Alerģiskie kontakta izsitumi

Alerģiskie kontakta izsitumi ir ādas iekaisuma pazīmes, kas var parādīties pēc saskares ar kosmētiku, rotaslietām, matu vai nagu produktiem, līmēm, cimdiem vai citām vielām. Āda var kļūt niezoša, pietūkusi, sausa, zvīņaina vai klāta ar pūslīšiem, un reakcija var sākties tikai pēc vairākām stundām vai dienām.

Līdzīgus izsitumus var izraisīt arī ādas kairinājums, atopiskais dermatīts, nātrene, infekcija vai cita ādas slimība. Tāpēc pēc izsitumu izskata vien nevar droši secināt, ka to cēlonis ir alerģija.

Kas ir alerģiskie kontakta izsitumi?

“Alerģiskie kontakta izsitumi” ir pacientam saprotams aprakstošs apzīmējums izsitumiem, kas parādījušies pēc ādas saskares ar noteiktu vielu vai produktu. Medicīniski šādi simptomi var būt saistīti ar alerģisko kontaktdermatītu — aizkavētu ādas iekaisuma reakciju pret vielu, pret kuru cilvēka organisms iepriekš kļuvis jutīgs.

Tomēr ne visi kontakta vietā radušies izsitumi ir alerģiski. Tos var izraisīt arī:

• tiešs ādas kairinājums
• bieža mazgāšana
• dezinfekcijas un tīrīšanas līdzekļi
• berze vai spiediens
• sviedri un ilgstošs mitrums
• atopiskā dermatīta paasinājums
• nātrene
• sēnīšu, bakteriāla vai vīrusu infekcija
• uz ādas lietots medikaments
• cita iekaisīga ādas slimība.

Alerģiskais un kairinājuma kontaktdermatīts var izskatīties ļoti līdzīgi un reizēm pastāvēt vienlaikus. Kontaktdermatīts nav lipīgs un netiek pārnests no cilvēka uz cilvēku.

Plašāk par kontaktalerģijas veidošanos, biežākajiem kontaktalergēniem, diagnostiku un aplikācijas testiem lasiet Medart rakstā Alerģiskais kontaktdermatīts.

Kā izskatās alerģiskie kontakta izsitumi?

Kontakta izsitumu izskats var būt ļoti dažāds. To ietekmē reakcijas smagums, saskares ilgums, ķermeņa vieta, konkrētā viela un ādas aizsargbarjeras stāvoklis.

Iespējamās pazīmes ir:

• nieze
• ādas krāsas pārmaiņas
• pietūkums
• dedzināšana vai durstīšana
• sīki, ar šķidrumu pildīti pūslīši
• mitrošana
• kreveles
• sausa un raupja āda
• zvīņošanās vai lobīšanās
• sāpīgas plaisas
• ādas sabiezēšana ilgstoša iekaisuma gadījumā.

Kontakta izsitumi bieži ir izteiktākie vietā, kur āda saskārusies ar produktu vai priekšmetu. Tomēr iekaisums var pārsniegt tiešā kontakta robežas, bet viela ar rokām, matiem, apģērbu vai kosmētikas piederumiem var tikt pārnesta uz citu ķermeņa vietu.

Kā izsitumi izskatās uz dažādiem ādas toņiem?

Gaišākā ādā iekaisums parasti izskatās sārts vai sarkans. Tumšākā ādā tas var būt violetīgs, pelēcīgs, tumši brūns vai vienkārši tumšāks par apkārtējo ādu. Apsārtums tumšākā ādā var būt mazāk pamanāms, tāpēc svarīgi vērtēt arī niezi, pietūkumu, ādas virsmas pārmaiņas, pūslīšus, zvīņošanos un plaisas.

Pēc iekaisuma mazināšanās skartā vieta kādu laiku var būt tumšāka vai gaišāka par apkārtējo ādu.

Akūtu kontakta izsitumu pazīmes

Akūtas reakcijas gadījumā āda var kļūt izteikti niezoša, pietūkusi un iekaisusi. Var rasties:

• sīki pūslīši
• mitrošana
• kreveles
• dedzināšana
• ādas jutīgums vai sāpīgums.

Ilgstošu vai atkārtotu kontakta izsitumu pazīmes

Ja saskare ar izraisītāju turpinās vai iekaisums regulāri atkārtojas, āda var kļūt:

• sausa
• raupja
• zvīņaina
• sabiezējusi
• saplaisājusi
• sāpīga.

Ilgstošs iekaisums un kasīšana bojā ādas aizsargbarjeru, tāpēc āda var kļūt jutīgāka arī pret ūdeni, ziepēm un citiem ikdienas kairinātājiem.

Cik ātri pēc saskares var parādīties izsitumi?

Alerģisks kontaktdermatīts parasti ir aizkavēta reakcija. Izsitumi var parādīties pēc vairākām stundām, nākamajā dienā vai vairākas dienas pēc saskares. Tāpēc iespējamais izraisītājs ne vienmēr ir pēdējais uz ādas lietotais produkts.

Kairinājuma reakcija var sākties uzreiz pēc stipras ķīmiskas vielas iedarbības vai pakāpeniski pēc atkārtotas saskares ar vājākiem kairinātājiem, piemēram, ziepēm, ūdeni vai dezinfekcijas līdzekļiem.

Kontaktnātrene un citas tūlītējas alerģiskas reakcijas parasti sākas dažu minūšu vai stundu laikā. Tām var būt raksturīgi pacelti, mainīgi nātrenes izsitumi un straujš pietūkums.

Reakcijas sākuma laiks palīdz ārstam izvērtēt iespējamo cēloni, taču tas viens pats neapstiprina diagnozi.

Kur rodas kontakta izsitumi?

Izsitumu atrašanās vieta var sniegt norādes par produktiem, priekšmetiem vai darba vielām, kas regulāri nonāk saskarē ar konkrēto ādas zonu. Tomēr lokalizācija viena pati neļauj droši noteikt izraisītāju.

Seja

Izsitumus uz sejas var izraisīt:

• sejas krēmi
• dekoratīvā kosmētika
• saules aizsarglīdzekļi
• attīrošie līdzekļi
• smaržvielas
• matu kopšanas produkti
• līmes
• ar rokām pārnestas vielas.

Ne katra reakcija uz kosmētiku ir alerģiska. Skābes saturoši līdzekļi, retinoīdi, skrubji, spirta šķīdumi vai vairāku aktīvo produktu vienlaicīga lietošana var izraisīt tiešu kairinājumu.

Plakstiņi un zona ap acīm

Plakstiņu āda ir plāna un jutīga. Izsitumus var izraisīt:

• acu kosmētika
• sejas kopšanas līdzekļi
• saules aizsarglīdzekļi
• skropstu līme
• acu pilieni vai kontaktlēcu šķīdumi
• matu krāsa
• nagu laka, nagu gēls vai akrilāti
• smaržvielas
• gaisā esoši putekļi, aerosoli vai augu daļiņas.

Izraisītājs ne vienmēr tiek lietots tieši acu zonā. Nagu produktu, matu krāsas, smaržvielu vai metālu atliekas var tikt pārnestas uz plakstiņiem ar pirkstiem. Vielas var nonākt uz sejas arī ar matiem vai izplatīties gaisā.

Ausis un kakls

Izsitumi uz ausu ļipiņām, aiz ausīm vai uz kakla var būt saistīti ar:

• auskariem
• kaklarotām
• niķeli vai citiem metāliem
• matu krāsu
• šampūniem un kondicionieriem
• matu veidošanas līdzekļiem
• smaržām
• apģērba detaļām.

Pēc matu krāsošanas reakcija var būt izteiktāka gar matu augšanas līniju, uz pieres, aiz ausīm, uz kakla vai plakstiņiem.

Rokas un pirksti

Roku izsitumi bieži saistīti ar:

• ūdeni
• ziepēm
• dezinfekcijas līdzekļiem
• tīrīšanas līdzekļiem
• pārtikas produktiem
• cimdiem
• metāliem
• kosmētiku
• nagu produktiem
• darba vidē izmantotām ķīmiskām vielām.

Roku dermatītu ļoti bieži izraisa vai pastiprina kairinājums, nevis alerģija. Bieža mazgāšana, darbs mitrumā, svīšana cimdos un nepietiekama roku nosusināšana bojā ādas aizsargbarjeru. Vienlaikus bojāta āda kļūst uzņēmīgāka pret dažādiem kairinātājiem un iespējamiem kontaktalergēniem.

Plaukstu locītavas, pirksti un viduklis

Izsitumi zem pulksteņa, aproces, gredzena vai jostas sprādzes var būt saistīti ar:

• niķeli
• citu metālu
• pulksteņa siksniņas materiālu
• gumiju
• ādu
• sviedriem
• mitrumu
• berzi
• zem priekšmeta palikušām ziepju vai kosmētikas atliekām.

Tāpēc izsitumi zem gredzena vai pulksteņa ne vienmēr nozīmē alerģiju pret metālu.

Paduses

Izsitumus padusēs var izraisīt:

• dezodoranti
• pretsviedru līdzekļi
• smaržvielas
• konservanti
• skūšanās līdzekļi
• tekstilizstrādājumi
• veļas mazgāšanas līdzekļu atliekas
• sviedri un berze.

Paduses ir silta un mitra ādas zona, tāpēc iespējama arī infekcija vai cita ar kontaktalerģiju nesaistīta slimība.

Pēdas

Izsitumi uz pēdām var būt saistīti ar:

• apavu līmēm
• gumiju
• tekstila krāsvielām
• metāla detaļām
• ādas apstrādes vielām
• hroma savienojumiem
• sviedriem
• ciešiem apaviem
• berzi un ilgstošu mitrumu.

Niezošus un zvīņainus pēdu izsitumus var izraisīt arī sēnīšu infekcija.

Izsitumi zem plākstera vai medicīniskas ierīces

Reakciju var izraisīt:

• plākstera līmviela
• uz ādas lietotais preparāts
• medicīniskās ierīces materiāls
• mitrums
• berze
• ilgstoši noslēgta vide.

Izsitumu forma var atbilst plākstera vai līmes laukumam, taču tas vēl neļauj secināt, vai reakcija ir alerģiska vai kairinājuma izraisīta.

Biežākie kontakta izsitumu izraisītāji

Kosmētika un ādas kopšanas līdzekļi

Kosmētikas līdzekļi var izraisīt gan alerģisku, gan kairinošu reakciju. Iespējamie izraisītāji ir:

• smaržvielas
• konservanti
• krāsvielas
• augu ekstrakti
• ēteriskās eļļas
• saules aizsarglīdzekļu sastāvdaļas
• līmes
• produkta pamatsastāvdaļas un citas palīgvielas.

Reakciju var izraisīt nevis produkta reklamētā aktīvā sastāvdaļa, bet konservants, smaržviela, krāsviela vai cita palīgviela.

Apzīmējumi “dabīgs”, “jutīgai ādai”, “dermatoloģiski pārbaudīts” vai “hipoalerģisks” negarantē, ka produkts nesatur vielu, pret kuru konkrētais cilvēks ir jutīgs.

Rotaslietas un metāli

Niķelis ir viens no biežākajiem metālu kontaktalergēniem. Tas var būt:

• auskaros
• kaklarotās
• gredzenos
• pulksteņos
• aprocēs
• jostu sprādzēs
• apģērba aizdarēs
• tālruņu un citu priekšmetu metāla detaļās.

Reakciju var izraisīt arī kobalts, hroma savienojumi, metālu pārklājumi vai citi materiāli.

Matu krāsas un matu kopšanas līdzekļi

Matu krāsu un matu kopšanas līdzekļu izraisīti izsitumi var parādīties:

• uz galvas ādas
• gar matu augšanas līniju
• uz pieres
• uz ausīm
• uz plakstiņiem
• uz sejas
• uz kakla.

Izsitumi var sākties tikai nākamajā dienā vai vēlāk. Ja pēc matu krāsošanas strauji pietūkst seja, lūpas vai rīkle vai rodas elpošanas traucējumi, nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība.

Nagu gēli, akrilāti un līmes

Nagu modelēšanā izmantotie akrilāti un metakrilāti var izraisīt izsitumus:

• ap nagiem
• uz pirkstiem
• uz plaukstām
• uz plakstiņiem
• uz sejas
• uz kakla.

Vielas atliekas ar pirkstiem var tikt pārnestas uz citām ķermeņa vietām. Paaugstināts profesionālais risks ir nagu kopšanas speciālistiem, kuri regulāri nonāk saskarē ar vēl nesacietējušiem nagu materiāliem.

Skropstu līme un acu kosmētika

Skropstu līme, skropstu tuša, acu ēnas, acu krēmi un kosmētikas noņēmēji var izraisīt alerģisku vai kairinājuma dermatītu.

Ja pēc skropstu pieaudzēšanas vai līmes lietošanas ir bijusi izteikta reakcija, produktu nevajadzētu atkārtoti izmēģināt mājas apstākļos.

Gumijas cimdi un latekss

Izsitumiem pēc cimdu lietošanas var būt vairāki cēloņi:

• kairinājums no svīšanas, mitruma un ilgstošas cimdu valkāšanas
• aizkavēta kontaktalerģija pret gumijas ražošanā izmantotām piedevām
• tūlītēja alerģiska reakcija pret dabiskā lateksa olbaltumvielām.

Tūlītēja lateksa alerģija var izpausties ar nātreni, acu vai sejas pietūkumu, iesnām, sēkšanu vai elpošanas traucējumiem. Tā atšķiras no aizkavēta kontaktdermatīta.

Mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļi

Ziepes, trauku mazgāšanas līdzekļi, virsmu tīrīšanas līdzekļi, šķīdinātāji un dezinfekcijas līdzekļi visbiežāk izraisa tiešu ādas kairinājumu.

Atsevišķas smaržvielas, konservanti vai citas sastāvdaļas var izraisīt arī kontaktalerģiju.

Plāksteri, līmes un medicīniskās ierīces

Izsitumus var izraisīt līmvielas, lokāli lietoti preparāti, ierīces materiāls vai mitra, noslēgta vide.

Ja medicīniskā ierīce nepieciešama veselības stāvokļa uzraudzībai vai ārstēšanai, tās lietošanu nevajadzētu patvaļīgi pārtraukt. Jākonsultējas ar ārstniecības personu par alternatīvu stiprinājumu vai citu risinājumu.

Lokāli lietojami medikamenti

Arī uz ādas uzklāts ārstniecisks līdzeklis var izraisīt kairinājumu vai kontaktalerģiju pret aktīvo vielu, konservantu, smaržvielu vai citu palīgvielu.

Ja pēc nozīmēta līdzekļa lietošanas ādas stāvoklis pasliktinās, jāsazinās ar ārstu vai farmaceitu. Medikamentu nevajadzētu patvaļīgi pārtraukt, ja vien nav sākusies smaga vai strauji progresējoša reakcija.

Apģērbs un apavi

Izsitumus var veicināt:

• tekstila krāsvielas
• apģērba metāla detaļas
• gumija
• apavu līmes
• ādas apstrādes vielas
• sviedri
• berze
• ciešs un mitrs apģērbs.

Darba vidē sastopamas vielas

Kontakta izsitumi biežāk rodas profesijās, kur regulāri jāstrādā ar:

• ūdeni
• ziepēm un dezinfekcijas līdzekļiem
• cimdiem
• matu krāsām
• nagu produktiem
• metāliem
• cementu
• līmēm
• krāsām
• šķīdinātājiem
• pārtikas produktiem.

Paaugstināts risks var būt veselības aprūpē, uzkopšanā, skaistumkopšanā, frizieru un nagu kopšanas darbā, būvniecībā, metālapstrādē un pārtikas ražošanā.

Darba vidē radušies izsitumi ne vienmēr automātiski ir arodslimība. To saistību ar darbu izvērtē ārsts.

Kāpēc reakcija var sākties pret iepriekš labi panestu produktu?

Kontaktalerģija var veidoties pakāpeniski. Cilvēks var mēnešiem vai gadiem lietot vienu produktu bez redzamas reakcijas, bet vēlāk kļūt jutīgs pret kādu tā sastāvdaļu.

Iespējami arī citi skaidrojumi:

• ražotājs mainījis produkta sastāvu
• produkts tiek lietots biežāk vai lielākā daudzumā
• āda kļuvusi sausāka vai bojāta
• vienlaikus sākts lietot cits produkts
• reakciju izraisa konservants, smaržviela, krāsviela vai līme
• vairāki produkti kopā pārmērīgi kairina ādu
• izsitumu cēlonis ir cita ādas slimība, kas sakritusi ar produkta lietošanu.

Iepriekš labi panests produkts tāpēc ne vienmēr paliek drošs visu turpmāko dzīvi.

Alerģiski kontakta izsitumi vai ādas kairinājums?

Praksē abus stāvokļus ne vienmēr iespējams atšķirt pēc izskata. Turklāt alerģisks un kairinājuma kontaktdermatīts var pastāvēt vienlaikus.

Kā atšķirt kontakta izsitumus no citiem izsitumiem?

Kontakta izsitumi vai nātrene?

Nātrenei raksturīgi pacelti, niezoši izsitumi, kas var ātri mainīt formu un atrašanās vietu. Atsevišķs nātrenes elements parasti izzūd salīdzinoši ātri, lai gan citā vietā var parādīties jauns.

Kontaktdermatīta izraisīts iekaisums vienā vietā parasti saglabājas ilgāk. Var rasties pūslīši, mitrošana, sausums, zvīņošanās un plaisas.

Pēkšņa nātrene kopā ar sejas, mēles vai rīkles tūsku un elpošanas traucējumiem var liecināt par smagu tūlītēju alerģisku reakciju.

Par alerģiju veidiem, nātreni, tūlītējām reakcijām un alerģijas testiem plašāk lasiet Medart rakstā Alerģija.

Kontakta izsitumi vai atopiskais dermatīts?

Atopiskais dermatīts ir hroniska iekaisīga ādas slimība, kas saistīta ar ādas aizsargbarjeras traucējumiem un individuālu noslieci. Kontakta izsitumi var sākties pēc saskares ar noteiktu ārēju vielu.

Abi stāvokļi var izskatīties līdzīgi un var pastāvēt vienlaikus. Atopiska un sausa āda bieži ir uzņēmīgāka pret kairinājumu.

Par slimības simptomiem, norisi un ārstēšanu plašāk lasiet Medart rakstā Atopiskais dermatīts.

Kontakta izsitumi vai sēnīšu infekcija?

Sēnīšu infekcijas izsitumiem reizēm ir skaidrāk norobežota un zvīņaina mala, taču to izskats var būt ļoti atšķirīgs. Infekcija bieži skar pēdas, cirkšņus, ķermeņa krokas vai nagus.

Nepiemērota pretiekaisuma līdzekļa lietošana var mainīt infekcijas izskatu un apgrūtināt diagnozi.

Kontakta izsitumi vai bakteriāla infekcija?

Par iespējamu bakteriālu infekciju var liecināt:

• pieaugošas sāpes
• ādas karstums
• strutaini izdalījumi
• dzeltenīgas kreveles
• strauji pieaugošs apsārtums vai pietūkums
• drudzis
• vispārējās pašsajūtas pasliktināšanās.

Kasīšana, mitrošana un plaisas bojā ādas aizsargbarjeru un palielina sekundāras infekcijas risku.

Kontakta izsitumi vai medikamentu izraisīta reakcija?

Iekšķīgi vai injekciju veidā lietotu medikamentu izraisīti izsitumi bieži ir plašāki un neaprobežojas ar vienu kontakta vietu. Savukārt uz ādas lietots medikaments var izraisīt lokālu kairinājumu vai kontaktalerģiju.

Medikamentus nedrīkst patvaļīgi pārtraukt. Plašas, strauji progresējošas reakcijas vai gļotādu bojājuma gadījumā nepieciešama steidzama medicīniska izvērtēšana.

Kontakta izsitumi bērnam

Arī bērniem var attīstīties alerģiski vai kairinājuma kontakta izsitumi. Iespējamie saskares avoti ir:

• mitrās salvetes
• saules aizsarglīdzekļi
• ādas kopšanas līdzekļi
• plāksteri un līmes
• apģērba pogas un metāla aizdares
• rotaslietas
• apavi
• kosmētika vai smaržvielas, kas uz bērna ādas nonāk no pieaugušā.

Bērniem līdzīgi var izpausties arī atopiskais dermatīts, autiņbiksīšu zonas kairinājums, sēnīšu infekcija un citas ādas slimības. Atkārtotu, plašu, mitrojošu vai neskaidru izsitumu gadījumā bērns jāparāda ārstam.

Ko darīt, ja pēc kontakta ar produktu parādās izsitumi?

Pārtrauciet aizdomīgā produkta lietošanu

Ja ir aizdomas, ka reakciju izraisījis konkrēts kosmētikas līdzeklis, rotaslieta, matu vai nagu produkts, līme vai cita viela, pārtrauciet tās lietošanu.

Neizmantojiet produktu atkārtoti tikai tādēļ, lai pārbaudītu, vai reakcija atkārtosies.

Saudzīgi noskalojiet ādu

Ja produkts vai viela vēl var atrasties uz ādas, saudzīgi noskalojiet to ar remdenu ūdeni. Ādu nevajag berzt, skrubēt vai mazgāt ar agresīvu tīrīšanas līdzekli.

Bīstamas ķīmiskas vielas iedarbības gadījumā jāievēro produkta drošības norādījumi un nepieciešamības gadījumā nekavējoties jāmeklē medicīniska palīdzība.

Nelietojiet vairākus jaunus līdzekļus

Iekaisušai ādai nevajadzētu vienlaikus uzklāt vairākus jaunus krēmus, serumus, eļļas, ēteriskās eļļas vai mājas līdzekļus. Tas var pastiprināt kairinājumu un apgrūtināt iespējamā izraisītāja noteikšanu.

Saglabājiet produkta iepakojumu

Saglabājiet:

• produkta nosaukumu
• iepakojumu
• sastāvdaļu sarakstu
• lietošanas datumu
• informāciju par reakcijas sākuma laiku.

Šī informācija var būt būtiska dermatologa konsultācijā.

Fotografējiet izsitumus

Izsitumu izskats līdz ārsta konsultācijai var mainīties. Nofotografējiet ādu labā apgaismojumā:

• reakcijas sākumā
• pēc vienas vai divām dienām
• ja izsitumi izplatās vai mainās.

Saudzējiet ādu

Kamēr āda ir iekaisusi, vēlams izvairīties no:

• karsta ūdens
• skrubjiem un pīlingiem
• smaržvielas saturošiem produktiem
• spirta saturošiem līdzekļiem
• cieša apģērba
• berzes
• kasīšanas
• ilgstoša mitruma
• atkārtotas saskares ar aizdomīgo vielu.

Vēsa komprese var īslaicīgi mazināt niezi un diskomfortu.

Kad var palīdzēt emolients?

Vienkāršs, nesmaržots emolients jeb ādas mīkstinātājs var palīdzēt samazināt sausumu un atbalstīt ādas aizsargbarjeras atjaunošanos.

Arī mitrinoši līdzekļi var saturēt smaržvielas, konservantus vai citas sastāvdaļas, kas dažiem cilvēkiem izraisa kairinājumu vai kontaktalerģiju. Ja pēc līdzekļa uzklāšanas pastiprinās dedzināšana, nieze vai pietūkums, tā lietošana jāpārtrauc.

Vai antihistamīni palīdz?

Antihistamīni dažiem cilvēkiem var mazināt niezi, īpaši, ja vienlaikus ir nātrenes pazīmes. Tomēr tie nenovērš saskari ar izraisītāju un ne vienmēr būtiski mazina kontaktdermatīta izraisīto ādas iekaisumu.

Par piemērotāko ārstēšanu jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu.

Ko nedrīkst darīt kontakta izsitumu gadījumā?

• Neizmantojiet atkārtoti produktu, kas izraisījis izteiktu reakciju.
• Neveiciet mājās nekontrolētus provokācijas mēģinājumus.
• Neuzklājiet uz ādas neatšķaidītas ķīmiskas vielas.
• Neizmēģiniet uz bojātas ādas vairākus jaunus produktus.
• Nelietojiet ēteriskās eļļas kā universālu “dabīgu ārstēšanu”.
• Neberziet un neskrubējiet iekaisušo ādu.
• Nepārduriet pūslīšus.
• Nelietojiet ilgstoši recepšu pretiekaisuma līdzekļus bez ārsta norādījuma.
• Nelietojiet spēcīgus ārstniecības līdzekļus uz sejas vai plakstiņiem bez konsultācijas.
• Nepārtrauciet nozīmētus medikamentus bez ārsta norādījuma.
• Nenosakiet diagnozi tikai pēc internetā atrasta attēla.
• Neuzskatiet, ka apzīmējumi “dabīgs” vai “hipoalerģisks” garantē drošību.
• Neizmetiet produkta iepakojumu, pirms saglabāts tā sastāvdaļu saraksts.

Kad kontakta izsitumus var īslaicīgi novērot mājās?

Vieglu, nelielā vietā esošu reakciju var īslaicīgi novērot mājās, ja:

• aizdomīgā produkta lietošana ir pārtraukta
• izsitumi neizplatās
• nav izteiktas sejas vai plakstiņu tūskas
• nav strutu, drudža vai pieaugošu sāpju
• nav elpošanas traucējumu
• nav lielu pūslīšu vai plašas mitrošanas
• vispārējā pašsajūta ir laba.

Novērošana mājās neaizstāj dermatologa konsultāciju, ja simptomi neuzlabojas, regulāri atkārtojas vai nav skaidrs iespējamais izraisītājs.

Kad izsitumus nevajadzētu ārstēt tikai mājās?

Pie ārsta jāvēršas, ja:

• izsitumi ir plaši vai strauji izplatās
• stipri pietūkst seja vai plakstiņi
• veidojas lieli pūslīši
• ir izteikta mitrošana
• veidojas dziļas vai sāpīgas plaisas
• parādās strutaini izdalījumi vai dzeltenīgas kreveles
• pieaug sāpes vai ādas karstums
• parādās drudzis
• izsitumi skar acis, muti vai dzimumorgānu zonu
• simptomi būtiski traucē gulēt, strādāt vai veikt ikdienas darbības
• reakcija nepāriet pēc iespējamā izraisītāja novēršanas
• izsitumi regulāri atkārtojas
• nav iespējams noteikt iespējamo cēloni
• izsitumi varētu būt saistīti ar darbu.

Kontaktdermatīts var būtiski ietekmēt miegu, roku funkcijas, ikdienas aktivitātes, darbu, emocionālo pašsajūtu un sociālo dzīvi.

Kad nepieciešama steidzama vai neatliekama palīdzība?

Alerģisks kontaktdermatīts parasti ir aizkavēta ādas reakcija. Tomēr nekavējoties jāmeklē neatliekama medicīniska palīdzība, ja parādās:

• apgrūtināta elpošana
• sēkšana
• strauja lūpu, mēles vai rīkles tūska
• strauji pieaugoša sejas tūska
• ģībonis
• apjukums
• izteikts vājums
• smags acu bojājums vai redzes traucējumi
• plaša reakcija pēc bīstamas ķīmiskas vielas iedarbības
• strauja vispārējā stāvokļa pasliktināšanās.

Šīs pazīmes var norādīt uz tūlītēju alerģisku reakciju, ķīmisku bojājumu vai citu neatliekamu stāvokli, nevis tikai uz lokalizētu kontaktdermatītu.

Kad jāvēršas pie dermatologa?

Dermatologa konsultācija ieteicama, ja:

• izsitumi atkārtojas
• iekaisums nepāriet vai regulāri atgriežas
• nav skaidrs iespējamais izraisītājs
• izsitumi ir plaši
• izsitumi skar seju vai plakstiņus
• veidojas pūslīši, mitrošana vai sāpīgas plaisas
• ir aizdomas par infekciju
• izsitumi traucē darbu, miegu vai ikdienas aktivitātes
• reakcija varētu būt saistīta ar darba vidi
• ir aizdomas par alerģiju pret kosmētiku, matu krāsu, akrilātiem, līmēm vai gumijas piedevām
• varētu būt nepieciešama padziļināta kontaktalerģijas diagnostika.

Dermatologs izvērtē izsitumu izskatu, atrašanās vietu, simptomu sākuma laiku, lietotos produktus, darba vidi un citus iespējamos ādas slimību cēloņus. Ja ir aizdomas par alerģisko kontaktdermatītu, ārsts var apsvērt aplikācijas jeb plākstera testus.

Plašāk par aplikācijas testiem, rezultātu interpretāciju un noteiktā kontaktalergēna klīnisko nozīmi lasiet Medart rakstā Alerģiskais kontaktdermatīts.

Kā sagatavoties dermatologa konsultācijai?

• Pierakstiet, kad sākās izsitumi.
• Atcerieties, kādi produkti lietoti vienu līdz vairākas dienas pirms reakcijas.
• Fotografējiet izsitumus dažādās stadijās.
• Saglabājiet aizdomīgo produktu iepakojumus.
• Sagatavojiet pilnus produktu sastāvdaļu sarakstus.
• Pierakstiet izmantoto kosmētiku, matu un nagu produktus.
• Norādiet tīrīšanas un mazgāšanas līdzekļus.
• Pastāstiet par izmantotajiem cimdiem un darba materiāliem.
• Pierakstiet, vai simptomi mazinās brīvdienās vai atvaļinājumā.
• Pastāstiet par visiem lietotajiem medikamentiem.
• Norādiet iepriekšējas alerģiskas reakcijas.
• Nepārtrauciet nozīmēto ārstēšanu bez ārsta norādījuma.

Kā mazināt atkārtotu kontakta izsitumu risku?

• Nelietojiet produktu, kas atkārtoti izraisījis izteiktu reakciju.
• Pārbaudiet produktu sastāvu, ja noteikts konkrēts kontaktalergēns.
• Saglabājiet aizdomīgo produktu iepakojumus.
• Izvēlieties vienkāršākus, nesmaržotus ādas kopšanas līdzekļus.
• Ieviesiet tikai vienu jaunu kosmētikas līdzekli vienlaikus.
• Saudzīgi mazgājiet un rūpīgi nosusiniet rokas.
• Savlaicīgi nomainiet mitrus cimdus.
• Izvēlieties konkrētajam darbam piemērotus aizsargcimdus.
• Regulāri tīriet kosmētikas piederumus.
• Neveiciet mājās nekontrolētus alerģijas testus.
• Atkārtotu reakciju gadījumā vērsieties pie dermatologa.

Medicīniska atruna

Šajā rakstā sniegtā informācija ir paredzēta informatīviem un izglītojošiem nolūkiem un neaizstāj dermatologa konsultāciju, diagnostiku vai ārstēšanu. Kontakta vietā radušies izsitumi var būt saistīti ar alerģisku reakciju, ādas kairinājumu, atopisko dermatītu, infekciju vai citu ādas slimību, tāpēc diagnozi nevar droši noteikt tikai pēc simptomu apraksta vai attēla. Ja izsitumi ir plaši, atkārtojas, nepāriet, skar seju vai acis, ir sāpīgi, mitrojoši, strutaini vai saistīti ar elpošanas traucējumiem un sejas vai rīkles tūsku, nepieciešama ārsta vai neatliekamās medicīniskās palīdzības izvērtēšana.

Atsauces un autoritatīvi avoti

• Eiropas Dermatoloģijas un veneroloģijas akadēmija — pacientu ceļvedis par kontaktdermatītu, tā pazīmēm, cēloņiem un diagnostiku.
• Lielbritānijas Dermatologu asociācija — informācija par alerģisku un kairinājuma kontaktdermatītu.
• Amerikas Dermatoloģijas akadēmija — kontaktdermatīta pazīmes un simptomi.
• Amerikas Dermatoloģijas akadēmija — kontaktdermatīta diagnostika un ārstēšanas principi.
• DermNet — medicīnisks pārskats par alerģisko kontaktdermatītu.
• DermNet — plakstiņu kontaktdermatīta iespējamie izraisītāji un netieša alergēnu pārnešana.
• DermNet — kontaktalerģija pret akrilātiem.
• DermNet — alerģiskais kontaktdermatīts bērniem.
• Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas portāls “Vesela pasaule” — alerģisks kontaktdermatīts.

Satura autors:

Dermatoloģe Dr. med. Dace Buile