Atopiskais dermatīts

Atopiskais dermatīts ir hroniska iekaisīga ādas slimība ar sausu, jutīgu un niezošu ādu. Pareiza ādas kopšana, uzliesmojumu savlaicīga ārstēšana un individuāls dermatologa izstrādāts plāns palīdz mazināt simptomus un uzlabot dzīves kvalitāti.
Pieteikties vizītei Uzdot jautājumu
Sākums Pacientu izglītošana Enciklopēdija Ādas slimības Atopiskais dermatīts

Atopiskais dermatīts ir hroniska iekaisīga ādas slimība, kam raksturīga sausa, jutīga un stipri niezoša āda ar periodiskiem uzliesmojumiem. Slimības attīstībā nozīme ir ādas aizsargbarjeras traucējumiem, individuālai un ģenētiskai nosliecei, imūnsistēmas iekaisuma reakcijai un apkārtējās vides faktoriem.

Atopiskais dermatīts visbiežāk sākas zīdaiņa vai agrā bērna vecumā, taču tas var pirmo reizi parādīties arī pusaudžiem un pieaugušajiem. Slimība nav lipīga. Tās ārstēšanas pamatā ir regulāra ādas kopšana, uzliesmojumus veicinošo faktoru mazināšana un savlaicīga iekaisuma ārstēšana.

Svarīgākais īsumā

Kas ir atopiskais dermatīts?

Atopiskais dermatīts ir ilgstoša, atkārtoti uzliesmojoša iekaisīga ādas slimība. Tai raksturīga traucēta ādas aizsargbarjera, pastiprināts mitruma zudums, ādas sausums, nieze un iekaisums.

Slimības norisē parasti mijas:

Atopiskā dermatīta smagums var būt ļoti atšķirīgs. Dažiem cilvēkiem ir tikai daži nelieli sausi un niezoši ādas laukumi. Citiem slimība skar plašu ķermeņa virsmu, izraisa stipru niezi, traucē miegu, mācības, darbu un būtiski ietekmē dzīves kvalitāti.

Atopiskais dermatīts nav lipīgs. Ar to nevar inficēties, pieskaroties cilvēkam, izmantojot kopīgus priekšmetus vai uzturoties vienā telpā.

Vai atopiskais dermatīts un atopiskā ekzēma ir viens un tas pats?

Apzīmējumi “atopiskais dermatīts” un “atopiskā ekzēma” bieži tiek lietoti kā sinonīmi. Tomēr vārds “ekzēma” ir plašāks jēdziens, kas var ietvert arī kontaktdermatītu, diskoīdo ekzēmu un citus iekaisīgus ādas stāvokļus.

Tāpēc medicīniskajā terminoloģijā precīzāk ir lietot nosaukumu “atopiskais dermatīts”.

Vēsturiskais termins “neirodermīts” mūsdienās nav vēlams kā galvenais atopiskā dermatīta apzīmējums, jo tas var tikt izmantots arī cita, ar atkārtotu kasīšanu saistīta ādas stāvokļa raksturošanai.

Kā veidojas atopiskais dermatīts?

Kā veidojas atopiskais dermatīts: ādas aizsargbarjeras traucējumi, mitruma zudums, iekaisums un nieze

Atopiskajam dermatītam parasti nav viena konkrēta cēloņa. Slimība attīstās vairāku savstarpēji saistītu faktoru ietekmē:

Ādas aizsargbarjeras traucējumi

Veselas ādas virsējais slānis palīdz saglabāt mitrumu un aizsargā organismu pret kairinātājiem, alergēniem un mikroorganismiem.

Atopiskā dermatīta gadījumā šī aizsargbarjera darbojas nepilnīgi. Ūdens no ādas iztvaiko ātrāk, tā kļūst sausa, jutīga un vieglāk reaģē uz apkārtējās vides ietekmi.

Pastiprināto ūdens zudumu caur ādu sauc par transepidermālo ūdens zudumu. Pacientam tas var izpausties kā:

Imūnsistēmas iekaisuma reakcija

Atopiskā dermatīta gadījumā imūnsistēma ādā uztur iekaisuma reakciju. Tā izraisa niezi, pietūkumu, ādas krāsas pārmaiņas un citus simptomus.

Daļai pacientu īpaši nozīmīgs ir tā sauktais 2. tipa iekaisums. Šis termins raksturo noteiktus imūnsistēmas signālus, kas iesaistīti niezes, iekaisuma un ādas aizsargbarjeras bojājumu veidošanā.

Pacientam nav nepieciešams pārzināt sarežģītos imunoloģiskos mehānismus, taču ir būtiski saprast, ka aktīvu iekaisumu ne vienmēr iespējams ārstēt tikai ar mitrinošu krēmu.

Ģenētiskā un individuālā nosliece

Atopiskais dermatīts biežāk sastopams cilvēkiem, kuru ģimenē ir:

Tomēr iedzimta nosliece nenozīmē, ka slimība noteikti attīstīsies.

Daļai pacientu ir izmaiņas gēnos, kas saistīti ar ādas aizsargbarjeras veidošanos, piemēram, filagrīna darbību. Gēnu analīzes parasti nav nepieciešamas atopiskā dermatīta diagnosticēšanai.

Ādas mikrobioms

Ādas mikrobioms ir uz ādas dzīvojošo mikroorganismu kopums. Atopiskā dermatīta gadījumā mikrobioma līdzsvars var mainīties, īpaši slimības uzliesmojuma laikā.

Uz atopiskas ādas biežāk sastopama baktērija Staphylococcus aureus, taču tās klātbūtne pati par sevi vēl nenozīmē bakteriālu infekciju vai nepieciešamību lietot antibiotikas.

Apkārtējās vides ietekme

Slimības norisi var ietekmēt:

Šie apstākļi biežāk ir uzliesmojumu veicinoši faktori, nevis vienīgais slimības pamatcēlonis.

Kas ir atopiska āda?

Atopiska āda parasti ir sausa, jutīga un ar traucētu aizsargbarjeras funkciju. Tā var vieglāk reaģēt uz:

Tomēr sausa vai jutīga āda pati par sevi vēl nenozīmē, ka cilvēkam ir atopiskais dermatīts.

Atopiskajam dermatītam raksturīga ne tikai sausa āda, bet arī:

Kādi ir atopiskā dermatīta simptomi?

Atopiskā dermatīta simptomi var atšķirties atkarībā no pacienta vecuma, ādas krāsas, slimības stadijas un smaguma.

Raksturīgākās pazīmes ir:

Akūta uzliesmojuma pazīmes

Uzliesmojuma laikā āda var kļūt:

Kasīšana var radīt virspusējas brūces, asiņošanu un palielināt infekcijas risku.

Hroniska atopiskā dermatīta pazīmes

Ilgstoši skartā āda var kļūt:

Ādas sabiezēšanu un izteiktāku ādas līniju veidošanos ilgstošas kasīšanas dēļ sauc par lihenifikāciju.

Nieze un niezes–kasīšanās loks

Nieze ir viena no raksturīgākajām atopiskā dermatīta pazīmēm.

Kasīšana īslaicīgi var radīt atvieglojumu, taču vienlaikus vēl vairāk bojā ādas aizsargbarjeru un pastiprina iekaisumu. Tādējādi veidojas niezes–kasīšanās loks:

sausa un iekaisusi āda → nieze → kasīšana → papildu ādas bojājums → izteiktāks iekaisums → jauna nieze.

Atopiskā dermatīta niezes un kasīšanās loks: nieze, ādas kasīšana, barjeras bojājums un iekaisuma pastiprināšanās

Šo loku palīdz mazināt:

Kā iekaisums izskatās uz dažādas ādas krāsas?

Uz gaišas ādas iekaisums biežāk izskatās sārts vai sarkans.

Uz tumšākas ādas apsārtums var būt mazāk izteikts. Iekaisums var izskatīties:

Pēc iekaisuma var ilgstoši saglabāties gaišāki vai tumšāki pigmentācijas laukumi.

Kur visbiežāk parādās atopiskais dermatīts?

Atopiskā dermatīta biežākās atrašanās vietas zīdaiņiem, bērniem un pieaugušajiem

Izsitumu atrašanās vieta bieži mainās līdz ar pacienta vecumu. Tomēr neviena lokalizācija pati par sevi neapstiprina diagnozi.

Zīdaiņiem

Zīdaiņiem biežāk var tikt skarti:

Autiņbiksīšu zona nereti ir mazāk skarta, taču tas nav absolūts diagnostikas kritērijs.

Bērniem

Vecākiem bērniem biežāk tiek skartas:

Pusaudžiem un pieaugušajiem

Pusaudžiem un pieaugušajiem bieži tiek skartas:

Atopiskais dermatīts dažādos vecumos

Atopiskais dermatīts zīdaiņiem

Zīdainim atopiskais dermatīts var izpausties ar sausiem, raupjiem, niezošiem vai mitrojošiem ādas laukumiem uz vaigiem, pieres, galvas ādas, ķermeņa un ekstremitātēm.

Bērns var:

Līdzīgas izmaiņas var izraisīt arī seborejiskais dermatīts, siekalu radīts kairinājums, infekcija un citi stāvokļi.

Vai vaigu izsitumi nozīmē piena alerģiju?

Nē. Vaigi ir viena no biežāk skartajām vietām zīdaiņu atopiskā dermatīta gadījumā, taču līdzīgas izmaiņas var izraisīt arī:

Vaigu izsitumi vien paši nepierāda govs piena, olu vai cita pārtikas produkta alerģiju.

Atopiskais dermatīts bērniem

Bērniem iekaisums biežāk skar locītavu ieloces, kaklu, plaukstu locītavas un potītes.

Nieze var būt izteiktāka vakarā un naktī. Bērns var bieži mosties, kļūt noguris, aizkaitināms un viņam var būt grūtāk koncentrēties.

Bērns ar atopisko dermatītu parasti var apmeklēt bērnudārzu, skolu un sporta nodarbības. Atopiskais dermatīts nav lipīgs.

Aprūpētājiem vai skolotājiem var būt jāzina par nepieciešamību:

Atopiskais dermatīts pieaugušajiem

Atopiskais dermatīts var pirmo reizi sākties pieaugušā vecumā vai atgriezties pēc ilgstoša perioda bez simptomiem.

Pieaugušajiem īpaši svarīgi izslēgt:

Atopiskais dermatīts uz sejas un plakstiņiem

Sejas un plakstiņu āda ir plāna un jutīga, tāpēc ārstēšana šajās zonās jāizvēlas īpaši rūpīgi.

Atkārtotu sejas vai plakstiņu dermatītu var izraisīt ne tikai atopiskais dermatīts, bet arī:

Ja plakstiņu dermatīts atkārtojas vai neuzlabojas, var būt nepieciešama kontaktalerģijas izvērtēšana.

Atopiskais dermatīts uz rokām

Roku dermatītu var uzturēt gan atopiska nosliece, gan atkārtots kairinājums.

Paaugstināts risks ir cilvēkiem, kuri:

Ja roku dermatīts ir ilgstošs vai atkārtojas, jāizvērtē arī kairinājuma un alerģiskais kontaktdermatīts.

Par kontaktalergēniem, profesionālo kontaktdermatītu un aplikācijas testiem plašāk lasiet Medart rakstā Alerģiskais kontaktdermatīts.

Atopiskais dermatīts galvas matainajā daļā

Galvas ādas sausums, nieze un zvīņošanās var būt saistīta ar atopisko dermatītu, taču līdzīgi var izpausties:

Diagnozi nevar noteikt tikai pēc zvīņošanās vai niezes.

Kas izraisa atopiskā dermatīta uzliesmojumus?

Atopiskā dermatīta uzliesmojumu var veicināt sausa āda, karstums, svīšana, ziepes, berze, stress un infekcija

Atopiskā dermatīta pamatcēlonis nav tas pats, kas uzliesmojumu veicinošais faktors.

Uzliesmojumu var veicināt:

Sausa āda

Jo sausāka un vairāk bojāta ir ādas aizsargbarjera, jo vieglāk rodas nieze, kairinājums un iekaisums.

Aukstums un zems gaisa mitrums

Ziemā auksts gaiss, apkure un sauss gaiss telpās var palielināt ūdens zudumu no ādas.

Karstums un svīšana

Sviedri, karstums un berze var radīt dedzināšanu un pastiprināt niezi.

Karsts ūdens

Karsts ūdens var pastiprināt ādas sausumu un niezi. Mazgāšanai piemērotāks ir remdens ūdens.

Ziepes un mazgāšanas līdzekļi

Parastas ziepes, smaržoti dušas līdzekļi, agresīvi tīrīšanas līdzekļi un bieža roku mazgāšana var bojāt ādas aizsargbarjeru.

Berze un raupjš apģērbs

Vilna, raupji audumi, ciešs apģērbs, vīles un ilgstoša berze var pastiprināt niezi.

Stress un miega trūkums

Stress var pastiprināt niezi un kasīšanu, taču tas nav vienīgais slimības cēlonis. Atopiskais dermatīts nav tikai psiholoģiska slimība.

Ādas infekcijas

Bakteriāla vai vīrusu infekcija var izraisīt pēkšņu simptomu pasliktināšanos.

Darba un sadzīves kairinātāji

Dezinfekcijas līdzekļi, šķīdinātāji, tīrīšanas līdzekļi, putekļi, cements un ilgstošs darbs mitrā vidē var pasliktināt roku dermatītu.

Individuāli alergēni

Daļai pacientu simptomus var ietekmēt konkrēti pārtikas, elpceļu vai kontaktalergēni. Alergēnu nozīmi nevar noteikt tikai pēc atopiskā dermatīta diagnozes vai pozitīva analīžu rezultāta.

Vai atopiskais dermatīts ir alerģija?

Atopiskais dermatīts ir hroniska iekaisīga ādas slimība, nevis vienkārši alerģiska reakcija pret vienu noteiktu vielu.

Daļai pacientu vienlaikus var būt:

Tomēr šie stāvokļi nav automātiski atopiskā dermatīta cēlonis.

Par alerģijas veidiem, ādas dūriena testiem, specifiskā IgE analīzēm un ārstēšanas iespējām plašāk lasiet Medart rakstā par alerģiju.

Atopiskais dermatīts un pārtikas alerģija

Atopiskais dermatīts nav tas pats, kas pārtikas alerģija, un alerģiju testus izvēlas pēc simptomiem

Pārtikas alerģija var pastāvēt vienlaikus ar atopisko dermatītu, īpaši daļai mazu bērnu ar vidēji smagu vai smagu slimību. Tomēr pārtikas alerģija nav visu atopiskā dermatīta gadījumu cēlonis.

Kad ir pamatotas aizdomas par pārtikas alerģiju?

Pārtikas alerģija jāapsver, ja pēc konkrēta produkta atkārtotas lietošanas rodas skaidri un līdzīgi simptomi, piemēram:

Daļai bērnu ar vidēji smagu vai smagu, grūti kontrolējamu atopisko dermatītu ārsts var apsvērt mērķtiecīgu pārtikas alerģijas izvērtēšanu arī tad, ja tūlītēja reakcija nav skaidri novērota.

Vai nepieciešami alerģijas testi?

Alerģijas testi nav automātiski nepieciešami visiem pacientiem ar atopisko dermatītu.

Tos var apsvērt, ja:

Plaši testu paneļi “uz visu” var uzrādīt pozitīvus rezultātus pret produktiem, kurus pacients patiesībā panes.

Kāpēc pozitīvs tests ne vienmēr nozīmē alerģiju?

Pozitīvs ādas dūriena tests vai specifiskā IgE analīze var liecināt par sensibilizāciju — imūnsistēmas jutību pret konkrētu alergēnu.

Sensibilizācija vēl nepierāda, ka konkrētais produkts izraisa simptomus.

Rezultāts jāvērtē kopā ar:

Arī kopējais IgE līmenis viens pats neapstiprina un neizslēdz atopisko dermatītu.

Vai atopiskā dermatīta gadījumā jāievēro diēta?

Īpaša atopiskā dermatīta diēta nav nepieciešama visiem pacientiem.

Pārtikas produktus nevajadzētu izslēgt tikai tāpēc, ka cilvēkam ir atopiskais dermatīts.

Bez medicīniska pamatojuma nevajadzētu atteikties no:

Eliminācijas diētas riski bērniem

Nepamatoti uztura ierobežojumi bērniem var izraisīt:

Ja ārsts iesaka eliminācijas diētu, tai jābūt:

Ja tiek izslēgtas nozīmīgas produktu grupas, var būt nepieciešama uztura speciālista iesaiste.

Kas ir atopiskais maršs?

Atopiskais maršs raksturo iespējamu atopisku slimību attīstības secību.

Daļai bērnu pēc atopiskā dermatīta vēlāk var attīstīties:

Šāda norise nav neizbēgama. Ne visiem bērniem ar atopisko dermatītu attīstās citas alerģiskas slimības.

Kā diagnosticē atopisko dermatītu?

Atopiskā dermatīta diagnoze galvenokārt ir klīniska. Tas nozīmē, ka ārsts to nosaka pēc simptomiem, slimības gaitas un ādas apskates, nevis pēc vienas laboratoriskas analīzes.

Simptomu un slimības vēstures izvērtēšana

Ārstam ir svarīgi zināt:

Ādas apskate

Dermatologs izvērtē:

Vai diagnozi var noteikt ar asins analīzēm?

Nav vienas asins analīzes, kas droši apstiprinātu vai izslēgtu atopisko dermatītu.

Kopējais IgE var būt:

Tā rezultāts viens pats neapstiprina diagnozi un nenosaka slimības cēloni.

Kad nepieciešami papildu izmeklējumi?

Papildu izmeklējumi var būt nepieciešami, ja:

Kad nepieciešami aplikācijas jeb plākstera testi?

Aplikācijas testus var apsvērt, ja ir aizdomas, ka atopiskajam dermatītam pievienojusies kontaktalerģija.

Tas var būt aktuāli, ja:

Kā atšķirt atopisko dermatītu no citām ādas slimībām?

Stāvoklis Raksturīgākās pazīmes Iespējamās atšķirības no atopiskā dermatīta Kad nepieciešama ārsta apskate
Alerģiskais kontaktdermatīts Niezošs iekaisums pēc saskares ar konkrētu alergēnu Biežāk saistīts ar konkrētu produktu vai saskares vietu; var būt nepieciešami aplikācijas testi Ja reakcija atkārtojas, skar seju vai rokas vai izraisītājs nav skaidrs
Kairinājuma kontaktdermatīts Sausums, dedzināšana un plaisas pēc atkārtotas kairinātāju iedarbības Var attīstīties bez alerģijas, piemēram, biežas roku mazgāšanas dēļ Ja simptomi ir ilgstoši, sāpīgi vai traucē darbam
Seborejiskais dermatīts Zvīņas galvas ādā, uzacīs un deguna krokās Zvīņas var būt taukainākas, nieze nereti mazāk izteikta Ja diagnoze nav skaidra vai ārstēšana nepalīdz
Psoriāze Norobežoti, sabiezējuši un zvīņaini perēkļi Biežāk skar elkoņu un ceļu ārējās virsmas, galvas ādu un nagus Ja perēkļi ir noturīgi vai skarti nagi un locītavas
Kašķis Ļoti izteikta nieze, bieži stiprāka naktī Ir lipīgs; var vienlaikus skart vairākus mājsaimniecības locekļus Ja līdzīgi simptomi ir arī citiem ģimenes locekļiem
Sēnīšu infekcija Norobežoti, zvīņaini vai gredzenveida perēkļi Var būt izteiktāka mala un pakāpeniska izplatīšanās Ja perēklis palielinās vai pasliktinās pēc pretiekaisuma līdzekļa
Nātrene Pacelti, niezoši izsitumi, kas ātri parādās un pazūd Atsevišķs izsitums parasti saglabājas mazāk nekā 24 stundas un nezvīņojas Steidzami, ja ir elpas trūkums vai mēles un rīkles tūska
Bakteriāla infekcija Sāpes, strutas, dzeltenīgas kreveles un karsta āda Var strauji pasliktināties un būt saistīta ar drudzi Savlaicīgi, īpaši drudža un plaša iekaisuma gadījumā

Tabula ir paredzēta vispārīgai orientācijai, nevis pašdiagnostikai.

Atopiskā dermatīta un kontaktdermatīta atšķirības, iespējamie izraisītāji un diagnostika

Par izsitumiem pēc saskares ar kosmētiku, rotaslietām, matu krāsu, nagu gēlu vai citiem produktiem plašāk lasiet Medart rakstā Alerģiskie kontakta izsitumi.

Ne visi sausie vai niezošie izsitumi ir atopiskais dermatīts

Sausu, niezošu vai iekaisušu ādu var izraisīt:

Ilgstošu, atkārtotu, sāpīgu, strutainu, čūlojošu, asiņojošu vai neskaidru izsitumu gadījumā nepieciešama dermatologa apskate.

Kā ārstē atopisko dermatītu?

Atopiskā dermatīta ārstēšanu pielāgo:

Atopiskā dermatīta kontroles princips

Ikdienas ādas kopšana → provocējošo faktoru mazināšana → savlaicīga uzliesmojuma atpazīšana → pretiekaisuma ārstēšana → komplikāciju novēršana → ilgtermiņa kontroles plāns.

Atopiskā dermatīta ārstēšanas pakāpieni no ikdienas ādas kopšanas līdz sistēmiskai ārstēšanai

Emolienti un ikdienas ādas kopšana

Kas ir emolienti?

Emolienti ir ādas kopšanas līdzekļi, kas palīdz:

Tie pieejami losjonu, krēmu, balzamu un ziežu veidā.

Vai emolients ir tas pats, kas ārstnieciska ziede?

Nē.

Emolients palīdz mazināt sausumu un uzturēt ādas aizsargbarjeru.

Pretiekaisuma līdzeklis mazina aktīvu iekaisumu.

Daudziem pacientiem nepieciešami abi līdzekļu veidi. Emolients neaizvieto pretiekaisuma ārstēšanu, ja āda ir aktīvi iekaisusi.

Emolienta un pretiekaisuma līdzekļa atšķirības atopiskā dermatīta ārstēšanā

Cik bieži jālieto emolienti?

Nav viena universāla lietošanas biežuma visiem pacientiem.

Emolientus parasti lieto:

Kad uzklāt emolientu?

Emolientu ieteicams uzklāt drīz pēc mazgāšanās, kamēr āda vēl ir nedaudz mitra.

To uzklāj saudzīgi un nevajag intensīvi ierīvēt.

Ja vienlaikus lieto ārsta nozīmētu medikamentu, jāievēro ārstniecības speciālista norādījumi par līdzekļu uzklāšanas secību.

Krēms, balzams vai ziede?

Losjoni ir šķidrāki un var būt ērti lielākiem vai apmatotiem ādas laukumiem, bet ļoti sausai ādai var būt par vieglu.

Krēmi ir vieglāki un ātrāk iesūcas.

Balzami un ziedes ir taukaināki un var būt piemērotāki ļoti sausai vai sabiezējušai ādai.

Nav viena labākā emolienta visiem pacientiem. Svarīgi, lai līdzeklis:

Vai emolients var izraisīt kairinājumu vai kontaktalerģiju?

Jā. Arī jutīgai ādai paredzēti produkti var saturēt:

Ja pēc konkrēta līdzekļa āda atkārtoti kļūst izteikti iekaisusi, tā lietošana jāpārtrauc un jākonsultējas ar ārstu.

Marķējumi “dabīgs”, “hipoalerģisks” vai “dermatoloģiski pārbaudīts” negarantē, ka produkts būs piemērots ikvienam.

Mazgāšanās atopiskā dermatīta gadījumā

Atopisko ādu drīkst mazgāt. Mazgāšanās palīdz notīrīt sviedrus, kairinātājus, kreveles un netīrumus.

Tomēr pārāk karsts ūdens, ilga mazgāšanās un agresīvi mazgāšanas līdzekļi var palielināt sausumu.

Ieteicams:

Nav viena obligāta mazgāšanās režīma visiem pacientiem. To pielāgo ādas stāvoklim, vecumam un ikdienas aktivitātēm.

Atopiskās ādas kopšana dažādās situācijās

Ziemā

Pēc nepieciešamības izvēlieties taukaināku emolientu.

Izvairieties no pārkurinātām telpām.

Pasargājiet ādu no auksta vēja.

Tieši uz ādas valkājiet mīkstu apģērbu.

Vasarā

Izvairieties no pārkaršanas.

Pēc svīšanas saudzīgi noskalojiet ādu.

Saules aizsarglīdzekli vispirms izmēģiniet nelielā ādas laukumā.

Pēc peldēšanās noskalojiet hloru, sāli vai smiltis un uzklājiet emolientu.

Saule ne vienmēr uzlabo atopisko dermatītu. Daļai pacientu simptomus var pastiprināt karstums, svīšana, saules aizsarglīdzekļi vai smiltis.

Pēc sportošanas

Noskalojiet sviedrus ar remdenu ūdeni.

Ādu neberziet.

Pārģērbieties sausā apģērbā.

Uzklājiet emolientu, ja āda kļuvusi sausa.

Darbā un skolā

Ja atopiskais dermatīts skar rokas vai citas regulāri kairinātas zonas, var būt nepieciešams:

Ādas iekaisuma ārstēšana

Lokāli kortikosteroīdi

Lokāli kortikosteroīdi ir efektīvi pretiekaisuma līdzekļi, kurus uzklāj uz aktīvi iekaisušas ādas.

Preparāta stiprumu, formu, lietošanas ilgumu un uzklāšanas vietu izvēlas atbilstoši pacienta vecumam, ķermeņa zonai un iekaisuma smagumam.

Uz sejas, plakstiņiem, dzimumorgānu zonā un ādas krokās nepieciešama īpaša piesardzība. Tas nenozīmē, ka kortikosteroīdus šajās vietās nekad nelieto. Atsevišķos gadījumos ārsts var nozīmēt piemērotas iedarbības līdzekli uz ierobežotu laiku.

Pareizi lietoti lokāli kortikosteroīdi nav pielīdzināmi sistēmiskiem kortikosteroīdiem.

Blakusparādību risks palielinās, ja:

Arī nepietiekama iekaisuma ārstēšana var būt nevēlama, jo tā paildzina uzliesmojumu, niezi un kasīšanu.

Lokāli nesteroīdi pretiekaisuma līdzekļi

Atsevišķās ķermeņa vietās vai ilgtermiņa kontrolē ārsts var izvēlēties lokālus nesteroīdus pretiekaisuma līdzekļus.

Tie var būt īpaši noderīgi:

Konkrēta līdzekļa izvēle ir atkarīga no pacienta vecuma, slimības lokalizācijas un smaguma.

Uzturošā jeb proaktīvā ārstēšana

Daļai pacientu iekaisums bieži atkārtojas vienās un tajās pašās vietās.

Šādos gadījumos ārsts var nozīmēt periodisku pretiekaisuma līdzekļa lietošanu bieži skartajās zonās arī pēc redzamā iekaisuma mazināšanās.

Vienlaikus turpina lietot emolientus.

Mitrie apliekamie

Mitrie apliekamie jeb mitro ietīšanas metode var palīdzēt izteikta uzliesmojuma gadījumā.

Uz ādas uzklāj emolientu vai ārsta nozīmētu medikamentu, pēc tam to pārklāj ar mitru un sausu auduma kārtu.

Šo metodi ieteicams izmantot pēc ārstniecības speciālista norādījuma, jo nepareiza lietošana var:

Mitrie apliekamie nav piemēroti inficētas ādas patvaļīgai ārstēšanai.

Antihistamīni

Antihistamīni neārstē atopiskā dermatīta pamata iekaisumu un ne vienmēr būtiski mazina niezi.

Ārsts tos var apsvērt, ja pacientam vienlaikus ir:

Tie nav galvenā atopiskā dermatīta ārstēšana.

Antibiotikas un pretmikrobu līdzekļi

Antibiotikas nav nepieciešamas katra uzliesmojuma gadījumā.

Tās lieto, ja ārsts konstatē bakteriālu infekciju vai ir pamatotas aizdomas par to.

Profilaktiska vai ilgstoša antibiotiku lietošana bez skaidras indikācijas nav ieteicama.

Kad ar krēmu vien nepietiek?

Emolients palīdz sausai ādai, bet aktīva iekaisuma gadījumā ar to vien var nepietikt.

Dermatologa konsultācija nepieciešama, ja:

Kā novērtē atopiskā dermatīta smagumu?

Slimības smagumu nenosaka tikai izsitumu laukuma lielums.

Ārsts vērtē:

Pazīme Viegls atopiskais dermatīts Vidēji smags atopiskais dermatīts Smags atopiskais dermatīts
Ādas izmaiņas Atsevišķi, nelieli sausi vai iekaisuši laukumi Vairākas vai regulāri skartas zonas Plaši vai ļoti izteikti ādas bojājumi
Nieze Periodiska Bieža vai izteikta Gandrīz nepārtraukta vai ļoti stipra
Miegs Parasti netraucēts Atkārtoti miega traucējumi Būtiski miega traucējumi
Ikdiena Neliela ietekme Traucē atsevišķām aktivitātēm Būtiski traucē darbu, mācības vai ģimenes dzīvi
Ārstēšana Emolienti un epizodiska lokālā terapija Regulāra ārsta uzraudzīta pretiekaisuma terapija Var būt nepieciešama fototerapija vai sistēmiska ārstēšana

Šī tabula nav paredzēta pašdiagnostikai. Arī neliels iekaisuma laukums uz sejas, plakstiņiem vai rokām var būt klīniski nozīmīgs.

Klīniskajā praksē ārsts var izmantot standartizētus novērtēšanas rīkus, piemēram:

Vidēji smaga un smaga atopiskā dermatīta ārstēšana

Fototerapija

Fototerapijā ādu ārstē ar kontrolētu ultravioletās gaismas devu.

Tā var būt piemērota atsevišķiem pacientiem ar plašu vai grūti kontrolējamu slimību. Fototerapiju veic medicīniskā uzraudzībā.

Tradicionāla sistēmiska ārstēšana

Atsevišķos gadījumos dermatologs var nozīmēt medikamentus, kas ietekmē imūnsistēmas darbību visā organismā.

Šādai ārstēšanai nepieciešama regulāra:

Sistēmiski kortikosteroīdi parasti nav piemēroti ilgtermiņa atopiskā dermatīta kontrolei, jo pēc ārstēšanas pārtraukšanas iespējams slimības saasinājums un ilgstošai lietošanai ir būtiski riski.

Bioloģiskā terapija

Bioloģiskie medikamenti mērķtiecīgi ietekmē noteiktus atopiskā dermatīta iekaisuma mehānismus.

Tie paredzēti noteiktiem pacientiem ar vidēji smagu vai smagu slimību, kuru nav iespējams pietiekami kontrolēt ar lokālu ārstēšanu.

Cita mērķterapija

Atsevišķiem pacientiem var izmantot iekšķīgi lietojamus mērķterapijas medikamentus, tostarp noteiktus Jak inhibitorus.

Pirms ārstēšanas un tās laikā ārstam jāizvērtē:

Konkrētu terapiju izvēlas dermatologs. Zāļu pieejamība, apstiprinātais vecums un kompensācijas nosacījumi laika gaitā var mainīties.

Grūtniecība un zīdīšana

Grūtniecības un zīdīšanas laikā atopiskā dermatīta ārstēšana jāpielāgo individuāli.

Nevajadzētu patvaļīgi:

Ārsts izvērtē slimības smagumu, ārstēšanas nepieciešamību un konkrētās terapijas drošumu.

Atopiskais dermatīts un ādas infekcijas

Kāpēc infekciju risks ir paaugstināts?

Bojāta ādas aizsargbarjera un kasīšana rada mikroplaisas, pa kurām ādā vieglāk nonāk baktērijas un vīrusi.

Bakteriālas infekcijas pazīmes

Par bakteriālu infekciju var liecināt:

Ādas infekcijas pazīmes atopiskā dermatīta gadījumā: sāpes, strutas, kreveles, pūslīši un drudzis

Herpētiskā ekzēma

Herpētiskā ekzēma ir potenciāli nopietna herpes simplex vīrusa infekcija, kas var strauji izplatīties atopiskā dermatīta skartajā ādā.

Raksturīgas pazīmes var būt:

Aizdomu gadījumā nepieciešama steidzama medicīniska izvērtēšana tajā pašā dienā.

Ja skarta acu zona, palīdzība jāmeklē nekavējoties, jo infekcija var apdraudēt redzi.

Kā atopiskais dermatīts ietekmē dzīves kvalitāti?

Atopiskā dermatīta smagumu nosaka ne tikai redzamās ādas izmaiņas.

Miegs

Nakts nieze var:

Mācības un darbs

Slikts miegs, sāpes, roku plaisas un nepieciešamība bieži kopt ādu var traucēt mācībām un darbam.

Emocionālā pašsajūta

Redzami izsitumi, hroniska nieze un ārstēšanas slogs var veicināt:

Emocionālā ietekme ir daļa no slimības smaguma izvērtējuma, nevis maznozīmīgs blakus apstāklis.

Ģimenes ikdiena

Bērna nakts nieze var traucēt visas ģimenes miegu. Vecāki var izjust satraukumu par uzturu, zāļu lietošanu un slimības nākotni.

Skaidrs ārstēšanas plāns palīdz mazināt nedrošību.

Atopiskā dermatīta rīcības plāns

Ikdienā

Regulāri lietojiet emolientu.

Mazgājiet ādu saudzīgi.

Izvairieties no individuāli konstatētiem kairinātājiem.

Nepārtrauciet ādas kopšanu arī mierīgā periodā.

Uzliesmojuma laikā

Savlaicīgi sāciet ārsta nozīmēto pretiekaisuma ārstēšanu.

Turpiniet lietot emolientu.

Samaziniet svīšanu, berzi un pārkaršanu.

Centieties pārraut niezes–kasīšanās loku.

Ja parādās infekcijas pazīmes

Sazinieties ar ārstu.

Nelietojiet antibiotikas patvaļīgi.

Nelieciet mitros apliekamos uz iespējami inficētas ādas bez speciālista norādījuma.

Steidzami

Steidzama palīdzība nepieciešama, ja parādās:

Mīti un fakti par atopisko dermatītu

Mīts: atopiskais dermatīts vienmēr ir pārtikas alerģija

Fakts: atopiskais dermatīts ir hroniska iekaisīga ādas slimība. Pārtikas alerģija var pastāvēt vienlaikus, bet nav visu gadījumu cēlonis.

Mīts: bērnam obligāti jāizslēdz piens, olas un glutēns

Fakts: nepamatotas eliminācijas diētas var radīt uzturvielu trūkumu un augšanas traucējumus.

Mīts: lokāli kortikosteroīdi vienmēr ir bīstami

Fakts: tie ir efektīvi pretiekaisuma līdzekļi, ja tos lieto pareizā stiprumā, atbilstošajā ķermeņa zonā un ārsta norādītajā ilgumā.

Mīts: atopisku ādu nedrīkst mazgāt katru dienu

Fakts: mazgāties drīkst, taču jāizvairās no karsta ūdens, ilgstošas mazgāšanās un agresīviem mazgāšanas līdzekļiem.

Mīts: “dabīgs” vai “hipoalerģisks” produkts nevar izraisīt reakciju

Fakts: arī dabīgas sastāvdaļas, smaržvielas un konservanti var izraisīt kairinājumu vai kontaktalerģiju.

Mīts: antihistamīni ārstē atopiskā dermatīta iekaisumu

Fakts: antihistamīni neārstē slimības pamata iekaisumu un nav galvenā atopiskā dermatīta terapija.

Ko nedrīkst darīt atopiskā dermatīta gadījumā?

Nevajadzētu:

Kad jāvēršas pie dermatologa?

Dermatologa konsultācija nepieciešama, ja:

Kad bērnam nepieciešama pediatra konsultācija?

Pediatra vai ģimenes ārsta konsultācija nepieciešama, ja:

Kad var būt nepieciešama alergologa konsultācija?

Alergologa konsultācija var būt nepieciešama, ja vienlaikus ir aizdomas par:

Kad nepieciešama steidzama vai neatliekama palīdzība?

Steidzami jāvēršas pēc medicīniskas palīdzības, ja:

Elpas trūkums, sēkšana, mēles vai rīkles tūska, ģībonis vai apjukums nav tipiskas lokalizēta atopiskā dermatīta izpausmes. Tās var liecināt par smagu alerģisku reakciju, kuras gadījumā nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Kā sagatavoties ārsta konsultācijai?

Pirms konsultācijas ieteicams:

Medicīniska atruna

Šajā rakstā sniegtā informācija ir paredzēta informatīviem un izglītojošiem nolūkiem un neaizstāj dermatologa konsultāciju, diagnostiku vai individuāli nozīmētu ārstēšanu. Atopiskajam dermatītam līdzīgas ādas izmaiņas var izraisīt arī kontaktdermatīts, infekcijas, psoriāze, kašķis, sēnīšu slimības un citi veselības stāvokļi. Ja izsitumi ir plaši, sāpīgi, strutaini, strauji pasliktinās, traucē miegu vai nepāriet, nepieciešama ārstniecības speciālista konsultācija. Elpas trūkuma, mēles vai rīkles tūskas, ģīboņa vai straujas vispārējā stāvokļa pasliktināšanās gadījumā nekavējoties jāmeklē neatliekama medicīniskā palīdzība.

Atsauces un autoritatīvi avoti

Satura autors

Dermatoloģe Dr. med. Dace Buile

Biežāk uzdotie jautājumi

Papildus jautājumi dermatologam par atopisko dermatītu

Atopiskā dermatīta ārstēšanas konsultāciju cenas

Vizītes kopējās izmaksas sastāda konsultācijas cena un tās laikā veiktās procedūras atbilstoši pakalpojumu saraksta izcenojumam.
Kvalifikācijas līmenis Klīnikas klienti Pirmā vizīte
Klīnikas vadītāja 76 € 80 €
Dr. Med. 66.50 € 70 €
Augsti kvalificēts ārsts 57 € 60 €
Ārsts 45 € 55 €

Klīnikas dermatologi

Klīnikas vadītāja

Dermatoloģe Dr. Med. docente Māra Rone-Kupfere

Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Dr. Med.

Dermatoloģe Dr. med. Dace Buile

Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Augsti kvalificēti ārsti

Dermatoloģe Gunita Buiksa

Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Dermatoloģe Ilona Zablocka

Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Dermatoloģe Zanda Bogdanova

Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Pieteikties vizītei

Mēs ar Jums sazināsimies, lai atgādinātu par vizītes laiku!
Pieteikties vizītei

Uzdot jautājumu

Vārds *
E-pasts *
Uzdot jautājumu *

Paldies par Jūsu jautājumu!

Speciālists sazināsies ar Jums tuvākajā laikā