Angiomas

Angiomas ir labdabīgi asinsvadu izcelsmes ādas veidojumi, kas visbiežāk izskatās kā sarkani, tumši sarkani, violeti vai zilgani punktiņi, plankumi vai nelieli mezgliņi. Ikdienā cilvēki tās bieži sauc par “sarkanām dzimumzīmēm”, taču medicīniski angioma nav tas pats, kas pigmentēta dzimumzīme.

Visbiežāk sastopamā angiomas forma pieaugušajiem ir ķiršu angioma. Tā parasti nav bīstama un ne vienmēr jāārstē. Tomēr ne katrs sarkans ādas veidojums ir angioma. Ja veidojums strauji aug, mainās, asiņo, sāp, niez vai izskatās citādi nekā pārējie ādas veidojumi, to vajadzētu parādīt dermatologam.

Īsumā: svarīgākais par angiomu

• Angiomas parasti ir labdabīgi asinsvadu veidojumi uz ādas.
• Ķiršu angiomas biežāk parādās pieaugušajiem, īpaši pēc 30-40 gadu vecuma.
• Tās var būt plakanas vai paceltas, spilgti sarkanas, tumši sarkanas, violetas vai zilganas.
• Tipiska angioma parasti nav vēzis un nepārvēršas par vēzi.
• Angiomas ne vienmēr jānoņem, ja tās netraucē un diagnoze ir skaidra.
• Angiomas noņemšana var būt piemērota, ja veidojums asiņo, tiek traumēts vai traucē estētiski.
• Noņemšanai izmanto lāzeru, elektrokoagulāciju, krioterapiju vai ķirurģisku metodi.
• Angiomu nedrīkst griezt, dedzināt vai kodināt mājas apstākļos.
• Precīzai diagnostikai var būt nepieciešama dermatoskopija.
• Ja diagnoze nav skaidra, noņemto veidojumu var nosūtīt histoloģiskai izmeklēšanai.

Kad angioma jāparāda dermatologam?

Pie dermatologa jāvēršas, ja:

• veidojums strauji aug;
• tas bieži asiņo vai asiņo bez skaidras traumas;
• mainās krāsa, forma vai izmērs;
• veidojums sāp, niez, čūlo vai iekaist;
• tas izskatās citādi nekā pārējie ādas veidojumi;
• īsā laikā parādās daudz jaunu sarkanu punktiņu uz ādas;
• nav skaidrs, vai tā tiešām ir angioma;
• veidojums atrodas vietā, kur to regulāri traumē apģērbs, skūšanās vai rotaslietas;
• pacientam ir paaugstināts ādas vēža risks vai iepriekš bijis ādas audzējs.

Sarkans ādas veidojums ne vienmēr ir nekaitīga angioma. Tāpēc pašdiagnostika pēc attēliem internetā nav droša. Šādos gadījumos svarīga ir profesionāla ādas veidojumu pārbaude.

Kas ir angioma?

Angioma ir labdabīgs ādas veidojums, kas saistīts ar asinsvadiem vai to sieniņas šūnu savairošanos. Tā var būt virspusēja un spilgti sarkana vai dziļāka un zilgani violeta. Daļa angiomu ir ādas līmenī, bet citas ir nedaudz paceltas virs ādas.

Pacienti angiomu bieži pamana kā mazu sarkanu punktiņu uz ādas. Tā var parādīties uz krūtīm, vēdera, muguras, pleciem, rokām, sejas vai citās ķermeņa vietās. Dažiem cilvēkiem ir viena angioma, citiem dzīves laikā parādās daudzas angiomas.

Tipiska ķiršu angioma parasti ir labdabīga. Tomēr līdzīgi var izskatīties arī citi ādas veidojumi, piemēram, piogēnā granuloma, iekaisusi dzimumzīme, bazālo šūnu karcinoma vai reti arī amelanotiska melanoma. Tieši tāpēc svarīga ir dermatologa apskate, ja veidojums nav tipisks.

Biežākie angiomu un līdzīgu asinsvadu veidojumu veidi

Ķiršu angioma

Ķiršu angioma ir biežākā angioma pieaugušajiem. Tā parasti ir mazs, apaļš, skaidri norobežots sarkans vai tumši sarkans veidojums. Izmērs bieži ir no 1 līdz 5 mm, bet dažkārt veidojums var būt lielāks. Sākumā tas var būt plakans, vēlāk kļūt kupolveidīgs vai nedaudz pacelts.

Vizualizācijā redzama tipiska ķiršu angioma kā mazs sarkans asinsvadu veidojums uz pieauguša cilvēka ādas.

Ķiršu angiomas biežāk parādās uz ķermeņa: muguras, vēdera, krūtīm, pleciem un rokām. Ar gadiem to skaits var palielināties. Tas pats par sevi parasti nav bīstami.

Precīzs ķiršu angiomu cēlonis bieži nav zināms. Nozīme var būt vecumam, ģenētiskai nosliecei, hormonālām izmaiņām un ādas asinsvadu īpatnībām. Tās nav lipīgas un nerodas infekcijas dēļ.

Kāpēc veidojas angiomas?

Angiomu veidošanās ne vienmēr ir saistīta ar vienu konkrētu iemeslu. Iespējamie faktori ir:

• vecums;
• ģenētiska nosliece;
• individuālas asinsvadu izmaiņas;
• hormonālas izmaiņas, tostarp grūtniecība;
• ādas novecošanās;
• atsevišķu medikamentu vai ārējo faktoru ietekme;
• zirnekļveida angiomu gadījumā - arī aknu slimību vai hormonālu faktoru konteksts.

Viena vai dažas ķiršu angiomas parasti nenozīmē nopietnu slimību. Ja īsā laikā pēkšņi parādās ļoti daudz jaunu angiomu, īpaši kopā ar nogurumu, dzelti, neizskaidrojamu svara zudumu, asiņošanas tendenci vai citiem simptomiem, jākonsultējas ar ārstu.

Kā angioma izskatās?

Tipiska angioma var būt:

• spilgti sarkana, tumši sarkana, violeta vai zilgana;
• plakana vai pacelta;
• gluda un skaidri norobežota;
• ļoti maza vai vairākus milimetrus liela;
• nesāpīga un neniezoša;
• viegli asiņojoša, ja to traumē.

Ja veidojums kļūst sāpīgs, čūlo, asiņo bez iemesla, strauji palielinās vai maina krāsu, tas vairs nav jāuzskata par vienkāršu kosmētisku jautājumu.

Angioma, dzimumzīme, hemangioma vai melanoma: kāda ir atšķirība?

Kā dermatologs diagnosticē angiomu?

Diagnostika sākas ar ādas apskati. Dermatologs izvērtē veidojuma krāsu, formu, robežas, virsmu, izmēru un atrašanās vietu. Bieži izmanto dermatoskopiju - ādas veidojuma apskati ar speciālu palielinājumu un apgaismojumu.

Vizualizācijā redzams, kā dermatologs ar dermatoskopu pārbauda nelielu sarkanu ādas veidojumu, lai izvērtētu tā pazīmes un atšķirtu angiomu no citiem veidojumiem.

Ārsts var jautāt:

• kad veidojums parādījās;
• vai tas ir mainījies;
• vai tas asiņo;
• vai tas tiek traumēts;
• vai ir sāpes, nieze vai iekaisums;
• vai pēdējā laikā parādījušies vēl citi veidojumi;
• vai pacientam ir bijušas netipiskas dzimumzīmes vai ādas audzēji.

Ja diagnoze nav skaidra, veidojumu var noņemt un nosūtīt histoloģiskai izmeklēšanai. Histoloģija palīdz laboratoriski apstiprināt diagnozi.

Vai angiomas ir bīstamas?

Lielākā daļa ķiršu angiomu nav bīstamas. Tās ir labdabīgas, bieži sastopamas un parasti neietekmē vispārējo veselību. Tās var traucēt estētiski vai asiņot, ja tiek traumētas.

Svarīgākais risks ir iespēja sajaukt angiomu ar citu ādas veidojumu. Ja “sarkana angioma” izskatās netipiski, strauji aug, asiņo bez traumas vai čūlo, tā jāpārbauda pie dermatologa.

Vai angiomas jāārstē?

Angiomas ārstēšana ne vienmēr ir nepieciešama. Ja diagnoze ir skaidra, veidojums netraucē un nemainās, to var vienkārši novērot.

Angiomas noņemšana var būt piemērota, ja:

• angioma regulāri asiņo;
• tā tiek traumēta ar apģērbu, skuvekli vai rotām;
• tā atrodas estētiski traucējošā vietā;
• pacientam tā rada diskomfortu;
• diagnoze nav pilnīgi skaidra un nepieciešama histoloģija.

Angiomas noņemšanas metodes

Lāzerterapija angiomu noņemšanai

Angiomas noņemšana ar lāzeru bieži ir piemērota maziem, virspusējiem asinsvadu veidojumiem. Asinsvadu lāzers iedarbojas uz asinsvados esošo hemoglobīnu un palīdz samazināt vai likvidēt sarkano veidojumu. Plašāk par metodi var lasīt sadaļā par lāzerterapiju dermatoloģijā.

Vizualizācijā redzama neliela angiomas tipa asinsvadu veidojuma noņemšana ar lāzeru dermatoloģijas klīnikā.

Lāzers var būt laba izvēle, ja angioma ir neliela, tipiska un dermatologs ir pārliecināts par diagnozi. Taču lāzers nav universāls risinājums visiem sarkaniem ādas veidojumiem. Ja nepieciešama histoloģiska pārbaude, piemērotāka var būt ķirurģiska noņemšana.

Pēc lāzera var būt apsārtums, neliela tūska, tumšāka krāsa vai krevelīte. Tumšākiem ādas fototipiem jāņem vērā pigmentācijas izmaiņu risks. Vasarā lāzerprocedūras jāplāno piesardzīgi, jo UV starojums var palielināt pigmentācijas risku.

Elektrokoagulācija

Elektrokoagulācija izmanto kontrolētu siltuma iedarbību. Tā var būt piemērota nelielām, paceltām angiomas tipa izmaiņām.

Pēc procedūras parasti veidojas krevelīte. To nedrīkst plēst vai kasīt, jo tas palielina infekcijas, pigmentācijas izmaiņu un rētas risku.

Krioterapija

Krioterapija nozīmē veidojuma sasaldēšanu ar šķidro slāpekli. To var izmantot atsevišķos gadījumos, taču tā ne vienmēr ir pirmā izvēle angiomu ārstēšanā.

Pēc krioterapijas var būt apsārtums, pūslītis, krevele, gaišāks vai tumšāks plankums.

Shave excision vai ķirurģiska noņemšana

Dažos gadījumos angiomu var noskūt ādas līmenī vai izgriezt ķirurģiski. Šī metode ir īpaši svarīga, ja veidojums ir netipisks vai nepieciešama histoloģiska pārbaude. Plašāk par līdzīgām procedūrām var lasīt sadaļā ādas veidojumu noņemšana.

Ķirurģiska noņemšana var atstāt nelielu rētu. Rētas risks ir atkarīgs no veidojuma izmēra, atrašanās vietas, dzīšanas īpatnībām un pēcaprūpes.

Ko darīt, ja angioma asiņo?

Ja angioma sāk asiņot pēc saskrāpēšanas vai traumas, uzlieciet tīru marli vai pārsēju un viegli piespiediet. Neberzējiet un nekasiet veidojumu. Ja asiņošana neapstājas, atkārtojas vai sākas bez skaidras traumas, jāvēršas pie ārsta.

Asiņojošu veidojumu nedrīkst pašam dedzināt, griezt, kodināt ar skābēm vai apstrādāt ar agresīviem līdzekļiem.

Vai var novērst angiomu rašanos?

Nav pierādītu līdzekļu, kas droši novērstu ķiršu angiomu rašanos. To parādīšanās bieži saistīta ar vecumu, ģenētiku un individuālām ādas īpatnībām.

Tomēr ādas veselībai kopumā palīdz:

• saules aizsardzība;
• ādas netraumēšana;
• regulāra ādas pašpārbaude;
• dermatologa apskate, ja parādās jauni vai mainīgi ādas veidojumi.

Cik maksā angiomas noņemšana?

Angiomas noņemšanas cena ir atkarīga no:

• angiomas veida;
• izmēra;
• skaita;
• atrašanās vietas;
• izvēlētās metodes;
• dermatoskopijas nepieciešamības;
• histoloģiskas izmeklēšanas nepieciešamības;
• tā, vai tiek noņemts viens vai vairāki veidojumi.

Konkrētas izmaksas jāprecizē konsultācijā vai klīnikas cenrādī.

Vai angiomas noņemšana ir sāpīga?

Diskomforts atkarīgs no metodes, angiomas izmēra un atrašanās vietas. Nelielas procedūras parasti ir īsas. Ja nepieciešams, var izmantot lokālu anestēziju.

Pēc procedūras var būt jutīgums, apsārtums, tūska vai krevele. Dzīšanas periods parasti ir īss, bet tas atkarīgs no metodes un ādas individuālās reakcijas.

Iespējamie riski un blakusparādības

Pēc angiomas noņemšanas iespējami:

• apsārtums;
• tūska;
• krevele;
• īslaicīga asiņošana;
• infekcija;
• gaišāks vai tumšāks plankums;
• neliela rēta;
• nepilnīga noņemšana;
• atkārtota angiomas parādīšanās;
• nepieciešamība pēc histoloģijas, ja diagnoze nav skaidra.

Ko nedrīkst darīt ar angiomu?

• Nedrīkst angiomu griezt mājās.
• Nedrīkst to dedzināt ar sadzīves līdzekļiem.
• Nedrīkst lietot skābes vai kodinošus līdzekļus bez ārsta.
• Nedrīkst plēst kreveli pēc procedūras.
• Nedrīkst ignorēt straujas izmaiņas.
• Nedrīkst pieņemt, ka katrs sarkans ādas veidojums ir nekaitīga angioma.
• Nedrīkst noņemt veidojumu bez diagnozes, ja tas ir netipisks.

Angiomas bērniem un hemangiomas

Zīdaiņu hemangiomas nav tas pats, kas tipiskas pieaugušo ķiršu angiomas. Zīdaiņu hemangioma ir labdabīgs asinsvadu audzējs, kas bieži parādās pirmajās dzīves nedēļās. Daudzas hemangiomas ar laiku samazinās pašas, bet ne visas drīkst vienkārši novērot bez speciālista izvērtējuma.

Ārsta apskate nepieciešama, ja hemangioma:

• atrodas pie acīm, deguna, lūpām vai elpceļiem;
• atrodas dzimumorgānu zonā;
• čūlo vai asiņo;
• strauji aug;
• ir liela, segmentāra vai daudzskaitlīga;
• traucē ēšanu, redzi, elpošanu vai kustības.

Bērnu asinsvadu veidojumus nevajadzētu ārstēt pēc pieaugušo angiomu principiem bez speciālista izvērtējuma.

Biežākie mīti par angiomu

Mīts: katrs sarkans punktiņš uz ādas ir angioma.

Ne vienmēr. Sarkans veidojums var būt arī cits ādas veidojums, kam vajadzīga cita diagnostika.

Mīts: angioma vienmēr ir bīstama.

Tipiska ķiršu angioma parasti nav bīstama.

Mīts: angioma var pārvērsties par vēzi.

Ķiršu angioma nav pirmsvēža veidojums. Tomēr to var sajaukt ar citiem ādas audzējiem.

Mīts: angiomas vienmēr jānoņem.

Ja angioma netraucē un diagnoze ir skaidra, ārstēšana bieži nav nepieciešama.

Mīts: angiomu var droši noņemt mājās.

Nē. Tas var izraisīt asiņošanu, infekciju, rētu un diagnostikas kļūdu.

Mīts: lāzers der visiem sarkaniem ādas veidojumiem.

Lāzers var būt piemērots daļai angiomu, bet vispirms jāzina diagnoze.

Mīts: pēc noņemšanas nekad nepaliek rēta.

Jebkura ādas procedūra var atstāt pēdas, īpaši, ja veidojums ir lielāks vai dzīšana ir traucēta.

Kopsavilkums

Angiomas visbiežāk ir labdabīgi asinsvadu veidojumi, kas uz ādas izskatās kā sarkani punktiņi vai sarkanas “dzimumzīmes”. Pieaugušajiem biežākā forma ir ķiršu angioma, kas parasti nav bīstama un ne vienmēr jāārstē.

Angiomas noņemšana iespējama ar lāzeru, elektrokoagulāciju, krioterapiju vai ķirurģisku metodi. Tomēr pirms noņemšanas svarīgi pārliecināties, ka veidojums tiešām ir angioma. Ja tas asiņo, mainās, aug vai izskatās netipiski, drošākais pirmais solis ir dermatologa apskate un dermatoskopija.

Atsauces un autoritatīvi avoti

• DermNet: pacientu un ārstu informācija par ķiršu angiomu
• DermNet: informācija par venozo ezeru kā labdabīgu asinsvadu veidojumu
• DermNet: zīdaiņu hemangiomas definīcija un attīstība
• MedlinePlus: pacientu informācija par ķiršu angiomu
• Cleveland Clinic: ķiršu angiomas simptomi, cēloņi un ārstēšana
• Merck Manual profesionālā versija: ķiršu angiomas kā labdabīgi ādas asinsvadu veidojumi
• NCBI Bookshelf: medicīnisks pārskats par ķiršu hemangiomu jeb ķiršu angiomu

Satura autors

Dermatoloģe Dr. med. Dace Buile