Melasma

Melasma ir iegūts ādas pigmentācijas traucējums, kas visbiežāk izpaužas kā simetriski brūngani, pelēcīgi brūni vai tumšāki plankumi uz sejas. Tā nav ādas vēzis, infekcija vai alerģija, tomēr melasma var būt ilgstoša, atkārtoties un būtiski ietekmēt pašsajūtu. Melasmas ārstēšanas mērķis parasti ir nevis vienreizēja “pilnīga izārstēšana”, bet gan pigmentācijas kontrole, plankumu mazināšana un atkārtošanās riska samazināšana.

Kas ir melasma?

Melasma ir hroniska hiperpigmentācija, kurā ādas pigmentu veidojošās šūnas — melanocīti — kļūst pārlieku aktīvas un noteiktās ādas vietās veido vairāk melanīna. Melanīns ir pigments, kas piešķir ādai krāsu un palīdz to aizsargāt no ultravioletā starojuma.

Melasmas gadījumā pigments uzkrājas nevienmērīgi. Tāpēc uz ādas redzami brūni, pelēkbrūni vai tumšāki plankumi. Visbiežāk melasma veidojas uz sejas: pieres, vaigiem, deguna, zoda, žokļa līnijas un virs augšlūpas.

Melasma pati par sevi nav ļaundabīgs ādas audzējs. Tomēr ne katrs brūns plankums uz sejas ir melasma. Ja pigmentēts plankums mainās, kļūst asimetrisks, asiņo, čūlo, niez, sāp vai izskatās atšķirīgi no citiem ādas veidojumiem, nepieciešama dermatologa apskate.

Kāpēc melasmu sauc arī par hloazmu jeb grūtniecības masku?

Melasmu dažkārt sauc par hloazmu. Ja pigmentācija parādās grūtniecības laikā, to mēdz dēvēt par “grūtniecības masku”, jo plankumi bieži izvietojas simetriski uz sejas centrālās daļas.

Grūtniecības laikā mainās estrogēna un progesterona līmenis, un šīs hormonālās izmaiņas var pastiprināt melanocītu aktivitāti. Ja tam pievienojas saules iedarbība, redzamā gaisma vai ģenētiska nosliece, melasma var kļūt izteiktāka.

Dažām sievietēm melasma pēc dzemdībām mazinās, bet citām tā saglabājas ilgāk vai atkārtojas. Grūtniecības un zīdīšanas laikā ārstēšana jāizvēlas īpaši piesardzīgi, jo vairāki pigmentu mazinoši līdzekļi šajā periodā nav piemēroti.

Kā izskatās melasma uz sejas?

Melasma parasti izskatās kā plakani, neregulāras formas, bet bieži simetriski pigmentācijas laukumi. Tie var būt gaiši brūni, tumši brūni, pelēcīgi brūni vai zilganpelēki.

Attēlā redzams, ka melasma var izskatīties atšķirīgi dažādos ādas toņos: uz gaišākas ādas tā biežāk ir gaiši vai vidēji brūna, bet uz tumšākas ādas pigmentācija var būt izteiktāka, tumšāka vai pelēcīgāka.

Biežākās lokalizācijas:

• vaigi;
• piere;
• virs augšlūpas;
• deguna muguriņa;
• zods;
• žokļa līnija.

Uz gaišas ādas melasma biežāk redzama kā gaiši vai vidēji brūni plankumi. Uz tumšākas ādas tā var būt tumši brūna, pelēcīga vai kontrastaināka. Melasma parasti neniez, nesāp, neasiņo un neveido kreveles.

Kāpēc veidojas melasma?

Melasmas attīstībā parasti iesaistīti vairāki faktori vienlaikus. Tā nav sliktas higiēnas pazīme, infekcija vai alerģija. Biežākie ierosinātāji ir saule, redzamā gaisma, hormoni, ģenētiska nosliece, ādas fototips, kairinājums un reizēm arī medikamenti vai kosmētikas līdzekļi.

Saules, redzamās gaismas un solārija nozīme

Saule ir viens no svarīgākajiem melasmas pastiprinātājiem. UVA un UVB starojums stimulē melanīna veidošanos, tāpēc melasma bieži kļūst tumšāka vasarā, pēc sauļošanās vai pēc intensīvas uzturēšanās ārā.

Svarīga ir arī redzamā gaisma, īpaši saules redzamā gaisma un īsviļņu zilā gaisma. Cilvēkiem ar tumšāku ādas fototipu tā var veicināt noturīgāku pigmentāciju. Tāpēc melasmas gadījumā bieži iesaka tonētu saules aizsargkrēmu ar dzelzs oksīdiem, jo tas palīdz labāk aizsargāt pret redzamās gaismas ietekmi nekā caurspīdīgs SPF.

Nav pārliecinošu pierādījumu, ka ikdienas telefonu vai datoru ekrāni paši par sevi būtiski pasliktinātu melasmu. Lielākais praktiskais uzsvars joprojām ir uz sauli, solārija nelietošanu un ikdienas fotoprotekciju.

Solārijs nav droša alternatīva saulei. Tas var pastiprināt pigmentāciju un traucēt melasmas ārstēšanas rezultātiem.

Vai melasma ir bīstama?

Tipiska melasma nav bīstama un nepārvēršas par ādas vēzi. Tā nav infekcioza un nav lipīga. Tomēr pigmentēti plankumi var līdzināties citām ādas slimībām un veidojumiem, arī tādiem, kam nepieciešama dermatologa izvērtēšana.

Dermatologa konsultācija nepieciešama, ja plankums:

• strauji aug;
• maina krāsu;
• kļūst asimetrisks;
• tam ir neregulāras robežas;
• kļūst daudzkrāsains;
• asiņo vai čūlo;
• niez, sāp vai kļūst jutīgs;
• kļūst pacelts;
• atšķiras no pārējiem ādas veidojumiem;
• parādās kā jauns netipisks plankums pieaugušā vecumā.

Šādos gadījumos svarīgi nepaļauties uz pašdiagnostiku.

Kā atšķirt melasmu no citiem pigmentācijas plankumiem?

Attēlā salīdzināta tipiska difūza sejas pigmentācija, kas var atbilst melasmai, ar tumšāku un neregulārāku pigmentētu veidojumu. Ja plankums mainās, kļūst asimetrisks, daudzkrāsains, asiņo, čūlo, sāp vai niez, tas jāparāda dermatologam.

Īpaši svarīgi ir atšķirt melasmu no lentigo maligna un melanomas, jo šie stāvokļi var izskatīties kā nevienmērīgs pigmentēts plankums.

Kā ārsts diagnosticē melasmu?

Dermatologs melasmu bieži var atpazīt pēc klīniskā izskata, izvietojuma un anamnēzes. Vizītes laikā ārsts izvērtē:

• pigmentācijas simetriju;
• krāsu un robežas;
• vai plankums ir plakans vai pacelts;
• saules paradumus;
• grūtniecību vai hormonālu terapiju;
• kontracepcijas lietošanu;
• iepriekš lietotos krēmus un procedūras;
• iespējamu ādas kairinājumu.

Dermatoskopija palīdz apskatīt pigmentāciju ar palielinājumu. Wood lampa dažkārt var palīdzēt izvērtēt pigmenta dziļumu, bet tā nav vienmēr nepieciešama un ne vienmēr sniedz pilnīgi drošu atbildi. Biopsija melasmas gadījumā parasti nav vajadzīga, bet to var veikt, ja diagnoze nav skaidra vai ir aizdomas par citu ādas slimību.

Vai melasma var pāriet pati no sevis?

Dažos gadījumos melasma var mazināties pati, īpaši ja tā parādījusies grūtniecības laikā vai pēc konkrēta hormonāla ierosinātāja. Tomēr bieži melasma ir hroniska un atkārtojas.

Tā var kļūt gaišāka ziemā un tumšāka vasarā. Arī pēc veiksmīgas ārstēšanas pigmentācija var atgriezties, ja āda atkārtoti tiek pakļauta saulei, redzamajai gaismai, solārijam vai kairinošām procedūrām.

Kā ārstē melasmu?

Melasmas ārstēšana parasti ir pakāpeniska. Pirmais solis ir ikdienas fotoprotekcija. Bez tās krēmi un procedūras bieži dod nepilnīgus vai īslaicīgus rezultātus.

Ārstēšanas mērķi:

• mazināt pārmērīgu pigmenta veidošanos;
• izlīdzināt ādas toni;
• pasargāt ādu no atkārtotas pigmentācijas;
• samazināt recidīva risku;
• izvairīties no kairinājuma un pēciekaisuma hiperpigmentācijas.

Krēmi un aktīvās vielas pret melasmu

Lokālie līdzekļi var palīdzēt mazināt pigmentāciju, bet rezultāti parasti rodas pakāpeniski vairāku nedēļu vai mēnešu laikā.

Biežāk izmantotās aktīvās vielas:

• azelaīnskābe;
• hidrohinons;
• retinoīdi, piemēram, tretinoīns;
• C vitamīns;
• niacinamīds;
• cisteamīns;
• traneksāmskābe lokālās formās;
• dermatologa nozīmētas kombinētas formulas.

Hidrohinons var būt efektīvs, bet tas jālieto tikai ārsta norādījumos un ierobežotu laiku. Nepareiza vai ilgstoša lietošana var izraisīt kairinājumu, pēciekaisuma hiperpigmentāciju un retos gadījumos eksogēnu ochronosis — noturīgu zilganpelēku pigmentāciju.

Jāizvairās no nezināmas izcelsmes “balinošiem” krēmiem, īpaši iegādātiem ārpus uzticamiem kanāliem. Tie var saturēt neatbilstošas hidrohinona devas, spēcīgus kortikosteroīdus vai citas vielas, kas var bojāt ādu.

Traneksāmskābe melasmas ārstēšanā

Traneksāmskābe tiek izmantota melasmas ārstēšanā dažādās formās — lokāli, procedūru kombinācijās vai atsevišķos gadījumos iekšķīgi. Tā var palīdzēt daļai pacientu, bet nav piemērota visiem.

Perorālu traneksāmskābi drīkst apsvērt tikai ārsta uzraudzībā. Pirms tās lietošanas jāizvērtē trombozes risks, asins recēšanas traucējumi, sirds un asinsvadu slimības, grūtniecība, zīdīšana, smēķēšana un estrogēnu saturošas kontracepcijas lietošana.

Lāzerterapija, IPL un ķīmiskais pīlings

Melasmas gadījumā procedūras jāizvēlas piesardzīgi. Atšķirībā no atsevišķiem saules pigmentplankumiem melasma ir hroniska un tendēta atkārtoties. Pārlieku agresīva procedūra var radīt iekaisumu un pastiprināt pigmentāciju.

Iespējamie riski:

• ādas kairinājums;
• apdegums;
• pēciekaisuma hiperpigmentācija;
• hipopigmentācija;
• nevienmērīgs rezultāts;
• recidīvs;
• rētas risks, ja procedūra veikta neatbilstoši.

Tumšākas ādas fototipiem procedūru risks ir lielāks, tāpēc ārstēšanu vēlams plānot pie speciālista ar pieredzi pigmentācijas traucējumu ārstēšanā.

SPF un tonēts saules aizsargkrēms melasmas gadījumā

Saules aizsardzība ir melasmas kontroles pamats. Ieteicams plaša spektra SPF 30 vai SPF 50, kas aizsargā pret UVA un UVB starojumu. Melasmas gadījumā bieži priekšroka dodama SPF 50.

Attēlā parādīta ikdienas fotoprotekcija melasmas gadījumā: tonēta saules aizsargkrēma uzklāšana, kā arī papildu aizsardzība ar cepuri un saulesbrillēm.

Praktiski ieteikumi:

• lietot SPF katru dienu, arī mākoņainā laikā;
• uzklāt pietiekamu daudzumu;
• atjaunot ik pēc 2–3 stundām, ja uzturaties ārā;
• atjaunot pēc svīšanas, peldēšanās vai sejas noslaucīšanas;
• izvēlēties tonētu SPF ar dzelzs oksīdiem, ja ir melasma;
• lietot cepuri ar platām malām;
• izvairīties no tiešas saules dienas vidū;
• nelietot solāriju.

SPF var palīdzēt novērst melasmas pasliktināšanos un jaunu pigmentācijas plankumu veidošanos. Esošos plankumus SPF viens pats ne vienmēr izbalina, bet bez tā ārstēšana parasti ir mazāk efektīva.

Psiholoģiskā ietekme un dzīves kvalitāte

Melasma nav bīstama dzīvībai, taču tā var būt emocionāli smaga. Pigmentācija uz sejas ir redzama ikdienā, un cilvēki bieži izjūt pašapziņas kritumu, satraukumu, vēlmi slēpt ādu ar kosmētiku vai izvairīties no sociālām situācijām.

Šī ietekme ir reāla, un to nevajadzētu noniecināt kā “tikai kosmētisku problēmu”. Dermatologa uzdevums ir ne tikai izslēgt bīstamus ādas veidojumus, bet arī palīdzēt izvēlēties drošu, reālistisku un ilgtermiņā uzturamu ārstēšanas plānu.

Ko nevajadzētu darīt, ja ir melasma?

Melasmas gadījumā nevajadzētu:

• balināt ādu ar citronu, sodu, skābēm vai citiem mājas līdzekļiem;
• lietot recepšu medikamentus bez ārsta norādījuma;
• pirkt nezināmas izcelsmes balinošus krēmus;
• pārāk bieži lietot skrubjus, pīlingus vai skābes;
• veikt agresīvas procedūras bez diagnozes;
• apmeklēt solāriju;
• paļauties tikai uz kosmētiku bez SPF;
• turpināt līdzekļus, kas dedzina, kož vai ilgstoši kairina ādu.

Ādas kairinājums var pasliktināt hiperpigmentāciju. Melasmas aprūpē bieži labāk strādā maiga, konsekventa un ilgtermiņa pieeja.

Kā samazināt melasmas atkārtošanās risku?

Melasmas atkārtošanos ne vienmēr iespējams pilnībā novērst, bet risku var samazināt.

Svarīgākie soļi:

• ikdienā lietot plaša spektra SPF;
• izvēlēties tonētu SPF ar dzelzs oksīdiem;
• izvairīties no solārija;
• lietot maigu ādas kopšanu;
• samazināt ādas kairinājumu;
• uzturošo terapiju saskaņot ar dermatologu;
• vasarā pastiprināt fotoprotekciju;
• fotografēt pigmentāciju, lai sekotu izmaiņām;
• savlaicīgi pārbaudīt netipiskus plankumus.

Kā sagatavoties dermatologa vizītei?

Pirms vizītes noder sagatavot:

• kad pigmentācija parādījās;
• vai tā mainās vasarā un ziemā;
• vai bijusi grūtniecība;
• vai lietojat hormonālo kontracepciju vai hormonu terapiju;
• kādus krēmus un procedūras esat izmēģinājis;
• kādu SPF lietojat;
• vai plankumi niez, sāp, asiņo vai mainās;
• vai ģimenē ir līdzīgas pigmentācijas problēmas.

Ja iespējams, paņemiet līdzi agrākas fotogrāfijas. Tās palīdz izvērtēt pigmentācijas izmaiņas laikā.

Biežākie mīti par melasmu

Vai melasma ir tikai grūtniecēm?

Nē. Grūtniecība ir biežs ierosinātājs, bet melasma var būt arī bez grūtniecības.

Vai melasma nozīmē ādas vēzi?

Nē. Melasma nav ādas vēzis, bet netipiski pigmentēti veidojumi jāpārbauda.

Vai melasma var pārvērsties par melanomu?

Tipiska melasma nepārvēršas par melanomu. Tomēr melanoma var līdzināties pigmentētam plankumam.

Vai melasma vienmēr pazūd pēc dzemdībām?

Nē. Dažām sievietēm tā mazinās, citām saglabājas.

Vai pietiek ar parastu SPF?

Ne vienmēr. Melasmas gadījumā bieži noder tonēts SPF ar dzelzs oksīdiem.

Vai hidrohinons ir drošs visiem?

Nē. Tas jālieto tikai ārsta uzraudzībā.

Vai C vitamīns viens pats izārstē melasmu?

Nē. Tas var palīdzēt kā papildlīdzeklis, bet parasti nav pietiekams viens pats.

Vai lāzers vienmēr palīdz melasmai?

Nē. Lāzers var palīdzēt daļai pacientu, bet var arī pasliktināt pigmentāciju.

Vai tumšākai ādai ārstēšana ir riskantāka?

Dažām procedūrām jā, jo lielāks ir pēciekaisuma hiperpigmentācijas risks.

Vai SPF nepieciešams arī ziemā?

Jā. UVA un redzamā gaisma var būt nozīmīga visu gadu.

Kopsavilkums

Melasma ir bieži sastopams, parasti labdabīgs, bet hronisks pigmentācijas traucējums. Tā visbiežāk skar seju un ir saistīta ar UV starojumu, redzamo gaismu, hormoniem, grūtniecību, ģenētiku un ādas fototipu. Melasma nav vēzis, infekcija vai alerģija, taču ne katrs brūns plankums ir melasma. Droša pieeja sākas ar pareizu diagnozi. Ārstēšana parasti prasa pacietību, ikdienas SPF, tonētu fotoprotekciju un dermatologa pielāgotu plānu.

Medicīniskā atruna

Šai informācijai ir informatīvs raksturs; tā neaizvieto dermatologa konsultāciju, diagnostiku vai ārstēšanu. Jebkurš jauns, mainīgs, asiņojošs, čūlojošs, sāpīgs, niezošs, asimetrisks vai daudzkrāsains pigmentēts veidojums jāparāda dermatologam. Nemēģiniet pašrocīgi balināt vai ārstēt pigmentācijas plankumus ar nepārbaudītiem līdzekļiem, recepšu medikamentiem bez ārsta norādījuma vai agresīvām procedūrām.

Atsauces un autoritatīvi avoti

• DermNet: medicīniska informācija par melasmu, tās cēloņiem, diagnostiku un ārstēšanu
• NCBI Bookshelf, StatPearls: pārskats par melasmas diagnostiku, riska faktoriem un ārstēšanu
• Lielbritānijas Dermatologu asociācija: pacientu informācija par melasmu
• Primary Care Dermatology Society: pacientu informācija par melasmu un pašaprūpi
• Amerikas Dermatoloģijas akadēmija: melasmas pārskats pacientiem
• Amerikas Dermatoloģijas akadēmija: melasmas cēloņi un riska faktori
• Amerikas Dermatoloģijas akadēmija: melasmas diagnostika un ārstēšana
• Amerikas Dermatoloģijas akadēmija: melasmas pašaprūpe un saules aizsardzība
• Cleveland Clinic: pacientu informācija par melasmu
• Amerikas Dzemdību speciālistu un ginekologu koledža: ādas izmaiņas grūtniecības laikā

Satura autors

Dermatoloģe Dr. med. Dace Buile