Papulozā jeb perēkļveida psoriāze

Perēkļveida jeb papulozā psoriāze ir biežākā psoriāzes forma, kurai raksturīgi skaidri norobežoti, apsārtuši un zvīņaini ādas perēkļi. Rakstā skaidrojam, kā atpazīt perēkļveida psoriāzi, kur tā visbiežāk parādās, kāpēc tā rodas, ar ko to var sajaukt, kādas ir ārstēšanas iespējas un kad nepieciešama dermatologa konsultācija.
Pieteikties vizītei Uzdot jautājumu
Sākums Pacientu izglītošana Enciklopēdija Ādas slimības Papulozā jeb perēkļveida psoriāze

Perēkļveida psoriāze, biežāk saukta arī par psoriasis vulgaris, ir visbiežāk sastopamā psoriāzes forma. Tā izpaužas ar skaidri norobežotiem, sarkaniem vai rozīgiem, sabiezētiem ādas perēkļiem, kuru virsmu klāj sausas, baltas vai sudrabainas zvīņas. Šos perēkļus bieži sauc par psoriāzes plāksnēm.

Perēkļveida psoriāze nav infekcija, nav sēnīte un nav lipīga. Ar to nevar inficēties no cita cilvēka. Slimības pamatā ir imūnsistēmas regulācijas traucējumi, kuru rezultātā ādas šūnas atjaunojas pārāk ātri, veidojot sabiezētus un zvīņainus ādas laukumus. Tai raksturīgi simetriski, labi norobežoti, apsārtuši, sabiezēti perēkļi ar sudrabainām zvīņām. Hroniska perēkļveida psoriāze ir visbiežākā psoriāzes forma un veido vairāk nekā 80% gadījumu.

Šis raksts padziļināti skaidro tieši perēkļveida psoriāzi kā atsevišķu psoriāzes formu. Plašāku pārskatu par psoriāzi kopumā, tās veidiem, ārstēšanas principiem un blakusslimībām skatiet Medart rakstā “Psoriāze”.

Īsumā par perēkļveida psoriāzi

Kas ir perēkļveida psoriāze?

Perēkļveida psoriāze ir hroniska iekaisīga ādas slimība, kuras gadījumā uz ādas veidojas sabiezēti, zvīņaini iekaisuma perēkļi. Medicīniski šo formu bieži sauc par perēkļveida psoriāzi, vulgāro psoriāzi vai psoriasis vulgaris.

Perēkļveida psoriāze var būt viegla, vidēji smaga vai smaga. Dažiem cilvēkiem tā izpaužas tikai ar nelieliem perēkļiem uz elkoņiem vai galvas ādas, bet citiem skar plašas ķermeņa zonas, plaisā, niez, sāp un būtiski ietekmē dzīves kvalitāti.

Kāpēc šo slimību sauc arī par perēkļveida psoriāzi?

Nosaukums “perēkļveida psoriāze” ir pacientam saprotams un medicīniski precīzs apzīmējums slimības tipiskajai formai. Psoriāzes plāksne ir sabiezēts, iekaisis ādas laukums ar zvīņainu virsmu. Tā var būt neliela, piemēram, monētas izmērā, vai arī lielāka, ja vairāki perēkļi saplūst kopā.

Dažādos avotos šai slimībai var lietot vairākus nosaukumus:

Praktiski šie termini visbiežāk attiecas uz vienu un to pašu psoriāzes formu — biežāko hronisko psoriāzes variantu ar sarkaniem, sabiezētiem un zvīņainiem ādas perēkļiem.

Cik bieži sastopama ir perēkļveida psoriāze?

Perēkļveida psoriāze ir visbiežākā psoriāzes forma. Lielākā daļa cilvēku, kuriem diagnosticē psoriāzi, sastopas tieši ar šo formu. Tomēr tās smagums un izpausmes var būt ļoti atšķirīgas. Vienam pacientam var būt tikai daži nelieli zvīņaini laukumi uz elkoņiem, citam — plaši perēkļi uz kājām, muguras, galvas ādas, plaukstām, pēdām vai citās vietās.

Svarīgi saprast, ka psoriāzes smagumu nenosaka tikai skartās ādas laukuma lielums. Neliels perēklis uz sejas, dzimumorgānu apvidū, plaukstās, pēdās, nagos vai galvas ādā var radīt daudz lielāku diskomfortu nekā plašāks, bet mazāk traucējošs bojājums citā ķermeņa vietā.

Vai perēkļveida psoriāze ir lipīga?

Perēkļveida psoriāze nav lipīga. Tā nav infekcija, nav sēnīte, nav baktēriju vai vīrusu izraisīta slimība. Ar perēkļveida psoriāzi nevar inficēties pieskaroties, apskaujoties, lietojot kopīgus sadzīves priekšmetus, atrodoties vienā telpā, baseinā, sporta zālē vai saunā.

Šis skaidrojums ir būtisks, jo redzami ādas perēkļi var radīt nepareizu priekšstatu, ka slimība ir pārnēsājama. Pat ja āda ir sarkana, zvīņaina, plaisā vai asiņo pēc sakasīšanas, psoriāze pati par sevi nav infekcioza.

Ja uz ādas vienlaikus ir arī infekcijas pazīmes, piemēram, strutaini izdalījumi, izteikts ādas karstums, stipras sāpes, strauji pieaugošs apsārtums vai drudzis, tas jāvērtē ārstam. Tas nenozīmē, ka psoriāze kļuvusi lipīga, bet var nozīmēt, ka bojātā ādā pievienojusies infekcija.

Kā izskatās perēkļveida psoriāze?

Perēkļveida psoriāze visbiežāk izskatās kā skaidri norobežoti, sarkani vai rozīgi, pacelti ādas laukumi ar sausām baltām vai sudrabainām zvīņām. Uz gaišākas ādas perēkļi biežāk izskatās sarkani vai rozīgi, bet uz tumšākas ādas tie var būt violetīgi, brūngani vai pelēcīgāki. Zvīņas parasti ir sausas, slāņainas un var lobīties.

Tipiskas pazīmes:

Psoriāzes plāksnes var būt dažāda izmēra. Sākumā tās var būt nelielas, bet laika gaitā palielināties vai saplūst kopā. Ja perēkļi tiek traumēti, kasīti vai berzti, ādas iekaisums var pastiprināties.

3–5 galvenās pazīmes, kas var liecināt par perēkļveida psoriāzi

Par perēkļveida psoriāzi var liecināt šādas pazīmes:

Šīs pazīmes var palīdzēt atpazīt iespējamu psoriāzi, taču diagnozi nosaka ārsts. Līdzīgi var izskatīties arī ekzēma, sēnīšu infekcija, seborejisks dermatīts, kontaktdermatīts un citas ādas slimības.

Zemāk redzamas biežākās pazīmes, kas var palīdzēt atpazīt perēkļveida psoriāzi, taču precīzu diagnozi vienmēr nosaka dermatologs.

Kā atpazīt perēkļveida psoriāzi: skaidri norobežoti sarkani perēkļi, sausas sudrabainas zvīņas, nieze, plaisāšana un tipiskas lokalizācijas

Kur visbiežāk parādās perēkļveida psoriāze?

Perēkļveida psoriāze visbiežāk parādās vietās, kur āda pakļauta berzei, spiedienam vai mehāniskai slodzei. Klasiskas lokalizācijas ir elkoņi, ceļi, galvas matainā daļa un muguras lejasdaļa.

Biežākās vietas:

Elkoņi un ceļi ir raksturīgas vietas, jo šīs zonas bieži tiek mehāniski kairinātas un pakļautas spiedienam. Psoriāzes perēkļi bieži veidojas simetriski, piemēram, uz abiem elkoņiem vai abiem ceļiem.

Ja perēkļi atrodas uz sejas, dzimumorgānu apvidū, plaukstās, pēdās, nagos vai galvas ādā, slimība var būt īpaši traucējoša pat tad, ja skartais laukums nav liels.

Perēkļveida psoriāze bieži veidojas simetriski un raksturīgās ķermeņa vietās — īpaši uz elkoņiem, ceļiem, galvas ādas un muguras lejasdaļā.

Perēkļveida psoriāzes lokalizācijas karte: elkoņi, ceļi, galvas āda, muguras lejasdaļa, plaukstas, pēdas un nagi

Kā perēkļveida psoriāze atšķiras no citām psoriāzes formām?

Perēkļveida psoriāze ir biežākā psoriāzes forma, taču tā nav vienīgā. Tās raksturīgākā pazīme ir skaidri norobežoti, sabiezēti, zvīņaini ādas perēkļi jeb plāksnes. Citas psoriāzes formas var izskatīties citādi un prasīt atšķirīgu diagnostikas vai ārstēšanas pieeju.

Pilienveida psoriāzei biežāk raksturīgi daudzi sīki, pilienveida izsitumi, kas var parādīties pēkšņi, īpaši bērniem un jauniešiem pēc infekcijas. Par šo formu plašāk lasiet Medart rakstā “Pilienveida psoriāze”.

Pustulozas psoriāzes gadījumā uz apsārtušas ādas veidojas strutām līdzīgi, bet parasti sterili pūslīši. Šī forma var būt lokāla vai smaga un plaša. Plašāk lasiet Medart rakstā “Pustuloza psoriāze”.

Inversā jeb kroku psoriāze biežāk skar ādas krokas — cirkšņus, paduses, ādu zem krūtīm vai dzimumorgānu apvidu — un var būt mazāk zvīņaina, bet sāpīga vai dedzinoša.

Eritrodermiska psoriāze ir reta, bet potenciāli bīstama forma, kurā iekaisums skar ļoti plašu ādas laukumu. Plaša ādas apsārtuma, sāpju, drudža vai nespēka gadījumā nepieciešama steidzama medicīniska palīdzība.

Kam ir lielāks risks saslimt ar perēkļveida psoriāzi?

Perēkļveida psoriāze var attīstīties jebkuram cilvēkam, tomēr dažiem cilvēkiem risks ir lielāks. Slimības attīstībā nozīme ir ģenētiskai nosliecei, imūnsistēmas darbībai un provocējošiem faktoriem.

Lielāks risks var būt cilvēkiem, kuriem:

Tas nenozīmē, ka ikvienam cilvēkam ar šiem faktoriem noteikti attīstīsies psoriāze. Tie ir riska un paasinājuma faktori, nevis vienkārša cēloņu ķēde.

Perēkļveida psoriāzes attīstības mehānisms

Perēkļveida psoriāzes pamatā ir imūnsistēmas pārmērīgi aktīva iekaisuma reakcija ādā. Imūnsistēma uztur iekaisuma signālus, kas ietekmē ādas šūnas jeb keratinocītus. Keratinocīti sāk dalīties un virzīties uz ādas virsmu daudz ātrāk nekā parasti.

Normālā situācijā ādas šūnu atjaunošanās notiek pakāpeniski. Psoriāzes gadījumā šis process ir paātrināts, tāpēc ādas virsējā slānī uzkrājas nenobriedušas šūnas. Tās veido sabiezētus, zvīņainus perēkļus.

Vienkāršoti slimības mehānismu var aprakstīt šādi:

Vienkāršotā shēmā perēkļveida psoriāzes attīstību var attēlot kā pārmērīgas imūnās aktivitātes izraisītu ādas šūnu paātrinātu atjaunošanos.

Perēkļveida psoriāzes attīstības mehānisms: imūnsistēmas aktivācija, iekaisuma signāli, paātrināta ādas šūnu dalīšanās, ādas sabiezēšana un sausas zvīņas

Mūsdienu pētījumos īpaša uzmanība tiek pievērsta konkrētiem iekaisuma ceļiem, tostarp IL-17 un IL-23 signālu sistēmām. Tie ir iekaisuma starpnieki, kas palīdz izskaidrot, kāpēc mūsdienu mērķterapijas un bioloģiskās terapijas var būt efektīvas vidēji smagas un smagas psoriāzes gadījumā. Ārstēšanas izvēli vienmēr nosaka ārsts, ņemot vērā slimības smagumu, blakusslimības un drošības faktorus.

Perēkļveida psoriāzes attīstības un paasinājuma laika līnija

Perēkļveida psoriāze nav infekcija, tāpēc tai nav “inficēšanās laika līnijas”. Pareizāk runāt par slimības attīstības un paasinājuma laika līniju.

Tipiska psoriāzes paasinājuma secība var būt šāda:

Perēkļveida psoriāzes paasinājuma laika līnija: provocējošs faktors, agrīnas ādas izmaiņas, plāksnes veidošanās, izteikts paasinājums, ārstēšana un remisija

Perēkļveida psoriāzes simptomi: agrīnie, vēlīnie un tipiskās kombinācijas

Perēkļveida psoriāze var attīstīties pakāpeniski. Agrīni simptomi var būt viegli un tikt sajaukti ar sausu ādu, kairinājumu, ekzēmu vai blaugznām.

Agrīnie simptomi

Vēlākie simptomi

Tipiskas simptomu kombinācijas

Perēkļveida psoriāzes cēloņi un paasinājuma faktori

Perēkļveida psoriāzei nav viena vienkārša cēloņa. Tā attīstās, ja ģenētiska nosliece un imūnsistēmas darbības īpatnības satiekas ar provocējošiem faktoriem. Slimība var noritēt viļņveidīgi — ar paasinājumiem un remisijas periodiem.

Biežākie paasinājuma faktori:

Dažiem pacientiem konkrēts provocējošais faktors ir skaidri pamanāms, citiem — paasinājums sākas bez acīmredzama iemesla. Tāpēc pacientam var palīdzēt simptomu dienasgrāmata: kad parādās perēkļi, kas noticis iepriekšējās dienās vai nedēļās, kāda bijusi ādas kopšana, stress, infekcijas, alkohola lietošana vai medikamentu maiņa.

Kebnera fenomens — kāpēc psoriāze var parādīties ādas traumas vietā?

Kebnera fenomens nozīmē, ka psoriāzes perēkļi var parādīties vietās, kur āda iepriekš bijusi traumēta vai kairināta. Tas var notikt pēc skrāpējumiem, nobrāzumiem, griezumiem, apdegumiem, operācijas rētām, tetovējumiem, spēcīgas berzes vai ilgstoša mehāniska kairinājuma.

Šī parādība palīdz izskaidrot, kāpēc psoriāze bieži parādās uz elkoņiem un ceļiem — vietās, kur āda biežāk tiek noslogota un traumēta. Tā arī izskaidro, kāpēc nevajadzētu kasīt, plēst vai agresīvi berzt psoriāzes perēkļus.

Ādas traumēšana var īslaicīgi šķist kā veids, kā noņemt zvīņas, bet ilgtermiņā tā var pastiprināt iekaisumu un veicināt jaunu perēkļu veidošanos.

Viegla, vidēji smaga un smaga perēkļveida psoriāze

Perēkļveida psoriāzes smagumu nosaka ne tikai pēc tā, cik liels ādas laukums ir skarts. Ārsts vērtē arī perēkļu biezumu, apsārtumu, zvīņošanos, niezi, sāpes, lokalizāciju, dzīves kvalitāti, nagu iesaisti un locītavu simptomus.

Viegla perēkļveida psoriāze parasti skar nelielu ādas laukumu un mazāk ietekmē ikdienu. Tomēr arī viegla psoriāze var būt ļoti traucējoša, ja tā atrodas uz sejas, plaukstām, pēdām, dzimumorgānu apvidū, galvas ādā vai nagos.

Vidēji smaga perēkļveida psoriāze parasti skar plašāku ādas laukumu vai rada būtiskus simptomus — niezi, diskomfortu, plaisas, redzamus perēkļus vai dzīves kvalitātes pasliktināšanos.

Smaga perēkļveida psoriāze var būt plaša, sāpīga, grūti kontrolējama, saistīta ar būtisku dzīves kvalitātes kritumu vai nepieciešamību pēc fototerapijas, sistēmiskas terapijas, bioloģiskās vai mērķterapijas.

Kā diagnosticē perēkļveida psoriāzi?

Perēkļveida psoriāzi visbiežāk diagnosticē dermatologs pēc ādas apskates, slimības gaitas un simptomu izvērtēšanas. Daudzos gadījumos diagnoze ir klīniska, tas nozīmē — to iespējams noteikt pēc raksturīgām pazīmēm.

Ārsts var izvērtēt:

Analīzes ne vienmēr ir nepieciešamas, lai diagnosticētu perēkļveida psoriāzi. Tās var būt vajadzīgas, ja jāizslēdz citas slimības, jāizvērtē blakusslimības vai jāplāno noteikta ārstēšana.

Ādas biopsija — neliela ādas parauga izmeklēšana mikroskopā — var būt noderīga, ja diagnoze nav skaidra. Ja ir aizdomas par sēnīšu infekciju, ārsts var nozīmēt izmeklējumu sēnītes noteikšanai.

Psoriāzi nevar droši diagnosticēt tikai pēc fotogrāfijas, īpaši ja izsitumi ir netipiski. Fotogrāfijas var palīdzēt ārstam redzēt paasinājuma gaitu, bet tās neaizstāj pilnvērtīgu dermatologa apskati.

Ar ko perēkļveida psoriāzi var sajaukt?

Perēkļveida psoriāze var līdzināties vairākām citām ādas slimībām. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc pašdiagnostika bieži ir neprecīza.

Perēkļveida psoriāzi var sajaukt ar:

Psoriāze biežāk veido skaidri norobežotas, biezākas plāksnes ar sausām baltām vai sudrabainām zvīņām. Ekzēma biežāk var būt mitrojoša, ļoti niezoša un ar neskaidrākām robežām, tomēr šī atšķirība ne vienmēr ir pietiekama. Sēnīšu infekcija var veidot zvīņainus plankumus ar aktīvāku malu un citādu izplatību, bet arī to ne vienmēr iespējams droši atšķirt bez izmeklējumiem.

Galvas ādā perēkļveida psoriāze var atgādināt seborejisku dermatītu vai blaugznas. Nagu bojājumi var būt līdzīgi nagu sēnītei. Plaukstās un pēdās psoriāze var līdzināties ekzēmai vai kontaktdermatītam.

Precīza diagnoze ir svarīga, jo ārstēšana atšķiras. Nepareizi izvēlēta pašārstēšanās var ne tikai nepalīdzēt, bet arī pasliktināt ādas stāvokli vai aizkavēt piemērotas terapijas sākšanu.

Kā perēkļveida psoriāze atšķiras no ekzēmas, sēnītes un seborejiska dermatīta?

Perēkļveida psoriāze visbiežāk veido skaidri norobežotus, sabiezētus, sarkanus vai rozīgus perēkļus ar sausām, baltām vai sudrabainām zvīņām. Perēkļi bieži ir simetriski un atrodas uz elkoņiem, ceļiem, galvas ādas vai muguras lejasdaļas.

Ekzēma biežāk ir ļoti niezoša, ar neskaidrākām robežām, sausumu, sakasījumiem vai mitrošanu. Tomēr hroniska ekzēma var arī zvīņoties un sabiezēt, tāpēc atšķiršana ne vienmēr ir vienkārša.

Sēnīšu infekcija var veidot zvīņainus plankumus ar aktīvāku malu, citādu izplatību vai izmaiņām starp pirkstiem, pēdās vai nagos. Ja ir aizdomas par sēnīti, ārsts var nozīmēt mikoloģisku izmeklējumu.

Seborejiskais dermatīts biežāk skar galvas ādu, seju, uzacis, deguna krokas un aizausu apvidu. Zvīņas var būt taukainākas un dzeltenīgākas, bet galvas ādā tas var būt ļoti līdzīgs psoriāzei.

Tāpēc, ja izsitumi nepāriet, atkārtojas vai nav skaidrs, vai tā ir psoriāze, sēnīte, ekzēma vai dermatīts, nepieciešama dermatologa apskate.

Dažādas ādas slimības var izskatīties līdzīgi, tāpēc zemāk redzamais salīdzinājums palīdz saprast galvenās atšķirības, bet neaizstāj ārsta apskati.

Perēkļveida psoriāze vai līdzīga ādas slimība: salīdzinājums ar ekzēmu, sēnīšu infekciju un seborejisku dermatītu

Perēkļveida psoriāze un organisma imunitāte

Tā kā perēkļveida psoriāze nav infekcija, pret to neveidojas imunitāte tādā nozīmē kā pēc pārslimotas infekcijas. Cilvēks nevar “izslimot” psoriāzi vienu reizi un pēc tam kļūt imūns.

Psoriāzes gadījumā pareizāk runāt par remisiju un paasinājumu. Remisija nozīmē, ka simptomi mazinās vai uz laiku gandrīz izzūd. Paasinājums nozīmē, ka slimība kļūst aktīvāka — parādās jauni perēkļi, pastiprinās zvīņošanās, nieze, apsārtums vai sāpes.

Mūsdienu ārstēšana var palīdzēt panākt labu slimības kontroli un ilgākus periodus ar minimāliem simptomiem. Tomēr tas nav tas pats, kas imunitāte pret slimību. Nosliece uz psoriāzi var saglabāties.

Saslimšanas sekas un iespējamās komplikācijas

Perēkļveida psoriāze var ietekmēt ne tikai ādu. Tā var radīt fizisku diskomfortu, sociālu spriedzi, miega traucējumus, trauksmi, samazinātu pašvērtējumu un dzīves kvalitātes pasliktināšanos.

Iespējamās sekas un saistītās problēmas:

Psoriāze ir sistēmiska iekaisīga slimība, un Latvijas klīniskās rekomendācijas to apskata kā slimību, kurai nozīme ir ne tikai ādas bojājumiem, bet arī slimības smaguma, dzīves kvalitātes un blakusslimību izvērtēšanai.

Perēkļveida psoriāze un psoriātiskais artrīts

Daļai pacientu ar psoriāzi var attīstīties psoriātiskais artrīts — iekaisīga locītavu slimība. Tas var izraisīt locītavu sāpes, pietūkumu, stīvumu un ilgtermiņā locītavu bojājumu, ja netiek atpazīts un ārstēts.

Par iespējamu psoriātisko artrītu var liecināt:

Ja perēkļveida psoriāzes pacientam parādās locītavu sāpes vai stīvums, to nevajadzētu skaidrot tikai ar pārslodzi vai vecumu. Nepieciešama ārsta izvērtēšana. Plašāk par šo tēmu skatiet Medart rakstā “Psoriātiskais artrīts”.

Perēkļveida psoriāzes ārstēšana

Perēkļveida psoriāzes ārstēšanas mērķis ir mazināt iekaisumu, zvīņošanos, niezi, plaisas un sāpes, uzlabot ādas stāvokli un dzīves kvalitāti, kā arī samazināt paasinājumu biežumu. Psoriāzi pašlaik nav iespējams pilnībā izārstēt, taču ar mūsdienīgu ārstēšanu vairumam pacientu iespējams panākt ilgstošu remisiju un būtiski uzlabot dzīves kvalitāti.

Ārstēšanu izvēlas dermatologs, ņemot vērā:

Tālāk minētie ārstēšanas veidi ir terapijas grupas, nevis individuāla ārstēšanas shēma. Konkrētu ārstēšanu nosaka ārsts.

Lokālā ārstēšana

Lokālā ārstēšana nozīmē līdzekļus, kas tiek lietoti tieši uz ādas. Tā bieži ir pirmā izvēle vieglas vai lokalizētas perēkļveida psoriāzes gadījumā.

Lokālās terapijas grupas var ietvert:

Lokāli lietojami recepšu pretiekaisuma līdzekļi var būt efektīvi, bet tie jālieto pēc ārsta norādījuma. Īpaši uzmanīgi jāārstē seja, ādas krokas, dzimumorgānu apvidus un citas jutīgas zonas, jo nepareiza vai pārāk ilgstoša stipru lokālu līdzekļu lietošana var radīt blaknes.

Zvīņu mīkstināšana un galvas ādas kopšana

Ja psoriāzes plāksnes ir biezas un zvīņainas, svarīgi zvīņas nemēģināt mehāniski noplēst. Dermatologs var ieteikt līdzekļus, kas palīdz mīkstināt un pakāpeniski mazināt sabiezējušo raga slāni. Šādus līdzekļus sauc par keratolītiskiem līdzekļiem — tie palīdz atdalīt pārragotās ādas šūnas un var uzlabot citu lokālo medikamentu iedarbību.

Galvas ādas psoriāzes gadījumā var būt nepieciešami īpaši šampūni, šķīdumi, putas vai citi galvas ādai piemēroti līdzekļi. Ārsts izvēlas līdzekli atkarībā no zvīņu biezuma, iekaisuma, niezes un matu zonas praktiskās kopšanas iespējām.

Pacientam nevajadzētu pašam agresīvi berzt, skrāpēt vai noplēst zvīņas, jo tas var traumēt ādu, izraisīt asiņošanu un veicināt jaunu perēkļu veidošanos.

Fototerapija

Fototerapija ir medicīniski kontrolēta ārstēšana ar noteikta spektra ultravioleto starojumu. Perēkļveida psoriāzes gadījumā tā var būt piemērota, ja lokālā terapija nav pietiekama vai slimība skar plašāku ādas laukumu.

Svarīgi: solārijs nav medicīniska fototerapija. Fototerapijā tiek izmantots kontrolēts starojuma spektrs, noteikta deva un ārsta uzraudzība. Solārijs nav pielāgots psoriāzes ārstēšanai un var palielināt ādas bojājumu un vēža risku.

Fototerapija nav piemērota visiem pacientiem, tāpēc nepieciešams dermatologa izvērtējums.

Recepšu zāles un sistēmiskā terapija

Sistēmiskā terapija nozīmē ārstēšanu, kas iedarbojas uz visu organismu, ne tikai uz ādu. Tā var būt nepieciešama vidēji smagas vai smagas perēkļveida psoriāzes gadījumā, ja lokālā ārstēšana un fototerapija nav pietiekama vai nav piemērota.

Šajā grupā ietilpst recepšu zāles, kuru izvēli, drošības pārbaudes un uzraudzību nosaka ārsts. Pacientam nevajadzētu patstāvīgi sākt, pārtraukt vai mainīt sistēmisku terapiju, jo var būt nepieciešamas analīzes, infekciju riska izvērtēšana, aknu, nieru, asinsspiediena vai citu veselības rādītāju kontrole.

Bioloģiskā un mērķterapija

Bioloģiskā un mērķterapija ir mūsdienīga ārstēšanas pieeja vidēji smagas un smagas psoriāzes gadījumā. Šīs terapijas iedarbojas uz konkrētiem iekaisuma mehānismiem, kas piedalās psoriāzes attīstībā.

Tās var būt ļoti efektīvas piemērotiem pacientiem, taču pirms terapijas nepieciešama rūpīga izvērtēšana. Ārsts ņem vērā infekciju risku, blakusslimības, vakcinācijas statusu, citas zāles un vispārējo veselības stāvokli.

Bioloģiskā terapija nav “kosmētiska” ārstēšana. Tā ir nopietna medicīniska terapija konkrētām indikācijām, un tās lietošana notiek ārsta uzraudzībā.

Ādas kopšana un paasinājumu kontrole

Ādas kopšana ir svarīga visos perēkļveida psoriāzes posmos. Tā neaizstāj ārstēšanu, bet palīdz mazināt sausumu, niezi, plaisāšanu un kairinājumu.

Ikdienā ieteicams:

Ja ārstēšana nepalīdz, nevajadzētu vienkārši turpināt neefektīvu līdzekli vai patstāvīgi mainīt terapiju. Pareizākais ir atkārtoti konsultēties ar dermatologu.

Ko darīt perēkļveida psoriāzes paasinājuma laikā?

Paasinājuma laikā ādas iekaisums kļūst aktīvāks. Var parādīties jauni perēkļi, esošie kļūst sarkanāki, biezāki, vairāk zvīņojas, niez, plaisā vai sāp.

Paasinājuma laikā ieteicams:

Ja perēkļi plaisā vai asiņo, āda jāsaudzē un jāizvairās no mehāniskas traumēšanas. Ja parādās infekcijas pazīmes, stipras sāpes, drudzis vai strauja pasliktināšanās, nepieciešama ārsta palīdzība.

Biežākās kļūdas perēkļveida psoriāzes gadījumā

Perēkļveida psoriāze ir hroniska slimība, tāpēc tās kontrolei svarīga ir ne tikai pareiza ārstēšana, bet arī ikdienas ieradumi. Daļa pacientu neapzināti pasliktina ādas stāvokli vai aizkavē efektīvu terapiju.

Biežākās kļūdas ir:

Pareiza pieeja ir precīza diagnoze, dermatologa nozīmēta ārstēšana, regulāra ādas kopšana un paasinājuma faktoru atpazīšana.

Dzīvesveids, uzturs un ādas kopšana

Dzīvesveids nevar aizstāt dermatologa nozīmētu ārstēšanu, tomēr tas var palīdzēt samazināt paasinājumu risku un uzlabot kopējo veselību.

Perēkļveida psoriāzes gadījumā svarīgi:

Nav vienas universālas diētas, kas izārstētu perēkļveida psoriāzi. Veselīgs, sabalansēts uzturs var palīdzēt kopējai veselībai, svara kontrolei un iekaisuma riska faktoru mazināšanai, bet tas neaizstāj medicīnisku terapiju.

Ja cilvēks vēlas būtiski mainīt uzturu, īpaši izslēgt lielas produktu grupas, vēlams konsultēties ar ārstu vai uztura speciālistu.

Kas ir pierādīts, par ko vēl diskutē un pie kā strādā medicīna?

Kas ir labi pierādīts

Ir labi pierādīts, ka perēkļveida psoriāze ir hroniska iekaisīga slimība, kuras pamatā ir imūnsistēmas un ādas šūnu mijiedarbība. Tā nav lipīga infekcija. Ir pierādīts, ka ārstēšana jāpielāgo slimības smagumam, lokalizācijai, dzīves kvalitātei, blakusslimībām un pacienta vajadzībām.

Labi pierādītas ārstēšanas pieejas ietver lokālu terapiju, fototerapiju, sistēmisku terapiju un bioloģisko/mērķterapiju piemērotiem pacientiem.

Par ko vēl diskutē vai kur nepieciešama individuāla pieeja

Individuāla pieeja nepieciešama uztura, dzīvesveida, papildterapiju, ārstēšanas secības un terapijas izvēles jautājumos. Piemēram, veselīgs uzturs un svara kontrole var būt nozīmīgi, bet nav vienas universālas diētas, kas derētu visiem pacientiem.

Tāpat individuāli jāvērtē, kad pāriet no lokālas ārstēšanas uz fototerapiju vai sistēmisku terapiju, kā ņemt vērā īpašas lokalizācijas un kā izvēlēties terapiju pacientiem ar blakusslimībām.

Pie kā strādā medicīna

Mūsdienu dermatoloģija strādā pie arvien precīzākas un personalizētākas psoriāzes ārstēšanas. Īpaša uzmanība tiek pievērsta:

Kad jāvēršas pie dermatologa?

Pie dermatologa jāvēršas, ja ir aizdomas par perēkļveida psoriāzi, īpaši ja izsitumi nepāriet, atkārtojas, izplatās vai traucē ikdienai.

Dermatologa konsultācija īpaši nepieciešama, ja:

Steidzama palīdzība nepieciešama, ja āda kļūst plaši sarkana, sāpīga, parādās drudzis, nespēks, plaša lobīšanās, šķidruma zuduma pazīmes vai pūslīši uz plašas apsārtušas ādas.

Atsauces un autoritatīvi avoti

Medicīniska atruna

Šajā rakstā sniegtā informācija ir paredzēta informatīviem un izglītojošiem mērķiem un neaizstāj ārsta konsultāciju, diagnostiku vai ārstēšanu. Ādas izsitumu, zvīņainu perēkļu, nagu izmaiņu, locītavu sāpju vai aizdomu par papulozo jeb perēkļveida psoriāzi gadījumā nepieciešams vērsties pie dermatologa, bet locītavu sūdzību gadījumā var būt nepieciešama arī reimatologa konsultācija. Pašdiagnostika un pašārstēšanās var būt kļūdaina un aizkavēt atbilstošas ārstēšanas uzsākšanu. Smagu, strauji pasliktinošos vai augsta riska simptomu gadījumā, piemēram, plaša ādas apsārtuma, sāpīgas lobīšanās, drudža, izteikta nespēka, plašu pūslīšu, strauji pieaugošu sāpju vai infekcijas pazīmju gadījumā nekavējoties jāmeklē neatliekama medicīniska palīdzība.

Satura autors

Dermatoloģe Dr. med. Dace Buile

Biežāk uzdotie jautājumi

Papildus jautājumi dermatologam par perēkļveida psoriāzi

Konsultāciju cenas

Vizītes kopējās izmaksas sastāda konsultācijas cena un tās laikā veiktās procedūras atbilstoši pakalpojumu saraksta izcenojumam.
Kvalifikācijas līmenis Klīnikas klienti Pirmā vizīte
Ārsts 45 € 55 €
Augsti kvalificēts ārsts 52.25 € 55 €
Dr. Med. 66.50 € 70 €

Klīnikas dermatologi

Augsti kvalificēti ārsti

Dermatoloģe Gunita Buiksa

Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Dermatoloģe Ilona Zablocka

Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Dermatoloģe Zanda Bogdanova

Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Dermatoloģe Ivanna Buvan

Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Dr. Med.

Dermatoloģe Dr. Med. docente Māra Rone-Kupfere

Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Dermatoloģe Dr. med. Dace Buile

Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Pieteikties vizītei

Mēs ar Jums sazināsimies, lai atgādinātu par vizītes laiku!
Pieteikties vizītei

Uzdot jautājumu

Vārds *
E-pasts *
Uzdot jautājumu *

Paldies par Jūsu jautājumu!

Speciālists sazināsies ar Jums tuvākajā laikā