Pilārā cista jeb trihilemmālā cista ir parasti labdabīgs, lēni augošs ādas vai zemādas mezgliņš, kas veidojas no matu folikula struktūrām. Visbiežāk tā atrodas galvas matainajā daļā, tāpēc cilvēks to nereti pamana mazgājot, ķemmējot vai aizskarot matus.
Svarīgi: pilārā cista galvas ādā nav “cista smadzenēs”, nav arahnoidāla cista un nav galvaskausa iekšējs veidojums. Tā ir ādas vai zemādas cista zem matiem. Ja cilvēks meklē “cista galvā”, šie stāvokļi var sajaukties, tāpēc jānošķir, vai runa ir par sataustāmu bumbuli galvas ādā vai par cistu, kas atrasta galvas smadzeņu izmeklējumā.
Lielākā daļa pilāro cistu nav bīstamas un ilgstoši nerada sūdzības. Tomēr ne katrs bumbulis galvas ādā ir pilārā cista. Ja veidojums strauji aug, kļūst sāpīgs, apsārtis, karsts, ciets, nekustīgs, asiņo, čūlo vai nav skaidrs, kas tas ir, tas jāparāda ārstam.
Pilārā cista un trihilemmālā cista nozīmē vienu un to pašu. Nosaukums “trihilemmāla” norāda uz tās izcelsmi no matu folikula ārējās saknes maksts, bet ikdienā biežāk lieto īsāku nosaukumu – pilārā cista.
Tā ir ādas un zemādas cista, nevis iekšējo orgānu cista. Tā veidojas galvas ādā vai zemādā, nevis smadzenēs, galvaskausā vai citos iekšējos audos. Cistas sieniņa jeb kapsula norobežo keratīna saturu – blīvu olbaltumvielu materiālu, kas saistīts ar ādas, matu un nagu šūnām.
Vienkārši sakot: pilārā cista ir neliels, ar kapsulu norobežots “maisiņš” zem ādas, kas pildīts ar keratīnu un visbiežāk rodas vietās, kur ir daudz matu folikulu.
Galvas matainajā daļā ir ļoti daudz matu folikulu. Matu folikuls ir struktūra ādā, no kuras aug mats. Tam ir vairākas daļas, tostarp ārējā matu saknes maksts – šūnu slānis, kas piedalās mata augšanas struktūras veidošanā.
Pilārā cista veidojas tad, ja šajā zonā šūnas un keratīns sāk uzkrāties norobežotā kapsulā. Tāpēc pilārās cistas visbiežāk redz tieši galvas matainajā daļā, lai gan retāk tās var rasties arī citās ar matiem klātās ķermeņa vietās.
Termins “trihilemmāla keratinizācija” nozīmē, ka cistas saturs veidojas līdzīgi kā matu folikula ārējās saknes maksts šūnas pārvēršas keratīna materiālā. Pacientam svarīgākais ir saprast, ka tas nav netīrums, strutas vai tauki, bet blīvs keratīna saturs cistas kapsulā.

Pilārā cista galvas ādā parasti ir gluds, apaļš vai ovāls, stingrs, kustīgs zemādas mezgliņš. Āda virs tā bieži ir nemainīta, un cista parasti nesāp, ja nav iekaisuma, plīsuma vai infekcijas.

| Pazīme | Raksturīgi pilārai cistai |
|---|---|
| Forma | Apaļa vai ovāla |
| Virsma | Gluda |
| Konsistence | Stingra, elastīgi cieta |
| Kustīgums | Parasti kustīga zem ādas |
| Ādas krāsa | Bieži nemainīta |
| Sāpes | Parasti nesāpīga, ja nav iekaisuma |
| Augšana | Lēna, mēnešu vai gadu laikā |
| Centrālais punkts | Parasti nav izteiktas atveres |
Cilvēks pilāro cistu bieži pamana nevis spogulī, bet ar roku: mazgājot matus, ķemmējot, žāvējot vai nejauši aizskarot galvas ādu. Pacienti to mēdz aprakstīt kā “cietu bumbuli zem matiem”, “bumbuli galvas ādā”, “zemādas cistu uz galvas” vai “cietu pumpu galvā zem ādas”.
Mazas cistas var būt zirņa lielumā, bet dažas ar laiku kļūst lielākas un traucē ķemmēšanu, frizūras veidošanu, galvassegas nēsāšanu vai gulēšanu uz attiecīgās vietas.
Jā, pilārās cistas var būt vairākas. Daļai cilvēku galvas ādā ir viens mezgliņš, bet citiem – vairāki līdzīgi mezgliņi dažādās galvas matainās daļas vietās.
Vairākas pilārās cistas biežāk liek domāt par ģimenisku noslieci, īpaši, ja līdzīgi veidojumi bijuši vecākiem, brāļiem, māsām vai citiem tuviem radiniekiem. Vairākas cistas pašas par sevi vēl nenozīmē ļaundabīgu slimību, tomēr katru jaunu, augošu vai atšķirīgu veidojumu ir vērts izvērtēt pie ārsta.
Pilārās cistas var būt sporādiskas, proti, rodas bez skaidras ģimenes vēstures. Tomēr daļai cilvēku pastāv ģimeniska nosliece. Medicīnas literatūrā aprakstīti gadījumi, kuros pilārās cistas pārmantojas autosomāli dominantā veidā – tas nozīmē, ka nosliece var tikt nodota ģimenē no paaudzes paaudzē.
Ja ģimenē vairākiem cilvēkiem ir bijušas cistas galvas ādā, tas var izskaidrot, kāpēc arī jums tās parādās. Tas nenozīmē, ka katra cista noteikti būs jānoņem, bet tas nozīmē, ka jāpievērš uzmanība to skaitam, augšanai un izmaiņām.
Dažos medicīnas avotos norādīts, ka pilārās cistas biežāk novēro sievietēm un pieaugušā vecumā. Tomēr tās var parādīties arī vīriešiem, jaunākiem cilvēkiem un retāk bērniem.
Dzimums un vecums vien nav pietiekami, lai noteiktu diagnozi. Svarīgāk ir, kā veidojums izskatās, kā tas aug, vai ir sāpes, iekaisums, kustīgums, vai ir līdzīgi veidojumi ģimenē un vai nav pazīmju, kas liecina par citu diagnozi.
Pilārās un epidermālās cistas ir līdzīgas, jo abas ir ādas vai zemādas cistas ar keratīna saturu. Tomēr tās nav viens un tas pats.
| Pazīme | Pilārā cista | Epidermālā cista |
|---|---|---|
| Biežākā vieta | Galvas matainā daļa | Seja, kakls, mugura, krūtis, citas zonas |
| Izcelsme | Matu folikula ārējās saknes maksts | Epidermas vai folikula virsējās daļas šūnas |
| Centrālais punkts | Parasti nav | Bieži var būt punctum |
| Saturs | Blīvāks keratīns | Biezs keratīna saturs, reizēm ar nepatīkamu smaku |
| Cistu skaits | Nereti vairākas | Bieži viena, bet var būt vairākas |
| Ģimeniska nosliece | Iespējama | Parasti mazāk raksturīga |
| Drošs apstiprinājums | Histoloģija pēc noņemšanas | Histoloģija pēc noņemšanas |
Praksē pilāro un epidermālo cistu ne vienmēr var pilnīgi droši atšķirt tikai pēc izskata. Abas var būt gludi zemādas mezgliņi, un galīgo apstiprinājumu bieži dod histoloģiska izmeklēšana pēc noņemšanas.
Padziļinātu skaidrojumu par epidermālajām cistām skatīt rakstā Epidermālās cistas.
Ikdienas valodā cilvēki zemādas cistas bieži sauc par “ateromu” vai “tauku cistu”. Tomēr šie nosaukumi var būt neprecīzi. Daudzas tā sauktās “tauku cistas” patiesībā nav tauku dziedzera cistas, bet epidermālās vai pilārās cistas, kuru saturs ir keratīns.
Ja bumbulis atrodas galvas matainajā daļā, ir stingrs, gluds, lēni augošs un bez redzama centrālā punkta, ārsts var domāt par pilāru cistu. Ja ir centrāls punkts un veidojums atrodas citā ķermeņa zonā, biežāk iespējama epidermālā cista. Tomēr precīzāko diagnozi nosaka ārsta apskate un, ja veidojums tiek noņemts, histoloģija.
Arahnoidāla cista ir ar smadzeņu šķidrumu pildīts dobums smadzeņu vai muguras smadzeņu apvalku rajonā. To diagnosticē ar attēldiagnostiku, piemēram, magnētisko rezonansi vai datortomogrāfiju, un ar to nodarbojas neiroloģijas vai neiroķirurģijas speciālisti.
Pilārā cista ir pavisam cita diagnoze. Tā ir sataustāms ādas vai zemādas mezgliņš galvas matainajā daļā, kas veidojas no matu folikula struktūrām. Tā nav smadzeņu cista un parasti nerada neiroloģiskus simptomus.
Ja “cista galvā” atrasta MR vai DT izmeklējumā, tas nav šī raksta temats. Ja zem matiem sataustāms bumbulis galvas ādā, tad viens no iespējamiem skaidrojumiem ir pilārā cista.
Ne katrs bumbulis galvas ādā ir cista. Zem ādas var būt arī lipoma, palielināts limfmezgls, abscess, furunkuls, dermoidāla cista, pilomatriksoma vai retāk aizdomīgs ādas audzējs.
| Veidojums | Kas parasti raksturīgs |
|---|---|
| Pilārā cista | Gluds, stingrs, kustīgs mezgliņš galvas ādā, parasti bez centrālas atveres |
| Lipoma | Mīkstāks, gumijots, lēni augošs taukaudu veidojums |
| Limfmezgls | Biežāk atrodas tipiskās limfmezglu zonās, var būt saistīts ar infekciju |
| Abscess | Sāpīgs, apsārtis, karsts, pietūcis, var būt strutas |
| Furunkuls | Iekaisīgs, sāpīgs ādas bojājums ap matu folikulu |
| Dermoidāla cista | Var būt iedzimta, biežāk noteiktās galvas un sejas zonās |
| Pilomatriksoma | Cietāks veidojums, biežāk bērniem un jauniešiem, var kalcificēties |
| Ādas audzējs | Var augt, čūlot, asiņot, mainīt virsmu vai kļūt nekustīgs |
Īpaši svarīgi: jebkurš jauns vai mainīgs pigmentēts veidojums galvas ādā jāparāda dermatologam. Galvas ādas pigmentētus veidojumus pašam novērtēt ir grūti, jo tos sedz mati.
Plašāku pārskatu par ādas un zemādas cistu tipiem skatīt rakstā Ādas un zemādas cistas.
Parasta pilārā cista parasti nav bīstama. Tā nav lipīga, nav saistīta ar sliktu higiēnu un lielākoties nav dzīvībai bīstama. Daļa pilāro cistu gadiem paliek stabilas un nerada medicīniskas problēmas.
Tomēr pilārā cista var kļūt problemātiska, ja tā:
Svarīgākais ir nevis pieņemt, ka “tas noteikti ir nekaitīgi”, bet izvērtēt, vai veidojums uzvedas kā tipiska, mierīga pilārā cista.
Parasta pilārā cista gandrīz vienmēr ir labdabīga. Ļaundabīga pārveide ir ļoti reta. Tomēr medicīnā aprakstīts rets veidojums – proliferējošs trihilemmāls audzējs, kas var attīstīties no trihilemmālas cistas tipa struktūrām vai līdzināties pilārai cistai.
Tāpēc īpaši jāizvērtē cistas, kas:
Šādos gadījumos ārsts var ieteikt noņemšanu un histoloģisku izmeklēšanu, lai audus pārbaudītu mikroskopiski.
Proliferējošs trihilemmāls audzējs ir rets ādas veidojums, kas histoloģiski saistīts ar trihilemmālu jeb pilāru struktūru. Tas nav tas pats, kas parasta pilārā cista.
Parasti pilārā cista aug lēni un ir mierīgs, norobežots mezgliņš. Proliferējošs trihilemmāls audzējs var augt straujāk, kļūt lielāks, reizēm čūlot vai izskatīties netipiski. Lielākā daļa šādu audzēju ir labdabīgi vai lokāli ierobežoti, tomēr reti aprakstītas arī ļaundabīgas formas.
Pacientam nav pašam jāatšķir šīs diagnozes. Praktiskais noteikums ir vienkāršs: strauji augošs, netipisks, čūlojošs, asiņojošs vai atkārtoti iekaisis bumbulis galvas ādā jāparāda ārstam.
Neiekaisusi pilārā cista parasti nesāp. Sāpes biežāk parādās tad, ja cista:
Ja cistas kapsula plīst, keratīna saturs var nonākt apkārtējos audos un izraisīt iekaisuma reakciju. Tad veidojums var kļūt sāpīgs, jutīgs, pietūcis un apsārtis. Ja pievienojas infekcija, var parādīties strutas, karstums, izteiktas sāpes vai drudzis.
Ja bumbulis galvas ādā kļūst sarkans, sāpīgs, karsts vai pietūcis, to nevajag spiest, durt, griezt vai mēģināt iztukšot mājās.
Droša rīcība:
Dažkārt iekaisušai vai inficētai cistai nepieciešama drenāža vai medikamentoza ārstēšana. Tomēr drenāža nav tas pats, kas pilnīga cistas noņemšana – ja kapsula paliek ādā, cista var atkārtoties.
Neliela, mierīga pilārā cista parasti neizraisa matu izkrišanu. Tomēr lielāka cista var pacelt ādu, traucēt ķemmēšanu vai radīt lokālu diskomfortu. Ja cista iekaist, plīst vai tiek traumēta, apkārtējā āda var kļūt jutīga, un mati šajā vietā var šķist retāki iekaisuma, spiediena vai ārstēšanas dēļ.
Pēc cistas noņemšanas var palikt neliela rēta. Rētas zonā mati var ataugt citādi vai neataugt pilnībā, bet tas ir atkarīgs no veidojuma izmēra, atrašanās vietas, iekaisuma, grieziena lieluma un individuālas dzīšanas. Procedūras detaļas labāk skatīt atsevišķā rakstā Cistas noņemšana.
Pilāro cistu ārsts bieži var atpazīt pēc apskates un taustes. Tiek vērtēts:
Ja aina ir tipiska – gluds, stingrs, lēni augošs, kustīgs mezgliņš galvas matainajā daļā bez iekaisuma pazīmēm -, papildu izmeklējumi ne vienmēr ir vajadzīgi.
Papildu izmeklēšana var būt vajadzīga, ja diagnoze nav skaidra vai ir netipiskas pazīmes.
| Izmeklējums | Kad tas var būt vajadzīgs |
|---|---|
| Ultrasonogrāfija | Ja veidojums ir dziļāks, neskaidrs, ciets, nekustīgs vai jānošķir no lipomas, limfmezgla, abscesa vai cita veidojuma |
| Dermatoskopija | Ja jāizvērtē ādas virsma, pigmentācija vai aizdomīgs ādas bojājums |
| Biopsija | Ja ir aizdomas par netipisku vai audzējveida procesu |
| Histoloģija | Pēc noņemšanas, lai mikroskopiski apstiprinātu diagnozi |
| CT vai MR | Reti, ja veidojums ir ļoti dziļš, netipisks vai saistīts ar galvas un kakla anatomiski sarežģītām zonām |
Izņemtu cistu bieži nosūta histoloģiskai izmeklēšanai, īpaši, ja tā bijusi strauji augoša, netipiska, atkārtota, iekaisusi vai klīniski neskaidra.
Pilārās cistas ārstēšana atkarīga no simptomiem, izmēra, iekaisuma un pacienta vajadzībām.
Ja cista ir maza, nesāpīga, lēni aug un netraucē, to var novērot. Ja tā palielinās, traucē, tiek traumēta vai rada diskomfortu, var apsvērt ķirurģisku noņemšanu.
Ja cista ir iekaisusi vai inficēta, ārsts vispirms var ārstēt iekaisumu. Dažkārt nepieciešama drenāža, īpaši, ja ir strutu uzkrājums. Antibiotikas var būt vajadzīgas, ja ir bakteriālas infekcijas pazīmes, taču antibiotikas vienas pašas parasti neizņem cistas kapsulu un tāpēc neatrisina cistu kā struktūru.
Pilnīgai ārstēšanai, ja cista traucē vai atkārtojas, parasti nepieciešama cistas izņemšana kopā ar kapsulu.
Pilārā cista nav jānoņem tikai tāpēc, ka tā pastāv. Noņemšanu parasti apsver, ja cista:
Bieži cistu ērtāk noņemt laikā, kad tā nav iekaisusi. Iekaisuma laikā audi ir jutīgāki, kapsulu var būt grūtāk izņemt pilnībā un dzīšana var būt sarežģītāka. Tāpēc, ja cista atkārtoti traucē, labāk negaidīt nākamo iekaisumu, bet savlaicīgi apspriest plānotu noņemšanu ar ārstu.
Ne vienmēr. Tas atkarīgs no cistas lieluma, atrašanās vietas, matu biezuma, izvēlētās ķirurģiskās pieejas un ārsta taktikas. Dažos gadījumos pietiek atbrīvot nelielu procedūras zonu, citos var būt vajadzīga neliela matu noskūšana ap grieziena vietu.
Par anestēziju, šuvēm, dzīšanu, rētu, matu skūšanu un pēcprocedūras aprūpi detalizētāk jāskatās rakstā Cistas noņemšana.
Jā, pilārā cista var atkārtoties. Recidīva risks ir lielāks, ja kapsula nav izņemta pilnībā, ja cista iepriekš bijusi plīsusi vai iekaisusi, vai ja cilvēkam ir nosliece uz vairāku pilāro cistu veidošanos.
Dažreiz pēc vienas cistas noņemšanas tajā pašā vai citā galvas ādas vietā ar laiku parādās jauna cista. Tas nenozīmē, ka iepriekšējā procedūra noteikti veikta nepareizi – cilvēkiem ar ģimenisku noslieci var veidoties jauni mezgliņi.
Pilāro cistu nevajag spiest, durt, griezt, skrāpēt, dedzināt vai mēģināt iztukšot pašam. Tas var izraisīt:
Nav pierādījumu, ka pilāro cistu droši likvidē spirta kompreses, citrons, soda, zobu pasta, ābolu etiķis, kodinoši līdzekļi vai “izvilkšanas” ziedes. Šādas metodes var apdedzināt ādu, kairināt galvas ādu un pasliktināt stāvokli.
Pie ārsta jāvēršas, ja pilārā cista vai tai līdzīgs bumbulis galvas ādā:
Jebkurš jauns vai mainīgs pigmentēts ādas veidojums galvas ādā jāparāda dermatologam.
Bērniem bumbulis galvas ādā jāvērtē piesardzīgāk, jo diferenciāldiagnozē var būt iedzimti veidojumi, dermoidālas cistas, pilomatriksoma vai citi ādas un zemādas veidojumi.
Grūtniecēm ārstēšanas taktiku izvēlas individuāli. Ja cista ir mierīga un nerada problēmas, noņemšanu var atlikt. Ja tā sāp, iekaist, strauji aug vai inficējas, nepieciešama ārsta izvērtēšana.
Cilvēkiem ar novājinātu imunitāti, cukura diabētu vai hroniskām slimībām iekaisums un infekcija var noritēt smagāk. Šādā situācijā sāpīgs, sarkans vai strutains veidojums jāparāda ārstam laikus.
| Mīts | Fakts |
|---|---|
| Pilārā cista un trihilemmālā cista ir dažādas slimības | Tie ir viena veidojuma nosaukumi |
| Pilārā cista ir tas pats, kas epidermālā cista | Tās ir līdzīgas, bet atšķirīgas cistas |
| Pilārā cista ir tas pats, kas arahnoidāla cista | Nē, arahnoidāla cista ir saistīta ar smadzeņu vai muguras smadzeņu apvalkiem |
| Bumbulis galvas ādā vienmēr ir pilārā cista | Tas var būt arī lipoma, limfmezgls, abscess, pilomatriksoma vai cits veidojums |
| Pilārā cista ir lipīga | Tā nav lipīga |
| Pilārā cista rodas sliktas higiēnas dēļ | Parasti nē; nozīme ir folikula struktūrām un ģenētiskai nosliecei |
| Pilāro cistu drīkst izspiest | Spiešana var izraisīt iekaisumu un infekciju |
| Antibiotikas izārstē pilāro cistu | Antibiotikas var ārstēt infekciju, bet neizņem kapsulu |
| Pilārā cista vienmēr jānoņem | Ne vienmēr; mierīgas cistas var novērot |
| Pilārā cista vienmēr pāriet pati | Parasti kapsula pati nepazūd |
| Pilārā cista vienmēr izraisa matu izkrišanu | Parasti nē |
| Pirms noņemšanas vienmēr jāskuj mati | Tas atkarīgs no situācijas |
| Pēc noņemšanas cista nekad neatgriežas | Recidīvs vai jaunas cistas ir iespējamas |
Pilārā jeb trihilemmālā cista ir labdabīga ādas un zemādas cista, kas visbiežāk rodas galvas matainajā daļā un saistīta ar matu folikula ārējās saknes maksts struktūrām. Tā parasti ir gluda, stingra, apaļa, kustīga un nesāpīga. Atšķirībā no epidermālās cistas tai parasti nav izteikta centrālā punkta.
Pilārā cista nav arahnoidāla cista un nav smadzeņu cista. Tā ir sataustāms zemādas veidojums zem matiem. Lai gan vairums pilāro cistu nav bīstamas, tās var iekaist, plīst, inficēties, augt vai traucēt ikdienā. Strauji augošs, sāpīgs, asiņojošs, čūlojošs, ciets, nekustīgs vai neizskaidrojams veidojums galvas ādā jāparāda ārstam.
Drošākais veids, kā ārstēt traucējošu pilāro cistu, ir ārsta izvērtēta noņemšana, nevis spiešana vai pašrocīga iztukšošana mājās.
Šai informācijai ir informatīvs raksturs, un tā neaizvieto dermatologa konsultāciju, diagnostiku vai ārstēšanu. Jebkuri jauni, augoši, sāpīgi, asiņojoši, čūlojoši, strauji mainīgi, iekaisuši, inficēti, pigmentēti, cieti, nekustīgi vai neizskaidrojami ādas un zemādas veidojumi, tostarp galvas ādā, jāparāda ārstam. Nelietojiet recepšu medikamentus, antibiotikas, kortikosteroīdus, kodinošus līdzekļus vai pašrocīgas invazīvas metodes bez ārsta norādījuma. Bērniem, grūtniecēm, cilvēkiem ar novājinātu imunitāti, kā arī sejas, galvas, kakla vai intīmās zonas veidojumu gadījumā jāvēršas pie atbilstoša ārsta.
Pilārā cista ir parasti labdabīgs ādas vai zemādas mezgliņš, kas veidojas no matu folikula ārējās saknes maksts struktūrām un satur keratīnu.
Trihilemmālā cista ir tas pats, kas pilārā cista. Tas ir medicīnisks nosaukums, kas norāda uz saistību ar matu folikula struktūrām.
Jā. Abi nosaukumi apzīmē vienu un to pašu cistas tipu.
Tās visbiežāk rodas galvas matainajā daļā, jo tur ir daudz matu folikulu, no kuru struktūrām šīs cistas veidojas.
Tā parasti ir gluda, apaļa vai ovāla, stingra, kustīga zemādas cista ar nemainītu ādas krāsu.
Parasti nē. Izteikts punkts biežāk raksturīgs epidermālajai cistai.
Ikdienā to var saukt par ateromu, bet medicīniski precīzāk ir nošķirt pilāru cistu no epidermālas cistas un citiem zemādas veidojumiem.
Parasti nē precīzā nozīmē. Pilārās cistas saturs galvenokārt ir keratīns, nevis tauki.
Nē. Pilārā cista ir ādas vai zemādas veidojums galvas ādā, bet arahnoidāla cista ir saistīta ar smadzeņu vai muguras smadzeņu apvalkiem.
Parasti nesāp. Sāpes var parādīties, ja cista iekaist, plīst, inficējas vai tiek traumēta.
Jā. Plīsuma gadījumā keratīna saturs var izraisīt iekaisumu apkārtējos audos.
Jā, īpaši pēc plīsuma, kairinājuma vai spiešanas. Tad var būt apsārtums, sāpes, karstums, pietūkums vai strutas.
Nē. Spiešana var izraisīt plīsumu, infekciju, rētas un apgrūtināt turpmāku ārstēšanu.
Parasti nē, bet strauji augošs, sāpīgs, asiņojošs, čūlojošs vai netipisks veidojums jāparāda ārstam.
Parasta pilārā cista gandrīz vienmēr ir labdabīga. Ļaundabīgas vai proliferējošas formas ir ļoti retas, bet straujas izmaiņas jāpārbauda.
Ja tā aug, sāp, iekaist, traucē, tiek traumēta, ir kosmētiski traucējoša vai diagnoze nav skaidra.
| Kvalifikācijas līmenis | Klīnikas klienti | Pirmā vizīte |
|---|---|---|
| Klīnikas vadītāja | 76 € | 80 € |
| Dr. Med. | 66.50 € | 70 € |
| Augsti kvalificēts ārsts | 57 € | 60 € |
| Ārsts | 45 € | 55 € |
Dermatoloģe Dr. Med. docente Māra Rone-KupfereUzdot jautājumu Pieteikties vizītei |
Dermatoloģe Dr. med. Dace BuileUzdot jautājumu Pieteikties vizītei |
Dermatoloģe Rezidente Lelde BriceUzdot jautājumu Pieteikties vizītei |







