Gonoreja
Gonoreju izraisa inficēšanās ar to ierosinošām baktērijām – gonokokiem. Slimība pamatā izpaužas kā urīnizvadkanāla iekaisums, kura raksturīga pazīme ir strutaini izdalījumi no dzimumorgāniem. Retākos gadījumos slimība var skart arī citus orgānus, piemēram:
- Ādu;
- Tūpli;
- Mandeles;
- Locītavas;
- Acs konjunktīvu;
- Sirds vārstuļus.
Visbiežāk ar gonoreju inficējas dzimumakta ceļā, slimai gļotādai saskaroties ar veselo gļotādu. Taču inficēšanās ir iespējama arī, citos veidos nonākot saskarē ar gonorejas izdalījumiem – tie var atrasties, piemēram, uz pacienta rokām, veļā vai dvieļos. Šis risks gan ir daudz mazāks, jo ārpus cilvēka organisma gonokoki dažu stundu laikā iet bojā. Ievērojot personīgo higiēnu, šāda inficēšanās iespēja samazinās līdz minimumam.
Slimības simptomi gan vīriešiem, gan sievietēm sāk parādīties 3-10 dienu laikā pēc inficēšanās. Pa šo laiku gonokoki savairojas gļotādā un audu spraugās, pamazām izplatoties pa urīndzimumceļiem.
Atšķirības slimības attīstībā atkarībā no dzimuma:
- Vīriešiem pirmie simptomi gandrīz vienmēr ir labi pamanāmi. Tipiskākie no tiem ir izdalījumi no dzimumlocekļa (sākumā ūdeņaini, pēc tam – strutaini, dzeltenzaļi) un dedzinošas sāpes urinējot. Ja gonoreju neārstē, var sākties priekšādas sašaurināšanās (fimoze), pieaug arī iespēja saslimt ar prostatas vēzi.
- Sievietēm ir mazāk izteikti pirmie simptomi (vidēji pusē gadījumu gonorejas sākuma fāze var būt pat nepamanāma), taču drīz pēc tam slimība izraisa daudz nopietnākas komplikācijas. Šādos gadījumos gonoreju konstatē tikai nākamajā stadijā, kad attīstījies dzemdes, olvadu, olnīcu un citreiz arī vēderplēves iekaisums. Šo komplikāciju raksturīga pazīme ir sāpes vēdera lejasdaļā un asiņošana menstruāciju starplaikos. Šie simptomi var periodiski pastiprināties un pāriet paši no sevis, īpaši tad, ja tiek lietoti pretsāpju medikamenti, tomēr simptomus nedrīkstētu ignorēt, jo slimība izraisa daudz citu nopietnu veselības problēmu. Ja ar gonoreju slima sieviete paliek stāvoklī, slimība tiks pārnesta arī jaundzimušajam, bieži skarot bērna acis un tā izraisot aklumu. Pacientes, kas gonoreju neārstē, var kļūt arī neauglīgas.
Gonoreja ir izārstējama ar antibiotikām, taču pēdējā laikā arvien biežāka parādība ir tādas slimības formas, kas ir izturīgas (rezistentas) pret šiem medikamentiem. Tāpēc, gonoreju diagnosticējot (konstatējot izdalījumos gonokokus) ir svarīgi veikt mikrobioloģiskajā laboratorijā zāļu jutības testu, lai varētu nozīmēt efektīvu ārstēšanās kursu ar piemērotām zālēm. Papildus ārstēšanas metodes iekļauj arī:
- Imūnterapiju;
- Fizioterapiju;
- Lokālo ārstēšanu (infekcijas skartajās vietās).
Lai nesaslimtu ar gonoreju, vajadzētu izvairīties no gadījuma rakstura dzimumattiecībām un lietot prezervatīvus. Pēc aizdomīga dzimumakta būtu jāveic profilaktiska pārbaude dažu stundu laikā. Ja tomēr ir gadījies saslimt, būtu jāatturas no dzimumsakariem, lai neinficētu citus cilvēkus. Ārsti iesaka atturēšanos turpināt vismaz nedēļu pēc terapijas kursa beigām.
Iespējamie gonorejas simptomi:
- Vīriešiem: Dedzinošas sāpes urinējot un strutaini izdalījumi no dzimumlocekļa
- Sievietēm: Sākumā – maz izteiktas sāpes urinējot un strutainie izdalījumi, vēlāk – sāpes vēdera lejas daļā un asiņošana menstruāciju starplaikos
