Inversā jeb kroku psoriāze

Inversā psoriāze jeb kroku psoriāze ir psoriāzes forma, kas parādās ādas krokās — vietās, kur āda saskaras ar ādu, piemēram, cirkšņos, padusēs, zem krūtīm, starp sēžamvietām, nabas apvidū vai dzimumorgānu zonā. Medicīniski to var saukt arī par intertriginozo psoriāzi.

Atšķirībā no klasiskās perēkļveida psoriāzes, kur bieži redzamas biezas, sudrabaini zvīņainas plāksnes, inversā psoriāze parasti izskatās kā gluds, sārts vai spilgti sarkans, spīdīgs, jutīgs iekaisums ar sūrstēšanu, dedzināšanu, niezi vai plaisām. Ādas krokās mitruma un berzes dēļ biezas zvīņas bieži neveidojas, tāpēc šī psoriāzes forma var izskatīties “neklasiski”.

Inversā psoriāze pacientiem bieži rada apjukumu, jo tā var līdzināties sēnītei, kandidozei, intertrigo, kontaktdermatītam, kairinājumam vai izsitumiem intīmajā zonā. Tā nav lipīga, nav sēnīte un nav seksuāli transmisīva infekcija, tomēr līdzīgi simptomi var būt arī infekciju vai citu ādas slimību gadījumā. Tāpēc precīzu diagnozi vislabāk nosaka dermatologs.

Kas ir inversā psoriāze?

Inversā psoriāze ir hroniskas iekaisīgas ādas slimības — psoriāzes — forma, kas skar ādas krokas un berzes zonas. Tā var būt atsevišķa psoriāzes izpausme vai kombinēties ar citām psoriāzes formām, piemēram, perēkļveida psoriāzi, galvas ādas psoriāzi, nagu psoriāzi vai psoriātisko artrītu.

Daļai pacientu inversā psoriāze ir pirmā pazīme, kas liek domāt par psoriāzi, īpaši tad, ja klasiskie zvīņainie perēkļi uz elkoņiem vai ceļiem nav izteikti. Tā var būt arī cilvēkam, kuram jau zināma psoriāze, bet iekaisums parādās jaunās un jutīgākās vietās.

Šis raksts skaidro tieši inverso psoriāzi ādas krokās, nevis atkārto visu informāciju par psoriāzi kopumā.

Inversā, intertriginozā un kroku psoriāze — vai tie ir sinonīmi?

Jā, praksē šie termini bieži apraksta vienu un to pašu psoriāzes formu.

Inversā psoriāze ir galvenais medicīniskais termins. To sauc par “inverso”, jo tā bieži parādās pretējās vietās salīdzinājumā ar klasisko perēkļveida psoriāzi. Perēkļveida psoriāze biežāk skar elkoņus, ceļus un citas ārējās virsmas, bet inversā psoriāze — krokas un ādas saskares vietas.

Intertriginozā psoriāze nozīmē psoriāzi intertriginozās zonās — vietās, kur āda beržas pret ādu un kur bieži ir siltums, mitrums un svīšana.

Kroku psoriāze ir pacientam saprotamāks skaidrojošs nosaukums, jo slimība skar ādas krokas.

Kā inversā psoriāze atšķiras no perēkļveida psoriāzes?

Klasiska perēkļveida psoriāze parasti izskatās kā skaidri norobežoti, sarkani, sabiezēti ādas laukumi ar sausām, sudrabainām zvīņām. Tā bieži parādās uz elkoņiem, ceļiem, galvas matainajā daļā vai muguras lejasdaļā.

Inversā psoriāze izskatās citādi. Ādas krokās ir vairāk mitruma, siltuma un berzes, tāpēc biezās zvīņas bieži neveidojas vai ātri noārdās. Rezultātā bojājums var būt:

• gluds;
• spīdīgs;
• sārts vai spilgti sarkans;
• mitrāks nekā klasiskā psoriāze;
• jutīgs vai sāpīgs;
• ar plaisām;
• ar dedzināšanu vai sūrstēšanu;
• ar mazāku zvīņošanos vai bez redzamām zvīņām.

Tieši šī iemesla dēļ inverso psoriāzi bieži kļūdaini uzskata par sēnīti, kandidozi, ādas noberzumu vai alerģisku kairinājumu.

Vai inversā psoriāze ir lipīga?

Nē. Inversā psoriāze nav lipīga. Ar to nevar inficēties, pieskaroties ādai, dzīvojot kopā, lietojot kopīgu dvieli, apģērbu vai atrodoties ciešā kontaktā.

Tā nav sēnīte, nav bakteriāla infekcija, nav vīruss un nav seksuāli transmisīva infekcija. Tā ir imūnmediēta iekaisīga slimība, kuras gadījumā imūnsistēmas darbības izmaiņas izraisa iekaisumu ādā.

Svarīgi gan saprast, ka ādas krokās reizēm vienlaikus var pievienoties sēnīšu vai bakteriāla infekcija. Tas nozīmē, ka psoriāze pati par sevi nav infekcija, bet bojātā un mitrā ādas kroka var kļūt uzņēmīgāka pret sekundāru infekciju.

Kā izskatās inversā psoriāze?

Inversā psoriāze visbiežāk izskatās kā sarkani, gludi, spīdīgi un jutīgi plankumi ādas krokās. Tie var būt labi norobežoti, bet ne vienmēr klasiski zvīņaini.

Raksturīgākās pazīmes:

• sarkani vai spilgti sarkani plankumi;
• gluda, spīdīga virsma;
• maz zvīņu vai zvīņu nav vispār;
• nieze;
• sūrstēšana;
• dedzināšana;
• sāpes berzes laikā;
• plaisas;
• ādas jutīgums;
• diskomforts svīstot;
• pasliktināšanās karstumā vai cieša apģērba dēļ.

Ja plankumi ir mitri, sulojoši, ar nepatīkamu smaku, strutainiem izdalījumiem, pūslīšiem vai čūlām, jāizslēdz arī infekcija vai cita ādas slimība.

Kāpēc inversajai psoriāzei bieži nav biezas zvīņošanās?

Inversajai psoriāzei bieži nav klasisko sudrabaino zvīņu, jo ādas krokās apstākļi ir citādi nekā uz elkoņiem vai ceļiem.

Ādas krokās ir:

• vairāk mitruma;
• vairāk siltuma;
• vairāk svīšanas;
• pastāvīga berze;
• āda biežāk saskaras ar ādu;
• bojājums vieglāk kairinās un plaisā.

Šie apstākļi neļauj zvīņām uzkrāties tāpat kā sausākās ķermeņa vietās. Tāpēc inversā psoriāze var izskatīties “nepsoriātiski” — kā gluds, sarkans, jutīgs iekaisums.

3–5 galvenās pazīmes, kas var liecināt par inverso psoriāzi

Par inverso psoriāzi var liecināt šādu pazīmju kombinācija:

1. Sarkani, gludi vai spīdīgi plankumi ādas krokās.
2. Maz zvīņu vai zvīņošanās nav vispār.
3. Sūrstēšana, dedzināšana, nieze vai sāpes berzes zonās.
4. Atkārtošanās tajās pašās vietās — cirkšņos, padusēs, zem krūtīm vai starp sēžamvietām.
5. Psoriāze citur uz ķermeņa, nagu izmaiņas vai psoriāze ģimenē.

Šīs pazīmes nav pietiekamas pašdiagnozei, bet tās palīdz saprast, kad jādomā ne tikai par sēnīti vai kairinājumu, bet arī par psoriāzi.

Kur visbiežāk parādās inversā psoriāze?

Inversā psoriāze parādās vietās, kur āda saskaras ar ādu vai kur ir pastiprināta berze un mitrums.

Biežākās lokalizācijas:

• paduses;
• cirkšņi;
• zem krūtīm;
• starp sēžamvietām;
• ap anālo atveri;
• dzimumorgānu apvidus;
• vēdera krokas;
• naba;
• augšstilbu iekšējās virsmas;
• aiz ausīm;
• zem ādas krokām liekā svara gadījumā.

Šī lokalizācija ir viens no iemesliem, kāpēc pacienti nereti kavējas vērsties pie ārsta — izsitumi ir jutīgās vai intīmās vietās, par kurām var būt neērti runāt.

Inversā psoriāze intīmajā zonā

Inversā psoriāze var skart dzimumorgānu apvidu — vulvu, dzimumlocekli, cirkšņus, starpeni vai ādu ap anālo atveri. Šādā gadījumā to var saukt arī par ģenitālo psoriāzi, taču ģenitālā psoriāze nav pilnīgi tas pats, kas visa inversā psoriāze, jo inversā psoriāze var skart arī paduses, zonu zem krūtīm, vēdera krokas vai citas vietas.

Svarīgi:

• dzimumorgānu psoriāze nav seksuāli transmisīva infekcija;
• tā nav lipīga partnerim;
• tā nenozīmē sliktu higiēnu;
• tā var radīt sāpes, dedzināšanu vai diskomfortu dzimumakta laikā;
• tā var būt saistīta ar kaunu, trauksmi un izvairīšanos no tuvības.

Tomēr izsitumi intīmajā zonā vienmēr jāvērtē uzmanīgi. Līdzīgi var izskatīties kandidoze, herpes infekcija, kontaktdermatīts, lichen sclerosus, bakteriālas infekcijas vai seksuāli transmisīvas infekcijas. Tāpēc, ja izsitumi intīmajā zonā ir pirmo reizi, atkārtojas, sāp, plaisā, asiņo vai ir kopā ar izdalījumiem, pūslīšiem vai čūlām, jāvēršas pie ārsta.

Kāpēc ādas krokās psoriāze bieži izskatās citādi?

Ādas kroka ir īpaša vide. Tajā ir siltums, mitrums, berze un reizēm arī pastiprināta mikroorganismu augšana. Tāpēc iekaisums šajās vietās var kļūt sāpīgāks, mitrāks un kairinātāks nekā citās ķermeņa daļās.

Inversās psoriāzes izskatu ietekmē:

• svīšana;
• ciešs apģērbs;
• sintētiska apakšveļa;
• berze staigājot;
• liekais svars un dziļākas ādas krokas;
• higiēnas līdzekļi ar smaržvielām;
• dezodoranti vai mitrās salvetes;
• skūšana vai vaksācija;
• pievienota sēnīšu vai bakteriāla infekcija.

Tāpēc inversā psoriāze var vairāk dedzināt, plaisāt un sāpēt, pat ja bojājuma laukums nav ļoti liels.

Kam ir lielāks risks saslimt ar inverso psoriāzi?

Inversā psoriāze var būt jebkuram cilvēkam ar psoriāzi, taču lielāks risks var būt, ja ir:

• psoriāze citās ķermeņa vietās;
• psoriāze ģimenē;
• nagu psoriāzes pazīmes;
• liekais svars;
• dziļākas ādas krokas;
• pastiprināta svīšana;
• bieža ādas berze;
• ciešs vai sintētisks apģērbs;
• hronisks stress;
• smēķēšana;
• alkohola pārmērīga lietošana;
• ādas kairinājums vai traumas;
• atkārtotas sēnīšu vai ādas kroku infekcijas.

Riska faktori nenozīmē, ka inversā psoriāze noteikti attīstīsies, bet tie var veicināt slimības izpausmi vai paasinājumus.

Inversās psoriāzes attīstības mehānisms

Inversā psoriāze, tāpat kā citas psoriāzes formas, ir saistīta ar imūnsistēmas regulācijas traucējumiem. Imūnsistēmas iekaisuma signāli paātrina ādas šūnu atjaunošanos un uztur iekaisumu ādā.

Vienkāršoti procesu var skaidrot šādi:

1. Cilvēkam ir ģenētiska vai imūnoloģiska nosliece uz psoriāzi.
2. Imūnsistēma aktivizē iekaisuma signālus ādā.
3. Ādas šūnas atjaunojas ātrāk nekā parasti.
4. Ādas krokās mitrums un berze maina bojājuma izskatu.
5. Veidojas gludi, sarkani, jutīgi plankumi ar dedzināšanu, niezi vai plaisām.
6. Kairinājums, svīšana vai infekcija var pastiprināt simptomus.

Psoriāze nav infekcija, tāpēc pēc tās “pārslimošanas” neveidojas imunitāte. Slimībai raksturīgi remisijas un paasinājuma periodi.

Inversās psoriāzes simptomi: agrīnie, tipiskie un sarežģītākie gadījumi

Agrīnie simptomi

Sākumā var parādīties:

• viegls apsārtums ādas krokā;
• neliela nieze;
• sūrstēšana svīstot;
• diskomforts pēc berzes;
• jutīgums pēc mazgāšanās vai skūšanas;
• atkārtots kairinājums vienā un tajā pašā vietā.

Tipiskie simptomi

Vēlāk inversā psoriāze var izpausties ar:

• skaidrākiem sarkaniem plankumiem;
• gludu vai spīdīgu ādu;
• dedzināšanu;
• sāpēm berzes laikā;
• plaisām;
• sūrstēšanu;
• diskomfortu dzimumakta laikā, ja skarta intīmā zona;
• paasinājumiem karstā laikā vai svīstot.

Sarežģītāki gadījumi

Sarežģītākos gadījumos var būt:

• dziļākas plaisas;
• asiņošana;
• sulošana;
• nepatīkama smaka;
• izteiktas sāpes;
• pievienota infekcija;
• izsitumu izplatīšanās;
• būtiska ietekme uz dzīves kvalitāti.

Šādos gadījumos nevajadzētu turpināt pašārstēšanos. Nepieciešama ārsta apskate un precīza diagnoze.

Inversās psoriāzes cēloņi un paasinājuma faktori

Inversajai psoriāzei nav viena vienīga cēloņa. Tā rodas imūnmediēta iekaisuma, ģenētiskas noslieces un ārējo faktoru mijiedarbības rezultātā.

Paasinājumus var veicināt:

• svīšana;
• ādas berze;
• karstums;
• ciešs apģērbs;
• sintētiska apakšveļa;
• liekais svars;
• ādas kairinājums;
• skūšana vai vaksācija;
• smaržīgi higiēnas līdzekļi;
• dezodoranti, lubrikanti vai prezervatīvu materiāli, ja tie kairina ādu;
• stress;
• infekcijas;
• alkohols un smēķēšana;
• neatbilstoša ārstēšana;
• ilgstoša pašārstēšanās bez diagnozes.

Ne vienmēr izdodas noteikt vienu konkrētu paasinājuma iemeslu. Tomēr berzes, mitruma un kairinājuma mazināšana var palīdzēt kontrolēt simptomus.

Svīšana, berze un ādas kairinājums inversās psoriāzes gadījumā

Svīšana un berze ir īpaši svarīgi inversās psoriāzes paasinājuma faktori. Pat neliels iekaisums var kļūt sāpīgs, ja tas atrodas vietā, kur āda pastāvīgi kustas un saskaras ar apģērbu vai citu ādas virsmu.

Berze var veicināt:

• plaisas;
• dedzināšanu;
• sūrstēšanu;
• ādas jutīgumu;
• sekundāru kairinājumu;
• infekcijas risku.

Tāpēc ādas krokās svarīga ir ne tikai ārstēšana, bet arī ikdienas kopšana — saudzīga mazgāšana, rūpīga nosusināšana, neberzošs apģērbs un kairinošu līdzekļu izvairīšanās.

Ar ko inverso psoriāzi var sajaukt?

Inverso psoriāzi bieži sajauc ar citām slimībām, jo ādas krokās dažādi stāvokļi var izskatīties līdzīgi.

To var sajaukt ar:

• sēnīti;
• kandidozi;
• intertrigo;
• kontaktdermatītu;
• alerģisku kairinājumu;
• bakteriālu infekciju;
• seborejisku dermatītu;
• herpes infekciju;
• seksuāli transmisīvām infekcijām;
• lichen sclerosus;
• autiņdermatītu bērniem;
• citām retākām ādas slimībām.

Inversā psoriāze vai sēnīte?

Sēnīšu infekcija bieži rodas mitrās, siltās vietās — cirkšņos, starp pirkstiem, zem krūtīm vai vēdera krokās. Tā var izraisīt niezi, apsārtumu, lobīšanos un diskomfortu.

Par inverso psoriāzi var liecināt:

• psoriāze citur uz ķermeņa;
• nagu izmaiņas;
• ģimenes anamnēze;
• atkārtoti bojājumi vienās un tajās pašās vietās;
• gludi sarkani plankumi ar mazām zvīņām vai bez tām;
• nepilnīga vai īslaicīga atbilde uz pretsēnīšu līdzekļiem.

Precīzai atšķiršanai ārsts var veikt ādas nokasījumu vai citus izmeklējumus, ja ir aizdomas par sēnīti.

Inversā psoriāze vai kandidoze?

Kandidoze ir rauga sēnītes izraisīts iekaisums, kas bieži skar mitras ādas krokas. Tai var būt raksturīgs spilgts apsārtums, mitrums, nieze, sūrstēšana un reizēm mazi “satelītizsitumi” ap galveno bojājumu.

Psoriāze un kandidoze var arī būt vienlaikus. Tas nozīmē, ka cilvēkam var būt inversā psoriāze, kurai pievienojusies kandidoze. Šādā gadījumā ārstēšana atšķirsies no vienkāršas psoriāzes vai vienkāršas sēnītes ārstēšanas.

Inversā psoriāze vai intertrigo?

Intertrigo ir ādas kroku iekaisums, ko izraisa berze, mitrums un siltums. Tas nav viena konkrēta diagnoze, bet iekaisuma stāvoklis ādas krokās. Tam var pievienoties sēnīšu vai bakteriāla infekcija.

Inversā psoriāze var izskatīties līdzīgi intertrigo, bet tai ir psoriāzei raksturīgs iekaisuma mehānisms un bieži saistība ar citām psoriāzes pazīmēm.

Inversā psoriāze vai kontaktdermatīts?

Kontaktdermatīts rodas, ja āda reaģē uz kairinātāju vai alergēnu. Ādas krokās to var izraisīt:

• dezodorants;
• smaržīgs mazgāšanās līdzeklis;
• veļas mazgāšanas līdzeklis;
• sintētisks apģērbs;
• higiēnas paketes;
• mitrās salvetes;
• prezervatīvi vai lubrikanti;
• kosmētika;
• skūšanās līdzekļi.

Ja izsitumi sākās pēc jauna produkta lietošanas, jādomā arī par kontaktdermatītu. Medart jau ir atsevišķi raksti par alerģisko kontaktdermatītu, alerģiju un atopisko dermatītu, tāpēc šajā rakstā šo tēmu apskatām tikai diferenciāldiagnozes kontekstā.

Dzimumorgānu psoriāze vai seksuāli transmisīva infekcija?

Dzimumorgānu psoriāze nav STI un nav lipīga partnerim. Tomēr intīmajā zonā līdzīgus simptomus var radīt arī infekcijas.

Par STI vai citu infekciju vairāk var liecināt:

• pūslīši;
• čūlas;
• izdalījumi;
• sāpes urinējot;
• palielināti limfmezgli;
• jauns seksuāls kontakts;
• strauji sāpīgi izsitumi;
• drudzis vai slikta pašsajūta.

Šādos gadījumos pašdiagnostika nav droša — nepieciešama ārsta apskate un testi.

Inversā psoriāze vai cita slimība?

Šī tabula palīdz orientēties, bet neaizstāj diagnozi. Ādas krokās un intīmajā zonā vairākas slimības var izskatīties līdzīgi.

Kā diagnosticē inverso psoriāzi?

Inversās psoriāzes diagnoze parasti balstās uz dermatologa apskati, slimības vēsturi un citu psoriāzes pazīmju meklēšanu.

Ārsts var jautāt:

• kad izsitumi sākās;
• vai tie atkārtojas;
• vai ir nieze, dedzināšana, sāpes vai plaisas;
• vai simptomi pasliktinās svīstot;
• vai bijusi psoriāze citur uz ķermeņa;
• vai ir nagu izmaiņas;
• vai ģimenē ir psoriāze;
• vai lietoti jauni higiēnas vai kosmētikas līdzekļi;
• vai izmantoti pretsēnīšu līdzekļi un vai tie palīdzēja;
• vai ir dzimumorgānu simptomi, izdalījumi vai čūlas.

Ārsts var apskatīt arī:

• galvas ādu;
• elkoņus;
• ceļus;
• muguras lejasdaļu;
• nagus;
• plaukstas un pēdas;
• locītavu simptomus.

Dažreiz nepieciešami papildu izmeklējumi:

• ādas nokasījums sēnītes izslēgšanai;
• uztriepe vai kultūra, ja ir aizdomas par infekciju;
• STI testi, ja simptomi vai anamnēze to prasa;
• ādas biopsija, ja diagnoze nav skaidra;
• citi izmeklējumi pēc ārsta lēmuma.

Fotogrāfija var palīdzēt attālinātā sākotnējā izvērtēšanā, bet tā ne vienmēr ļauj atšķirt inverso psoriāzi no sēnītes, kontaktdermatīta vai infekcijas.

Vai inversā psoriāze var būt kopā ar infekciju?

Jā. Inversā psoriāze var būt kopā ar sēnīšu, rauga sēnīšu vai bakteriālu infekciju. Ādas krokās ir siltums un mitrums, tāpēc tur infekcijām ir labvēlīgāki apstākļi, īpaši, ja āda ir iekaisusi, plaisā vai tiek berzta.

Par pievienojušos infekciju var liecināt:

• pastiprinātas sāpes;
• sulošana;
• nepatīkama smaka;
• strutaini izdalījumi;
• kreveles;
• strauja pasliktināšanās;
• drudzis vai slikta pašsajūta;
• bojājuma izplatīšanās ārpus ierastās zonas.

Ja ir aizdomas par infekciju, ārstēšana jāpielāgo. Vienkārša “psoriāzes ziede” vai vienkāršs pretsēnīšu līdzeklis var nebūt pietiekams.

Inversās psoriāzes ārstēšana

Inversās psoriāzes ārstēšanu nosaka dermatologs, ņemot vērā bojājuma vietu, smagumu, simptomus, infekcijas iespējamību, iepriekšējo ārstēšanu un citas psoriāzes izpausmes.

Ārstēšanas mērķi:

• mazināt iekaisumu;
• samazināt niezi, dedzināšanu un sāpes;
• atjaunot ādas barjeru;
• mazināt plaisas;
• novērst infekcijas;
• samazināt paasinājumu atkārtošanos;
• uzlabot dzīves kvalitāti.

Inverso psoriāzi nedrīkst ilgstoši ārstēt ar recepšu līdzekļiem bez ārsta kontroles, jo ādas krokās zāles var uzsūkties spēcīgāk un āda ir uzņēmīgāka pret blaknēm.

Lokāla ārstēšana ādas krokās

Vieglas vai vidēji izteiktas inversās psoriāzes gadījumā bieži izmanto lokālu ārstēšanu — līdzekļus, ko uzklāj tieši uz ādas. Tie var būt pretiekaisuma līdzekļi, saudzīgi līdzekļi jutīgām zonām, mitrinoši un ādas barjeru atjaunojoši līdzekļi vai cita ārsta nozīmēta terapija.

Rakstā netiek minētas konkrētas recepšu zāļu devas vai shēmas, jo tās jānosaka ārstam.

Kāpēc ādas krokās jālieto saudzīgāka terapija?

Ādas krokās āda ir plānāka, mitrāka un jutīgāka. Tur ir arī lielāka berze un ciešāka ādas saskare, tāpēc daži lokāli līdzekļi var kairināt vai radīt blaknes, ja tos lieto pārāk ilgi vai neatbilstoši.

Ilgstoša stipru pretiekaisuma ziedu lietošana ādas krokās bez ārsta kontroles var palielināt ādas atrofijas, kairinājuma, striju vai citu blakņu risku. Tāpēc ārstēšanas stiprumu, ilgumu un piemērotāko līdzekli izvēlas dermatologs.

Infekcijas izvērtēšana un ārstēšana, ja tā ir pievienojusies

Ja inversajai psoriāzei pievienojusies sēnīšu, kandidozes vai bakteriāla infekcija, nepieciešama atbilstoša ārstēšana. Šādos gadījumos ārstam var būt jāveic nokasījums, uztriepe vai jāizvērtē citi simptomi.

Svarīgi nesākt ilgstošu pretsēnīšu vai recepšu pretiekaisuma līdzekļu lietošanu bez diagnozes, jo nepareiza ārstēšana var aizkavēt īstās problēmas atklāšanu.

Sistēmiskā, bioloģiskā un mērķterapija smagākos gadījumos

Ja inversā psoriāze ir daļa no plašākas, smagākas vai grūti kontrolējamas psoriāzes, var būt nepieciešama sistēmiska ārstēšana, bioloģiskā terapija vai mērķterapija. Šīs terapijas iedarbojas uz iekaisuma procesiem organismā, nevis tikai uz konkrētu ādas laukumu.

Terapiju izvēlas ārsts, ņemot vērā slimības smagumu, lokalizāciju, dzīves kvalitātes ietekmi, blakusslimības, infekciju risku un iepriekšējo ārstēšanu.

Ādas kopšana inversās psoriāzes gadījumā

Ikdienas ādas kopšana ir būtiska, jo ādas krokas viegli kairinās un iekaist. Kopšana neaizstāj ārstēšanu, bet var palīdzēt samazināt paasinājumus.

Ieteicams:

• mazgāt ādu saudzīgi;
• izvairīties no smaržīgiem un kairinošiem līdzekļiem;
• pēc mazgāšanās ādas krokas rūpīgi nosusināt;
• neberzt ādu ar dvieli;
• izvēlēties brīvu, elpojošu apģērbu;
• izvēlēties kokvilnas vai citus ādai draudzīgus materiālus;
• mazināt ilgstošu mitrumu ādas krokās;
• izvairīties no berzes;
• nelietot jaunus kosmētikas vai intīmās higiēnas līdzekļus paasinājuma laikā bez vajadzības;
• pie ārsta noskaidrot, kādus mitrinošus vai aizsargājošus līdzekļus drīkst lietot konkrētajā zonā.

Ko nedrīkst darīt inversās psoriāzes gadījumā?

Inversās psoriāzes gadījumā nevajadzētu:

• ilgstoši ārstēt izsitumus kā “sēnīti” bez diagnozes;
• lietot stipras recepšu ziedes bez ārsta kontroles;
• berzt vai kasīt bojāto ādu;
• mehāniski plēst nost ādas virskārtu;
• lietot kairinošus dezodorantus, smaržīgus līdzekļus vai agresīvus mazgāšanās līdzekļus;
• valkāt ciešu, berzošu apģērbu;
• ignorēt plaisas, asiņošanu, sāpes vai sulošanu;
• ignorēt izsitumus intīmajā zonā;
• pašam pieņemt, ka tā noteikti ir psoriāze vai noteikti sēnīte.

Ja simptomi atkārtojas, nepāriet vai pasliktinās, nepieciešama dermatologa izvērtēšana.

Dzīvesveids, apģērbs, svars un svīšanas kontrole

Dzīvesveids inverso psoriāzi neizārstē, bet tas var palīdzēt samazināt berzi, svīšanu un kairinājumu.

Var palīdzēt:

• brīvāks apģērbs;
• elpojoša apakšveļa;
• pārģērbšanās pēc svīšanas;
• ādas kroku rūpīga nosusināšana;
• svara mazināšana, ja ir liekais svars un dziļas ādas krokas;
• smēķēšanas atmešana;
• alkohola ierobežošana;
• stresa mazināšana;
• regulāra dermatologa kontrole;
• savlaicīga infekciju ārstēšana.

Uzturs viens pats inverso psoriāzi neizārstē, bet sabalansēts uzturs, veselīgs svars un blakusslimību kontrole var palīdzēt kopējā psoriāzes pārvaldībā.

Inversā psoriāze bērniem, grūtniecības laikā un jutīgās zonās

Inversā psoriāze var būt arī bērniem, tomēr bērniem ādas kroku izsitumus īpaši svarīgi atšķirt no autiņdermatīta, kandidozes, ekzēmas vai kairinājuma. Zīdaiņiem un maziem bērniem pašārstēšanās ar pieaugušajiem paredzētiem līdzekļiem nav piemērota.

Grūtniecības un zīdīšanas laikā inversās psoriāzes ārstēšana jāizvēlas īpaši uzmanīgi. Ne visi līdzekļi ir piemēroti grūtniecēm vai sievietēm zīdīšanas periodā. Tāpēc par ārstēšanu jālemj kopā ar dermatologu un, ja nepieciešams, ginekologu.

Īpaši jutīgās zonās — dzimumorgānu apvidū, ap anālo atveri, zem krūtīm vai padusēs — ārstēšanai jābūt saudzīgai un medicīniski kontrolētai.

Inversā psoriāze un psoriātiskais artrīts

Inversā psoriāze pati par sevi nenozīmē, ka cilvēkam noteikti būs psoriātiskais artrīts. Tomēr psoriāze kopumā daļai pacientu var būt saistīta ar locītavu iekaisumu.

Pie ārsta vai reimatologa jāvēršas, ja papildus psoriāzei ir:

• locītavu sāpes;
• locītavu pietūkums;
• rīta stīvums;
• papēža vai Ahileja cīpslas sāpes;
• “desiņveida” pirksts;
• muguras sāpes, kas izteiktākas no rīta vai pēc miera;
• nagu izmaiņas kopā ar locītavu simptomiem.

Plašāk par šo tēmu skatīt Medart rakstu par psoriātisko artrītu.

Kas ir pierādīts, par ko vēl diskutē un pie kā strādā medicīna?

Kas ir labi pierādīts

Ir labi zināms, ka psoriāze ir hroniska imūnmediēta iekaisīga slimība un ka tā nav lipīga. Inversā psoriāze ir viena no psoriāzes formām, kas skar ādas krokas un šajās vietās var izskatīties citādi nekā klasiskā perēkļveida psoriāze.

Ir labi pierādīts arī tas, ka sejas, ādas kroku un dzimumorgānu zonās lokāla terapija jāizvēlas piesardzīgi, jo āda šajās vietās ir jutīgāka pret kairinājumu un blaknēm.

Par ko nepieciešama individuāla pieeja

Individuāla pieeja nepieciešama, izvēloties ārstēšanu. Vienam pacientam var pietikt ar saudzīgu lokālu terapiju un ādas kopšanas korekciju, bet citam var būt nepieciešama infekcijas ārstēšana, cita lokāla terapija vai sistēmiska psoriāzes kontrole.

Individuāli jāizvērtē arī izsitumi dzimumorgānu apvidū, bērniem, grūtniecības laikā un gadījumos, kad ir aizdomas par sēnīti, kandidozi, STI vai kontaktdermatītu.

Pie kā strādā medicīna

Mūsdienu dermatoloģija attīstās personalizētas psoriāzes ārstēšanas virzienā. Tas nozīmē precīzāk izvērtēt slimības formu, lokalizāciju, dzīves kvalitātes ietekmi, blakusslimības, iekaisuma mehānismus un piemērotāko ārstēšanu konkrētam pacientam. Smagākos gadījumos arvien lielāka nozīme ir bioloģiskajai un mērķterapijai, bet jutīgās zonās — drošai, saudzīgai un ilgtermiņā panesamai ārstēšanai.

Kad jāvēršas pie dermatologa?

Pie dermatologa jāvēršas, ja:

• sarkani plankumi ādas krokās nepāriet;
• izsitumi atkārtojas;
• ārstēšana pret sēnīti nepalīdz;
• ir dedzināšana, sāpes vai plaisas;
• izsitumi ir intīmajā zonā;
• ir asiņošana, sulošana vai nepatīkama smaka;
• ir aizdomas par infekciju;
• izsitumi izplatās;
• ir psoriāze citur uz ķermeņa;
• ir nagu izmaiņas;
• ir locītavu sāpes vai rīta stīvums;
• simptomi būtiski traucē ikdienai, seksuālajai dzīvei vai pašsajūtai.

Steidzami jāmeklē medicīniska palīdzība, ja ir stipras sāpes, strauji pasliktinošs iekaisums, drudzis, čūlas, pūslīši, strutaini izdalījumi, izteikta tūska vai slikta vispārējā pašsajūta.

Atsauces un autoritatīvi avoti

• Latvijas Dermatovenerologu asociācija: psoriāzes diagnostikas un ārstēšanas klīniskās rekomendācijas
• Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC): sabiedrības veselības informācija
• Lielbritānijas Nacionālais veselības un aprūpes izcilības institūts (NICE): psoriāzes novērtēšana un ārstēšana
• NICE: rekomendācijas psoriāzes novērtēšanai, nosūtīšanai un ārstēšanai
• Amerikas Dermatoloģijas akadēmijas asociācija (AAD): psoriāzes pazīmes un simptomi
• Amerikas Dermatoloģijas akadēmijas asociācija (AAD): psoriāzes klīniskās vadlīnijas
• DermNet: inversā jeb ādas kroku psoriāze
• DermNet: ģenitālā psoriāze
• DermNet: psoriāze
• DermNet: psoriāzes ārstēšana
• Lielbritānijas Dermatologu asociācija (BAD): pārskats par psoriāzi
• PubMed: pētījumi par inverso psoriāzi
• PubMed: pētījumi par ģenitālo psoriāzi
• PubMed: pētījumi par ādas kroku psoriāzes ārstēšanu

Medicīniska atruna

Šajā rakstā sniegtā informācija ir paredzēta informatīviem un izglītojošiem mērķiem un neaizstāj dermatologa konsultāciju, diagnostiku vai ārstēšanu. Ja cilvēkam ir sarkani, niezoši, sāpīgi, dedzinoši vai plaisājoši izsitumi ādas krokās, cirkšņos, padusēs, zem krūtīm, starp sēžamvietām vai dzimumorgānu apvidū, jāvēršas pie dermatologa vai cita atbilstoša speciālista. Nemēģiniet ilgstoši pašārstēt izsitumus kā sēnīti vai lietot recepšu zāles bez ārsta norādījuma. Ja parādās strauja pasliktināšanās, izteiktas sāpes, čūlas, pūslīši, strutaini izdalījumi, drudzis, tūska vai slikta pašsajūta, nekavējoties jāmeklē medicīniska palīdzība.

Satura autors

Dermatoloģe Dr. med. Dace Buile