Papulas ir nelieli, pacelti un sataustāmi ādas elementi, kas parasti ir mazāki par 1 centimetru diametrā. Tās var būt sarkanas, rozā, ādas krāsā, brūnganas, gludas, raupjas, zvīņainas vai kārpainas. Svarīgi saprast: papula nav viena konkrēta slimība, bet dermatoloģisks apzīmējums ādas bojājuma formai.
Papulas var rasties aknes, dermatīta, rozācijas, psoriāzes, folikulīta, kukaiņu kodumu, kašķa, vīrusu kārpu, molluscum contagiosum, alerģisku reakciju un citu ādas stāvokļu gadījumā. Lielākā daļa papulu nav bīstamas, taču to cēloņi var būt ļoti atšķirīgi. Tāpēc svarīgākais nav tikai “noņemt papulu” vai “nomierināt izsitumus”, bet saprast, kāpēc tās radušās.
Kas ir papulas?
Papula ir pacelts, ciets vai blīvāks ādas elements bez redzama šķidruma vai strutu pildījuma. Tā atšķiras no pustulas, kurā ir strutas, un no pūslīša, kurā ir šķidrums.
Papulas var būt:
- vienas vai daudzas;
- sarkanas, rozā, ādas krāsā vai pigmentētas;
- gludas, raupjas, zvīņainas vai kārpainas;
- niezošas, sāpīgas, jutīgas vai bez simptomiem;
- uz sejas, ķermeņa, rokām, kājām, ādas krokās vai intīmajā zonā.
Kāpēc papula nav diagnoze?
Papula apraksta izsituma vai ādas veidojuma izskatu, nevis nosaka slimību. Piemēram, sarkana papula uz sejas var būt aknes pazīme, rozācijas elements, kontaktdermatīts vai folikulīts. Niezošas papulas uz ķermeņa var būt pēc kukaiņu kodumiem, kašķa, alerģiskas reakcijas vai dermatīta.
Tāpēc nav vienas universālas “papulu ārstēšanas”. Ārstēšana vienmēr ir atkarīga no cēloņa.
Papula, pustula, pūslītis, mezgliņš un plankums: kāda ir atšķirība?
| Ādas elements | Kā izskatās | Galvenā atšķirība |
|---|---|---|
| Papula | Pacelts, sataustāms elements līdz 1 cm | Nav redzama šķidruma vai strutu |
| Pustula | Pacelts elements ar baltu vai dzeltenīgu galiņu | Satur strutas |
| Pūslītis jeb vezikula | Neliels šķidruma pildīts pūslis | Satur dzidru šķidrumu |
| Mezgls jeb noduls | Dziļāks, lielāks, ciets veidojums | Parasti lielāks vai dziļāks par papulu |
| Plankums jeb makula | Plakana ādas krāsas izmaiņa | Nav pacelts |
| Plāksne | Lielāks pacelts vai sabiezēts laukums | Var veidoties, saplūstot vairākām papulām |
Kāpēc veidojas papulas?
Papulas rodas, ja ādā veidojas iekaisums, folikulu nosprostojums, infekcija, imūna reakcija, kairinājums vai audu sabiezējums. Biežākie iemesli ir:
- akne;
- rozācija;
- atopiskais dermatīts;
- alerģisks kontaktdermatīts vai kairinošs kontaktdermatīts;
- folikulīts;
- kukaiņu kodumi;
- kašķis;
- psoriāze;
- vīrusu kārpas;
- molluscum contagiosum;
- keratosis pilaris;
- zāļu izraisīti izsitumi.
Retāk papulai līdzīgs veidojums var būt arī priekšvēža vai ļaundabīga ādas procesa sākotnēja izpausme. Tāpēc jauni, augoši, asiņojoši, čūlojoši vai pigmentēti veidojumi jāparāda dermatologam.
Aknes papulas
Aknes papulas ir iekaisušas pinnes bez redzama strutaina galiņa. Tās rodas, kad mata folikuls un tauku dziedzeris nosprostojas ar sebumu un atmirušām ādas šūnām, pievienojas iekaisums un mainās ādas mikroorganismu līdzsvars.
Aknes papulas atšķiras no:
- melnajiem punktiem, kas ir atvērti komedoni;
- baltajiem komedoniem, kas ir slēgti nosprostojumi;
- pustulām, kurās redzamas strutas;
- dziļiem mezgliem, kas ir lielāki, sāpīgāki un biežāk atstāj rētas.
Aknes papulas nevajadzētu spiest, jo tas var pastiprināt iekaisumu, veicināt infekciju, rētas un pēciekaisuma pigmentāciju.
Papulas uz sejas
Papulas uz sejas bieži rodas aknes, rozācijas, periorāla dermatīta, kontaktdermatīta, kosmētikas kairinājuma vai folikulīta dēļ. Ja papulas ir kopā ar pastāvīgu apsārtumu, dedzināšanu vai jutīgumu, iespējama rozācija. Ja tās koncentrējas ap muti, degunu vai acīm, jāapsver periorāls dermatīts.
Sejas ādai nevajadzētu pašrocīgi lietot spēcīgus skābju līdzekļus, kortikosteroīdu krēmus, antibiotikas vai kodinošus preparātus bez ārsta norādījuma.
Niezošas papulas
Niezošas papulas var būt dermatīta, alerģijas, kukaiņu kodumu, kašķa, nātrenes, zāļu reakcijas vai sausas ādas pazīme. Īpaši jāpievērš uzmanība niezei naktī, izsitumiem starp pirkstiem, uz plaukstu locītavām, vēdera, sēžamvietes vai dzimumorgānu apvidū, jo tas var liecināt par kašķi.
Ja papulas niez ļoti stipri, strauji izplatās vai ir kopā ar drudzi, tūsku, elpas trūkumu vai gļotādu bojājumiem, nepieciešama medicīniska palīdzība.
Papula alerģijas testā un nātrenes reakcijā
Medicīnā vārdu “papula” lieto arī ādas reakcijas aprakstam alerģijas izmeklējumos. Piemēram, ādas dūriena testā pēc histamīna vai alergēna ievadīšanas var veidoties pacelta papula ar apsārtumu jeb eritēmu. Šāda papula parasti ir īslaicīga reakcija, nevis pastāvīgs ādas veidojums.
Līdzīgi nātrenes gadījumā var veidoties pacelti, niezoši ādas elementi, kas parasti parādās un pazūd salīdzinoši ātri. Šie pārejošie elementi jānošķir no ilgstošām papulām, kas saistītas ar akni, infekcijām, dermatītu, kārpām vai citām ādas slimībām.
Papulas intīmajā zonā
Papulas intīmajā zonā jāvērtē īpaši piesardzīgi. Tās var būt gan nekaitīgi anatomiski varianti, gan infekcijas vai seksuāli transmisīvas slimības pazīme.
Iespējamie iemesli
- penilās papulas, kas parasti ir labdabīgs anatomisks variants;
- Fordyce plankumi, kas saistīti ar redzamiem tauku dziedzeriem;
- folikulīts pēc skūšanās vai berzes;
- molluscum contagiosum;
- dzimumorgānu kārpas jeb kondilomas;
- herpes vai citas infekcijas;
- sifiliss vai citas seksuāli transmisīvas infekcijas;
- kairinājums, dermatīts vai alerģiska reakcija.
Intīmās zonas papulas nevajadzētu spiest, kodināt vai ārstēt ar aptiekas kārpu līdzekļiem bez ārsta norādījuma. Ja ir sāpes, čūlas, izdalījumi, asiņošana, strauja izplatība vai seksuāli transmisīvas infekcijas risks, jāvēršas pie dermatovenerologa, ginekologa vai urologa.
Vai papulas ir lipīgas?
Papulas pašas par sevi nav lipīgas, jo papula ir forma, nevis diagnoze. Lipīgums ir atkarīgs no cēloņa.
| Parasti nav lipīgas | Var būt lipīgas |
|---|---|
| Aknes papulas | Kašķis |
| Rozācija | Molluscum contagiosum |
| Keratosis pilaris | Vīrusu kārpas |
| Alerģisks dermatīts | Dažas baktēriju, vīrusu vai seksuāli transmisīvas infekcijas |
| Lielākā daļa neinfekciozu iekaisīgu izsitumu | Infekciozi izsitumi, kuru cēloni nosaka ārsts |
Vai papulas ir bīstamas?
Bieži papulas nav bīstamas, tomēr ir situācijas, kad jāmeklē ārsta palīdzība. Pie dermatologa jāvēršas, ja papula vai izsitumi:
- strauji aug vai izplatās;
- asiņo, čūlo vai veido kreveli bez skaidra iemesla;
- ir ļoti sāpīgi vai stipri niez;
- maina krāsu, formu vai malas;
- ir pigmentēti, jauni vai mainīgi;
- skar acis, lūpas, muti vai dzimumorgānus;
- parādās pēc jaunu zāļu lietošanas;
- ir kopā ar drudzi vai sliktu pašsajūtu;
- rodas bērnam, grūtniecei, senioram vai cilvēkam ar novājinātu imunitāti.
Īpaši svarīgi: jebkurš jauns vai mainīgs pigmentēts veidojums jāparāda dermatologam.
Kā ārsts nosaka papulu cēloni?
Ārsts izvērtē izsitumu izskatu, izvietojumu, ilgumu, niezi, sāpes, izplatību, lietotos medikamentus, kosmētiku, kontaktus, ceļojumus un citus simptomus. Dažreiz diagnozei pietiek ar ādas apskati, bet reizēm nepieciešama dermatoskopija, ādas nokasījums, uztriepe, mikrobioloģisks izmeklējums, asins analīzes, alerģijas izvērtēšana vai biopsija.
Dermatoskopija palīdz detalizētāk apskatīt ādas struktūras. Biopsija un histoloģiska izmeklēšana nepieciešama, ja veidojums ir neskaidrs, netipisks vai ir aizdomas par nopietnāku ādas procesu.
Kā ārstē papulas?
Papulu ārstēšana ir atkarīga no cēloņa.
Aknes papulu ārstēšana
Aknes papulām var izmantot lokālus līdzekļus, piemēram, benzoilperoksīdu, azelaīnskābi, salicilskābi vai retinoīdus. Vidēji smagas un smagas aknes gadījumā dermatologs var nozīmēt recepšu terapiju. Antibiotikas nedrīkst lietot pašrocīgi.
Citu papulu ārstēšana
Dermatīta gadījumā ārstēšana var ietvert kairinātāja novēršanu, ādas barjeras atjaunošanu, mitrinošus līdzekļus un ārsta nozīmētus pretiekaisuma līdzekļus. Infekciju gadījumā ārstēšana var būt antibakteriāla, pretvīrusu, pretsēnīšu vai pretparazītu terapija. Kārpu vai citu veidojumu gadījumā var būt nepieciešama krioterapija, lokāli līdzekļi vai cita dermatoloģiska procedūra.
Ko var darīt mājas apstākļos?
Droša rīcība
- saudzīgi mazgāt ādu;
- izvairīties no agresīviem skrubjiem;
- nelietot jaunus kairinošus produktus, ja izsitumi pasliktinās;
- izvēlēties nekomedogēnu kosmētiku;
- lietot mitrinošu līdzekli ādas barjeras atjaunošanai;
- lietot saules aizsardzību;
- nefiksēt diagnozi tikai pēc attēliem internetā.
Ko nevajadzētu darīt?
- spiest, durt vai skrāpēt papulas;
- lietot spirtu, zobu pastu, citronu, sodu vai ābolu etiķi;
- pašrocīgi lietot antibiotikas, kortikosteroīdus vai pretvīrusu līdzekļus;
- lietot skābi uz neskaidriem veidojumiem;
- lietot kārpu līdzekļus uz sejas, plakstiņiem, dzimumorgāniem vai neskaidriem ādas veidojumiem bez ārsta norādījuma.
Biežākie mīti par papulām
| Mīts | Fakts |
|---|---|
| Papulas ir tas pats, kas pinnes | Akne var izraisīt papulas, bet ne visas papulas ir akne. |
| Visas papulas ir lipīgas | Lipīgums ir atkarīgs no papulu cēloņa. |
| Papulas var droši spiest | Spiešana var veicināt iekaisumu, rētas un pigmentāciju. |
| Sarkanas papulas vienmēr nozīmē alerģiju | Tās var būt akne, dermatīts, rozācija, infekcija vai cits stāvoklis. |
| Niezošas papulas vienmēr nozīmē kašķi | Kašķis ir viens no iespējamiem iemesliem, bet ne vienīgais. |
| Papulas rodas sliktas higiēnas dēļ | Bieži tās saistītas ar iekaisumu, hormoniem, ādas barjeru, infekcijām vai imūnreakciju. |
| Saule ārstē papulas | Saule var pasliktināt pigmentāciju un kairinājumu. |
| Papulas bērniem vienmēr ir nekaitīgas | Bērniem izsitumi ar drudzi vai strauju izplatību jāvērtē ārstam. |
Kopsavilkums
Papula ir ādas bojājuma veids, nevis diagnoze. Tā var būt aknes, dermatīta, rozācijas, infekcijas, kukaiņu koduma, kašķa, kārpu vai cita stāvokļa pazīme. Ārstēšana ir atkarīga no cēloņa, tāpēc ilgstošas, mainīgas, sāpīgas, asiņojošas, čūlojošas, stipri niezošas, pigmentētas vai strauji izplatītas papulas jāizvērtē ārstam.
Medicīniskā atruna
Šai informācijai ir informatīvs raksturs, un tā neaizvieto dermatologa konsultāciju, diagnostiku vai ārstēšanu. Jebkuri jauni, mainīgi, asiņojoši, čūlojoši, sāpīgi, stipri niezoši, strauji izplatīti vai pigmentēti ādas veidojumi jāparāda dermatologam. Nelietojiet recepšu medikamentus, antibiotikas, kortikosteroīdus, pretvīrusu līdzekļus, spēcīgus skābju vai kodinošus līdzekļus bez ārsta norādījuma. Izsitumu gadījumā bērniem, grūtniecēm, cilvēkiem ar novājinātu imunitāti vai intīmās zonas bojājumu gadījumā jāvēršas pie atbilstoša ārsta.
Atsauces un autoritatīvi avoti
- DermNet: dermatoloģijas terminoloģija un primārie ādas bojājumi
- DermNet: dermatoloģijas terminu skaidrojošā vārdnīca
- Cleveland Clinic: aknes papulas, cēloņi un ārstēšana
- Amerikas Dermatoloģijas akadēmija: aknes ārstēšanas iespējas
- Amerikas Dermatoloģijas akadēmija: aknes klīniskās vadlīnijas
- MSD Manuals: ādas bojājumu apraksts un dermatoloģiskā izvērtēšana
- MedlinePlus: papula kā ādas bojājuma veids
- Lielbritānijas Nacionālais veselības dienests (NHS): pacientu informācija par ādas izsitumiem un ādas slimībām
- NCBI Bookshelf: medicīniskās grāmatas un pārskati par dermatoloģijas tēmām
- PubMed: zinātniskās publikācijas par papulām, akni, dermatītu un ādas slimībām
- Slimību profilakses un kontroles centrs: Latvijas sabiedrības veselības informācija
- Latvijas Republikas Veselības ministrija: veselības aprūpes informācija un pacientu drošība
