noteikt nevar.

Svarīgākais rīcības princips ir vienkāršs:

iepazīt savas dzimumzīmes → regulāri novērot ādu → pamanīt jaunu vai mainīgu veidojumu → aizdomu gadījumā veikt dzimumzīmju pārbaudi pie dermatologa.

Kas ir dzimumzīme?

Medicīnā par dzimumzīmi visbiežāk sauc melanocītisku nēvusu. Melanocīti ir ādas šūnas, kas veido melanīnu — pigmentu, kas piedalās ādas, matu un acu krāsas veidošanā. Ja melanocītiskās šūnas noteiktā ādas vietā sakopojas, var izveidoties nēvuss.

Dzimumzīmes var būt:

• gaiši vai tumši brūnas;
• melnas vai zilganas;
• sārtas vai ādas krāsā;
• plakanas vai paceltas virs ādas;
• gludas, raupjas vai nedaudz kārpainas;
• ar matiņiem vai bez tiem.

Vārds “nēvuss” medicīnā ir plašāks nekā ikdienā lietotais apzīmējums “dzimumzīme”. Pastāv arī citi nēvusu veidi, kurus neveido melanocīti. Šajā rakstā galvenokārt aplūkoti melanocītiskie nēvusi — veidojumi, ko ikdienā visbiežāk sauc par pigmentētām dzimumzīmēm.

Ne viss, ko sauc par dzimumzīmi, ir melanocītisks nēvuss

Ikdienā par dzimumzīmi mēdz saukt gandrīz jebkuru brūnu, sarkanu vai virs ādas paceltu veidojumu. Patiesībā līdzīgi var izskatīties vairāki atšķirīgi ādas veidojumi.

Veidojuma veidu nevar droši noteikt tikai pēc šīs tabulas vai attēla internetā. Ja uz ādas parādījies jauns, augošs, asiņojošs vai neskaidrs veidojums, nepieciešama profesionāla pārbaude.

Kāpēc rodas dzimumzīmes?

Dzimumzīmju skaitu un izskatu nosaka vairāku faktoru kopums.

Ģenētiskā nosliece

Cilvēkiem, kuru ģimenē ir daudz melanocītisku nēvusu, arī pašiem to var būt vairāk. Ģenētiskie faktori var ietekmēt gan dzimumzīmju skaitu, gan to veidus un izvietojumu.

Vecums

Iegūtās dzimumzīmes visbiežāk parādās bērnībā, pusaudža gados un agrā pieaugušā vecumā. Jaunu nēvusu veidošanās ar vecumu parasti samazinās, bet vēlāk dzīvē var parādīties citi brūni veidojumi, piemēram, lentigo vai seborejiskas keratozes.

Ultravioletais starojums

Saules ultravioletais starojums var veicināt iegūtu dzimumzīmju veidošanos un pigmentācijas pārmaiņas, īpaši bērnībā un pusaudža vecumā. Tas nenozīmē, ka katra dzimumzīme radusies tikai saules dēļ.

Hormonālās pārmaiņas

Pubertātes un grūtniecības laikā daļa dzimumzīmju var kļūt nedaudz tumšāka vai izteiktāka. Aizdomīgas vai straujas pārmaiņas tomēr nevajadzētu automātiski skaidrot tikai ar hormonu ietekmi.

Individuālās ādas īpatnības

Dzimumzīmju skaits, krāsa un redzamība var atšķirties atkarībā no ādas tipa, pigmentācijas un organisma individuālajām īpašībām.

Iedzimtas un iegūtas dzimumzīmes

Iedzimtas dzimumzīmes

Iedzimts melanocītisks nēvuss ir redzams piedzimstot vai parādās pirmajās dzīves nedēļās. Tas var būt ļoti mazs vai aizņemt plašu ādas laukumu.

Bērnam augot, iedzimta dzimumzīme parasti palielinās proporcionāli ķermeņa augšanai. Tas pats par sevi ne vienmēr ir satraucoši. Ārsta izvērtējums nepieciešams, ja veidojums:

• aug izteikti straujāk nekā bērns;
• kļūst nevienmērīgi mezglains;
• būtiski maina krāsu;
• asiņo vai čūlo;
• rada sāpes;
• kļūst grūti pārskatāms.

Lieli un gigantiski iedzimti nēvusi jānovēro īpaši rūpīgi. Kontroles plāns ir atkarīgs no paredzamā veidojuma izmēra pieaugušā vecumā, atrašanās vietas, izskata un citiem individuāliem faktoriem.

Iegūtas dzimumzīmes

Lielākā daļa dzimumzīmju nav redzama piedzimstot, bet parādās vēlāk. Jaunas dzimumzīmes bērniem un pusaudžiem bieži ir normāla ādas attīstības daļa.

Jauns pigmentēts veidojums pieaugušā vecumā nav automātiski melanoma. Tomēr to vajadzētu rūpīgāk izvērtēt, īpaši, ja tas turpina augt, maina krāsu vai formu vai būtiski atšķiras no pārējiem veidojumiem.

Kādi ir biežākie dzimumzīmju veidi?

Parasts iegūts melanocītisks nēvuss

Parasts nēvuss bieži ir apaļš vai ovāls, samērā simetrisks un vienmērīgi iekrāsots. Tas var būt plakans, nedaudz pacelts vai izteikti izvirzīts virs ādas.

Plakana dzimumzīme

Plakans nēvuss parasti izskatās kā brūns plankums, kas nepaceļas virs ādas. Plakana virsma pati par sevi neapstiprina, ka veidojums ir labdabīgs.

Izvirzīta dzimumzīme

Daudzi labdabīgi nēvusi ar laiku kļūst pacelti virs ādas. Tie var būt mīksti, kupolveidīgi, gaiši brūni vai ādas krāsā. Izvirzījums pats par sevi nav bīstama pazīme.

Atipisks jeb displastisks nēvuss

Atipisks nēvuss var būt lielāks, asimetriskāks, ar mazāk skaidrām malām vai nevienmērīgāku pigmentāciju nekā parasta dzimumzīme.

Atipisks nēvuss nav tas pats, kas melanoma. Lielākā daļa atipisko nēvusu ir labdabīgi, taču vairāku atipisku dzimumzīmju esamība var liecināt par paaugstinātu melanomas risku. Nav nepieciešams automātiski izņemt katru atipisku nēvusu.

Zilais nēvuss

Zilais nēvuss parasti ir neliels, gluds, zilgans vai zilgani pelēks veidojums. Krāsa rodas tāpēc, ka pigments atrodas dziļākos ādas slāņos.

Parasts zilais nēvuss visbiežāk ir labdabīgs un stabils. Jauns, augošs vai mainīgs zilgani melns veidojums jāpārbauda dermatologam.

Halo nēvuss

Halo nēvuss ir dzimumzīme, ap kuru veidojas vienmērīgs balts vai ievērojami gaišāks ādas laukums. Šāda imūnsistēmas reakcija biežāk sastopama bērniem un jauniešiem, un pats nēvuss ar laiku var kļūt gaišāks vai izzust.

Pieaugušam cilvēkam jauns balts laukums ap neparastu vai mainīgu dzimumzīmi jāizvērtē dermatologam.

Spica nēvuss

Spica nēvuss ir labdabīgs melanocītisks veidojums, kas visbiežāk rodas bērniem un jauniešiem. Tas var būt sārts, sarkans, brūns vai tumšs, pacelts virs ādas un sākumā augt samērā strauji.

Spica nēvuss var līdzināties melanomai gan pēc izskata, gan atsevišķām mikroskopiskām pazīmēm. Tāpēc strauji augošs vai neparasts mezgliņš bērnam jāparāda dermatologam.

Kā izskatās parasta dzimumzīme?

Labdabīgai dzimumzīmei bieži ir vairākas no šīm pazīmēm:

• apaļa vai ovāla forma;
• samērā simetrisks izskats;
• skaidras un vienmērīgas malas;
• vienmērīga krāsa vai vairāki savstarpēji līdzīgi toņi;
• ilgstoši stabils izmērs un forma;
• nav spontānas asiņošanas, čūlošanas vai nedzīstošas kreveles.

Tomēr nav viena universāla “pareizas” dzimumzīmes izskata. Labdabīgi nēvusi var būt plakani vai izvirzīti, gaiši vai tumši, ar matiņiem vai bez tiem.

Viena atsevišķa pazīme pati par sevi neapstiprina un neizslēdz ļaundabīgu procesu.

Kā dzimumzīmes var mainīties dzīves laikā?

Dzimumzīmes nav pilnīgi nemainīgi veidojumi.

Bērnībā un pusaudža vecumā tās var:

• parādīties no jauna;
• kļūt lielākas, bērnam augot;
• nedaudz mainīt krāsu;
• kļūt paceltas virs ādas.

Pieaugušā vecumā dažas dzimumzīmes var kļūt gaišākas vai pakāpeniski izzust. Pēc saules iedarbības tās var izskatīties tumšākas, bet pēc mehāniska kairinājuma var īslaicīgi rasties apsārtums, jutīgums vai krevele.

Jāpievērš uzmanība jaunai, progresējošai vai nevienmērīgai pārmaiņai, nevis tikai tam, ka dzimumzīme dzīves laikā kaut nedaudz mainījusies.

Kā izskatās aizdomīga dzimumzīme?

Aizdomīgs var būt jauns vai iepriekš pastāvošs ādas veidojums, kas:

• kļuvis asimetrisks;
• ieguvis neregulāras vai izplūdušas malas;
• mainījis krāsu;
• satur vairākus nevienmērīgi izvietotus krāsu toņus;
• strauji vai nevienmērīgi aug;
• maina virsmu vai kļūst mezglains;
• spontāni asiņo;
• čūlo vai atkārtoti veido kreveli;
• ilgstoši niez, ir jutīgs vai sāp;
• būtiski atšķiras no pārējām cilvēka dzimumzīmēm.

Šīs pazīmes vēl nenozīmē, ka veidojums ir melanoma. Tās norāda, ka nepieciešama dermatologa apskate. Būtiskākie melanomas brīdinājuma signāli ir jauns veidojums, pārmaiņas jau esošā veidojumā un atšķirība no citiem ādas plankumiem.

Dzimumzīmju ABCDE princips

ABCDE princips palīdz strukturēti novērtēt pigmentētu veidojumu. Tas ir pašnovērošanas palīglīdzeklis, nevis diagnozes metode.

Ne katra dzimumzīme, kas lielāka par 6 mm, ir bīstama, un ne katra melanoma ir lielāka par 6 mm. Diametrs ir tikai viens no vērtēšanas kritērijiem.

Kas ir “neglītā pīlēna” pazīme?

Viena cilvēka dzimumzīmēm bieži ir savstarpēji līdzīgs izskats. Tās var būt līdzīgā krāsā, izmērā un formā.

Par “neglīto pīlēnu” sauc veidojumu, kas būtiski atšķiras no pārējiem, piemēram:

• ir daudz tumšāks vai gaišāks;
• ir ievērojami lielāks;
• tam ir citāda forma;
• tas ir vienīgais sārtais vai mezglainais veidojums;
• tas mainās, bet pārējās dzimumzīmes saglabājas stabilas.

Atšķirīgs izskats pats par sevi vēl nenozīmē melanomu, bet ir pamatots iemesls dermatologa apskatei.

Dzimumzīme vai melanoma?

Melanoma ir ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no melanocītiem. Tā var rasties iepriekš pastāvošā dzimumzīmē, taču daudzas melanomas sākas kā jauns veidojums uz iepriekš šķietami nemainītas ādas.

Tas nozīmē, ka nevajag novērot tikai jau esošās dzimumzīmes. Jāpievērš uzmanība arī jebkuram jaunam vai neparastam plankumam vai mezgliņam.

Lielākā daļa dzimumzīmju nekļūst par melanomu, tāpēc nav nepieciešams profilaktiski noņemt visus nēvusus. Daudz svarīgāka ir ādas pārzināšana, saules aizsardzība un savlaicīga aizdomīgu veidojumu pārbaude.

Ko nozīmē dzimumzīmes krāsa un forma?

Tumša vai melna dzimumzīme

Tumša krāsa pati par sevi nenozīmē melanomu. Labdabīgs nēvuss var būt tumši brūns vai gandrīz melns.

Uzmanība jāpievērš tam, vai dzimumzīme:

• kļuvusi ievērojami tumšāka;
• ieguvusi nevienmērīgu krāsu;
• mainās;
• satur jaunus melnus, zilganus, sarkanus vai baltus laukumus.

Zilgana dzimumzīme

Zilganu krāsu var radīt pigments, kas atrodas dziļākos ādas slāņos, kā tas ir zilā nēvusa gadījumā. Ja zilgani melns veidojums ir jauns vai mainīgs, to nevajadzētu mēģināt diagnosticēt tikai pēc krāsas.

Daudzkrāsaina dzimumzīme

Vairāki nevienmērīgi izvietoti krāsu toņi var būt aizdomīga pazīme. Tomēr arī daži atipiski, bet labdabīgi nēvusi var būt nevienmērīgi pigmentēti.

Sarkana “dzimumzīme”

Koši sarkans vai violeti sarkans veidojums bieži ir angioma — labdabīgs asinsvadu veidojums, nevis melanocītisks nēvuss.

Sarkans veidojums jāpārbauda, ja tas:

• strauji aug;
• spontāni asiņo;
• nedzīst;
• maina formu;
• nav skaidrs, kas tas ir.

Nevajadzētu automātiski secināt, ka vairākas angiomas liecina par aknu, nieru, aizkuņģa dziedzera vai citu iekšējo orgānu slimību.

Dzimumzīme uz “kājiņas”

Veidojums uz šauras pamatnes var būt izvirzīts intradermāls nēvuss, bet bieži tā ir fibroma vai papiloma. Precīzu diagnozi nosaka dermatologs.

Dzimumzīmes īpašās un grūti pamanāmās vietās

Ādas pašpārbaudē svarīgi apskatīt ne tikai seju, rokas un ķermeņa priekšpusi.

Galvas matainā daļa

Veidojumus galvas matainajā daļā ir grūti pamanīt. Matus var pārbaudīt pa šķipsnām, izmantojot spoguli vai otra cilvēka palīdzību.

Plaukstas un pēdas

Arī uz plaukstām un pēdām var būt melanocītiski nēvusi un citi pigmentēti veidojumi. Uz pēdas melanoma reizēm var izskatīties kā jauns tumšs, sārts vai strauji augošs veidojums.

Zem nagiem

Tumša līnija zem naga bieži var būt saistīta ar traumu vai citu labdabīgu iemeslu, tomēr pārbaude nepieciešama, ja josla:

• parādījusies no jauna;
• kļūst platāka;
• ir nevienmērīgas krāsas;
• pāriet uz ādu ap nagu;
• saistīta ar naga šķelšanos, pacelšanos vai mezgliņu.

Melanoma var attīstīties arī zem naga, tāpēc mainīgu pigmentāciju nevajadzētu ilgstoši ārstēt tikai kā naga traumu vai sēnīšu infekciju.

Mugura un citas grūti pārskatāmas vietas

Muguru, sēžamvietu, augšstilbu aizmuguri un citas grūti saskatāmas vietas var pārbaudīt ar rokas spoguli vai otra cilvēka palīdzību.

Ko nozīmē, ja dzimumzīme niez, sāp vai asiņo?

Niezoša dzimumzīme

Īslaicīgu niezi var izraisīt sausa āda, berze, kairinājums vai iekaisums. Nieze pati par sevi neapstiprina melanomu.

Noturīga vai atkārtota nieze jāizvērtē, īpaši, ja vienlaikus mainās dzimumzīmes izmērs, forma, krāsa vai virsma.

Sāpīga dzimumzīme

Sāpes var rasties pēc traumas, skūšanās, berzes vai iekaisuma. Ja dzimumzīme sāp bez skaidra iemesla, sāpes nepāriet vai veidojums vienlaikus mainās, nepieciešama dermatologa apskate.

Asiņojoša dzimumzīme

Ja dzimumzīme asiņo pēc skaidras traumas, asiņošana jāaptur, piespiežot tīru marli vai pārsēju.

Dermatologa konsultācija nepieciešama, ja:

• asiņošana sākusies bez skaidras traumas;
• tā atkārtojas;
• veidojas nedzīstoša krevele;
• dzimumzīme čūlo;
• veidojums vienlaikus maina izskatu.

Krevele vai čūla

Vienreizēja krevele var rasties pēc mehāniska bojājuma. Atkārtota kreveles veidošanās, mitrošana, čūlošana vai brūce, kas nedzīst, nav uzskatāma par normālu dzimumzīmes pazīmi.

Ko darīt, ja dzimumzīme ir traumēta vai noplēsta?

Dzimumzīmi var savainot skūšanās laikā, ar nagu, rotaslietu, apģērbu vai sportojot.

1. Nomazgājiet rokas.
2. Uzlieciet tīru marli vai pārsēju.
3. Ar vienmērīgu spiedienu apturiet asiņošanu.
4. Pēc tam saudzīgi notīriet brūci.
5. Aizsargājiet to ar tīru, nepielīpošu pārsēju.
6. Vērojiet, vai neveidojas pieaugošs apsārtums, pietūkums, strutas vai sāpes.

Nemēģiniet pats nogriezt daļēji atrautu dzimumzīmi, sasiet to ar diegu, piededzināt vai apstrādāt ar kārpu likvidēšanai paredzētiem līdzekļiem.

Vienreizēja trauma pati par sevi nav pamats secināt, ka labdabīga dzimumzīme kļūs ļaundabīga. Trauma var izraisīt asiņošanu un iekaisumu vai pievērst uzmanību veidojumam, kas mainījies jau iepriekš. Ja brūce nedzīst, asiņošana atkārtojas vai dzimumzīme turpina mainīties, nepieciešama pārbaude. Traumas nozīme atsevišķos melanomas apakštipos joprojām tiek pētīta, tāpēc drošāk ir vērtēt konkrētā veidojuma izskatu un attīstību, nevis pašu traumas faktu.

Dzimumzīme ar matiņiem

Matiņš dzimumzīmē visbiežāk nozīmē, ka veidojuma zonā saglabājies mata folikuls. Matiņi bieži sastopami labdabīgos nēvusos, taču tie nav absolūta drošības pazīme.

Matiņu var:

• saudzīgi apgriezt ar tīrām šķērītēm;
• uzmanīgi noskūt, nesavainojot veidojumu.

Matiņa izrautšana var kairināt mata folikulu un izraisīt apsārtumu vai iekaisumu, tāpēc drošāk to ir apgriezt.

Ja dzimumzīme regulāri tiek savainota skūšanās laikā vai beržas pret apģērbu, dermatologs var izvērtēt, vai praktisku apsvērumu dēļ būtu pamatota tās noņemšana.

Dzimumzīmes bērniem

Jaunas dzimumzīmes bērnībā un pusaudža vecumā parasti ir normāla parādība. Bērnam augot, arī dzimumzīmes var pakāpeniski kļūt lielākas, tumšākas vai gaišākas.

Vecākiem nav nepieciešams pārbaudīt bērna ādu katru dienu vai uztraukties par katru jaunu mazu dzimumzīmi. Svarīgāk ir pamanīt veidojumu, kas:

• aug izteikti straujāk nekā pārējie;
• kļūst ievērojami lielāks par citām bērna dzimumzīmēm;
• asiņo vai čūlo;
• kļūst mezglains;
• būtiski maina krāsu;
• atšķiras no pārējiem veidojumiem.

Bērnu melanoma ir reta, taču tā ne vienmēr atbilst klasiskajiem pieaugušo ABCDE kritērijiem. Tā var būt sārta vai ādas krāsas, samērā vienmērīgi iekrāsota, pacelta virs ādas vai veidoties kā jauns, strauji augošs mezgliņš. Tāpēc bērnam īpaši svarīga ir veidojuma attīstība un atšķirība no pārējām dzimumzīmēm.

Bērnībā īpaši svarīga ir aizsardzība pret saules apdegumiem.

Dzimumzīmes grūtniecības laikā

Grūtniecības laikā dažas sievietes pamana dzimumzīmju krāsas maiņu vai palielināšanos. Uz vēdera un krūtīm veidojums var izskatīties lielāks arī ādas izstiepšanās dēļ.

Tomēr izteiktas vai nevienmērīgas pārmaiņas nevajadzētu automātiski norakstīt uz grūtniecību. Dermatologam jāparāda dzimumzīme, kas:

• strauji aug;
• kļūst asimetriska;
• maina krāsu;
• asiņo;
• čūlo;
• būtiski atšķiras no pārējiem veidojumiem.

Dermatoskopija ir neinvazīva izmeklēšanas metode, tādēļ aizdomīgu dzimumzīmi var pārbaudīt arī grūtniecības laikā. Izmeklēšanu nevajadzētu atlikt līdz bērna piedzimšanai.

Dzimumzīmes, saule un ultravioletais starojums

Ultravioletais starojums no saules un solārija bojā ādas šūnas un palielina ādas vēža risku. Īpaši svarīgi ir nepieļaut saules apdegumus bērnībā un pusaudža vecumā.

Saules aizsardzībai jāizmanto vairāki pasākumi:

• intensīva ultravioletā starojuma laikā uzturēties ēnā;
• valkāt ķermeni nosedzošu apģērbu;
• lietot cepuri;
• uz neaizsegtās ādas uzklāt plaša spektra saules aizsarglīdzekli;
• saules aizsarglīdzekli uzklāt pietiekamā daudzumā un atkārtoti;
• nelietot solāriju.

Nav nepieciešams ar plāksteri aizlīmēt katru dzimumzīmi. Svarīgāk ir aizsargāt visu ādu, nevis tikai atsevišķus pigmentētus veidojumus.

Saules aizsarglīdzeklis nesniedz pilnīgu aizsardzību un nav paredzēts tam, lai neierobežoti paildzinātu atrašanos saulē.

Kā pārbaudīt dzimumzīmes mājās?

Ādas pašpārbaude palīdz pamanīt jaunu vai mainīgu veidojumu, taču neaizstāj dermatologa apskati.

1. Izvēlieties labi apgaismotu telpu.
2. Izmantojiet pilna auguma un rokas spoguli.
3. Apskatiet seju, ausis, kaklu un galvas mataino daļu.
4. Pārbaudiet rokas, plaukstas, pirkstu starpas un nagus.
5. Apskatiet krūškurvi, vēderu un ķermeņa sānus.
6. Ar spoguļa vai otra cilvēka palīdzību pārbaudiet muguru un plecus.
7. Apskatiet sēžamvietu un kāju priekšpusi un aizmuguri.
8. Pārbaudiet pēdas, papēžus, pirkstu starpas un nagus.
9. Meklējiet jaunu, mainīgu vai no pārējiem atšķirīgu veidojumu.

Nav viena universāla pašpārbaudes biežuma visiem cilvēkiem. To pielāgo individuālajiem riska faktoriem un dermatologa ieteikumiem. Ja pamanīta aizdomīga pārmaiņa, nevajadzētu gaidīt nākamo ieplānoto pārbaudi.

Kā fotografēt dzimumzīmi novērošanai?

Fotogrāfija var palīdzēt salīdzināt veidojumu laika gaitā.

• Fotografējiet vienādā apgaismojumā.
• Pārliecinieties, ka attēls ir fokusēts.
• Uzņemiet gan tuvplānu, gan plašāku ķermeņa zonas attēlu.
• Saglabājiet fotografēšanas datumu.
• Ja nepieciešams, blakus novietojiet mēroga orientieri, nepieskaroties veidojumam.
• Neizmantojiet filtrus vai attēla krāsu korekciju.

Parasta telefona fotogrāfija neparāda struktūras, ko dermatologs redz dermatoskopijas laikā. Ja veidojums ir aizdomīgs, fotografēšana nedrīkst aizstāt ārsta konsultāciju.

Kam nepieciešama īpaši rūpīga dzimumzīmju novērošana?

Paaugstināta uzmanība nepieciešama cilvēkiem, kuriem ir viens vai vairāki melanomas riska faktori:

• ļoti daudz dzimumzīmju;
• vairāki atipiski nēvusi;
• iepriekš diagnosticēta melanoma;
• melanoma pirmās pakāpes radiniekam;
• gaiša āda, vasaras raibumi un nosliece uz saules apdegumiem;
• atkārtoti saules apdegumi;
• solārija lietošana;
• novājināta imūnsistēma vai imūnsupresīva ārstēšana;
• liels vai gigantisks iedzimts melanocītisks nēvuss;
• veidojumi grūti apskatāmās vietās;
• redzes vai kustību ierobežojumi, kas apgrūtina visas ādas pārbaudi.

Riska faktoru esamība nenozīmē, ka cilvēkam noteikti attīstīsies melanoma. Tā norāda, ka saules aizsardzībai un individuāli plānotām dermatologa pārbaudēm ir lielāka nozīme.

Kā dermatologs pārbauda dzimumzīmi?

Dermatologs noskaidro:

• kad veidojums pamanīts;
• kā tas mainījies;
• vai ir bijusi asiņošana, nieze, sāpes vai trauma;
• vai iepriekš izņemtas citas dzimumzīmes;
• vai pacientam vai viņa ģimenē bijusi melanoma;
• kāda bijusi saules un solārija iedarbība.

Ārsts var apskatīt ne tikai pacienta norādīto dzimumzīmi, bet arī pārējo ādu. Salīdzinājums palīdz pamanīt veidojumu, kas atšķiras no cilvēka ierastā dzimumzīmju kopuma.

Par pilnu ādas un individuālā riska izvērtēšanu plašāk lasiet Medart rakstā par dzimumzīmju pārbaudi.

Kas ir dermatoskopija?

Dermatoskopija ir neinvazīva ādas veidojuma apskate palielinājumā un ar īpašu apgaismojumu. Tā ļauj dermatologam saskatīt pigmenta, asinsvadu un citas struktūras, kuras nav pietiekami labi novērtējamas ar neapbruņotu aci.

Dermatoskopija palīdz izlemt, vai veidojums:

• izskatās labdabīgs;
• jānovēro;
• jāfotografē un jāsalīdzina laika gaitā;
• jāizņem un jānosūta histoloģiskai izmeklēšanai.

Dermatoskopija nav pašdiagnostikas metode un ne vienmēr nodrošina galīgo diagnozi. Noteiktos gadījumos diagnozi pēc veidojuma izņemšanas apstiprina histoloģiskā izmeklēšana.

Kad dzimumzīmi iesaka noņemt?

Dzimumzīmes nav jānoņem tikai tāpēc, ka tās pastāv. Noņemšanu var apsvērt, ja:

• ir aizdomas par ļaundabīgu procesu;
• nepieciešama precīza diagnoze;
• veidojums regulāri tiek traumēts;
• tas rada hronisku kairinājumu;
• tas rada funkcionālus traucējumus;
• pēc medicīniskas izvērtēšanas ir pamatots kosmētisks iemesls.

Aizdomīgu pigmentētu veidojumu nevajadzētu kosmētiski iznīcināt bez dermatologa apskates. Ārstam jāizvēlas tāda metode, kas konkrētajā situācijā ir medicīniski droša un nepieciešamības gadījumā ļauj veikt histoloģisku izmeklēšanu.

Par indikācijām, metodēm un aprūpi pēc procedūras plašāk lasiet rakstā par dzimumzīmju noņemšanu.

Kāpēc dzimumzīmi nedrīkst noņemt mājas apstākļos?

Dzimumzīmes griešana, sasiešana ar diegu, piededzināšana vai apstrāde ar skābēm un kārpu līdzekļiem var izraisīt:

• asiņošanu;
• infekciju;
• izteiktu rētu;
• nepilnīgu veidojuma noņemšanu;
• atkārtotu pigmentāciju;
• diagnozes aizkavēšanu;
• iespējas zaudēšanu veikt korektu histoloģisko izmeklēšanu.

Ja veidojums traucē vai regulāri tiek traumēts, drošākais risinājums ir vispirms to pārbaudīt pie dermatologa.

Biežākie mīti par dzimumzīmēm

“Visas dzimumzīmes, kas lielākas par 6 mm, ir bīstamas.”

Nepareizi. Diametrs ir tikai viena no ABCDE pazīmēm. Liels nēvuss var būt labdabīgs, bet melanoma var būt mazāka par 6 mm.

“Matiņš nozīmē, ka dzimumzīme ir pilnīgi droša.”

Nepareizi. Matiņi bieži aug labdabīgās dzimumzīmēs, taču tie nav absolūta drošības pazīme.

“Noplēšot dzimumzīmi, rodas vēzis.”

Nav pamata uzskatīt, ka vienreizēja trauma automātiski pārvērš labdabīgu nēvusu melanomā. Tomēr traumēts veidojums jānovēro un jāparāda ārstam, ja tas nedzīst vai turpina mainīties.

“Melanoma vienmēr ir melna.”

Nepareizi. Melanoma var būt brūna, melna, sārta, sarkana, zilgana vai pat gandrīz ādas krāsā.

“Melanoma vienmēr rodas no dzimumzīmes.”

Nepareizi. Melanoma var rasties esošā nēvusā, bet bieži veidojas kā jauns ādas veidojums.

“Visas dzimumzīmes profilaktiski jānoņem.”

Nepareizi. Lielākā daļa dzimumzīmju ir labdabīgas. Profilaktiska visu nēvusu noņemšana nav nepieciešama un neaizstāj ādas pašnovērošanu.

“Ja dzimumzīme nesāp, tā noteikti ir droša.”

Nepareizi. Agrīna melanoma bieži neizraisa sāpes. Svarīgākas var būt veidojuma izmaiņas, nevis sajūtas.

Kad jāvēršas pie dermatologa?

Dermatologa konsultācija nepieciešama, ja:

• parādījies jauns un neparasts veidojums;
• dzimumzīme maina izmēru, formu vai krāsu;
• tā kļūst asimetriska;
• iegūst neregulāras malas;
• būtiski atšķiras no pārējiem veidojumiem;
• spontāni asiņo;
• čūlo vai atkārtoti veido kreveli;
• strauji aug;
• ilgstoši niez vai sāp;
• atkārtoti tiek traumēta;
• zem naga parādās jauna vai mainīga pigmentācija;
• cilvēkam ir vairāki melanomas riska faktori;
• veidojums rada pamatotas bažas.

Kad pārbaudi nevajadzētu atlikt?

Dermatologa apskati nevajadzētu atlikt, ja:

• veidojums būtiski mainījies dažu nedēļu vai mēnešu laikā;
• tas asiņo bez skaidras traumas;
• veidojas atkārtota čūla vai krevele;
• brūce nedzīst;
• parādījies jauns, tumšs vai daudzkrāsains veidojums;
• dzimumzīme ievērojami atšķiras no pārējiem veidojumiem;
• iepriekš noņemtas dzimumzīmes rētā atkārtoti parādās pigments;
• zem naga veidojas mainīga vai paplašinoša tumša josla.

Dzimumzīmes pārmaiņas nav iemesls izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Steidzamāka palīdzība nepieciešama, ja pēc traumas asiņošanu nevar apturēt, brūce ir dziļa vai parādās strauji pieaugošas sāpes, pietūkums, strutas, izplatīts apsārtums vai drudzis.

Kā sagatavoties dermatologa konsultācijai?

Pirms vizītes ieteicams:

• pierakstīt, kad pārmaiņas pirmoreiz pamanītas;
• sagatavot agrāk uzņemtas fotogrāfijas;
• norādīt, vai veidojums asiņojis, niezējis vai sāpējis;
• pastāstīt par iepriekš noņemtām dzimumzīmēm;
• paņemt līdzi iepriekšējo histoloģisko izmeklējumu rezultātus;
• pastāstīt par melanomu vai citu ādas vēzi ģimenē;
• norādīt solārija lietošanu un saules apdegumu vēsturi;
• tieši pirms apskates nelietot uz veidojuma dekoratīvo kosmētiku.

Medicīniska atruna

Šajā rakstā sniegtā informācija ir paredzēta informatīviem un izglītojošiem nolūkiem un neaizstāj dermatologa konsultāciju, ādas apskati, dermatoskopiju, diagnostiku vai ārstēšanu. Dzimumzīmes, melanoma un citi ādas veidojumi var izskatīties līdzīgi, tāpēc diagnozi nevar droši noteikt tikai pēc apraksta, pašnovērtējuma vai fotogrāfijas. Ja veidojums ir jauns, mainās, asiņo, čūlo, sāp, niez vai būtiski atšķiras no pārējiem, nepieciešama dermatologa apskate.

Atsauces un autoritatīvi avoti

• Britu Dermatologu asociācija — pacientu informācija par melanocītiskiem nēvusiem, to rašanos, veidiem un pārbaudes nepieciešamību
• DermNet — melanocītisko nēvusu veidi, izskats, attīstība un diagnostikas principi
• DermNet — iedzimti melanocītiskie nēvusi, to augšana bērnībā un novērošana
• DermNet — melanocītisko nēvusu izmaiņas un melanomas izvērtēšana grūtniecības laikā
• Amerikas Dermatoloģijas akadēmija — melanomas ABCDE brīdinājuma pazīmes
• Amerikas Dermatoloģijas akadēmija — ādas pašpārbaudes norādījumi
• Amerikas Dermatoloģijas akadēmija — iespējamās melanomas pazīmes nagu apvidū
• Pasaules Veselības organizācija — ultravioletā starojuma ietekme uz ādu un ādas vēža risks

Satura autors:

Dermatoloģe Dr. med. Dace Buile