Ekzēma

Ekzēma ir bieži sastopams ādas iekaisuma stāvoklis, kas var izpausties ar niezi, sausumu, apsārtumu, lobīšanos, plaisām, pūslīšiem vai mitrošanu. Daļai cilvēku ekzēma parādās īslaicīgi pēc saskares ar kairinošu vielu, bet citiem tā norit hroniski ar atkārtotiem uzliesmojumiem.

Svarīgi zināt: ekzēma nav lipīga. To nevar nodot citam cilvēkam ar pieskārienu, sadzīves kontaktu vai kopīgi lietotiem priekšmetiem. Tomēr ekzēma var būt ļoti traucējoša, jo nieze pasliktina miegu, kasīšana bojā ādu, bet redzami izsitumi uz ādas var ietekmēt pašsajūtu un ikdienas dzīves kvalitāti.

Ekzēma nav viena konkrēta slimība. Tas ir plašs apzīmējums vairākiem ādas iekaisuma veidiem, tostarp atopiskajam dermatītam, kontaktdermatītam, roku ekzēmai, dishidrotiskai ekzēmai, nummulārai ekzēmai, seborejiskajam dermatītam un stāzes dermatītam. Tāpēc ekzēmas ārstēšana vienmēr jāpielāgo konkrētajam ekzēmas veidam, smagumam, skartajai zonai, pacienta vecumam un iespējamiem izraisītājiem.

Īsumā: svarīgākais par ekzēmu

• Ekzēma ir ādas iekaisums, kam raksturīga nieze, sausums, apsārtums vai lobīšanās.
• Ekzēma nav lipīga.
• Atopiskais dermatīts ir viena no biežākajām ekzēmas formām.
• Ekzēmas pamatā bieži ir ādas barjeras bojājums un pastiprināta ādas jutība.
• Uzliesmojumus var veicināt ziepes, dezinfekcijas līdzekļi, smaržvielas, aukstums, svīšana, stress, alergēni vai infekcijas.
• Ādas mitrināšana ar emolientiem ir ārstēšanas pamats arī tad, kad āda izskatās labāk.
• Kortikosteroīdu krēmi nav jālieto nekontrolēti, bet pareizi lietoti tie var būt būtiska ārstēšanas daļa.
• Sejas, plakstiņu, roku un bērnu ekzēmai nepieciešama īpaši uzmanīga pieeja.
• Ja ekzēma mitro, sāp, strauji pasliktinās vai traucē miegu, jāvēršas pie dermatologa.

Kas ir ekzēma?

Ekzēma ir iekaisīgs ādas stāvoklis, kurā ādas aizsargbarjera darbojas vājāk nekā parasti. Vesela ādas barjera palīdz saglabāt mitrumu un pasargā no kairinātājiem, alergēniem un mikroorganismiem. Ekzēmas gadījumā āda ātrāk zaudē mitrumu, kļūst sausa, jutīga un vieglāk iekaist.

Medicīnā bieži lieto arī terminu “dermatīts”, kas nozīmē ādas iekaisumu. Ikdienā vārdi “ekzēma” un “dermatīts” nereti tiek lietoti līdzīgi, taču precīza diagnoze ir svarīga, jo dažādiem dermatīta veidiem var būt atšķirīgi cēloņi un ārstēšana.

Ekzēmas gadījumā nieze bieži izraisa kasīšanu, bet kasīšana vēl vairāk bojā ādas barjeru. Tā veidojas niezes-kasīšanas cikls: āda niez, cilvēks kasa, iekaisums pastiprinās, un nieze kļūst vēl izteiktāka.

Kā izskatās ekzēma?

Ekzēma var izskatīties atšķirīgi atkarībā no tās veida, ilguma, ādas krāsas un skartās ķermeņa zonas.

Biežākās pazīmes ir:

• sausa, raupja āda;
• apsārtums vai tumšāka iekaisuma zona;
• intensīva nieze;
• ādas lobīšanās;
• plaisas, īpaši uz rokām vai pēdām;
• sīki pūslīši;
• mitrošana vai šķidruma izdalīšanās;
• kreveles;
• ādas sabiezēšana hroniskas kasīšanas vietās;
• gaišāki vai tumšāki plankumi pēc iekaisuma.

Gaišākā ādā ekzēma bieži izskatās rozā vai sarkana. Tumšākā ādā tā var būt violetīga, pelēcīga, tumši brūna vai mazāk izteikti sarkana. Tāpēc ekzēmas smagumu nevajadzētu vērtēt tikai pēc apsārtuma.

Attēlā ilustrēts ekzēmai raksturīgs apsārtums, sausums un lobīšanās uz apakšdelma. Ekzēmas izskats dažādiem cilvēkiem var atšķirties.

Sausa āda vai ekzēma: kā atšķirt?

Sausa āda un ekzēma var izskatīties līdzīgi, tomēr tās nav viens un tas pats. Sausa āda parasti rada velkošu sajūtu un lobīšanos, bet ekzēmas gadījumā pievienojas iekaisums, nieze, apsārtums, plaisas vai atkārtoti uzliesmojumi.

Ekzēma jāatšķir arī no psoriāzes, sēnīšu infekcijas, kašķa, rozācijas un citām ādas slimībām. Ja izsitumi ir ilgstoši, neparasti vai atkārtojas, drošāk tos izvērtēt pie dermatologa.

Biežākie ekzēmas simptomi

Ekzēmas veidi

Atopiskais dermatīts

Atopiskais dermatīts jeb atopiskā ekzēma ir viena no biežākajām hroniskas ekzēmas formām. Tā bieži sākas bērnībā, bet var turpināties arī pieaugušā vecumā vai pirmo reizi parādīties pieaugušajiem.

Šī slimība saistīta ar ādas barjeras traucējumiem, ģenētisku noslieci un imūnsistēmas reakciju. Daļai pacientu ģimenē ir arī astma, alerģisks rinīts vai citas atopiskas slimības.

Kontaktdermatīts

Kontaktdermatīts rodas, ja āda iekaist pēc saskares ar kairinošu vielu vai alergēnu. Kairinājuma kontaktdermatītu var izraisīt bieža roku mazgāšana, dezinfekcijas līdzekļi, tīrīšanas līdzekļi, šķīdinātāji, ūdens un berze.

Alerģiskais kontaktdermatīts rodas, ja imūnsistēma reaģē uz konkrētu vielu, piemēram, niķeli, smaržvielām, konservantiem, matu krāsām, kosmētikas sastāvdaļām vai lateksu.

Roku ekzēma

Ekzēma uz rokām ir bieža cilvēkiem, kuri ikdienā strādā ar ūdeni, ziepēm, dezinfekcijas līdzekļiem, ķimikālijām vai cimdiem. Tā var skart veselības aprūpes darbiniekus, frizierus, pavārus, uzkopšanas darbiniekus, mehāniķus un citus.

Roku ekzēma var izpausties ar sausumu, plaisām, sāpēm, niezi, ādas sabiezēšanu un reizēm pūslīšiem. Ja roku ekzēma nepāriet, jāvērtē gan kairinājuma faktori, gan iespējama kontaktalerģija.

Dishidrotiska ekzēma

Dishidrotiska ekzēma parasti izpaužas ar sīkiem, dziļākiem, ļoti niezošiem pūslīšiem uz plaukstām, pirkstu sānu virsmām vai pēdām. Pēc pūslīšu pāriešanas āda var lobīties, plaisāt un kļūt sāpīga.

Uzliesmojumus var veicināt svīšana, stress, kairinātāji, metālu alergēni vai ādas infekcijas. Dažkārt nepieciešams izslēgt sēnīšu infekciju.

Seborejiskais dermatīts

Seborejiskais dermatīts visbiežāk skar galvas ādu, uzacis, deguna krokas, ausu apvidu un krūškurvja centru. Tas bieži izpaužas ar apsārtumu un taukainām vai dzeltenīgām zvīņām. Galvas ādā to bieži pazīst kā blaugznas.

Nummulārā ekzēma

Nummulārā ekzēma veido apaļus vai ovālus, monētas formas iekaisuma plankumus. Tie bieži parādās uz rokām, kājām vai ķermeņa, var niezēt, lobīties vai mitrot.

Stāzes dermatīts

Stāzes dermatīts parasti skar apakšstilbus un ir saistīts ar vēnu mazspēju. Āda var kļūt niezoša, brūngana, sausa, iekaisusi un trausla. Bieži ir arī kāju tūska. Šajā gadījumā jāārstē ne tikai ādas iekaisums, bet arī venozās atteces problēma.

Ekzēmas cēloņi un izraisītāji

Ekzēmas cēloņi nav visiem vienādi. Bieži vien tā rodas vairāku faktoru kombinācijas dēļ.

Iespējamie cēloņi un veicinošie faktori:

• ģenētiska nosliece;
• ādas barjeras bojājums;
• pastiprināta imūnsistēmas reakcija;
• sauss gaiss un auksts klimats;
• svīšana un pārkaršana;
• bieža mazgāšanās;
• ziepes, dušas želejas un dezinfekcijas līdzekļi;
• smaržvielas un kosmētikas sastāvdaļas;
• sadzīves ķīmija;
• niķelis, latekss vai citi kontaktalergēni;
• stress un miega trūkums;
• ādas infekcijas;
• darba vides faktori.

Uztura loma ekzēmā jāvērtē piesardzīgi. Daļai bērnu ar atopisko dermatītu var būt arī pārtikas alerģija, taču ekzēmu ne vienmēr izraisa pārtika. Plašu produktu grupu izslēgšana bez ārsta izvērtējuma var būt nevajadzīga un bērniem pat kaitīga.

Kas var izraisīt ekzēmas uzliesmojumu?

Ekzēmas uzliesmojums nozīmē periodu, kad simptomi kļūst izteiktāki: āda vairāk niez, kļūst sausāka, apsārtusi, sāpīga, pietūkusi vai sāk mitrot.

Bieži uzliesmojumu veicina:

• karstas dušas vai vannas;
• agresīvas ziepes;
• dezinfekcijas līdzekļi;
• smaržīga kosmētika;
• vilna vai raupji audumi;
• svīšana;
• auksts un sauss gaiss;
• putekļi, ziedputekšņi vai dzīvnieku alergēni;
• stress;
• miega trūkums;
• infekcijas;
• intensīva kasīšana;
• nepiemērota vai nepietiekama ādas mitrināšana.

Ekzēma pēc ķermeņa zonas

Ekzēma uz rokām

Roku ekzēmas gadījumā īpaši svarīgi ir samazināt saskari ar ūdeni, tīrīšanas līdzekļiem un dezinfekcijas līdzekļiem. Rokas jāmazgā ar maigu mazgāšanas līdzekli, pēc mazgāšanas rūpīgi jānosusina un bieži jāuzklāj bezsmaržu krēms vai ziede.

Ja rokas plaisā, asiņo, sāp vai ekzēma traucē darbam, nepieciešama dermatologa konsultācija.

Ekzēma uz sejas un plakstiņiem

Sejas un plakstiņu āda ir plāna un jutīga. Šajās zonās ekzēmu var veicināt kosmētika, smaržvielas, acu pilieni, nagu laka, matu krāsa vai kontaktalerģija.

Uz sejas un plakstiņiem nevajadzētu ilgstoši lietot spēcīgus kortikosteroīdu krēmus bez ārsta kontroles. Šajās zonās bieži jāizvērtē saudzīgāka pretiekaisuma terapija.

Ekzēma bērniem

Bērniem ekzēma bieži saistīta ar atopisko dermatītu. Zīdaiņiem tā var parādīties uz vaigiem, galvas ādas, roku un kāju ārējām virsmām. Lielākiem bērniem biežāk skartas elkoņu un ceļu ieloces, plaukstas, kakls un seja.

Bērnu ekzēmas ārstēšanā svarīga ir regulāra ādas mitrināšana, saudzīga mazgāšanās un skaidrs uzliesmojumu ārstēšanas plāns. Uztura ierobežojumus bērniem nevajadzētu ieviest bez ārsta izvērtējuma. Ja bērnam ir plaši vai atkārtoti izsitumi, ieteicama bērnu dermatologa konsultācija.

Ekzēma uz kājām

Ekzēma uz kājām var būt saistīta ar sausu ādu, atopisko dermatītu, kontaktdermatītu, sēnīšu infekciju vai vēnu mazspēju. Ja ekzēma ir uz apakšstilbiem kopā ar tūsku, brūnganu ādas krāsu vai smaguma sajūtu kājās, jāizvērtē arī asinsrites problēmas.

Kā nosaka diagnozi?

Dermatologs ekzēmu parasti diagnosticē, apskatot ādu un uzdodot jautājumus par simptomiem, ilgumu, uzliesmojumiem, skartajām zonām un iespējamiem izraisītājiem.

Svarīgi pastāstīt par:

• darba vidi;
• kosmētiku un mazgāšanas līdzekļiem;
• cimdu lietošanu;
• hobijiem;
• mājdzīvniekiem;
• alerģijām;
• ģimenes slimību vēsturi;
• iepriekš lietotiem krēmiem un medikamentiem.

Dažos gadījumos var būt vajadzīgi papildu izmeklējumi:

• aplikācijas testi, ja ir aizdomas par kontaktalerģiju;
• ādas nokasījums, ja jāizslēdz sēnīte;
• uzsējums, ja ir aizdomas par bakteriālu infekciju;
• dermatoskopija vai citi izmeklējumi neskaidros gadījumos.

Ekzēmas ārstēšanas kāpnes

Ekzēmas ārstēšana parasti notiek pakāpeniski. Mērķis ir atjaunot ādas barjeru, mazināt iekaisumu, novērst infekcijas risku un samazināt uzliesmojumu biežumu.

Ekzēmas ārstēšana

Ādas mitrināšana un emolienti

Regulāra ādas mitrināšana ir ekzēmas ārstēšanas pamats. Emolienti palīdz atjaunot ādas aizsargbarjeru, mazina sausumu, samazina plaisu risku un var palīdzēt mazināt niezi.

Emolienti jālieto ne tikai uzliesmojuma laikā, bet arī tad, kad āda izskatās labāk. Vislabāk izvēlēties līdzekļus bez smaržvielām un kairinošām piedevām.

Attēlā parādīta mitrinoša krēma uzklāšana uz sausas apakšdelma ādas. Regulāra emolientu lietošana palīdz uzturēt ādas aizsargbarjeru.

Saudzīga mazgāšanās

Ekzēmas gadījumā ieteicamas īsas, remdenas dušas. Jāizvairās no karsta ūdens, agresīvām ziepēm un smaržīgām dušas želejām. Pēc mazgāšanās ādu labāk viegli nosusināt, nevis berzt, un dažu minūšu laikā uzklāt mitrinošu līdzekli.

Izraisītāju izvairīšanās

Ja zināms, kas pasliktina ekzēmu, šo faktoru mazināšana ir būtiska ārstēšanas daļa. Roku ekzēmas gadījumā svarīgi samazināt saskari ar ūdeni, tīrīšanas līdzekļiem un dezinfekcijas līdzekļiem. Sejas un plakstiņu ekzēmas gadījumā jāizvērtē kosmētika, acu pilieni, smaržvielas, matu krāsas un nagu produkti.

Lokālie kortikosteroīdi

Lokālie kortikosteroīdi ir pretiekaisuma līdzekļi, ko lieto uz ādas ekzēmas uzliesmojumu gadījumā. Tie var mazināt apsārtumu, niezi un iekaisumu, ja tiek lietoti pareizā stiprumā, pareizajā vietā un noteiktu laiku.

Pacientiem bieži ir bažas par “hormonālajiem krēmiem”. Šīs bažas ir saprotamas, jo nepareiza vai pārmērīga lietošana var radīt blaknes, piemēram, ādas plānināšanos vai pigmentācijas izmaiņas. Tomēr ārsta norādījumos lietoti lokālie kortikosteroīdi ir viena no svarīgākajām ekzēmas uzliesmojumu ārstēšanas metodēm.

Kalcineirīna inhibitori

Kalcineirīna inhibitori, piemēram, takrolims un pimekrolims, ir lokāli pretiekaisuma līdzekļi. Tie var būt īpaši noderīgi jutīgās zonās, piemēram, uz sejas, plakstiņiem, kakla vai ādas ielocēs.

Sākumā tie var izraisīt īslaicīgu dedzināšanu vai siltuma sajūtu. Šie līdzekļi jālieto pēc ārsta norādījumiem.

Antihistamīni

Antihistamīni dažiem pacientiem var palīdzēt, ja nieze traucē miegu. Tomēr tie neārstē pašu ekzēmas iekaisuma mehānismu, tāpēc tos nevajadzētu uztvert kā galveno ekzēmas ārstēšanas metodi.

Infekcijas ārstēšana

Ekzēmas bojāta āda ir uzņēmīgāka pret infekcijām. Par infekciju var liecināt:

• medus krāsas vai dzeltenīgas kreveles;
• strutas;
• pieaugošas sāpes;
• izteikts pietūkums;
• strauji pieaugošs apsārtums;
• drudzis;
• slikta pašsajūta;
• sāpīgi pūslīši, kas atgādina aukstumpumpas.

Īpaši nopietna situācija ir herpes vīrusa infekcija uz atopiskā dermatīta ādas. Ja parādās sāpīgi pūslīši, drudzis vai strauja stāvokļa pasliktināšanās, medicīniska palīdzība jāmeklē nekavējoties.

Fototerapija

Fototerapija var būt piemērota noteiktos hroniskas vai plašākas ekzēmas gadījumos, ja ar lokālu terapiju nepietiek. Tā tiek veikta kontrolētās devās un ārsta uzraudzībā. Fototerapija nav tas pats, kas sauļošanās.

Sistēmiska ārstēšana smagas ekzēmas gadījumā

Ja ekzēma ir smaga, plaša, bieži uzliesmo vai būtiski traucē miegu un dzīves kvalitāti, dermatologs var izvērtēt sistēmisku ārstēšanu. Tā var ietvert imūnmodulējošus līdzekļus, bioloģisko terapiju vai JAK inhibitorus. Šīs terapijas nav paredzētas visiem pacientiem, un to izvēlei nepieciešama rūpīga drošības izvērtēšana.

Sezonāla ekzēmas kontrole

Ziemā

Ziemā ekzēmu bieži pasliktina auksts gaiss, apkure, zems mitrums telpās un biezs apģērbs. Šajā laikā var būt vajadzīgi biezāki emolienti, biežāka ādas mitrināšana un izvairīšanās no karstām dušām.

Vasarā

Vasarā ekzēmu var pasliktināt svīšana, pārkaršana, saules aizsarglīdzekļi vai hlorēts ūdens. Ieteicams izvēlēties elpojošu apģērbu, noskalot ādu pēc peldēšanās un lietot jutīgai ādai piemērotu SPF līdzekli.

Uzturs un ekzēma

Ekzēmu ne vienmēr izraisa uzturs. Daļai bērnu ar atopisko dermatītu var būt pārtikas alerģija, taču pārtikas produktu izslēgšana bez ārsta izvērtējuma nav ieteicama.

Īpaši bērniem nevajadzētu pašrocīgi izslēgt pienu, olas, kviešus vai citas produktu grupas, jo tas var radīt uzturvielu trūkumu. Ja ir aizdomas par pārtikas alerģiju, nepieciešama ārsta izvērtēšana un, ja vajadzīgs, alergoloģiska diagnostika.

Ko nedrīkst darīt ekzēmas gadījumā?

Ekzēmas gadījumā nevajadzētu:

• kasīt ādu līdz asinīm;
• lietot agresīvus skrubjus;
• mazgāties karstā ūdenī;
• lietot smaržīgus krēmus, eļļas un ziepes uz iekaisušas ādas;
• pašrocīgi ilgstoši lietot recepšu medikamentus;
• pārtraukt ārsta nozīmētu terapiju pārāk ātri;
• izslēgt plašas pārtikas grupas bez medicīniska pamatojuma;
• ārstēt ilgstošu ekzēmu tikai ar tautas līdzekļiem;
• ignorēt infekcijas pazīmes;
• sauļoties ar mērķi “izžāvēt” ekzēmu.

Kad jādodas pie dermatologa?

Pie dermatologa jāvēršas, ja:

• ekzēma nepāriet vai bieži atkārtojas;
• nieze traucē miegu;
• parādās plaisas, sāpes, mitrošana vai kreveles;
• ir aizdomas par infekciju;
• ekzēma skar seju, plakstiņus, rokas vai dzimumorgānu apvidu;
• bērnam ir plaši vai strauji progresējoši izsitumi;
• ir aizdomas par kontaktalerģiju;
• ar parastiem mitrinošiem līdzekļiem nepietiek;
• nepieciešami recepšu līdzekļi;
• slimība ietekmē darbu, skolu, miegu vai emocionālo labsajūtu.

Attēlā ilustrēta pacienta apakšdelma ādas apskate dermatologa konsultācijā. Ādas apskate un simptomu izvērtēšana palīdz noteikt diagnozi un izvēlēties ārstēšanu.

Biežākie mīti par ekzēmu

Mīts: ekzēma ir lipīga.
Ekzēma nav infekcijas slimība un nav lipīga.

Mīts: ekzēmu vienmēr izraisa pārtikas alerģija.
Pārtikas alerģija var būt nozīmīga daļai pacientu, bet tā nav vienīgais un ne vienmēr galvenais ekzēmas cēlonis.

Mīts: pietiek tikai ar vienu krēmu.
Dažreiz pietiek ar pareizu ādas kopšanu, bet hroniskas vai smagas ekzēmas gadījumā bieži vajadzīgs plašāks ārstēšanas plāns.

Mīts: hormonālie krēmi vienmēr ir bīstami.
Nepareiza lietošana var radīt riskus, bet ārsta norādījumos lietoti lokālie kortikosteroīdi var būt droši un efektīvi.

Mīts: ja āda izskatās labāk, mitrināšana vairs nav vajadzīga.
Emolienti jālieto arī remisijas laikā, jo tie palīdz uzturēt ādas barjeru.

Mīts: sauļošanās izārstē ekzēmu.
Kontrolēta fototerapija var palīdzēt noteiktos gadījumos, bet sauļošanās nav droša ārstēšanas metode.

Mīts: dabīgi līdzekļi vienmēr ir droši jutīgai ādai.
Ēteriskās eļļas, augu ekstrakti un smaržvielas var kairināt ādu vai izraisīt alerģisku reakciju.

Kopsavilkums

Ekzēma ir biežs, nelipīgs ādas iekaisuma stāvoklis, kas var izpausties ar niezi, sausumu, apsārtumu, plaisām, pūslīšiem vai mitrošanu. Tā var būt īslaicīga, bet daudziem pacientiem norit hroniski ar atkārtotiem uzliesmojumiem.

Efektīvas ārstēšanas pamatā ir pareiza diagnoze, ādas barjeras atjaunošana, izraisītāju mazināšana un iekaisuma kontrole. Vieglākos gadījumos būtiski palīdz regulāra ādas mitrināšana un saudzīga kopšana, bet smagākos gadījumos nepieciešami recepšu medikamenti, fototerapija vai sistēmiska ārstēšana.

Dermatologa konsultācija palīdz saprast, kāds ekzēmas veids ir konkrētajā gadījumā, kādi faktori to pasliktina un kā izveidot drošu, reālistisku ārstēšanas plānu.

Atsauces un autoritatīvi avoti

• Amerikas Dermatoloģijas akadēmija: pacientu informācija par ekzēmu
• Amerikas Dermatoloģijas akadēmija: atopiskā dermatīta diagnostika un ārstēšana
• Amerikas Dermatoloģijas akadēmija: infekcijas pazīmes bērniem ar ekzēmu
• DermNet: dermatīts un ekzēmas veidi
• DermNet: atopiskā dermatīta ārstēšana
• Nacionālā ekzēmas asociācija: pacientu informācija par ekzēmu
• Nacionālā ekzēmas asociācija: ekzēmas ārstēšanas iespējas
• Lielbritānijas Nacionālais veselības un aprūpes izcilības institūts (NICE): atopiskās ekzēmas diagnostika un ārstēšana bērniem

Satura autors

Dermatoloģe Dr. med. Dace Buile