Pilārās cistas

Pilārā cista jeb trihilemmālā cista ir parasti labdabīgs, lēni augošs ādas vai zemādas mezgliņš, kas veidojas no matu folikula struktūrām. Visbiežāk tā atrodas galvas matainajā daļā, tāpēc cilvēks to nereti pamana mazgājot, ķemmējot vai aizskarot matus.

Svarīgi: pilārā cista galvas ādā nav “cista smadzenēs”, nav arahnoidāla cista un nav galvaskausa iekšējs veidojums. Tā ir ādas vai zemādas cista zem matiem. Ja cilvēks meklē “cista galvā”, šie stāvokļi var sajaukties, tāpēc jānošķir, vai runa ir par sataustāmu bumbuli galvas ādā vai par cistu, kas atrasta galvas smadzeņu izmeklējumā.

Lielākā daļa pilāro cistu nav bīstamas un ilgstoši nerada sūdzības. Tomēr ne katrs bumbulis galvas ādā ir pilārā cista. Ja veidojums strauji aug, kļūst sāpīgs, apsārtis, karsts, ciets, nekustīgs, asiņo, čūlo vai nav skaidrs, kas tas ir, tas jāparāda ārstam.

Kas ir pilārā jeb trihilemmālā cista?

Pilārā cista un trihilemmālā cista nozīmē vienu un to pašu. Nosaukums “trihilemmāla” norāda uz tās izcelsmi no matu folikula ārējās saknes maksts, bet ikdienā biežāk lieto īsāku nosaukumu – pilārā cista.

Tā ir ādas un zemādas cista, nevis iekšējo orgānu cista. Tā veidojas galvas ādā vai zemādā, nevis smadzenēs, galvaskausā vai citos iekšējos audos. Cistas sieniņa jeb kapsula norobežo keratīna saturu – blīvu olbaltumvielu materiālu, kas saistīts ar ādas, matu un nagu šūnām.

Vienkārši sakot: pilārā cista ir neliels, ar kapsulu norobežots “maisiņš” zem ādas, kas pildīts ar keratīnu un visbiežāk rodas vietās, kur ir daudz matu folikulu.

Kāpēc pilārās cistas visbiežāk rodas galvas ādā?

Galvas matainajā daļā ir ļoti daudz matu folikulu. Matu folikuls ir struktūra ādā, no kuras aug mats. Tam ir vairākas daļas, tostarp ārējā matu saknes maksts – šūnu slānis, kas piedalās mata augšanas struktūras veidošanā.

Pilārā cista veidojas tad, ja šajā zonā šūnas un keratīns sāk uzkrāties norobežotā kapsulā. Tāpēc pilārās cistas visbiežāk redz tieši galvas matainajā daļā, lai gan retāk tās var rasties arī citās ar matiem klātās ķermeņa vietās.

Termins “trihilemmāla keratinizācija” nozīmē, ka cistas saturs veidojas līdzīgi kā matu folikula ārējās saknes maksts šūnas pārvēršas keratīna materiālā. Pacientam svarīgākais ir saprast, ka tas nav netīrums, strutas vai tauki, bet blīvs keratīna saturs cistas kapsulā.

Kā izskatās un jūtama pilārā cista?

Pilārā cista galvas ādā parasti ir gluds, apaļš vai ovāls, stingrs, kustīgs zemādas mezgliņš. Āda virs tā bieži ir nemainīta, un cista parasti nesāp, ja nav iekaisuma, plīsuma vai infekcijas.

Cilvēks pilāro cistu bieži pamana nevis spogulī, bet ar roku: mazgājot matus, ķemmējot, žāvējot vai nejauši aizskarot galvas ādu. Pacienti to mēdz aprakstīt kā “cietu bumbuli zem matiem”, “bumbuli galvas ādā”, “zemādas cistu uz galvas” vai “cietu pumpu galvā zem ādas”.

Mazas cistas var būt zirņa lielumā, bet dažas ar laiku kļūst lielākas un traucē ķemmēšanu, frizūras veidošanu, galvassegas nēsāšanu vai gulēšanu uz attiecīgās vietas.

Vai pilārās cistas var būt vairākas?

Jā, pilārās cistas var būt vairākas. Daļai cilvēku galvas ādā ir viens mezgliņš, bet citiem – vairāki līdzīgi mezgliņi dažādās galvas matainās daļas vietās.

Vairākas pilārās cistas biežāk liek domāt par ģimenisku noslieci, īpaši, ja līdzīgi veidojumi bijuši vecākiem, brāļiem, māsām vai citiem tuviem radiniekiem. Vairākas cistas pašas par sevi vēl nenozīmē ļaundabīgu slimību, tomēr katru jaunu, augošu vai atšķirīgu veidojumu ir vērts izvērtēt pie ārsta.

Vai pilārās cistas ir iedzimtas?

Pilārās cistas var būt sporādiskas, proti, rodas bez skaidras ģimenes vēstures. Tomēr daļai cilvēku pastāv ģimeniska nosliece. Medicīnas literatūrā aprakstīti gadījumi, kuros pilārās cistas pārmantojas autosomāli dominantā veidā – tas nozīmē, ka nosliece var tikt nodota ģimenē no paaudzes paaudzē.

Ja ģimenē vairākiem cilvēkiem ir bijušas cistas galvas ādā, tas var izskaidrot, kāpēc arī jums tās parādās. Tas nenozīmē, ka katra cista noteikti būs jānoņem, bet tas nozīmē, ka jāpievērš uzmanība to skaitam, augšanai un izmaiņām.

Vai pilārās cistas biežāk sastopamas sievietēm?

Dažos medicīnas avotos norādīts, ka pilārās cistas biežāk novēro sievietēm un pieaugušā vecumā. Tomēr tās var parādīties arī vīriešiem, jaunākiem cilvēkiem un retāk bērniem.

Dzimums un vecums vien nav pietiekami, lai noteiktu diagnozi. Svarīgāk ir, kā veidojums izskatās, kā tas aug, vai ir sāpes, iekaisums, kustīgums, vai ir līdzīgi veidojumi ģimenē un vai nav pazīmju, kas liecina par citu diagnozi.

Pilārā cista vai epidermālā cista: kā atšķirt?

Pilārās un epidermālās cistas ir līdzīgas, jo abas ir ādas vai zemādas cistas ar keratīna saturu. Tomēr tās nav viens un tas pats.

Praksē pilāro un epidermālo cistu ne vienmēr var pilnīgi droši atšķirt tikai pēc izskata. Abas var būt gludi zemādas mezgliņi, un galīgo apstiprinājumu bieži dod histoloģiska izmeklēšana pēc noņemšanas.

Padziļinātu skaidrojumu par epidermālajām cistām skatīt rakstā Epidermālās cistas.

Vai pilārā cista ir ateroma vai tauku cista?

Ikdienas valodā cilvēki zemādas cistas bieži sauc par “ateromu” vai “tauku cistu”. Tomēr šie nosaukumi var būt neprecīzi. Daudzas tā sauktās “tauku cistas” patiesībā nav tauku dziedzera cistas, bet epidermālās vai pilārās cistas, kuru saturs ir keratīns.

Ja bumbulis atrodas galvas matainajā daļā, ir stingrs, gluds, lēni augošs un bez redzama centrālā punkta, ārsts var domāt par pilāru cistu. Ja ir centrāls punkts un veidojums atrodas citā ķermeņa zonā, biežāk iespējama epidermālā cista. Tomēr precīzāko diagnozi nosaka ārsta apskate un, ja veidojums tiek noņemts, histoloģija.

Pilārā cista vai arahnoidāla cista: kāpēc tās nedrīkst jaukt?

Arahnoidāla cista ir ar smadzeņu šķidrumu pildīts dobums smadzeņu vai muguras smadzeņu apvalku rajonā. To diagnosticē ar attēldiagnostiku, piemēram, magnētisko rezonansi vai datortomogrāfiju, un ar to nodarbojas neiroloģijas vai neiroķirurģijas speciālisti.

Pilārā cista ir pavisam cita diagnoze. Tā ir sataustāms ādas vai zemādas mezgliņš galvas matainajā daļā, kas veidojas no matu folikula struktūrām. Tā nav smadzeņu cista un parasti nerada neiroloģiskus simptomus.

Ja “cista galvā” atrasta MR vai DT izmeklējumā, tas nav šī raksta temats. Ja zem matiem sataustāms bumbulis galvas ādā, tad viens no iespējamiem skaidrojumiem ir pilārā cista.

Pilārā cista vai lipoma, limfmezgls, abscess: kad jāuzmanās?

Ne katrs bumbulis galvas ādā ir cista. Zem ādas var būt arī lipoma, palielināts limfmezgls, abscess, furunkuls, dermoidāla cista, pilomatriksoma vai retāk aizdomīgs ādas audzējs.

Īpaši svarīgi: jebkurš jauns vai mainīgs pigmentēts veidojums galvas ādā jāparāda dermatologam. Galvas ādas pigmentētus veidojumus pašam novērtēt ir grūti, jo tos sedz mati.

Plašāku pārskatu par ādas un zemādas cistu tipiem skatīt rakstā Ādas un zemādas cistas.

Vai pilārā cista ir bīstama?

Parasta pilārā cista parasti nav bīstama. Tā nav lipīga, nav saistīta ar sliktu higiēnu un lielākoties nav dzīvībai bīstama. Daļa pilāro cistu gadiem paliek stabilas un nerada medicīniskas problēmas.

Tomēr pilārā cista var kļūt problemātiska, ja tā:

• palielinās;
• tiek regulāri traumēta ar ķemmi, skuvekli vai galvassegu;
• sāp vai spiež;
• iekaist;
• plīst;
• inficējas;
• traucē ikdienas kopšanu;
• rada kosmētisku vai psiholoģisku diskomfortu;
• izskatās netipiski vai strauji mainās.

Svarīgākais ir nevis pieņemt, ka “tas noteikti ir nekaitīgi”, bet izvērtēt, vai veidojums uzvedas kā tipiska, mierīga pilārā cista.

Vai pilārā cista var būt ļaundabīga?

Parasta pilārā cista gandrīz vienmēr ir labdabīga. Ļaundabīga pārveide ir ļoti reta. Tomēr medicīnā aprakstīts rets veidojums – proliferējošs trihilemmāls audzējs, kas var attīstīties no trihilemmālas cistas tipa struktūrām vai līdzināties pilārai cistai.

Tāpēc īpaši jāizvērtē cistas, kas:

• strauji aug;
• kļūst lielas īsā laikā;
• maina formu;
• čūlo vai asiņo;
• kļūst cietas un nekustīgas;
• atkārtoti iekaist;
• atgriežas pēc noņemšanas;
• izskatās citādi nekā pārējās cistas;
• izraisa pastāvīgas sāpes vai spiediena sajūtu.

Šādos gadījumos ārsts var ieteikt noņemšanu un histoloģisku izmeklēšanu, lai audus pārbaudītu mikroskopiski.

Kas ir proliferējošs trihilemmāls audzējs?

Proliferējošs trihilemmāls audzējs ir rets ādas veidojums, kas histoloģiski saistīts ar trihilemmālu jeb pilāru struktūru. Tas nav tas pats, kas parasta pilārā cista.

Parasti pilārā cista aug lēni un ir mierīgs, norobežots mezgliņš. Proliferējošs trihilemmāls audzējs var augt straujāk, kļūt lielāks, reizēm čūlot vai izskatīties netipiski. Lielākā daļa šādu audzēju ir labdabīgi vai lokāli ierobežoti, tomēr reti aprakstītas arī ļaundabīgas formas.

Pacientam nav pašam jāatšķir šīs diagnozes. Praktiskais noteikums ir vienkāršs: strauji augošs, netipisks, čūlojošs, asiņojošs vai atkārtoti iekaisis bumbulis galvas ādā jāparāda ārstam.

Kad pilārā cista var iekaist, plīst vai sāpēt?

Neiekaisusi pilārā cista parasti nesāp. Sāpes biežāk parādās tad, ja cista:

• tiek traumēta;
• tiek spiesta vai durta;
• plīst zem ādas;
• iekaist;
• inficējas;
• atrodas vietā, kur uz to regulāri ir spiediens;
• ir kļuvusi liela un nospiež apkārtējos audus.

Ja cistas kapsula plīst, keratīna saturs var nonākt apkārtējos audos un izraisīt iekaisuma reakciju. Tad veidojums var kļūt sāpīgs, jutīgs, pietūcis un apsārtis. Ja pievienojas infekcija, var parādīties strutas, karstums, izteiktas sāpes vai drudzis.

Ko darīt, ja cista galvas ādā kļūst sarkana vai sāpīga?

Ja bumbulis galvas ādā kļūst sarkans, sāpīgs, karsts vai pietūcis, to nevajag spiest, durt, griezt vai mēģināt iztukšot mājās.

Droša rīcība:

• Nepiespiest un nekairināt veidojumu.
• Neuzklāt kodinošus vai agresīvus līdzekļus.
• Uzturēt zonu tīru un sausu.
• Ja cista atvērusies pati, pārklāt to ar tīru pārsēju.
• Sazināties ar ģimenes ārstu, dermatologu vai ķirurgu.
• Steidzamāk meklēt palīdzību, ja ir drudzis, strutas, straujš pietūkums vai slikta pašsajūta.

Dažkārt iekaisušai vai inficētai cistai nepieciešama drenāža vai medikamentoza ārstēšana. Tomēr drenāža nav tas pats, kas pilnīga cistas noņemšana – ja kapsula paliek ādā, cista var atkārtoties.

Vai pilārā cista var ietekmēt matus?

Neliela, mierīga pilārā cista parasti neizraisa matu izkrišanu. Tomēr lielāka cista var pacelt ādu, traucēt ķemmēšanu vai radīt lokālu diskomfortu. Ja cista iekaist, plīst vai tiek traumēta, apkārtējā āda var kļūt jutīga, un mati šajā vietā var šķist retāki iekaisuma, spiediena vai ārstēšanas dēļ.

Pēc cistas noņemšanas var palikt neliela rēta. Rētas zonā mati var ataugt citādi vai neataugt pilnībā, bet tas ir atkarīgs no veidojuma izmēra, atrašanās vietas, iekaisuma, grieziena lieluma un individuālas dzīšanas. Procedūras detaļas labāk skatīt atsevišķā rakstā Cistas noņemšana.

Kā ārsts diagnosticē pilāro cistu?

Pilāro cistu ārsts bieži var atpazīt pēc apskates un taustes. Tiek vērtēts:

• kur veidojums atrodas;
• cik tas ir liels;
• vai tas ir kustīgs;
• vai tas ir sāpīgs;
• vai ir centrālā atvere;
• vai āda virs tā ir mainīta;
• vai ir iekaisums;
• vai ir vairākas cistas;
• vai ģimenē bijuši līdzīgi veidojumi;
• cik ātri veidojums aug.

Ja aina ir tipiska – gluds, stingrs, lēni augošs, kustīgs mezgliņš galvas matainajā daļā bez iekaisuma pazīmēm -, papildu izmeklējumi ne vienmēr ir vajadzīgi.

Kad nepieciešama ultrasonogrāfija, biopsija vai histoloģija?

Papildu izmeklēšana var būt vajadzīga, ja diagnoze nav skaidra vai ir netipiskas pazīmes.

Izņemtu cistu bieži nosūta histoloģiskai izmeklēšanai, īpaši, ja tā bijusi strauji augoša, netipiska, atkārtota, iekaisusi vai klīniski neskaidra.

Kā ārstē pilārās cistas?

Pilārās cistas ārstēšana atkarīga no simptomiem, izmēra, iekaisuma un pacienta vajadzībām.

Ja cista ir maza, nesāpīga, lēni aug un netraucē, to var novērot. Ja tā palielinās, traucē, tiek traumēta vai rada diskomfortu, var apsvērt ķirurģisku noņemšanu.

Ja cista ir iekaisusi vai inficēta, ārsts vispirms var ārstēt iekaisumu. Dažkārt nepieciešama drenāža, īpaši, ja ir strutu uzkrājums. Antibiotikas var būt vajadzīgas, ja ir bakteriālas infekcijas pazīmes, taču antibiotikas vienas pašas parasti neizņem cistas kapsulu un tāpēc neatrisina cistu kā struktūru.

Pilnīgai ārstēšanai, ja cista traucē vai atkārtojas, parasti nepieciešama cistas izņemšana kopā ar kapsulu.

Kad pilārā cista jānoņem?

Pilārā cista nav jānoņem tikai tāpēc, ka tā pastāv. Noņemšanu parasti apsver, ja cista:

• aug;
• kļūst sāpīga;
• atkārtoti iekaist;
• plīst;
• traucē ķemmēt vai mazgāt matus;
• tiek regulāri traumēta;
• rada izteiktu kosmētisku diskomfortu;
• ir liela;
• ir netipiska;
• nav skaidri diagnosticējama;
• jānosūta histoloģiskai pārbaudei;
• atgriežas pēc iepriekšējas ārstēšanas.

Bieži cistu ērtāk noņemt laikā, kad tā nav iekaisusi. Iekaisuma laikā audi ir jutīgāki, kapsulu var būt grūtāk izņemt pilnībā un dzīšana var būt sarežģītāka. Tāpēc, ja cista atkārtoti traucē, labāk negaidīt nākamo iekaisumu, bet savlaicīgi apspriest plānotu noņemšanu ar ārstu.

Vai pirms pilārās cistas noņemšanas jāskuj mati?

Ne vienmēr. Tas atkarīgs no cistas lieluma, atrašanās vietas, matu biezuma, izvēlētās ķirurģiskās pieejas un ārsta taktikas. Dažos gadījumos pietiek atbrīvot nelielu procedūras zonu, citos var būt vajadzīga neliela matu noskūšana ap grieziena vietu.

Par anestēziju, šuvēm, dzīšanu, rētu, matu skūšanu un pēcprocedūras aprūpi detalizētāk jāskatās rakstā Cistas noņemšana.

Vai pilārā cista pēc noņemšanas var atgriezties?

Jā, pilārā cista var atkārtoties. Recidīva risks ir lielāks, ja kapsula nav izņemta pilnībā, ja cista iepriekš bijusi plīsusi vai iekaisusi, vai ja cilvēkam ir nosliece uz vairāku pilāro cistu veidošanos.

Dažreiz pēc vienas cistas noņemšanas tajā pašā vai citā galvas ādas vietā ar laiku parādās jauna cista. Tas nenozīmē, ka iepriekšējā procedūra noteikti veikta nepareizi – cilvēkiem ar ģimenisku noslieci var veidoties jauni mezgliņi.

Ko nedrīkst darīt mājās?

Pilāro cistu nevajag spiest, durt, griezt, skrāpēt, dedzināt vai mēģināt iztukšot pašam. Tas var izraisīt:

• cistas plīsumu zem ādas;
• iekaisumu;
• bakteriālu infekciju;
• strutu veidošanos;
• sāpes un pietūkumu;
• rētas;
• grūtāku turpmāku noņemšanu;
• diagnozes aizkavēšanu, ja veidojums nav cista.

Nav pierādījumu, ka pilāro cistu droši likvidē spirta kompreses, citrons, soda, zobu pasta, ābolu etiķis, kodinoši līdzekļi vai “izvilkšanas” ziedes. Šādas metodes var apdedzināt ādu, kairināt galvas ādu un pasliktināt stāvokli.

Kad noteikti jāvēršas pie ārsta?

Pie ārsta jāvēršas, ja pilārā cista vai tai līdzīgs bumbulis galvas ādā:

• strauji aug;
• kļūst ciets un nekustīgs;
• kļūst sāpīgs, karsts, apsārtis vai pietūcis;
• izdala strutas, asinis vai nepatīkamu šķidrumu;
• atkārtoti iekaist;
• traucē ķemmēt vai mazgāt matus;
• tiek regulāri traumēts;
• ir kopā ar drudzi vai sliktu pašsajūtu;
• parādās bērnam, grūtniecei, senioram vai cilvēkam ar novājinātu imunitāti;
• maina formu, virsmu vai krāsu;
• asiņo, čūlo vai nedzīst;
• strauji palielinās pēc ilgstoši stabila perioda;
• nav skaidrs, vai tas tiešām ir pilārā cista.

Jebkurš jauns vai mainīgs pigmentēts ādas veidojums galvas ādā jāparāda dermatologam.

Pilārās cistas bērniem, grūtniecēm un cilvēkiem ar novājinātu imunitāti

Bērniem bumbulis galvas ādā jāvērtē piesardzīgāk, jo diferenciāldiagnozē var būt iedzimti veidojumi, dermoidālas cistas, pilomatriksoma vai citi ādas un zemādas veidojumi.

Grūtniecēm ārstēšanas taktiku izvēlas individuāli. Ja cista ir mierīga un nerada problēmas, noņemšanu var atlikt. Ja tā sāp, iekaist, strauji aug vai inficējas, nepieciešama ārsta izvērtēšana.

Cilvēkiem ar novājinātu imunitāti, cukura diabētu vai hroniskām slimībām iekaisums un infekcija var noritēt smagāk. Šādā situācijā sāpīgs, sarkans vai strutains veidojums jāparāda ārstam laikus.

Biežākie mīti par pilārām cistām

Kopsavilkums

Pilārā jeb trihilemmālā cista ir labdabīga ādas un zemādas cista, kas visbiežāk rodas galvas matainajā daļā un saistīta ar matu folikula ārējās saknes maksts struktūrām. Tā parasti ir gluda, stingra, apaļa, kustīga un nesāpīga. Atšķirībā no epidermālās cistas tai parasti nav izteikta centrālā punkta.

Pilārā cista nav arahnoidāla cista un nav smadzeņu cista. Tā ir sataustāms zemādas veidojums zem matiem. Lai gan vairums pilāro cistu nav bīstamas, tās var iekaist, plīst, inficēties, augt vai traucēt ikdienā. Strauji augošs, sāpīgs, asiņojošs, čūlojošs, ciets, nekustīgs vai neizskaidrojams veidojums galvas ādā jāparāda ārstam.

Drošākais veids, kā ārstēt traucējošu pilāro cistu, ir ārsta izvērtēta noņemšana, nevis spiešana vai pašrocīga iztukšošana mājās.

Medicīniskā atruna

Šai informācijai ir informatīvs raksturs, un tā neaizvieto dermatologa konsultāciju, diagnostiku vai ārstēšanu. Jebkuri jauni, augoši, sāpīgi, asiņojoši, čūlojoši, strauji mainīgi, iekaisuši, inficēti, pigmentēti, cieti, nekustīgi vai neizskaidrojami ādas un zemādas veidojumi, tostarp galvas ādā, jāparāda ārstam. Nelietojiet recepšu medikamentus, antibiotikas, kortikosteroīdus, kodinošus līdzekļus vai pašrocīgas invazīvas metodes bez ārsta norādījuma. Bērniem, grūtniecēm, cilvēkiem ar novājinātu imunitāti, kā arī sejas, galvas, kakla vai intīmās zonas veidojumu gadījumā jāvēršas pie atbilstoša ārsta.

Atsauces un autoritatīvi avoti

• Klīvlendas klīnika: pilārās jeb trihilemmālās cistas cēloņi, pazīmes un noņemšana
• ASV Nacionālā biotehnoloģiju informācijas centra medicīnas bibliotēka (NCBI Bookshelf), StatPearls: pilārās cistas diagnostika un ārstēšana
• ASV Nacionālā biotehnoloģiju informācijas centra medicīnas bibliotēka (NCBI Bookshelf), StatPearls: ādas cistu histopatoloģiskā izvērtēšana
• DermNet: pilārās jeb trihilemmālās cistas pazīmes, izcelsme un ārstēšana
• DermNet: proliferējošs trihilemmāls veidojums un tā ārstēšana
• DermNet: ādas cistu un pseidocistu veidi
• DermNet: epidermoidās cistas pazīmes un atšķirības no pilārās cistas
• Lielbritānijas Nacionālais veselības dienests (NHS): ādas cistu pazīmes un ārstēšana

Satura autors

Dermatoloģe Dr. med. Dace Buile