Sākotnēji par STS uzskatīja slimības, kuras tika izplatītas tikai dzimumkontakta ceļā. 1980. gados, pateicoties diagnostikas iespējām un zinātnes attīstībai, noskaidrojās jauni infekciju tipi, kā arī nosacījumi un iespējas nodot šīs kaites sadzīviski, ar asinīm un audu pārvietošanas ceļā (transplantāti).
Kopš 1999. gada Pasaules Veselības organizācija rekomendē aizvietot terminu “seksuāli transmisīvās slimības” ar “seksuāli transmisīvās infekcijas” (STI).
Venēriskās slimības ir termins, kas galvenokārt tika lietots 20. gadsimta sākumā un tā vidusdaļā, raksturojot slimības, kuras tiek izplatītas galvenokārt seksuālo attiecību ceļā.
Divas trešdaļas no STS gadījumiem tiek reģistrētas pusaudžiem un jauniešiem vecumā līdz 25 gadiem. 1 no 4 seksuāli aktīviem pusaudžiem iegūst STS līdz 21 gada vecumam. Pastāv vairāk nekā 20 dažādu tipu STS, un to iekaisums parasti skar dzimumceļu un urīnceļu gļotādu.
LR “Seksuālās un reproduktīvās veselības likums” nosaka, ka ar seksuāli transmisīvu slimību inficētas personas pienākums ir informēt savu dzimumpartneri par inficēšanās risku.
Visizplatītākie STS infekciju tipi
- Parastais herpes vīruss (HSV),
- Ģenitāliju jeb venēriskās kārpas (kondilomas),
- Papilomas vīruss (CPV)
- Kontagiozais molusks,
- Kaunuma utis,
- Kašķis,
- Hlamīdijas,
- Gonoreja,
- Sifiliss,
- B un C hepatīts,
- HIV/AIDS.
Dzimumorgānu infekcijas
Reproduktīvā trakta infekcijas ir plašāks STS jēdziens, kurš ietver 3 galvenās infekciju grupas:
- Endogēnas sieviešu ģenitālā trakta infekcijas (infekcija, kas izplatās no perēkļa “iekšienē”, piem. bakteriālā vaginoze),
- Jatrogēna infekcija (iegūta caur nesterilu medicīnisku praksi, piem. atkārtoti lietojot inficētus instrumentus),
- Seksuāli transmisīvās infekcijas.
Dzimumlocekļa slimības
Dzimumlocekli var ārēji skart dažādas STS – sifiliss, herpes, u.c. STI tipi, kuru pazīmes var būt jēlumi, izdalījumi un smakas.
Dzimumlocekli var skart dažādas reproduktīvā trakta infekcijas – tās ir saistītas ar dzimumlocekļa ādas un ģenitāliju mazspēju aizsargāties no saslimšanām. Ādas mikrofloras izmaiņas (galvenokārt sēnītes) var būt ar līdzīgām vizuālām pazīmēm un sajūtām kā STI gadījumos.
Dzimumlocekļa galviņu un priekšādiņu var skart iekaisums un apsārtums, arī ādas slimību izsitumi (visbiežāk psoriāzi u.c.).
STS apakšgrupas
Seksuāli transmisīvo slimību klasifikācija tiek iedalīta pēc to infekciju izraisītāja (etioloģiskā aģenta):
- Bakteriālas,
- Vīrusu,
- Sēnīšu,
- Parazītu,
- Vienšūņu jeb protozoju (piem. trihomonas).
Kā notiek inficēšanās ar STS?
Inficēšanās ar STS slimībām var notikt dažādos veidos, ne tikai dzimumkontakta ceļā:
- Seksuāls kontakts, t.sk. orālā un anālā dzimumkontakta ceļā. Infekciju ir iespējams pārnest arī tuva kontakta ceļā (“dziļais petings” - vīruss no rokām nokļūst makstī). Inficēšanās ar STS orālā seksa laikā ir iespējama, jo infekcijas izraisītāji ir atrodami arī bioloģiskajos šķidrumos uz zobiem un mandelēm.
- Jatrogēnais kontakts – nesterilu/inficētu instrumentu atkārtota lietošana (piem., pie zobārsta, manikīra meistara, u.tml.);
- Hemotransfūzija – asins pārliešanas ceļā;
- Vertikālais kontakts – māte nodod bērnam; asins saskaršanās ceļā.
- Nesterils sadzīves kontakts - izmantojot kopīgus infekcijas uztvērējus–izplatītājus, tos nesterilizējot starp lietošanas reizēm vai partneriem (vibratori, pātagas, lubrikanti, u.tml.).
Vai ir iespējams iegūt STS skūpstoties?
Jā. Dziļa skūpsta laikā tiek nodotas arī asinis nelielā daudzumā.
STS simptomi un STS pazīmes
Pirmie STS simptomi parādās 2-7 dienu laika pēc kontakta. Var būt skartas arī citas kontakta vietas – mute, taisnā zarna. Svarīgi ir ņemt vērā, ka inficētajai personai var nebūt nekādu simptomu vai STS pazīmju, kā arī pati persona var nezināt, vai ir inficēta. Pietiek ar vienreizēju dzimumkontaktu, lai inficētos ar STS.
Biežāk novērotie STS simptomi ir:
- Izdalījumi no dzimumorgāniem,
- Izsitumi uz sejas, lūpām vai ģenitāliju rajonā,
- Smaka no dzimumorgāniem,
- Apsārtums vai pietūkums ģenitāliju rajonā,
- Nieze,
- Sāpes,
- Dedzināšana,
- Palielināti vai sāpīgi limfmezgli.
Kādas ir STS sekas?
Seksuāli transmisīvās slimības sekas var būt:
- Neauglība;
- Embrija bojā eja;
- Priekšlaicīga jaundzimušā nāve – hlamīdiju vai ureoplazmas gadījumā, jaundzimušo mirstība ir līdz pat 20 reizēm lielāka. Ģenitālās herpes var izraisīt jaundzimušo inficēšanos ar herpētisku meningo encefalītu (herpes pūslīšu veidošanos smadzeņu vēderiņos) – infekcijas gadījumā jaundzimušo mirstība ir ļoti augsta.
- Ektopiska jeb ārpus dzemdes grūtniecība;
- Jaundzimušā infekcija ar STS;
- Anoģenitālais vēzis – izsauc ilgstošs iekaisums anoģenitālajā traktā un HPV vīruss.
- Priekšlaicīga nāve ilgstošas infekcijas nesējam.
STS ierosināta neauglība
Seksuāli transmisīvās slimības var izraisīt neauglību kā sievietēm, tā vīriešiem. Infekcijas rezultātā tiek bojāti spermatozoīdu vai olšūnu pārvietošanās ceļi, hormonaktīvie orgāni (vīriešiem – priekšdziedzeris, sievietēm – olnīcas).
Iekaisušie dzimumorgāni zaudē savu funkcionalitāti – gan spēju piedalīties seksā, gan radīt bērnus.
Kā ārstēt STS?
Efektīvai STI ārstēšanai ir nepieciešams doties pie venerologa precīzas STS diagnozes noteikšanai, identificējot slimības procesa ilgumu, cēloni un lokalizāciju (kurš orgāns vai tā daļa ir bojāts).
STS pārbaude jāveic, ja:
- Ir bijis jauns, neaizsargāts kontakts (iespējama saslimšana),
- Ir bijis neaizsargāts kontakts ar STS inficētu partneri,
- Tiek plānota grūtniecība.
Izvairīšanās no STS
Vienīgās metodes, kas pasargā no inficēšanās ar STS, ir:
- Atturēšanās no orālā, anālā vai ģenitālā seksa,
- Seksuālas attiecības ar vienu neinficētu partneri visu dzīvi, abiem esot monogāmiem.
Prezervatīvu lietošana var samazināt inficēšanas risku ar STS, kas izplatās ar ķermeņa fluīdiem, kas atrodas sēklā, asinīs vai vagīnā. Ņemot vērā, ka prezervatīvi nevar nosegt visu ķermeni, tie nepiedāvā pilnīgu aizsardzību pret tādiem STS tipiem, kas izplatās pieskaroties vai jebkādā citā ne-ģenitālā fiziskā kontaktā ar ādu (piem. herpes, venēriskās kārpas, sifiliss, kontagiozais molusks, kaunuma utis un kašķis).
Svarīgi atcerēties!
- Vienā reizē var inficēties ar vairākiem STS veidiem.
- Alkohola un narkotiku lietošana apgrūtina spriešanas spējas un neveicina izsargāšanos.
- Ja nav bijis zināms partneris, kas inficējis ārstējamo pacientu, vēlams veikt izmeklējumus uz sifilisu un AIDS.
STS ārstēšanas process
Vizīte
Ārstēšanas kurss
Pēc terapijas fāze
STS ārstēšanas cenas
| Speciālists | Klīnikas klienti | Pirmā vizīte |
|---|---|---|
| Veneroloģe Dace Buile | 66.50 € | 70.00 € |
| Veneroloģe Gunita Buiksa | 57.00 € | 60.00 € |
| Venerologs Sergejs Vojevodins | 55.00 € | 60.00 € |
| Veneroloģe Zanda Bogdanova | 57.00 € | 60.00 € |
