Cista ir slēgts dobums vai maisveida veidojums audos, kas var būt pildīts ar šķidrumu, keratīnu, gaisu, strutām, gļotainu vai citu saturu. Cistas var veidoties ādā, zemādā, olnīcās, krūtīs, nierēs, aknās, locītavu apvidū un citās ķermeņa vietās.
Lielākā daļa cistu ir labdabīgas. Tomēr jauns, augošs, sāpīgs, iekaisis, asiņojošs, čūlojošs, pigmentēts vai citādi neizskaidrojams veidojums vienmēr jāizvērtē ārstam.
Svarīgākais nav tikai atbrīvoties no cistas, bet noskaidrot, kas konkrētais veidojums ir, kur tas atrodas, vai ir iekaisuma vai infekcijas pazīmes un vai nepieciešama novērošana, ārstēšana vai noņemšana.
Ādas vai zemādas veidojuma apskate palīdz ārstam novērtēt tā atrašanās vietu, izmēru, konsistenci un iespējamās iekaisuma pazīmes.
Kas ir cista?
Cista ir norobežots dobums audos. To var iztēloties kā kapsulu vai maisiņu, kura saturs atšķiras atkarībā no cistas veida. Ādas cistās bieži uzkrājas keratīns – olbaltumviela, kas veido ādu, matus un nagus. Iekšējo orgānu cistas biežāk ir pildītas ar šķidrumu, gļotainu saturu vai citu materiālu.
Cista var būt pavisam maza un neradīt simptomus, bet tā var arī kļūt redzama vai sataustāma kā bumbulis zem ādas. Iekšējo orgānu cistas nereti tiek atklātas nejauši ultrasonogrāfijas, datortomogrāfijas vai magnētiskās rezonanses laikā.
Vārds “cista” raksturo veidojuma uzbūvi, nevis vienu konkrētu diagnozi. Ādas cista, olnīcu cista, nieru cista un ganglija cista nav viena un tā pati slimība. Tām atšķiras izcelsme, iespējamie riski, diagnostika un ārstēšana.
Tāpēc nepastāv viena universāla cistu ārstēšanas metode. Vienu cistu var droši novērot, citu nepieciešams pārbaudīt ar ultrasonogrāfiju, bet vēl citu – izņemt un nosūtīt histoloģiskai izmeklēšanai.
Kā izskatās un jūtama cista?
Ādas vai zemādas cista bieži izskatās kā apaļš, lēni augošs bumbulis zem ādas. Tā var būt ādas krāsā, bālgana vai dzeltenīga. Iekaisuma gadījumā veidojums var kļūt sarkans un pietūcis. Dažām epidermālajām cistām uz virsmas ir redzams neliels tumšs punkts jeb centrāla atvere.
Cista var būt mīksta, elastīga vai stingra. Tā var būt kustīga zem ādas vai saistīta ar ādas virsmu. Neiekaisusi cista bieži ir nesāpīga, savukārt iekaisusi vai inficēta cista var kļūt jutīga, sāpīga, silta un apsārtusi. No tās var izdalīties strutas vai nepatīkami smakojošs saturs.
Kāpēc veidojas cistas?
Cistas var veidoties dažādu iemeslu dēļ, un nereti nav iespējams noteikt vienu konkrētu cēloni.
Biežākie cistu veidošanās mehānismi ir:
- dziedzera vai tā izvadkanāla nosprostojums;
- matu folikula nosprostojums vai tā struktūru pārmaiņas;
- ādas šūnu nonākšana dziļākos audu slāņos pēc traumas vai operācijas;
- šķidruma uzkrāšanās audos;
- hronisks iekaisums;
- iedzimtas attīstības īpatnības;
- hormonālas vai orgānu darbības pārmaiņas;
- retāk – infekcija, parazīti, ģenētisks sindroms vai audzēja process.
Cistas parasti nav sliktas higiēnas pazīme. Tās var rasties arī cilvēkiem ar rūpīgu ādas kopšanu un bez redzama iemesla.
Biežākie cistu veidi
| Cistas veids | Raksturīgā atrašanās vieta un pazīmes | Pie kāda ārsta vērsties? |
|---|---|---|
| Ādas un zemādas cistas | Redzams vai sataustāms bumbulis ādā vai zemādā, kas var būt nesāpīgs, iekaisis vai atkārtoti palielināties. | Ģimenes ārsts, dermatologs vai ķirurgs |
| Epidermālās cistas | Bieži pildītas ar keratīnu; reizēm redzama centrāla atvere. Var plīst, iekaist un kļūt sāpīgas. | Dermatologs vai ķirurgs |
| Pilārās cistas | Parasti stingri, gludi mezgli galvas matainajā daļā. Var būt vairākas un reizēm sastopamas ģimenē. | Dermatologs vai ķirurgs |
| Olnīcu cistas | Var neradīt simptomus vai izraisīt sāpes vēdera lejasdaļā, spiediena sajūtu un menstruālā cikla pārmaiņas. | Ginekologs |
| Krūts cistas | Šķidrumu saturoši veidojumi krūts audos. Jebkurš jauns veidojums krūtī ir jāizmeklē. | Ģimenes ārsts, ginekologs, radiologs vai krūts speciālists |
| Nieru vai aknu cistas | Bieži tiek atklātas nejauši attēldiagnostikas laikā. Nozīme atkarīga no struktūras, izmēra un simptomiem. | Ģimenes ārsts un atbilstošais speciālists |
| Bartolīna dziedzera vai maksts cistas | Var radīt pietūkumu, sāpes un diskomfortu staigājot, urinējot vai dzimumdzīves laikā. | Ginekologs |
| Ganglija cistas | Visbiežāk rodas pie plaukstas locītavas, citas locītavas vai cīpslas un var ierobežot kustības. | Traumatologs ortopēds vai rokas ķirurgs |
Ādas un zemādas cistas
Ādas un zemādas cistas ir vienas no biežākajām cistām, kuru dēļ pacienti vēršas pie dermatologa, ģimenes ārsta vai ķirurga. Tās parasti ir labdabīgas un lēni augošas, taču var traucēt kosmētiski, berzties pret apģērbu, iekaist vai atkārtoti palielināties.
Ja zem ādas parādās jauns bumbulis un nav skaidrs, kas tas ir, veidojumu vēlams parādīt ārstam.
Epidermālās cistas
Epidermālā jeb epidermoidā cista ir bieža ādas cista, kas parasti veidojas no epidermas vai matu folikula struktūrām. Tā bieži ir pildīta ar keratīnu. Ikdienā šādu veidojumu mēdz saukt par “tauku dziedzera cistu”, tomēr medicīniski šis nosaukums bieži nav precīzs, jo epidermālā cista nav pildīta ar sebumu.
Epidermālā cista var izskatīties kā apaļš mezgliņš zem ādas, reizēm ar centrālu punktu. Ja cista plīst vai iekaist, var rasties apsārtums, pietūkums un sāpes. Vairāk par tās pazīmēm, diagnostiku un ārstēšanu lasiet rakstā “Epidermālās cistas”.
Pilārās cistas galvas ādā
Pilārās jeb trihilemmālās cistas ir saistītas ar matu folikula struktūrām un visbiežāk sastopamas galvas matainajā daļā. Tās mēdz būt stingras, gludas un apaļas, turklāt vienlaikus var izveidoties vairākas cistas. Dažiem cilvēkiem pastāv ģimeniska nosliece.
Bumbulis galvas ādā ne vienmēr ir bīstams, tomēr tas jāizvērtē, ja veidojums aug, sāp, atkārtoti iekaist, traucē matu ķemmēšanu vai nav skaidrs, kas tas ir. Plašāka informācija pieejama rakstā “Pilārās cistas”.
Iekšējo orgānu cistas
Olnīcu cistas izvērtē ginekologs. Daļa funkcionālo olnīcu cistu izzūd dažu menstruālo ciklu laikā, taču noturīgām, lielām, simptomātiskām vai aizdomīgām cistām nepieciešama rūpīgāka izmeklēšana.
Jebkurš jauns sataustāms veidojums krūtī ir jāizmeklē, pat ja vēlāk izrādās, ka tā ir labdabīga krūts cista.
Nieru un aknu cistas bieži atklāj nejauši ultrasonogrāfijā, datortomogrāfijā vai magnētiskajā rezonansē. To nozīme ir atkarīga no izmēra, uzbūves, simptomiem un pārējās izmeklējumā iegūtās informācijas.
Vai cista var būt bīstama?
Lielākā daļa cistu ir labdabīgas un nav dzīvībai bīstamas. Tomēr arī labdabīga cista var kļūt medicīniski nozīmīga, ja tā:
- aug vai mainās;
- izraisa sāpes;
- iekaist vai inficējas;
- plīst vai asiņo;
- spiež uz apkārtējiem audiem, nerviem vai orgāniem;
- atrodas jutīgā vai pastāvīgi traumētā vietā;
- nav droši atšķirama no cita veidojuma.
Parastas ādas cistas visbiežāk nav ļaundabīgas. Tomēr ne katrs bumbulis zem ādas ir cista. Ar cistu var sajaukt lipomu, abscesu, palielinātu limfmezglu, trūci vai audzēju. Pēc izskata vai taustes vien diagnozi ne vienmēr iespējams noteikt droši.
Kā atpazīt iekaisušu vai inficētu cistu?
Cista var iekaist, ja tās saturs pēc plīsuma nonāk apkārtējos audos un izraisa iekaisuma reakciju. Tā var arī inficēties, ja tajā iekļūst baktērijas. Iekaisums ne vienmēr nozīmē bakteriālu infekciju, tāpēc antibiotikas nav nepieciešamas visos gadījumos.
Par iekaisumu vai infekciju var liecināt:
- apsārtums un pietūkums;
- sāpes vai izteikts jutīgums;
- silta vai karsta āda virs veidojuma;
- strauja cistas palielināšanās;
- strutas vai citi izdalījumi;
- drudzis, drebuļi vai slikta pašsajūta.
Ja cista kļūst sāpīga, apsārtusi, karsta vai strauji palielinās, tā jāparāda ārstam. Līdz vizītei ādu var saudzīgi uzturēt tīru un pasargāt no berzes.
Ko nedrīkst darīt ar cistu?
Cistu nevajadzētu spiest, pārdurt ar adatu, griezt, dedzināt vai apstrādāt ar kodinošiem līdzekļiem. Šāda rīcība var izraisīt iekaisumu, infekciju, asiņošanu, rētas un pigmentācijas pārmaiņas.
Pat tad, ja izdodas izspiest daļu satura, cistas kapsula parasti paliek audos. Tāpēc veidojums var atkārtoti piepildīties. Pašārstēšanās var arī aizkavēt pareizas diagnozes noteikšanu, ja veidojums patiesībā nav cista.
Bez ārsta norādījuma nevajadzētu sākt lietot antibiotikas, kortikosteroīdus vai citus recepšu medikamentus.
Vai cista var pazust pati?
Dažas cistas var mazināties vai izzust bez ārstēšanas. Tas iespējams, piemēram, daļai funkcionālo olnīcu cistu un atsevišķām ganglija cistām. Savukārt daudzas ādas cistas saglabājas, jo tām ir kapsula.
Ja cista ir maza, nesāpīga, nemainās un diagnoze ir skaidra, ārsts var ieteikt to novērot. Ja izdalās tikai cistas saturs, bet kapsula paliek audos, cista var atkal piepildīties.
Kā diagnosticē cistas?
Diagnostika sākas ar sarunu un apskati. Ārsts izvērtē veidojuma atrašanās vietu, izmēru, formu, konsistenci, kustīgumu, sāpīgumu, ādas pārmaiņas un iespējamo saistību ar dziļākiem audiem.
Atkarībā no cistas veida un atrašanās vietas var būt nepieciešami šādi izmeklējumi:
- dermatologa vai cita speciālista apskate;
- dermatoskopija ādas veidojumu izvērtēšanai;
- ultrasonogrāfija;
- datortomogrāfija vai magnētiskā rezonanse;
- punkcija vai aspirācija;
- biopsija;
- izņemtā veidojuma histoloģiskā izmeklēšana.
Ultrasonogrāfija var palīdzēt noteikt, vai veidojums satur šķidrumu vai cietus audus, cik dziļi tas atrodas un vai ir saistīts ar apkārtējām struktūrām. Histoloģiska izmeklēšana palīdz precizēt diagnozi, ja veidojums ir izņemts, netipisks vai rada aizdomas.
Ultrasonogrāfija var palīdzēt izvērtēt veidojuma saturu, robežas, dziļumu un saistību ar apkārtējiem audiem.
Kā ārstē cistas?
Cistas ārstēšana ir atkarīga no tās veida, atrašanās vietas, izmēra, simptomiem un iespējamā komplikāciju riska.
Ārstēšanas iespējas var ietvert:
- novērošanu;
- iekaisuma vai infekcijas ārstēšanu;
- antibiotikas, ja ārsts konstatē bakteriālu infekciju;
- drenāžu sāpīga, strutaina veidojuma gadījumā;
- injekcijas vai citas konkrētajam cistas veidam piemērotas procedūras;
- plānveida ķirurģisku noņemšanu;
- papildu izmeklējumus, ja veidojums ir dziļš, netipisks vai aizdomīgs.
Antibiotikas var palīdzēt ārstēt bakteriālu infekciju, taču tās neizņem ādas cistas kapsulu. Tāpēc pēc iekaisuma norimšanas ārsts var ieteikt cistu izņemt plānveidā.
Kad nepieciešama cistas noņemšana?
Cistas noņemšanu var apsvērt, ja veidojums:
- palielinās;
- izraisa sāpes vai spiediena sajūtu;
- atkārtoti iekaist vai inficējas;
- traucē kustībām vai ikdienas darbībām;
- regulāri tiek traumēts ar apģērbu, ķemmi vai skūšanās laikā;
- rada izteiktu kosmētisku diskomfortu;
- nav droši diagnosticējams tikai pēc apskates;
- jāizmeklē histoloģiski.
Ādas cistas noņemšana bieži tiek veikta vietējā anestēzijā. Lai samazinātu atkārtošanās risku, svarīgi izņemt ne tikai cistas saturu, bet, ja tas ir iespējams, arī visu kapsulu. Par procedūras norisi, anestēziju, dzīšanu, rētu un recidīva risku lasiet rakstā “Cistas noņemšana”.
Vai cista var izveidoties atkārtoti?
Jā, cista var atkārtoties, īpaši tad, ja iztukšots tikai tās saturs, bet kapsula palikusi audos. Recidīva risku ietekmē cistas veids, atrašanās vieta, iepriekšējs iekaisums vai plīsums un tas, vai kapsulu izdevies izņemt pilnībā.
Arī pēc veiksmīgas vienas cistas noņemšanas cilvēkam nākotnē var izveidoties jauna cista citā vietā.
Konsultācijā ārsts izskaidro izmeklējumu rezultātus un iesaka novērošanu, papildu diagnostiku vai piemērotāko ārstēšanu.
Kad jāvēršas pie ārsta?
| Pazīme vai situācija | Ieteicamā rīcība |
|---|---|
| Jauns vai neizskaidrojams veidojums | Pierakstīties pie ģimenes ārsta, dermatologa vai attiecīgās jomas speciālista. |
| Veidojums strauji aug, kļūst ciets vai nekustīgs | Nevilcināties ar ārsta konsultāciju. |
| Cista ir sāpīga, karsta, apsārtusi, pietūkusi vai izdala strutas | Vērsties pie ārsta iespējama iekaisuma vai infekcijas dēļ. |
| Drudzis, drebuļi vai izteikti slikta pašsajūta | Meklēt medicīnisku palīdzību bez kavēšanās. |
| Veidojums asiņo, čūlo, maina krāsu vai nedzīst | Nepieciešama savlaicīga ārsta, īpaši dermatologa, apskate. |
| Jauns veidojums krūtī, dzimumorgānu rajonā vai dziļākos audos | Vērsties pie atbilstošā speciālista, negaidot, vai tas pazudīs pats. |
Steidzamāka izvērtēšana nepieciešama arī tad, ja veidojums ir saistīts ar neizskaidrojamu svara zudumu, izteiktu nespēku, asiņošanu vai citiem vispārējiem simptomiem.
Cistas bērniem, grūtniecēm un cilvēkiem ar novājinātu imunitāti
Bērniem
Jebkurš jauns vai augošs veidojums bērnam jāizvērtē piesardzīgi. Daļa bērnībā konstatēto cistu ir iedzimti veidojumi, kuriem var būt nepieciešama specifiska diagnostika vai ārstēšana.
Grūtniecības laikā
Grūtniecēm nevajadzētu patstāvīgi lietot medikamentus vai agresīvus lokālus līdzekļus. Ja cista iekaist, sāp vai atrodas krūts vai dzimumorgānu rajonā, nepieciešama ārsta konsultācija.
Novājinātas imunitātes gadījumā
Cilvēkiem ar cukura diabētu, imūnsupresiju, onkoloģisku ārstēšanu vai citu novājinātas imunitātes iemeslu infekcijas var noritēt smagāk. Šādos gadījumos sāpīga, apsārtusi vai strutaina cista jāizvērtē bez kavēšanās.
Kopsavilkums
Cista ir norobežots dobums audos, nevis viena konkrēta slimība. Tā var atrasties ādā, zemādā vai iekšējos orgānos. Lielākā daļa cistu ir labdabīgas, taču jaunu, augošu, sāpīgu, iekaisušu, asiņojošu, pigmentētu vai neizskaidrojamu veidojumu nevajadzētu ignorēt.
Drošākais risinājums ir ārsta izvērtēšana, jo pēc izskata vai taustes vien ne vienmēr iespējams droši atšķirt cistu no lipomas, abscesa, palielināta limfmezgla vai audzēja.
Svarīgi: šī informācija ir paredzēta izglītojošiem nolūkiem un neaizvieto dermatologa konsultāciju, diagnostiku vai ārstēšanu. Nelietojiet recepšu medikamentus, antibiotikas, kortikosteroīdus, kodinošus līdzekļus vai pašrocīgas invazīvas metodes bez ārsta norādījuma.
Atsauces un autoritatīvi avoti
- Klīvlendas klīnika: cistu veidi, cēloņi, diagnostika un ārstēšana
- Lielbritānijas Nacionālais veselības dienests (NHS): ādas cistas, to pazīmes un ārstēšana
- Mayo klīnika: epidermālo cistu simptomi un cēloņi
- DermNet: epidermālās cistas klīniskās pazīmes, komplikācijas un ārstēšana
- DermNet: pilārās jeb trihilemmālās cistas
- DermNet: ādas cistu un pseidocistu veidi
- ASV Nacionālā biotehnoloģiju informācijas centra medicīnas bibliotēka: epidermālās cistas diagnostika un ārstēšana
- ASV Nacionālais diabēta, gremošanas un nieru slimību institūts (NIDDK): vienkāršas nieru cistas
- Amerikas Ortopēdisko ķirurgu akadēmija: plaukstas un rokas ganglija cistas
