Pseidoalerģija
Pseidoalerģija ir alerģijai līdzīga reakcija, kuras simptomi var atgādināt īstu alerģiju, bet parasti nav saistīti ar klasisku alergēna izraisītu imūnsistēmas reakciju vai specifiskām IgE antivielām. Tā var izpausties ar niezi, ādas apsārtumu, nātreni, pietūkumu, iesnām, klepu, vēdera sāpēm, caureju, galvassāpēm vai pašsajūtas pasliktināšanos pēc noteiktas pārtikas, pārtikas piedevām, alkohola, medikamentiem vai citām vielām.
Ja alerģijas testi ir negatīvi, tas nenozīmē, ka simptomi ir izdomāti. Tas nozīmē, ka reakcijas mehānisms var būt cits. Ārstam jāizvērtē, vai sūdzības skaidrojamas ar īstu alerģiju, pseidoalerģisku reakciju, pārtikas nepanesību, histamīna reakciju, medikamentu blakni, nātreni, infekciju, ādas slimību vai citu iemeslu.
Medart jau ir plašs raksts par alerģiju, tās simptomiem, testiem un ārstēšanu. Šajā rakstā galvenā uzmanība pievērsta alerģijai līdzīgām reakcijām, kas nav klasiskā alerģija.

Attēlā: alerģijai līdzīga ādas reakcija pēc ēdienreizes. Apsārtums un izsitumi var būt saistīti ar pseidoalerģisku reakciju, taču diagnozi nosaka ārsts.
Īsā atbilde
Pseidoalerģija var izskatīties kā alerģija, bet parasti nav IgE mediēta alerģiska reakcija. Bieži simptomi ir nātrene, nieze, apsārtums, pietūkums, iesnas, vēdera sāpes vai caureja. Iespējamie provocētāji ir histamīnu saturoši produkti, alkohols, pārtikas piedevas, sulfīti, aspirīns un citi nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi.
Ja ir elpas trūkums, mēles vai rīkles pietūkums, ģībonis, izteikts reibonis vai strauja pasliktināšanās, nekavējoties jāmeklē neatliekama medicīniskā palīdzība.
Kas ir pseidoalerģija?
Pseidoalerģija jeb pseidoalerģiska reakcija ir nealerģiskas paaugstinātas jutības reakcija. Tās laikā var izdalīties histamīns un citas iekaisuma vielas, kas rada alerģijai līdzīgus simptomus, taču reakcijā parasti nav iesaistīta specifiska imūnsistēmas sensibilizācija pret konkrētu alergēnu.
Vienkāršāk sakot: īsta alerģija ir imūnsistēmas reakcija pret konkrētu alergēnu, piemēram, pārtikas olbaltumvielu, ziedputeksni, dzīvnieka alergēnu vai medikamentu. Pseidoalerģija var izskatīties līdzīgi, bet tās mehānisms ir cits.
Pseidoalerģiskas reakcijas bieži ir atkarīgas no devas. Piemēram, neliels produkta daudzums var neradīt sūdzības, bet lielāks daudzums vai kombinācija ar alkoholu, infekciju, slodzi, stresu vai medikamentiem var provocēt simptomus.
Pseidoalerģija un alerģija: kāda ir atšķirība?
| Pazīme | Īsta alerģija | Pseidoalerģija |
|---|---|---|
| Mehānisms | Imūnsistēmas reakcija, bieži ar IgE antivielām | Nealerģiska reakcija, bieži bez IgE antivielām |
| Iepriekšēja saskare | Parasti vajadzīga sensibilizācija | Var parādīties arī agrīnā vai pirmajā saskarē |
| Devas nozīme | Reizēm pietiek ar ļoti mazu daudzumu alergēna | Biežāk atkarīga no daudzuma un apstākļiem |
| Testi | Var būt pozitīvi, ja ir īsta alerģija | Ādas un IgE testi bieži ir negatīvi |
| Bieži provocētāji | Piens, olas, rieksti, zivis, ziedputekšņi, latekss | Histamīns, alkohols, sulfīti, salicilāti, NSPL, kontrastvielas |
| Diagnostika | Sūdzības, testi, reizēm provokācijas tests | Sūdzību analīze, dienasgrāmata, eliminācija un ārsta izvērtējums |
Pozitīvs alerģijas tests pats par sevi vēl nenozīmē slimību, un negatīvs tests nenozīmē, ka simptomiem nav reāla iemesla. Alerģijas diagnostikā svarīgi, vai testa rezultāts sakrīt ar pacienta sūdzībām dzīvē.
Alerģija, pseidoalerģija un pārtikas nepanesība
Pacienti bieži lieto vārdu “alerģija” visām reakcijām pēc ēšanas. Medicīniski tās jānošķir.
| Reakcijas veids | Kas notiek | Piemēri |
|---|---|---|
| Pārtikas alerģija | Imūnsistēma reaģē pret konkrētu pārtikas olbaltumvielu | Zemesrieksti, rieksti, piens, olas, zivis |
| Pseidoalerģija | Simptomi atgādina alerģiju, bet nav klasiskas IgE reakcijas | Sulfīti, histamīns, alkohols, NSPL |
| Pārtikas nepanesība | Organisms nespēj labi sagremot vai apstrādāt noteiktu vielu | Laktozes nepanesība, fruktozes malabsorbcija |
Šīs atšķirības ir svarīgas, jo ārstēšana un uztura ierobežojumi nav vienādi.
Kāpēc pseidoalerģija izskatās kā alerģija?
Alerģijas simptomi bieži rodas histamīna un citu iekaisuma vielu ietekmē. Histamīns var paplašināt asinsvadus, palielināt ādas un gļotādu caurlaidību, kairināt nervu galus un ietekmēt elpceļus vai gremošanas traktu. Tāpēc rodas nieze, apsārtums, nātrene, pietūkums, iesnas, klepus, vēdera sāpes vai caureja.
Pseidoalerģijas gadījumā līdzīgas vielas var izdalīties bez klasiskas alerģiskas sensibilizācijas. Reakciju var veicināt pārtika, alkohols, medikamenti, infekcija, stress, fiziska slodze, karstums, ādas kairinājums vai vairāku faktoru kombinācija.
Biežākie pseidoalerģijas simptomi
Pseidoalerģija var skart ādu, gļotādas, elpceļus, gremošanas traktu vai vispārējo pašsajūtu.

Attēlā: nātrenei raksturīgi pacelti, sārti un neregulāras formas izsitumi jeb nātrenes elementi. Tie var parādīties gan alerģisku, gan nealerģisku reakciju laikā.
| Orgānu sistēma | Iespējamie simptomi |
|---|---|
| Āda | Nieze, apsārtums, izsitumi, nātrene, dedzināšana |
| Gļotādas | Lūpu, plakstiņu, sejas vai mēles pietūkums |
| Deguns un acis | Iesnas, aizlikts deguns, acu niezēšana, asarošana |
| Elpceļi | Klepus, sēkšana, spiediena sajūta krūtīs, elpas trūkums |
| Gremošana | Slikta dūša, vēdera sāpes, vēdera uzpūšanās, caureja, retāk vemšana |
| Pašsajūta | Galvassāpes, karstuma viļņi, reibonis, nogurums |
Ja izsitumi ir pacelti, ļoti niez, maina atrašanās vietu un pazūd 1–24 stundu laikā, tie vairāk atbilst nātrenei jeb urtikārijai. Ja pietūkst lūpas, plakstiņi, mēle vai dziļāki audi, tā var būt angioedēma; tā bieži izzūd lēnāk un var saglabāties līdz aptuveni 72 stundām. Rīkles, mēles vai elpceļu pietūkums vienmēr jāuztver nopietni.
Kāpēc alerģijas testi var būt negatīvi?
Ādas dūriena testi un specifiska IgE noteikšana asinīs paredzēti IgE mediētu alerģiju izvērtēšanai. Tie var palīdzēt, ja ir aizdomas par īstu alerģiju pret konkrētu alergēnu.
Pseidoalerģijas gadījumā reakcija bieži nav saistīta ar IgE antivielām, tāpēc testi var būt negatīvi. Diagnoze tad balstās uz simptomu raksturu, laiku, atkārtošanos, iespējamiem provocētājiem, uzturu, medikamentiem un ārsta izvērtējumu.
Jāizvairās no nepierādītiem “pārtikas jutības” testiem, īpaši IgG paneļiem, jo tie nav drošs veids, kā diagnosticēt pārtikas alerģiju vai nepanesību.
Biežākie pseidoalerģijas izraisītāji
Pseidoalerģiskas reakcijas var provocēt:
- pārtika ar augstāku histamīna vai citu biogēno amīnu daudzumu;
- fermentēti, nogatavināti, kūpināti vai ilgi uzglabāti produkti;
- alkohols, īpaši vīns, dzirkstošie dzērieni un alus;
- pārtikas piedevas, piemēram, sulfīti, benzoāti un dažas krāsvielas;
- salicilāti pārtikā vai medikamentos;
- aspirīns, ibuprofēns, naproksēns un citi nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi;
- opioīdi un dažas citas zāles;
- radioloģiskas kontrastvielas;
- infekcija, karstums, fiziska slodze, stress vai hroniska nātrene.
Ne vienmēr vainīgs ir viens produkts. Reakciju var radīt arī vairāku faktoru kombinācija.

Attēlā: produkti un medikamenti, kas dažiem cilvēkiem var veicināt alerģijai līdzīgas reakcijas, tostarp vīns, nogatavināts siers, kūpinājumi, tuncis, tomāti, zemenes, šokolāde un nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi.
Pārtika, kas var izraisīt alerģijai līdzīgas reakcijas
Nav universāla “aizliegto produktu” saraksta. Produkts, kas vienam cilvēkam izraisa simptomus, citam var būt labi panesams.
Biežāk minētās produktu grupas:
| Grupa | Piemēri |
|---|---|
| Fermentēti produkti | Skābēti kāposti, fermentēti sojas produkti, kombuča |
| Nogatavināti produkti | Cietie un nogatavinātie sieri, salami |
| Zivis un jūras produkti | Tuncis, makrele, sardīnes, anšovi, īpaši tad, ja produkti nav svaigi |
| Alkohols | Sarkanvīns, baltvīns, šampanietis, alus |
| Augļi un dārzeņi | Zemenes, citrusaugļi, tomāti, spināti, baklažāni |
| Citi produkti | Šokolāde, kakao, kūpinājumi, marinējumi |
| Piedevas | Sulfīti, benzoāti, krāsvielas, konservanti |
Šis saraksts nav pamats plašai pašnoteiktai diētai. Tas palīdz saprast, ko vērtēt uztura un simptomu dienasgrāmatā.
Histamīns un histamīna nepanesība
Histamīns ir viela, kas dabiski atrodas organismā un piedalās imūnās atbildes, iekaisuma, kuņģa skābes veidošanās un nervu signālu procesos. Histamīns atrodams arī pārtikā, īpaši fermentētos, nogatavinātos, kūpinātos vai ilgāk uzglabātos produktos.
Histamīna nepanesība tiek lietota kā apzīmējums situācijai, kad pēc histamīnu saturošas pārtikas rodas alerģijai līdzīgi simptomi. To dažkārt sauc par pseidoalerģiju, jo tā nav klasiskā pārtikas alerģija.
Tomēr šī tēma ir jāvērtē piesardzīgi. Objektīvi testi histamīna nepanesības apstiprināšanai nav pietiekami droši, un DAO aktivitātes mērījumi asinīs nav viennozīmīga diagnoze. Līdzīgus simptomus var radīt kairinātu zarnu sindroms, laktozes nepanesība, celiakija, hroniska nātrene, mastocītu slimības, infekcijas, medikamenti vai citi stāvokļi.
Zema histamīna diēta nav jāsāk “uz visu mūžu”. Ja tā tiek mēģināta, tai jābūt īslaicīgai, mērķētai un vēlams saskaņotai ar ārstu vai uztura speciālistu.
Pārtikas piedevas, konservanti, krāsvielas un sulfīti
Dažiem cilvēkiem alerģijai līdzīgus simptomus var provocēt konkrētas pārtikas piedevas, piemēram:
- sulfīti, kas var būt vīnā, žāvētos augļos un dažos pārtikas produktos;
- benzoāti un citi konservanti;
- tartrazīns un dažas citas krāsvielas;
- salicilāti;
- garšas pastiprinātāji vai vairāku piedevu kombinācijas.
Tomēr “E vielas” pašas par sevi nenozīmē slimību, un visas pārtikas piedevas nav bīstamas. Ja reakcijas atkārtojas pēc līdzīgiem rūpnieciski gatavotiem produktiem, noder produktu etiķešu, sastāva un simptomu laika pierakstīšana.
Medikamenti un pseidoalerģiskas reakcijas
Medikamenti var izraisīt gan īstas alerģiskas reakcijas, gan nealerģiskas alerģijai līdzīgas reakcijas. Īpaši svarīgi ir atcerēties par:
- aspirīnu un citiem nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem;
- ibuprofēnu, naproksēnu, diklofenaku un līdzīgiem līdzekļiem;
- opioīdiem, piemēram, morfīnu vai kodeīnu;
- radioloģiskām kontrastvielām;
- dažām antibiotikām;
- AKE inhibitoriem asinsspiediena ārstēšanā, kas var izraisīt angioedēmu bez nātrenes.
Ja reakcija bijusi pēc zāļu lietošanas, to nevajag ignorēt. Ārstam jāizvērtē, vai medikamentu turpmāk drīkst lietot un vai ir jāizvairās no līdzīgām zālēm.
Pseidoalerģija bērniem
Bērniem alerģijai līdzīgi simptomi var rasties dažādu iemeslu dēļ: vīrusu infekcijas, akūta nātrene, pārtikas alerģija, pārtikas nepanesība, medikamentu reakcija, atopiskā dermatīta paasinājums vai ādas kairinājums.
Bērnam nevajag patvaļīgi izslēgt vairākas produktu grupas tikai tāpēc, ka pēc ēšanas parādījušies izsitumi. Īpaši zīdaiņiem un maziem bērniem nepamatoti plaši uztura ierobežojumi var radīt uzturvielu trūkumu un ietekmēt augšanu.
Vecākiem svarīgi nedarīt trīs lietas: neizslēgt daudzus produktus “drošības pēc”, neveikt mājās provokāciju ar produktu, pēc kura bijusi tūska vai elpas trūkums, un neuzskatīt katru izsitumu par pārtikas alerģiju. Drošākais ceļš ir pierakstīt simptomu modeli un pārrunāt to ar pediatru, alergologu vai dermatologu.
Kā ārsts noskaidro simptomu cēloni?
Ārsts parasti jautās:
- kad simptomi sākas un cik ātri tie parādās;
- cik ilgi simptomi ilgst;
- vai reakcija atkārtojas pēc viena un tā paša produkta vai medikamenta;
- vai simptomi ir atkarīgi no daudzuma;
- vai vienlaikus bija alkohols, slodze, karstums, infekcija vai stress;
- kādi medikamenti un uztura bagātinātāji tiek lietoti;
- vai ir nātrene, angioedēma, astma, hroniskas zarnu sūdzības vai ādas slimības.
Atkarībā no situācijas ārsts var nozīmēt alerģijas testus, asins analīzes, izmeklējumus citu slimību izslēgšanai vai nosūtīt pie alergologa, dermatologa, gastroenterologa vai cita speciālista.
Uztura un simptomu dienasgrāmata
Pārtikas dienasgrāmata ir viens no praktiskākajiem instrumentiem, ja reakcijas ir neskaidras.
Pieraksti:
- ko ēdi un dzēri;
- cik daudz;
- produkta sastāvu, ja tas ir gatavs produkts;
- cikos simptomi sākās;
- kādi bija simptomi un cik stipri;
- cik ilgi tie turpinājās;
- kādas zāles vai uztura bagātinātāji lietoti;
- vai bija alkohols, infekcija, stress, sports, karstums, menstruācijas vai miega trūkums.
Smagu reakciju gadījumā nevajag pašam atkārtoti mēģināt apēst aizdomīgo produktu.
Eliminācijas diēta un provokācijas tests
Eliminācijas diēta nozīmē īslaicīgu aizdomīga produkta vai produktu grupas izslēgšanu, lai redzētu, vai simptomi mazinās. Provokācijas tests nozīmē kontrolētu atkārtotu saskari ar aizdomīgo vielu, lai pārbaudītu, vai simptomi atgriežas.
Ja iepriekš bijis elpas trūkums, ģībonis, straujš sejas, mēles vai rīkles pietūkums, provokāciju nedrīkst veikt mājās. Šādos gadījumos par diagnostiku lemj ārsts, un nepieciešamības gadījumā pārbaude notiek medicīniskā uzraudzībā.
Eliminācijai jābūt mērķētai un īslaicīgai. Pārāk plaši uztura ierobežojumi var pasliktināt dzīves kvalitāti un radīt uzturvielu trūkumu.
Kā rīkoties, ja pēc ēšanas parādās nieze, nātrene vai pietūkums?
Ja simptomi ir viegli un aprobežojas ar nelielu niezi vai dažiem izsitumiem, pieraksti, kas tika ēsts, cikos simptomi sākās un vai bija citi faktori. Ja reakcijas atkārtojas, pieraksties pie ģimenes ārsta, alergologa vai dermatologa.
Ja ir plaša nātrene, lūpu vai plakstiņu pietūkums, atkārtotas reakcijas pēc viena produkta vai reakcija pēc medikamenta, konsultāciju nevajag atlikt.
Ja ir elpas trūkums, rīkles vai mēles pietūkums, apgrūtināta rīšana, ģībonis, izteikts reibonis vai strauja pasliktināšanās, jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Kad jāvēršas pie ārsta?
Pie ārsta jāvēršas, ja:
- simptomi atkārtojas;
- parādās nātrene, angioedēma vai izteikta nieze;
- simptomi saistīti ar medikamentu;
- alerģijas testi ir negatīvi, bet sūdzības turpinās;
- ir aizdomas par pārtikas reakciju bērnam;
- tiek apsvērta eliminācijas diēta;
- ir hroniska nātrene vai neskaidri izsitumi;
- simptomi ietekmē miegu, darbu, skolu vai ikdienu;
- ir ilgstoša caureja, svara zudums vai asinis fēcēs;
- reakcijas kļūst stiprākas vai biežākas.
Kad jāizsauc neatliekamā palīdzība?
Neatliekama medicīniskā palīdzība jāmeklē nekavējoties, ja ir:
- elpas trūkums, sēkšana vai spiediens krūtīs;
- straujš sejas, lūpu, mēles vai rīkles pietūkums;
- apgrūtināta rīšana vai balss izmaiņas;
- ģībonis, samaņas traucējumi vai izteikts reibonis;
- plaša nātrene kopā ar vemšanu, elpas trūkumu vai vājumu;
- strauja asinsspiediena krišanās;
- reakcija pēc medikamenta, kukaiņa dzēliena vai pārtikas, kas ātri pasliktinās.
Smaga reakcija jāvērtē kā iespējama anafilakse, pat ja iepriekš alerģijas testi bijuši negatīvi.
Kā ārstē vai mazina pseidoalerģijas simptomus?
Ārstēšana atkarīga no simptomu smaguma un iespējamā izraisītāja. Bieži galvenais princips ir identificēt un pēc iespējas samazināt konkrētu provocētāju, nevis bez mērķa izslēgt daudzus produktus.
Iespējamās pieejas:
- uztura un simptomu dienasgrāmata;
- izraisītāja atpazīšana un izvairīšanās, ja tas ir skaidrs;
- īslaicīga, mērķēta eliminācija;
- antihistamīni niezes vai nātrenes mazināšanai, ja tos iesaka ārsts;
- medikamentu izvērtēšana, ja reakcija saistīta ar zālēm;
- hroniskas nātrenes, rozācijas, gremošanas slimību vai citu stāvokļu diagnostika;
- bērniem – uztura plāns tikai pēc konsultācijas ar ārstu.
DAO uztura bagātinātāju efektivitāte nav pietiekami droši pierādīta, tāpēc tos nevajadzētu uzskatīt par diagnozes vai ārstēšanas pamatu.
Slimības un stāvokļi, kas var izskatīties līdzīgi pseidoalerģijai
| Simptomi | Iespējamie citi skaidrojumi |
|---|---|
| Nātrene | Infekcija, hroniska spontāna nātrene, zāļu reakcija, īsta alerģija |
| Lūpu vai sejas pietūkums | Histamīnerģiska angioedēma, AKE inhibitoru reakcija, iedzimta angioedēma |
| Sejas apsārtums | Rozācija, karstuma reakcija, alkohols, menopauze |
| Vēdera sāpes un caureja | Laktozes nepanesība, celiakija, kairinātu zarnu sindroms, pārtikas infekcija |
| Iesnas | Alerģisks rinīts, nealerģisks rinīts, infekcija |
| Elpas trūkums | Astma, anafilakse, panikas lēkme, sirds vai plaušu slimība |
Hroniska nātrene ne vienmēr nozīmē pārtikas alerģiju. Ja nātrene atkārtojas ilgāk par sešām nedēļām, jāvērtē hroniska spontāna vai inducējama nātrene, infekcijas, autoimūni faktori, medikamenti un citi provocētāji.
Biežākie mīti par pseidoalerģiju
Mīts: ja alerģijas testi ir negatīvi, simptomu nav
Fakts: negatīvi IgE testi var nozīmēt, ka reakcija nav klasiskā alerģija. Simptomi joprojām var būt reāli.
Mīts: pseidoalerģija ir tas pats, kas pārtikas alerģija
Fakts: pārtikas alerģija ir imūnsistēmas reakcija pret konkrētu alergēnu. Pseidoalerģija var izskatīties līdzīgi, bet mehānisms ir cits.
Mīts: histamīna nepanesību vienmēr var pierādīt ar DAO analīzi
Fakts: DAO asins tests nav pietiekami drošs, lai viens pats apstiprinātu diagnozi.
Mīts: visiem ar izsitumiem vajadzīgs zema histamīna uzturs
Fakts: plaši uztura ierobežojumi var kaitēt, īpaši bērniem. Diētai jābūt mērķētai.
Mīts: pārtikas piedevas vienmēr ir bīstamas
Fakts: lielākajai daļai cilvēku pārtikas piedevas nerada pseidoalerģiju, bet atsevišķiem cilvēkiem konkrētas piedevas var provocēt simptomus.
Mīts: nātrija glutamāts vienmēr izraisa pseidoalerģiju
Fakts: daļa cilvēku saista simptomus ar garšas pastiprinātājiem, taču konkrēta savienojuma loma jāvērtē pēc atkārtota simptomu modeļa, devas un produkta sastāva.
Mīts: pēc viena izsituma var droši noteikt diagnozi internetā
Fakts: līdzīgi var izskatīties alerģija, nātrene, infekcija, dermatīts, rozācija, medikamentu reakcija un citi stāvokļi.
Kopsavilkums
Pseidoalerģija ir alerģijai līdzīga reakcija, kas var izskatīties kā īsta alerģija, bet parasti nav saistīta ar klasisku IgE mediētu imūnreakciju. Bieži simptomi ir nieze, apsārtums, nātrene, pietūkums, iesnas, gremošanas traucējumi vai galvassāpes. Iespējamie provocētāji ir histamīnu saturoši produkti, alkohols, pārtikas piedevas, daži medikamenti un vairāku faktoru kombinācijas.
Svarīgākais ir nevis uzreiz izslēgt daudzus produktus, bet saprast simptomu modeli, pierakstīt uzturu un reakcijas, izvērtēt medikamentus un nepieciešamības gadījumā konsultēties ar ārstu. Smagi simptomi, īpaši elpas trūkums, rīkles pietūkums vai ģībonis, vienmēr prasa neatliekamu palīdzību.
Medicīniska atruna
Minētajai informācijai ir informatīvs raksturs; tā neaizvieto ārsta konsultāciju, diagnostiku vai ārstēšanu. Ja ir atkārtoti, neskaidri vai smagi alerģijai līdzīgi simptomi, nātrene, pietūkums, elpas trūkums, reakcija pēc medikamenta vai pārtikas, bērnam nepieciešami uztura ierobežojumi vai simptomi pasliktinās, ieteicams pieteikties dermatologa konsultācijai vai vērsties pie cita atbilstoša speciālista. Smagas reakcijas gadījumā jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Atsauces un autoritatīvi avoti
- Starptautiskā teorētiskās un lietišķās ķīmijas savienība (IUPAC): pseidoalerģijas definīcija
- Klīvlendas klīnika: histamīna nepanesība, iespējamie simptomi, diagnostika un ārstēšana
- Vācijas Alergoloģijas un klīniskās imunoloģijas biedrības (DGAKI) vadlīnijas: pieeja iespējamām nevēlamām reakcijām uz uzturā uzņemtu histamīnu
- Amerikas Alerģijas, astmas un imunoloģijas akadēmija (AAAAI): pārtikas alerģijas simptomi, diagnostika un ārstēšana
- Amerikas Alerģijas, astmas un imunoloģijas akadēmija (AAAAI): mīts par pārtikas IgG paneļu testiem
- DermNet: pārskats par nātreni jeb urtikāriju
- DermNet: medikamentu izraisīta nātrene
- MSD profesionālā rokasgrāmata: anafilakse
- MSD profesionālā rokasgrāmata: angioedēma
Satura autors
Biežāk uzdotie jautājumi
1. Kas ir pseidoalerģija?
Pseidoalerģija ir alerģijai līdzīga reakcija bez klasiskas IgE mediētas alerģijas mehānisma. Simptomi var būt līdzīgi alerģijai, bet alerģijas testi bieži ir negatīvi.
2. Kā pseidoalerģija atšķiras no īstas alerģijas?
Īstas alerģijas gadījumā imūnsistēma reaģē pret konkrētu alergēnu. Pseidoalerģijas gadījumā līdzīgus simptomus izraisa citi mehānismi, piemēram, tieša histamīna izdalīšanās vai medikamentu ietekme.
3. Vai pseidoalerģija ir bīstama?
Lielākoties simptomi ir viegli vai vidēji, bet pietūkums, elpas trūkums, ģībonis vai strauja pasliktināšanās var būt bīstami un prasa neatliekamu palīdzību.
4. Kāpēc alerģijas simptomi parādās, ja testi ir negatīvi?
Jo klasiskie alerģijas testi meklē IgE mediētu alerģiju, bet pseidoalerģiskas reakcijas bieži notiek bez IgE antivielām.
5. Vai pseidoalerģiju var noteikt ar asins analīzēm?
Parasti nav vienas asins analīzes, kas droši apstiprina pseidoalerģiju. Diagnoze balstās uz simptomiem, laiku, izraisītājiem un ārsta izvērtējumu.
6. Vai ādas alerģijas testi uzrāda pseidoalerģiju?
Parasti ne. Ādas testi palīdz izvērtēt konkrētas alerģijas, bet pseidoalerģijas gadījumā tie var būt negatīvi.
7. Kādi produkti var izraisīt pseidoalerģiju?
Dažiem cilvēkiem reakcijas provocē vīns, alus, nogatavināti sieri, kūpinājumi, fermentēti produkti, zemenes, citrusaugļi, šokolāde, tomāti vai produkti ar sulfītiem un konservantiem.
8. Vai histamīna nepanesība ir tas pats, kas pseidoalerģija?
Histamīna nepanesību dažkārt sauc par pseidoalerģisku reakciju, jo simptomi atgādina alerģiju, bet tā nav klasiskā pārtikas alerģija.
9. Vai antihistamīni palīdz pseidoalerģijas gadījumā?
Tie var mazināt histamīna izraisītu niezi vai nātreni, bet ne vienmēr novērš cēloni. Lietošanu labāk saskaņot ar ārstu.
10. Vai bērniem var būt pseidoalerģija?
Var, bet bērniem līdzīgi simptomi bieži rodas arī infekciju, atopiskā dermatīta, īstas alerģijas vai citu iemeslu dēļ. Uztura ierobežojumi bērniem jāievieš īpaši piesardzīgi.
Konsultācijas cena
| Speciālists | Klīnikas klienti | Pirmā vizīte |
|---|---|---|
| Dermatoloģe Dr. Med. docente Māra Rone-Kupfere | 76.00 € | 80.00 € |
| Dermatoloģe Dace Buile | 66.50 € | 70.00 € |
| Dermatoloģe Gunita Buiksa | 57.00 € | 60.00 € |
| Dermatoloģe Ilona Zablocka | 57.00 € | 60.00 € |
| Dermatoloģe Zanda Bogdanova | 57.00 € | 60.00 € |
