Ādas un zemādas cistas

Ādas un zemādas cistas ir norobežoti, visbiežāk labdabīgi veidojumi ādā vai zemādas audos. Tās parasti izskatās vai ir sataustāmas kā apaļš, lēni augošs bumbulis zem ādas. Cistas saturs var būt keratīns, šķidrums, pusšķidrs materiāls vai cits audu saturs.

Lielākā daļa ādas un zemādas cistu nav bīstamas, taču ne katrs bumbulis zem ādas ir cista. Līdzīgi var izskatīties lipoma, fibroma, augonis, abscess, palielināts limfmezgls vai retāk audzējs. Tāpēc jauns, augošs, sāpīgs, iekaisis, asiņojošs, čūlojošs, pigmentēts, ciets, nekustīgs vai citādi neizskaidrojams veidojums jāparāda ārstam.

Bumbulis zem ādas: vai tā vienmēr ir cista?

Nē. “Bumbulis zem ādas” ir veidojuma apraksts, nevis diagnoze. Tas var būt labdabīgs ādas vai zemādas veidojums, iekaisums, palielināts limfmezgls vai retāk nopietnāks audu process.

Biežākie zemādas bumbuļa iemesli:

• ādas vai zemādas cista;
• epidermālā jeb epidermoidā cista;
• pilārā cista galvas matainajā daļā;
• lipoma;
• fibroma vai dermatofibroma;
• augonis jeb furunkuls;
• abscess;
• palielināts limfmezgls;
• pēc traumas radies sabiezējums, hematoma vai rētaudi;
• retāk – labdabīgs vai ļaundabīgs audzējs.

Pēc taustes vien droši noteikt diagnozi nav iespējams. Ārsts izvērtē veidojuma izmēru, formu, kustīgumu, sāpīgumu, ādas pārmaiņas un augšanas ātrumu un, ja nepieciešams, nozīmē papildu izmeklējumus.

Kas ir ādas un zemādas cistas?

Ādas cista ir norobežots dobums jeb kapsula ādā, kas pildīta ar keratīnu, šķidrumu vai citu materiālu. Zemādas cista atrodas dziļāk – zemādas audos.

Ikdienā cilvēki lieto dažādus nosaukumus: “cista zem ādas”, “bumbulis zem ādas”, “ateroma”, “tauku dziedzera cista” vai “mezgliņš zem ādas”. Medicīniski svarīgi ir saprast, ka īstai cistai parasti ir sieniņa jeb kapsula. Ja tiek izvadīts tikai saturs, bet kapsula paliek, cista var saglabāties vai atkārtoties.

Kā izskatās cista zem ādas?

Ādas vai zemādas cista visbiežāk ir apaļš vai ovāls veidojums. Tā var būt ādas krāsā, bālgana, dzeltenīga vai apsārtusi, ja radies iekaisums. Cista var būt mīksta, elastīga vai stingra.

Neiekaisusi ādas vai zemādas cista bieži izskatās kā apaļš, gluds un lēni augošs pacēlums. Dažkārt tās centrā redzams neliels punkts jeb atvere.

Raksturīgās pazīmes var būt:

• lēna augšana;
• apaļa vai kupolveida forma;
• gluda virsma;
• sākumā parasti nav sāpju;
• kustīgums attiecībā pret dziļākiem audiem;
• centrāls tumšāks punkts jeb punctum;
• biezs, balts, dzeltenīgs vai nepatīkami smakojošs saturs;
• apsārtums, siltums, pietūkums un sāpes iekaisuma gadījumā.

Ja veidojums aug strauji, ir ļoti ciets vai nekustīgs, asiņo, čūlo, maina krāsu vai nedzīst, nevajadzētu pieņemt, ka tā ir parasta cista.

Kāpēc veidojas ādas un zemādas cistas?

Ādas cistas bieži veidojas, ja ādas šūnas un keratīns uzkrājas zem ādas, nevis tiek izvadīti uz tās virsmas. Dažreiz tas saistīts ar matu folikula pārmaiņām, ādas kairinājumu, akni, traumu vai iekaisumu. Bieži vien vienu konkrētu iemeslu noteikt nevar.

Iespējamie mehānismi:

• matu folikula nosprostojums vai tā struktūru pārmaiņas;
• keratīna uzkrāšanās;
• ādas šūnu nonākšana dziļākos slāņos pēc traumas vai operācijas;
• dziedzera izvadkanāla nosprostojums;
• ādas iekaisums vai akne;
• ģenētiska nosliece, īpaši pilāro cistu gadījumā;
• retāk – iedzimti vai ar ģenētiskiem sindromiem saistīti stāvokļi.

Cistas parasti nerodas sliktas higiēnas dēļ un nav lipīgas.

Biežākie ādas un zemādas cistu veidi

Epidermālā cista

Epidermālā jeb epidermoidā cista ir viens no biežākajiem ādas cistu veidiem. Tā parasti ir pildīta ar keratīnu – olbaltumvielu, kas veido ādu, matus un nagus. Cista var parādīties uz sejas, kakla, muguras, krūtīm vai citviet.

Daudzi cilvēki to sauc par “tauku dziedzera cistu”, taču šis nosaukums bieži nav precīzs. Epidermālā cista nav pildīta ar sebumu, bet galvenokārt ar keratīnu un ādas šūnu materiālu.

Pilārā cista

Pilārā jeb trihilemmālā cista visbiežāk veidojas galvas matainajā daļā un ir saistīta ar matu folikula struktūrām. Tā parasti ir apaļa un stingra, un vienlaikus var būt vairākas cistas. Daļai cilvēku ir ģimeniska nosliece.

Pilārās cistas parasti ir labdabīgas, taču tās var palielināties, traucēt matu ķemmēšanu, sāpēt vai iekaist.

“Tauku dziedzera cista” jeb ateroma: kāpēc nosaukums var būt neprecīzs?

Latviešu sarunvalodā daudzus zemādas bumbuļus sauc par “ateromu” vai “tauku dziedzera cistu”. Tomēr medicīniski šie nosaukumi var būt neprecīzi. Bieži ar tiem patiesībā domā epidermālo cistu, kas pildīta ar keratīnu, nevis tauku dziedzera sebumu.

Precīza diagnoze palīdz saprast veidojuma izcelsmi, iekaisuma risku, piemērotāko ārstēšanu un to, vai pēc izņemšanas nepieciešama histoloģiskā izmeklēšana.

Cista, lipoma, fibroma, augonis, abscess vai limfmezgls?

Ja nav skaidrs, kas konkrētais veidojums ir, to nevajadzētu spiest vai pārdurt. Drošākais risinājums ir ārsta apskate.

Cista vai lipoma: kā atšķirt?

Cista ir dobums ar saturu, bet lipoma ir labdabīgs taukaudu veidojums. Lipoma parasti ir mīksta, kustīga un nesāpīga. Cista var būt stingrāka, saistīta ar ādas virsmu, ar centrālu punktu un var iekaist.

Tomēr pēc taustes vien kļūdīties ir viegli. Ja veidojums aug, sāp, kļūst ciets, atrodas dziļāk audos vai traucē ikdienā, ārsts var ieteikt mīksto audu ultrasonogrāfiju.

Cista vai augonis, furunkuls vai abscess: kā atšķirt?

Augonis jeb furunkuls ir strutains matu folikula un apkārtējo audu iekaisums. Abscess ir strutu krājums audos. Iekaisusi vai plīsusi cista var izskatīties līdzīgi abscesam vai augonim.

Neiekaisusi cista parasti aug lēni un nesāp. Augonis vai abscess biežāk ir sāpīgs, sarkans un karsts, un var būt saistīts ar strutām vai drudzi. Šādu veidojumu nedrīkst spiest, jo infekcija var izplatīties.

Cista vai limfmezgls: kad jāuzmanās?

Palielināts limfmezgls var būt sataustāms kaklā, padusēs, cirkšņos vai citās vietās. Limfmezgli bieži palielinās infekciju laikā, bet reizēm palielināšanās var būt saistīta ar nopietnāku stāvokli.

Ārsta izvērtēšana nepieciešama, ja bumbulis ir ciets, nekustīgs, palielinās, saglabājas vairākas nedēļas vai ir saistīts ar drudzi, nakts svīšanu, neizskaidrojamu svara zudumu vai izteiktu nogurumu.

Kad cista var iekaist vai inficēties?

Cista var iekaist, ja tās kapsula plīst un saturs kairina apkārtējos audus. Tā var arī inficēties, ja tajā nonāk baktērijas. Iekaisums un bakteriāla infekcija nav viens un tas pats, lai gan ārēji tie var izskatīties līdzīgi.

Par iekaisumu vai infekciju var liecināt:

• apsārtums;
• pietūkums;
• silta vai karsta āda;
• sāpes vai jutīgums;
• strutas vai nepatīkami smakojoši izdalījumi;
• strauja veidojuma palielināšanās;
• drudzis, drebuļi vai slikta pašsajūta.

Iekaisusi cista var kļūt sarkana, pietūkusi, silta un sāpīga. To nedrīkst spiest vai pārdurt, jo iespējams pastiprināt iekaisumu vai izplatīt infekciju.

Šādos gadījumos cistu nevajadzētu spiest vai pārdurt. Nepareiza rīcība var izplatīt infekciju un palielināt rētas risku.

Vai ādas cista ir bīstama?

Lielākā daļa ādas cistu ir labdabīgas un nav dzīvībai bīstamas. Tās var saglabāties gadiem, neradot sūdzības. Tomēr cista var kļūt problemātiska, ja tā iekaist, inficējas, plīst, aug, tiek regulāri traumēta vai traucē ikdienā.

Svarīgi atcerēties, ka ne katrs veidojums zem ādas ir cista. Ja diagnoze nav skaidra, veidojums jāparāda ārstam.

Vai ādas vai zemādas cista var būt ļaundabīga?

Parastas ādas cistas gandrīz vienmēr ir labdabīgas. Tomēr cistai līdzīgs veidojums retos gadījumos var izrādīties cita slimība, un ļoti reti ļaundabīgas pārmaiņas var rasties arī cistas apvidū.

Īpaši jāpievērš uzmanība veidojumam, kas strauji aug, asiņo, čūlo, nedzīst, maina krāsu vai formu, kļūst ciets un nekustīgs vai ir pigmentēts. Jebkurš jauns vai mainīgs pigmentēts ādas veidojums jāparāda dermatologam.

Kā ārsts diagnosticē ādas vai zemādas cistu?

Diagnostika sākas ar sarunu un apskati. Ārsts noskaidro, cik ilgi veidojums ir pamanāms, vai tas aug, sāp vai iekaist, vai iepriekš bijusi trauma vai izdalījumi un vai līdzīgi veidojumi bijuši pašam pacientam vai ģimenes locekļiem.

Ārsts izvērtē:

• izmēru un formu;
• atrašanās vietu;
• ādas krāsu un virsmu;
• kustīgumu;
• sāpīgumu;
• centrālas atveres jeb punkta esamību;
• iekaisuma pazīmes;
• saistību ar dziļākiem audiem.

Dažreiz diagnozes noteikšanai pietiek ar apskati. Ja veidojums ir neskaidrs, dziļš vai netipisks, var būt nepieciešami papildu izmeklējumi.

Kad nepieciešama dermatoskopija, ultrasonogrāfija vai histoloģija?

Dermatoskopija ir ādas veidojuma apskate ar palielinājumu un īpašu apgaismojumu. Tā ir īpaši noderīga, ja veidojums ir pigmentēts, mainīgs vai jāatšķir no cita ādas veidojuma.

Mīksto audu ultrasonogrāfija var palīdzēt noteikt, vai veidojums satur šķidrumu vai cietus audus, cik dziļi tas atrodas, vai ir labi norobežots un vai ir saistīts ar apkārtējām struktūrām. To var izmantot, lai palīdzētu atšķirt cistu no lipomas, limfmezgla vai cita zemādas veidojuma.

Mīksto audu ultrasonogrāfija var palīdzēt novērtēt zemādas veidojuma saturu, dziļumu un saistību ar apkārtējiem audiem, kā arī atšķirt cistu no citiem veidojumiem.

Histoloģiskā izmeklēšana nozīmē, ka izņemto veidojumu pārbauda mikroskopā. Tā palīdz apstiprināt diagnozi, īpaši tad, ja veidojums ir netipisks vai diagnoze pirms procedūras nav pilnīgi skaidra.

Kā ārstē ādas un zemādas cistas?

Ārstēšana ir atkarīga no cistas veida, izmēra, atrašanās vietas, simptomiem un iekaisuma. Aktīva ārstēšana nav nepieciešama visos gadījumos.

Iespējamā taktika:

• novērošana, ja cista ir maza, nesāpīga, nemainīga un diagnoze ir skaidra;
• iekaisuma vai infekcijas ārstēšana;
• drenāža, ja veidojumā sakrājies strutains saturs vai tas rada izteiktas sāpes un spiedienu;
• ķirurģiska cistas noņemšana, ja cista aug, traucē, atkārtoti iekaist vai jāapstiprina diagnoze;
• izņemtā veidojuma histoloģiskā izmeklēšana atbilstoši medicīniskām indikācijām.

Antibiotikas var palīdzēt bakteriālas infekcijas gadījumā, bet tās neizņem cistas kapsulu. Tāpēc pēc iekaisuma mazināšanās cista var saglabāties vai atkārtoties.

Kad nepieciešama cistas noņemšana?

Cistas noņemšanu var apsvērt, ja cista:

• aug;
• sāp vai kļūst jutīga;
• atkārtoti iekaist vai inficējas;
• izdala saturu;
• traucē apģērbam, matu ķemmēšanai vai skūšanai;
• atrodas redzamā vietā un rada izteiktu kosmētisku diskomfortu;
• nav droši diagnosticējama;
• pēc iepriekšējas drenāžas atkārtojas.

Cistu bieži ir vieglāk izņemt plānveidā, kamēr tā nav iekaisusi. Iekaisuma laikā kapsulu var būt grūtāk pilnībā atdalīt no apkārtējiem audiem, un var pieaugt rētas vai recidīva risks.

Ko nedrīkst darīt mājās?

Ādas vai zemādas cistu nedrīkst spiest, pārdurt ar adatu, griezt, dedzināt, skrāpēt vai mēģināt iztukšot pašam. Uz veidojuma nevajadzētu lietot kodinošus līdzekļus, spirtu, citronu, sodu, zobu pastu, ābolu etiķi vai citas agresīvas vielas.

Šāda rīcība var izraisīt infekciju, iekaisuma izplatīšanos, asiņošanu, rētu, pigmentācijas pārmaiņas un cistas atkārtošanos. Tā var arī aizkavēt pareizu diagnozi, ja veidojums patiesībā nav cista.

Ādas un zemādas cistas īpašās pacientu grupās

Bērniem

Jauns vai augošs veidojums bērnam jāizvērtē piesardzīgi, jo ne visi bērnu ādas un zemādas bumbuļi ir vienkāršas cistas. Daļa veidojumu var būt iedzimti un prasīt specifisku diagnostiku.

Grūtniecības laikā

Grūtniecēm nevajadzētu patstāvīgi lietot medikamentus vai agresīvus lokālus līdzekļus. Ja cista sāp, iekaist vai atrodas krūts vai dzimumorgānu apvidū, nepieciešama ārsta konsultācija.

Novājinātas imunitātes gadījumā

Cilvēkiem ar cukura diabētu, imūnsupresiju, onkoloģisku ārstēšanu vai citu novājinātas imunitātes iemeslu iekaisumi un infekcijas var noritēt smagāk. Sāpīga, sarkana vai strutaina cista šādā situācijā jāizvērtē bez kavēšanās.

Biežākie mīti par ādas un zemādas cistām

Kopsavilkums

Ādas un zemādas cistas bieži ir labdabīgi, lēni augoši veidojumi, kas var izskatīties kā bumbulis zem ādas. Tomēr šāds bumbulis ne vienmēr ir cista – tas var būt arī lipoma, fibroma, augonis, abscess, palielināts limfmezgls vai cits veidojums.

Cistu nevajadzētu spiest vai pārdurt mājās. Ja veidojums ir jauns, augošs, sāpīgs, iekaisis, ciets, nekustīgs, pigmentēts, asiņojošs vai citādi neizskaidrojams, nepieciešama ārsta apskate.

Svarīgi: šī informācija ir paredzēta izglītojošiem nolūkiem un neaizvieto dermatologa konsultāciju, diagnostiku vai ārstēšanu. Nelietojiet recepšu medikamentus, antibiotikas, kortikosteroīdus, kodinošus līdzekļus vai pašrocīgas invazīvas metodes bez ārsta norādījuma. Bērniem, grūtniecēm, cilvēkiem ar novājinātu imunitāti, kā arī sejas, galvas, kakla, dzimumorgānu vai krūts apvidus veidojumu gadījumā jāvēršas pie atbilstoša ārsta.

Atsauces un autoritatīvi avoti

• DermNet: ādas cistu un pseidocistu veidi, pazīmes un ārstēšana
• DermNet: epidermālās cistas klīniskās pazīmes, diagnostika un ārstēšana
• DermNet: pilārās jeb trihilemmālās cistas
• Lielbritānijas Nacionālais veselības dienests (NHS): ādas cistas, to pazīmes un ārstēšana
• Klīvlendas klīnika: epidermālās inklūzijas cistas pazīmes, diagnostika un ārstēšana
• Mayo klīnika: epidermālo cistu simptomi un cēloņi
• Merck medicīnas rokasgrāmata: ādas cistu diagnostikas un ārstēšanas principi
• ASV Nacionālā biotehnoloģiju informācijas centra medicīnas bibliotēka: epidermālās cistas diagnostika un ārstēšana

Satura autors

Dermatoloģe Dr. med. Dace Buile