Alerģija

Alerģija ir pastiprināta imūnsistēmas reakcija pret alergēnu — vielu, kas lielākajai daļai cilvēku parasti nerada veselības problēmas. Alerģija var izpausties uz ādas, acīs, degunā, elpceļos, gremošanas sistēmā vai smagos gadījumos skart visu organismu.

Alerģiskas reakcijas var būt ļoti atšķirīgas. Vienam cilvēkam alerģija izpaužas ar šķaudīšanu un acu asarošanu pavasarī, citam — ar niezošiem izsitumiem, nātreni, tūsku, vēdera sāpēm, vemšanu vai elpas trūkumu. Dažreiz simptomi sākas dažu minūšu laikā pēc saskares ar alergēnu, bet citreiz attīstās tikai pēc vairākām stundām vai dienām.

Medart dermatoloģiskajā praksē īpaši svarīgas ir alerģijas ādas izpausmes — ādas alerģija, kontaktalerģija, alerģisks kontaktdermatīts, nātrene, angioedēma, kontakturtikārija, atopiskais dermatīts, sejas un plakstiņu dermatīts, roku un kāju dermatīts, kā arī pseidoalerģiskas jeb alerģijai līdzīgas reakcijas. Tomēr alerģija nav tikai ādas problēma. Tā var būt saistīta arī ar pārtiku, ziedputekšņiem, putekļu ērcītēm, dzīvniekiem, medikamentiem, lateksu, kukaiņu dzēlieniem, kosmētiku vai darba vides vielām.

Alerģiju nav droši noteikt tikai pēc viena simptoma vai viena analīžu rezultāta. Svarīgākais ir saprast, kad simptomi parādās, ar ko tie varētu būt saistīti, vai tie atkārtojas un vai testa rezultāti atbilst reālajām sūdzībām.

Kas ir alerģija?

Alerģija rodas tad, ja imūnsistēma kļūdaini uztver kādu parasti nekaitīgu vielu kā apdraudējumu un sāk pret to pārmērīgu aizsargreakciju. Šo vielu sauc par alergēnu. Saskaroties ar alergēnu, organismā var aktivizēties iekaisuma vielas, piemēram, histamīns, kas izraisa niezi, apsārtumu, pietūkumu, šķaudīšanu, iesnas, acu asarošanu, nātreni vai citus simptomus.

Alerģiska reakcija var būt tūlītēja vai aizkavēta. Tūlītējas reakcijas bieži sākas dažu minūšu līdz pāris stundu laikā pēc saskares ar alergēnu, piemēram, pēc konkrēta pārtikas produkta, medikamenta, kukaiņa dzēliena vai lateksa iedarbības. Aizkavētas reakcijas var parādīties pēc vairākām stundām vai dienām. Tas raksturīgi, piemēram, kontaktalerģijai pret niķeli, smaržvielām, konservantiem, matu krāsām, kosmētikas sastāvdaļām vai darba vides ķīmiskām vielām.

Svarīgi saprast, ka alerģija nav viens konkrēts simptoms. Tā ir imūnsistēmas reakcijas veids, kas dažādiem cilvēkiem var izpausties atšķirīgi.

Kā rodas alerģiska reakcija?

Lai attīstītos alerģija, organisms vispirms var kļūt jutīgs pret konkrētu alergēnu. Šo procesu sauc par sensibilizāciju. Sensibilizācija nozīmē, ka imūnsistēma ir “iepazinusi” alergēnu un nākamās saskares laikā var reaģēt ar simptomiem.

Tomēr sensibilizācija ne vienmēr nozīmē slimību. Cilvēkam var būt pozitīvs alerģijas tests pret kādu alergēnu, bet reālajā dzīvē simptomi var neparādīties. Tieši tāpēc alerģijas diagnostikā nepietiek tikai ar analīzi vai ādas testu. Ārstam jāvērtē, vai testa rezultāts sakrīt ar pacienta sūdzībām un reakciju dzīvē.

Alerģiskas reakcijas var būt saistītas ar dažādiem imūnmehānismiem. Daļa alerģiju ir saistīta ar imūnglobulīnu E jeb IgE antivielām. Šādas reakcijas bieži ir ātrākas un var būt saistītas ar pārtiku, ziedputekšņiem, dzīvniekiem, putekļu ērcītēm, lateksu vai kukaiņu indi. Citas reakcijas, piemēram, alerģisks kontaktdermatīts, ir aizkavētas un saistītas ar šūnu imūnreakciju.

Kas ir alergēni?

Alergēni ir vielas, kas jutīgiem cilvēkiem var izraisīt alerģisku reakciju. Tie var atrasties gaisā, pārtikā, medikamentos, kosmētikā, sadzīves ķīmijā, darba vidē vai uz dažādām virsmām, kas nonāk saskarē ar ādu.

Biežākie alergēni ir:

• ziedputekšņi;
• mājas putekļu ērcītes;
• dzīvnieku blaugznas, siekalas un ādas daļiņas;
• pelējuma sēnītes;
• pārtikas produkti;
• medikamenti;
• kukaiņu inde;
• latekss;
• niķelis un citi metāli;
• smaržvielas;
• konservanti;
• kosmētikas sastāvdaļas;
• matu krāsas;
• gumijas un līmju sastāvdaļas;
• darba vides ķīmiskās vielas.

Dažiem cilvēkiem simptomus izraisa viens skaidrs alergēns, citiem — vairāki. Reakcijas smagums var būt atkarīgs no alergēna daudzuma, saskares veida, ādas vai gļotādas stāvokļa, sezonas, infekcijām, stresa, blakusslimībām un lietotajiem medikamentiem.

Biežākie alerģijas simptomi

Alerģijas simptomi var skart vienu ķermeņa daļu vai vairākas orgānu sistēmas vienlaikus. Dažreiz simptomi ir viegli un pārejoši, bet citreiz tie var būt smagi un prasa neatliekamu palīdzību.

Biežākie alerģijas simptomi ir:

• nieze;
• ādas apsārtums;
• izsitumi;
• nātrene;
• ādas vai gļotādu pietūkums;
• šķaudīšana;
• tekošs vai aizlikts deguns;
• acu asarošana;
• acu apsārtums vai nieze;
• klepus;
• sēkšana;
• elpas trūkums;
• spiedoša sajūta krūtīs;
• slikta dūša;
• vemšana;
• vēdera sāpes;
• caureja;
• reibonis vai ģībonis smagas reakcijas gadījumā.

Ne visi izsitumi, nieze, iesnas vai gremošanas traucējumi nozīmē alerģiju. Līdzīgus simptomus var izraisīt infekcijas, kairinājums, hroniskas ādas slimības, autoimūnas slimības, medikamentu blaknes, kukaiņu kodumi vai citi iemesli.

Ādas alerģijas simptomi

Āda ir viena no biežākajām vietām, kur alerģija kļūst redzama. Ādas alerģija var izpausties pēkšņi vai attīstīties pakāpeniski. Tā var būt lokalizēta vienā vietā vai izplatīties plašāk.

Ādas alerģijai raksturīgi:

• nieze;
• apsārtums;
• izsitumi;
• nātrene;
• pietūkums;
• pūslīši;
• sausa vai zvīņojoša āda;
• plaisas;
• dedzinoša sajūta;
• ādas sabiezējums ilgstoša iekaisuma gadījumā;
• ekzēmai līdzīgi ādas bojājumi.

Ādas alerģija nav viena konkrēta diagnoze. Tā ir kopīgs apzīmējums dažādām reakcijām, kas izpaužas uz ādas. Vienam pacientam tā var būt nātrene, citam — alerģisks kontaktdermatīts, atopiskā dermatīta paasinājums, kontakturtikārija vai alerģijai līdzīga reakcija, kas nav klasiskā IgE mediēta alerģija.

Tāpēc dermatoloģijā svarīgi vērtēt ne tikai to, ka āda niez vai ir apsārtusi, bet arī to, kā izsitumi izskatās, cik ātri tie parādās, cik ilgi saglabājas, kurā ķermeņa vietā tie atrodas un vai ir saistība ar pārtiku, medikamentiem, kosmētiku, darba vidi, rotaslietām, cimdiem vai citiem kontaktiem.

Pēkšņi, pacelti un ļoti niezoši izsitumi, kas maina atrašanās vietu, vairāk raksturīgi akūtai nātrenei jeb urtikārijai. Aizkavēts apsārtums, nieze, pūslīši, sausums un plaisas kontakta vietā vairāk liecina par kontaktdermatītu. Sausa, hroniski iekaisusi un atkārtoti niezoša āda var būt atopiskā dermatīta pazīme. Savukārt sejas un plakstiņu iekaisums bieži saistīts ar kosmētiku, acu pilieniem, nagu kosmētiku, matu krāsām vai smaržvielām, un par to plašāk lasāms rakstā Sejas un acu plakstiņu dermatīts.

Ilgstošu, atkārtotu vai neskaidru ādas simptomu gadījumā nepieciešama dermatologa apskate.

Deguna, acu un elpceļu simptomi

Alerģija bieži skar deguna, acu un elpceļu gļotādas. Tas īpaši raksturīgi ziedputekšņu, putekļu ērcīšu, dzīvnieku vai pelējuma alerģijai.

Deguna un acu simptomi var būt:

• bieža šķaudīšana;
• tekošs deguns;
• aizlikts deguns;
• nieze degunā;
• nieze kaklā vai aukslējās;
• acu asarošana;
• acu apsārtums;
• plakstiņu pietūkums;
• dedzināšana vai smilšu sajūta acīs.

Elpceļu simptomi var būt:

• klepus;
• sēkšana;
• elpas trūkums;
• spiedoša sajūta krūtīs;
• slodzes panesības pasliktināšanās;
• astmas simptomu pastiprināšanās.

Elpas trūkums, sēkšana vai spiedoša sajūta krūtīs nav simptomi, kurus vajadzētu ignorēt. Tie var būt saistīti ar bronhiālo astmu vai smagu alerģisku reakciju, tāpēc nepieciešama ārsta izvērtēšana.

Gremošanas simptomi

Pārtikas alerģija var skart arī gremošanas sistēmu. Simptomi var parādīties ātri pēc konkrēta produkta lietošanas vai attīstīties pakāpeniskāk.

Iespējamie simptomi ir:

• nieze mutē;
• lūpu, mēles vai rīkles pietūkums;
• slikta dūša;
• vemšana;
• vēdera sāpes;
• caureja;
• vēdera pūšanās;
• bērniem — nemiers, atteikšanās no ēdiena vai slikts svara pieaugums, ja problēma ir ilgstoša.

Gremošanas simptomi vien ne vienmēr nozīmē pārtikas alerģiju. Tos var izraisīt arī pārtikas nepanesība, infekcija, kairinātas zarnas sindroms, fermentu trūkums vai citi gremošanas traucējumi. Tāpēc pārtikas produktu izslēgšana no uztura jāveic pārdomāti un pamatoti, īpaši bērniem.

Kad alerģija var būt bīstama?

Alerģija var būt bīstama, ja reakcija kļūst sistēmiska — tā skar ne tikai vienu vietu, bet vairākas orgānu sistēmas vai traucē elpošanu un asinsriti.

Neatliekama palīdzība nepieciešama, ja parādās:

• apgrūtināta elpošana;
• sēkšana;
• spiedoša sajūta krūtīs;
• strauja lūpu, mēles, sejas vai rīkles tūska;
• balss aizsmakums pēc iespējamā alergēna iedarbības;
• ģībonis;
• izteikts reibonis;
• apjukums;
• straujš vājums;
• plaša nātrene kopā ar tūsku vai elpošanas traucējumiem;
• reakcija pēc pārtikas, medikamenta vai kukaiņa dzēliena, kas strauji pasliktinās.

Šādos gadījumos nevajag gaidīt, vai simptomi pāries paši. Jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Anafilakse — kad nepieciešama neatliekama palīdzība?

Anafilakse ir smaga, strauja un potenciāli dzīvībai bīstama alerģiska reakcija. Tā var attīstīties pēc saskares ar pārtikas alergēnu, medikamentu, kukaiņa dzēlienu, lateksu vai citu alergēnu. Anafilakse var skart ādu, elpceļus, sirds un asinsvadu sistēmu un gremošanas sistēmu vienlaikus.

Anafilakse var izpausties ar nātreni, tūsku, elpas trūkumu, sēkšanu, rīkles spiediena sajūtu, vemšanu, vēdera sāpēm, reiboni, asinsspiediena krišanos vai ģīboni. Dažiem cilvēkiem ādas simptomi var nebūt izteikti, tāpēc smagu reakciju nedrīkst vērtēt tikai pēc izsitumu klātbūtnes.

Cilvēkiem, kuriem jau iepriekš bijusi anafilakse vai ārsts konstatējis augstu smagas reakcijas risku, var tikt nozīmēts individuāls neatliekamās rīcības plāns. Šāda plāna ievērošana ir īpaši svarīga pārtikas, medikamentu vai kukaiņu indes alerģijas gadījumā.

Biežākie alerģijas cēloņi

Alerģiju var izraisīt dažādi alergēni. Daļa no tiem iedarbojas caur elpceļiem, daļa — caur ādu, gremošanas sistēmu vai injekciju veidā, piemēram, medikamenti vai kukaiņa dzēliens.

Pārtikas alergēni

Pārtikas alerģiju biežāk izraisa:

• piens;
• olas;
• kvieši;
• soja;
• zemesrieksti;
• koku rieksti;
• zivis;
• vēžveidīgie;
• sezams.

Pārtikas alerģijas izpausmes var būt vieglas, bet var būt arī smagas. Reakcijas smagumu ne vienmēr iespējams paredzēt tikai pēc iepriekšējās pieredzes. Ja pēc pārtikas lietošanas ir bijusi tūska, elpošanas traucējumi, ģībonis vai smaga nātrene, nepieciešama ārsta izvērtēšana.

Gaisa alergēni

Gaisa alergēni visbiežāk izraisa deguna, acu un elpceļu simptomus. Tie var būt:

• ziedputekšņi;
• mājas putekļu ērcītes;
• dzīvnieku blaugznas;
• dzīvnieku siekalas un ādas daļiņas;
• pelējuma sēnītes.

Ziedputekšņu alerģijai raksturīga sezonalitāte — simptomi pastiprinās noteiktos gada laikos. Putekļu ērcīšu alerģija biežāk ir visu gadu un var pastiprināties guļamistabā, naktī vai no rīta.

Kontaktalergēni

Kontaktalerģija rodas, kad āda nonāk saskarē ar vielu, pret kuru cilvēks ir sensibilizējies. Biežākie kontaktalergēni ir:

• niķelis;
• hroms;
• kobalts;
• smaržvielas;
• konservanti;
• matu krāsu sastāvdaļas;
• kosmētikas līdzekļi;
• nagu kopšanas līdzekļi;
• latekss;
• gumijas sastāvdaļas;
• līmes;
• darba vides ķīmiskās vielas;
• dezinfekcijas un tīrīšanas līdzekļi.

Kontaktalerģija bieži ir hroniska vai atkārtota, jo cilvēks var ilgstoši nezināt, kura viela izraisa reakciju. Šādos gadījumos nozīmīga ir dermatologa apskate un aplikācijas jeb plākstera testi.

Medikamenti, latekss un kukaiņu dzēlieni

Medikamentu alerģija var būt viegla, bet var būt arī smaga. Tā var izpausties ar izsitumiem, nātreni, tūsku, elpas trūkumu vai sistēmisku reakciju. Aizdomu gadījumā svarīgi pierakstīt medikamenta nosaukumu, lietošanas laiku, simptomu sākumu un reakcijas aprakstu. Nedrīkst pašam atkārtoti “pārbaudīt” aizdomīgo medikamentu.

Kukaiņu dzēliena alerģija var izpausties ar lielu lokālu pietūkumu vai sistēmisku reakciju. Ja pēc dzēliena parādās elpas trūkums, reibonis, ģībonis, plaša nātrene vai sejas un rīkles tūska, nepieciešama neatliekama palīdzība.

Latekss var izraisīt gan ādas reakcijas, gan tūlītējas alerģiskas reakcijas. Tas ir īpaši svarīgi cilvēkiem, kuri bieži saskaras ar medicīnas cimdiem, noteiktiem medicīnas piederumiem vai profesionālās vides materiāliem.

Alerģijas veidi

Alerģija nav viena slimība ar vienādu izpausmi visiem pacientiem. Zemāk aprakstīti biežākie alerģijas veidi un alerģijai līdzīgi stāvokļi, kas pacientiem rada praktiskus jautājumus.

Ādas alerģija

Ādas alerģija var būt saistīta ar pārtiku, medikamentiem, kontaktalergēniem, kukaiņu kodumiem, kosmētiku vai citām vielām. Tā var izpausties ar niezi, izsitumiem, apsārtumu, nātreni, tūsku, pūslīšiem, sausumu vai ekzēmai līdzīgu ādas iekaisumu.

Svarīgi atcerēties, ka ādas alerģiju var atdarināt arī citas slimības. Piemēram, sēnīšu infekcija, kašķis, bakteriāla infekcija, rozācija, psoriāze, seborejiskais dermatīts, atopiskais dermatīts un citas ādas slimības var radīt niezi vai izsitumus. Tāpēc ilgstošas vai atkārtotas ādas sūdzības jāizvērtē dermatologam.

Atopiskais dermatīts

Atopiskais dermatīts ir hroniska iekaisīga ādas slimība, kurā svarīga nozīme ir ādas barjeras traucējumiem, iedzimtai nosliecei un iekaisumam. To bieži saista ar alerģisku noslieci, tomēr atopiskais dermatīts nav vienkārši “alerģija uz ādas”.

Atopiskā dermatīta gadījumā āda bieži ir sausa, jutīga, niezoša un iekaisusi. Slimība var noritēt ar paasinājumiem un uzlabojumiem. Alergēni dažiem pacientiem var pasliktināt slimības gaitu, bet tie ne vienmēr ir galvenais iemesls.

Atopiskā dermatīta ārstēšanā svarīga ir ādas barjeras atjaunošana, regulāra mitrināšana, iekaisuma kontrole un provocējošo faktoru atpazīšana. Alerģijas testi jāveic mērķtiecīgi, nevis automātiski visiem pacientiem.

Akūta nātrene jeb urtikārija

Akūta nātrene jeb urtikārija izpaužas ar pēkšņiem, paceltiem, ļoti niezošiem izsitumiem, kas var mainīt atrašanās vietu un izzust dažu stundu laikā. Dažreiz nātrene ir saistīta ar alerģiju, bet bieži to var izraisīt arī infekcijas, medikamenti, pārtika, fiziski faktori vai citi iemesli.

Nātrenes gadījumā pacientiem bieži šķiet, ka vainīgs ir kāds konkrēts produkts, tomēr tas ne vienmēr apstiprinās. Tāpēc svarīgi vērtēt reakcijas laiku, simptomu atkārtošanos un iespējamos izraisītājus.

Ja nātrene kombinējas ar sejas, lūpu, mēles vai rīkles tūsku, elpas trūkumu, reiboni vai ģīboni, nepieciešama neatliekama palīdzība.

Angioedēma

Angioedēma ir dziļāks ādas vai gļotādu pietūkums. Tā var skart lūpas, plakstiņus, seju, mēli, rīkli, rokas, pēdas vai citas ķermeņa daļas. Angioedēma var būt saistīta ar alerģisku reakciju, nātreni, medikamentiem vai citiem mehānismiem.

Īpaši bīstama ir mēles, rīkles vai elpceļu tūska, jo tā var apgrūtināt elpošanu. Ja tūska strauji progresē vai parādās elpas trūkums, jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Angioedēmas cēlonis ne vienmēr ir klasiska alerģija, tāpēc atkārtotu epizožu gadījumā nepieciešama ārsta izvērtēšana.

Kontakturtikārija

Kontakturtikārija ir ātra ādas reakcija, kas parādās pēc tiešas saskares ar konkrētu vielu. Tā var izpausties ar niezi, apsārtumu, pietūkumu vai nātrenei līdzīgiem izsitumiem kontakta vietā.

Kontakturtikārija atšķiras no alerģiska kontaktdermatīta. Kontakturtikārija parasti parādās ātri, bet kontaktdermatīts biežāk attīstās pēc vairākām stundām vai dienām. Izraisītāji var būt latekss, pārtikas produkti, dzīvnieku izcelsmes vielas, kosmētika vai profesionālās vides alergēni.

Ja kontakturtikārija saistīta ar elpceļu simptomiem, tūsku vai vispārēju reakciju, nepieciešama steidzama medicīniska izvērtēšana.

Kontaktalerģija un kontaktdermatīts

Kontaktalerģija ir aizkavēta alerģiska reakcija pēc ādas saskares ar konkrētu vielu. Tā var attīstīties arī pret vielu, kas iepriekš lietota ilgstoši bez acīmredzamām problēmām. Piemēram, cilvēks gadiem var lietot vienu kosmētikas līdzekli, bet vēlāk pret kādu tā sastāvdaļu var attīstīties alerģija.

Alerģisks kontaktdermatīts bieži izpaužas ar:

• niezi;
• apsārtumu;
• pietūkumu;
• pūslīšiem;
• ādas sausumu;
• zvīņošanos;
• plaisām;
• sabiezējušu ādu ilgstoša iekaisuma gadījumā.

Reakcija bieži sākas vietā, kur āda bijusi saskarē ar alergēnu. Niķeļa alerģija var izpausties zem rotaslietām, jostas sprādzes vai pulksteņa. Matu krāsu alerģija var skart galvas ādu, ausis, seju un kaklu. Kosmētikas alerģija bieži izpaužas uz sejas, plakstiņiem, lūpām vai rokām.

Kontaktalerģijas diagnostikā īpaši nozīmīgi ir aplikācijas jeb plākstera testi. Tie palīdz noteikt konkrētu vielu, no kuras nākotnē jāizvairās.

Sejas un acu plakstiņu dermatīts

Sejas un acu plakstiņu dermatīts bieži rada aizdomas par alerģiju, jo plakstiņu āda ir plāna un jutīga. Simptomi var būt apsārtums, nieze, pietūkums, zvīņošanās, dedzināšana vai sausums.

Izraisītāji var būt kosmētika, acu pilieni, nagu laka vai gēllaka, matu krāsa, smaržvielas, konservanti, sejas kopšanas līdzekļi, profesionālās vides vielas vai gaisā esoši kairinātāji. Dažreiz plakstiņu dermatītu izraisa viela, kas tieši uz plakstiņiem nemaz netiek uzklāta, piemēram, nagu kosmētika vai matu līdzekļi.

Šajā zonā pašārstēšanās jāveic īpaši piesardzīgi, jo nepiemēroti līdzekļi var kairināt acis vai plāno plakstiņu ādu.

Roku un kāju dermatīts

Roku un kāju dermatīts var būt saistīts ar alerģiju, kairinājumu, atopisku noslieci, mitrumu, berzi, dezinfekcijas līdzekļiem, cimdiem, sadzīves ķīmiju vai darba vides vielām. Rokas bieži cieš no atkārtotas mazgāšanas, dezinfekcijas, tīrīšanas līdzekļiem un mehāniskas slodzes.

Simptomi var būt:

• sausums;
• nieze;
• plaisas;
• apsārtums;
• pūslīši;
• ādas sabiezējums;
• sāpīgums;
• dedzināšana.

Roku dermatīta gadījumā bieži vien kombinējas gan kairinājums, gan kontaktalerģija. Tāpēc ilgstošu vai atkārtotu simptomu gadījumā var būt nepieciešama dermatologa apskate un aplikācijas testi.

Sistēmiskais kontaktdermatīts

Sistēmiskais kontaktdermatīts var attīstīties cilvēkiem, kuri jau ir sensibilizēti pret konkrētu kontaktalergēnu, bet simptomi parādās ne tikai tiešas ādas saskares vietā. Reakciju var provocēt alergēna nonākšana organismā citā ceļā, piemēram, ar pārtiku, medikamentiem vai medicīniskiem materiāliem.

Šis stāvoklis nav tik viegli atpazīstams kā parasts kontaktdermatīts, jo izsitumi var būt plašāki vai atkārtoties bez acīmredzama kontakta ar alergēnu. Tāpēc īpaši svarīga ir detalizēta anamnēze, dermatologa izvērtējums un mērķtieciska diagnostika.

Pseidoalerģija

Pseidoalerģija ir alerģijai līdzīga reakcija, kuras simptomi var atgādināt klasisku alerģiju, bet mehānisms nav tāds pats kā IgE mediētai alerģijai. Cilvēkam var būt nātrene, apsārtums, nieze, tūska, karstuma sajūta, gremošanas traucējumi vai slikta pašsajūta pēc noteikta produkta, medikamenta vai citas vielas, bet klasiskie alerģijas testi ne vienmēr apstiprina alerģiju.

Tas nenozīmē, ka simptomi ir “iedomāti”. Tie var būt reāli un traucējoši, tikai to izskaidrošanai nepieciešama cita diagnostiska pieeja.

Pseidoalerģijas iespēju īpaši svarīgi apsvērt, ja simptomi atkārtojas, bet alerģijas testi neatbilst sūdzībām, reakcijas ir saistītas ar vairākiem dažādiem produktiem vai vielām, vai arī nav skaidra viena konkrēta alergēna. Šādās situācijās nevajadzētu patvaļīgi izslēgt plašas produktu grupas vai lietot medikamentus bez ārsta norādījuma.

Pārtikas alerģija

Pārtikas alerģija ir imūnsistēmas reakcija pret konkrētu pārtikas produktu vai tā olbaltumvielām. Tā var izpausties dažādi — no mutes niezes vai nātrenes līdz smagai sistēmiskai reakcijai.

Pārtikas alerģijas simptomi var būt:

• nieze mutē vai kaklā;
• lūpu, mēles vai sejas tūska;
• nātrene;
• ādas apsārtums;
• vemšana;
• vēdera sāpes;
• caureja;
• klepus;
• sēkšana;
• elpas trūkums;
• reibonis vai ģībonis smagas reakcijas gadījumā.

Pārtikas alerģiju nevajadzētu jaukt ar pārtikas nepanesību. Nepanesība biežāk saistīta ar gremošanas sistēmu, piemēram, fermentu trūkumu vai individuālu jutību pret noteiktām vielām. Pārtikas alerģija ir imūnreakcija un dažos gadījumos var būt dzīvībai bīstama.

Bērniem daļa pārtikas alerģiju ar laiku var mazināties, bet tas nav garantēts. Pieaugušajiem pārtikas alerģija var parādīties arī pirmo reizi dzīvē. Nevajadzīgas eliminācijas diētas bez diagnozes var radīt uztura nepilnvērtību, īpaši bērniem.

Ziedputekšņu alerģija

Ziedputekšņu alerģiju bieži sauc arī par sezonālu alerģiju vai siena drudzi. Tā rodas, kad imūnsistēma reaģē uz koku, graudzāļu vai nezāļu ziedputekšņiem.

Raksturīgi simptomi ir:

• šķaudīšana;
• tekošs deguns;
• aizlikts deguns;
• acu nieze;
• acu asarošana;
• acu apsārtums;
• nieze kaklā;
• klepus;
• nogurums sliktas miega kvalitātes dēļ.

Ziedputekšņu alerģija var pastiprināt astmas simptomus. Daļai cilvēku iespējamas arī krusteniskas reakcijas ar pārtiku, piemēram, mutes vai rīkles nieze pēc noteiktu svaigu augļu, dārzeņu vai riekstu lietošanas. Šādos gadījumos nepieciešama ārsta izvērtēšana, jo reakciju smagums var atšķirties.

Putekļu ērcīšu alerģija

Putekļu ērcītes ir mikroskopiski organismi, kas dzīvo mājas putekļos, īpaši matračos, spilvenos, segās, mīkstajās mēbelēs un tekstilizstrādājumos. Alerģiju izraisa nevis “putekļi” kā tādi, bet putekļu ērcīšu daļiņas un to izdalījumi.

Putekļu ērcīšu alerģijai raksturīgi:

• aizlikts deguns;
• šķaudīšana;
• iesnas;
• nieze degunā;
• acu kairinājums;
• klepus;
• astmas simptomu pasliktināšanās;
• simptomu pastiprināšanās naktī vai no rīta.

Simptomi bieži ir visu gadu, nevis tikai sezonāli. Ārstēšanā būtiska ir alergēna mazināšana dzīves vidē, bet pilnībā izvairīties no putekļu ērcītēm parasti nav iespējams.

Dzīvnieku alerģija

Alerģija pret kaķiem vai suņiem nav tikai alerģija pret spalvām. Alergēni var būt dzīvnieku blaugznās, siekalās, ādas daļiņās un urīna olbaltumvielās. Tāpēc simptomi var saglabāties arī tad, ja mājoklis ir iztīrīts vai dzīvnieks īslaicīgi nav telpā.

Dzīvnieku alerģija var izpausties ar:

• šķaudīšanu;
• iesnām;
• aizliktu degunu;
• acu niezi un asarošanu;
• klepu;
• sēkšanu;
• ādas niezi vai izsitumiem pēc kontakta ar dzīvnieku.

Ja dzīvnieks jau dzīvo mājās, situācija jāvērtē individuāli. Dažreiz var palīdzēt vides pasākumi, bet smagāku simptomu gadījumā nepieciešama alergologa vai cita ārsta konsultācija.

Medikamentu alerģija

Medikamentu alerģija ir imūnsistēmas reakcija pret zālēm vai to sastāvdaļām. Tā var izpausties ar ādas izsitumiem, nātreni, niezi, tūsku, elpošanas traucējumiem vai smagām reakcijām. Tomēr ne visas nepatīkamās reakcijas pēc zāļu lietošanas ir alerģija. Dažreiz tās ir blaknes, nepanesība vai slimības izpausme.

Ja ir aizdomas par medikamentu alerģiju, svarīgi pierakstīt:

• zāļu nosaukumu;
• devu un lietošanas veidu, ja zināms;
• kad zāles lietotas;
• kad sākās simptomi;
• kādi bija simptomi;
• vai bija nepieciešama neatliekama palīdzība;
• kādi medikamenti lietoti reakcijas mazināšanai.

Aizdomīgu medikamentu nevajag pašam atkārtoti lietot, lai “pārbaudītu”, vai reakcija atkārtosies. Tas var būt bīstami. Tālāka izvērtēšana jāveic ārstam.

Alerģija uz ādas — kā saprast, kurš Medart raksts palīdzēs tālāk?

Alerģija uz ādas var izpausties ļoti dažādi, tāpēc viens simptoms ne vienmēr nozīmē vienu diagnozi. Nieze, apsārtums, izsitumi, tūska vai ādas sausums var būt saistīti ar alerģiju, kairinājumu, hronisku dermatītu, nātreni vai citām ādas slimībām.

Ja āda ir sausa, jutīga, hroniski iekaisusi, niez un slimība atkārtojas, īpaši bērniem vai cilvēkiem ar alerģisku noslieci, plašāk par šo tēmu lasiet rakstā Atopiskais dermatīts.

Ja pēkšņi parādās pacelti, ļoti niezoši izsitumi, kas var mainīt atrašanās vietu un izzust dažu stundu laikā, iespējama akūta nātrene jeb urtikārija. Nātrene var būt saistīta ar alerģiju, infekciju, medikamentiem, pārtiku vai citiem izraisītājiem.

Ja kopā ar izsitumiem vai bez tiem parādās lūpu, plakstiņu, sejas, mēles vai rīkles tūska, svarīgi izvērtēt angioedēmu. Strauja mēles, rīkles vai elpceļu tūska var būt bīstama un prasa neatliekamu palīdzību.

Ja reakcija parādās tieši pēc ādas kontakta ar konkrētu vielu un izpaužas ar nātrenei līdzīgu ādas pietūkumu vai niezi kontakta vietā, iespējama kontakturtikārija. Tā atšķiras no alerģiska kontaktdermatīta, kas parasti attīstās vēlāk.

Ja simptomi atgādina alerģiju, bet klasiskie alerģijas mehānismi vai testi to neapstiprina, iespējama pseidoalerģija. Šādās situācijās simptomi var būt reāli, bet to mehānisms atšķiras no klasiskas alerģijas.

Ja izsitumi, nieze vai apsārtums skar seju, acu plakstiņus vai zonu ap acīm, īpaši pēc kosmētikas, acu pilienu, nagu lakas, matu krāsas vai ādas kopšanas līdzekļu lietošanas, noderīgs būs raksts Sejas un acu plakstiņu dermatīts.

Ja problēma galvenokārt skar rokas vai pēdas, piemēram, ir plaisas, nieze, sausums, pūslīši vai ādas sabiezējums, īpaši saistībā ar darbu, mitrumu, cimdiem, dezinfekcijas līdzekļiem vai sadzīves ķīmiju, plašāk lasiet rakstā Roku un kāju dermatīts.

Ja kontaktalergēns izraisa ne tikai lokālu reakciju saskares vietā, bet plašākus vai atkārtotus ādas simptomus, iespējams sistēmiskais kontaktdermatīts. Šādās situācijās īpaši svarīga ir dermatologa izvērtēšana un alergēna precīza noteikšana.

Alerģija bērniem

Bērniem alerģijas var izpausties citādi nekā pieaugušajiem. Biežāk var būt pārtikas alerģijas, atopiskais dermatīts, alerģiskas iesnas vai astmas simptomi. Bērniem īpaši svarīgi izvairīties no nepamatotām diētām, jo tās var ietekmēt augšanu, uzturvielu uzņemšanu un dzīves kvalitāti.

Pie ārsta jāvēršas, ja bērnam ir:

• atkārtoti izsitumi vai nieze;
• plaša nātrene;
• sejas, lūpu vai plakstiņu tūska;
• vemšana vai caureja pēc konkrēta produkta;
• klepus, sēkšana vai elpas trūkums;
• aizdomas par pārtikas vai medikamentu alerģiju;
• slikts svara pieaugums vai uztura ierobežojumi alerģijas aizdomu dēļ.

Daļa bērnu ar laiku var izaugt no atsevišķām pārtikas alerģijām, bet to nevar pieņemt bez ārsta izvērtējuma. Alerģijas testu izvēle bērniem jāpielāgo simptomiem, vecumam un klīniskajai situācijai.

Alerģija pieaugušajiem

Alerģija var pirmoreiz parādīties arī pieaugušā vecumā. Tas var notikt pēc atkārtotas saskares ar alergēnu, darba vides ietekmes, jaunas kosmētikas vai medikamentu lietošanas, dzīvesvietas maiņas, mājdzīvnieka ienākšanas ģimenē vai citiem faktoriem.

Pieaugušajiem bieži aktuālas ir:

• sezonālā alerģija;
• kontaktalerģija;
• kosmētikas izraisīti ādas iekaisumi;
• darba vides izraisīts dermatīts;
• medikamentu alerģija;
• kukaiņu dzēliena alerģija;
• pārtikas alerģija;
• alerģiska rinīta un astmas kombinācija.

Ja simptomi atkārtojas vai ietekmē miegu, darbu, sportu, ikdienas aktivitātes vai ādas stāvokli, nevajadzētu ilgstoši aprobežoties tikai ar pašārstēšanos.

Kā atšķirt alerģiju no citām slimībām?

Alerģija var izskatīties līdzīgi citām slimībām. Pareiza atšķiršana ir svarīga, lai ārstēšana būtu efektīva un droša.

Alerģija vai saaukstēšanās?

Alerģijai biežāk raksturīga nieze degunā vai acīs, šķaudīšana, ūdeņainas iesnas, acu asarošana un simptomu atkārtošanās noteiktā vidē vai sezonā. Saaukstēšanās biežāk sākas ar kakla sāpēm, nespēku, infekcijas pazīmēm, reizēm arī paaugstinātu temperatūru.

Ja iesnas un šķaudīšana katru pavasari vai pēc kontakta ar dzīvniekiem atkārtojas līdzīgi, tas vairāk liecina par alerģiju. Ja simptomi ir īslaicīgi, ar drudzi un vispārēju slimības sajūtu, iespējama infekcija.

Alerģija vai pārtikas nepanesība?

Pārtikas alerģija ir imūnsistēmas reakcija. Tā var izpausties ar nātreni, tūsku, niezi mutē, vemšanu, elpošanas simptomiem vai smagā gadījumā anafilaksi. Pārtikas nepanesība biežāk saistīta ar gremošanas reakcijām, piemēram, vēdera pūšanos, sāpēm vai caureju, un parasti nav dzīvībai bīstama.

Tomēr simptomi var pārklāties. Tāpēc nav vēlams pašam noteikt diagnozi un ilgstoši izslēgt vairākus pārtikas produktus bez ārsta vai uztura speciālista iesaistes.

Alerģija vai ādas infekcija?

Ādas alerģija bieži niez, ir saistīta ar apsārtumu, izsitumiem vai tūsku. Infekcijai biežāk var būt sāpes, karstums skartajā vietā, strutas, izteikts pietūkums, strauja izplatīšanās vai drudzis.

Ja ādas bojājums kļūst sāpīgs, izdala strutas, veidojas čūla, parādās sarkanas svītras, paaugstināta temperatūra vai vispārējs nespēks, nepieciešama ārsta apskate.

Alerģija vai atopiskais dermatīts?

Atopiskais dermatīts nav vienkārši “alerģija uz ādas”. Tā ir hroniska iekaisīga ādas slimība, kurā svarīga nozīme ir ādas barjeras traucējumiem, iedzimtai nosliecei, vides faktoriem un iekaisumam. Alergēni dažiem pacientiem var pasliktināt slimības gaitu, bet tie ne vienmēr ir vienīgais vai galvenais iemesls.

Atopiskā dermatīta gadījumā ārstēšanā svarīga ir ādas kopšana, mitrināšana, iekaisuma kontrole un provocējošo faktoru atpazīšana. Alerģijas testi jāveic mērķtiecīgi, nevis automātiski visiem pacientiem.

Alerģija vai kairinājums?

Alerģija un kairinājums var izskatīties līdzīgi, bet to mehānisms atšķiras. Alerģija ir imūnsistēmas reakcija pret konkrētu alergēnu. Kairinājums rodas tad, kad viela tieši bojā ādu vai gļotādu.

Kairinājumu var izraisīt:

• bieža roku mazgāšana;
• dezinfekcijas līdzekļi;
• ziepes;
• tīrīšanas līdzekļi;
• šķīdinātāji;
• skābes vai sārmi;
• berze;
• mitrums;
• aukstums;
• darba cimdi un svīšana zem tiem.

Roku dermatīta gadījumā bieži kombinējas gan kairinājums, gan kontaktalerģija. Tāpēc hronisku roku ekzēmu, plaisas, niezi vai ādas sabiezējumu vēlams izvērtēt dermatologam.

Alerģija vai pseidoalerģija?

Dažreiz cilvēkam ir simptomi, kas ļoti atgādina alerģiju — nātrene, apsārtums, nieze, tūska, karstuma sajūta, gremošanas traucējumi vai slikta pašsajūta pēc noteikta produkta, medikamenta vai citas vielas. Tomēr izmeklējumos ne vienmēr apstiprinās klasiskā alerģija.

Šādās situācijās iespējama pseidoalerģija jeb alerģijai līdzīga reakcija. Tās gadījumā simptomi var būt līdzīgi alerģijai, bet reakcijas mehānisms nav tāds pats kā klasiskai IgE mediētai alerģijai.

Pseidoalerģijas iespēju īpaši svarīgi apsvērt, ja simptomi atkārtojas, bet alerģijas testi neatbilst sūdzībām, reakcijas ir saistītas ar vairākiem dažādiem produktiem vai vielām, vai nav skaidra viena konkrēta alergēna.

Kā noteikt, pret ko ir alerģija?

Alerģijas diagnostika sākas nevis ar testu paneli, bet ar sarunu un simptomu analīzi. Ārstam svarīgi saprast, kad simptomi sākās, cik bieži tie atkārtojas, kurā sezonā tie pastiprinās, kādi produkti, medikamenti, kosmētika vai darba vides vielas varētu būt saistītas ar reakciju.

Noderīga informācija ārstam:

• kad simptomi sākās;
• cik ātri tie parādās pēc saskares ar iespējamu alergēnu;
• cik ilgi simptomi turpinās;
• vai reakcija atkārtojas;
• vai simptomi ir sezonāli;
• vai tie parādās mājās, darbā, skolā vai ārā;
• kādi produkti lietoti uzturā;
• kādi medikamenti lietoti;
• kāda kosmētika vai sadzīves ķīmija izmantota;
• vai ir mājdzīvnieki;
• vai ir astma, atopiskais dermatīts vai citas alerģiskas slimības;
• vai ģimenē ir alerģiskas slimības.

Dažreiz palīdz simptomu dienasgrāmata, uztura dienasgrāmata vai fotogrāfijas, kas uzņemtas laikā, kad simptomi ir redzami. Tas īpaši noder, ja konsultācijas laikā izsitumi jau ir mazinājušies.

Alerģijas diagnostika

Alerģijas diagnostikā var izmantot vairākas metodes. Tās izvēlas atkarībā no simptomiem un iespējamā alergēna. Nav viena testa, kas droši atbildētu uz visiem jautājumiem par visiem alerģijas veidiem.

Biežāk izmantotās metodes ir:

• ārsta konsultācija un anamnēze;
• ādas apskate;
• ādas dūriena testi;
• specifiskā IgE asins analīzes;
• aplikācijas jeb plākstera testi;
• provokācijas testi medicīniskā uzraudzībā;
• papildu izmeklējumi, ja jāizslēdz citas slimības.

Svarīgi saprast, ka alerģijas testi nav jāveic “uz visu”. Pārāk plaši un nepamatoti testu paneļi var uzrādīt sensitivitāti pret vielām, kas reāli simptomus neizraisa. Tas var radīt nevajadzīgu trauksmi, pārtikas ierobežojumus vai nepareizu ārstēšanu.

Ādas dūriena testi

Ādas dūriena tests ir viens no biežāk izmantotajiem izmeklējumiem tūlītēja tipa alerģiju diagnostikā. To var izmantot, ja ir aizdomas par alerģiju pret ziedputekšņiem, putekļu ērcītēm, dzīvniekiem, pelējumu vai atsevišķiem pārtikas alergēniem.

Testa laikā uz ādas uzklāj nelielu alergēna daudzumu un ar ļoti seklu dūrienu ļauj tam nonākt ādas virskārtā. Pēc noteikta laika ārsts vērtē, vai veidojas reakcija — apsārtums un pacēlums. Tests palīdz noteikt sensibilizāciju, bet rezultāts jāinterpretē kopā ar simptomiem.

Pirms ādas testiem daļa pretalerģijas medikamentu var būt jāatceļ, jo tie var ietekmēt rezultātu. Par to vienmēr jāvienojas ar ārstu. Nedrīkst patvaļīgi pārtraukt būtiskus medikamentus, īpaši, ja tie nepieciešami citu slimību kontrolei.

Specifiskais IgE asinīs

Specifiskais IgE ir asins analīze, kas palīdz noteikt organisma jutību pret konkrētiem alergēniem. Tā var būt noderīga, ja ādas testu nevar veikt, ja ir plaši ādas bojājumi, ja pacients lieto medikamentus, kurus nevar atcelt, vai ja nepieciešams papildu apstiprinājums.

Tomēr arī specifiskā IgE rezultāts nav jāinterpretē atrauti no klīniskās situācijas. Pozitīva analīze var liecināt par sensibilizāciju, bet ne vienmēr nozīmē, ka alergēns reāli izraisa simptomus. Savukārt negatīvs rezultāts ne vienmēr pilnībā izslēdz visas alerģijas formas, īpaši, ja reakcijas mehānisms nav IgE mediēts.

Aplikācijas jeb plākstera testi

Aplikācijas jeb plākstera testi ir svarīgākais izmeklējums alerģiska kontaktdermatīta diagnostikā. Tos izmanto, ja ir aizdomas par kontaktalerģiju pret metāliem, kosmētiku, smaržvielām, konservantiem, matu krāsām, gumiju, līmēm, darba vides vielām vai citām vielām, kas saskaras ar ādu.

Atšķirībā no ādas dūriena testa, aplikācijas testu reakcija netiek vērtēta uzreiz. Alergēni tiek uzlikti uz ādas noteiktu laiku, un reakcija tiek vērtēta vēlāk. Tas palīdz atklāt aizkavētas alerģiskas reakcijas.

Šie testi ir īpaši nozīmīgi cilvēkiem ar hronisku roku dermatītu, sejas vai plakstiņu iekaisumu, reakcijām pēc kosmētikas, matu krāsas, nagu kopšanas līdzekļiem, rotaslietām vai darba vides vielām.

Provokācijas testi

Provokācijas testi nozīmē kontrolētu saskari ar iespējamo alergēnu medicīniskā uzraudzībā. Tos var izmantot atsevišķās situācijās, piemēram, pārtikas vai medikamentu alerģijas izvērtēšanā, ja diagnoze nav skaidra.

Provokācijas testus nedrīkst veikt mājas apstākļos pēc paša iniciatīvas. Tie var būt bīstami, ja pastāv smagas reakcijas risks. Šādu izmeklējumu nepieciešamību izvērtē ārsts.

Ko nozīmē pozitīvs alerģijas tests?

Pozitīvs alerģijas tests nozīmē, ka organisms ir jutīgs pret konkrētu alergēnu. Tomēr tas ne vienmēr nozīmē, ka šis alergēns reāli izraisa simptomus.

Piemēram, cilvēkam var būt pozitīvs tests pret kādu pārtikas produktu, bet viņš šo produktu ēd bez jebkādām reakcijām. Šādā situācijā produkta izslēgšana var būt nepamatota. Tieši tāpēc testu rezultāti jāvērtē kopā ar simptomiem, reakciju laiku, alergēna daudzumu un pacienta slimības vēsturi.

Alerģijas diagnostikā jautājums nav tikai “vai tests ir pozitīvs”, bet gan “vai šis pozitīvais tests izskaidro pacienta simptomus”.

Kā sagatavoties alerģijas testiem?

Sagatavošanās ir atkarīga no testa veida. Pirms konsultācijas vēlams sagatavot informāciju par simptomiem, medikamentiem, uzturu, kosmētiku, darba vidi un iepriekšējām reakcijām.

Noderīgi paņemt līdzi:

• lietoto medikamentu sarakstu;
• uztura bagātinātāju sarakstu;
• kosmētikas vai ādas kopšanas līdzekļu nosaukumus;
• fotogrāfijas ar izsitumiem;
• simptomu dienasgrāmatu;
• informāciju par reakcijas laiku pēc pārtikas, medikamenta vai kontakta;
• iepriekšējo analīžu un izmeklējumu rezultātus.

Par antihistamīnu vai citu medikamentu lietošanu pirms testiem jājautā ārstam. Daži medikamenti var ietekmēt ādas testus, bet tos nedrīkst pārtraukt bez saskaņošanas.

Kā ārstē alerģiju?

Alerģijas ārstēšana ir atkarīga no alerģijas veida, simptomu smaguma, alergēna, pacienta vecuma, blakusslimībām un dzīvesveida. Nav vienas ārstēšanas metodes, kas derētu visām alerģijām.

Ārstēšanas pamatprincipi ir:

• atpazīt iespējamo alergēnu;
• mazināt vai novērst saskari ar alergēnu;
• kontrolēt simptomus;
• ārstēt iekaisumu;
• atjaunot ādas barjeru, ja skarta āda;
• izvērtēt alergēnu specifisko imūnterapiju, ja tā ir piemērota;
• izveidot rīcības plānu smagu reakciju gadījumā.

Ārstēšana jāpielāgo individuāli. Vieglu sezonālu alerģiju un smagu pārtikas vai medikamentu alerģiju nevar ārstēt vienādi.

Izvairīšanās no alergēna

Ja alergēns ir zināms un klīniski nozīmīgs, svarīga ir saskares mazināšana. Tas var nozīmēt uztura korekcijas, darba vides pielāgošanu, kosmētikas sastāvdaļu pārbaudi, mājokļa putekļu kontroles pasākumus vai izvairīšanos no konkrētiem medikamentiem.

Tomēr izvairīšanās no alergēna nedrīkst kļūt nepamatota. Ja nav skaidrs, vai konkrēta viela izraisa simptomus, plaši ierobežojumi var kaitēt vairāk nekā palīdzēt. Īpaši tas attiecas uz bērnu uzturu.

Kontaktalerģijas gadījumā precīza alergēna noteikšana ir ļoti praktiski svarīga, jo pacients var mērķtiecīgi izvairīties no konkrētās vielas, nevis atteikties no visiem kosmētikas vai sadzīves līdzekļiem.

Simptomātiska ārstēšana

Simptomātiska ārstēšana palīdz mazināt niezi, izsitumus, iesnas, acu simptomus vai ādas iekaisumu. Var tikt izmantoti dažādi līdzekļi, piemēram:

• antihistamīni;
• deguna aerosoli;
• acu pilieni;
• lokāli pretiekaisuma līdzekļi;
• ādas mitrinātāji un barjeras atjaunošanas līdzekļi;
• elpceļu terapija, ja ir astmas simptomi;
• ārsta nozīmēti līdzekļi smagāku reakciju gadījumā.

Šajā rakstā netiek norādītas konkrētas devas vai individuālas ārstēšanas shēmas, jo tās jāizvēlas ārstam, ņemot vērā pacienta vecumu, simptomus, blakusslimības, grūtniecību, citus medikamentus un reakcijas smagumu.

Ādas barjeras atjaunošana

Ja alerģija vai iekaisums skar ādu, ārstēšanā nozīmīga ir ādas barjeras atjaunošana. Bojāta ādas barjera kļūst jutīgāka pret kairinātājiem un alergēniem, tāpēc simptomi var turpināties arī pēc sākotnējā izraisītāja novēršanas.

Ādas kopšanā var būt svarīgi:

• maigi mazgāšanās līdzekļi;
• regulāra mitrināšana;
• izvairīšanās no smaržvielām un kairinošām sastāvdaļām;
• roku aizsardzība darbā vai sadzīvē;
• ādas neberzēšana un nekasīšana;
• ārsta nozīmēta pretiekaisuma terapija, ja nepieciešama.

Plakstiņu, sejas, roku un dzimumorgānu zonas āda ir īpaši jutīga, tāpēc pašārstēšanās ar spēcīgiem līdzekļiem šajās vietās var būt riskanta.

Alergēnu specifiskā imūnterapija

Alergēnu specifiskā imūnterapija ir ārstēšanas metode, kurā organisms pakāpeniski tiek pieradināts pie konkrēta alergēna, lai mazinātu simptomus un nepieciešamību pēc simptomātiskiem medikamentiem. Tā iedarbojas uz alerģijas mehānismu, nevis tikai īslaicīgi mazina simptomus.

Imūnterapiju var apsvērt noteiktos gadījumos, piemēram, ziedputekšņu, putekļu ērcīšu vai kukaiņu indes alerģijas gadījumā. Tā nav piemērota visiem alerģiju veidiem un nav ātra metode. Nepieciešama rūpīga ārsta izvērtēšana, diagnozes apstiprināšana un pacienta līdzestība.

Ko nedrīkst darīt alerģijas gadījumā?

Alerģijas gadījumā nevajadzētu rīkoties tikai pēc minējumiem. Nepareiza pašdiagnostika var aizkavēt pareizu ārstēšanu vai radīt nevajadzīgus ierobežojumus.

Nevajadzētu:

• pašam noteikt diagnozi tikai pēc izsitumu izskata;
• uzskatīt, ka jebkurš izsitums ir alerģija;
• ilgstoši lietot spēcīgus lokālus līdzekļus bez ārsta norādījuma;
• pašam veikt provokācijas testus ar pārtiku vai medikamentiem;
• atkārtoti lietot medikamentu, pēc kura bijusi smaga reakcija;
• sākt plašas eliminācijas diētas bez medicīniska pamatojuma;
• interpretēt alerģijas testus bez simptomu izvērtēšanas;
• ignorēt elpas trūkumu, tūsku, ģīboni vai smagu nātreni;
• bērnam izslēgt vairākas produktu grupas bez ārsta vai uztura speciālista uzraudzības.

Ja simptomi ir smagi vai atkārtojas, drošākais risinājums ir ārsta konsultācija.

Kad jāvēršas pie dermatologa?

Dermatologs nepieciešams, ja alerģija vai aizdomas par alerģiju izpaužas uz ādas. Īpaši svarīgi tas ir, ja izsitumi ir ilgstoši, atkārtoti, neskaidri vai nereaģē uz parastu kopšanu.

Pie dermatologa ieteicams vērsties, ja ir:

• atkārtoti ādas izsitumi;
• izteikta nieze;
• ekzēmai līdzīgs iekaisums;
• ādas plaisas;
• pūslīši;
• sejas vai plakstiņu iekaisums;
• reakcijas pēc kosmētikas;
• reakcijas pēc matu krāsas vai nagu kopšanas līdzekļiem;
• hronisks roku dermatīts;
• aizdomas par kontaktalerģiju;
• nātrene vai angioedēma ar ādas izpausmēm;
• nav skaidrs, vai izsitumi tiešām ir alerģija.

Dermatologs var izvērtēt, vai nepieciešami aplikācijas testi, cita alerģijas diagnostika vai izmeklējumi, lai izslēgtu infekciju, hronisku ādas slimību vai citu iemeslu.

Kad jāvēršas pie alergologa?

Alergologs nepieciešams, ja simptomi liecina par sistēmisku, elpceļu, pārtikas, medikamentu vai smagāku alerģiju. Alergologa konsultācija īpaši svarīga, ja bijusi smaga reakcija vai nav skaidrs alergēns.

Pie alergologa ieteicams vērsties, ja ir:

• atkārtotas alerģiskas reakcijas;
• aizdomas par pārtikas alerģiju;
• aizdomas par medikamentu alerģiju;
• reakcija pēc kukaiņa dzēliena;
• elpas trūkums, sēkšana vai astmas simptomi;
• ilgstošas alerģiskas iesnas;
• sezonāli simptomi, kas būtiski traucē ikdienu;
• nepieciešama alergēnu specifiskās imūnterapijas izvērtēšana;
• bijusi anafilakse;
• nepieciešams rīcības plāns smagas alerģijas gadījumā.

Dažkārt pacientam nepieciešama gan dermatologa, gan alergologa iesaiste, piemēram, ja ir ādas izsitumi un vienlaikus aizdomas par pārtikas, medikamentu vai elpceļu alerģiju.

Kā sagatavoties ārsta konsultācijai?

Lai konsultācija būtu pēc iespējas vērtīgāka, vēlams iepriekš apkopot informāciju par simptomiem un iespējamiem izraisītājiem.

Pirms vizītes ieteicams pierakstīt:

• kad simptomi sākās;
• cik bieži tie atkārtojas;
• cik ilgi tie turpinās;
• kā tie izskatās vai izpaužas;
• vai simptomi saistīti ar sezonu;
• vai tie parādās pēc konkrēta ēdiena;
• vai tie saistīti ar medikamentiem;
• kāda kosmētika vai sadzīves ķīmija lietota;
• vai ir saistība ar darbu;
• vai ir mājdzīvnieki;
• kādi līdzekļi jau izmēģināti;
• vai tie palīdzējuši;
• vai bijušas smagas reakcijas.

Ja iespējams, noder fotogrāfijas ar izsitumiem vai pietūkumu. Tas ir īpaši svarīgi, ja simptomi parādās epizodiski un vizītes laikā nav redzami.

Kā samazināt alerģijas risku un simptomu atkārtošanos?

Ne visas alerģijas iespējams pilnībā novērst, bet daudzos gadījumos simptomus var mazināt, ja ir zināms izraisītājs un ir izstrādāts rīcības plāns.

Var palīdzēt:

• zināma alergēna izvairīšanās;
• kosmētikas un ādas kopšanas līdzekļu sastāva pārbaude kontaktalerģijas gadījumā;
• regulāra ādas mitrināšana, ja āda ir sausa un jutīga;
• putekļu ērcīšu mazināšanas pasākumi, ja ir apstiprināta alerģija;
• ziedputekšņu sezonas plānošana;
• ārsta nozīmētas terapijas lietošana sezonā vai paasinājuma laikā;
• rīcības plāns smagu reakciju gadījumā;
• darba vides aizsardzības pasākumi;
• izvairīšanās no pašārstēšanās ar nepiemērotiem līdzekļiem.

Svarīgākais ir nevis “dzīvot bez visiem alergēniem”, bet saprast, kuri alergēni konkrētajam cilvēkam tiešām izraisa simptomus.

Atruna

Minētajai informācijai ir informatīvs raksturs; tā neaizvieto ārsta konsultāciju, diagnostiku vai ārstēšanu. Ja cilvēkam ir atkārtoti, neskaidri vai smagi alerģijas simptomi, izteikti ādas izsitumi, elpas trūkums, sejas, lūpu, mēles vai rīkles tūska, ģībonis, reakcija pēc medikamenta, pārtikas vai kukaiņa dzēliena, jāvēršas pie ārsta vai jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Alerģijas testus, analīzes un ārstēšanu jāizvēlas ārsta vadībā, ņemot vērā simptomus un pacienta veselības stāvokli.

Atsauces un autoritatīvi avoti

• Slimību profilakses un kontroles centrs — Latvijas sabiedrības veselības informācija un pacientiem paredzēti skaidrojumi
• Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas portāls “Vesela pasaule” — informācija par alerģiju un bērnu veselību
• Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca — pacientu izglītojošie materiāli un klīniskā informācija
• Eiropas Alerģoloģijas un klīniskās imunoloģijas akadēmija — starptautiska informācija par alerģisko slimību diagnostiku un ārstēšanu
• Amerikas Alerģijas, astmas un imunoloģijas akadēmija — pacientiem un speciālistiem paredzēta informācija par alerģiju
• Amerikas Alerģijas, astmas un imunoloģijas koledža — skaidrojumi par alerģijas simptomiem, testiem un ārstēšanas iespējām
• Eiropas Dermatoloģijas un veneroloģijas akadēmija — dermatoloģijas izglītības un vadlīniju resurss
• Amerikas Dermatoloģijas akadēmija — informācija par ādas alerģijām, dermatītu un ādas slimību atpazīšanu
• DermNet — starptautiski atzīts dermatoloģijas resurss par ādas alerģijām, nātreni, dermatītu un kontaktalerģiju
• Mayo Clinic — pacientiem paredzēta informācija par alerģijas simptomiem, diagnostiku un ārstēšanu
• Cleveland Clinic — izglītojoša informācija par alerģijām, anafilaksi un alerģijas testiem
• Lielbritānijas Nacionālais veselības dienests — pacientiem paredzēta informācija par alerģijām, simptomiem un neatliekamām pazīmēm
• Nacionālais veselības un aprūpes izcilības institūts — klīniskās vadlīnijas un ieteikumi alerģijas izvērtēšanai
• Pasaules Alerģijas organizācija — starptautiska informācija par alerģiskām slimībām un anafilaksi
• Pasaules Veselības organizācija — starptautiski veselības informācijas un sabiedrības veselības avoti
• ASV Slimību kontroles un profilakses centri — sabiedrības veselības informācija un pacientu izglītojošie materiāli

Satura autore

Dermatoloģe Dr. med. Dace Buile.