Eksfoliatīvā – eritrodermiskā psoriāze

Eritrodermiskā psoriāze jeb eksfoliatīvā psoriāze ir reta, bet ļoti smaga psoriāzes forma, kurā iekaisums skar plašu ādas laukumu un var ietekmēt ne tikai ādu, bet arī visu organismu. Tā nav parasts psoriāzes paasinājums. Ja āda kļūst plaši apsārtusi, sāpīga, dedzinoša, lobās lielos laukumos un vienlaikus ir drebuļi, drudzis, tūska, nespēks vai strauja pašsajūtas pasliktināšanās, nepieciešama steidzama ārsta izvērtēšana.

Eritrodermiskā psoriāze var attīstīties cilvēkiem, kuriem jau ir zināma psoriāze, bet dažkārt tā var būt arī pirmā ļoti smaga psoriātiska iekaisuma izpausme. Bieži pirms šīs formas cilvēks pamana, ka esošā psoriāze strauji pasliktinās, vairs nereaģē uz ierasto ārstēšanu vai sāk izplatīties neparasti plaši.

Šis raksts padziļināti skaidro tieši eritrodermisko jeb eksfoliatīvo psoriāzi. Tas neaizstāj ārsta konsultāciju, bet palīdz saprast, kāpēc šī forma ir bīstama, kādi simptomi ir jāuztver nopietni, ar ko to var sajaukt un kāpēc ārstēšanu nedrīkst mainīt vai pārtraukt patstāvīgi.

Svarīgi: ja plašam ādas apsārtumam un lobīšanās pievienojas drudzis, drebuļi, izteikts nespēks, tūska, sirdsklauves, reibonis, apjukums vai strauja stāvokļa pasliktināšanās, tā var būt neatliekama situācija. Šādos gadījumos nevajadzētu gaidīt plānveida dermatologa vizīti — jāmeklē steidzama medicīniska palīdzība.

Kas ir eritrodermiskā psoriāze?

Eritrodermiskā psoriāze ir smaga psoriāzes forma, kuras gadījumā āda kļūst plaši sarkana, iekaisusi, karsta, sāpīga, dedzinoša un sāk izteikti lobīties. Vārds “eritrodermija” nozīmē plašu ādas apsārtumu. Psoriāzes gadījumā to izraisa nekontrolēts iekaisuma process ādā.

Atšķirībā no biežākās psoriāzes formas — perēkļveida psoriāzes, kur parasti redzamas atsevišķas sarkanas, zvīņainas plāksnes, eritrodermiskā psoriāze var aptvert ļoti lielu ķermeņa virsmas daļu. Āda var izskatīties kā “apdegusi”, būt sāpīga, sasprēgājusi, lobīties plašos laukumos un vairs pilnvērtīgi neveikt aizsargfunkciju.

Šī forma ir svarīga ne tikai dermatoloģiski, bet arī vispārējās veselības ziņā. Āda ir lielākais cilvēka orgāns. Tā palīdz uzturēt šķidruma līdzsvaru, ķermeņa temperatūru un aizsargā no infekcijām. Ja plašs ādas laukums ir iekaisis un bojāts, var rasties šķidruma zudums, temperatūras regulācijas traucējumi, infekciju risks un papildu slodze sirdij.

Eksfoliatīvā, eritrodermiskā un psoriātiskā eritrodermija — vai tie ir sinonīmi?

Praksē var lietot vairākus līdzīgus terminus:

• eritrodermiskā psoriāze — ieteicamais galvenais termins;
• eksfoliatīvā psoriāze — uzsver izteiktu ādas lobīšanos;
• psoriātiska eritrodermija — medicīnisks aprakstošs termins.

Šie termini parasti apraksta vienu un to pašu smagu psoriāzes formu: plašu, difūzu ādas iekaisumu ar apsārtumu, lobīšanos un iespējamu visa organisma iesaisti.

Kāpēc eritrodermiskā psoriāze ir smaga psoriāzes forma?

Eritrodermiskā psoriāze ir smaga tāpēc, ka tā var izjaukt ādas pamatfunkcijas. Āda vairs pilnvērtīgi nepasargā organismu no šķidruma zuduma, mikroorganismiem un temperatūras svārstībām. Smagos gadījumos tas var radīt stāvokli, kas prasa neatliekamu medicīnisku aprūpi vai hospitalizāciju.

Bīstamību nosaka ne tikai tas, cik izteikti redzamas ir ādas izmaiņas, bet arī cilvēka vispārējā pašsajūta. Ja plaša ādas apsārtuma un lobīšanās fonā parādās drudzis, drebuļi, sirdsklauves, tūska, nespēks, reibonis, apjukums vai strauja stāvokļa pasliktināšanās, situācija jāuztver kā augsta riska.

Cik bieži sastopama ir eritrodermiskā psoriāze?

Eritrodermiskā psoriāze ir reta psoriāzes forma. Lielākajai daļai cilvēku ar psoriāzi ir perēkļveida, pilienveida, inversā, nagu vai citas lokalizētas formas. Tomēr retums nenozīmē, ka šo stāvokli drīkst ignorēt. Tieši pretēji — tā kā eritrodermiskā psoriāze ir potenciāli bīstama, plaša ādas apsārtuma un lobīšanās gadījumā nepieciešama savlaicīga ārsta izvērtēšana.

Vai eritrodermiskā psoriāze ir lipīga?

Nē. Eritrodermiskā psoriāze nav lipīga. Ar to nevar inficēties no cita cilvēka, pieskaroties, dzīvojot kopā, izmantojot kopīgus priekšmetus vai atrodoties vienā telpā.

Tā nav sēnīte, nav bakteriāla infekcija un nav vīrusu slimība. Tā ir imūnmediēta iekaisīga slimība, kuras gadījumā imūnsistēmas darbības izmaiņas izraisa plašu iekaisumu ādā. Infekcija dažiem cilvēkiem var būt paasinājuma veicinošs faktors, bet pati eritrodermiskā psoriāze nav infekcioza.

Kā izskatās eritrodermiskā psoriāze?

Eritrodermiskā psoriāze var izskatīties ļoti atšķirīgi, bet raksturīgākās pazīmes ir:

• plašs ādas apsārtums;
• izteikta lobīšanās vai ādas slāņošanās;
• dedzinoša, karsta vai sāpīga āda;
• izteikts sausums;
• plaisas vai ādas jutīgums;
• nieze;
• tūska, īpaši kājās, pēdās, rokās vai sejā;
• drebuļi, drudzis, nespēks vai slikta pašsajūta.

Dažkārt ādas izmaiņas atgādina smagu apdegumu, alerģisku reakciju vai plašu dermatītu. Tieši tāpēc pašdiagnostika nav droša. Plašas eritrodermijas gadījumā ārstam jāizvērtē ne tikai psoriāze, bet arī citi iespējamie cēloņi.

3–5 galvenās pazīmes, kas var liecināt par eritrodermisko psoriāzi

Par eritrodermisko jeb eksfoliatīvo psoriāzi var liecināt šādu pazīmju kombinācija:

1. Plašs ādas apsārtums, kas izplatās lielā ķermeņa daļā.
2. Izteikta ādas lobīšanās, sausums vai ādas slāņošanās.
3. Dedzināšana, sāpes vai ļoti jutīga āda, ne tikai parasta nieze.
4. Sistēmiskas pazīmes — drebuļi, drudzis, nespēks, reibonis vai slikta pašsajūta.
5. Tūska vai strauja stāvokļa pasliktināšanās, īpaši cilvēkam ar zināmu psoriāzi.

Šo pazīmju gadījumā nevajadzētu gaidīt, ka simptomi pāries paši no sevis. Īpaši svarīgi negaidīt, ja ādas izmaiņas strauji izplatās vai cilvēks jūtas slikti.

Kad eritrodermiskā psoriāze ir bīstama?

Eritrodermiskā psoriāze ir bīstama, ja plašs ādas iekaisums ietekmē organisma vispārējo stāvokli. Āda šādā situācijā var zaudēt spēju normāli saglabāt šķidrumu, regulēt temperatūru un aizsargāt pret infekcijām.

Bīstamību palielina:

• plašs ādas bojājums;
• drudzis vai drebuļi;
• strauja ādas stāvokļa pasliktināšanās;
• izteikta tūska;
• nespēks, reibonis vai apjukums;
• sirdsklauves vai elpas trūkums;
• stipras sāpes vai dedzināšana;
• pazīmes, kas liecina par infekciju;
• gados vecāks pacients;
• sirds, nieru vai citas hroniskas slimības;
• imūnsupresīva terapija vai citas smagas blakusslimības.

Sarkanie karogi — kad nekavējoties jāmeklē medicīniska palīdzība?

Nekavējoties jāmeklē medicīniska palīdzība, ja cilvēkam ar psoriāzi vai plašu ādas iekaisumu ir:

• plašs, strauji progresējošs ādas apsārtums;
• āda lobās lielos laukumos;
• drudzis;
• drebuļi;
• spēcīga dedzināšana vai sāpes ādā;
• izteikts nespēks;
• reibonis, apjukums vai ģīboņa sajūta;
• sirdsklauves;
• elpas trūkums;
• strauji pieaugoša tūska;
• pazīmes, kas var liecināt par infekciju;
• nespēja uzņemt šķidrumu vai izteikta dehidratācijas sajūta;
• strauja stāvokļa pasliktināšanās pēc zāļu pārtraukšanas vai terapijas maiņas.

Ja ir plašs ādas apsārtums kopā ar drudzi, drebuļiem vai sliktu pašsajūtu, tas nav tikai kosmētisks ādas jautājums. Tā var būt situācija, kurā nepieciešama neatliekama aprūpe.

Kāpēc plašs ādas iekaisums var ietekmēt visu organismu?

Āda palīdz organismam uzturēt vairākas dzīvībai svarīgas funkcijas. Tā:

• aizsargā pret mikroorganismiem;
• samazina šķidruma zudumu;
• palīdz regulēt ķermeņa temperatūru;
• piedalās imūnajā aizsardzībā;
• pasargā dziļākos audus no kairinājuma un traumām.

Ja iekaisums skar lielu ādas virsmu, ādas barjera kļūst trausla. Caur bojāto ādu organisms var zaudēt šķidrumu un siltumu, savukārt baktērijām ir vieglāk iekļūt organismā. Šādā situācijā var palielināties infekciju risks, rasties elektrolītu līdzsvara traucējumi un pieaugt slodze sirds un asinsvadu sistēmai.

Kam ir lielāks risks attīstīt eritrodermisko psoriāzi?

Eritrodermiskā psoriāze var attīstīties jebkuram cilvēkam ar psoriāzi, taču lielāks risks var būt cilvēkiem, kuriem ir:

• smaga vai nestabila psoriāze;
• plaša perēkļveida psoriāze;
• iepriekš bijuši smagi psoriāzes paasinājumi;
• terapija tiek pārtraukta vai mainīta bez ārsta norādījuma;
• infekcija vai smaga organisma pārslodze;
• saules apdegums vai plaša ādas trauma;
• alkohola pārmērīga lietošana;
• smēķēšana;
• hronisks stress;
• citas smagas slimības;
• imūnsistēmu ietekmējoši medikamenti vai stāvokļi.

Riska faktori nenozīmē, ka eritrodermiskā psoriāze noteikti attīstīsies. Tie palīdz saprast, kuriem cilvēkiem īpaši svarīgi sekot līdzi psoriāzes paasinājumiem un neveikt patstāvīgas terapijas izmaiņas.

Eritrodermiskās psoriāzes attīstības mehānisms

Eritrodermiskā psoriāze rodas pārmērīgas imūnsistēmas aktivācijas dēļ. Psoriāzes gadījumā imūnsistēmas signāli veicina ādas iekaisumu un paātrinātu ādas šūnu dalīšanos. Parastā psoriāzes plāksnē tas izraisa sabiezētu, sarkanu un zvīņainu ādas perēkli. Eritrodermiskās psoriāzes gadījumā iekaisums kļūst plašs un difūzs.

Vienkāršoti procesu var skaidrot šādi:

1. Imūnsistēma kļūst pārmērīgi aktīva.
2. Ādā pastiprinās iekaisuma signāli.
3. Ādas šūnas dalās un atjaunojas pārāk ātri.
4. Ādas barjera kļūst trausla un iekaisusi.
5. Āda plaši apsarkst, lobās, sāp vai dedzina.
6. Smagos gadījumos tiek ietekmēts šķidruma līdzsvars, temperatūras regulācija un infekciju risks.

Eritrodermiskās psoriāzes attīstības un paasinājuma laika līnija

Eritrodermiskā psoriāze var attīstīties pakāpeniski vai straujāk. Ne vienmēr ir iespējams noteikt vienu konkrētu iemeslu, bet bieži ir redzama secība:

Esoša psoriāze vai nosliece uz psoriāzi

Cilvēkam jau var būt ādas psoriāze, nagu psoriāze vai smagāki paasinājumi iepriekš.

Provocējošs faktors

Tas var būt infekcija, smags stress, ādas trauma, saules apdegums, alkohola lietošana vai pēkšņa terapijas maiņa.

Straujš ādas iekaisuma pieaugums

Parādās plašāks apsārtums, nieze, dedzināšana vai esošo perēkļu saplūšana.

Plaša eritrodermija

Āda kļūst sarkana lielā ķermeņa daļā, lobās, sāp vai dedzina. Var pievienoties tūska, drebuļi, drudzis un nespēks.

Ārsta izvērtēšana un ārstēšana

Atkarībā no smaguma nepieciešama steidzama dermatologa izvērtēšana, ambulatora ārstēšana vai hospitalizācija.

Stabilizācija un ilgtermiņa kontrole

Pēc akūta paasinājuma jāizveido drošs ilgtermiņa ārstēšanas plāns, lai mazinātu atkārtošanās risku.

Eritrodermiskās psoriāzes simptomi: agrīnie, vēlīnie un tipiskās kombinācijas

Agrīnie simptomi

Agrīni var parādīties:

• psoriāzes perēkļu strauja paplašināšanās;
• apsārtuma saplūšana lielākos laukumos;
• izteiktāka nieze;
• dedzinoša sajūta ādā;
• ādas jutīgums;
• pastiprināta lobīšanās;
• esošās ārstēšanas efekta samazināšanās.

Vēlīnie vai smagākie simptomi

Smagākā stadijā var būt:

• ļoti plašs ādas apsārtums;
• ādas lobīšanās lielos laukumos;
• sāpes vai dedzināšana;
• tūska;
• drebuļi;
• drudzis;
• nespēks;
• reibonis;
• sirdsklauves;
• elpas trūkums;
• apjukums;
• infekcijas pazīmes.

Tipiskas simptomu kombinācijas

Īpaši uzmanīgi jāvērtē šādas kombinācijas:

• plašs apsārtums + lobīšanās + nespēks;
• psoriāzes paasinājums + drudzis vai drebuļi;
• dedzinoša āda + tūska + slikta pašsajūta;
• straujš ādas stāvokļa pasliktinājums pēc terapijas pārtraukšanas;
• plaša eritrodermija + sirdsklauves vai reibonis.

Eritrodermiskās psoriāzes cēloņi un paasinājuma faktori

Eritrodermiskajai psoriāzei nav viena vienīga cēloņa. Tā parasti rodas ģenētiskas noslieces, imūnsistēmas iekaisuma un ārējo faktoru mijiedarbības rezultātā.

Paasinājumu var veicināt:

• pēkšņa psoriāzes terapijas pārtraukšana;
• nepiemērota ārstēšana;
• infekcijas;
• smags stress;
• ādas trauma;
• saules apdegums;
• alkohola lietošana;
• smēķēšana;
• dažu zāļu ietekme;
• sistēmisku kortikosteroīdu nepareiza lietošana vai pēkšņa pārtraukšana;
• smaga organisma pārslodze;
• nepietiekami kontrolēta psoriāze.

Ne vienmēr izdodas atrast konkrētu paasinājuma iemeslu. Tomēr ļoti svarīgi ir nemainīt ārstēšanu patstāvīgi un negaidīt, ja stāvoklis pasliktinās strauji.

Psoriāzes ārstēšanas pārtraukšana un smaga paasinājuma risks

Cilvēkiem ar psoriāzi īpaši svarīgi ir nepārtraukt ārsta nozīmētu ārstēšanu bez konsultācijas. Pēkšņa sistēmiskas terapijas pārtraukšana, neatbilstoša zāļu lietošana vai pašrocīga ārstēšanas maiņa var veicināt smagu paasinājumu.

Tas nenozīmē, ka jebkura terapijas izmaiņa izraisīs eritrodermisko psoriāzi. Taču pacientam ar smagu vai nestabilu psoriāzi terapijas izmaiņas jāveic tikai ārsta uzraudzībā. Ja zāles rada blaknes, nepalīdz vai ir nepieciešama maiņa, par to jārunā ar dermatologu, nevis jāpārtrauc ārstēšana patstāvīgi.

Ar ko eritrodermisko psoriāzi var sajaukt?

Plašu ādas apsārtumu jeb eritrodermiju var izraisīt ne tikai psoriāze. Tāpēc ārsts vērtē arī citas slimības un stāvokļus.

Eritrodermisko psoriāzi var sajaukt ar:

• smagu ekzēmu;
• atopisko dermatītu;
• alerģisku reakciju;
• zāļu izraisītu ādas reakciju;
• ādas infekciju;
• seborejisku dermatītu;
• apdegumu;
• pityriasis rubra pilaris;
• ādas T-šūnu limfomu vai citiem retākiem stāvokļiem.

Eritrodermiskā psoriāze vai cita eritrodermija?

Šī tabula palīdz orientēties, bet tā neaizstāj ārsta diagnostiku. Plašas eritrodermijas gadījumā pašdiagnostika nav droša.

Eritrodermiskā psoriāze vai ekzēma?

Ekzēma biežāk ir saistīta ar izteiktu niezi, ādas sausumu, plaisām un ekzēmai raksturīgu lokalizāciju. Eritrodermiskā psoriāze biežāk attīstās cilvēkam ar psoriāzes vēsturi un var būt saistīta ar plašu zvīņošanos, psoriāzes perēkļu saplūšanu un sistēmiskām pazīmēm. Tomēr vizuāli šie stāvokļi var pārklāties, tāpēc diagnozi nosaka ārsts.

Eritrodermiskā psoriāze vai zāļu reakcija?

Zāļu reakcija var sākties pēc jaunu medikamentu lietošanas un var būt kopā ar drudzi, izsitumiem, sejas tūsku vai iekšējo orgānu iesaistes pazīmēm. Tā var būt nopietna. Ja plašs ādas apsārtums parādās pēc jaunu zāļu lietošanas, nepieciešama steidzama ārsta izvērtēšana.

Eritrodermiskā psoriāze vai infekcija?

Ādas infekcija var izraisīt apsārtumu, sāpes, strutas, kreveles, drudzi un vispārēju nespēku. Eritrodermiskās psoriāzes gadījumā infekcija var būt gan diferenciāldiagnoze, gan komplikācija. Tāpēc smagos gadījumos ārsts var nozīmēt izmeklējumus infekcijas pazīmju izvērtēšanai.

Kā diagnosticē eritrodermisko psoriāzi?

Diagnoze balstās uz ārsta apskati, slimības vēsturi, ādas izmaiņu raksturu, psoriāzes vēsturi, lietotajiem medikamentiem un vispārējā stāvokļa izvērtēšanu.

Ārsts var jautāt:

• vai pacientam iepriekš bijusi psoriāze;
• cik ātri izsitumi izplatījās;
• vai ir drudzis, drebuļi, nespēks vai tūska;
• vai nesen mainīta vai pārtraukta ārstēšana;
• vai lietotas jaunas zāles;
• vai bijusi infekcija, trauma vai saules apdegums;
• vai ir sāpes ādā, dedzināšana vai plaisas;
• vai ir locītavu sāpes;
• vai ir citas hroniskas slimības.

Var būt nepieciešami:

• asins analīzes;
• iekaisuma rādītāji;
• elektrolītu un šķidruma līdzsvara izvērtēšana;
• nieru un aknu funkcijas rādītāji;
• infekcijas pazīmju izvērtēšana;
• ādas uztriepes vai kultūras, ja ir aizdomas par infekciju;
• ādas biopsija, ja diagnoze nav skaidra;
• citi izmeklējumi pēc ārsta lēmuma.

Normālas vai nespecifiskas analīzes vienas pašas ne vienmēr izslēdz nopietnu ādas slimību. Diagnozi nosaka, apvienojot klīnisko ainu, simptomus un izmeklējumus.

Kad nepieciešama hospitalizācija?

Hospitalizācija var būt nepieciešama, ja eritrodermiskā psoriāze ir plaša, strauji progresē vai ietekmē vispārējo veselību.

Slimnīcas aprūpe var būt vajadzīga, ja ir:

• plašs ādas iekaisums;
• drudzis vai drebuļi;
• izteikts nespēks;
• šķidruma zuduma vai dehidratācijas risks;
• elektrolītu traucējumu risks;
• infekcijas pazīmes;
• tūska;
• sirdsklauves vai elpas trūkums;
• smagas sāpes;
• nespēja droši aprūpēt ādu mājās;
• gados vecāks pacients vai būtiskas blakusslimības;
• bērns vai cita augsta riska situācija.

Eritrodermiskā psoriāze un organisma imunitāte

Eritrodermiskā psoriāze nav infekcija, tāpēc pēc tās “pārslimošanas” neveidojas imunitāte kā pēc vīrusu vai bakteriālas slimības. Cilvēks nevar vienreiz izslimot eritrodermisko psoriāzi un kļūt pret to imūns.

Psoriāze ir hroniska iekaisīga slimība. Tai var būt remisijas periodi, kad slimība ir labi kontrolēta, un paasinājuma periodi, kad iekaisums aktivizējas. Ārstēšanas mērķis ir panākt pēc iespējas stabilāku kontroli, mazināt paasinājumus un novērst smagus uzliesmojumus.

Saslimšanas sekas un iespējamās komplikācijas

Neārstēta vai smaga eritrodermiskā psoriāze var izraisīt nopietnas komplikācijas:

• šķidruma zudumu;
• elektrolītu līdzsvara traucējumus;
• ķermeņa temperatūras regulācijas traucējumus;
• infekcijas;
• sekundāru ādas infekciju;
• sepses risku smagos gadījumos;
• tūsku;
• sirds un asinsvadu slodzi;
• nieru funkcijas pasliktināšanās risku;
• izteiktu nespēku;
• miega traucējumus;
• psiholoģisku slodzi;
• dzīves kvalitātes pasliktināšanos.

Smagums ir atkarīgs no ādas iesaistes apjoma, pacienta vecuma, blakusslimībām, infekciju riska un tā, cik ātri tiek sākta atbilstoša ārstēšana. Latvijas klīniskās rekomendācijas uzsver, ka eksfoliatīva psoriātiskā eritrodermija komplikāciju dēļ var beigties letāli.

Eritrodermiskās psoriāzes ārstēšana

Eritrodermiskās psoriāzes ārstēšanas mērķis ir stabilizēt pacienta stāvokli, mazināt iekaisumu, atjaunot ādas barjeru, novērst komplikācijas un izveidot drošu ilgtermiņa kontroles plānu.

Ārstēšanu nosaka ārsts. Tā ir atkarīga no slimības smaguma, ādas iesaistes apjoma, vispārējā stāvokļa, infekciju riska, iepriekšējās terapijas, blakusslimībām un pacienta vecuma.

Akūta stāvokļa izvērtēšana un stabilizācija

Smagos gadījumos vispirms jāizvērtē vispārējais stāvoklis:

• temperatūra;
• pulss;
• asinsspiediens;
• šķidruma līdzsvars;
• elektrolīti;
• infekcijas pazīmes;
• sāpju intensitāte;
• tūskas pakāpe;
• organisma vispārējā slodze.

Ja ir sistēmiskas pazīmes, ārstēšana var būt nepieciešama slimnīcā.

Ādas kopšana un barjeras atjaunošana

Ādas kopšana ir svarīga, bet smagas eritrodermiskās psoriāzes gadījumā tā nav vienīgā ārstēšana. Var būt nepieciešami ādas barjeru atjaunojoši līdzekļi, saudzīga mazgāšanās, kairinātāju izvairīšanās un ārsta nozīmēta lokāla terapija.

Pacientam nevajadzētu agresīvi berzt, kasīt vai mehāniski noņemt lobīšanos. Tas var pastiprināt ādas bojājumu un infekcijas risku.

Sistēmiskā terapija

Sistēmiskā terapija iedarbojas uz iekaisuma procesu organismā. Tā var būt nepieciešama, ja ādas iekaisums ir plašs, strauji progresē vai nav kontrolējams tikai ar lokāliem līdzekļiem.

Konkrētu terapijas tipu, piemērotību un drošību izvērtē ārsts. Rakstā netiek norādītas konkrētas devas vai recepšu zāļu shēmas, jo pašārstēšanās šādā stāvoklī var būt bīstama.

Bioloģiskā un mērķterapija

Bioloģiskā un mērķterapija ir mūsdienīgas ārstēšanas pieejas, kas iedarbojas uz konkrētiem iekaisuma ceļiem. Tās var būt nozīmīgas pacientiem ar smagu psoriāzi vai nepietiekamu atbildi uz citu terapiju. Konkrētu ārstēšanu izvēlas ārsts, ņemot vērā slimības formu, smagumu, blakusslimības, infekciju risku un iepriekšējo ārstēšanu.

Infekciju, šķidruma un elektrolītu kontrole

Smagā eritrodermiskā psoriāzē ārstam var būt jāuzrauga:

• šķidruma uzņemšana un zudums;
• elektrolīti;
• nieru funkcija;
• infekcijas pazīmes;
• ķermeņa temperatūra;
• sirds un asinsvadu sistēmas slodze.

Tas ir viens no iemesliem, kāpēc smagā gadījumā ārstēšana mājās var nebūt droša.

Ilgtermiņa slimības kontrole pēc paasinājuma

Pēc akūta paasinājuma svarīgi izveidot ilgtermiņa plānu:

• regulāras dermatologa kontroles;
• drošs terapijas turpinājums;
• paasinājumu riska faktoru mazināšana;
• ādas barjeras kopšana;
• blakusslimību izvērtēšana;
• psiholoģiskās slodzes mazināšana;
• skaidrs plāns, ko darīt, ja slimība atkal pasliktinās.

Ko nedrīkst darīt smaga psoriāzes paasinājuma laikā?

Smaga psoriāzes paasinājuma laikā nevajadzētu:

• patstāvīgi pārtraukt ārsta nozīmētu terapiju;
• pašam sākt recepšu zāles;
• lietot sistēmiskus medikamentus bez ārsta norādījuma;
• gaidīt mājās, ja ir drudzis, drebuļi vai nespēks;
• agresīvi kasīt vai berzt ādu;
• mehāniski plēst nost ādas zvīņas;
• ārstēt plašu iekaisumu tikai ar kosmētiskiem krēmiem;
• lietot kairinošus līdzekļus;
• pārkarst saunā, karstā vannā vai solārijā;
• ignorēt strauju stāvokļa pasliktināšanos.

Īpaši bīstami ir patstāvīgi pārtraukt vai mainīt sistēmisku ārstēšanu, ja pacientam ir smaga vai nestabila psoriāze.

Kā mazināt atkārtota smaga paasinājuma risku?

Atkārtota smaga paasinājuma risku var mazināt, ja:

• ārstēšana tiek turpināta pēc ārsta norādījumiem;
• netiek patstāvīgi pārtrauktas zāles;
• infekcijas tiek laikus ārstētas;
• tiek izvairīts no ādas traumām un saules apdegumiem;
• tiek ierobežota alkohola lietošana;
• tiek atmesta smēķēšana;
• tiek mazināts hronisks stress;
• tiek kontrolētas blakusslimības;
• tiek uzturēta regulāra dermatologa kontrole;
• pacientam ir skaidrs rīcības plāns paasinājuma gadījumā.

Ne visu paasinājumu iespējams novērst, taču labi kontrolēta psoriāze un savlaicīga ārsta iesaiste samazina smaga uzliesmojuma risku.

Dzīvesveids, ādas kopšana un ārsta kontrole pēc paasinājuma

Dzīvesveids pats par sevi eritrodermisko psoriāzi neizārstē, bet var palīdzēt kopējā slimības kontrolē.

Svarīgi faktori:

• regulāra dermatologa kontrole;
• ādas mitrināšana un barjeras atjaunošana;
• izvairīšanās no kairinošiem ādas kopšanas līdzekļiem;
• smēķēšanas atmešana;
• alkohola ierobežošana;
• pietiekams miegs;
• stresa mazināšana;
• sabalansēts uzturs;
• liekā svara mazināšana, ja tas ir aktuāli;
• savlaicīga infekciju ārstēšana.

Pēc smaga paasinājuma pacientam jāzina, kādas pazīmes liecina par atkārtotu pasliktināšanos un kad jāmeklē palīdzība.

Psoriāze kā sistēmiska slimība un saistība ar locītavām

Psoriāze nav tikai ādas slimība. Tā ir hroniska imūnmediēta iekaisīga slimība, kas daļai pacientu var būt saistīta arī ar nagu izmaiņām, locītavu simptomiem un citām blakusslimībām. Ja cilvēkam ar smagu psoriāzi parādās locītavu sāpes, pietūkums, rīta stīvums, papēža sāpes vai “desiņveida” pirksts, jāapsver arī psoriātiskais artrīts.

Šajā rakstā fokuss ir uz eritrodermisko psoriāzi, nevis uz visām psoriāzes sistēmiskajām izpausmēm. Plašāk par psoriāzes kopējo norisi, blakusslimībām un ārstēšanas pieejām jāskatās galvenajā psoriāzes rakstā.

Kas ir pierādīts, par ko vēl diskutē un pie kā strādā medicīna?

Kas ir labi pierādīts

Ir labi pierādīts, ka eritrodermiskā psoriāze ir smaga psoriāzes forma, kas var prasīt steidzamu dermatologa izvērtēšanu un ārstēšanu. Ir skaidrs, ka plašs ādas iekaisums var ietekmēt šķidruma līdzsvaru, temperatūras regulāciju, infekciju risku un vispārējo veselību.

Ir labi zināms arī tas, ka psoriāze nav infekcija un nav lipīga, bet imūnmediēta hroniska iekaisīga slimība.

Par ko nepieciešama individuāla pieeja

Individuāla pieeja nepieciešama ārstēšanas izvēlē. Vienam pacientam var būt nepieciešama slimnīcas aprūpe, citam — cieša ambulatora kontrole. Terapijas izvēle atkarīga no smaguma, iepriekšējās ārstēšanas, infekciju riska, blakusslimībām un pacienta vispārējā stāvokļa.

Individuāli jāvērtē arī tas, vai nepieciešama biopsija, papildu izmeklējumi, infekciju izslēgšana vai sistēmiskas terapijas maiņa.

Pie kā strādā medicīna

Mūsdienu dermatoloģija attīsta personalizētu psoriāzes ārstēšanu, bioloģisko un mērķterapiju, agrīnu smagu paasinājumu atpazīšanu, labāku slimības smaguma un dzīves kvalitātes novērtēšanu, kā arī drošāku ilgtermiņa kontroli pacientiem ar smagu psoriāzi.

Kad jāvēršas pie dermatologa?

Pie dermatologa jāvēršas, ja:

• psoriāze strauji pasliktinās;
• izsitumi izplatās plaši;
• āda kļūst izteikti sarkana un lobās;
• parādās dedzināšana vai sāpes;
• parādās tūska;
• ārstēšana vairs nepalīdz;
• ir aizdomas par infekciju;
• pacients apsver terapijas pārtraukšanu vai maiņu;
• ir atkārtoti smagi paasinājumi;
• ir arī locītavu sāpes vai nagu izmaiņas.

Nekavējoties jāmeklē neatliekama medicīniska palīdzība, ja plašam ādas apsārtumam un lobīšanās pievienojas drudzis, drebuļi, nespēks, reibonis, sirdsklauves, elpas trūkums, apjukums, izteikta tūska vai strauja stāvokļa pasliktināšanās.

Atsauces un autoritatīvi avoti

• Latvijas Dermatovenerologu asociācija: Latvijas klīniskās rekomendācijas psoriāzes diagnostikai un ārstēšanai
• Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC)
• Lielbritānijas Nacionālais veselības un aprūpes izcilības institūts (NICE): psoriāzes novērtēšana un ārstēšana
• Lielbritānijas Nacionālais veselības un aprūpes izcilības institūts (NICE): rekomendācijas psoriāzes diagnostikai, ārstēšanai un eritrodermijas izvērtēšanai
• Amerikas Dermatoloģijas akadēmijas asociācija (AAD): psoriāzes pazīmes un simptomi
• Amerikas Dermatoloģijas akadēmijas asociācija (AAD): psoriāzes klīniskās vadlīnijas
• DermNet: eritrodermiskā psoriāze
• DermNet: eritrodermija
• DermNet: akūtas psoriāzes formas
• DermNet: psoriāze
• DermNet: psoriāzes ārstēšana
• Lielbritānijas Dermatologu asociācija (BAD): informācija par psoriāzi pacientiem un speciālistiem
• Doctus: psoriāze un blakusslimības dermatologa un reimatologa skatījumā
• Eiropas Reimatoloģijas asociāciju alianse (EULAR): rekomendācijas psoriātiskā artrīta ārstēšanai
• PubMed: zinātniskās publikācijas par eritrodermisko psoriāzi
• PubMed: zinātniskās publikācijas par eritrodermiskās psoriāzes ārstēšanu
• PubMed: zinātniskās publikācijas par smagas psoriāzes bioloģisko terapiju

Medicīniska atruna

Šajā rakstā sniegtā informācija ir paredzēta informatīviem un izglītojošiem mērķiem un neaizstāj dematologa konsultāciju, diagnostiku vai ārstēšanu. Ja cilvēkam ir plašs ādas apsārtums, lobīšanās, dedzināšana, ādas sāpes, drudzis, drebuļi, tūska, nespēks, straujš psoriāzes pasliktinājums vai citas pazīmes, jāvēršas pie dermatologa vai cita atbilstoša speciālista. Nemēģiniet pašārstēties un nepārtrauciet ārsta nozīmētu psoriāzes ārstēšanu bez ārsta norādījuma. Smagu, strauji pasliktinošos vai augsta riska simptomu gadījumā, piemēram, plaša ādas apsārtuma kopā ar drudzi, drebuļiem, izteiktu nespēku, reiboni, sirdsklauvēm, elpas trūkumu, apjukumu, strauju tūsku vai aizdomām par infekciju, nekavējoties jāmeklē neatliekama medicīniska palīdzība.

Satura autors

Dermatoloģe Dr. med. Dace Buile