Lentigo simplex

Lentigo simplex jeb parastais pigmentplankums ir labdabīgs pigmentēts ādas vai gļotādas plankums. Tas parasti ir plakans, apaļš vai ovāls, ar gaiši brūnu, tumši brūnu vai reizēm gandrīz melnu krāsu. Visbiežāk tas parādās bērnībā vai jaunībā un atšķirībā no saules pigmentplankumiem nav tieši saistīts ar saules iedarbību.

Vairumā gadījumu lentigo simplex nav bīstams un nav ādas vēzis. Tomēr jebkurš jauns, mainīgs, asimetrisks, daudzkrāsains, niezošs, asiņojošs vai strauji augošs pigmentēts veidojums ir jāpārbauda pie dermatologa, jo melanoma un citi ādas audzēji dažkārt var līdzināties labdabīgiem pigmentplankumiem.

Attēlā redzams lentigo simplex jeb parastais pigmentplankums - plakans, labdabīgs, vienmērīgi pigmentēts ādas plankums.

Kas ir lentigo simplex?

Lentigo simplex ir viens no lentigo veidiem. Ar vārdu “lentigo” dermatoloģijā apzīmē norobežotu pigmentētu plankumu, kurā ir palielināts melanīna daudzums un melanocītu aktivitāte. Melanocīti ir šūnas, kas veido melanīnu - pigmentu, kas piešķir ādai, matiem un acīm krāsu.

Lentigo simplex bieži sauc arī par simple lentigo vai juvenile lentigo, jo tas var parādīties bērnībā vai jaunībā. Latviski pacientam saprotamākais apzīmējums ir parastais pigmentplankums, tomēr medicīniski “pigmentplankums” ir plašāks vārds: tas var nozīmēt gan lentigo simplex, gan saules lentigo, melasmu, postinflammatorisku hiperpigmentāciju vai citu pigmentācijas izmaiņu.

Kā izskatās lentigo simplex?

Tipisks lentigo simplex ir:

• plakans plankums jeb makula;
• apaļš vai ovāls;
• parasti dažu milimetru līdz aptuveni 1-1,5 cm diametrā;
• vienmērīgā gaiši brūnā, tumši brūnā vai melnā krāsā;
• ar gludām vai viegli neregulārām, bet skaidri norobežotām malām;
• ar virsmu, kas parasti ir gluda, bet reizēm var šķist nedaudz sausa;
• bez sāpēm, niezes vai asiņošanas.

Lentigo simplex var būt viens, bet var būt arī vairāki plankumi. Tas var atrasties uz ķermeņa, ekstremitātēm, sejas, lūpām, mutes gļotādas, citām gļotādām un ļoti reti arī uz acs konjunktīvas. Ja pigmentēti plankumi ir ļoti daudzi, parādās pēkšņi vai ir kopā ar citiem simptomiem, nepieciešama dermatologa izvērtēšana, jo retos gadījumos daudzskaitlīgi lentigines var būt saistīti ar iedzimtiem sindromiem.

Kāpēc rodas lentigo simplex?

Precīzs lentigo simplex cēlonis ne vienmēr ir zināms. Tas rodas lokālu pigmenta šūnu un melanīna izmaiņu dēļ, bet parasti nav tieši saistīts ar saules starojumu. Tas ir būtiski, jo daudzi cilvēki jebkuru brūnu plankumu uzskata par “saules plankumu”, lai gan lentigo simplex un saules lentigo nav viens un tas pats.

Lentigo simplex var parādīties arī cilvēkiem, kuriem nav izteiktas saules bojātas ādas. Dažos avotos minēts, ka daudz lentigines biežāk redz cilvēkiem ar gaišu ādu vai rudiem matiem, tomēr atsevišķs stabils lentigo simplex parasti neliecina par iekšēju slimību. Plašāka pārbaude nepieciešama tad, ja plankumu ir ļoti daudz, tie parādās agrā vecumā neparastās vietās vai ir saistīti ar citām pazīmēm, piemēram, attīstības, gremošanas trakta, endokrīnām, acu vai sirds problēmām.

Vai lentigo simplex ir bīstams?

Pats lentigo simplex ir labdabīgs un nav ādas vēzis. Tas parasti neizraisa sāpes, iekaisumu vai vispārējus veselības traucējumus. Tomēr svarīgi ir nepaļauties tikai uz pašdiagnozi, jo pēc izskata labdabīgi pigmentplankumi, dzimumzīmes, saules lentigo, lentigo maligna un melanoma var pārklāties.

Drošākais princips ir vienkāršs: stabils, gadiem nemainīgs, vienkrāsains un simetrisks plankums parasti ir mazāk satraucošs, bet jauns vai mainīgs plankums ir jāparāda ārstam.

Lentigo simplex bērniem un pieaugušajiem

Lentigo simplex var būt jau kopš dzimšanas, bet biežāk tas parādās bērnībā vai jaunībā. Bērnam viens vai daži stabili pigmentplankumi parasti nav iemesls panikai, taču tos ir vērts parādīt dermatologam, ja tie mainās, kļūst ļoti tumši, asiņo, strauji palielinās vai parādās lielā skaitā.

Pieaugušajiem jauns pigmentēts veidojums vienmēr jāvērtē uzmanīgāk. Ne katrs jauns brūns plankums nozīmē vēzi, bet pieaugušā vecumā īpaši svarīgi ir izslēgt melanomu, lentigo maligna, pigmentētu aktīnisku keratozi vai citus veidojumus.

Kurās ķermeņa vietās tas var parādīties?

Lentigo simplex var parādīties jebkur uz ādas vai gļotādām. Tas nav ierobežots tikai ar saules skartām vietām. Tas var būt uz rumpja, rokām, kājām, sejas, lūpām, mutes gļotādas vai citās zonās. Medicīniskos avotos kā iespējama, bet reta lokalizācija minēta arī konjunktīva - plānā gļotāda, kas klāj acs priekšējo virsmu un plakstiņu iekšpusi.

Ja pigmentēts plankums atrodas uz lūpām, mutes dobumā, dzimumorgānu apvidū, plaukstām, pēdām vai zem naga, to vēlams pārbaudīt pie dermatologa, jo šajās zonās vizuālā atšķiršana var būt sarežģītāka.

Lentigo simplex un vasaras raibumi - kāda ir atšķirība?

Vasaras raibumi jeb ephelides parasti ir mazi, gaiši brūni plankumi, kas kļūst izteiktāki saules ietekmē un bieži ziemā kļūst gaišāki. Tie biežāk sastopami cilvēkiem ar gaišu ādu, gaišiem vai rudiem matiem.

Lentigo simplex parasti ir tumšāks, retāks, skaidrāk norobežots un nemainās tik izteikti atkarībā no sezonas. Tas nav klasisks saules izraisīts plankums.

Attēlā salīdzināti dažādi labdabīgi pigmentācijas veidi: lentigo simplex, vasaras raibumi un saules lentigo jeb saules pigmentplankumi.

Lentigo simplex un saules lentigo - kāda ir atšķirība?

Saules lentigo jeb solar lentigo ir pigmentplankums, kas rodas ilgstošas ultravioletā starojuma ietekmes dēļ. To bieži sauc par vecuma plankumu vai saules plankumu, un tas bieži tiek apspriests arī ādas novecošanās kontekstā. Tas visbiežāk parādās uz sejas, roku virspusēm, pleciem, dekoltē un apakšstilbiem.

Lentigo simplex parasti rodas agrākā vecumā un nav tieši UV starojuma izraisīts. Tomēr praksē šos veidus reizēm var būt grūti atšķirt tikai pēc skata, tāpēc dermatologs var izmantot dermatoskopiju.

Lentigo simplex un dzimumzīme - kāda ir atšķirība?

Dzimumzīme jeb melanocītisks nēvuss ir melanocītu sakopojums. Tā var būt plakana, pacelta, gaiša, tumša, apaļa vai neregulāra. Lentigo simplex ir plakans pigmentēts plankums, nevis tipiska melanocītu ligzdu veidota dzimumzīme.

Pacientam praktiski svarīgākais ir nevis pašam noteikt precīzu diagnozi, bet pamanīt izmaiņas. Ja veidojums aug, mainās, kļūst daudzkrāsains, asiņo vai atšķiras no pārējiem ādas veidojumiem, nepieciešama dermatologa konsultācija un bieži arī dzimumzīmju pārbaude.

Pigmentplankums vai melanoma - kad jāuzmanās?

Melanoma ir ļaundabīgs ādas audzējs, kas var būt brūns, melns, sarkanīgs, rozā, zilgans vai daudzkrāsains. Tā var rasties no esošas dzimumzīmes vai parādīties kā jauns veidojums. Daļa melanomu sākumā var izskatīties kā šķietami nevainīgs pigmentplankums.

Pie dermatologa jāvēršas, ja:

• plankums strauji palielinās;
• mainās krāsa, forma vai virsma;
• tas kļūst asimetrisks;
• robežas kļūst izplūdušas, robainas vai nevienmērīgas;
• vienā veidojumā redzamas vairākas krāsas;
• tas sāk niezēt, sāpēt, asiņot vai krevelēties;
• tas ir jauns un atšķiras no pārējiem veidojumiem uz ādas;
• tas atrodas zem naga, uz plaukstas, pēdas, lūpas vai gļotādas un mainās.

ABCDE pazīmes vienkāršā valodā

ABCDE princips palīdz laikus pamanīt veidojumus, kas jāparāda dermatologam:

• A - asimetrija: viena puse nav līdzīga otrai;
• B - robežas: malas ir robainas, izplūdušas vai slikti norobežotas;
• C - krāsa: vienā plankumā ir vairākas krāsas vai netipiski tumši laukumi;
• D - diametrs: veidojums ir lielāks par aptuveni 6 mm, lai gan melanoma var būt arī mazāka;
• E - evolūcija: veidojums mainās izmērā, formā, krāsā, augstumā vai simptomos.

Svarīga ir arī “neglītā pīlēna” pazīme: viens veidojums izskatās citādi nekā pārējie konkrētā cilvēka ādas veidojumi.

Attēlā redzami piemēri pazīmēm, kuru gadījumā pigmentēts ādas veidojums būtu jāpārbauda pie dermatologa: asimetrija, neregulāras malas, vairākas krāsas, izmaiņas vai krevelēšanās.

Kā dermatologs diagnosticē pigmentplankumu?

Dermatologs izvērtē pigmentplankuma izskatu, izmēru, krāsu, simetriju, malas, izmaiņas laikā, pacienta vecumu, ādas tipu, saules iedarbību, ģimenes anamnēzi, iepriekšējus ādas audzējus un citus riska faktorus.

Parasti pārbaude ietver ādas apskati un dermatoskopiju. Dermatoskopija ir izmeklējums ar speciālu palielinošu ierīci, kas ļauj ārstam redzēt pigmenta struktūru dziļāk un precīzāk nekā ar neapbruņotu aci. Tipiska lentigo simplex dermatoskopiska pazīme var būt simetrisks, vienmērīgs pigmenta tīkls, kas beidzas samērā strauji pie plankuma malas. Tas palīdz ārstam atšķirt lentigo simplex no daļas melanocītisku nēvusu, kuros pigments mēdz pakāpeniskāk izplūst uz malu. Ja ir vairāki veidojumi vai paaugstināts melanomas risks, var ieteikt ādas veidojumu fotokartēšanu un atkārtotu novērošanu.

Attēlā redzama pigmentplankuma pārbaude ar dermatoskopu - palielinošu ierīci, kas palīdz dermatologam precīzāk izvērtēt pigmentēta veidojuma struktūru.

Kad nepieciešama biopsija vai histoloģija?

Ja dermatologam pēc apskates vai dermatoskopijas ir šaubas, veidojumu var izgriezt vai paņemt audu paraugu histoloģiskai izmeklēšanai. Histoloģija nozīmē audu pārbaudi mikroskopā, un tā ir drošākais veids, kā atšķirt labdabīgu veidojumu no ļaundabīga.

Mikroskopiski lentigo parasti raksturīgs palielināts melanīna daudzums un melanocītu skaita pieaugums epidermas bazālajā slānī. Atšķirībā no daudziem melanocītiskiem nēvusiem melanocīti parasti neveido izteiktas “ligzdas”. Pacientam šī detaļa nav jāatceras, bet tā palīdz saprast, kāpēc histoloģija var precizēt diagnozi, ja ārsta apskatē tā nav pilnīgi skaidra.

Aizdomīgu pigmentētu veidojumu nevajadzētu vispirms kosmētiski balināt, dedzināt vai apstrādāt ar lāzeru bez dermatologa izvērtējuma, jo tas var apgrūtināt diagnostiku un aizkavēt pareizu ārstēšanu.

Vai lentigo simplex jāārstē?

Ja lentigo simplex ir stabils, labdabīgs un nerada kosmētiskas sūdzības, ārstēšana parasti nav nepieciešama. To var vienkārši novērot. Daži plankumi laika gaitā var kļūt gaišāki, bet citi saglabājas gadiem.

Ārstēšanu vai noņemšanu apsver tad, ja diagnoze ir skaidra un cilvēkam plankums traucē estētiski vai atrodas vietā, kur to bieži traumē. Pirms jebkuras kosmētiskas procedūras svarīgi pārliecināties, ka veidojums nav aizdomīgs.

Pigmentplankumu noņemšanas iespējas

Atkarībā no veidojuma veida un lokalizācijas dermatologs var apsvērt:

• lāzerterapiju ar pigmenta lāzeriem;
• krioterapiju jeb saldēšanu;
• ķīmisko pīlingu;
• lokālus pigmentu mazinošus līdzekļus, piemēram, retinoīdus, azelaīnskābi vai hidrohinonu, ja ārsts tos uzskata par piemērotiem;
• ķirurģisku izgriešanu;
• novērošanu bez procedūras.

Ne visas metodes der visiem pigmentplankumiem. Lāzerterapija var būt piemērota atsevišķiem labdabīgiem pigmenta bojājumiem, bet nav pareizā izvēle aizdomīgam veidojumam, kuru nepieciešams nosūtīt histoloģijai. Krioterapija, pīlingi, lāzerterapija un aktīvi balinoši līdzekļi var atstāt gaišākus plankumus jeb hipopigmentāciju, tumšākus plankumus jeb hiperpigmentāciju, kairinājumu vai rētas, īpaši tumšākas ādas gadījumā. Tāpēc procedūras jāplāno individuāli.

Kādas diagnozes var līdzināties lentigo simplex?

Lentigo simplex diferenciāldiagnoze ir plaša. Līdzīgi var izskatīties vasaras raibumi, saules lentigo, dzimumzīmes, café-au-lait plankumi, melasma, postinflammatoriska hiperpigmentācija, seborejiska keratoze, nevus spilus, pigmentēta bazālo šūnu karcinoma, lentigo maligna un melanoma.

Ja plankums ir ne tikai pigmentēts, bet arī zvīņojas, niez vai iekaist, ārsts var vērtēt arī citas ādas slimības, piemēram, psoriāzi, ekzēmu vai alerģisku ādas reakciju.

Daļa no šiem veidojumiem ir pilnīgi labdabīgi, bet daļa prasa ātrāku diagnostiku vai ārstēšanu. Tieši tāpēc raksta galvenais drošības princips ir nemēģināt pašam nosaukt katru brūnu plankumu par lentigo simplex, ja tas ir jauns, netipisks vai mainīgs.

Ko nevajadzētu darīt pašrocīgi?

Nevajadzētu pašam griezt, dedzināt, kasīt, traumēt vai agresīvi balināt pigmentplankumu. Nav droši lietot skābes, “kārpu šķīdumus”, tautas līdzekļus vai internetā pirktus balinošus līdzekļus uz aizdomīga pigmentēta veidojuma. Ja plankums ir melanoma vai cita veida ādas audzējs, šāda rīcība var aizkavēt diagnozi.

Arī balinoši krēmi nav universāla lentigo simplex ārstēšana. Daļa līdzekļu var kairināt ādu, izraisīt postinflammatorisku hiperpigmentāciju vai maskēt izmaiņas. Pirms aktīvas pigmenta korekcijas vēlams dermatologa vērtējums.

Kad jāvēršas pie dermatologa?

Dermatologa konsultācija ieteicama, ja:

• pigmentplankums ir jauns pieaugušā vecumā;
• tas mainās;
• tas atšķiras no pārējiem veidojumiem;
• ir personīga vai ģimenes melanomas anamnēze;
• ir daudz dzimumzīmju vai netipiskas dzimumzīmes;
• veidojums ir uz lūpām, gļotādas, plaukstām, pēdām vai zem naga;
• cilvēks vēlas pigmentplankumu noņemt kosmētiski.

Kad vizīti nevajadzētu atlikt?

Vizīti nevajadzētu atlikt, ja pigmentēts veidojums asiņo bez traumas, strauji aug, sāp, niez, čūlo, krevelējas, kļūst daudzkrāsains, izteikti asimetrisks vai strauji maina formu. Īpaši uzmanīgi jāvērtē jauns aizdomīgs veidojums pēc 30 gadu vecuma.

Kā sagatavoties dermatologa vizītei?

Pirms vizītes vēlams pierakstīt:

• kad plankums parādījās;
• vai tas mainījies;
• vai ir nieze, sāpes, asiņošana vai kreveles;
• vai plankums ticis traumēts vai apstrādāts ar krēmiem;
• vai ģimenē bijusi melanoma vai ādas vēzis;
• vai pašam iepriekš bijuši ādas audzēji;
• vai ir bieži saules apdegumi vai solārija lietošana.

Uz vizīti nevajadzētu uzklāt sedzošu kosmētiku uz pārbaudāmās zonas. Ja ir vecas fotogrāfijas, kur plankums redzams, tās var palīdzēt novērtēt izmaiņas laikā.

Biežākie mīti par lentigo simplex

Kopsavilkums

Lentigo simplex jeb parastais pigmentplankums parasti ir labdabīgs, plakans, vienmērīgi pigmentēts ādas vai gļotādas plankums. Tas bieži rodas bērnībā vai jaunībā un nav tieši saistīts ar sauli. Galvenā praktiskā atziņa pacientam: lentigo simplex parasti nav bīstams, bet pigmentētu veidojumu nevajadzētu pašam diagnosticēt pēc interneta apraksta. Ja plankums ir jauns, mainās, asiņo, niez, sāp, kļūst asimetrisks vai daudzkrāsains, nepieciešama dermatologa pārbaude.

Medicīniskā atruna

Šai informācijai ir informatīvs raksturs; tā neaizvieto dermatologa konsultāciju, diagnostiku vai ārstēšanu. Pigmentētu ādas veidojumu precīza izvērtēšana ir atkarīga no veidojuma izskata, izmaiņām laikā, dermatoskopijas atradnes un pacienta riska faktoriem. Ja pigmentplankums strauji mainās, asiņo, sāp, niez, kļūst asimetrisks, daudzkrāsains vai parādās kā jauns aizdomīgs veidojums, jāvēršas pie dermatologa. Nemēģiniet pašrocīgi griezt, dedzināt vai agresīvi balināt aizdomīgus pigmentētus veidojumus.

Atsauces un autoritatīvi avoti

• DermNet NZ: medicīniska informācija par lentigo simplex
• DermNet NZ: pārskats par lentigo un tā veidiem
• DermNet NZ: saules lentigo jeb saules pigmentplankumi
• Skinsight: pacientu informācija par lentigo simplex
• Primary Care Dermatology Society: klīniskās rekomendācijas par lentigo
• Dr. Magnus Lynch: lentigo simplex diferenciāldiagnozes
• Amerikas Dermatoloģijas akadēmija: melanomas ABCDE pazīmes
• Ādas vēža fonds: melanomas brīdinājuma pazīmes
• MSD rokasgrāmata ārstiem: hiperpigmentācijas traucējumi
• MSD rokasgrāmata ārstiem: melanoma
• NCBI MeSH: medicīniskā terminoloģija par lentigo
• PubMed: biomedicīnisko publikāciju datubāze
• Slimību profilakses un kontroles centrs: Latvijas sabiedrības veselības informācija
• Latvijas Republikas Veselības ministrija: veselības nozares informācija

Satura autors

Dermatoloģe Dr. med. Dace Buile