Plakanšūnu karcinoma jeb ādas plakanšūnu karcinoma ir ļaundabīgs ādas audzējs, kas rodas no plakanajām ādas šūnām jeb keratinocītiem. Šīs šūnas veido ādas virsējo slāni un palīdz aizsargāt organismu no ārējās vides ietekmes. Ja šūnu DNS uzkrājas bojājumi un šūnas sāk nekontrolēti augt, var veidoties plakanšūnu karcinoma.
Plakanšūnu karcinoma pieder pie nemelanomas ādas vēža grupas. Nemelanomas ādas vēža grupā visbiežāk ietilpst bazalioma jeb bazālo šūnu karcinoma un plakanšūnu karcinoma. Plakanšūnu karcinoma nav tas pats, kas bazalioma, un nav tas pats, kas melanoma. Tā parasti ir bīstamāka par bazaliomu, jo tai ir lielāks izplatīšanās jeb metastāžu risks, īpaši tad, ja audzējs ir liels, dziļš, recidivējošs, atrodas uz lūpas, auss, galvas ādas, pirkstiem, pēdām, rētā vai hroniskā brūcē, vai ja pacientam ir novājināta imunitāte.
Plakanšūnu karcinoma visbiežāk rodas uz saules bojātas ādas: sejas, ausīm, apakšlūpas, galvas matainās daļas, kakla, plaukstu virspusēm, apakšdelmiem un citām vietām, kas dzīves laikā saņēmušas daudz ultravioletā starojuma. Tomēr tā var rasties arī hroniskās brūcēs, rētās, iekaisuma vai ilgstoša kairinājuma vietās, kā arī gļotādās, piemēram, mutes dobumā vai dzimumorgānu apvidū.
Plakanšūnu karcinoma var izskatīties kā raupjš vai zvīņains plankums, sarkans stingrs mezgls, kārpai līdzīgs veidojums, nedzīstoša čūla, krevele vai asiņojošs ādas bojājums. Tā ne vienmēr ir tumša. Bieži tā ir sārta, sarkana, ādas krāsas, dzeltenīgi kreveļaina vai zvīņaina. Svarīgi ir negaidīt, līdz veidojums kļūst ļoti liels vai izteikti sāpīgs. Ja ādas bojājums nepāriet, aug, asiņo, mitro, čūlo, veido kreveli, sāp vai kļūst jutīgs, tas jāparāda dermatologam.
Plakanšūnu karcinoma nav infekcija un nav lipīga. Ar to nevar inficēties no cita cilvēka. Tā rodas šūnu bojājumu un nekontrolētas augšanas rezultātā. Galvenais riska faktors ir ultravioletais starojums no saules un solārijiem, taču nozīme var būt arī aktīniskajai keratozei, novājinātai imunitātei, hroniskām brūcēm, rētām, noteiktām vīrusu infekcijām atsevišķās lokalizācijās, smēķēšanai un iepriekš bijušam ādas vēzim.
Kas ir plakanšūnu karcinoma?
Plakanšūnu karcinoma ir ādas vēzis, kas attīstās no keratinocītiem — šūnām, kas veido ādas virsējo slāni. Šo audzēju sauc arī par ādas plakanšūnu karcinomu, plakanšūnu vēzi vai ādas plakanšūnu vēzi.
Vārds “karcinoma” nozīmē ļaundabīgu audzēju, kas rodas no epitēlija šūnām. Ādas gadījumā epitēlijs ir ādas virsējais slānis jeb epiderma. Tāpēc plakanšūnu karcinoma ir ļaundabīgs ādas audzējs, nevis vienkārši “raupjš plankums”, “kārpa” vai “nedzīstoša krevele”.
Plakanšūnu karcinoma var būt agrīna, kad patoloģiskās šūnas atrodas tikai ādas virsējā slānī, vai invazīva, kad audzējs ieaug dziļāk ādā un apkārtējos audos. Invazīvai plakanšūnu karcinomai ir lielāks risks izplatīties limfmezglos vai citās ķermeņa daļās.
Plašāku pārskatu par dažādiem ādas vēža veidiem skatīt rakstā Ādas vēzis.
Vai plakanšūnu karcinoma ir nemelanomas ādas vēzis?
Jā. Plakanšūnu karcinoma ir viens no galvenajiem nemelanomas ādas vēža veidiem. Nemelanomas ādas vēzis nozīmē, ka audzējs nav melanoma. Biežākie nemelanomas ādas vēži ir bazalioma un plakanšūnu karcinoma.
Šis iedalījums ir svarīgs, jo melanoma, bazalioma un plakanšūnu karcinoma atšķiras pēc izcelsmes, izskata, bīstamības, diagnostikas un ārstēšanas pieejas. Melanoma biežāk saistās ar pigmenta šūnām un dzimumzīmju izmaiņām, bazalioma biežāk aug lēni un lokāli, bet plakanšūnu karcinoma bieži saistīta ar saules bojātu ādu, raupjiem vai zvīņainiem bojājumiem un augstāku izplatīšanās risku nekā bazaliomai.
Vai plakanšūnu karcinoma ir tas pats, kas bazalioma?
Nē. Plakanšūnu karcinoma un bazalioma ir dažādi ādas vēža veidi.
Bazalioma rodas no bazālajām ādas šūnām. Tā parasti aug lēni un ļoti reti izplatās organismā, bet var lokāli bojāt audus. Plakanšūnu karcinoma rodas no plakanajām ādas šūnām jeb keratinocītiem. Tā biežāk nekā bazalioma var ieaugt dziļāk, kļūt sāpīga, čūlot, asiņot un noteiktos gadījumos izplatīties limfmezglos.
Vienkāršoti: bazalioma biežāk ir lēni augošs lokāls audzējs, bet plakanšūnu karcinoma ir audzējs, kuram savlaicīga diagnostika ir īpaši svarīga arī izplatīšanās riska dēļ.
Saistīto tēmu skatīt rakstā Bazalioma jeb bazālo šūnu karcinoma.
Kāda ir atšķirība starp plakanšūnu karcinomu un melanomu?
Melanoma rodas no melanocītiem — pigmenta šūnām. Tā bieži saistīta ar dzimumzīmes izmaiņām, asimetriju, vairākām krāsām, neregulārām robežām vai jaunu tumšu vai neparastu veidojumu.
Plakanšūnu karcinoma rodas no keratinocītiem, un tā biežāk izskatās kā raupjš, zvīņains, sabiezējis, sāpīgs, kreveļains vai čūlojošs ādas bojājums. Tā ne vienmēr ir pigmentēta un bieži nav tumša. Tā var izskatīties kā nedzīstoša brūce vai kārpai līdzīgs veidojums.
Melanoma kopumā ir bīstamāka pēc metastāžu potenciāla, bet plakanšūnu karcinoma arī var būt nopietna, īpaši augsta riska gadījumos.
Saistīto tēmu skatīt rakstā Melanoma.
Vai plakanšūnu karcinoma ir bīstamāka par bazaliomu?
Parasti jā — plakanšūnu karcinomai izplatīšanās risks ir lielāks nekā bazaliomai. Tomēr tas nenozīmē, ka katrs plakanšūnu karcinomas gadījums ir vienādi bīstams. Daļa plakanšūnu karcinomu tiek atklātas agrīni un veiksmīgi izārstētas ar lokālu ārstēšanu.
Bīstamību nosaka audzēja lielums, dziļums, atrašanās vieta, histoloģiskās pazīmes, recidīvs, pacienta imūnsistēmas stāvoklis un tas, vai audzējs jau izplatījies limfmezglos vai citur.
Kā izskatās plakanšūnu karcinoma?
Plakanšūnu karcinoma var izskatīties dažādi. Tā var būt plakana vai pacelta, sārta vai sarkana, ādas krāsas, raupja, zvīņaina, kreveļaina, čūlaina vai asiņojoša. Dažkārt tā atgādina kārpu, sabiezējušu ādas laukumu, hronisku brūci vai nepārejošu kreveli.
Tipiskas izpausmes ir:
- raupjš vai zvīņains plankums;
- sarkans, stingrs mezgls;
- nedzīstoša čūla vai brūce;
- kārpai līdzīgs veidojums;
- sabiezējis ādas laukums ar kreveli;
- asiņojošs vai sāpīgs ādas bojājums;
- sauss vai raupjš plankums uz lūpas;
- čūla vai sabiezējums rētā vai hroniskā brūcē.
Plakanšūnu karcinoma sākumā var izskatīties līdzīga aktīniskajai keratozei — raupjam, saules bojātam plankumam. Taču, ja plankums kļūst biezāks, sāpīgs, asiņo, čūlo, mitro, strauji aug vai izskatās kā mezgls, jāveic dermatologa apskate.
Īpaši aizdomīgs ir ādas bojājums, kas salīdzinoši īsā laikā kļūst biezāks, sāpīgāks, sāk mitrot, čūlot, asiņot vai straujāk augt. Plakanšūnu karcinoma ne vienmēr attīstās lēni un nemanāmi — dažos gadījumos pacients pamana, ka iepriekš neliels raupjš plankums vai krevele īsā laikā kļuvusi par paceltu, jutīgu vai asiņojošu veidojumu.
Vai plakanšūnu karcinoma vienmēr ir tumša?
Nē. Plakanšūnu karcinoma parasti nav tumša kā melanoma. Tā biežāk ir sārta, sarkana, ādas krāsas, dzeltenīgi krevelaina, zvīņaina vai čūlaina. Tumša krāsa nav galvenā pazīme. Daudz svarīgāk ir tas, ka veidojums nepāriet, aug, kļūst biezāks, asiņo, sāp, čūlo vai veido kreveli.
Vai plakanšūnu karcinoma sāp, niez vai asiņo?
Plakanšūnu karcinoma var nesāpēt, īpaši sākumā. Tomēr salīdzinājumā ar bazaliomu tā biežāk var kļūt jutīga, sāpīga, iekaisusi vai asiņojoša. Tā var arī niezēt, durstīt, mitrot vai radīt diskomfortu.
Sāpes, asiņošana, mitrošana vai krevele nav vienīgās pazīmes, bet tās ir svarīgs brīdinājuma signāls, īpaši ja bojājums atrodas uz lūpas, auss, galvas ādas, rokas, pirksta, pēdas, rētas vai ilgstoši saules bojātas ādas.
Trīs līdz piecas galvenās pazīmes, kas var liecināt par plakanšūnu karcinomu
Plakanšūnu karcinomu visbiežāk palīdz pamanīt praktiskas izmaiņas uz ādas. Īpaši svarīgas ir šādas pazīmes.
Raupjš vai zvīņains plankums, kas nepāriet
Ja uz saules bojātas ādas ir raupjš, sauss vai zvīņains plankums, kas ilgstoši saglabājas, kļūst biezāks vai mainās, tas jāizvērtē dermatologam.
Nedzīstoša čūla vai brūce
Brūce, kas nedzīst vairākas nedēļas, atkārtoti atveras, asiņo, mitro vai pārklājas ar kreveli, var būt plakanšūnu karcinomas pazīme.
Sarkans, stingrs vai sāpīgs mezgls
Plakanšūnu karcinoma var izskatīties kā pacelts, stingrs, sārts vai sarkans mezgls, kas aug vai kļūst jutīgs.
Kārpai līdzīgs veidojums
Dažkārt audzējs var atgādināt kārpu — būt pacelts, raupjš, sabiezējis vai ar krevelainu virsmu.
Asiņošana, sāpes vai krevele
Ja veidojums atkārtoti asiņo, sāp, niez, kļūst jutīgs vai veido kreveli, to nevajadzētu ilgstoši novērot pašam.
Aktīniskā keratoze, Bovena slimība un plakanšūnu karcinoma
Plakanšūnu karcinoma bieži ir saistīta ar saules bojātu ādu un priekšvēža izmaiņām. Divi īpaši svarīgi jēdzieni ir aktīniskā keratoze un Bovena slimība.
Kas ir aktīniskā keratoze?
Aktīniskā keratoze ir saules bojātas ādas izmaiņa, kas parasti izskatās kā raupjš, sauss, zvīņains vai smilšpapīram līdzīgs plankums. Tā bieži rodas uz sejas, ausīm, galvas matainās daļas, lūpām, plaukstu virspusēm, apakšdelmiem un citām saules skartām vietām.
Aktīniskā keratoze pati par sevi vēl nav invazīvs ādas vēzis, bet tā tiek uzskatīta par priekšvēža stāvokli. Tas nozīmē, ka daļa šādu bojājumu var progresēt līdz plakanšūnu karcinomai, īpaši ja tie kļūst biezāki, sāpīgi, asiņojoši, mitrojoši vai čūlojoši.
Ja uz ādas ir daudz aktīnisko keratožu, tas var liecināt par plašāku saules bojājumu konkrētajā ādas zonā. Šādu situāciju medicīnā reizēm sauc par lauka kancerizāciju — tas nozīmē, ka risks nav tikai vienā redzamā plankumā, bet visā UV bojātajā ādas laukā. Tāpēc dermatologs var ieteikt ārstēt ne tikai vienu bojājumu, bet arī plašāku saules bojātas ādas zonu.
Saistīto tēmu skatīt rakstā Aktīniskā keratoze.
Vai aktīniskā keratoze var pāriet plakanšūnu karcinomā?
Jā, aktīniskā keratoze var pāriet plakanšūnu karcinomā, taču tas nenotiek ar katru bojājumu. Praktiski pacientam svarīgi ir nevis mēģināt pašam paredzēt risku, bet parādīt dermatologam raupjus, mainīgus, sāpīgus, asiņojošus, mitrojošus vai biezējošus plankumus.
Īpaši uzmanīgi jāvērtē aktīniskās keratozes uz lūpas, ausīm, galvas matainajā daļā, plaukstu virspusēs un vietās, kur ir daudz saules bojājumu.
Kas ir Bovena slimība?
Bovena slimība ir plakanšūnu karcinoma in situ. Tas nozīmē, ka ļaundabīgi izmainītās šūnas atrodas ādas virsējā slānī un vēl nav ieaugušas dziļāk. Tā var izskatīties kā sarkans, zvīņains, lēni augošs plankums, kas var atgādināt ekzēmu, psoriāzi vai sēnīšu infekciju.
Bovena slimība ir jāārstē, jo daļa gadījumu var kļūt invazīvi. Ārstēšanas metodi izvēlas ārsts pēc lokalizācijas, izmēra, bojājumu skaita un pacienta veselības stāvokļa.
Kad raupjš plankums jāparāda dermatologam?
Raupjš plankums jāparāda dermatologam, ja tas:
- nepāriet;
- kļūst biezāks;
- sāp vai kļūst jutīgs;
- asiņo;
- mitro;
- veido kreveli;
- čūlo;
- strauji palielinās;
- atrodas uz lūpas, auss, galvas ādas, plaukstu virspusēm, pirkstiem, pēdām vai rētā;
- parādās cilvēkam ar novājinātu imunitāti;
- ir viens no daudziem saules bojātiem plankumiem.
Kur visbiežāk rodas plakanšūnu karcinoma?
Plakanšūnu karcinoma visbiežāk rodas saules bojātās vietās. Biežas lokalizācijas ir:
- seja;
- apakšlūpa;
- ausis;
- deguns;
- galvas matainā daļa, īpaši cilvēkiem ar plānākiem matiem vai plikpaurību;
- kakls;
- plaukstu virspuses;
- apakšdelmi;
- pleci;
- apakšstilbi.
Tomēr plakanšūnu karcinoma var rasties arī vietās, kas nav regulāri saules skartas, īpaši ja tur ir ilgstošs iekaisums, hroniska brūce, rēta, apdeguma rēta, čūla vai imūnsupresijas radīts risks.
Īpaši jāizvērtē veidojumi uz lūpas, auss, galvas ādas, pirkstiem, kāju pirkstiem, plaukstām, pēdām, rētām un hroniskām brūcēm. Šajās vietās bojājumi var tikt pamanīti vēlāk vai būt saistīti ar augstāku ārstēšanas sarežģītību.
Vai plakanšūnu karcinoma var būt uz lūpas?
Jā. Plakanšūnu karcinoma var rasties uz lūpas, īpaši uz apakšlūpas, kas bieži saņem saules starojumu. Brīdinājuma pazīmes var būt raupjums, ilgstošs sausums, plaisa, čūla, krevele, asiņošana, sabiezējums vai sāpīgums uz lūpas.
Lūpas lokalizācija ir nozīmīga, jo šajā vietā plakanšūnu karcinoma var būt augstāka riska nekā daudzi virspusēji ādas bojājumi. Tāpēc ilgstošu raupjumu vai čūlu uz lūpas nevajadzētu ārstēt tikai kā sausas lūpas.
Vai plakanšūnu karcinoma var būt uz auss vai galvas ādas?
Jā. Auss un galvas matainā daļa ir svarīgas lokalizācijas. Uz auss plakanšūnu karcinoma var izskatīties kā sāpīgs, krevelains, asiņojošs vai raupjš bojājums. Galvas matainajā daļā bojājumu var būt grūtāk pamanīt, īpaši ja cilvēks pats šo zonu nepārbauda.
Šajās vietās veidojumus nevajadzētu ilgstoši ignorēt, jo diagnoze var aizkavēties un ārstēšana var kļūt sarežģītāka.
Vai plakanšūnu karcinoma var būt uz pirkstiem, pēdām vai plaukstām?
Jā. Plakanšūnu karcinoma var rasties arī uz pirkstiem, kāju pirkstiem, plaukstām un pēdām. Šajās vietās tā var tikt sajaukta ar kārpu, traumu, ieaugušu nagu, hronisku plaisu vai nedzīstošu brūci.
Ja uz pirksta, pēdas vai plaukstas ir bojājums, kas aug, sāp, asiņo, sabiezē, nedzīst vai atkārtoti veido kreveli, to nevajadzētu ilgstoši ārstēt kā kārpu vai traumu bez ārsta izvērtējuma.
Vai plakanšūnu karcinoma var rasties uz rētas vai hroniskas brūces?
Jā. Plakanšūnu karcinoma var attīstīties hroniskās brūcēs, čūlās, apdeguma rētās vai ilgstoša iekaisuma vietās. Šādus audzējus dažkārt sauc par karcinomām, kas attīstās hroniska bojājuma fonā. Tie var būt augstāka riska nekā daži saules bojājumu audzēji.
Ja rētas, čūlas vai hroniskas brūces rajonā parādās jauns sabiezējums, čūlošana, asiņošana, sāpes, nepatīkama smaka, mitrošana vai augošs veidojums, nepieciešama ārsta apskate.
Vai plakanšūnu karcinoma var būt mutes dobumā vai dzimumorgānu apvidū?
Jā. Plakanšūnu karcinoma var rasties arī gļotādās, piemēram, mutes dobumā vai dzimumorgānu apvidū. Šie gadījumi pēc riska faktoriem, diagnostikas un ārstēšanas var atšķirties no klasiskas saules izraisītas ādas plakanšūnu karcinomas. Noteiktās lokalizācijās nozīme var būt HPV infekcijai, smēķēšanai, hroniskam kairinājumam vai citiem faktoriem.
Šis raksts galvenokārt apraksta ādas plakanšūnu karcinomu. Ja bojājums atrodas mutes dobumā, rīklē, dzimumorgānu apvidū vai citās gļotādās, diagnostikas un ārstēšanas ceļš var atšķirties, un nepieciešama atbilstoša speciālista iesaiste.
Mutes dobumā par brīdinājuma pazīmēm var liecināt nedzīstoša čūla, balts vai sarkans plankums, sabiezējums, sāpes vai asiņošana. Dzimumorgānu apvidū aizdomīgi ir nedzīstoši, čūlojoši, sabiezējuši vai asiņojoši bojājumi. Šādos gadījumos jāapmeklē atbilstošs speciālists — dermatologs, venerologs, ginekologs, urologs, stomatologs vai onkologs atkarībā no lokalizācijas.
Kāpēc rodas plakanšūnu karcinoma?
Plakanšūnu karcinoma rodas, kad ādas šūnu DNS uzkrājas bojājumi un šūnas sāk dalīties nekontrolēti. Galvenais šo bojājumu cēlonis ir ultravioletais starojums no saules un solārijiem. UV starojums bojā šūnu ģenētisko materiālu, un laika gaitā šie bojājumi var novest pie priekšvēža izmaiņām un audzēja attīstības.
Plakanšūnu karcinoma nav infekcija un nav lipīga. Tā nepāriet no viena cilvēka uz otru ar pieskārienu, kopīgiem dvieļiem, baseinu vai sadzīves kontaktu.
Dažās lokalizācijās vai īpašās situācijās plakanšūnu karcinomas risku var palielināt arī hronisks iekaisums, rētas, ilgstošas brūces, novājināta imunitāte, noteiktas ķīmiskas vielas, jonizējošais starojums, HPV infekcija un smēķēšana.
Plakanšūnu karcinomas attīstības mehānisms
Plakanšūnu karcinomas gadījumā precīzāk ir runāt par attīstības mehānismu, nevis inficēšanās mehānismu, jo tā nav lipīga infekcijas slimība.
Vienkāršoti attīstību var raksturot šādi:
- UV starojums vai citi bojājoši faktori ietekmē ādas šūnu DNS;
- daļu bojājumu organisms salabo, bet daļa saglabājas;
- ādā var parādīties priekšvēža izmaiņas, piemēram, aktīniskā keratoze;
- šūnas var kļūt arvien netipiskākas un zaudēt normālu augšanas kontroli;
- veidojas plakanšūnu karcinoma in situ vai invazīva plakanšūnu karcinoma;
- invazīvs audzējs var ieaugt dziļāk ādā un noteiktos gadījumos izplatīties limfmezglos.
Šis process nav vienāds visiem pacientiem. Dažiem bojājumi gadiem saglabājas kā raupji plankumi, bet citiem izmaiņas var progresēt ātrāk, īpaši novājinātas imunitātes vai augsta riska audzēja gadījumā.
Plakanšūnu karcinomas attīstības laika līnija
Plakanšūnu karcinomas attīstības gaita var būt atšķirīga, bet pacientam to var izskaidrot vairākos posmos.
UV bojājumi un ādas novecošanās
Gadu gaitā saule vai solārijs bojā ādas šūnas. Āda var kļūt raupjāka, plankumaināka, plānāka, ar pigmenta izmaiņām un sīkiem asinsvadiem.
Aktīniskā keratoze
Uz saules bojātas ādas parādās raupji, sausi, zvīņaini plankumi. Tie var būt priekšvēža bojājumi. Ne katrs šāds plankums kļūst par vēzi, bet tie jāizvērtē.
Plakanšūnu karcinoma in situ
Patoloģiskas šūnas atrodas ādas virsējā slānī. Šo stāvokli var saukt par Bovena slimību. Tas vēl nav dziļi ieaudzis audzējs, bet tas ir jāārstē.
Invazīva plakanšūnu karcinoma
Audzējs ieaug dziļāk ādā. Tas var kļūt sāpīgs, sabiezējis, čūlot, mitrot, asiņot un palielināties.
Izplatīšanās risks
Augsta riska gadījumos audzējs var izplatīties limfmezglos vai citās ķermeņa daļās. Tāpēc savlaicīga diagnostika un ārstēšana ir būtiska.
Kam ir lielāks risks saslimt ar plakanšūnu karcinomu?
Plakanšūnu karcinoma var attīstīties jebkuram cilvēkam, bet risks ir lielāks noteiktās grupās.
Paaugstināts risks ir cilvēkiem, kuriem ir:
- gaiša āda, gaiši vai rudi mati, gaišas acis;
- āda, kas viegli apdeg un slikti iedeg;
- ilgstoša vai atkārtota saules iedarbība;
- solārija lietošana;
- daudz aktīnisko keratožu;
- iepriekš bijis ādas vēzis;
- novājināta imunitāte;
- orgānu transplantācija un imūnsupresīva terapija;
- hroniskas brūces, čūlas vai rētas;
- iepriekšēja staru terapija noteiktā ādas zonā;
- ilgstoša saskare ar noteiktām ķīmiskām vielām;
- smēķēšana, īpaši lūpas un mutes dobuma riska kontekstā;
- noteiktas HPV infekcijas, īpaši gļotādu un dzimumorgānu apvidū;
- vecāks vecums, jo ādas bojājumi uzkrājas dzīves laikā.
Gaiša āda palielina risku, jo tajā ir mazāk melanīna — pigmenta, kas daļēji pasargā no UV starojuma. Tomēr plakanšūnu karcinoma var rasties arī cilvēkiem ar tumšāku ādu, īpaši rētās, hroniskās brūcēs vai vietās, kas netiek regulāri pārbaudītas.
Vai pēc orgānu transplantācijas risks ir lielāks?
Jā. Cilvēkiem pēc orgānu transplantācijas un cilvēkiem, kuri ilgstoši saņem imūnsupresīvu terapiju, plakanšūnu karcinomas risks ir būtiski augstāks. Imūnsistēma palīdz organismam kontrolēt netipiskas šūnas un vīrusu infekcijas. Ja imūnsistēmas darbība ir nomākta, ādas vēža risks un audzēju agresivitāte var palielināties.
Šiem pacientiem īpaši svarīgas ir regulāras dermatologa pārbaudes, saules aizsardzība un ātra reaģēšana uz jauniem vai mainīgiem ādas bojājumiem.
Vai plakanšūnu karcinoma var būt iedzimta?
Lielākā daļa plakanšūnu karcinomu nav tieši iedzimtas. Tomēr cilvēks var pārmantot ādas tipu, jutību pret sauli vai retas ģenētiskas slimības, kas palielina ādas vēža risku. Ģimenes vēsture var būt nozīmīga, ja ādas vēzis ģimenē sastopams bieži vai agrā vecumā.
Vai pēc vienas plakanšūnu karcinomas palielinās risks citai?
Jā. Ja cilvēkam jau bijusi plakanšūnu karcinoma, viņam ir lielāks risks nākotnē attīstīt vēl vienu plakanšūnu karcinomu, bazaliomu vai citu ādas vēzi. Tas saistīts ar kopējiem riska faktoriem — UV bojājumu uzkrāšanos, ādas tipu, imunitāti un individuālo noslieci.
Tāpēc pēc ārstēšanas svarīga ir regulāra ādas kontrole.
Kad jāvēršas pie dermatologa?
Pie dermatologa jāvēršas, ja uz ādas vai gļotādas ir veidojums, kas:
- nepāriet;
- aug vai sabiezē;
- ir raupjš vai zvīņains;
- asiņo;
- mitro;
- sāp vai kļūst jutīgs;
- atkārtoti veido kreveli;
- izskatās kā nedzīstoša čūla;
- izskatās kā kārpa, bet aug vai asiņo;
- atrodas uz lūpas, auss, sejas, galvas ādas, rokas, pirksta, pēdas, rētas vai hroniskas brūces;
- parādās cilvēkam ar novājinātu imunitāti;
- rodas vietā, kur jau bijis ādas vēzis.
Nevajadzētu gaidīt, līdz bojājums kļūst ļoti sāpīgs. Plakanšūnu karcinoma var būt ārstējama agrīni, bet vēlīna diagnostika palielina ārstēšanas sarežģītību.
Kā diagnosticē plakanšūnu karcinomu?
Diagnostika sākas ar dermatologa apskati. Ārsts izvērtē veidojuma izskatu, izmēru, lokalizāciju, virsmu, kreveles, čūlošanu, asiņošanu, mitrošanu, sāpes, augšanas ātrumu un riska faktorus. Ja veidojums ir uz lūpas, auss, galvas ādas, pirksta, pēdas, rētā, hroniskā brūcē vai pacientam ir novājināta imunitāte, ārsts īpaši rūpīgi vērtē augsta riska pazīmes.
Bieži tiek veikta dermatoskopija. Dermatoskopija ir ādas veidojuma apskate ar optisku ierīci — dermatoskopu. Tā ļauj palielinājumā redzēt struktūras, kuras nav saskatāmas ar neapbruņotu aci. Dermatoskopija palīdz atšķirt plakanšūnu karcinomu no aktīniskās keratozes, bazaliomas, kārpas, iekaisuma vai citiem ādas bojājumiem, taču galīgai diagnozei bieži nepieciešama histoloģija.
Saistītās tēmas skatīt rakstos Dermatoskopija un Ādas veidojumu pārbaude.
Kad nepieciešama biopsija?
Biopsija nozīmē audu parauga paņemšanu izmeklēšanai mikroskopā. Tā nepieciešama, ja veidojums ir aizdomīgs uz plakanšūnu karcinomu vai ja diagnozi nevar droši noteikt tikai pēc apskates un dermatoskopijas.
Biopsija palīdz noskaidrot:
- vai veidojums ir plakanšūnu karcinoma;
- vai tā ir in situ vai invazīva;
- cik dziļi audzējs ieaug;
- vai ir augsta riska histoloģiskas pazīmes;
- kādu ārstēšanas metodi izvēlēties.
Dažos gadījumos ārsts var ieteikt uzreiz izgriezt visu veidojumu un nosūtīt to histoloģiskai izmeklēšanai.
Kas ir histoloģiskā izmeklēšana?
Histoloģiskā izmeklēšana ir audu pārbaude mikroskopā. Tā ir svarīga, jo plakanšūnu karcinoma var līdzināties aktīniskajai keratozei, bazaliomai, kārpai, hroniskai brūcei, iekaisumam vai citam ādas veidojumam.
Histoloģija palīdz noteikt audzēja tipu, dziļumu, diferenciāciju, invāziju, robežas un citas pazīmes, kas ietekmē ārstēšanas plānu un recidīva vai metastāžu risku.
Kad jāizmeklē limfmezgli?
Limfmezgli jāizvērtē, ja plakanšūnu karcinoma ir augsta riska vai ja ir klīniskas pazīmes, kas varētu liecināt par izplatību. Ārsts var pārbaudīt tuvākos limfmezglus ar palpāciju, bet nepieciešamības gadījumā var ieteikt ultrasonogrāfiju, attēldiagnostiku vai citus izmeklējumus.
Limfmezglu izvērtēšana var būt īpaši nozīmīga, ja audzējs ir liels, dziļš, recidivējošs, atrodas uz lūpas, auss, galvas ādas, rētā vai hroniskā brūcē, ja pacientam ir novājināta imunitāte vai ja histoloģijā konstatētas augsta riska pazīmes.
Vai plakanšūnu karcinomu var diagnosticēt tikai pēc bildes?
Nē. Fotogrāfija var palīdzēt saprast, vai veidojums izskatās aizdomīgs, bet tā neaizstāj ārsta apskati, dermatoskopiju un histoloģisku izmeklēšanu. Plakanšūnu karcinoma var izskatīties līdzīgi kā aktīniskā keratoze, kārpa, bazalioma, ekzēma, čūla vai iekaisums.
Tāpēc aizdomīgu veidojumu nevajadzētu vērtēt tikai pēc interneta attēliem vai mākslīgā intelekta atbildes.
Ar ko plakanšūnu karcinomu var sajaukt?
Plakanšūnu karcinomu var būt grūti atpazīt, īpaši sākumā. To var sajaukt ar:
- aktīnisko keratozi;
- Bovena slimību;
- bazaliomu;
- kārpu;
- seborejisku keratozi;
- ekzēmu;
- psoriāzi;
- ādas sēnīšu infekciju;
- hronisku brūci;
- iekaisušu pumpu;
- rētu;
- traumas radītu kreveli;
- melanomu, īpaši netipisku vai iekaisušu bojājumu gadījumā.
Ja bojājums nepāriet, aug, asiņo, mitro, sāp, sabiezē vai veido čūlu, nepieciešama dermatologa apskate.
Kā ārstē plakanšūnu karcinomu?
Plakanšūnu karcinomas ārstēšana ir atkarīga no audzēja izmēra, dziļuma, lokalizācijas, histoloģiskajām pazīmēm, izplatības, recidīva riska un pacienta vispārējās veselības. Ārstēšanas mērķis ir pilnībā izņemt vai iznīcināt audzēju, samazināt recidīva risku, saglabāt funkciju un panākt pēc iespējas labāku estētisko rezultātu.
Galvenie ārstēšanas virzieni ir:
- ķirurģiska izgriešana;
- Moha mikrogrāfiskā ķirurģija vai cita mikrogrāfiski kontrolēta ķirurģija noteiktos gadījumos;
- staru terapija, ja operācija nav piemērota vai nepieciešama papildu lokāla kontrole;
- kiretāža ar elektrokoagulāciju atsevišķos zema riska gadījumos;
- krioterapija vai fotodinamiskā terapija noteiktām virspusējām vai priekšvēža izmaiņām;
- lokāla ārsta nozīmēta terapija atsevišķiem in situ bojājumiem;
- sistēmiska terapija progresējošos, lokāli izplatītos vai metastātiskos gadījumos.
Ārstēšanu praktiski var iedalīt zema riska un augsta riska situācijās. Neliels, virspusējs, skaidri norobežots bojājums zema riska vietā var prasīt vienkāršāku ārstēšanu. Savukārt liels, dziļš, sāpīgs, recidivējošs, ātri augošs audzējs vai audzējs uz lūpas, auss, galvas ādas, rētā, hroniskā brūcē vai imūnsupresētam pacientam jāārstē rūpīgāk, bieži izvērtējot limfmezglus un iesaistot ķirurgu vai onkologu.
Šajā rakstā netiek norādīti konkrēti recepšu medikamentu nosaukumi. Terapiju drīkst noteikt tikai ārsts pēc diagnozes, histoloģijas un pacienta individuālā riska izvērtēšanas.
Vai plakanšūnu karcinomu var izārstēt?
Jā, agrīni diagnosticētu un pilnībā ārstētu plakanšūnu karcinomu bieži var izārstēt. Prognoze ir labāka, ja audzējs ir neliels, virspusējs, nav izplatījies un tiek ārstēts savlaicīgi.
Tomēr ārstēšanas atlikšana var palielināt audzēja dziļumu, recidīva risku, rētas apjomu un izplatīšanās iespēju. Īpaši uzmanīgi jāizturas pret audzējiem uz lūpas, auss, galvas ādas, pirkstiem, pēdām, rētās, hroniskās brūcēs un cilvēkiem ar novājinātu imunitāti.
Vai plakanšūnu karcinomas ārstēšanai vienmēr nepieciešama operācija?
Ne vienmēr, bet ķirurģiska izgriešana ir viena no galvenajām un biežāk izmantotajām metodēm invazīvas plakanšūnu karcinomas ārstēšanā. Operācija ļauj izņemt audzēju un nosūtīt audus histoloģiskai izmeklēšanai, lai pārbaudītu diagnozi un audzēja robežas.
Virspusējiem vai in situ bojājumiem atsevišķās situācijās ārsts var izvēlēties citas metodes, piemēram, lokālu terapiju, fotodinamisko terapiju vai citas procedūras. Tomēr invazīvas, augsta riska vai dziļākas plakanšūnu karcinomas gadījumā ārstēšanai jābūt pietiekami radikālai, lai samazinātu recidīva un izplatīšanās risku.
Kā notiek plakanšūnu karcinomas izgriešana?
Ķirurģiskas izgriešanas laikā ārsts noņem audzēju kopā ar noteiktu veselo audu drošības robežu. Drošības robeža ir nepieciešama, lai samazinātu risku, ka audzēja šūnas paliek ādā. Pēc izgriešanas audi tiek nosūtīti histoloģiskai izmeklēšanai.
Izgriešanas apjoms ir atkarīgs no audzēja izmēra, dziļuma, lokalizācijas un riska. Sejas, lūpas, auss vai galvas ādas rajonā ārstēšanas plānošana var būt sarežģītāka, jo jāņem vērā gan audzēja droša izņemšana, gan funkcija un kosmētiskais rezultāts.
Kad nepieciešama Moha ķirurģija?
Moha mikrogrāfiskā ķirurģija ir metode, kurā audzējs tiek izņemts pakāpeniski, pārbaudot audu robežas mikroskopā ārstēšanas laikā. Tā ļauj precīzi kontrolēt audzēja izņemšanu un saglabāt vairāk veselās ādas.
Moha ķirurģija var būt īpaši nozīmīga:
- audzējiem uz sejas, lūpas, auss, plakstiņa vai deguna;
- recidivējošām plakanšūnu karcinomām;
- audzējiem ar neskaidrām robežām;
- augsta riska audzējiem;
- vietās, kur svarīgi saglabāt maksimāli daudz veselo audu.
Metodes pieejamību un piemērotību izvērtē ārsts.
Kad izmanto staru terapiju?
Staru terapiju var izmantot, ja operācija nav piemērota, ja audzējs atrodas sarežģītā vietā, ja pacienta veselības stāvoklis neļauj veikt operāciju vai ja nepieciešama papildu lokāla kontrole pēc ārstēšanas. Staru terapiju var izmantot arī atsevišķos gadījumos, kad audzējs ir izplatījies vai pastāv augsts recidīva risks.
Lēmumu par staru terapiju pieņem speciālistu komanda, izvērtējot audzēja un pacienta faktorus.
Vai plakanšūnu karcinomu var ārstēt ar krēmu?
Dažus virspusējus bojājumus vai plakanšūnu karcinomu in situ noteiktās situācijās var ārstēt ar ārsta nozīmētu lokālu recepšu terapiju. Tomēr invazīvu plakanšūnu karcinomu parasti nevar droši ārstēt tikai ar krēmu.
Pašārstēšanās ar bezrecepšu līdzekļiem, skābēm, tautas metodēm vai internetā ieteiktiem preparātiem nav droša un var aizkavēt diagnozi.
Vai plakanšūnu karcinomu var ārstēt ar lāzeru?
Lāzers nav universāla un standarta metode invazīvas plakanšūnu karcinomas ārstēšanai. Aizdomīgu veidojumu nedrīkst vienkārši “noņemt ar lāzeru” bez diagnozes un ārstēšanas plāna, jo audu histoloģija var būt nepieciešama diagnozei, riska izvērtēšanai un ārstēšanas plānošanai.
Vai plakanšūnu karcinomu var ārstēt ar krioterapiju vai fotodinamisko terapiju?
Krioterapija un fotodinamiskā terapija var būt piemērotas atsevišķiem virspusējiem bojājumiem vai priekšvēža izmaiņām, piemēram, aktīniskajai keratozei vai dažiem in situ bojājumiem. Tās nav piemērotas visām plakanšūnu karcinomām, īpaši ja audzējs ir invazīvs, dziļš, sāpīgs, augsta riska vai atrodas nozīmīgā lokalizācijā.
Metodi izvēlas ārsts pēc diagnozes un riska izvērtējuma.
Kad nepieciešama sistēmiska terapija?
Sistēmiska terapija nozīmē ārstēšanu, kas iedarbojas uz visu organismu. Tā var būt nepieciešama retos gadījumos, kad plakanšūnu karcinoma ir lokāli ļoti izplatīta, nav pilnībā ārstējama ar lokālām metodēm vai ir izplatījusies limfmezglos vai citos orgānos.
Šādos gadījumos ārstēšanā iesaista onkologu. Konkrētu terapijas tipu izvēlas pēc audzēja izplatības, histoloģijas, pacienta veselības stāvokļa un citiem faktoriem.
Kad ārstēšanā iesaista onkologu?
Onkologu iesaista, ja plakanšūnu karcinoma ir augsta riska, izplatīta, recidivējoša, skar limfmezglus, nav pilnībā izņemama ar vienkāršu lokālu ārstēšanu vai ja nepieciešama staru terapija vai sistēmiska terapija.
Dažkārt ārstēšanas plānu veido multidisciplināra komanda — dermatologs, ķirurgs, onkologs, staru terapeits, patologs un citi speciālisti.
Vai pēc plakanšūnu karcinomas noņemšanas paliek rēta?
Pēc ķirurģiskas izgriešanas rēta parasti paliek. Rētas izskats ir atkarīgs no audzēja lieluma, lokalizācijas, izgriešanas apjoma, ādas dzīšanas īpatnībām un pēcoperācijas kopšanas.
Sejas, lūpas, auss vai galvas ādas rajonā ārstam jāplāno ne tikai audzēja droša izņemšana, bet arī funkcijas un estētiskā rezultāta saglabāšana. Tomēr galvenais mērķis vienmēr ir pilnīga un droša audzēja ārstēšana.
Vai plakanšūnu karcinomu var ārstēt mājās?
Nē. Plakanšūnu karcinomu nedrīkst ārstēt mājās. Pašārstēšanās var aizkavēt diagnozi, izraisīt infekciju, rētas, asiņošanu vai ļaut audzējam turpināt augt.
Aizdomīgu veidojumu nedrīkst dedzināt, griezt, kasīt, mēģināt "izžāvēt", smērēt ar skābēm vai ārstēt pēc interneta padomiem. Ja veidojums ir nedzīstošs, raupjš, asiņojošs, sāpīgs vai augošs, jāvēršas pie dermatologa.
Ko nedrīkst darīt, ja veidojums varētu būt plakanšūnu karcinoma?
Aizdomīgu ādas bojājumu nedrīkst:
- dedzināt ar skābēm vai tautas līdzekļiem;
- griezt vai traumēt pašrocīgi;
- ilgstoši ārstēt kā ekzēmu, ja nav uzlabojuma;
- noņemt ar lāzeru bez diagnozes;
- mēģināt “nokasīt” vai “izžāvēt” kreveli;
- paļauties tikai uz interneta attēliem;
- gaidīt, ja bojājums atrodas uz lūpas, auss, galvas ādas, pirksta, pēdas, rētas vai hroniskas brūces;
- atlikt vizīti, ja pacientam ir novājināta imunitāte.
Aizdomīgs veidojums vispirms jāizvērtē ārstam. Ja nepieciešams, jāveic dermatoskopija, biopsija vai izgriešana ar histoloģisku izmeklēšanu.
Vai plakanšūnu karcinoma ir bīstama?
Jā, plakanšūnu karcinoma var būt bīstama. Daudzi gadījumi ir ārstējami, ja tos atklāj agrīni, bet plakanšūnu karcinomai ir lielāks izplatīšanās risks nekā bazaliomai. Tā var ieaugt dziļāk audos, bojāt apkārtējās struktūras, atkārtoties pēc ārstēšanas un noteiktos gadījumos izplatīties limfmezglos vai citās ķermeņa daļās.
Vai plakanšūnu karcinoma dod metastāzes?
Jā, plakanšūnu karcinoma var dot metastāzes, lai gan lielākā daļa agrīni ārstētu gadījumu neizplatās. Metastāžu risks ir lielāks, ja audzējs ir liels, dziļš, slikti diferencēts, recidivējošs, atrodas uz lūpas, auss, galvas ādas vai rētā, vai ja pacientam ir novājināta imunitāte.
Visbiežāk plakanšūnu karcinoma vispirms var izplatīties tuvākajos limfmezglos.
Kas notiek, ja plakanšūnu karcinomu neārstē?
Neārstēta plakanšūnu karcinoma var turpināt augt, kļūt dziļāka, sāpīgāka, asiņot, mitrot, čūlot un bojāt apkārtējos audus. Tā var radīt lielāku rētu un sarežģītāku ārstēšanu. Augsta riska gadījumos tā var izplatīties limfmezglos vai citur organismā.
Tāpēc plakanšūnu karcinomu nevajadzētu atlikt tikai tāpēc, ka bojājums šķiet “neliels” vai sākumā nav ļoti sāpīgs.
Vai plakanšūnu karcinoma var bojāt lūpu, ausi vai degunu?
Jā. Ja audzējs atrodas uz lūpas, auss, deguna vai citās anatomiski jutīgās vietās, tas var ieaugt dziļāk un bojāt audus, kuriem ir svarīga funkcija un estētiska nozīme. Šajās lokalizācijās ārstēšana jāplāno īpaši rūpīgi.
Vai plakanšūnu karcinoma var atgriezties pēc izgriešanas?
Jā, plakanšūnu karcinoma var atgriezties jeb recidivēt. Recidīva risks ir atkarīgs no audzēja riska pazīmēm, lokalizācijas, histoloģijas, ārstēšanas metodes un tā, vai audzējs izņemts pilnībā.
Pēc ārstēšanas svarīga ir regulāra kontrole, jo cilvēkam var attīstīties ne tikai recidīvs, bet arī jauna plakanšūnu karcinoma, bazalioma vai cits ādas vēzis.
Kuri plakanšūnu karcinomas gadījumi ir augsta riska?
Augsta riska pazīmes var būt:
- liels audzēja izmērs;
- dziļa ieaugšana audos;
- strauja augšana;
- recidīvs pēc iepriekšējas ārstēšanas;
- slikta diferenciācija histoloģijā;
- perineirāla invāzija, ja audzējs aug ap nerviem;
- lokalizācija uz lūpas, auss, galvas ādas, plakstiņa, dzimumorgānu apvidū, pirkstiem, pēdām, rētā vai hroniskā brūcē;
- novājināta imunitāte;
- audzējs pēc orgānu transplantācijas;
- limfmezglu iesaiste.
Augsta riska gadījumos ārstēšana un novērošana parasti ir intensīvāka.
Kāda ir plakanšūnu karcinomas prognoze?
Prognoze parasti ir laba, ja plakanšūnu karcinoma tiek atklāta agrīni un pilnībā ārstēta. Prognoze kļūst nopietnāka, ja audzējs ir liels, dziļš, recidivējošs, slikti diferencēts, atrodas augsta riska lokalizācijā vai ir izplatījies limfmezglos.
Prognozi ietekmē:
- audzēja izmērs;
- dziļums;
- histoloģiskais tips;
- lokalizācija;
- imūnsistēmas stāvoklis;
- recidīvs;
- limfmezglu iesaiste;
- ārstēšanas pilnīgums;
- turpmākā kontrole.
Kā samazināt plakanšūnu karcinomas risku?
Plakanšūnu karcinomas risku nevar samazināt līdz nullei, bet to var mazināt, ierobežojot UV starojumu un savlaicīgi ārstējot priekšvēža izmaiņas.
Svarīgākie profilakses principi:
- izvairīties no saules apdegumiem;
- neizmantot solāriju;
- meklēt ēnu intensīva UV starojuma laikā;
- valkāt cepuri, saulesbrilles un ādu nosedzošu apģērbu;
- lietot plaša spektra saules aizsarglīdzekli ar atbilstošu SPF;
- regulāri pārbaudīt ādu;
- ārstēt aktīniskās keratozes pēc ārsta norādījumiem;
- neignorēt nedzīstošas brūces, rētas izmaiņas un čūlas;
- īpaši rūpīgi kontrolēt ādu cilvēkiem ar novājinātu imunitāti;
- pēc ādas vēža ārstēšanas ievērot dermatologa kontroles plānu.
Vai SPF palīdz samazināt plakanšūnu karcinomas risku?
Pareizi lietots SPF palīdz samazināt UV starojuma radītos ādas bojājumus. Tomēr SPF nav vienīgais aizsardzības līdzeklis un nav atļauja ilgāk uzturēties saulē. Vislabāk strādā kombinēta aizsardzība: ēna, apģērbs, cepure, saulesbrilles, saules aizsarglīdzeklis un izvairīšanās no solārija.
Vai aktīniskā keratoze jāārstē, lai mazinātu risku?
Jā, aktīniskā keratoze jāizvērtē un jāārstē pēc ārsta norādījumiem, īpaši ja bojājumu ir daudz, tie kļūst biezāki, sāp, asiņo vai atrodas augsta riska vietās. Aktīniskās keratozes ārstēšana var palīdzēt samazināt plakanšūnu karcinomas attīstības risku konkrētajā ādas laukā.
Ja aktīnisko keratožu ir daudz, ārstēšanas mērķis var būt ne tikai atsevišķa plankuma noņemšana, bet arī visa saules bojātā ādas lauka kontrole. Tas palīdz samazināt jaunu priekšvēža un vēža bojājumu risku.
Vai pēc plakanšūnu karcinomas diagnozes drīkst sauļoties?
Apzināta sauļošanās nav ieteicama. Pēc plakanšūnu karcinomas diagnozes āda jāaizsargā īpaši rūpīgi, jo UV bojājumi ir viens no galvenajiem riska faktoriem un cilvēkam var būt paaugstināts jaunu ādas vēžu risks.
Tas nenozīmē, ka nedrīkst iet ārā, bet jāizvairās no saules apdegumiem, solārija un ilgstošas intensīvas saules iedarbības.
Cik bieži jāpārbauda āda pēc plakanšūnu karcinomas?
Kontroles biežumu nosaka ārsts. Tas atkarīgs no audzēja riska, lokalizācijas, ārstēšanas metodes, histoloģijas, imūnsistēmas stāvokļa un tā, vai pacientam bijuši citi ādas vēži.
Augsta riska pacientiem kontrole parasti nepieciešama biežāk. Svarīgi ir pašam regulāri pārbaudīt ādu un nekavējoties vērsties pie ārsta, ja parādās jauns, mainīgs, asiņojošs, sāpīgs vai nedzīstošs veidojums.
Kā pašam pārbaudīt ādu pēc ārstēšanas?
Ādas pašpārbaudē jāapskata:
- seja, ausis, lūpas un kakls;
- galvas matainā daļa;
- plaukstu virspuses un apakšdelmi;
- pleci, krūtis un mugura;
- pirksti, kāju pirksti, pēdas un nagi;
- rētas un hroniskas brūces;
- iepriekš ārstētā vieta;
- jebkuras vietas, kur parādās jauns raupjums, čūla, krevele, mitrošana vai mezgls.
Muguras un galvas ādas apskatei var lūgt palīdzību tuviniekam vai izmantot spoguli. Ja cilvēkam ir daudz saules bojājumu, aktīnisko keratožu vai iepriekš bijis ādas vēzis, pašpārbaude neaizstāj dermatologa kontroli.
Kas šobrīd medicīnā ir labi pierādīts?
Medicīniski labi pamatots ir tas, ka ultravioletais starojums ir būtisks plakanšūnu karcinomas riska faktors. Labi pierādīta ir arī saistība starp aktīnisko keratozi un daļu plakanšūnu karcinomu, kā arī novājinātas imunitātes nozīme audzēja riska un agresivitātes palielināšanā.
Pierādījumos balstīta diagnostika ietver ārsta apskati, dermatoskopiju un histoloģisku izmeklēšanu, ja bojājums ir aizdomīgs. Ārstēšanā būtiska ir audzēja pilnīga izņemšana vai iznīcināšana ar piemērotu metodi, ņemot vērā audzēja risku.
Par ko medicīnā vēl diskutē un pie kā strādā?
Medicīna turpina pilnveidot augsta riska plakanšūnu karcinomas noteikšanu, lai labāk saprastu, kuriem pacientiem nepieciešama intensīvāka ārstēšana un kontrole. Attīstās digitālā dermatoskopija, ādas bojājumu fotografēšana, mākslīgā intelekta palīgrīki un personalizēta riska novērtēšana.
Progresējošas vai metastātiskas plakanšūnu karcinomas ārstēšanā attīstās sistēmiskas terapijas pieejas, tostarp imūnterapijas tipa ārstēšana noteiktās situācijās. Šāda ārstēšana nav vajadzīga lielākajai daļai agrīnu plakanšūnu karcinomu, bet tā var būt nozīmīga sarežģītos gadījumos, kad audzējs nav pilnībā ārstējams ar lokālām metodēm.
Atsauces un autoritatīvi avoti
- Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC): Necepies! Izvēlies dzīvot!
- Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC): droša sauļošanās
- ASV Nacionālais vēža institūts (NCI): ādas vēža ārstēšana — informācija pacientiem
- ASV Nacionālais vēža institūts (NCI): ādas vēža ārstēšana — informācija veselības aprūpes speciālistiem
- Nacionālais veselības dienests (NHS): nemelanomas ādas vēzis — pārskats, simptomi un ārstēšana
- Nacionālais veselības dienests (NHS): nemelanomas ādas vēža ārstēšana
- Amerikas Dermatoloģijas akadēmijas asociācija (AAD): ādas plakanšūnu karcinomas ārstēšanas vadlīnijas
- DermNet: ādas plakanšūnu karcinoma
- DermNet: aktīniskā keratoze
- DermNet: intraepidermāla plakanšūnu karcinoma jeb Bovena slimība
- Cancer Research UK: plakanšūnu ādas vēzis
- Eiropas Dermatoonkoloģijas asociācija (EADO): Eiropas vadlīnijas ādas vēža un melanomas diagnostikai un ārstēšanai
Atruna
Šajā rakstā sniegtā informācija ir paredzēta informatīviem un izglītojošiem nolūkiem un neaizstāj ārsta konsultāciju, diagnostiku vai ārstēšanu. Ādas un gļotādu veidojumu pašnovērtēšana var būt kļūdaina, jo plakanšūnu karcinoma var līdzināties aktīniskai keratozei, kārpai, ekzēmai, hroniskai brūcei, bazaliomai, melanomai vai citām ādas izmaiņām. Ja pamanāt jaunu, augošu, asiņojošu, sāpīgu, niezošu, krevelainu, mitrojošu, nedzīstošu vai citādi aizdomīgu ādas vai gļotādas veidojumu, vērsieties pie dermatologa, dermatoonkologa, ķirurga, onkologa vai atbilstoša speciālista pēc lokalizācijas, piemēram, stomatologa, ginekologa vai urologa. Nemēģiniet aizdomīgus veidojumus ārstēt, dedzināt, griezt, kasīt vai noņemt pašrocīgi. Ja veidojums strauji palielinās, izteikti asiņo, čūlo, kļūst stipri sāpīgs, parādās infekcijas pazīmes, palielināti limfmezgli vai vispārēji simptomi, nepieciešama neatliekama medicīniska izvērtēšana.
