Maksts vide parasti ir skāba un tajā sadzīvo vairāk nekā 20 dažādu mikroorganismu veidu. Bakteriālā vaginoze ir klīnisks sindroms, kuram ir raksturīgas makstī esošo mikroorganismu skaita un rakstura izmaiņas:
- Samazinās normālas maksts floras sastāvdaļas (Lactobacillus) daudzums;
- Palielinās citu maksts mikrofloras mikroorganismu skaits.
Saslimšanu ar bakteriālo vaginozi veicina:
- Slimības (vīrusu infekcija u.c.);
- Dzimumpartneru maiņa;
- Spermicīdu lietošana;
- Maksts skalošana;
- Intrauterīnā kontracepcija (spirāle).
Izsargāšanās no bakteriālās vaginozes
Izvairīties no bakteriālās vaginozes infekcijas var:
- Neskalojot maksti;
- Apmazgājoties ar intīmās higiēnas līdzekļiem, kuri veicina maksts skābuma uzturēšanu (pH=3,5-4,5);
- Lietojot pienskābi saturošas maksts lodītes pēc slimībām vai pārslodzes.
Bakteriālās vaginozes simptomi
- Palielināts bālganu izdalījumu daudzums no dzimumorgāniem;
- Izdalījumiem ir nepatīkama (zivju) smaka, kas pastiprinās pēc dzimumakta.
Bakteriālās vaginozes diagnostika
Bakteriālo vaginozi diagnosticē veicot ginekoloģisku apskati. Apskates laikā var tikt izmantota vienas vai vairāku metožu kopums:
- Maksts pH līmeņa noteikšana. Tiek veikta ievietojot makstī nelielu strēmelīti, kas uzrāda maksts skābuma līmeni.
- Tiek paņemta uztriepe no maksts mikrobioloģiskai izmeklēšanai.
- Amīnu tests – uz izdalījumiem tiek uzpilināts 10% kālija sārmu (KOH) šķīdums.
Bakteriālās vaginozes ārstniecības metodes
Maksts infekcijas ārstniecības kursā venerologs var noteikt dažādu medikamentu lietošanu:
- Tabletes un/vai vaginālās lodītes;
- Vaginālo krēmu.
Bakteriālās vaginozes radītie sarežģījumi
Lai gan bakteriālā vaginoze nav seksuāli transmisīva slimība, tā var radīt dažādus sarežģījumus pēc grūtniecības pārtraukšanas (aborta), grūtniecības laikā un dzemdībās.