Angioedēma

Angioedēma jeb Kvinkes tūska var būt gan viegla, gan dzīvībai bīstama. Uzziniet, kā atpazīt simptomus un kad jāmeklē neatliekama palīdzība.

Angioedēma jeb Kvinkes tūska ir pēkšņs dziļāko ādas slāņu, zemādas audu vai gļotādu pietūkums. Tā visbiežāk skar lūpas, plakstiņus, seju, mēli, rīkli, rokas, pēdas vai dzimumorgānu apvidu, bet atsevišķos gadījumos var iesaistīt arī zarnu sieniņu un izraisīt stipras vēdera sāpes, sliktu dūšu vai vemšanu.

Angioedēma nav viena konkrēta slimība. Tas ir medicīnisks apzīmējums tūskai, kurai var būt dažādi iemesli: alerģiska reakcija, nātrene, medikamentu blakne, iedzimta jeb hereditāra angioedēma, iegūta imūnsistēmas slimība vai cēlonis, kuru ne vienmēr izdodas atrast.

Svarīgi: ja pietūkst mēle, rīkle, kakls vai ir apgrūtināta elpošana, balss izmaiņas, sēkšana, smakšanas sajūta, ģībonis vai strauja pašsajūtas pasliktināšanās, nekavējoties jāzvana 113 vai 112. Šāda angioedēma var būt dzīvībai bīstama.

Kas ir angioedēma?

Angioedēma ir lokāla šķidruma uzkrāšanās dziļākajos ādas vai gļotādas audos. Tā rodas, kad sīkie asinsvadi kļūst caurlaidīgāki un šķidrums no asinsrites izplūst apkārtējos audos. Tāpēc skartā ķermeņa daļa kļūst pietūkusi, saspringta, reizēm sāpīga vai dedzinoša.

Atšķirībā no parastas tūskas, kas var veidoties lēnām, piemēram, kājās pēc ilgstošas stāvēšanas vai sirds, nieru vai vēnu slimību gadījumā, angioedēma parasti sākas pēkšņi un var attīstīties dažu minūšu vai stundu laikā.

Angioedēma var būt:

  • akūta - viena vai dažas īslaicīgas epizodes;
  • atkārtota - tūska parādās vairākas reizes;
  • hroniska - epizodes atkārtojas ilgstoši;
  • ar nātreni - kopā ar niezošiem izsitumiem;
  • bez nātrenes - bez tipiskiem ādas izsitumiem, kas var norādīt uz citu mehānismu.

Kas ir Kvinkes tūska?

Kvinkes tūska ir vēsturisks angioedēmas nosaukums. Ikdienā ar to bieži saprot pēkšņu lūpu, plakstiņu, sejas, mēles vai kakla pietūkumu. Medicīniski precīzāks termins ir angioedēma, jo tas aptver vairākus tūskas veidus un mehānismus.

Kvinkes tūska var būt alerģiska, bet ne vienmēr. Tieši šī iemesla dēļ ir svarīgi neatkārtot kļūdu, ka jebkuru pēkšņu tūsku automātiski uzskata par alerģiju.

Kad tūska ir bīstama?

Bīstamākā angioedēmas lokalizācija ir mēle, rīkle, balsene un elpceļi. Šādos gadījumos tūska var traucēt gaisa plūsmu un izraisīt nosmakšanas risku. Dažreiz angioedēma ir daļa no anafilakses - smagas alerģiskas reakcijas, kas var izraisīt elpošanas grūtības, asinsspiediena krišanos un samaņas zudumu.

Kad jāsauc neatliekamā palīdzība angioedēmas gadījumā: mēles vai rīkles tūska, apgrūtināta elpošana, balss izmaiņas, reibonis vai ģībonis

Nekavējoties zvaniet 113 vai 112, ja ir:

  • mēles, mutes, rīkles, kakla vai balsenes pietūkums;
  • apgrūtināta elpošana, sēkšana vai smakšanas sajūta;
  • balss piesmakums vai grūtības runāt;
  • grūtības norīt siekalas;
  • reibonis, ģībonis, apjukums vai izteikts vājums;
  • strauji progresējoša sejas vai kakla tūska;
  • tūska pēc ēdiena, medikamenta, kukaiņa dzēliena vai cita iespējama alergēna;
  • tūska kopā ar plašu nātreni, vemšanu, caureju vai asinsspiediena krišanās pazīmēm.

Pie ārsta jāvēršas tuvākajā laikā, ja:

  • angioedēma atkārtojas;
  • tūska ir bez nātrenes un niezes;
  • nav skaidrs izraisītājs;
  • epizodes ir saistītas ar vēdera sāpēm;
  • simptomi slikti reaģē uz parastiem pretalerģijas līdzekļiem;
  • ģimenē kādam ir līdzīgas tūskas epizodes;
  • tūska sākusies pēc jaunu zāļu lietošanas.

Angioedēmas simptomi

Angioedēmas galvenais simptoms ir pēkšņs pietūkums. Tas var būt viegls un ierobežots, bet var arī strauji progresēt.

Biežāk skartās vietas:

  • lūpas;
  • plakstiņi un seja;
  • mēle un mutes dobums;
  • rīkle, balsene un kakls;
  • rokas un pēdas;
  • dzimumorgānu apvidus;
  • kuņģa-zarnu trakts.

Iespējamās sajūtas un pazīmes:

  • ādas vai gļotādas saspringums;
  • spiediena sajūta;
  • sāpes vai dedzināšana;
  • ādas apsārtums;
  • nieze, ja tūska saistīta ar nātreni vai alerģiju;
  • slikta dūša, vemšana, caureja vai stipras vēdera sāpes;
  • balss izmaiņas, grūtības norīt vai elpot.

Angioedēma bieži ir asimetriska, piemēram, var pietūkt viena lūpas puse, viens plakstiņš vai viena roka.

Angioedēmas skartās zonas: plakstiņi, lūpas, mēle un rīkle, rokas, pēdas un vēders

3-5 pazīmes, kas var liecināt par angioedēmu

  • Pietūkums parādās pēkšņi - minūšu vai stundu laikā.
  • Tūska skar dziļākus audus, piemēram, lūpas, plakstiņus, mēli, rokas vai pēdas.
  • Skartā vieta ir saspringta, spiedoša vai sāpīga, nevis tikai niezoša.
  • Tūska var būt bez izsitumiem un bez niezes.
  • Epizodes atkārtojas vai parādās kopā ar neizskaidrojamām vēdera sāpēm.

Galvenie angioedēmas veidi

Veids Raksturīgākās pazīmes Būtiska piezīme
Alerģiska angioedēma Bieži sākas pēc ēdiena, zālēm, lateksa vai kukaiņa dzēliena; var būt nātrene un nieze Var būt daļa no anafilakses
Angioedēma ar nātreni Niezoši, pacelti izsitumi kopā ar dziļāku tūsku Biežāk saistīta ar histamīna mehānismu
Angioedēma bez nātrenes Nav tipisku niezošu izsitumu Jādomā par bradikinīna mehānismu, zālēm vai HAE
Medikamentu izraisīta angioedēma Var būt saistīta ar asinsspiediena, pretsāpju vai citām zālēm Dažkārt sākas arī pēc ilgstošas zāļu lietošanas
Hereditāra angioedēma Atkārtota tūska bez nātrenes, iespējamas vēdera sāpes, ģimenes anamnēze Nepieciešama specifiska diagnostika
Iegūta angioedēma Var būt saistīta ar autoimūnām vai hematoloģiskām slimībām Biežāk jāvērtē pieaugušā vecumā
Idiopātiska angioedēma Cēlonis nav skaidrs Diagnoze pēc citu iemeslu izslēgšanas

Kā rodas angioedēma: histamīna, bradikinīna un imūnsistēmas loma

Angioedēmas pamatā ir palielināta asinsvadu caurlaidība. Taču iemesls, kāpēc asinsvadi kļūst caurlaidīgāki, var būt atšķirīgs.

Histamīna jeb tuklo šūnu mediēta angioedēma

Šis ir biežākais mehānisms alerģisku reakciju un nātrenes gadījumā. Tuklās šūnas atbrīvo histamīnu un citus iekaisuma mediatorus, kas izraisa niezi, apsārtumu, nātreni un tūsku.

Šāda angioedēma bieži:

  • sākas ātri - minūšu līdz dažu stundu laikā;
  • ir kopā ar niezi vai nātreni;
  • var būt saistīta ar ēdienu, zālēm, kukaiņu dzēlienu, lateksu vai infekciju;
  • bieži reaģē uz antihistamīniem;
  • smagos gadījumos var būt daļa no anafilakses.

Bradikinīna mediēta angioedēma

Bradikinīns ir viela, kas paplašina asinsvadus un palielina to caurlaidību. Ja bradikinīna veidošanās ir pārmērīga vai tā noārdīšanās ir traucēta, var rasties izteikta dziļo audu tūska.

Bradikinīna mediēta angioedēma bieži:

  • nav saistīta ar nātreni;
  • parasti nav izteikti niezoša;
  • var attīstīties lēnāk nekā alerģiska reakcija;
  • var ilgt vairākas dienas;
  • var skart zarnas un izraisīt stipras vēdera sāpes;
  • var slikti reaģēt uz antihistamīniem un kortikosteroīdiem.

Šajā grupā ietilpst hereditāra angioedēma, iegūta C1 inhibitora deficīta angioedēma un daļa medikamentu izraisītas angioedēmas.

Histamīna un bradikinīna angioedēmas salīdzinājums: angioedēma ar nātreni un niezi vai angioedēma bez nātrenes

Histamīna un bradikinīna angioedēma: galvenās atšķirības

Pazīme Histamīna mediēta angioedēma Bradikinīna mediēta angioedēma
Biežākie izraisītāji Pārtika, zāles, kukaiņu dzēlieni, latekss, infekcijas, hroniska nātrene HAE, AKE inhibitori, C1-INH deficīts, atsevišķas citas zāles
Sākums Bieži minūtes līdz stundas Bieži stundas, var progresēt lēnāk
Nātrene Bieži ir Parasti nav
Nieze Bieži ir Parasti nav
Vēdera sāpes Retāk Raksturīgas HAE gadījumā
Reakcija uz antihistamīniem Bieži palīdz Var nepalīdzēt
Elpceļu risks Iespējams Iespējams, īpaši HAE un AKEI gadījumā

Angioedēma un nātrene: līdzības un atšķirības

Nātrene ir virspusēja ādas reakcija ar niezošiem, paceltiem izsitumiem. Angioedēma ir dziļāka tūska, kas skar zemādas audus vai gļotādas. Abas var parādīties kopā, bet angioedēma var būt arī bez nātrenes.

Pazīme Nātrene Angioedēma
Skartais audu līmenis Virspusēja āda Dziļāki ādas slāņi un gļotādas
Izskats Pacelti, niezoši izsitumi Pietūkums, bieži bez skaidras robežas
Nieze Ļoti bieži Var nebūt
Biežākās vietas Ķermenis, rokas, kājas Lūpas, plakstiņi, mēle, rīkle, rokas, pēdas
Ilgums Atsevišķs izsitums bieži izzūd 24 h laikā Tūska var ilgt 24-72 h vai ilgāk
Elpceļu risks Retāk Var būt nopietns

Biežākie angioedēmas cēloņi

Angioedēmu var izraisīt ļoti dažādi faktori. Dažreiz cēlonis ir acīmredzams, bet atkārtotu epizožu gadījumā tas jāmeklē mērķtiecīgi.

Biežākie cēloņi:

  • pārtikas alerģija;
  • zāļu alerģija vai zāļu blakne;
  • kukaiņu dzēlieni;
  • latekss;
  • infekcijas;
  • hroniska nātrene;
  • fiziski faktori, piemēram, spiediens, aukstums, karstums vai vibrācija;
  • stress;
  • hormonālas izmaiņas;
  • autoimūnas slimības;
  • hematoloģiskas slimības;
  • iedzimti komplementa sistēmas traucējumi.

Zāļu izraisīta angioedēma

Zāles ir viens no svarīgākajiem angioedēmas cēloņiem. Reakcija var būt alerģiska vai nealerģiska, un tā ne vienmēr sākas uzreiz pēc pirmās devas.

Īpaši jāvērtē šādas zāļu grupas:

  • AKE inhibitori - asinsspiediena un sirds mazspējas ārstēšanai;
  • angiotenzīna receptoru-neprilizīna inhibitori jeb ARNI;
  • nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi jeb NPL, piemēram, bieži lietoti pretsāpju un pretdrudža līdzekļi;
  • atsevišķas antibiotikas;
  • estrogēnus saturoši hormonpreparāti;
  • DPP-4 inhibitori, ko lieto cukura diabēta ārstēšanā;
  • trombolītiski vai fibrinolītiski līdzekļi, ko lieto asins recekļu šķīdināšanai;
  • retāk citas zāles vai bioloģiskā terapija.

AKE inhibitoru izraisīta angioedēma ir īpaši svarīga, jo tā var rasties arī pēc mēnešiem vai gadiem ilgas zāļu lietošanas. Tā bieži skar seju, lūpas, mēli vai augšējos elpceļus un parasti nav saistīta ar nātreni.

Ja ir aizdomas par zāļu izraisītu angioedēmu, medikamentu pārskatīšana jāveic kopā ar ārstu. Ja ir elpceļu simptomi, vispirms jāmeklē neatliekama palīdzība.

Hereditāra angioedēma

Hereditāra angioedēma jeb HAE ir reta, ģenētiski noteikta slimība, kuras gadījumā atkārtoti rodas zemādas vai zemgļotādas audu tūska. Tā var skart ādu, elpceļus un gremošanas traktu.

HAE nav parasta alerģija. Tās pamatā visbiežāk ir C1 inhibitora trūkums vai darbības traucējumi. C1 inhibitors ir proteīns, kas palīdz regulēt komplementa un bradikinīna sistēmu. Ja šī regulācija ir traucēta, organismā var veidoties pārmērīgs bradikinīna daudzums, kas izraisa tūsku.

Kad jādomā par HAE?

Par hereditāru angioedēmu jādomā, ja:

  • tūska atkārtojas;
  • nav nātrenes un niezes;
  • epizodes slikti reaģē uz antihistamīniem vai kortikosteroīdiem;
  • ir stipras, atkārtotas vēdera sāpes;
  • ir ģimenes anamnēze ar līdzīgām epizodēm;
  • tūska sākusies bērnībā vai pusaudžu vecumā;
  • epizodes provocē stress, trauma, infekcija, menstruācijas, zobārstniecības vai ķirurģiskas manipulācijas.

HAE gadījumā tūska var skart balseni un radīt dzīvībai bīstamu elpceļu nosprostojumu. Tā var skart arī zarnas, izraisot ļoti stipras vēdera sāpes, sliktu dūšu, vemšanu vai caureju. Dažkārt šādas vēdera lēkmes var imitēt akūtu ķirurģisku saslimšanu.

HAE bērniem, pieaugušajiem un grūtniecības laikā

Bērniem HAE simptomi var sākties agrīni, bet diagnoze nereti kavējas, jo tūska tiek skaidrota ar alerģiju, infekcijām vai traumām. Atkārtotas tūskas epizodes bez nātrenes bērnam vienmēr ir iemesls padziļinātai izvērtēšanai.

Pieaugušajiem pirmreizēja vai atkārtota angioedēma bez nātrenes liek vērtēt medikamentus, iegūtu C1 inhibitora deficītu, autoimūnas vai hematoloģiskas slimības.

Grūtniecības laikā HAE gaita var mainīties - simptomi var kļūt biežāki, retāki vai palikt nemainīgi. C1-INH un C4 rādītāju interpretācija grūtniecības laikā var būt sarežģītāka, tāpēc nepieciešama speciālista iesaiste.

Angioedēmas attīstības laika līnija

Angioedēmas attīstības laika līnija: minūtes līdz stundas, tūskas progresēšana, 24 līdz 72 stundas, simptomu mazināšanās un atkārtotas epizodes

Laiks Kas var notikt
Minūtes līdz 2 stundas Alerģiskas angioedēmas gadījumā var parādīties lūpu, sejas, mēles vai rīkles tūska, nātrene un nieze
Dažas stundas Tūska var kļūt izteiktāka; var pievienoties sāpes, spiediena sajūta vai elpceļu simptomi
24-72 stundas Daļa epizožu mazinās; bradikinīna mediētas epizodes var turpināties vairākas dienas
Atkārtotas epizodes Jāmeklē cēlonis: hroniska nātrene, medikamenti, HAE, iegūta vai idiopātiska angioedēma

Riska faktori

Angioedēmas risks ir lielāks cilvēkiem, kuriem ir:

  • alerģijas pret pārtiku, zālēm, lateksu vai kukaiņu dzēlieniem;
  • iepriekš bijusi angioedēma vai nātrene;
  • ģimenē ir hereditāra angioedēma;
  • tiek lietoti AKE inhibitori vai citas ar angioedēmu saistītas zāles;
  • ir hroniska nātrene;
  • ir autoimūnas slimības;
  • ir atsevišķas hematoloģiskas slimības;
  • ir biežas infekcijas vai izteikti provocējoši faktori;
  • ir hormonālas svārstības, piemēram, menstruāciju, grūtniecības vai hormonpreparātu lietošanas laikā.

Kad nekavējoties jāsauc neatliekamā palīdzība?

Neatliekamā palīdzība jāizsauc vienmēr, ja tūska skar mēli, rīkli, balseni vai kaklu, ja ir elpošanas grūtības, balss izmaiņas, sēkšana, ģībonis, grūtības norīt vai sajūta, ka kakls "aizveras".

Ja cilvēkam ārsts ir nozīmējis adrenalīna autoinjektoru smagas alerģiskas reakcijas riskam, tas jālieto atbilstoši ārsta dotajam rīcības plānam un vienlaikus jāzvana 113 vai 112.

Kad jāvēršas pie alergologa vai imunologa?

Pie alergologa vai imunologa jāvēršas, ja:

  • angioedēma atkārtojas;
  • nav skaidrs izraisītājs;
  • epizodes ir bez nātrenes;
  • ir aizdomas par HAE;
  • simptomi slikti reaģē uz pretalerģijas terapiju;
  • tūska saistīta ar vēdera sāpēm;
  • ir aizdomas par zāļu izraisītu angioedēmu;
  • ģimenē ir līdzīgas epizodes.

Kā diagnosticē angioedēmu?

Diagnoze sākas ar rūpīgu sarunu un apskati. Ārstam svarīgi saprast ne tikai to, ka ir bijusi tūska, bet arī tās mehānismu.

Angioedēmas diagnostikas ceļš: simptomu vēsture, foto epizodes laikā, zāļu pārskats, C4 un C1-INH analīzes un ārstēšanas plāns

Ārsts jautās:

  • kad tūska sākās;
  • cik ātri tā attīstījās;
  • kuras ķermeņa vietas bija skartas;
  • cik ilgi tūska saglabājās;
  • vai bija nātrene, nieze, apsārtums;
  • vai bija elpošanas grūtības vai balss izmaiņas;
  • vai bija vēdera sāpes, slikta dūša vai vemšana;
  • kādi medikamenti lietoti;
  • vai bija jauns ēdiens, kukaiņa dzēliens, infekcija, stress vai procedūra;
  • vai ģimenē kādam bijušas līdzīgas epizodes.

Iespējamie izmeklējumi:

  • alerģijas testi, ja ir aizdomas par alerģisku mehānismu;
  • pilna asins aina un iekaisuma rādītāji pēc nepieciešamības;
  • C4 komplementa līmenis;
  • C1 inhibitora daudzums;
  • C1 inhibitora funkcionālā aktivitāte;
  • C1q līmenis, ja jāvērtē iegūta angioedēma;
  • ģenētiskā izmeklēšana atsevišķos gadījumos;
  • papildu izmeklējumi, ja ir aizdomas par autoimūnu, hematoloģisku vai citu pamatslimību.

Akūtas, vienreizējas un skaidri alerģiskas epizodes gadījumā plaša izmeklēšana ne vienmēr ir vajadzīga. Atkārtotas, smagas vai neskaidras angioedēmas gadījumā cēloņa noskaidrošana ir būtiska.

Diferenciāldiagnoze: ar ko angioedēmu var sajaukt?

Angioedēma var līdzināties citiem stāvokļiem, tāpēc ārsts izvērtē arī citas iespējas.

Iespējamās līdzīgās diagnozes:

  • nātrene;
  • kontaktdermatīts;
  • kukaiņu kodums vai dzēliens;
  • ādas vai mīksto audu infekcija;
  • trauma;
  • limfedēma;
  • vēnu vai sirds mazspējas izraisīta tūska;
  • nieru vai aknu slimību izraisīta ģeneralizēta tūska;
  • akūta alerģiska reakcija vai anafilakse;
  • akūta vēdera dobuma slimība, ja dominē vēdera sāpes.

Īpaši svarīgi ir neatkārtot kļūdu, ka tūska bez nātrenes automātiski tiek uzskatīta par alerģiju. Tieši šādos gadījumos jādomā par HAE, AKE inhibitoru izraisītu angioedēmu vai citu bradikinīna mediētu mehānismu.

Kā ārstē angioedēmu?

Angioedēmas ārstēšana ir atkarīga no cēloņa, mehānisma un smaguma.

Alerģiska vai histamīna mediēta angioedēma

Ārstēšanā var būt nepieciešami:

  • izraisītāja novēršana;
  • antihistamīni;
  • kortikosteroīdi atsevišķās situācijās;
  • adrenalīns smagas alerģiskas reakcijas vai anafilakses gadījumā;
  • novērošana neatliekamā situācijā, ja ir elpceļu risks.

Bradikinīna mediēta angioedēma

Šajā gadījumā parastā pretalerģijas terapija var būt nepietiekama. Ārstēšana var ietvert:

  • tūsku izraisoša medikamenta pārtraukšanu un nomaiņu ārsta uzraudzībā;
  • specifisku HAE akūtas lēkmes terapiju;
  • C1 inhibitora aizstājterapiju vai citas bradikinīna ceļu ietekmējošas terapijas;
  • īstermiņa profilaksi pirms augsta riska procedūrām;
  • ilgtermiņa profilaksi biežu vai smagu lēkmju gadījumā.

Konkrētas zāles, devas un rīcības plānu nosaka ārsts pēc diagnozes un pacienta veselības stāvokļa izvērtēšanas.

Ko var darīt mājas apstākļos?

Mājas apstākļos drīkst rīkoties tikai tad, ja epizode ir viegla, jau iepriekš izvērtēta un neskar elpceļus.

Var palīdzēt:

  • izvairīšanās no zināmā izraisītāja;
  • vēsa komprese;
  • miera režīms;
  • ārsta iepriekš ieteiktā terapija;
  • simptomu novērošana;
  • epizodes fotografēšana, lai parādītu ārstam.

Nedrīkst mājās gaidīt, ja tūska skar mēli, rīkli vai ir elpošanas grūtības.

Ko nevajadzētu darīt angioedēmas gadījumā?

Nevajadzētu:

  • gaidīt, ja pietūkst mēle, rīkle vai parādās elpas trūkums;
  • pašam sākt recepšu medikamentus bez ārsta norādījuma;
  • atkārtoti lietot aizdomīgu medikamentu vai pārtiku bez ārsta izvērtējuma;
  • uzskatīt, ka tūska bez izsitumiem nevar būt nopietna;
  • ignorēt atkārtotas vēdera sāpju un tūskas epizodes;
  • pārtraukt sirds vai asinsspiediena zāles bez ārsta, ja nav neatliekamas situācijas;
  • paļauties tikai uz antihistamīniem, ja epizodes atkārtojas bez nātrenes.

Kā sagatavoties ārsta vizītei?

Pirms vizītes vēlams pierakstīt:

  • kad tūska sākās;
  • cik ātri tā attīstījās;
  • cik ilgi saglabājās;
  • kuras ķermeņa vietas bija skartas;
  • vai bija nātrene, nieze, elpas trūkums vai vēdera sāpes;
  • kādi medikamenti un uztura bagātinātāji lietoti;
  • kādi ēdieni, dzērieni vai procedūras bija pirms epizodes;
  • vai bija infekcija, stress, trauma vai menstruācijas;
  • vai ģimenē ir līdzīgi gadījumi;
  • vai palīdzēja antihistamīni, kortikosteroīdi vai cita terapija.

Ļoti noderīgi ir fotoattēli no epizodes, jo tūska līdz vizītei var būt pārgājusi.

Biežākie mīti par angioedēmu

Mīts Fakts
Angioedēma vienmēr ir alerģija Tā var būt arī medikamentu izraisīta, bradikinīna mediēta vai iedzimta
Ja nav izsitumu, nav bīstami Tūska bez nātrenes var skart elpceļus un būt nopietna
Antihistamīni vienmēr palīdz Tie var nepalīdzēt HAE vai AKE inhibitoru izraisītas angioedēmas gadījumā
Lūpu pietūkums vienmēr pāries pats Dažreiz tas progresē uz mēles vai rīkles tūsku
HAE ir tik reta, ka par to nav jādomā Atkārtota tūska bez nātrenes ir pietiekams iemesls to izvērtēt
Angioedēma ir lipīga Angioedēma nav infekcija un nav lipīga
Vēdera sāpes nav saistītas ar angioedēmu HAE gadījumā zarnu tūska var izraisīt stipras vēdera sāpes

Kopsavilkums

Angioedēma ir pēkšņa dziļāku ādas vai gļotādu audu tūska. Tā var būt alerģiska, saistīta ar nātreni, zāļu izraisīta, bradikinīna mediēta, hereditāra, iegūta vai idiopātiska. Visbīstamākā ir angioedēma, kas skar mēli, rīkli, balseni vai elpceļus.

Svarīgākais ir atšķirt vieglu, ierobežotu epizodi no neatliekamas situācijas. Ja ir elpošanas grūtības, mēles vai rīkles pietūkums, balss izmaiņas vai ģībonis, jāzvana 113 vai 112. Atkārtota tūska bez nātrenes, slikta reakcija uz antihistamīniem un vēdera sāpju epizodes ir iemesls domāt par bradikinīna mediētu vai hereditāru angioedēmu un vērsties pie speciālista.

Medicīniskā atruna

Šī informācija ir paredzēta izglītojošiem nolūkiem un neaizvieto ārsta konsultāciju, diagnostiku vai ārstēšanu. Ja novērojat pēkšņu vai atkārtotu sejas, lūpu, mēles, rīkles, kakla, roku, pēdu vai vēdera simptomu epizodi, īpaši ja ir elpošanas grūtības, balss izmaiņas, smakšanas sajūta, ģībonis vai strauja pašsajūtas pasliktināšanās, nekavējoties zvaniet 113 vai 112. Atkārtotu vai neskaidru simptomu gadījumā vērsieties pie ārsta, alergologa vai imunologa. Nelietojiet recepšu medikamentus un nepārtrauciet nozīmētu terapiju bez ārsta norādījuma, izņemot neatliekamas situācijas, kad jāmeklē steidzama medicīniskā palīdzība.

Atsauces un autoritatīvi avoti

Satura autors

Dermatoloģe Dr. med. Dace Buile

Biežāk uzdotie jautājumi

Papildus jautājumi dermatologam par angioedēmu

1. Kas ir angioedēma?

Angioedēma ir pēkšņs dziļāko ādas vai gļotādu audu pietūkums.

2. Kas ir Kvinkes tūska?

Kvinkes tūska ir cits angioedēmas nosaukums.

3. Vai angioedēma ir bīstama?

Tā var būt bīstama, ja skar mēli, rīkli, balseni vai elpceļus.

4. Kad jāzvana 113 vai 112?

Ja ir elpošanas grūtības, mēles vai rīkles pietūkums, balss izmaiņas, smakšanas sajūta, ģībonis vai strauja pasliktināšanās.

5. Vai angioedēma vienmēr ir alerģija?

Nē. Tā var būt arī zāļu izraisīta, bradikinīna mediēta, iedzimta, iegūta vai idiopātiska.

6. Kā angioedēma atšķiras no nātrenes?

Nātrene ir virspusēji niezoši izsitumi, bet angioedēma ir dziļāka audu tūska.

7. Vai angioedēma var būt bez izsitumiem?

Jā. Tas ir īpaši svarīgi, jo angioedēma bez nātrenes var norādīt uz bradikinīna mediētu mehānismu.

8. Cik ilgi ilgst angioedēma?

Daļa epizožu pāriet 24-72 stundu laikā, bet ilgums ir atkarīgs no cēloņa.

9. Vai angioedēma pāriet pati?

Vieglas epizodes var pāriet pašas, bet pirmreizēja, strauja vai elpceļus skaroša tūska jāvērtē steidzami.

10. Vai antihistamīni palīdz angioedēmas gadījumā?

Tie var palīdzēt alerģiskas vai histamīna mediētas angioedēmas gadījumā, bet ne vienmēr palīdz HAE vai AKE inhibitoru izraisītas angioedēmas gadījumā.

11. Kas ir hereditāra angioedēma?

Tā ir reta ģenētiska slimība ar atkārtotām zemādas vai zemgļotādas tūskas lēkmēm.

12. Kā HAE atšķiras no alerģijas?

HAE parasti nav nātrenes un niezes, tā var izraisīt vēdera sāpes un bieži slikti reaģē uz parastu pretalerģijas terapiju.

13. Vai HAE var izraisīt vēdera sāpes?

Jā. Zarnu sieniņas tūska var izraisīt stipras vēdera sāpes, sliktu dūšu, vemšanu vai caureju.

14. Kādas analīzes veic HAE aizdomu gadījumā?

Bieži nosaka C4 līmeni, C1 inhibitora daudzumu un C1 inhibitora funkcionālo aktivitāti.

15. Vai AKE inhibitori var izraisīt angioedēmu?

Jā. AKE inhibitori ir zināms nealerģiskas angioedēmas iemesls, un reakcija var parādīties arī pēc ilgstošas lietošanas.

16. Vai pretsāpju līdzekļi var izraisīt angioedēmu?

Jā, dažiem cilvēkiem nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi var provocēt angioedēmu.

17. Vai angioedēma ir lipīga?

Nē. Angioedēma nav infekcija un nav lipīga.

18. Vai bērniem var būt angioedēma?

Jā. Bērniem angioedēma var būt saistīta ar alerģiju, infekciju, zālēm vai retāk iedzimtu slimību.

19. Vai angioedēma var rasties grūtniecības laikā?

Jā. Grūtniecības laikā var mainīties gan alerģisku reakciju, gan HAE norise, tāpēc nepieciešama ārsta izvērtēšana.

20. Vai stress var izraisīt angioedēmu?

Stress var būt provocējošs faktors, īpaši cilvēkiem ar HAE vai atkārtotām angioedēmas epizodēm.

21. Ko darīt, ja pietūkst lūpas?

Jāvēro, vai tūska neprogresē un neskar mēli vai rīkli. Ja parādās elpceļu simptomi vai tūska strauji palielinās, jāzvana 113 vai 112.

22. Ko darīt, ja pietūkst mēle?

Nekavējoties jāzvana 113 vai 112.

23. Vai lūpu pietūkums vienmēr ir alerģija?

Nē. Lūpu tūska var būt alerģiska, bet to var izraisīt arī zāles vai bradikinīna mehānisms.

24. Vai angioedēmu var novērst?

Dažkārt jā, ja zināms izraisītājs vai izveidots ārsta noteikts profilakses plāns.

25. Vai angioedēma var atkārtoties?

Jā. Atkārtotas epizodes ir iemesls meklēt cēloni.

26. Pie kāda ārsta vērsties?

Atkārtotas vai neskaidras angioedēmas gadījumā jāvēršas pie alergologa vai imunologa.

27. Vai angioedēma var būt pēc zobārsta?

Jā. Trauma vai procedūra var provocēt angioedēmas epizodi, īpaši HAE pacientiem.

28. Vai HAE ir ārstējama?

HAE ir hroniska slimība, bet ar pareizu diagnozi, rīcības plānu un terapiju lēkmes var kontrolēt.

29. Vai jāfotografē tūska?

Jā. Fotoattēli var būt ļoti noderīgi ārstam, īpaši ja tūska līdz vizītei pāriet.

30. Vai angioedēma var ietekmēt emocionālo veselību?

Jā. Atkārtotas un neprognozējamas epizodes var radīt trauksmi, bailes un dzīves kvalitātes pasliktināšanos.

Konsultācijas cenas

Speciālists Klīnikas klienti Pirmā vizīte
Dermatoloģe Dr. Med. docente Māra Rone-Kupfere 76.00 € 80.00 €
Dermatoloģe Dace Buile 66.50 € 70.00 €
Dermatoloģe Gunita Buiksa 57.00 € 60.00 €
Dermatoloģe Ilona Zablocka 57.00 € 60.00 €
Dermatoloģe Zanda Bogdanova 57.00 € 60.00 €
Dermatoloģe Ivanna Buvan 57.00 € 60.00 €

Klīnikas dermatologi

Dermatoloģe Dr. Med. docente Māra Rone-Kupfere

Klīnikas vadītāja
Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Dermatoloģe Dace Buile

Dr. Med.
Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Dermatoloģe Gunita Buiksa

Augsti kvalificēts ārsts
Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Dermatoloģe Ilona Zablocka

Augsti kvalificēts ārsts
Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Dermatoloģe Zanda Bogdanova

Augsti kvalificēts ārsts
Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Dermatoloģe Ivanna Buvan

Augsti kvalificēts ārsts
Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Pieteikties vizītei

Mēs ar Jums sazināsimies, lai atgādinātu par vizītes laiku!
Pieteikties vizītei

Uzdot jautājumu

Izvēlieties sarakstes veidu: