Folikulīts

Folikulīts ir matu folikula iekaisums. Matu folikuls ir ādas struktūra, no kuras aug mats, un, ja šī vieta iekaist vai inficējas, uz ādas var parādīties sīkas sarkanas, rozā vai strutainas pumpiņas ap matiņiem. Tās var niezēt, dedzināt, būt jutīgas vai sāpīgas.

Viegls folikulīts bieži pāriet pats vai uzlabojas ar saudzīgu ādas kopšanu, bet sāpīgi, dziļi, strutaini, plaši vai atkārtoti izsitumi jāvērtē ārstam. Folikulīts var izskatīties līdzīgs aknei, ieaugušiem matiņiem, furunkulam vai kontaktdermatītam, tāpēc pareiza atšķiršana ir svarīga, lai nepasliktinātu ādas stāvokli ar nepiemērotiem līdzekļiem.

Galvenais īsumā

• Folikulīts ir matu folikula iekaisums, kas bieži izskatās kā mazas pumpiņas vai pustulas ap matiņiem.
• Tas var rasties pēc skūšanās, vaksācijas, svīšanas, berzes, cieša apģērba, sporta ekipējuma vai peldes slikti uzturētā baseinā vai burbuļvannā.
• Biežākais bakteriāla folikulīta ierosinātājs ir Staphylococcus aureus, bet folikulītu var izraisīt arī Pseudomonas, Malassezia rauga sēnītes, vīrusi, parazīti vai mehānisks kairinājums.
• Folikulīts nav tas pats, kas akne. Aknei bieži raksturīgi komedoni jeb melnie un baltie punkti, savukārt folikulīts biežāk ir vienveidīgas pumpiņas ap matiņiem.
• Vieglus gadījumus var palīdzēt nomierināt saudzīga mazgāšana, siltas kompreses, berzes mazināšana un skūšanās pauze.
• Antibiotikas nedrīkst lietot patvaļīgi. Tās nepalīdz sēnīšu folikulīta gadījumā un var veicināt rezistenci.
• Pie dermatologa jāvēršas, ja izsitumi ir sāpīgi, dziļi, izplatās, atkārtojas, nepāriet 1–2 nedēļu laikā, ir drudzis, rētas, matu izkrišana vai novājināta imunitāte.

Kas ir folikulīts?

Folikulīts ir iekaisums matu folikulā. Matu folikuls ir neliela ādas “kabatiņa”, no kuras aug mats. Ap folikulu atrodas arī tauku dziedzeri, asinsvadi, nervu gali un ādas mikroorganismi. Ja folikuls tiek kairināts, nosprostots, traumēts vai tajā nonāk mikroorganismi, var veidoties iekaisums.

Folikulīts var būt:

• infekciozs, ja to izraisa baktērijas, rauga sēnītes, vīrusi vai parazīti;
• neinfekciozs, ja galvenais iemesls ir mehānisks kairinājums, ieauguši matiņi, berze, oklūzija vai ādu kairinošas vielas.

Bakteriāls folikulīts ir viens no biežākajiem veidiem, taču ne katra “pumpa ap matiņu” nozīmē bakteriālu infekciju. Tāpēc ārstēšana jāpielāgo iespējamajam cēlonim.

Kā izskatās folikulīts?

Folikulīts visbiežāk izskatās kā sīkas pumpiņas ap matu atverēm. Reizēm centrā var redzēt matiņu. Daļa pumpiņu var būt ar baltu vai dzeltenīgu strutu galiņu, ko medicīniski sauc par pustulu.

Raksturīgas pazīmes:

• sarkanas, rozā, brūnganas vai violetīgas pumpiņas ap matiņiem;
• nelielas pustulas ar strutainu galiņu;
• nieze, dedzināšana vai durstoša sajūta;
• ādas jutīgums pieskaroties;
• kreveles, ja pustulas pārplīst;
• tumšāki vai gaišāki pēciekaisuma plankumi pēc sadzīšanas;
• dziļākos gadījumos sāpīgi mezgli vai abscesam līdzīgi veidojumi.

Uz gaišas ādas folikulīts biežāk izskatās sārts vai sarkans. Uz tumšākas ādas apsārtums var būt mazāk pamanāms, un iekaisums var izskatīties brūngans, violetīgs, pelēcīgs vai kā tumšāki pēciekaisuma plankumi. Tas nenozīmē, ka iekaisums ir vieglāks — sāpes, siltums, pietūkums un strutas ir svarīgākas pazīmes nekā tikai krāsa.

Kādi ir folikulīta simptomi?

Viegls folikulīts var radīt tikai nelielu niezi vai diskomfortu, bet izteiktākos gadījumos simptomi var būt traucējoši.

Biežākie simptomi:

• mazas pumpiņas ap matiņiem;
• pustulas jeb strutainas pumpiņas;
• nieze;
• dedzināšana;
• sāpīgums;
• ādas jutīgums;
• apsārtums vai krāsas maiņa;
• kreveles;
• atkārtota izsitumu parādīšanās tajā pašā zonā.

Smagāka vai dziļāka infekcija var izpausties ar lielāku, karstu, sāpīgu mezglu. Ja veidojas furunkuls vai abscess, sāpes parasti ir izteiktākas, bojājums ir dziļāks un var būt nepieciešama ārsta palīdzība.

Kāpēc rodas folikulīts?

Folikulīts rodas tad, ja matu folikuls tiek kairināts, traumēts, nosprostots vai inficēts. Bieži vien iesaistīti vairāki faktori vienlaikus: svīšana, berze, ciešs apģērbs, skūšanās un ādas mikrobioma izmaiņas.

Biežākie cēloņi un veicinošie faktori:

• skūšanās, īpaši pārāk tuva skūšana vai blāvs skuveklis;
• vaksācija, epilācija vai cita matiņu noņemšana;
• ieauguši matiņi;
• ciešs apģērbs, sintētiski audumi, sporta forma;
• ķiveres, mugursomas, aizsargekipējums vai cits spiediens uz ādu;
• pastiprināta svīšana;
• karsts un mitrs klimats;
• slikti uzturēts baseins, SPA vai burbuļvanna;
• taukaini, okluzīvi ādas vai matu kopšanas līdzekļi;
• atopiskais dermatīts, akne vai citas ādas slimības;
• ilgstoša antibiotiku lietošana;
• kortikosteroīdu krēmu lietošana bez ārsta norādījuma;
• cukura diabēts;
• HIV vai cita imūnsupresija;
• onkoloģiska vai imunitāti nomācoša ārstēšana.

Biežākie folikulīta veidi

Kur uz ķermeņa folikulīts parādās visbiežāk?

Folikulīts var rasties gandrīz visur, kur aug mati. Biežākās zonas ir tās, kur ir svīšana, berze, skūšanās, ciešs apģērbs vai oklūzija.

Biežākās lokalizācijas:

• galvas āda;
• seja;
• bārdas zona;
• kakls;
• krūtis;
• mugura;
• pleci;
• paduses;
• sēžamvieta;
• augšstilbi;
• kājas;
• bikini un intīmā zona.

Folikulīts uz plaukstām un pēdu zolēm nerodas, jo tur nav matu folikulu.

Folikulīts pēc skūšanās, vaksācijas vai epilācijas

Folikulīts pēc skūšanās ir viens no biežākajiem iemesliem. Skūšanās var radīt sīkas ādas mikrotraumas, atvērt ceļu baktērijām vai veicināt matiņa ieaugšanu ādā. Tas īpaši bieži notiek bārdas, kakla, bikini zonas, padušu un kāju apvidū.

Risku palielina:

• blāvs vai netīrs skuveklis;
• pārāk tuva skūšana;
• skūšanās pret matiņu augšanas virzienu;
• ādas stiepšana skūšanās laikā;
• skūšanās pāri jau iekaisušai ādai;
• kopīgs skuveklis;
• kairinoši pēcskūšanās līdzekļi;
• ciešs apģērbs tūlīt pēc skūšanās;
• vaksācija vai epilācija, kas traumē folikulu atveres.

Profilaksei var palīdzēt skūšanās retāk, asa un tīra skuvekļa lietošana, skūšanās matiņu augšanas virzienā, ādas mitrināšana pēc skūšanās un izvairīšanās no cieša apģērba uzreiz pēc matiņu noņemšanas. Ja problēma atkārtojas, dermatologs var ieteikt citu matiņu noņemšanas stratēģiju.

Galvas ādas folikulīts

Galvas ādas folikulīts var izpausties kā niezošas vai sāpīgas pumpiņas zem matiem, pustulas, kreveles un diskomforts ķemmējot vai mazgājot matus. Dažkārt cilvēks pamana, ka galvas āda ir jutīga vai ka uz spilvena paliek kreveles.

Veicinošie faktori:

• pārmērīga svīšana;
• ķiveres, cepures vai ciešas galvassegas;
• taukaini matu kopšanas līdzekļi;
• matu eļļas vai smagas pomādes;
• galvas skūšana;
• skrāpēšana;
• ciešas frizūras;
• blaugznas vai seborejisks dermatīts;
• cukura diabēts vai imūnsupresija.

Ja galvas ādas izsitumi ir sāpīgi, atkārtojas, veido rētas, strutas vai matu izkrišanu, nepieciešama dermatologa konsultācija. Dažas galvas ādas iekaisuma slimības var bojāt folikulus neatgriezeniski, tāpēc ilgstošu galvas ādas folikulītu nevajadzētu ignorēt.

Folikulīts intīmajā zonā

Folikulīts bikini vai intīmajā zonā bieži rodas pēc skūšanās, vaksācijas, berzes, ciešas apakšveļas, svīšanas vai ieaugušiem matiņiem. Tas var izskatīties kā sīkas pumpiņas vai pustulas ap matiņiem.

Tomēr intīmā zona ir jutīga, un ne visi izsitumi šajā apvidū ir folikulīts. Ja ir pūslīši, čūliņas, stipras sāpes, izdalījumi, dedzināšana urinējot, palielināti limfmezgli, jauni dzimumkontakti vai izsitumi neizskatās saistīti ar matiņu folikuliem, jāapsver arī citas diagnozes, tostarp seksuāli transmisīvas infekcijas. Šādos gadījumos labāk vērsties pie ārsta, dermatologa venerologa vai ginekologa/urologa.

“Sēnīšu akne” jeb Malassezia folikulīts

Malassezia folikulīts sarunvalodā bieži tiek saukts par “sēnīšu akni”, bet medicīniski tā nav īsta akne. To izraisa Malassezia rauga sēnīšu pastiprināta augšana matu folikulos.

Raksturīgi:

• sīki, vienveidīgi izsitumi;
• bieži izteikta nieze;
• lokalizācija uz krūtīm, muguras, pleciem, pieres vai matu līnijas;
• pasliktināšanās pēc svīšanas, karstuma vai oklūzijas;
• vāja reakcija uz parastu aknes ārstēšanu;
• iespējama pasliktināšanās pēc ilgstošas antibiotiku lietošanas.

Svarīgi: antibiotikas sēnīšu folikulīta gadījumā nepalīdz, jo tās neiedarbojas uz rauga sēnītēm. Dažkārt tās pat var mainīt ādas mikrobiomu tā, ka sēnīšu folikulīts kļūst izteiktāks. Ja “akne” ir ļoti niezoša, vienveidīga un neuzlabojas ar aknes līdzekļiem, diagnoze jāpārskata.

“Karstā baseina” jeb Pseudomonas folikulīts

Pseudomonas folikulīts jeb “karstā baseina”, “džakuzi” vai SPA folikulīts rodas pēc saskares ar ūdeni, kurā nav pietiekami uzturēts dezinfekcijas līmenis vai pH. To izraisa Pseudomonas aeruginosa baktērija.

Raksturīgi:

• izsitumi parādās pēc peldes baseinā, burbuļvannā, SPA vai džakuzi;
• izsitumi bieži ir vietās, ko sedzis peldkostīms;
• var būt nieze, dedzināšana vai sāpīgums;
• var būt sīkas pustulas ap folikuliem;
• parasti svarīgi ir izvairīties no atkārtotas saskares ar slikti uzturētu ūdeni.

Profilaksei pēc peldes vēlams novilkt slapju peldkostīmu, nomazgāties ar ziepēm, izmazgāt peldkostīmu un neizmantot baseinus vai burbuļvannas, ja ir šaubas par ūdens uzturēšanu.

Kā atšķirt folikulītu no aknes?

Folikulīts un akne var izskatīties līdzīgi, jo abos gadījumos var būt pumpas un pustulas. Tomēr mehānisms un ārstēšana bieži atšķiras.

Kā atšķirt folikulītu no ieauguša matiņa?

Ieauguši matiņi bieži rodas pēc skūšanās, vaksācijas vai epilācijas, kad matiņš neizaug taisni ārā no ādas, bet ieaug atpakaļ ādā. Tas izraisa mehānisku kairinājumu un iekaisumu, kas var līdzināties folikulītam.

Kā atšķirt folikulītu no furunkula?

Furunkuls ir dziļāka matu folikula infekcija. To bieži sauc par “augoni”. Tas parasti ir lielāks un sāpīgāks nekā virspusējs folikulīts.

Ja ir liels, sāpīgs, karsts mezgls ar strutām, to nevajadzētu spiest. Nepareiza spiešana var veicināt infekcijas izplatīšanos un rētu veidošanos.

Kā atšķirt folikulītu no kontaktdermatīta?

Kontaktdermatīts ir ādas iekaisums pēc saskares ar kairinošu vielu vai alergēnu, piemēram, kosmētiku, smaržvielām, mazgāšanas līdzekļiem, dezinfekcijas līdzekļiem, gumiju vai metāliem.

Bakteriāls folikulīts vai Malassezia folikulīts?

Viegls virspusējs folikulīts vai dziļa infekcija?

Vai folikulīts ir lipīgs?

Vairumā gadījumu folikulīts nav ļoti lipīgs. Tas bieži rodas no ādas kairinājuma, mikrotraumām, svīšanas, berzes vai mikroorganismiem, kas jau atrodas uz cilvēka ādas.

Tomēr daļā gadījumu baktērijas var izplatīties:

• ar kopīgiem skuvekļiem;
• ar kopīgiem dvieļiem;
• ciešā ādas kontaktā;
• caur netīriem sporta piederumiem;
• ja pustulas tiek spiestas un strutas nonāk uz citām ādas vietām;
• slikti uzturētā baseinā vai burbuļvannā.

Lai mazinātu izplatīšanās risku, nelietojiet kopīgus skuvekļus un dvieļus, nemēģiniet spiest pustulas, mazgājiet sporta apģērbu un izmantojiet tīrus dvieļus.

Kad ar folikulītu jāvēršas pie ārsta?

Pie ārsta vai dermatologa jāvēršas, ja:

• izsitumi strauji izplatās;
• ir stipras sāpes;
• apsārtums, karstums vai pietūkums pieaug;
• parādās drudzis, drebuļi vai nespēks;
• redzamas sarkanas svītras uz ādas;
• ir liels strutu perēklis;
• veidojas vairāki furunkuli;
• izsitumi ir uz sejas ap acīm;
• folikulīts atkārtojas;
• izsitumi neuzlabojas 1–2 nedēļu laikā;
• rodas rētas vai matu izkrišana;
• pacientam ir cukura diabēts, HIV, imūnsupresija, onkoloģiska ārstēšana vai cits imunitāti vājinošs stāvoklis.

Steidzamāk jārīkojas, ja ādas iekaisums strauji kļūst plašāks, āda ir karsta un sāpīga, ir drudzis vai slikta pašsajūta. Šādas pazīmes var liecināt par dziļāku ādas infekciju.

Kā pašam saprast, vai tas varētu būt viegls folikulīts?

Iespējams viegls folikulīts, ja:

• ir dažas mazas pumpiņas vai pustulas ap matiņiem;
• nav drudža;
• nav straujas izplatīšanās;
• nav stipru sāpju;
• izsitumi parādījušies pēc skūšanās, svīšanas, berzes vai cieša apģērba;
• simptomi pakāpeniski mazinās, ja āda netiek turpināta kairināt.

Jāvēršas pie ārsta, ja:

• izsitumi ir dziļi, sāpīgi vai plaši;
• ir strutas vai abscesam līdzīgs veidojums;
• izsitumi atkārtojas;
• parādās drudzis, drebuļi vai nespēks;
• rodas rētas, matu izkrišana vai pigmentācijas izmaiņas;
• ir novājināta imunitāte;
• nav skaidrs, vai izsitumi tiešām ir folikulīts.

Kā ārsts diagnosticē folikulītu?

Folikulītu ārsts bieži diagnosticē klīniski — pēc ādas apskates un sarunas ar pacientu. Tipiska pazīme ir pustula vai iekaisīga pumpiņa ap matu folikulu.

Vizītes laikā ārsts var jautāt:

• cik ilgi ir izsitumi;
• vai tie niez, sāp vai dedzina;
• vai ir strutas;
• vai izsitumi atkārtojas;
• vai nesen bijusi skūšanās, vaksācija vai epilācija;
• vai bijis baseins, SPA vai burbuļvanna;
• vai ir pastiprināta svīšana vai ciešs sporta apģērbs;
• kādi ādas vai matu līdzekļi tiek lietoti;
• vai lietotas antibiotikas vai kortikosteroīdu krēmi;
• vai ir cukura diabēts, HIV, imūnsupresija vai citas slimības.

Papildu izmeklējumi parasti nav vajadzīgi vieglos, tipiskos gadījumos. Tie var būt nepieciešami, ja folikulīts ir smags, atkārtots, netipisks vai neuzlabojas ar sākotnējo ārstēšanu.

Iespējamie izmeklējumi:

• uztriepe vai bakterioloģiskais uzsējums, lai noteiktu baktēriju un jutību pret antibiotikām;
• KOH tests vai mikroskopija, ja ir aizdomas par sēnīšu folikulītu;
• dermatoskopija, lai labāk novērtētu izsitumus;
• retos gadījumos ādas biopsija, ja jāizslēdz citas slimības.

Kā ārstē folikulītu?

Folikulīta ārstēšana ir atkarīga no cēloņa, izsitumu dziļuma, izplatības, pacienta imunitātes un tā, vai folikulīts atkārtojas. Nav viena līdzekļa, kas der visiem folikulīta veidiem.

Ārstēšanas mērķi:

• mazināt iekaisumu;
• novērst provocējošos faktorus;
• samazināt mikroorganismu pārmērīgu vairošanos;
• novērst infekcijas izplatīšanos;
• mazināt rētu un pigmentācijas izmaiņu risku;
• novērst recidīvus.

Vieglos gadījumos var pietikt ar saudzīgu ādas kopšanu, berzes mazināšanu, skūšanās pauzi un siltām kompresēm. Ja ir bakteriāla infekcija, ārsts var ieteikt lokālus antibakteriālus līdzekļus vai antiseptiskus mazgāšanas līdzekļus. Smagākos vai plašākos gadījumos var būt nepieciešama sistēmiska terapija. Ja ir sēnīšu folikulīts, nepieciešama pretsēnīšu pieeja, nevis antibiotikas. Ja ir abscess vai liels furunkuls, reizēm nepieciešama drenāža.

Rakstā nav jānorāda konkrētas recepšu medikamentu devas vai individuālas shēmas, jo tās jānosaka ārstam pēc ādas izvērtēšanas.

Ko var darīt mājās viegla folikulīta gadījumā?

Ja izsitumi ir nelieli, nav drudža, nav straujas izplatīšanās un nav izteiktu sāpju, var palīdzēt saudzīga pašaprūpe.

Var darīt:

• maigi mazgāt skarto zonu ar remdenu ūdeni un saudzīgu mazgāšanas līdzekli;
• uzlikt siltas, mitras kompreses, lai mazinātu diskomfortu;
• izvairīties no skūšanās skartajā zonā, līdz iekaisums norimst;
• valkāt brīvu, elpojošu apģērbu;
• pēc svīšanas nomazgāties un nomainīt apģērbu;
• izmantot tīru dvieli katru reizi;
• nemitrināt ādu ar smagiem, taukainiem, okluzīviem līdzekļiem;
• izvairīties no berzes un spiediena uz skarto zonu.

Ja dažu dienu laikā kļūst sliktāk vai 1–2 nedēļu laikā nav uzlabojuma, pašārstēšanos nevajadzētu turpināt bez ārsta konsultācijas.

Ko nevajadzētu darīt ar folikulītu?

Nevajadzētu:

• spiest pustulas;
• kasīt izsitumus;
• skūt pāri aktīvam iekaisumam;
• lietot svešas vai mājās palikušas antibiotikas;
• lietot kortikosteroīdu krēmus bez ārsta norādījuma;
• aktīva iekaisuma laikā lietot agresīvus skrubjus;
• dezinficēt ādu ar pārāk kairinošiem līdzekļiem;
• lietot vairākus spēcīgus līdzekļus vienlaikus;
• balstīties tikai uz internetā redzētiem attēliem;
• ignorēt sāpīgus, dziļus vai atkārtotus izsitumus.

Pustulu spiešana var veicināt infekcijas izplatīšanos, pastiprināt iekaisumu un palielināt rētu vai pēciekaisuma plankumu risku.

Kāpēc folikulīts atkārtojas?

Atkārtots folikulīts nozīmē, ka jāmēģina atrast provocējošo iemeslu. Tas ne vienmēr nozīmē sliktu higiēnu.

Biežākie atkārtošanās iemesli:

• pastāvīga skūšanās vai matiņu ieaugšana;
• ciešs apģērbs vai sporta forma;
• regulāra svīšana un berze;
• darba apģērbs, ķiveres vai aizsargekipējums;
• taukaini ādas vai matu kopšanas līdzekļi;
• neatpazīts Malassezia folikulīts;
• ilgstoša vai atkārtota antibiotiku lietošana;
• Staphylococcus aureus nēsāšana uz ādas vai degunā;
• cukura diabēts;
• imūnsupresija;
• vienlaikus esoša akne, dermatīts vai cita ādas slimība;
• nepareizi izvēlēta ārstēšana.

Atkārtota folikulīta gadījumā dermatologs var ieteikt uzsējumu, pārskatīt ādas kopšanu, skūšanās paradumus, svīšanas kontroli un izslēgt citus līdzīgus stāvokļus.

Kā novērst folikulītu?

Pilnībā novērst folikulītu ne vienmēr iespējams, bet risku var būtiski mazināt.

Pēc skūšanās

• lietot tīru, asu skuvekli;
• neskūt pārāk cieši;
• skūt matiņu augšanas virzienā;
• neskūt vienu zonu atkārtoti vairākas reizes;
• neskūt pāri iekaisušai ādai;
• pēc skūšanās lietot saudzīgu mitrinātāju;
• nevilkt uzreiz ciešu apģērbu;
• nelietot kopīgu skuvekli.

Pēc sporta un svīšanas

• pēc iespējas ātrāk nomazgāties;
• nomainīt sasvīdušu apģērbu;
• mazgāt sporta apģērbu pēc lietošanas;
• izvēlēties elpojošus audumus;
• mazināt berzi no mugursomām, ķiverēm un ekipējuma.

Pēc baseina vai burbuļvannas

• novilkt slapju peldkostīmu;
• nomazgāties ar ziepēm;
• izmazgāt peldkostīmu;
• neizmantot baseinu vai SPA, ja ir šaubas par ūdens uzturēšanu;
• ja izsitumi atkārtojas pēc konkrētas vietas apmeklējuma, no tās jāizvairās.

Ikdienā

• uzturēt ādu tīru, bet nepārmazgāt;
• lietot nekomedogēnus un ne pārāk taukainus līdzekļus;
• izvēlēties brīvāku apģērbu vietās, kur ir berze;
• ārstēt dermatītu, akni vai citas ādas slimības;
• nekasīt un nespiest iekaisušas vietas.

Kā sagatavoties dermatologa vizītei?

Pirms vizītes ir noderīgi pierakstīt:

• kad izsitumi sākās;
• kur tie parādās;
• vai tie niez, sāp vai dedzina;
• vai ir strutas;
• vai izsitumi atkārtojas;
• vai bijusi skūšanās, vaksācija vai epilācija;
• vai bijis baseins, SPA vai burbuļvanna;
• vai izsitumi pasliktinās pēc sporta vai svīšanas;
• kādi ādas, matu un skūšanās līdzekļi tiek lietoti;
• kādi medikamenti lietoti pēdējos mēnešos;
• vai ir diabēts, HIV, imūnsupresija vai citas hroniskas slimības;
• kādi līdzekļi jau izmēģināti un vai tie palīdzēja.

Ja iespējams, neuzklājiet dekoratīvo kosmētiku uz skartās zonas pirms vizītes un nofotografējiet izsitumus brīdī, kad tie ir izteiktākie.

Biežākie mīti par folikulītu

Kopsavilkums

Folikulīts ir matu folikulu iekaisums, kas bieži izskatās kā sīkas pumpiņas vai pustulas ap matiņiem. Tas var būt saistīts ar skūšanos, svīšanu, berzi, ciešu apģērbu, baseinu vai infekciju. Viegls folikulīts bieži uzlabojas ar saudzīgu pašaprūpi, bet sāpīgs, dziļš, plašs, atkārtots vai strutains iekaisums jāvērtē dermatologam. Īpaši svarīgi neizmantot antibiotikas patvaļīgi un neatlikt vizīti, ja ir drudzis, strauja izplatīšanās, rētas, matu izkrišana vai novājināta imunitāte.

Medicīniskā atruna

Šī informācija ir paredzēta izglītojošiem nolūkiem un neaizvieto ārsta konsultāciju, diagnostiku vai ārstēšanu. Ja izsitumi ir sāpīgi, izplatās, ir strutas, drudzis, drebuļi, nespēks, atkārtošanās, rētas, matu izkrišana vai pacientam ir novājināta imunitāte, jāvēršas pie ārsta vai dermatologa. Nelietojiet antibiotikas, recepšu medikamentus, kortikosteroīdu krēmus vai agresīvus ādas līdzekļus bez ārsta norādījuma.

Atsauces un autoritatīvi avoti

• DermNet: bakteriāls folikulīts, klīniskās pazīmes, cēloņi un ārstēšanas principi
• Merck Manual Professional: folikulīts, diagnostika un ārstēšana
• Mayo Clinic: folikulīta simptomi un cēloņi
• Mayo Clinic: folikulīta diagnostika un ārstēšana
• Amerikas Dermatoloģijas akadēmijas asociācija: pacientu informācija par folikulītu
• Cleveland Clinic: folikulīta cēloņi, simptomi, ārstēšana un profilakse
• ASV Slimību kontroles un profilakses centrs: karstā baseina izsitumu jeb Pseudomonas folikulīta profilakse
• NCBI Bookshelf: medicīniskās literatūras resursi par ādas infekcijām un folikulītu
• Slimību profilakses un kontroles centrs: Latvijas sabiedrības veselības informācija
• Latvijas Republikas Veselības ministrija: veselības aprūpes un sabiedrības veselības informācija

Satura autors

Dermatoloģe Dr. med. Dace Buile