Psoriātiskais artrīts

Pilnībā psoriāzes iemesli nav zināmi, taču pētījumi liecina, ka centrālā loma ir imūnsistēmai. Tiek uzskatīts, ka imūnsistēma kļūdaini aktivizē tādu balto asinsķemenīšu paveidu kā T šūnas. Aktivizētās T šūnas ierosina iekaisumu, kas liek ādai straujāk ataugt. Normālos apstākļos āda nomainās 30 dienu laikā. Ja process tiek paātrināts un āda nomainās 3 līdz 4 dienu laikā, attīstās psoriāze.  

Parasti, lai sāktos psoriāze, nepieciešams kāds to ierosinošs faktors, piemēram:

• Stress;
• Infekcija, piemēram, streptokoku izraisīts kakla iekaisums;
• Noteiktu medikamentu, piemēram, interferona un litija lietošana;
• Auksta un sausa ziema;
• Saules gaismas trūkums;
• Ādas ievainojums, piemēram, iegriezums, ieskrāpējums vai spēcīgs saules apdegums (šajos gadījumos slimības attīstīšanos pazīst kā Kēbnera fenomenu).

Pastāv pieci galvenie psoriāzes tipi, katram no tiem ir savas unikālas pazīmes un simptomi:

• Iekaisuma psoriāze. Šis ir visizplatītākais tips. Tam raksturīgi pacelti, sarkanīgi plankumi, klāti ar sudrabaini baltu virsmu. Visbiežāk plankumi parādās uz elkoņiem un ceļiem, muguras lejasdaļā un uz skalpa, taču var parādīties arī citur.
• Pilienveida psoriāze. Šis psoriāzes tips ir izplatīts galvenokārt bērniem un jauniešiem. Tam raksturīga mazu sarkanu punktu parādīšanās uz ādas. Pilienveida psoriāze bieži novērojama pēc kakla iekaisuma un var pati no sevis izzust dažu nedēļu vai mēnešu laikā.
• Postulozā psoriāze. Tai ir raksturīgi balti, strutaini izsitumi (pustulas), kuriem apkārt ir sarkanā āda. Šim psoriāzes tipam ir tendence parādīties noteiktās ķermeņa vietās, galvenokārt uz plaukstām un pēdu apakšām. Šajos gadījumos to sauc par lokalizētu postulozo psoriāzi. Ja slimība izplātās arī citos, plašākos ādas apgabalos, to sauc par ģeneralizēto postulozo psoriāzi. Tas ir rets un ļoti smags slimības paveids, kurš var pat apdraudēt dzīvību.
• Inversā psoriāze. Tās gadījumā parādās gludi, sarkani izsitumi vietās, kur āda krokojas, piemēram, padusēs, zem krūtīm, ap cirksni, sēžamvietu un ģenitālijām.
• Eritrodermiskā psoriāze. Šajā gadījumā plaši pa visu ķermeni izplatās apsārtums, kas rada stipru niezi un sāpes. Eritrodermiskā psoriāze var apdraudēt dzīvību.

Psoriāze bieži parādās uz skalpa un nagiem. Psoriāzes gadījumos uz skalpa tā pārklājas ar sudrabaini baltu virsmu, tādējādi to kļūdaini var noturēt par blaugznām. Psoriātiskiem nagiem bieži var būt mazas bedrītes. Nagi var kļūt plānāki, biezāki vai sadrupt. Šīs pazīmes var sajaukt ar nagu infekcijām. Psoriāze uz skalpa un nagiem ir visgrūtāk ārstējama.

Aptuveni 10% līdz 30% psoriāzes slimnieku ir ar slimību saistīts artrīta veids, saukts par „psoriātisko artrītu”, kas rada locītavu iekaisumu. Psoriātiskais artrīts ir slimības stāvoklis mūža garumā, kas rada izmaiņas, sāpes un stīvumu locītavās. Medikamenti var palīdzēt novērst locītavu deformācijas un invaliditāti, ja tos sāk lietot laicīgi. Bez piemērotas ārstēšanās var notikt paliekoša locītavu deformācija un sairšana.

Lai psoriāzi diagnosticētu, dermatologi izmeklē ādu, nagus un skalpu. Var izmantot arī ādas biopsiju, lai diagnozi apstiprinātu.

Psoriāzi nevar pilnībā izārstēt, taču ar dažādām metodēm to ir iespējams kontrolēt. Piemērota ārstēšanas veida izvēle ir atkarīga no:

• Pacienta veselības stāvokļa;
• Vecuma;
• Dzīves veida;
• Psoriāzes stadijas.

Lai slimību kontrolētu var būt nepieciešamas dažādas ārstēšanās metodes un atkārtotas vizītes pie dermatologa. Lai palīdzētu pacientiem kontrolēt psoriāzi, dermatologs var izrakstīt lokālos medikamentus, kuri lietojami ārīgi uz ādas virsmas vietās, kur attīstījusies slimība. Papildus šiem medikamentiem ārsts var nozīmēt arī dabiskās saules gaismas vai citas ultravioletās (UV) gaismas terapiju. Psoriāzes smagākajiem veidiem var būt nepieciešami arī iekšķīgi lietojami vai injicējami medikamenti.

Lokālie medikamenti:

• Kortikosteroīdi (Kortizons). Kortizons samazina iekaisumu. Kortizona krēmi, ziedes un losjoni var attīrīt ādu īslaicīgā periodā un daudziem pacientiem tie palīdz kontrolēt slimību. Uz jūtīgākām ķermeņa vietām, piemēram, uz ģenitālijām, padusēm vai sejas vajadzētu lietot maigākus preparātus. Stiprāki preparāti ir nepieciešami, lai kontrolētu iekaisumus uz skalpa, elkoņiem, ceļiem, plaukstām, pēdas apakšām un citām vietām. Var lietot apsējus, lai uzlabotu medikamentu iedarbību. Grūti ārstējamu izsitumu gadījumā var pielietot kortikosteroīdu injekcijas. Kortikosteroīdi ir jālieto piesardzīgi un tikai saskaņā ar dermatologa sniegto pamācību. Kortizona spēcīgāko preparātu lietošanas blakusefekti iekļauj ādas krāsas maiņu, strijas, izspiedušos asinsvadus un ādas biezuma samazināšanos. Ja strauji pārtrauc lietot šos medikamentus, slimība var uzliesmot. Gadījumā ja kortizons ir lietots daudzus mēnešus, psoriāze var kļūt nejutīga (rezistenta) pret to.
• Antralīns (Anthralin). Antralīns ir efektīvs uz grūti ārstējamiem bieziem psoriāzes izraisīties plankumiem, kā arī tas palēnina ādas izaugumu veidošanos un samazina iekaisumu. Jaunākie preparāti un ārstēšanās metodes samazina ierastos blakusefektus – ādas kairinājumu un plankumu veidošanos.
• Kalcipotriols (Calcipotriene). Derīgs pacientiem ar lokalizētu psoriāzi. Kalcipotriolu var kombinēt ar citām ārstēšanas metodēm. Lai izvairītos no blakusefektiem, piemēram, ādas iekaisuma, kalcipotriols jālieto tikai saskaņā ar dermatologa norādījumiem.
• Retinoīdi. Šos medikamentus lieto, lai ārstētu lokālo psoriāzi. Var lietot vienus pašus vai kopā ar lokāliem kortikosteroīdiem. Retinoīdus nevajadzētu lietot sievietēm, kuras gatavojas palikt stāvoklī.
• Akmeņogļu darva.Vairāk nekā 100 gadus akmeņogļu darva tiek lietota, lai droši un efektīvi ārstētu psoriāzi. Mūsdienu produkti ir ievērojami uzlaboti un vieglāk lietojami. Spēcīgākus preparātus var lietot grūti ārstējamām vietām.

Iekšīgi lietojamie medikamenti – sistēmiskie ārstēšanas līdzekļi:

• Metotreksāts (Methotrexate). Šis pretvēža medikaments var ievērojami samazināt psoriāzi. Taču tā kā metotreksāts var izraisīt tādus nopietnus blakusefektus kā aknu slimības, to lieto tikai vidēju un smagu psoriāzes slimību gadījumā un tikai, kad slimība nav reaģējusi uz citām terapijām. Pacientiem, kas lieto metotreksātu, regulāri jānodod asins analīzes, kā arī reizēm var būt nepieciešams veikt rentgena uzņēmumus krūškurvja zonā un aknu biopsijas. Citi iespējamie blakusefekti var būt vēdersāpes, nelabums un reiboņi. Sievietēm stāvoklī vai vīriešiem un sievietēm, kas plāno bērnu, nevajadzētu lietot metotreksāta medikamentus. Ieteicams atturēties no bērna ieņemšanas vēl 12 nedēļas pēc metotreksāta preparātu lietošanas. Pacientiem, kas lieto metotraksāta medikamentus, nevajadzētu patērēt alkoholiskos dzērienus.
• Retinoīdi. Smagas psoriāzes gadījumā var tikt izrakstīti iekšķīgi lietojamie retinoīdu medikamenti atsevišķi vai kombinācijā ar ultravioleto staru terapiju. Iespējamie blakusefekti ir ādas, lūpu un acu sausums, tauku līmeņa paaugstināšanās asins analīzēs (holesterīns un triglicerīdi), osteofītu (nelielu kaulu izaugumu) veidošanās. Sievietēm stāvoklī vai sievietēm, kuras gatavojas grūtniecībai, nevajadzētu lietot retinoīdus. Medikamentiem ir nelabvēlīga iedarbība uz grūtniecību 3 gadus pēc terapijas beigām. Pacientiem, kuri lieto retinoīdus, ir nepieciešamas regulāras apskates un asins analīzes.
• Ciklosporīns. Šis medikaments nomāc imūnsistēmu un tiek lietots, lai novērstu pārstādītu orgānu nepieņemšanu, piemēram, aknu vai nieru pārstādīšanas gadījumā. Lai gan ciklosporīns ir ārkārtīgi efektīvs līdzeklis psoriāzes ārstēšanā, tomēr to lieto tikai ļoti smagos gadījumos, kad slimība nav reaģējusi uz citām ārstēšanas metodēm. Iespējamo blakusefektu dēļ pirms medikamentu lietošanas pacientiem ir jāpārbauda aknu stāvoklis un asinsspiediens. Pacientiem, kuri lieto ciklosporīnu, ir nepieciešamas regulāras apskates un asins analīzes.

Vēl bez šiem medikamentiem tiek lietoti arī bioloģiskie aģenti. Tie ir ir sistēmiskie medikamenti, ko ievada ar injekciju vai infūziju palīdzību. Bioloģiskie līdzekļi ir unikāli, jo tie izraisa noteiktas imūnsistēmas reakcijas, kas nepieciešamas psoriāzes ārstēšanā. Šī iemesla dēļ ir īpaši svarīgi konsultēties ar dermatologu, jo pastāv dažādas ārstniecības metodes un to kombinācijas, kā arī nepieciešams veikt dažādas analīzes pirms iespējams noteikt piemērotāko ārstēšanās metodi. Pie psoriāzi ārstējošo bioloģisko līdzekļu grupas pieder:

• Alefacepts. To lieto vidēji smagas vai smagas psoriāzes gadījumos ar hroniskiem iekaisumiem, lai bloķētu aktivizētās T šūnas. Alefacepta ārstniecības metode sastāv no profesionāļa veiktām muskulārām injekcijām, ar kuru palīdzību medikaments nokļūst dziļi lielajos ķermeņa muskuļos. Pacienti parasti saņem vienu injekciju nedēļā 12 nedēļu garumā.
• Etanercepts. Šo bioloģisko aģentu lieto psoriāzes un psoriātiskā artrīta ārstēšanā. Tas bloķē organisma signālvielu (sauktu par audzēju nekrozes faktoru alfa jeb TNF -α), kura liek šūnām izraisīt iekaisumu, tādējādi izsaucot arī psoriāzi. Etanerceptu ievada ar zemādas injekciju palīdzību, kuras var veikt pacienti paši. Etanercepts parasti tiek lietots ilgtermiņa terapijas ietvaros.
• Efalizumabs. Lai ārstētu psoriāzi, šis bioloģiskais līdzeklis novērš T šūnu aktivizēšanos. Neaktivizējoties T šūnām, psoriāzes stāvoklis var uzlaboties. Tā ir paredzēta kā ilgtermiņa terapija un pacienti var paši apgūt injekciju veikšanu.
• Infliksimabs. Lai ārstētu psoriāzi un psoriātisko artrītu, šis bioloģiskais medikaments bloķē TNF –α. Tā kā tas tiek ievadīts infūziju veidā, šo procedūru jāveic profesionālā medicīnas iestādē.
• Adalimumabs. Šis bioloģiskais aģents bloķē TNF –α un ir efektīvs līdzeklis psoriātiskā artrīta ārstēšanā. Adalimumabs tiek ievadīts ar zemādas injekciju palīdzību, kuras pacienti var iemācīties veikt paši.

Efektīvs un pārbaudīts līdzeklis pret psoriāzi ir gaismas jeb fototerapija. Ultravioletie stari (UV), kas atrodas saules staros, palēnina ādā šūnu augšanu. Gaismas terapijas procedūras psoriāzes pacientiem var veikt dermatologa kabinetā, psoriāzes centrā vai slimnīcā. Psoriāzes pacientiem, kas dzīvo siltā klimata joslā, vajadzētu uzmanīgi sauļoties. Zem dermatologa uzraudzības gaismas terapija piedāvā pacientiem drošu un efektīvu ārstniecības metodi. Tomēr ar UV stariem jābūt uzmanīgam, tāpēc terapiju nedrīkstētu uzsākt pēc paša iniciatīvas, nesaņemot ārsta norādes. Profesionālās medicīnas centros pacientiem tiek piedāvāti šādi fototerapijas veidi:

• UVB gaismas terapija. Šīs terapijas ietvaros āda tiek pakļauta vidējas viļņa garuma kategorijas (UVB) ultravioletajiem stariem. Terapiju var piemērot vienu pašu vai kombinācijā ar citām lokālajām vai sistēmiskajām ārstēšanas metodēm. UVB terapijas laikā pacients var ieiet gaismas kabīnē, kas viņu aptver, vai nostājas pretī gaismas panelim. Ir nepieciešamas apmēram 24 reizes divu mēnešu laikā, lai stāvoklis uzlabotos. Lai gan UVB ir ļoti droša un efektīva ārstniecības metode, tomēr ir iespējami tādi blakusefekti kā, piemēram, apdegumi, vasaras raibumu parādīšanās vai ādas priekšlaicīga novecošanās. Ādas vēža risks nav lielāks nekā no uzturēšanās saulē.
• PUVA. Saīsinājums PUVA apzīmē „psoralēns un ultravioletais starojums A (UVA)”, kas ir ārstniecības metodes abas sastāvdaļas. PUVA ir efektīva metode, apmēram 85% gadījumu un tiek lietota plaši izplatījušās psoriāzes gadījumos un tad, ja slimība nav reaģējusi uz citām ārstēšanas metodēm. Pirms PUVA pacients saņem iekšķīgi vai ārīgi lietojamus psoralēna medikamentus. Tad pacients tiek pakļauts ultravioleto staru A iedarbībai īpaši rūpīgi noteiktā daudzumā. Tā kā psoralēns var uzkrāties acs lēcās, pacientiem, atrodoties saulē, ir nepieciešams nēsāt UVA starus bloķējošas brilles no brīža, kad lietoti psoralēna medikamenti līdz tās dienas vakaram. Uzlabošanās parasti parādās pēc aptuveni 25 PUVA reizēm divu līdz trīs mēnešu laikā. Lai kontrolētu psoriāzi, ir nepieciešamas, apmēram, 30 līdz 40 reizes gadā. PUVA terapija ilgā laika posmā samazina priekšlaicīgas novecošanās risku, plankumu veidošanos un ādas vēža risku. Dermatologi ļoti rūpīgi novēro PUVA terapijas norisi.
• Goekermana (Goeckerman) terapija. Tā ir nosaukta Mayo klīnikas dermatologa vārdā, kurš pirmais to aprakstīja. Šī ārstēšanas metode apvieno akmeņogļu darvas lietojumu ar UV stariem. Metode izmantojama smagas psoriāzes gadījumos. To veic noteiktu laika periodu, atkārtojot pa vienai reizei dienā. Pakļaušana UV staru iedarbībai ir atkarīga no psoriāzes veida un pacienta ādas jūtīguma. Pieeja šai ārstniecības metodei ir ierobežota, jo tikai daži specializēti centri ASV to piedāvā.

Iespējamie psoriātiskā artrīta simptomi:

• Pacelti, sarkanīgi plankumi, klāti ar sudrabaini baltu virsmu
• Mazu sarkanu punktu parādīšanās uz ādas
• Balti, strutaini izsitumi (pustulas), kuriem apkārt ir sarkana āda
• Sarkani izsitumi vietās, kur āda krokojas
• Apsārtums pa visu ķermeni, kurš rada sāpes un niezi