Bakteriālā vaginoze
Maksts vide parasti ir skāba un tajā sadzīvo vairāk nekā 20 dažādu mikroorganismu veidu. Bakteriālā vaginoze ir klīnisks sindroms, kuram ir raksturīgas makstī esošo mikroorganismu skaita un rakstura izmaiņas:
- Samazinās normālas maksts floras sastāvdaļas (Lactobacillus) daudzums;
- Palielinās citu maksts mikrofloras mikroorganismu skaits.
Saslimšanu ar bakteriālo vaginozi veicina:
- Slimības (vīrusu infekcija u.c.);
- Dzimumpartneru maiņa;
- Spermicīdu lietošana;
- Maksts skalošana;
- Intrauterīnā kontracepcija (spirāle).
Izsargāšanās no bakteriālās vaginozes
Izvairīties no bakteriālās vaginozes infekcijas var:
- Neskalojot maksti;
- Apmazgājoties ar intīmās higiēnas līdzekļiem, kuri veicina maksts skābuma uzturēšanu (pH=3,5-4,5);
- Lietojot pienskābi saturošas maksts lodītes pēc slimībām vai pārslodzes.
Bakteriālās vaginozes simptomi
- Palielināts bālganu izdalījumu daudzums no dzimumorgāniem;
- Izdalījumiem ir nepatīkama (zivju) smaka, kas pastiprinās pēc dzimumakta.
Bakteriālās vaginozes diagnostika
Bakteriālo vaginozi diagnosticē veicot ginekoloģisku apskati. Apskates laikā var tikt izmantota vienas vai vairāku metožu kopums:
- Maksts pH līmeņa noteikšana. Tiek veikta ievietojot makstī nelielu strēmelīti, kas uzrāda maksts skābuma līmeni.
- Tiek paņemta uztriepe no maksts mikrobioloģiskai izmeklēšanai.
- Amīnu tests – uz izdalījumiem tiek uzpilināts 10% kālija sārmu (KOH) šķīdums.
Bakteriālās vaginozes ārstniecības metodes
Maksts infekcijas ārstniecības kursā venerologs var noteikt dažādu medikamentu lietošanu:
- Tabletes un/vai vaginālās lodītes;
- Vaginālo krēmu.
Bakteriālās vaginozes radītie sarežģījumi
Lai gan bakteriālā vaginoze nav seksuāli transmisīva slimība, tā var radīt dažādus sarežģījumus pēc grūtniecības pārtraukšanas (aborta), grūtniecības laikā un dzemdībās.
