Cistas noņemšana

Cistas noņemšana ir medicīniska procedūra, kuras laikā ārsts ārstē vai izņem cistisku veidojumu. Visbiežāk pacienti ar šo jēdzienu saprot ādas vai zemādas cistas noņemšanu pie dermatologa vai ķirurga. Nelielas ādas cistas parasti operē ambulatori vietējā anestēzijā, un pacients tajā pašā dienā var doties mājās.

Ne katra cista ir jānoņem. Nelielu, nesāpīgu un nemainīgu cistu reizēm var tikai novērot. Noņemšanu parasti apsver, ja cista aug, sāp, atkārtoti iekaist, traucē ikdienā, tiek traumēta, rada kosmētisku diskomfortu vai diagnoze nav pilnīgi skaidra.

Cistu nevajadzētu spiest, pārdurt vai mēģināt iztukšot mājās, jo tas var izraisīt iekaisumu, infekciju, rētu un cistas atkārtošanos.

Pirms cistas noņemšanas ārsts izvērtē veidojuma izmēru, atrašanās vietu, kustīgumu, ādas pārmaiņas un iespējamās iekaisuma pazīmes.

Vai šis raksts attiecas uz manu cistu?

Šis raksts galvenokārt ir par ādas un zemādas cistu noņemšanu. Dažādās ķermeņa vietās cistas ārstē atšķirīgi, tāpēc vispirms jānoskaidro, par kādu cistu ir runa.

Ja cista atrodas olnīcās, krūtī, nierēs, aknās vai intīmajā zonā, šis raksts palīdz saprast vispārīgos principus, taču konkrētu izmeklēšanas un ārstēšanas plānu nosaka attiecīgais speciālists.

Kas ir cistas noņemšana?

Cistas noņemšana var nozīmēt atšķirīgas ārstēšanas metodes. Ādas un zemādas cistu gadījumā ārsts var ieteikt novērošanu, iekaisuma vai infekcijas ārstēšanu, drenāžu vai ķirurģisku izņemšanu.

Drenāžas laikā ārsts atver cistu un izvada tās saturu. Pilnīgas ķirurģiskas izņemšanas laikā ārsts cenšas izņemt visu veidojumu kopā ar kapsulu jeb cistas sieniņu. Šīs metodes nav līdzvērtīgas: pēc drenāžas kapsula parasti paliek audos, tāpēc cista var atkārtoti piepildīties.

Kas ir cistas izlobīšana?

Cistas izlobīšana ir ķirurģijā un ginekoloģijā lietots termins. Tas nozīmē, ka cistu uzmanīgi atdala no apkārtējiem audiem un izņem. Ādas cistu gadījumā biežāk lieto terminus “ekscīzija”, “izgriešana” vai “ķirurģiska izņemšana”. Mērķis ir izņemt ne tikai saturu, bet arī cistas kapsulu.

Ja kapsula paliek audos, tā var atkārtoti piepildīties, tādēļ pieaug recidīva risks.

Kad cistu ieteicams noņemt?

Cistas noņemšanu var apsvērt, ja veidojums:

• aug vai mainās;
• sāp, niez, kļūst jutīgs vai rada spiediena sajūtu;
• atkārtoti iekaist vai inficējas;
• kļūst sarkans, pietūcis vai sāk izdalīt strutas;
• beržas pret apģērbu, ķemmi, skuvekli vai rotām;
• traucē kustībām vai ikdienas darbībām;
• atrodas redzamā vietā un rada izteiktu kosmētisku diskomfortu;
• iepriekš drenēts un ir atkārtojies;
• nav droši atšķirams no cita ādas vai zemādas veidojuma;
• jāizmeklē histoloģiski.

Ja cista ir maza, nesāpīga, nemainās un diagnoze ir skaidra, noņemšana var nebūt nepieciešama.

Kad cistu var tikai novērot?

Novērošana var būt piemērota, ja cista nerada sūdzības, neaug, neiekaist un ārsts ir pārliecināts par diagnozi. Tas nozīmē, ka veidojumu neaiztiek, bet seko tā izmēram, izskatam un radītajām sajūtām.

Pie ārsta atkārtoti jāvēršas, ja cista sāk strauji augt, kļūst sāpīga, apsārtusi vai silta, sāk izdalīt saturu, maina formu vai rodas šaubas, vai tas tiešām ir labdabīgs veidojums.

Cistas noņemšana, izgriešana un drenāža: kāda ir atšķirība?

Kā notiek ādas vai zemādas cistas noņemšana?

Nelielu ādas vai zemādas cistu parasti noņem ambulatori vietējā anestēzijā. Procedūras tehnika var atšķirties atkarībā no cistas veida, izmēra, atrašanās vietas un iekaisuma.

Parasti procedūra ietver šādus posmus:

1. ārsts apskata veidojumu, precizē veselības informāciju un izvēlas piemērotāko taktiku;
2. ādu dezinficē un sagatavo procedūrai;
3. ap cistu ievada vietējo anestēzijas līdzekli;
4. pēc atsāpināšanas ādā izdara griezienu;
5. cistu cenšas izņemt kopā ar kapsulu;
6. brūci atkarībā no tās izmēra noslēdz ar šuvēm un pārsēju;
7. izņemto veidojumu pēc medicīniskas nepieciešamības nosūta histoloģiskai izmeklēšanai;
8. pacients saņem norādījumus par brūces kopšanu un kontroles vizīti.

Procedūra bieži ilgst aptuveni 30–60 minūtes, bet laiks var būt īsāks vai ilgāks atkarībā no cistas izmēra, atrašanās vietas, iekaisuma un procedūras sarežģītības.

Nelielu ādas vai zemādas cistu parasti izņem ambulatori vietējā anestēzijā, ievērojot sterilitāti un cenšoties izņemt arī cistas kapsulu.

Vai cistas noņemšana sāp?

Procedūras laikā izmanto vietējo anestēziju. Tās ievadīšanas brīdī var būt īslaicīgs dūriens vai dedzinoša sajūta. Pēc tam asas sāpes nevajadzētu just, taču var būt spiediena, vilkšanas vai kustības sajūta.

Kad anestēzijas iedarbība beidzas, iespējams neliels sāpīgums, jutīgums, pietūkums vai velkoša sajūta. Ārsts paskaidros, kādus pretsāpju līdzekļus drīkst lietot un kādos gadījumos jāsazinās ar klīniku.

Kā sagatavoties cistas noņemšanai?

Pirms procedūras ārstam jāpastāsta par:

• visiem lietotajiem medikamentiem un uztura bagātinātājiem;
• antikoagulantiem un citiem asinsreci ietekmējošiem līdzekļiem;
• alerģijām, īpaši pret anestēzijas līdzekļiem vai pārsienamajiem materiāliem;
• cukura diabētu;
• imūnsupresiju vai onkoloģisku ārstēšanu;
• asiņošanas traucējumiem;
• iepriekšējām brūču dzīšanas vai izteiktas rētošanās problēmām;
• grūtniecību vai iespējamu grūtniecību.

Pirms nelielas ādas cistas noņemšanas īpaša sagatavošanās bieži nav vajadzīga, tomēr jāievēro konkrētā ārsta norādījumi. Bez ārsta norādījuma nedrīkst pārtraukt nozīmēto medikamentu lietošanu.

Ko dara, ja cista ir iekaisusi vai inficēta?

Iekaisusi cista var būt sarkana, karsta, pietūkusi un sāpīga. No tās var izdalīties keratīns, strutas vai nepatīkami smakojošs saturs. Cistas plīsums var izraisīt izteiktu iekaisuma reakciju arī bez bakteriālas infekcijas, tāpēc antibiotikas nav nepieciešamas visos gadījumos.

Atkarībā no atradnes ārsts var ieteikt:

• drenāžu, ja sakrājies strutains saturs vai izteikts spiediens;
• antibiotikas, ja konstatēta vai pamatoti iespējama bakteriāla infekcija;
• citu pretiekaisuma ārstēšanu;
• plānveida cistas izņemšanu pēc iekaisuma norimšanas.

Antibiotikas var ārstēt bakteriālu infekciju, taču tās neizņem cistas kapsulu. Tāpēc pēc akūtā iekaisuma ārstēšanas cista var saglabāties vai atkārtoties.

Vai iekaisušu cistu drīkst izņemt uzreiz?

Dažreiz tas ir iespējams, bet ne vienmēr ir piemērotākais risinājums. Ja cista ir stipri iekaisusi, plīsusi vai strutaina, kapsulu var būt grūtāk izņemt pilnībā. Iekaisušie audi ir trauslāki, un var pieaugt asiņošanas, infekcijas, izteiktākas rētas un recidīva risks.

Tādēļ ārsts var izvēlēties divpakāpju taktiku: vispirms mazināt akūto iekaisumu vai veikt drenāžu, bet pilnīgu izņemšanu plānot vēlāk.

Vai ādas cistu var noņemt ar lāzeru?

Lāzeru dermatoloģijā izmanto dažādu ādas veidojumu ārstēšanai, taču tas nav universāls risinājums visām cistām. Ja mērķis ir samazināt atkārtošanās risku, būtiski ir izņemt cistas kapsulu. Ja tā paliek audos, cista var veidoties atkārtoti.

Lāzers, elektroķirurģija vai kriodestrukcija var būt piemērota noteiktiem virspusējiem ādas veidojumiem, bet ne vienmēr īstai zemādas cistai. Piemērotāko metodi pēc diagnozes noteikšanas izvēlas ārsts.

Kā kopt brūci pēc cistas noņemšanas?

Brūce jākopj atbilstoši ārsta norādījumiem. Tie var atšķirties atkarībā no procedūras vietas, brūces izmēra, šuvju veida un pārsēja.

Parasti ieteicams:

• uzturēt pārsēju tīru un sausu tik ilgi, cik norādījis ārsts;
• nemērcēt brūci vannā, baseinā vai pirtī, kamēr tas nav atļauts;
• neaiztikt brūci ar netīrām rokām;
• nenoplēst kreveles;
• izvairīties no berzes, spiediena un brūci nostiepjošām kustībām;
• ievērot pārsiešanas un mazgāšanās norādījumus;
• ierasties uz kontroles vizīti un diegu izņemšanu, ja tāda paredzēta.

Pēc cistas izņemšanas brūci noslēdz un pārsien atbilstoši procedūras apjomam; turpmāk jāievēro ārsta norādījumi par tīrību, pārsiešanu un slodzes ierobežošanu.

Cik ilga ir dzīšana?

Dzīšanas ilgums ir atkarīgs no cistas izmēra un atrašanās vietas, iekaisuma, brūces slēgšanas veida, pacienta veselības un brūces kopšanas. Neliela brūce var sadzīt dažu dienu līdz dažu nedēļu laikā, savukārt lielākas brūces dzīšana var aizņemt ilgāku laiku. Rētas nobriešana turpinās vairākus mēnešus.

Dzīšana var būt lēnāka smēķētājiem un cilvēkiem ar cukura diabētu, asinsrites traucējumiem, novājinātu imunitāti vai iekaisušu cistu.

Kad izņem diegus?

Diegu izņemšanas laiks ir atkarīgs no brūces atrašanās vietas, dzīšanas un izmantotā šuvju materiāla. Bieži tas ir aptuveni 7–14 dienas, taču precīzu termiņu nosaka ārsts. Pašuzsūcošās šuves nav jāizņem.

Diegus nedrīkst izņemt pašam. Pārāk agra vai novēlota diegu izņemšana var ietekmēt dzīšanu un rētas izskatu.

Kad var mazgāties, sportot un atgriezties darbā?

Precīzi ierobežojumi jānoskaidro pie ārsta, jo tie ir atkarīgi no brūces vietas, izmēra, šuvēm un ikdienas slodzes. Pēc nelielas procedūras daudzi pacienti var atgriezties vieglā darbā tajā pašā vai nākamajā dienā.

Fiziski smags darbs, intensīvs sports, pirts, baseins un brūces mērcēšana var būt jāatliek. Ja cista noņemta vietā, kas bieži kustas vai stiepjas, piemēram, mugurā, kaklā, plecā vai locītavas tuvumā, ierobežojumi var būt ilgāki.

Vai pēc cistas noņemšanas paliek rēta?

Jebkura procedūra ar griezienu ādā var atstāt rētu. Tās lielumu un izskatu ietekmē:

• cistas izmērs un dziļums;
• cistas atrašanās vieta;
• iepriekšējs iekaisums, infekcija vai plīsums;
• grieziena virziens un garums;
• brūces slēgšanas tehnika;
• individuāla nosliece uz sabiezētu vai keloīdu rētu veidošanos;
• brūces kopšana un mehāniska slodze;
• saules iedarbība dzīšanas periodā.

Rēta var būt mazāk izteikta, ja cistu izņem plānveidā pirms iekaisuma un pacients ievēro ārsta norādījumus. Tomēr nav korekti solīt cistas izņemšanu pilnīgi bez rētas.

Vai cista pēc noņemšanas var atgriezties?

Jā, cista var atkārtoties. Recidīvs ir biežāk iespējams, ja:

• veikta tikai drenāža;
• izvadīts tikai cistas saturs;
• kapsula nav izņemta pilnībā;
• cista iepriekš plīsusi vai bijusi stipri iekaisusi;
• anatomiskā vieta apgrūtina pilnīgu izņemšanu.

Pilnīga cistas izņemšana kopā ar kapsulu parasti samazina atkārtošanās risku, bet nevar garantēt, ka cista nekad neatgriezīsies. Cilvēkam var veidoties arī jaunas cistas citās vietās.

Kad nepieciešama histoloģiskā izmeklēšana?

Histoloģiskās izmeklēšanas laikā izņemto veidojumu laboratorijā pārbauda mikroskopā. Tā palīdz apstiprināt diagnozi un izslēgt citus veidojumu veidus.

Histoloģija ir īpaši nozīmīga, ja:

• diagnoze pirms procedūras nav pilnīgi skaidra;
• veidojums izskatās netipisks;
• tas strauji aug;
• atkārtoti iekaist vai atgriežas;
• asiņo, čūlo vai nedzīst;
• ir ciets, nekustīgs vai atrodas dziļi;
• ārstam ir aizdomas, ka tas nav parasta cista.

Lēmumu par materiāla nosūtīšanu histoloģijai pieņem ārsts, ņemot vērā veidojuma pazīmes, procedūras atradni un klīnikas praksi.

Kādas ir iespējamās komplikācijas?

Cistas noņemšana parasti ir droša procedūra, taču jebkurai ķirurģiskai manipulācijai var būt riski.

Iespējamās komplikācijas:

• asiņošana;
• zilums vai hematoma;
• brūces infekcija;
• sāpes vai pietūkums;
• brūces malu atvēršanās;
• redzama, sabiezēta vai sāpīga rēta;
• īslaicīgas vai retāk ilgstošas ādas jutīguma izmaiņas;
• cistas atkārtošanās;
• nepieciešamība pēc atkārtotas procedūras.

Komplikāciju risks var būt lielāks, ja cista ir liela, dziļa, plīsusi, iekaisusi, inficēta vai atrodas anatomiski sarežģītā vietā.

Kas ietekmē cistas noņemšanas cenu?

Cistas noņemšanas cenu var ietekmēt:

• konsultācija un diagnostika;
• cistas izmērs, dziļums un atrašanās vieta;
• iekaisuma vai infekcijas klātbūtne;
• procedūras sarežģītība un ilgums;
• anestēzijas veids;
• histoloģiskā izmeklēšana;
• pārsiešanas un kontroles vizītes;
• diegu izņemšana;
• speciālista un klīnikas cenrādis.

Medicīniski svarīgākais nav tikai zemākā cena, bet pareiza diagnoze, piemērota metode, droša procedūra un kvalitatīva brūces aprūpe.

Pie kāda ārsta vērsties cistas noņemšanai?

Ādas un zemādas cistas parasti izvērtē dermatologs, ķirurgs vai ģimenes ārsts. Ja nav skaidrs, vai veidojums ir cista, piemērots sākums ir dermatologa konsultācija. Veidojumam uz sejas, galvas ādā, kaklā, dzimumorgānu rajonā, krūtī vai dziļākos audos var būt nepieciešams citas jomas speciālists.

Ja tā nav ādas vai zemādas cista:

• olnīcu, maksts un Bartolīna dziedzera cistas izvērtē ginekologs;
• nieru cistas izvērtē ģimenes ārsts, urologs vai nefrologs;
• krūts veidojumus izvērtē ģimenes ārsts, ginekologs, radiologs vai krūts speciālists;
• ganglija cistas izvērtē traumatologs ortopēds, rokas ķirurgs vai cits atbilstošs speciālists;
• aknu cistas izvērtē ģimenes ārsts, gastroenterologs, hepatologs vai ķirurgs.

Ko nedrīkst darīt mājās?

Cistu nedrīkst spiest, pārdurt ar adatu, griezt, dedzināt, skrāpēt vai mēģināt iztukšot pašam. Uz cistas nevajadzētu lietot kodinošus līdzekļus, spirtu, citronu, sodu, zobu pastu, ābolu etiķi vai citas agresīvas vielas.

Šāda rīcība var izraisīt iekaisumu, infekciju, asiņošanu, rētu, pigmentācijas pārmaiņas un diagnozes aizkavēšanos, ja veidojums patiesībā nav cista.

Kad pēc procedūras jāsazinās ar ārstu?

Pēc cistas noņemšanas ar ārstu jāsazinās, ja:

• sāpes kļūst stiprākas, nevis pakāpeniski mazinās;
• apsārtums izplatās vai brūce kļūst karsta un izteikti pietūkusi;
• parādās strutas vai nepatīkama smaka;
• paaugstinās ķermeņa temperatūra vai rodas drebuļi;
• brūce ilgstoši asiņo vai atveras;
• šuves kļūst vaļīgas vai plīst;
• dzīšana šķiet neparasta;
• tajā pašā vietā atkal parādās bumbulis.

Ja asiņošana ir stipra, pašsajūta strauji pasliktinās vai infekcijas pazīmes progresē, medicīniskā palīdzība jāmeklē nekavējoties.

Biežākie mīti par cistas noņemšanu

Kopsavilkums

Cistas noņemšana visbiežāk ir ambulatora ādas vai zemādas veidojuma procedūra vietējā anestēzijā. Cistu var novērot, ja tā ir maza, nesāpīga, nemainīga un diagnoze ir skaidra. Noņemšanu apsver, ja veidojums aug, sāp, atkārtoti iekaist, traucē vai nav droši diagnosticējams.

Drenāža un pilnīga cistas izņemšana nav viens un tas pats: drenāža izvada saturu, bet kapsula parasti paliek, tāpēc cista var atkārtoties. Drošākā rīcība ir ārsta izvērtēšana, nevis cistas spiešana vai pārduršana mājās.

Svarīgi: šī informācija ir paredzēta izglītojošiem nolūkiem un neaizvieto dermatologa konsultāciju, diagnostiku vai ārstēšanu. Jauns, augošs, sāpīgs, asiņojošs, čūlojošs, pigmentēts, iekaisis vai citādi neizskaidrojams veidojums jāparāda ārstam. Nelietojiet recepšu medikamentus, antibiotikas, kortikosteroīdus, kodinošus līdzekļus vai pašrocīgas invazīvas metodes bez ārsta norādījuma. Pēc procedūras ievērojiet ārsta norādījumus par brūces kopšanu.

Atsauces un autoritatīvi avoti

• Klīvlendas klīnika: cistas drenāža, ķirurģiska noņemšana un atveseļošanās
• Lielbritānijas Nacionālais veselības dienests (NHS): ādas cistas un to ārstēšana
• Mayo klīnika: epidermālo cistu diagnostika un ārstēšana
• DermNet: epidermālo cistu pazīmes, komplikācijas un ārstēšana
• DermNet: pilārās jeb trihilemmālās cistas
• DermNet: ādas cistu un pseidocistu veidi un ārstēšana
• Merck medicīnas rokasgrāmata: ādas cistu diagnostikas un ārstēšanas principi
• ASV Nacionālā biotehnoloģiju informācijas centra medicīnas bibliotēka: epidermālās cistas diagnostika un ārstēšana
• Amerikas Ģimenes ārstu akadēmija: epidermālās cistas minimālas ekscīzijas metode

Satura autors

Dermatoloģe Dr. med. Dace Buile