Periorālais dermatīts

Īsumā - svarīgākais par periorālo dermatītu

Periorālais dermatīts ir iekaisīgs sejas ādas stāvoklis, kas visbiežāk izpaužas kā sīki, aknei līdzīgi izsitumi ap muti. Tie var parādīties arī ap degunu, acīm vai plakstiņiem. Āda šajā zonā bieži kļūst jutīga, apsārtusi, sausa, lobās, dedzina vai niez.

Periorālais dermatīts nav lipīgs un parasti nav bīstams dzīvībai, taču tas var būt ilgstošs, atkārtoties un būtiski ietekmēt pašsajūtu. Svarīgi to nejaukt ar akni, rozāciju, alerģisku kontaktdermatītu vai infekciju, jo ārstēšanas pieeja atšķiras.

Īpaši svarīgi: periorālo dermatītu nevajadzētu pašrocīgi ārstēt ar hormonāliem jeb kortikosteroīdu krēmiem uz sejas. Tie var īslaicīgi mazināt apsārtumu, bet vēlāk uzturēt vai pastiprināt iekaisumu.

Periorālais dermatīts var izpausties ar sīkām papulām, apsārtumu un lobīšanos ap muti, zodu un degunu; tieši pie lūpu sarkanās daļas bieži saglabājas neskartas ādas josla.

Kas ir periorālais dermatīts?

Periorālais dermatīts ir sejas ādas iekaisums, kas parasti veidojas ap muti. Vārds “periorāls” nozīmē “ap muti”. Precīzāks medicīniskais termins reizēm ir “periorificiālais dermatīts”, jo izsitumi var parādīties arī ap citām ķermeņa atverēm, piemēram, ap degunu vai acīm.

Šis stāvoklis var izskatīties kā akne, taču tā nav parasta akne. Periorālā dermatīta gadījumā parasti nav komedonu jeb melno un balto punktu, kas ir raksturīgi aknei. Biežāk redzamas sīkas papulas, reizēm pustulas, apsārtums, ādas lobīšanās un dedzināšana.

Plašākā dermatīta kontekstā periorālais dermatīts ir viens no sejas dermatīta veidiem. Par citiem dermatīta veidiem var lasīt Medart rakstā Dermatīts.

Periorālais vai periorificiālais dermatīts - kāda ir atšķirība?

Ikdienā biežāk lieto terminu “periorālais dermatīts”, jo klasiskā vieta ir zona ap muti. Dermatologi var lietot arī plašāku terminu “periorificiālais dermatīts”, ja izsitumi atrodas ap vairākām sejas atverēm.

Ja izsitumi ir ap acīm vai plakstiņiem, tos nevajadzētu ārstēt pašrocīgi ar spēcīgiem krēmiem. Šajā gadījumā noderīgs saistītais raksts ir Sejas un acu plakstiņu dermatīts.

Kā izskatās periorālais dermatīts?

Periorālais dermatīts visbiežāk izskatās kā sīki, vienveidīgi, aknei līdzīgi izsitumi ap muti. Āda var būt apsārtusi, sausa, jutīga, lobīties vai radīt dedzināšanas sajūtu.

Raksturīgas pazīmes:

• sīkas pumpas ap muti;
• apsārtums ap muti, zodu vai degunu;
• ādas sausums un lobīšanās;
• dedzināšana, kairinājums vai savilkuma sajūta;
• reizēm nieze;
• izsitumi ap degunu vai acīm;
• šaura neskartas ādas josla tieši pie lūpu sarkanās daļas.

Šī neskartā josla pie lūpām ir viena no pazīmēm, kas dermatologam var palīdzēt atšķirt periorālo dermatītu no citiem sejas izsitumiem.

Kādi ir periorālā dermatīta simptomi?

Periorālā dermatīta simptomi var būt viegli vai izteikti. Dažiem cilvēkiem ir tikai neliels apsārtums un sīkas pumpas, bet citiem - dedzināšana, lobīšanās un atkārtoti paasinājumi.

Biežākie simptomi:

• sīkas papulas vai pustulas ap muti;
• apsārtums;
• sausums;
• zvīņošanās vai lobīšanās;
• dedzināšana;
• nieze;
• tirpšana vai savilkuma sajūta;
• jutīgums pret kosmētiku, krēmiem, SPF līdzekļiem vai zobu pastu.

Sāpes nav tipiskākais simptoms. Ja izsitumi ir sāpīgi, strauji pasliktinās, sulo, veido dzeltenīgas kreveles vai ir kopā ar drudzi, jāvēršas pie ārsta, jo var būt nepieciešams izslēgt infekciju vai citu diagnozi.

Kur periorālais dermatīts parādās visbiežāk?

Klasiskā vieta ir zona ap muti, īpaši zods, mutes kaktiņi un nasolabiālās krokas jeb rieviņas no deguna līdz mutes kaktiņiem.

Periorālais dermatīts var parādīties:

• ap muti;
• uz zoda;
• ap degunu;
• nasolabiālajās krokās;
• ap acīm;
• uz plakstiņiem;
• retāk uz vaigiem vai pieres.

Periorificiālais dermatīts var skart ādu ap muti, degunu un acīm; izsitumu smagums un izvietojums katram cilvēkam var atšķirties.

Ja izsitumi vairāk ir galvas ādā, uzacīs, deguna krokās un ar taukaināku zvīņošanos, jādomā arī par seborejisko dermatītu.

Kāpēc rodas periorālais dermatīts?

Periorālā dermatīta precīzs cēlonis nav pilnībā skaidrs. Visbiežāk tas tiek skaidrots kā ādas barjeras traucējumu, kairinājuma, lokālas imūnās reakcijas un ārēju provocējošu faktoru kombinācija.

Biežākie saistītie faktori:

• kortikosteroīdu krēmu lietošana uz sejas;
• inhalējami vai degunā lietojami kortikosteroīdi, ja tie nonāk uz sejas ādas;
• biezi, okluzīvi sejas krēmi;
• dekoratīvā kosmētika;
• pārmērīga ādas kopšana ar daudziem aktīviem līdzekļiem;
• saules aizsargkrēmi, kas konkrētai ādai ir pārāk kairinoši vai smagi;
• zobu pasta, tostarp fluors, kanēļa aromāti vai balinošas piedevas jutīgiem cilvēkiem;
• smaržvielas un konservanti kosmētikā;
• vējš, karstums, UV starojums;
• maskas, šalles, berze un svīšana;
• stress;
• hormonālas svārstības, grūtniecība vai menstruālais cikls;
• atopiska nosliece vai jutīga ādas barjera.

Svarīgi: ne visiem pacientiem ir viens skaidrs izraisītājs. Dažreiz periorālais dermatīts rodas pēc vairāku faktoru sakritības, piemēram, hormonāla krēma, aktīvas kosmētikas, smaga SPF līdzekļa un stresa perioda.

Kortikosteroīdu krēmi un periorālais dermatīts

Kortikosteroīdu jeb hormonālie krēmi ir viens no svarīgākajiem periorālā dermatīta provocējošajiem faktoriem. Tie var īslaicīgi samazināt apsārtumu, tāpēc cilvēkam šķiet, ka līdzeklis palīdz. Tomēr pēc lietošanas pārtraukšanas izsitumi var atgriezties izteiktāk.

Tā var veidoties apburtais loks:

Ja kortikosteroīdu krēms lietots pašrocīgi, to nevajadzētu turpināt bez ārsta izvērtējuma. Ja tas ir bijis ārsta nozīmēts citai diagnozei, pārtraukšanu vajadzētu apspriest ar ārstu, jo dažkārt nepieciešama pakāpeniska taktika.

Arī deguna aerosoli vai inhalatori ar kortikosteroīdiem dažiem cilvēkiem var veicināt izsitumus ap muti vai degunu, ja līdzeklis nonāk uz sejas ādas. Šādā gadījumā nedrīkst patvaļīgi pārtraukt astmas, alerģijas vai citas slimības terapiju; par lietošanas tehniku un alternatīvām jārunā ar ārstu.

Kosmētika, zobu pasta un ādas kopšana kā provocējoši faktori

Periorālā dermatīta gadījumā āda bieži ir “pārslogota”. Tas nozīmē, ka tā vairs labi nepanes vairākus krēmus, serumus, aktīvās vielas, dekoratīvo kosmētiku vai agresīvu attīrīšanu.

Īpaši bieži kairina:

• biezi, taukaini vai okluzīvi krēmi;
• vairāki kosmētikas slāņi;
• grima bāzes un ilgnoturīgs grims;
• skrubji;
• skābes;
• retinoīdi;
• spirtu saturoši toniki;
• aromatizēti līdzekļi;
• ēteriskās eļļas;
• smaržvielas;
• daži konservanti;
• stipri putojošas zobu pastas;
• zobu pastas ar kanēļa aromātu vai balinošām piedevām;
• pārāk smags vai kairinošs SPF līdzeklis.

Ja ir aizdomas, ka reakciju provocē kosmētika, smaržvielas, konservanti vai zobu pasta, var būt jāizvērtē arī alerģiskais kontaktdermatīts. Tomēr periorālais dermatīts nav tas pats, kas alerģija: tā cēlonis bieži ir kompleksāks nekā viena alerģiska reakcija.

Maskas, berze, svīšana un laikapstākļi

Periorālo dermatītu var pasliktināt mehānisks kairinājums un mikroklimats ap muti. Tas īpaši attiecas uz cilvēkiem, kuri ilgstoši valkā sejas maskas, šalles, ciešus apkakles apģērbus vai sporto tā, ka sejas zona svīst un tiek berzēta.

Saasinājumu var veicināt:

• ilgstoša maskas valkāšana;
• svīšana zem maskas;
• berze ap muti un zodu;
• šalles vai apkakles berze;
• karsts ūdens;
• pirts un tvaiks;
• solārijs;
• intensīva saule;
• auksts vējš;
• straujas temperatūras maiņas.

Tas nenozīmē, ka maska vai laikapstākļi vienmēr ir slimības cēlonis. Tie biežāk darbojas kā pastiprinoši faktori, ja ādas barjera jau ir jutīga vai iekaisusi.

Periorālais dermatīts bērniem, sievietēm un vīriešiem

Periorālais dermatīts biežāk aprakstīts jaunām un vidēja vecuma sievietēm, taču tas var būt arī vīriešiem un bērniem.

Sievietēm nozīme var būt kosmētikai, ādas kopšanas līdzekļiem, hormonālām svārstībām, grūtniecībai vai iepriekšējai kortikosteroīdu lietošanai uz sejas.

Bērniem periorificiāls dermatīts var parādīties ap muti, degunu vai acīm. Dažos gadījumos tas saistīts ar lokālu kairinājumu, inhalējamiem vai degunā lietojamiem līdzekļiem, bieziem krēmiem, saules aizsarglīdzekļiem vai lūpu laizīšanu. Bērniem sejas izsitumus nevajadzētu ilgstoši ārstēt ar pieaugušajiem paredzētiem līdzekļiem bez ārsta norādījuma.

Vīriešiem periorālais dermatīts ir retāk sastopams, bet iespējams. To var ietekmēt skūšanās līdzekļi, sejas krēmi, kortikosteroīdi vai citi ādas kairinātāji.

Vai periorālais dermatīts ir lipīgs?

Nē, periorālais dermatīts nav lipīgs. To nevar nodot citam cilvēkam ar pieskārienu, dvieli, skūpstu vai sadzīves kontaktu.

Tas nav klasiska bakteriāla vai sēnīšu infekcija. Tomēr, ja izsitumi ir netipiski, sulo, veido dzeltenīgas kreveles, kļūst sāpīgi vai strauji izplatās, ārsts var nozīmēt papildu izmeklējumus, lai izslēgtu infekciju vai citu ādas slimību.

Vai tā var būt “sejas ērcīte”, sēnīte vai infekcija?

Pacienti bieži jautā, vai izsitumus ap muti izraisa “sejas ērcīte”, sēnīte vai baktērijas. Periorālais dermatīts parasti nav vienkārši sēnīšu infekcija, bakteriāla infekcija vai Demodex ērcīšu slimība. Tomēr dažas diagnozes var izskatīties līdzīgi, un reizēm vairāki faktori var pārklāties.

Ārsts var apsvērt papildu pārbaudes, ja:

• izsitumi ir netipiski;
• ir strutas, dzeltenas kreveles vai izteiktas sāpes;
• izsitumi strauji izplatās;
• ir skarta acu zona;
• iepriekšējā ārstēšana nepalīdz;
• ir aizdomas par sēnīšu, bakteriālu vai citu ādas slimību.

Tāpēc svarīgi neuzsākt antibiotikas, pretsēnīšu līdzekļus vai pretērču ārstēšanu bez diagnozes.

Periorālais dermatīts vai akne, rozācija un kontaktdermatīts?

Periorālais dermatīts bieži tiek sajaukts ar citām sejas ādas slimībām. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc pašārstēšanās var būt neveiksmīga.

Ja ir sausa, niezoša, hroniska āda vai atopiska nosliece, noderīgi izlasīt arī rakstu Atopiskais dermatīts.

Biežākās kļūdas, kas var pasliktināt periorālo dermatītu

Periorālais dermatīts bieži ieilgst nevis tāpēc, ka tas ir bīstams, bet tāpēc, ka āda tiek pastāvīgi kairināta vai ārstēta kā cita slimība.

Biežākās kļūdas:

• izsitumus ārstē kā akni ar agresīviem aknes līdzekļiem;
• uz sejas ilgstoši lieto hormonālu krēmu;
• katru dienu izmēģina jaunu kosmētiku;
• uzklāj vairākus serumus, krēmus un grimu vienlaikus;
• lieto skrubjus, skābes vai retinoīdus uz iekaisušas ādas;
• izsitumus spiež vai berž;
• mazgā seju ar karstu ūdeni;
• iet pirtī vai solārijā paasinājuma laikā;
• pašrocīgi lieto antibiotikas, pretsēnīšu līdzekļus vai “tautas metodes”;
• pārāk vēlu vēršas pie dermatologa.

Periorālā dermatīta gadījumā bieži darbojas princips: mazāk un precīzāk ir labāk nekā daudz un haotiski.

Kad jāvēršas pie dermatologa?

Pie dermatologa jāvēršas, ja:

• izsitumi ap muti nepāriet;
• izsitumi atkārtojas;
• tie izplatās ap degunu vai acīm;
• ir dedzināšana, sāpes vai stiprs kairinājums;
• āda sulo, veido kreveles vai kļūst sāpīga;
• izsitumi ir bērnam;
• iepriekš lietots hormonāls krēms uz sejas;
• pašārstēšanās pasliktina stāvokli;
• nav skaidrs, vai tā ir akne, rozācija, alerģija vai dermatīts;
• izsitumi būtiski ietekmē pašapziņu, miegu vai ikdienu.

Steidzamāka konsultācija nepieciešama, ja ir strauja pasliktināšanās, izteikts pietūkums ap acīm, drudzis, stipras sāpes, redzes traucējumi vai aizdomas par infekciju.

Kā diagnosticē periorālo dermatītu?

Periorālo dermatītu dermatologs visbiežāk diagnosticē klīniski: pēc ādas apskates, izsitumu izvietojuma, simptomiem un lietoto līdzekļu vēstures.

Ārsts var jautāt:

• cik ilgi ir izsitumi;
• vai tie niez, dedzina vai sāp;
• kādi sejas kopšanas līdzekļi tiek lietoti;
• vai lietots hormonāls krēms;
• vai lietots deguna aerosols vai inhalators;
• kāda zobu pasta tiek lietota;
• vai simptomi mainās cikla, grūtniecības, stresa vai laikapstākļu ietekmē;
• vai ir akne, rozācija, atopiskais dermatīts vai alerģijas.

Papildu izmeklējumi parasti nav nepieciešami, bet atsevišķos gadījumos var apsvērt:

• ādas noskrāpējumu, ja jāizslēdz sēnīšu infekcija;
• uztriepi, ja ir infekcijas pazīmes;
• plākstera testu, ja ir aizdomas par alerģisku kontaktdermatītu;
• biopsiju ļoti retos vai netipiskos gadījumos.

Kā ārstē periorālo dermatītu?

Periorālā dermatīta ārstēšana ir individuāla. Tā atkarīga no izsitumu smaguma, lokalizācijas, iepriekš lietotajiem līdzekļiem, ādas jutīguma, vecuma, grūtniecības iespējamības un citām veselības niansēm.

Ārstēšanā var ietilpt:

• provocējošo faktoru pārtraukšana;
• “nulles terapija” jeb sejas kopšanas vienkāršošana;
• saudzīga ādas attīrīšana;
• ārsta nozīmēti lokāli pretiekaisuma vai antibakteriāli līdzekļi;
• ārsta nozīmēta sistēmiska terapija vidēji smagos vai smagos gadījumos;
• kosmētikas un zobu pastas pārskatīšana;
• taktika kortikosteroīdu lietošanas pārtraukšanai, ja tie lietoti iepriekš.

Svarīgi: konkrētu ārstēšanu nosaka dermatologs. Recepšu līdzekļus nevajadzētu lietot pašārstēšanās nolūkā, jo nepareiza terapija var pagarināt slimības gaitu vai mainīt izsitumu izskatu.

Kas ir nulles terapija?

Nulles terapija nozīmē uz laiku pārtraukt visu nevajadzīgo un potenciāli kairinošo, ko uzklāj uz sejas. Mērķis ir samazināt ādas pārslodzi un ļaut barjerai nomierināties.

Parasti tas nozīmē:

• pārtraukt dekoratīvo kosmētiku uz skartās zonas;
• pārtraukt aktīvos serumus, skābes, skrubjus, retinoīdus;
• nelietot biezus, taukainus krēmus;
• nelietot hormonālus krēmus bez ārsta norādījuma;
• mazgāt seju ar remdenu ūdeni vai ļoti maigu līdzekli;
• lietot tikai dermatologa ieteiktu, minimālu kopšanu;
• SPF izvēlēties piesardzīgi, ja tas nepieciešams un ir panesams.

Nulles terapija nav “nekā nedarīšana” bez plāna. Tā ir mērķtiecīga ādas slodzes samazināšana. Ja izsitumi ir izteikti, ar to vien var nepietikt, un nepieciešama ārsta nozīmēta ārstēšana.

Kā kopt ādu periorālā dermatīta laikā?

Periorālā dermatīta laikā kopšanai jābūt vienkāršai, maigai un paredzamai.

Periorālā dermatīta laikā seju ieteicams mazgāt ar remdenu ūdeni, neberzt un kopšanas rutīnu saglabāt vienkāršu un dermatologa ieteiktu.

Praktiski ieteikumi:

• seju mazgāt ar remdenu, nevis karstu ūdeni;
• izvairīties no beršanas;
• nelietot skrubjus;
• nelietot spirtu saturošus tonikus;
• uz laiku pārtraukt aktīvos līdzekļus;
• izvairīties no smaržvielām;
• nelietot daudz produktu vienlaikus;
• neeksperimentēt ar jaunu kosmētiku katru dienu;
• ja nepieciešams SPF, izvēlēties pēc iespējas maigu un ādas reakciju vērot piesardzīgi;
• pēc inhalatora vai deguna aerosola lietošanas pārrunāt ar ārstu, kā samazināt līdzekļa nonākšanu uz sejas ādas.

Ja konkrēts produkts kož, dedzina vai pasliktina izsitumus, to nevajadzētu turpināt lietot tikai tāpēc, ka tas ir “jutīgai ādai” vai “dermatoloģiski testēts”. Individuāla panesība ir ļoti svarīga.

Ko nedrīkst darīt periorālā dermatīta gadījumā?

Periorālā dermatīta gadījumā nevajadzētu:

• lietot hormonālus krēmus uz sejas bez ārsta norādījuma;
• pēkšņi pārtraukt ārsta nozīmētus steroīdus bez konsultācijas;
• lietot daudzus aktīvos līdzekļus vienlaikus;
• izmantot skrubjus, skābes, retinoīdus vai spirtu saturošus līdzekļus uz iekaisušas ādas bez ārsta norādījuma;
• pārklāt izsitumus ar bieziem krēmiem vai vairākiem grima slāņiem;
• katru dienu mainīt kosmētiku;
• spiest pumpas;
• lietot antibiotikas vai pretsēnīšu līdzekļus bez diagnozes;
• pašrocīgi noteikt, ka tā ir akne, alerģija, sēnīte vai “sejas ērcīte”;
• atlikt dermatologa konsultāciju, ja izsitumi nepāriet vai pasliktinās.

Cik ilgi ārstē periorālo dermatītu?

Periorālais dermatīts parasti nepazūd vienas vai divu dienu laikā. Ar pareizu pieeju uzlabojums bieži ir pakāpenisks. Daļai cilvēku āda sāk nomierināties dažu nedēļu laikā, bet pilnīga stabilizācija var prasīt vairākas nedēļas vai mēnešus.

Pirmajā periodā pēc kairinošu līdzekļu vai kortikosteroīdu pārtraukšanas iespējams īslaicīgs paasinājums. Tas nenozīmē, ka stāvoklis noteikti pasliktinās neatgriezeniski, bet šādos gadījumos īpaši svarīga ir dermatologa vadīta taktika.

Vai periorālais dermatīts var atkārtoties?

Jā, periorālais dermatīts var atkārtoties. Recidīvu var veicināt:

• atkārtota hormonālu krēmu lietošana uz sejas;
• iepriekš kairinošas kosmētikas atsākšana;
• pārāk smagi krēmi;
• pārmērīga ādas kopšana;
• stress;
• hormonālas svārstības;
• berze, maskas, svīšana;
• karstums, pirts, solārijs vai intensīvs UV starojums;
• nepietiekami ilga vai nepabeigta ārsta nozīmēta ārstēšana.

Lai mazinātu atkārtošanās risku, pēc uzlabošanās nevajadzētu uzreiz atgriezties pie iepriekšējās kosmētikas rutīnas.

Ko darīt pēc tam, kad āda nomierinās?

Kad izsitumi mazinās, āda vēl kādu laiku var būt jutīga. Šis ir brīdis, kad bieži notiek kļūda: cilvēks uzreiz atsāk veco kosmētikas, aktīvo līdzekļu vai grima rutīnu, un dermatīts atgriežas.

Pēc ādas nomierināšanās ieteicams:

• produktus atgriezt pakāpeniski, nevis visus vienā dienā;
• ieviest tikai vienu jaunu līdzekli reizē;
• vērot ādas reakciju vismaz vairākas dienas;
• neatgriezties pie hormonāliem krēmiem uz sejas bez ārsta norādījuma;
• izvairīties no produktiem, kas iepriekš kairināja ādu;
• saglabāt vienkāršu, panesamu kopšanas rutīnu;
• atkārtota paasinājuma gadījumā laikus sazināties ar dermatologu.

Mērķis nav lietot pēc iespējas vairāk “jutīgas ādas” produktu, bet atrast mazāko efektīvo rutīnu, ko āda panes.

Kā sagatavoties dermatologa vizītei?

Pirms vizītes vēlams pierakstīt:

• kad izsitumi sākās;
• kas tos pasliktina vai uzlabo;
• visus sejas kopšanas produktus;
• dekoratīvo kosmētiku;
• zobu pastu;
• saules aizsarglīdzekli;
• vai lietots hormonāls krēms;
• vai lietots inhalators vai deguna aerosols;
• vai bijusi grūtniecība, hormonālas izmaiņas vai cikla saistība;
• iepriekš lietotās zāles vai krēmus;
• vai ir akne, rozācija, atopiskais dermatīts vai alerģijas.

Ja iespējams, paņemiet līdzi produktu nosaukumus vai fotogrāfijas ar sastāviem. Tas palīdz ārstam precīzāk saprast, kas varētu uzturēt kairinājumu.

Kopsavilkums

Periorālais dermatīts ir biežs, nelipīgs sejas ādas iekaisums, kas visbiežāk parādās kā sīkas pumpas, apsārtums, sausums un dedzināšana ap muti. Tas var izplatīties arī ap degunu un acīm. Lai gan stāvoklis nav dzīvībai bīstams, tas var būt ilgstošs un atkārtoties.

Galvenie praktiskie principi ir: nelietot hormonālus krēmus uz sejas bez ārsta norādījuma, nepārslogot ādu ar kosmētiku, atpazīt provocējošos faktorus un savlaicīgi vērsties pie dermatologa, ja izsitumi nepāriet, atkārtojas vai pasliktinās.

Medicīniska atruna

Šajā rakstā sniegtajai informācijai ir informatīvs raksturs. Tā neaizvieto ārsta konsultāciju, diagnostiku vai ārstēšanu. Periorālā dermatīta ārstēšana ir atkarīga no izsitumu veida, smaguma, lokalizācijas, lietotajiem ādas kopšanas līdzekļiem, iepriekšējas kortikosteroīdu lietošanas un ārsta izvērtējuma. Ja izsitumi ap muti, degunu vai acīm nepāriet, atkārtojas, pastiprinās, sāp, sulo, veido kreveles vai ir bērnam, jāpiesakās uz dermatologa konsultāciju. Nelietojiet recepšu līdzekļus un hormonālus krēmus pašārstēšanās nolūkā.

Atsauces un autoritatīvi avoti

• Amerikas Dermatoloģijas akadēmijas asociācija: periorālā dermatīta simptomi, cēloņi un ārstēšana
• DermNet: periorificiālā dermatīta cēloņi, pazīmes, diagnostika un ārstēšana
• DermNet: periokulārais dermatīts jeb dermatīts ap acīm
• MSD rokasgrāmatas profesionālā versija: periorālais dermatīts
• Klīvlendas klīnika: periorālā dermatīta simptomi, cēloņi, diagnostika un ārstēšana
• PubMed: periorificiālā dermatīta farmakoloģiskās ārstēšanas sistemātisks pārskats bērniem un pieaugušajiem
• PubMed: periorālā dermatīta diagnostika, iespējamie cēloņi un ārstēšana

Satura autors

Dermatoloģe Dr. med. Dace Buile