Dermatīts

Dermatīts ir ādas iekaisums, kas var izpausties ar niezi, apsārtumu, sausumu, zvīņošanos, dedzināšanu, plaisām, pūslīšiem vai sulošanu. Tas nav viens konkrēts stāvoklis, bet plaša ādas slimību grupa. Tāpēc diviem cilvēkiem ar diagnozi “dermatīts” var būt atšķirīgi cēloņi, izsitumu vietas un ārstēšanas plāns.

Svarīgākais īsumā

• Dermatīts parasti nav lipīgs, bet iekaisusi un sakasīta āda var sekundāri inficēties.
• Biežākās pazīmes ir nieze, apsārtums, sausums, zvīņošanās, plaisas, dedzināšana vai sīki izsitumi.
• Dermatīts nav vienmēr “alerģija”. To var veicināt ādas barjeras bojājums, kairinātāji, ģenētiska nosliece, mikrobioma izmaiņas, svīšana, klimats, kosmētika vai imūnās sistēmas reakcija.
• Sejas, acu plakstiņu un ap muti esoši izsitumi jāārstē īpaši uzmanīgi, jo nepareizi lietoti krēmi var pasliktināt stāvokli.
• Ja izsitumi nepāriet, atkārtojas, sulo, sāp, asiņo, traucē miegu vai ir bērnam, jāvēršas pie dermatologa.

Kas ir dermatīts?

Dermatīts nozīmē ādas iekaisumu. Medicīnā ar šo vārdu apzīmē dažādus stāvokļus, kuros āda kļūst iekaisusi, jutīga un zaudē normālu aizsargfunkciju. Termini “dermatīts” un “ekzēma” bieži pārklājas, tomēr ikdienā ar “ekzēmu” biežāk saprot sausu, niezošu un ilgstošu iekaisīgu ādas stāvokli.

Dermatīts var būt akūts, kad izsitumi parādās pēkšņi, vai hronisks, kad simptomi atkārtojas vai saglabājas ilgstoši. Daļai pacientu dermatīts ir īslaicīga reakcija uz konkrētu vielu, piemēram, kosmētiku, metālu vai mazgāšanas līdzekli. Citiem tas ir ilgtermiņa ādas stāvoklis, piemēram, atopiskais dermatīts, kam nepieciešama regulāra ādas kopšana un uzliesmojumu kontrole.

Dermatīts nav tas pats, kas ādas infekcija. Lielākā daļa dermatīta veidu nav lipīgi un tos nevar nodot citam cilvēkam ar pieskārienu. Tomēr bojāta āda ir uzņēmīgāka pret baktērijām, vīrusiem un sēnītēm, tāpēc neārstēts vai intensīvi kasīts dermatīts var sarežģīties ar infekciju.

Piecas pazīmes, kas var liecināt par dermatītu:

• āda niez, kļūst sausa, raupja vai zvīņaina;
• parādās sarkani, rozā, brūngani vai violetīgi iekaisuma laukumi;
• āda dedzina, sūrst vai kļūst jutīga pret krēmiem un ūdeni;
• veidojas plaisas, pūslīši, sulošana vai kreveles;
• izsitumi atkārtojas vienās un tajās pašās vietās vai pasliktinās pēc kontakta ar konkrētiem līdzekļiem.

Kā dermatīts izskatās un kādi ir simptomi?

Dermatīta izskats atšķiras atkarībā no veida, ādas toņa, slimības ilguma un lokalizācijas. Uz gaišas ādas iekaisums biežāk izskatās sarkans vai rozā, bet uz tumšākas ādas tas var būt brūngans, pelēcīgs, violets vai tumšāks par apkārtējo ādu. Tāpēc dermatītu ne vienmēr var atpazīt tikai pēc apsārtuma.

Agrīnie simptomi bieži ir:

• nieze;
• sausums un savilkuma sajūta;
• viegls apsārtums vai ādas krāsas maiņa;
• dedzināšana vai sūrstēšana;
• sīki izsitumi vai raupji pleķi;
• jutīgums pret kosmētiku, ziepēm, sviedriem vai ūdeni.

Vēlīnie vai izteiktāki simptomi var būt:

• zvīņošanās un ādas lobīšanās;
• plaisas, īpaši uz rokām, pirkstiem vai lūpu apvidū;
• pūslīši vai sulošana;
• kreveles;
• ādas sabiezēšana ilgstošas kasīšanās dēļ;
• pigmentācijas izmaiņas pēc iekaisuma;
• sāpes, ja āda ir saplaisājusi vai inficēta.

Galvenie dermatīta veidi

Atopiskais dermatīts

Atopiskais dermatīts ir hroniska, niezoša iekaisīga ādas slimība, kas bieži sākas bērnībā, bet var turpināties vai parādīties arī pieaugušā vecumā. Tam raksturīga ādas barjeras vājāka darbība, sausums, nieze un uzliesmojumi. Atopiskais dermatīts nav lipīgs. Tas var būt saistīts ar ģenētisku noslieci un citām atopiskām slimībām, piemēram, alerģisku rinītu vai astmu, bet tas nenozīmē, ka katram pacientam obligāti ir pārtikas alerģija.

Lasiet vairāk: Atopiskais dermatīts.

Seborejiskais dermatīts

Seborejiskais dermatīts ir hronisks vai atkārtots dermatīts tauku dziedzeriem bagātās zonās: galvas ādā, uzacīs, deguna krokās, aiz ausīm, krūšu vidusdaļā. Tas bieži izpaužas ar apsārtumu un dzeltenīgāku vai taukaināku zvīņošanos. Galvas ādā vieglāka forma var izpausties kā blaugznas. Stāvoklis ir saistīts ar ādas iekaisuma reakciju un Malassezia rauga sēnīšu lomu, taču tas nav klasiska lipīga sēnīšu infekcija.

Lasiet vairāk: Seborejiskais dermatīts.

Kontaktdermatīts

Kontaktdermatīts rodas pēc ādas saskares ar vielu, kas to kairina vai izraisa alerģisku reakciju. Tas bieži skar rokas, seju, plakstiņus, kaklu vai zonas, kas tieši saskaras ar kosmētiku, rotaslietām, darba ķīmiju, dezinfekcijas līdzekļiem, cimdiem vai mazgāšanas līdzekļiem.

Lasiet vairāk: Kontaktdermatīts.

Alerģiskais kontaktdermatīts

Alerģiskais kontaktdermatīts ir aizkavēta alerģiska ādas reakcija pret konkrētu alergēnu. Simptomi bieži parādās nevis uzreiz, bet pēc stundām vai dienām. Bieži alergēni ir niķelis, smaržvielas, konservanti, matu krāsas sastāvdaļas, kosmētika, lokāli lietojami ārstniecības līdzekļi un līmes. Diagnozes precizēšanai var būt vajadzīgs plākstera tests jeb epikutānais tests (patch tests).

Lasiet vairāk: Alerģiskais kontaktdermatīts.

Kairinājuma kontaktdermatīts

Kairinājuma kontaktdermatīts nav alerģija. Tas rodas, kad viela bojā ādas aizsargbarjeru. Bieži kairinātāji ir ūdens, ziepes, mazgāšanas līdzekļi, dezinfekcijas līdzekļi, šķīdinātāji, skābes, sārmi, berze un sviedri. Šis dermatīta veids ir bieži sastopams cilvēkiem, kuri daudz mazgā rokas vai ikdienā strādā ar ķīmiskām vielām.

Periorālais dermatīts

Periorālais dermatīts izpaužas ar sīkiem izsitumiem ap muti, degunu vai acīm. Tas var līdzināties aknei vai rozācijai, bet parasti nav tipisku komedonu jeb melno un balto punktu. Bieži ir dedzināšana, sausums un jutīgums. Stāvoklis var būt saistīts ar sejas krēmu, kosmētikas, zobu pastas, saules aizsarglīdzekļu vai lokālu kortikosteroīdu lietošanu.

Lasiet vairāk: Periorālais dermatīts.

Sejas un acu plakstiņu dermatīts

Sejas un acu plakstiņu dermatīts jāvērtē īpaši rūpīgi, jo šajās zonās āda ir plāna un jutīga. Plakstiņu dermatītu var izraisīt ne tikai acu kosmētika, bet arī nagu laka, matu krāsa, smaržvielas, acu pilieni, kontaktlēcu šķīdumi, metāli, briļļu rāmji vai vielas, kas uz plakstiņiem nonāk ar rokām.

Lasiet vairāk: Sejas un acu plakstiņu dermatīts.

Sistēmiskais kontaktdermatīts

Sistēmiskais kontaktdermatīts ir retāka situācija, kad cilvēkam, kurš jau ir sensibilizēts pret konkrētu vielu, ādas reakciju var provocēt šīs vai līdzīgas vielas nonākšana organismā citā ceļā, piemēram, ar pārtiku, medikamentiem vai medicīniskiem materiāliem. Šāda diagnoze prasa ārsta izvērtējumu un precīzu saistības pierādīšanu.

Lasiet vairāk: Sistēmiskais kontaktdermatīts.

Autiņu dermatīts

Autiņu dermatīts zīdaiņiem rodas autiņu zonā mitruma, berzes, urīna, fēču, ādas barjeras kairinājuma un reizēm sekundāras infekcijas dēļ. Ja izsitumi ir izteikti, sāpīgi, ar pūslīšiem, strutām, čūlām vai bērnam ir paaugstināta temperatūra, nepieciešama ārsta konsultācija.

Roku ekzēma jeb roku dermatīts

Roku dermatīts bieži saistīts ar atkārtotu mazgāšanu, dezinfekciju, mitru darbu, cimdiem, ķīmiju, aukstumu vai kontaktalerģiju. Tas var izpausties ar sausumu, plaisām, pūslīšiem, niezi un sāpēm. Ja roku dermatīts atkārtojas vai traucē darbu, jāmeklē konkrēts iemesls un jāizveido aizsardzības plāns.

Kā saprast, kurš dermatīta veids varētu būt iespējams?

Kāpēc rodas dermatīts?

Dermatīts rodas, kad ādas aizsargbarjera, imūnā reakcija un ārējās vides faktori nonāk nelīdzsvarā. Dažreiz galvenais iemesls ir skaidrs, piemēram, ja izsitumi uz rokām parādās pēc agresīva tīrīšanas līdzekļa lietošanas. Citreiz iemesls ir vairāku faktoru kombinācija.

Biežākie mehānismi:

• ādas aizsargbarjeras bojājums;
• imūnsistēmas pārmērīga reakcija;
• alergēni, piemēram, niķelis, smaržvielas, konservanti, matu krāsas sastāvdaļas;
• kairinātāji, piemēram, ziepes, ūdens, dezinfekcija, sadzīves ķīmija, berze;
• ādas mikrobioma izmaiņas;
• ģenētiska nosliece;
• aukstums, karstums, svīšana, sauss gaiss un klimata maiņa;
• stress un miega trūkums.

Dermatīts nav tikai “netīra āda” vai “nepareizs uzturs”. Pārāk agresīva mazgāšana, skrubji un bieža produktu maiņa bieži pasliktina stāvokli.

Dermatīta attīstības mehānisms

Ādas barjera kļūst vājāka. Āda zaudē mitrumu un kļūst jutīgāka. Kairinātāji vai alergēni vieglāk iedarbojas uz ādu. Imūnsistēma aktivizē iekaisumu. Rodas nieze, apsārtums, sausums, pūslīši vai zvīņošanās. Kasīšanās vēl vairāk bojā ādu, un iekaisums var uzturēt pats sevi.

Ārstēšanas mērķis ir pārraut šo loku: atjaunot ādas barjeru, mazināt iekaisumu, samazināt niezi, atrast provocējošos faktorus un novērst sekundāru infekciju.

Dermatīta norises laika līnija

Kur dermatīts parādās visbiežāk?

Dermatīta lokalizācija bieži dod svarīgas norādes par iespējamo veidu.

• Seja: atopiskais, seborejiskais, kontaktdermatīts vai periorificiāls dermatīts; līdzīgus simptomus var izraisīt arī rozācija.
• Ap muti: periorālais dermatīts, kairinājums, kontaktreakcija vai lūpu laizīšanas dermatīts bērniem.
• Acu plakstiņi: bieži saistīti ar kontaktalerģiju vai kairinājumu.
• Galvas āda: bieži seborejiskais dermatīts, bet jāatšķir no psoriāzes vai sēnīšu infekcijas.
• Rokas: bieži kairinājuma vai alerģiskais kontaktdermatīts.
• Elkoņu un ceļu ieloces: bieži atopiskais dermatīts.
• Ādas krokas: dermatīts, intertrigo, kandidoze, psoriāze vai berzes kairinājums.
• Zīdaiņiem: vaigi, galvas āda, ķermenis un autiņu zona.

Kad ar dermatītu jāvēršas pie dermatologa?

Pie dermatologa jāvēršas, ja:

• izsitumi nepāriet vai atkārtojas;
• nieze ir stipra vai traucē miegu;
• dermatīts ir uz sejas, plakstiņiem, ap muti vai dzimumorgānu zonā;
• āda plaisā, asiņo, sulo vai kļūst ļoti sāpīga;
• parādās strutas, dzeltenīgas kreveles, pietūkums vai drudzis;
• pašārstēšanās nepalīdz vai stāvoklis pasliktinās;
• izsitumi parādās bērnam vai zīdainim;
• dermatīts ietekmē darbu, mācības, miegu vai pašsajūtu;
• ir aizdomas, ka reakciju izraisa darba vide, kosmētika, cimdi, metāli vai medikamenti.

Steidzamāka palīdzība nepieciešama, ja izsitumi strauji izplatās, ir stipras sāpes, drudzis, slikta pašsajūta, plaša ādas sulošana, pietūkums ap acīm vai aizdomas par smagu alerģisku reakciju.

Ja ir apgrūtināta elpošana, mēles vai rīkles pietūkums vai ģībonis, nekavējoties zvaniet 113 vai 112.

Viegls, vidēji smags un smags dermatīts

Dermatīta smagumu nenosaka tikai izsitumu laukums. Ārsts vērtē arī niezes intensitāti, miega traucējumus, ādas plaisas, sulošanu, infekcijas pazīmes, izsitumu vietu un to, cik ļoti slimība ietekmē ikdienu.

Dziļākai atopiskā dermatīta izvērtēšanai dermatologi var izmantot starptautiskas skalas, piemēram, EASI, SCORAD, BSA vai DLQI. Pacientam tās nav jāaprēķina pašam, bet tās palīdz objektīvāk novērtēt slimības smagumu un ārstēšanas rezultātu.

Dermatīta diagnostika

Dermatologs dermatītu diagnosticē, kombinējot ādas apskati ar pacienta stāstu. Svarīgi ir ne tikai tas, kā izsitumi izskatās šodien, bet arī tas, kad tie sākās, kas tos pasliktina, kādi līdzekļi lietoti un vai līdzīgi simptomi bijuši iepriekš.

Diagnostikā var būt nepieciešams:

• dermatologa apskate;
• slimības vēstures un provocējošo faktoru izvērtēšana;
• ādas kopšanas, kosmētikas, darba vides un sadzīves ķīmijas pārskatīšana;
• plāksteru tests, ja ir aizdomas par alerģisku kontaktdermatītu;
• sēnīšu izmeklējums, ja jāizslēdz sēnīšu infekcija;
• uztriepe vai mikrobioloģisks izmeklējums, ja ir infekcijas pazīmes;
• biopsija retos gadījumos, ja diagnoze nav skaidra.

Dermatītu dažkārt var sajaukt ar psoriāzi, akni, rozāciju, sēnīšu infekciju, kašķi, bakteriālu infekciju, nātreni vai retākām ādas slimībām. Tāpēc ilgstošu izsitumu ārstēšana tikai pēc fotogrāfijas vai līdzīga attēla internetā var būt maldinoša.

Dermatīta ārstēšana

Dermatīta ārstēšana ir individuāla. Tā atkarīga no dermatīta veida, smaguma, lokalizācijas, pacienta vecuma, ādas jutīguma, blakusslimībām, grūtniecības iespējamības, iepriekšējās ārstēšanas un tā, vai ir infekcijas pazīmes.

Dermatologa konsultācijā iespējams precizēt diagnozi un izvēlēties piemērotāko ārstēšanas plānu. Informācija par klīnikas speciālistiem pieejama sadaļā Dermatologs.

Ārstēšanas pamatprincipi:

• Ādas barjeras atjaunošana ar mitrinošiem līdzekļiem.
• Saudzīga mazgāšanās ar maigiem, bezsmaržu līdzekļiem.
• Kairinātāju un alergēnu atpazīšana.
• Ārsta nozīmēta lokāla pretiekaisuma terapija, ja tā nepieciešama.
• Infekcijas ārstēšana tikai tad, ja ārsts konstatē infekcijas pazīmes.
• Smagākos gadījumos fototerapija vai sistēmiska ārstēšana pēc dermatologa izvērtējuma.

Recepšu krēmus, īpaši pretiekaisuma līdzekļus, nevajadzētu lietot ilgstoši bez ārsta kontroles. Nepareiza lietošana var mainīt izsitumu izskatu, pasliktināt periorālo dermatītu, bojāt plānu sejas ādu vai aizkavēt pareizu diagnozi.

Ikdienas kopšanas secība uzliesmojuma laikā

Mazgājieties remdenā, nevis karstā ūdenī. Ādu nosusiniet ar vieglu piespiešanu, neberzējot. Mitrinošu līdzekli uzklājiet drīz pēc mazgāšanās, kamēr āda vēl nav pilnībā zaudējusi mitrumu. Ja ārsts ir nozīmējis recepšu līdzekli, jāievēro tieši viņa norādītā secība un lietošanas biežums.

Ja āda ļoti niez naktī, var palīdzēt vēsāka guļamistaba, īsi nagi, mīksts kokvilnas apģērbs, kairinošu audumu izvairīšanās un dermatologa ieteikts niezes kontroles plāns. Ilgstoša nakts nieze nav tikai diskomforts — tā pasliktina miegu, koncentrēšanos un dzīves kvalitāti.

Ko nedrīkst darīt dermatīta gadījumā?

Dermatīta gadījumā nevajadzētu:

• lietot spēcīgus krēmus bez diagnozes;
• ilgstoši lietot recepšu hormonālus līdzekļus bez ārsta kontroles;
• uz sejas vai plakstiņiem lietot “universālas smēres” bez dermatologa ieteikuma;
• izmantot agresīvus skrubjus, skābes vai spirtu saturošus līdzekļus uz iekaisušas ādas;
• pārāk bieži mazgāt vai attaukot ādu;
• vienlaikus mainīt daudzus ādas kopšanas produktus;
• kasīt, spiest vai berzt izsitumus;
• lietot antibiotikas, pretsēnīšu līdzekļus vai antiseptiķus bez skaidra iemesla;
• atlikt ārsta konsultāciju, ja simptomi pastiprinās.

Dermatīts bērniem

Bērniem dermatīts ir bieži sastopams, bet tā izpausmes mainās līdz ar vecumu. Zīdaiņiem biežāk skarti vaigi, galvas āda, ķermenis vai autiņu zona. Vecākiem bērniem atopiskais dermatīts bieži parādās elkoņu un ceļu ielocēs, uz kakla, plaukstām vai plakstiņiem.

Bērniem īpaši svarīgi ir mazināt niezi, jo kasīšanās var bojāt ādu, traucēt miegu un palielināt infekcijas risku. Vecākiem nevajadzētu patvaļīgi ilgstoši lietot pieaugušajiem paredzētus recepšu krēmus. Ja bērnam izsitumi sulo, veidojas kreveles, ir sāpes, drudzis, stipra nieze, izsitumi izplatās vai bērns slikti guļ, nepieciešama ārsta konsultācija.

Dermatīts uz sejas, ap muti un plakstiņiem

Sejas un plakstiņu āda ir plānāka un jutīgāka nekā daudzviet citur uz ķermeņa. Tāpēc šajās zonās pretiekaisuma līdzekļus, tostarp kortikosteroīdu krēmus, drīkst lietot tikai pēc ārsta norādījumiem, ievērojot noteikto stiprumu un lietošanas ilgumu.

Ap muti esoši sīki izsitumi, dedzināšana un sausums var liecināt par periorālo dermatītu. Tas bieži tiek sajaukts ar akni, bet aknes līdzekļi to var pasliktināt.

Plakstiņu dermatīta gadījumā jādomā par kontaktreakciju. To var izraisīt acu kosmētika, sejas krēmi, nagu laka, matu krāsa, smaržvielas, acu pilieni, kontaktlēcu šķīdumi, metāli vai vielas, kas uz plakstiņiem nonāk no rokām.

Dermatīts vai cita ādas slimība?

Profilakse un ikdienas ādas kopšana

Dermatīta profilakse nozīmē ādas barjeras stiprināšanu un provocējošo faktoru samazināšanu. Tas nav vienas dienas risinājums, bet ikdienas ieradumu kopums.

Ieteicams:

• regulāri lietot mitrinošu līdzekli, īpaši pēc mazgāšanās;
• izvēlēties maigus mazgāšanās līdzekļus bez smaržvielām;
• izvairīties no skrubjiem un agresīvas attaukošanas;
• pārskatīt kosmētikas sastāvu, ja dermatīts ir uz sejas vai plakstiņiem;
• lietot aizsargcimdus, ja ir roku dermatīts;
• pēc darba ar kairinātājiem nomazgāt ādu saudzīgi un uzklāt mitrinošu līdzekli;
• aizsargāt ādu aukstumā, vējā un sausā gaisā;
• pierakstīt, pēc kuriem produktiem vai situācijām dermatīts pasliktinās;
• uztura izmaiņas veikt tikai tad, ja ir skaidrs medicīnisks pamatojums vai ārsta ieteikums.

Kāpēc dermatīts bieži saasinās aukstā laikā?

Rudenī un ziemā dermatīts daudziem pacientiem kļūst izteiktāks, jo ārā ir auksts un vējains, bet telpās apkures dēļ gaiss ir sausāks. Āda ātrāk zaudē mitrumu, kļūst jutīgāka pret kairinātājiem un vieglāk sāk niezēt. Uzliesmojumus var pastiprināt arī pārāk silts apģērbs, svīšana zem apģērba, vilna, biežāka roku mazgāšana un dezinfekcija.

Ikdienā var palīdzēt slāņains, elpojošs apģērbs, telpu nepārkurināšana, gaisa mitruma uzturēšana komfortablā līmenī, saudzīgi mazgāšanās līdzekļi un mitrināšana pēc katras mazgāšanās. Ja ziemā dermatīts atkārtojas katru gadu, vēl pirms paasinājuma vērts ar dermatologu izveidot profilakses plānu.

Kas medicīnā ir labi pierādīts, un kur vēl ir individuālas atšķirības?

Labi pierādīts:

• ādas barjeras atjaunošana un mitrināšana ir būtiska daudzu dermatīta veidu kontrolē;
• kontaktdermatīta gadījumā cēloņa atrašana un izvairīšanās no tā ir ārstēšanas pamats;
• plākstera tests ir nozīmīgs instruments alerģiska kontaktdermatīta diagnostikā;
• atopiska dermatīta ārstēšana jāpielāgo slimības smagumam un lokalizācijai;
• sekundāras infekcijas pazīmes jāvērtē ārstam.

Individuāli atšķiras:

• kuri produkti konkrētam pacientam ir panesami;
• vai pārtikai ir nozīme konkrētā atopiskā dermatīta gadījumā;
• cik bieži dermatīts atkārtojas;
• vai vajadzīga recepšu lokāla terapija, fototerapija vai sistēmiska ārstēšana;
• cik ātri āda atjaunojas pēc provocējošā faktora novēršanas.

Medicīna šobrīd aktīvi pēta:

• ādas mikrobioma lomu dermatīta uzliesmojumos;
• precīzāku kontaktalergēnu diagnostiku;
• mērķterapiju smagam atopiskajam dermatītam;
• jaunus lokālus pretiekaisuma līdzekļus;
• pacientam pielāgotas ilgtermiņa ādas barjeras atjaunošanas stratēģijas.

Medicīniska atruna

Šajā rakstā sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs. Tā neaizvieto dermatologa konsultāciju, diagnostiku vai ārstēšanu. Ja Jums ir rakstā minētie simptomi, izsitumi nepāriet, atkārtojas, pastiprinās, atrodas uz sejas vai acu plakstiņiem, sulo, sāp, asiņo vai ir aizdomas par infekciju, vērsieties pie dermatologa vai klīnikas speciālistiem. Nemēģiniet pašārstēties ar recepšu līdzekļiem un neatlieciet ārsta konsultāciju, ja ādas stāvoklis pasliktinās.

Atsauces un autoritatīvi avoti

• Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC): SSK-10 klasifikācijas sadaļa par dermatītu un ekzēmu
• Medart: atopiskais dermatīts
• Amerikas Dermatoloģijas akadēmija (AAD): ekzēmas veidi un ārstēšana
• Lielbritānijas Nacionālais veselības dienests (NHS): kontaktdermatīta simptomi, cēloņi un ārstēšana
• DermNet: seborejiskā dermatīta cēloņi, simptomi un ārstēšana
• DermNet: periorificiāls dermatīts — izsitumi ap muti, degunu un acīm
• DermNet: acu plakstiņu kontaktdermatīts
• DermNet: periokulārs dermatīts jeb dermatīts ap acīm
• Eiropas Dermatoloģijas un veneroloģijas akadēmija (EADV): pacientu informatīvie materiāli par ādas slimībām
• Eiropas Dermatoloģijas forums (EDF): EuroGuiDerm vadlīnijas atopiskās ekzēmas sistēmiskai ārstēšanai

Satura autors

Dermatoloģe Dr. med. Dace Buile