Granuloma

Granuloma ir norobežots iekaisuma šūnu sakopojums organismā. Tā nav viena konkrēta slimība, bet imūnās sistēmas reakcija uz kairinātāju, ko organisms nespēj viegli iznīcināt vai izvadīt. Granuloma var veidoties ap infekciju, svešķermeni, hronisku iekaisumu vai noteiktu imūnsistēmas slimību gadījumā.

Īsā atbilde: granuloma pati par sevi parasti nav vēzis, tomēr tās nozīme ir atkarīga no atrašanās vietas, cēloņa, simptomiem un izmeklējumu rezultātiem. Vienā situācijā tā var būt sena, nekaitīga atradne plaušu rentgenā, citā - zoba saknes iekaisuma pazīme vai norāde uz slimību, kurai nepieciešama ārstēšana.

Kas ir granuloma?

Granuloma ir neliela, sakārtota imūnšūnu grupa, kas veidojas hroniska iekaisuma vietā. Galvenās šūnas granulomā ir makrofāgi - imūnās sistēmas šūnas, kas parasti palīdz noārdīt mikrobus, bojātas šūnas un svešas vielas.

Ja makrofāgi nespēj pilnībā iznīcināt vai izvadīt kairinātāju, organisms mēģina to norobežot. Tā veidojas granulomatozs iekaisums. Šo procesu var salīdzināt ar aizsargbarjeru: organisms mēģina “ieslēgt” problēmu vienā vietā, lai tā neizplatītos tālāk.

Granulomas var būt:

• plaušās;
• ādā;
• limfmezglos;
• aknās;
• zarnās;
• mutes dobumā;
• pie zoba saknes gala;
• pēc operācijas, traumas, injekcijas vai svešķermeņa nonākšanas audos.

Vai granuloma ir slimība vai diagnoze?

Vārds “granuloma” apraksta audu reakcijas veidu, nevis vienmēr nosauc konkrētu slimību. Tāpēc svarīgākais jautājums nav tikai “vai man ir granuloma?”, bet gan “kāpēc tā izveidojusies?”.

Piemēram:

• zoba granuloma parasti saistīta ar hronisku iekaisumu pie zoba saknes;
• plaušu granuloma var būt pēc pārslimotas infekcijas, sarkoidozes vai citas slimības;
• granuloma annulare ir labdabīga, nelipīga ādas slimība;
• piogēna granuloma patiesībā nav klasiska granuloma, bet labdabīgs asinsvadu veidojums;
• svešķermeņa granuloma veidojas ap materiālu, ko organisms nespēj noārdīt.

Kāpēc veidojas granuloma?

Granuloma veidojas tad, ja organismā ir ilgstošs kairinājums vai iekaisuma ierosinātājs. Tas var būt infekciozs vai neinfekciozs.

Vai granuloma ir bīstama?

Granuloma ne vienmēr ir bīstama. Daļa granulomu ir nejaušas atradnes izmeklējumos un nerada veselības problēmas. Piemēram, kalcificēta granuloma plaušās bieži norāda uz senāku, norobežotu iekaisuma procesu.

Tomēr granuloma var būt arī pazīme, ka organismā ir infekcija, hroniska iekaisuma slimība, zobu infekcija vai cita saslimšana. Tāpēc granulomas nozīmi nosaka ārsts, vērtējot:

• kur tā atrodas;
• vai ir simptomi;
• vai tā mainās laikā;
• vai ir infekcijas vai iekaisuma pazīmes;
• ko rāda rentgens, datortomogrāfija, biopsija vai analīzes;
• kāds ir pacienta vecums, slimību vēsture un riska faktori.

Vai granuloma ir vēzis?

Granuloma parasti nav vēzis. Tā ir iekaisuma reakcija, nevis ļaundabīgs audzējs. Tomēr dažkārt granuloma vai mezgliņš izmeklējumos var izskatīties līdzīgi citam veidojumam, tostarp audzējam. Tāpēc ārsts var ieteikt papildu pārbaudes, piemēram, atkārtotu attēldiagnostiku, biopsiju vai histoloģisku izmeklēšanu.

Ārsta konsultācija īpaši svarīga, ja veidojums:

• strauji aug;
• asiņo;
• čūlo;
• maina krāsu vai formu;
• kļūst sāpīgs;
• ir saistīts ar svara zudumu, drudzi, nakts svīšanu vai elpas trūkumu.

Granulomas simptomi

Daudzas granulomas nerada nekādas sūdzības. Simptomi ir atkarīgi no granulomas atrašanās vietas un cēloņa.

Galvenie granulomu veidi

Zoba granuloma jeb periapikāla granuloma

Zoba granuloma parasti nozīmē hronisku iekaisumu pie zoba saknes gala. Medicīniski to bieži sauc par periapikālu granulomu. Tā visbiežāk rodas, ja zoba pulpa ir bojāta kariesa, traumas vai iepriekš neveiksmīgas sakņu kanālu ārstēšanas dēļ.

Zoba granuloma var būt nesāpīga un tikt atklāta tikai rentgenā. Tomēr tā var izraisīt:

• sāpes kožot;
• zoba jutīgumu;
• smaganu pietūkumu;
• fistulu jeb nelielu atveri, pa kuru izdalās strutas;
• nepatīkamu garšu mutē;
• akūtu paasinājumu ar sāpēm un pietūkumu.

Zoba granuloma parasti nepāriet pati, ja infekcijas avots saglabājas zoba kanālā. Antibiotikas vienas pašas parasti neatrisina hroniska iekaisuma cēloni. Ārstēšana var ietvert sakņu kanālu ārstēšanu, atkārtotu endodontisku ārstēšanu, saknes gala ķirurģiju vai zoba izraušanu, ja zobu saglabāt nav iespējams.

Plaušu granuloma

Plaušu granuloma bieži tiek atrasta rentgenā vai datortomogrāfijā kā mezgliņš vai maza norobežota izmaiņa. Tā var būt saistīta ar:

• senāk pārslimotu infekciju;
• tuberkulozi;
• netuberkulozām mikobaktērijām;
• sēnīšu infekcijām;
• sarkoidozi;
• arodekspozīciju vai ieelpotām kairinošām vielām;
• retāk citām iekaisuma vai imūnsistēmas slimībām.

Plaušu granuloma ne vienmēr nozīmē tuberkulozi vai vēzi. Tomēr ārsts vērtē, vai nepieciešama novērošana, papildu izmeklējumi vai ārstēšana. Īpaši svarīgi izvērtēt granulomu, ja ir ilgstošs klepus, elpas trūkums, drudzis, nakts svīšana, svara zudums vai asinis krēpās.

Ko nozīmē kalcificēta granuloma?

Kalcificēta granuloma nozīmē, ka granulomā ir kalcija nogulsnes. Tas bieži liecina par senāku, norobežotu procesu, kas vairs nav aktīvs. Šādas granulomas var saglabāties gadiem un tikt atkārtoti aprakstītas izmeklējumos.

Tomēr arī kalcificēta granuloma jāvērtē kontekstā. Ārsts ņem vērā:

• vai tā ir stabila laikā;
• vai ir iepriekšēji izmeklējumi salīdzināšanai;
• vai pacientam ir simptomi;
• vai ir tuberkulozes, sēnīšu infekcijas vai citu slimību riska faktori;
• vai nepieciešama kontroles izmeklēšana.

Ādas granuloma

Ādas granuloma var izskatīties kā ciets mezgliņš, pacelts laukums, apsārtusi plātnīte, gredzenveida izsitums vai viegli asiņojošs veidojums. Dažādi ādas veidojumi var izskatīties līdzīgi, tāpēc precīzai diagnozei bieži nepieciešams dermatologa izvērtējums.

Ādas granulomas gadījumā ārsts var izmantot:

• klīnisku apskati;
• dermatoskopiju;
• ādas nokasījumu, ja jāizslēdz sēnīšu infekcija;
• biopsiju, ja diagnoze nav skaidra vai veidojums izskatās netipiski.

Granuloma annulare jeb gredzenveida granuloma

Granuloma annulare ir labdabīga, nelipīga ādas slimība. Tā bieži izpaužas kā gredzenveida izsitums vai mazi, pacelti mezgliņi, kas izvietojas lokā. Visbiežāk to redz uz plaukstām, pēdām, apakšdelmiem, elkoņiem, potītēm vai citām ekstremitāšu vietām.

Tā nav infekcija un nav vēzis. Daudziem pacientiem tā nerada sāpes un pāriet pati, lai gan tas var prasīt mēnešus vai pat gadus. Dažiem cilvēkiem izsitumi var atkārtoties.

Galvenās formas:

• lokalizēta granuloma annulare - viens vai daži gredzenveida perēkļi;
• ģeneralizēta granuloma annulare - izsitumi plašākās ķermeņa zonās;
• subkutāna forma - cieti mezgli zem ādas, biežāk bērniem;
• perforējoša forma - retāka forma ar virspusējām ādas izmaiņām;
• plankumaina forma - plakanāki, sarkanīgi vai brūngani ādas laukumi.

Ārstēšana ne vienmēr nepieciešama. Ja izsitumi ir plaši, traucējoši vai ilgstoši, dermatologs var apsvērt lokālus kortikosteroīdus, injekcijas, krioterapiju, fototerapiju vai citas metodes. Ārstēšanas rezultāti var būt mainīgi.

Piogēna granuloma

Piogēna granuloma ir nosaukuma ziņā maldinošs veidojums. Tā nav strutaina infekcija un nav klasiska granuloma. Medicīniski tā ir labdabīga kapilāru asinsvadu proliferācija jeb asinsvadu veidojums.

Piogēna granuloma parasti izskatās kā sarkans, mitrs, ātri augošs mezgliņš, kas viegli asiņo. Tā var rasties uz ādas vai gļotādām, tostarp mutes dobumā. To var veicināt trauma, hronisks kairinājums, grūtniecība, noteikti medikamenti vai slikta mutes higiēna, ja veidojums ir smaganās.

Tā kā piogēna granuloma var asiņot un dažkārt līdzināties citiem ādas veidojumiem, tā jāparāda dermatologam, zobārstam vai citam atbilstošam speciālistam. Dažkārt nepieciešama izņemšana un histoloģiska pārbaude.

Svešķermeņa granuloma

Svešķermeņa granuloma veidojas ap materiālu, ko organisms nespēj pilnībā noārdīt. Tas var būt:

• ķirurģiska šuve;
• skabarga;
• implants;
• injicēta pildviela;
• tetovējuma pigments;
• stikla, metāla vai cita materiāla fragments;
• reakcija pēc injekcijas vai procedūras.

Šāda granuloma var būt ciets mezgliņš, jutīgs sabiezējums vai hroniska iekaisuma zona. Ārstēšana ir atkarīga no simptomiem un iemesla. Dažreiz pietiek ar novērošanu, bet citreiz nepieciešama svešķermeņa izņemšana, pretiekaisuma terapija vai ķirurģiska ārstēšana.

Ko nozīmē granuloma biopsijā?

Biopsija ir audu parauga paņemšana un izmeklēšana mikroskopā. Ja histoloģijas atbildē minēta granuloma vai granulomatozs iekaisums, tas nozīmē, ka patologs audos redzējis noteiktu iekaisuma reakcijas veidu.

Histoloģijā var aprakstīt vairākus granulomu tipus:

• kazeoza granuloma - ar audu nekrozi centrā; biežāk liek domāt par noteiktām infekcijām, piemēram, tuberkulozi, bet nav vērtējama izolēti;
• nekazeoza granuloma - bez šādas nekrozes; var būt sarkoidozes, svešķermeņa reakcijas un citu stāvokļu gadījumā;
• nekrobiotiska granuloma - saistīta ar kolagēna bojājumu, piemēram, granuloma annulare gadījumā;
• supuratīva granuloma - ar strutainu iekaisuma komponentu; var būt noteiktu infekciju gadījumā;
• svešķermeņa granuloma - ar reakciju ap materiālu, ko organisms nespēj noārdīt.

Svarīgi: granulomas tips palīdz ārstam domāt par iespējamo cēloni, bet ne vienmēr viens pats nosaka galīgo diagnozi.

Kā ārsts diagnosticē granulomu?

Diagnostika atkarīga no tā, kur granuloma atrodas un kādi ir simptomi.

Kad nepieciešama biopsija?

Biopsija var būt nepieciešama, ja:

• diagnoze nav skaidra;
• veidojums strauji aug;
• ādas veidojums asiņo, čūlo vai izskatās netipiski;
• attēldiagnostikā atradne nav droši izskaidrojama;
• jāizslēdz infekcija, audzējs vai cita slimība;
• ārstēšana nedod gaidīto rezultātu;
• ir aizdomas par sarkoidozi, Krona slimību vai citu sistēmisku slimību.

Kā ārstē granulomu?

Granulomas ārstēšana nav vienāda visiem. Parasti ārstē cēloni, nevis tikai pašu granulomu.

Antibiotikas palīdz tikai tad, ja ir bakteriāla infekcija vai ārsts tās nozīmē konkrēta iemesla dēļ. Tās nav universāla granulomas ārstēšana.

Kad ar granulomu jāvēršas pie ārsta?

Steidzami jāvēršas pie ārsta, ja ir:

Plānveida konsultācija nepieciešama, ja:

Kā atšķirt granulomu no citām slimībām?

Ko nevajadzētu darīt pašrocīgi?

Nevajadzētu:

• izspiest vai durt ādas veidojumu;
• pašrocīgi griezt vai dedzināt mezglu;
• lietot antibiotikas bez ārsta norādījuma;
• atlikt zobārsta vizīti, ja ir zoba saknes granuloma;
• ārstēt asiņojošu ādas veidojumu tikai ar mājas līdzekļiem;
• pieņemt, ka plaušu granuloma vienmēr ir nekaitīga bez ārsta izvērtējuma;
• paļauties tikai uz attēliem internetā.

Kā sagatavoties ārsta vizītei?

Pirms vizītes noder sagatavot:

• kad granuloma vai veidojums pirmo reizi pamanīts;
• vai tas mainās;
• vai ir sāpes, drudzis, klepus, elpas trūkums, svara zudums;
• vai ir zoba sāpes, smaganu pietūkums vai fistula;
• iepriekšējos rentgenus, CT, biopsijas vai analīžu rezultātus;
• lietoto medikamentu sarakstu;
• informāciju par operācijām, injekcijām, implantiem, tetovējumiem, traumām;
• ceļojumu, tuberkulozes kontakta vai sēnīšu infekciju riska vēsturi, ja tāda ir.

Jautājumi ārstam:

• Kas, visticamāk, izraisījis granulomu?
• Vai tā jānovēro vai jāārstē?
• Vai nepieciešama biopsija?
• Vai jāizslēdz infekcija?
• Vai nepieciešams cits speciālists?
• Kad jāveic kontroles izmeklējums?
• Kādi simptomi būtu satraucoši?

Biežākie mīti par granulomu

Kopsavilkums

Granuloma ir organisma imūnās sistēmas reakcija, nevis viena konkrēta slimība. Tā parasti nav vēzis, bet tās nozīme var būt ļoti atšķirīga - no senas, nekaitīgas atradnes līdz infekcijas, zoba iekaisuma, sarkoidozes, Krona slimības vai citas pamatslimības pazīmei.

Drošākais risinājums ir vērtēt granulomu kopā ar ārstu, īpaši, ja ir simptomi, veidojums mainās vai izmeklējumā aprakstīta jauna atradne. Ārstēšana vienmēr jāpielāgo cēlonim.

Medicīniskā atruna

Šī informācija ir paredzēta izglītojošiem nolūkiem un neaizvieto ārsta konsultāciju, diagnostiku vai ārstēšanu. Granulomas nozīme ir atkarīga no tās cēloņa, atrašanās vietas un pacienta kopējā veselības stāvokļa. Ja ir sāpes, drudzis, pietūkums, elpas trūkums, ilgstošs klepus, asiņojošs vai strauji augošs ādas veidojums, zoba sāpes, sejas pietūkums vai citi satraucoši simptomi, jāvēršas pie ārsta. Nemēģiniet pašrocīgi ārstēt granulomu ar nepārbaudītiem līdzekļiem.

Atsauces un autoritatīvi avoti

• Cleveland Clinic: granuloma, tās atrašanās vietas, veidi, cēloņi, simptomi un ārstēšana
• Healthdirect Australia: granulomas, to veidi, diagnostika un ārstēšana
• NCBI Bookshelf / StatPearls: medicīnisks pārskats par granulomu
• Mayo Clinic: gredzenveida granulomas simptomi un cēloņi
• DermNet: piogēna granuloma, klīniskās pazīmes un ārstēšanas iespējas
• Amerikas Dermatoloģijas akadēmija: gredzenveida granulomas diagnostika un ārstēšana
• Primārās aprūpes dermatoloģijas biedrība: gredzenveida granulomas klīniskā informācija
• NCBI MedGen: periapikāla granuloma jeb zoba saknes gala granuloma
• MSD rokasgrāmatas profesionālais izdevums: sarkoidoze un granulomatozs iekaisums
• Actas Dermo-Sifiliográficas: granulomas dermatopatoloģijā un galvenās diagnozes

Satura autors

Dermatoloģe Dr. med. Dace Buile