Sākotnēji par STS uzskatīja slimības, kuras tika izplatītas tikai dzimumkontakta ceļā. 1980. gados, pateicoties diagnostikas iespējām un zinātnes attīstībai, noskaidrojās jauni infekciju tipi, kā arī nosacījumi un iespējas nodot šīs kaites sadzīviski, ar asinīm un audu pārvietošanas ceļā (transplantāti).
Kopš 1999. gada Pasaules Veselības organizācija rekomendē aizvietot terminu “seksuāli transmisīvās slimības” ar “seksuāli transmisīvās infekcijas” (STI).
Venēriskās slimības ir termins, kas galvenokārt tika lietots 20. gadsimta sākumā un tā vidusdaļā, raksturojot slimības, kuras tiek izplatītas galvenokārt seksuālo attiecību ceļā.
Divas trešdaļas no STS gadījumiem tiek reģistrētas pusaudžiem un jauniešiem vecumā līdz 25 gadiem. 1 no 4 seksuāli aktīviem pusaudžiem iegūst STS līdz 21 gada vecumam. Pastāv vairāk nekā 20 dažādu tipu STS, un to iekaisums parasti skar dzimumceļu un urīnceļu gļotādu.
LR “Seksuālās un reproduktīvās veselības likums” nosaka, ka ar seksuāli transmisīvu slimību inficētas personas pienākums ir informēt savu dzimumpartneri par inficēšanās risku.
Reproduktīvā trakta infekcijas ir plašāks STS jēdziens, kurš ietver 3 galvenās infekciju grupas:
Dzimumlocekli var ārēji skart dažādas STS – sifiliss, herpes, u.c. STI tipi, kuru pazīmes var būt jēlumi, izdalījumi un smakas.
Dzimumlocekli var skart dažādas reproduktīvā trakta infekcijas – tās ir saistītas ar dzimumlocekļa ādas un ģenitāliju mazspēju aizsargāties no saslimšanām. Ādas mikrofloras izmaiņas (galvenokārt sēnītes) var būt ar līdzīgām vizuālām pazīmēm un sajūtām kā STI gadījumos.
Dzimumlocekļa galviņu un priekšādiņu var skart iekaisums un apsārtums, arī ādas slimību izsitumi (visbiežāk psoriāzi u.c.).
Seksuāli transmisīvo slimību klasifikācija tiek iedalīta pēc to infekciju izraisītāja (etioloģiskā aģenta):
Inficēšanās ar STS slimībām var notikt dažādos veidos, ne tikai dzimumkontakta ceļā:
Jā. Dziļa skūpsta laikā tiek nodotas arī asinis nelielā daudzumā.
Pirmie STS simptomi parādās 2-7 dienu laika pēc kontakta. Var būt skartas arī citas kontakta vietas – mute, taisnā zarna. Svarīgi ir ņemt vērā, ka inficētajai personai var nebūt nekādu simptomu vai STS pazīmju, kā arī pati persona var nezināt, vai ir inficēta. Pietiek ar vienreizēju dzimumkontaktu, lai inficētos ar STS.
Biežāk novērotie STS simptomi ir:
Seksuāli transmisīvās slimības sekas var būt:
Seksuāli transmisīvās slimības var izraisīt neauglību kā sievietēm, tā vīriešiem. Infekcijas rezultātā tiek bojāti spermatozoīdu vai olšūnu pārvietošanās ceļi, hormonaktīvie orgāni (vīriešiem – priekšdziedzeris, sievietēm – olnīcas).
Iekaisušie dzimumorgāni zaudē savu funkcionalitāti – gan spēju piedalīties seksā, gan radīt bērnus.
Efektīvai STI ārstēšanai ir nepieciešams doties pie venerologa precīzas STS diagnozes noteikšanai, identificējot slimības procesa ilgumu, cēloni un lokalizāciju (kurš orgāns vai tā daļa ir bojāts).
STS pārbaude jāveic, ja:
Vienīgās metodes, kas pasargā no inficēšanās ar STS, ir:
Prezervatīvu lietošana var samazināt inficēšanas risku ar STS, kas izplatās ar ķermeņa fluīdiem, kas atrodas sēklā, asinīs vai vagīnā. Ņemot vērā, ka prezervatīvi nevar nosegt visu ķermeni, tie nepiedāvā pilnīgu aizsardzību pret tādiem STS tipiem, kas izplatās pieskaroties vai jebkādā citā ne-ģenitālā fiziskā kontaktā ar ādu (piem. herpes, venēriskās kārpas, sifiliss, kontagiozais molusks, kaunuma utis un kašķis).
Kvalifikācijas līmenis | Klīnikas klienti | Pirmā vizīte |
---|---|---|
Ārsts | 42 € | 45 € |
Augsti kvalificēts ārsts | 52 € | 55 € |
Veneroloģe Rezidente Gunita BuiksaUzdot jautājumu Pieteikties vizītei |