Pustulozā psoriāze
Pustulozā psoriāze ir reta, iekaisīga psoriāzes forma, kurai raksturīgi balti vai dzeltenīgi strutām līdzīgi pūslīši jeb pustulas uz apsārtušas, iekaisušas ādas. Lai gan šie pūslīši vizuāli var atgādināt strutainu infekciju, pustulozās psoriāzes gadījumā tie parasti ir sterili — tas nozīmē, ka pustulās ir iekaisuma šūnas, nevis parasta bakteriāla infekcija. Tomēr līdzīgs izskats var būt arī infekciju, sēnīšu slimību, ekzēmas, kontaktdermatīta, zāļu reakciju un citu ādas slimību gadījumā, tāpēc precīzu diagnozi nosaka ārsts.
Pustulozā psoriāze nav lipīga. Ar to nevar inficēties no cita cilvēka, pieskaroties ādai, lietojot kopīgus priekšmetus vai atrodoties vienā telpā. Tā ir imūnmediēta iekaisīga slimība, kurā imūnsistēmas darbības izmaiņu dēļ ādā veidojas izteikts iekaisums un pustulas.
Svarīgi atšķirt lokālu pustulozo psoriāzi, piemēram, uz plaukstām un pēdām, no ģeneralizētas pustulozās psoriāzes, kas var skart plašus ādas laukumus un izraisīt sistēmiskus simptomus — drudzi, drebuļus, nespēku, sāpes un vispārēju organisma iekaisuma reakciju. Ģeneralizēta pustulozā psoriāze var būt potenciāli dzīvībai bīstams stāvoklis, īpaši ja tā netiek savlaicīgi ārstēta.
Īsumā par pustulozo psoriāzi
- Pustulozā psoriāze ir reta psoriāzes forma ar baltiem vai dzeltenīgiem strutām līdzīgiem pūslīšiem uz iekaisušas ādas.
- Šie pūslīši jeb pustulas parasti ir sterilas un nav tas pats, kas parasta bakteriāla strutaina infekcija.
- Pustulozā psoriāze nav lipīga, nav sēnīte un nav alerģija, taču tā var līdzināties citām ādas slimībām.
- Slimība var būt lokāla, piemēram, uz plaukstām un pēdām, vai plaša — ģeneralizēta pustulozā psoriāze.
- Ģeneralizētu pustulozo psoriāzi reizēm sauc arī par von Zumbusch jeb Cumbuša psoriāzi.
- Ģeneralizēta pustulozā psoriāze var būt nopietns stāvoklis, īpaši ja ir drudzis, drebuļi, nespēks, stipras sāpes, slikta dūša, plaša ādas iesaiste vai strauja izplatīšanās.
- Ārstēšanu nosaka dermatologs, ņemot vērā slimības veidu, smagumu, lokalizāciju un pacienta vispārējo stāvokli.
- Pustulas nevajadzētu pašam pārplēst, kasīt vai ārstēt ar antibiotikām bez ārsta norādījuma.
Kas ir pustulozā psoriāze?
Pustulozā psoriāze ir psoriāzes forma, kurā uz ādas veidojas pustulas — mazi balti vai dzeltenīgi pūslīši, kas vizuāli var atgādināt strutas. Termins “pustula” medicīnā nozīmē pūslīti, kas satur iekaisuma šūnas. Pustulozās psoriāzes gadījumā šis saturs parasti nav infekciozs, tāpēc pustulas sauc par sterilām pustulām.
Šī slimība var izpausties dažādi. Dažiem cilvēkiem pustulas veidojas tikai uz plaukstām un pēdām, citiem tās var skart pirkstu galus vai nagus, bet smagākos gadījumos pustulas var izplatīties plašos ādas laukumos. Pustulozā psoriāze var būt atsevišķa slimības forma vai var attīstīties cilvēkam, kuram jau ir cita veida psoriāze, piemēram, perēkļveida psoriāze.
Pustulozā psoriāze atšķiras no biežākās psoriāzes formas — perēkļveida psoriāzes. Perēkļveida psoriāzei raksturīgi sarkani, zvīņaini, sabiezēti perēkļi, bet pustulozajai psoriāzei galvenā pazīme ir pustulas uz iekaisušas ādas. Dažkārt abas pazīmes var kombinēties, tāpēc diagnozi nevajadzētu noteikt tikai pēc attēliem internetā.
Vai pustulozā psoriāze ir lipīga?
Nē, pustulozā psoriāze nav lipīga. Ar to nevar inficēties no cita cilvēka. Tā nav sēnīte, nav parasta bakteriāla infekcija un nav slimība, kas izplatās ar pieskārienu.
Ar pustulozo psoriāzi nevar inficēties:
- pieskaroties ādas perēkļiem;
- lietojot kopīgus sadzīves priekšmetus;
- atrodoties vienā telpā;
- sportojot vai strādājot kopā;
- apmeklējot baseinu vai publiskas vietas.
Tomēr ārsts var pārbaudīt pustulas vai ādas paraugu, ja nepieciešams izslēgt bakteriālu infekciju, sēnīšu infekciju vai citu slimību. Tas ir svarīgi tāpēc, ka pustulozā psoriāze un infekcija var izskatīties līdzīgi, bet ārstēšana būs atšķirīga.
Kā izskatās pustulozā psoriāze?
Pustulozā psoriāze visbiežāk izpaužas ar baltiem vai dzeltenīgiem pūslīšiem uz sarkanas, iekaisušas ādas. Āda var būt sāpīga, dedzinoša, jutīga, karsta vai pietūkusi. Pustulas var parādīties grupās, saplūst plašākos laukumos vai atkārtoti veidoties vienā un tajā pašā vietā.
Uz gaišākas ādas pustulozā psoriāze bieži izskatās kā sarkana āda ar baltiem vai dzeltenīgiem pūslīšiem. Uz tumšākas ādas apsārtums var būt mazāk redzams; āda var izskatīties violetīga, brūngana, pelēcīga vai tumšāka nekā parasti.
Pustulozā psoriāze var izskatīties kā:
- mazi balti pūslīši uz apsārtušas ādas;
- dzeltenīgi pūslīši uz plaukstām vai pēdām;
- sāpīgi, dedzinoši perēkļi;
- ādas lobīšanās pēc pustulu izzušanas;
- biezi, sausi vai plaisājoši laukumi uz plaukstām un pēdām;
- plaši iekaisuši ādas laukumi ar drudzi un nespēku smagākos gadījumos.
Zemāk redzamas galvenās pazīmes, kas var palīdzēt saprast, kad ādas izmaiņas varētu atgādināt pustulozo psoriāzi. Precīzu diagnozi nosaka dermatologs.

3–5 galvenās pazīmes, kas var liecināt par pustulozo psoriāzi
Par pustulozo psoriāzi var liecināt šādas pazīmes:
- balti vai dzeltenīgi pūslīši uz sarkanas, iekaisušas ādas;
- pustulas uz plaukstām, pēdām, pirkstu galiem vai plašākos ādas laukumos;
- sāpes, dedzināšana, ādas jutīgums vai stiprs diskomforts;
- atkārtoti pustulu uzliesmojumi vienās un tajās pašās vietās;
- drudzis, drebuļi, nespēks, slikta dūša, gļotādu iekaisums vai strauja izplatīšanās — bīstami simptomi, kas prasa steidzamu medicīnisku izvērtēšanu.
Šīs pazīmes nenozīmē, ka cilvēkam noteikti ir pustulozā psoriāze. Līdzīgi simptomi var būt infekcijas, sēnītes, ekzēmas, kontaktdermatīta, akūtas zāļu reakcijas vai citas ādas slimības gadījumā.
Kāpēc pustulas psoriāzes gadījumā nav parasta strutaina infekcija?
Vārds “pustula” var radīt iespaidu, ka runa vienmēr ir par infekciju vai strutām. Tomēr pustulozās psoriāzes gadījumā pustulas parasti ir sterilas. Tas nozīmē, ka tajās ir iekaisuma šūnas, bet tās nav parasta bakteriāla infekcija.
Tas ir ļoti svarīgi, jo pustulozo psoriāzi nevajadzētu patstāvīgi ārstēt kā “strutainu ādas infekciju”. Nepareiza ārstēšana var aizkavēt īstās diagnozes noteikšanu, pasliktināt ādas stāvokli vai radīt blakņu risku.
Tomēr reizēm ārsts var nozīmēt uztriepi, mikrobioloģisku izmeklējumu, sēnīšu izmeklējumu, ādas biopsiju vai asins analīzes, lai pārliecinātos, ka pustulas nav saistītas ar infekciju vai ka infekcija nav pievienojusies jau bojātai ādai. Tas īpaši svarīgi, ja ir drudzis, stipras sāpes, ādas siltums, strauja pasliktināšanās vai imūnsupresija.
Pustulozās psoriāzes veidi
Pustulozā psoriāze nav viena vienāda slimība visiem pacientiem. Tā ir pustulozu iekaisīgu ādas slimību grupa jeb fenotipu spektrs, kurā klīniskās izpausmes var būt atšķirīgas. Vienam pacientam slimība var skart tikai plaukstas un pēdas, citam — pirkstu galus un nagus, bet smagākos gadījumos tā var izpausties kā plašs ģeneralizēts uzliesmojums.
Pustulozā psoriāze var izpausties dažādās formās — no lokālas plaukstu un pēdu iesaistes līdz plašai ģeneralizētai slimībai, kas var prasīt steidzamu ārstēšanu.

Ģeneralizēta pustulozā psoriāze
Ģeneralizēta pustulozā psoriāze ir reta, bet smaga pustulozās psoriāzes forma. To reizēm sauc arī par von Zumbusch jeb Cumbuša psoriāzi. Tā var sākties pēkšņi ar plašu ādas apsārtumu, sāpīgumu un daudzu sterilu pustulu veidošanos. Pustulas var saplūst plašākos laukumos, pēc tam āda var lobīties.
Slimību var pavadīt sistēmiski simptomi — tas nozīmē, ka iekaisums ietekmē ne tikai ādu, bet arī visu organismu. Var parādīties drudzis, drebuļi, nespēks, slikta dūša, izteikts nogurums, gļotādu iekaisums, dehidratācija, sāpes vai vispārēja stāvokļa pasliktināšanās.
Šī forma var būt dzīvībai bīstama un prasa steidzamu medicīnisku aprūpi. Ja plašām pustulām pievienojas drudzis, drebuļi, stipras sāpes, apjukums, elpas trūkums vai izteikts nespēks, jāmeklē neatliekama medicīniska palīdzība.
Palmoplantāra pustuloze jeb plaukstu un pēdu pustulozā psoriāze
Palmoplantāra pustuloze ir hroniska slimība, kurai raksturīgas sterilas pustulas uz plaukstām un pēdām. Tā var izpausties ar atkārtotiem pustulu uzliesmojumiem, apsārtumu, ādas sabiezēšanu, zvīņošanos, plaisām un sāpēm staigājot vai strādājot ar rokām.
Palmoplantāru pustulozi bieži apskata pustulozās psoriāzes spektrā, tomēr medicīnā par tās klasifikāciju pastāv nianses. Daļa autoru to uzskata par psoriāzes variantu, citi — par atsevišķu klīnisku vienību, kas var būt saistīta ar psoriāzi.
Šī forma īpaši ietekmē dzīves kvalitāti, jo plaukstas un pēdas ikdienā pastāvīgi tiek noslogotas. Plaisāšana un sāpes var traucēt staigāšanu, darbu, sportu un ikdienas kustības.
Akrodermatīts continua
Akrodermatīts continua jeb acrodermatitis continua of Hallopeau ir reta lokālas pustulozās psoriāzes forma, kas parasti sākas pirkstu vai kāju pirkstu galos. Tā var skart arī nagus un naga valnīšus. Slimība var izraisīt noturīgus pustulozus perēkļus, nagu bojājumus, sāpes un hronisku iekaisumu.
Šo formu var sajaukt ar naga infekciju, paronīhiju, sēnīšu infekciju vai kontaktdermatītu. Ja pustulas atkārtojas ap nagiem vai pirkstu galos, īpaši kopā ar naga deformāciju, nepieciešama dermatologa izvērtēšana.
Pustulozā psoriāze grūtniecības laikā
Pustulozā psoriāze grūtniecības laikā ir reta, bet potenciāli nopietna situācija. Ja grūtniecei parādās plaši pustulozi izsitumi, drudzis, nespēks, slikta dūša, sāpes vai strauja stāvokļa pasliktināšanās, nepieciešama steidzama ārsta izvērtēšana. Šādā situācijā svarīga ir dermatologa un ginekologa sadarbība.
Grūtniecības laikā nedrīkst pašai izvēlēties recepšu zāles vai pārtraukt iepriekš nozīmētu terapiju bez ārsta norādījuma, jo ārstēšanas drošība jāvērtē gan sievietei, gan auglim.
Pustulozā psoriāze bērniem
Pustulozā psoriāze bērniem ir reta. Bērniem pustulas uz ādas īpaši rūpīgi jāizvērtē, jo biežākas var būt infekcijas, sēnīšu slimības, vīrusu izsitumi, ekzēma, alerģiskas reakcijas vai citas dermatoloģiskas slimības.
Ja bērnam ir pustulas, drudzis, plaši izsitumi, sāpes, nespēks, strauja pasliktināšanās vai ādas infekcijas pazīmes, nepieciešama steidzama ārsta palīdzība. Plašāk par bērnu psoriāzi lasāms Medart rakstā par psoriāzi bērniem.
Kur visbiežāk parādās pustulozā psoriāze?
Pustulozā psoriāze var parādīties dažādās ķermeņa vietās, bet lokalizācija bieži ir saistīta ar slimības veidu.
Biežākās lokalizācijas:
- plaukstas;
- pēdas;
- pirkstu gali;
- kāju pirksti;
- nagi un naga valnīši;
- plaši ķermeņa ādas laukumi ģeneralizētas formas gadījumā;
- retāk — citas ādas vietas kopā ar perēkļveida psoriāzi.
Plaukstu un pēdu pustulozā psoriāze var būt īpaši sāpīga, jo šīs zonas tiek pakļautas spiedienam, berzei un kustībai. Pēdu iesaiste var apgrūtināt staigāšanu, bet plaukstu bojājumi var traucēt darbam un ikdienas aktivitātēm.
Kam ir lielāks risks saslimt ar pustulozo psoriāzi?
Pustulozā psoriāze var attīstīties arī bez skaidra iemesla, tomēr ir faktori, kas var palielināt risku vai veicināt paasinājumu.
Riska vai paasinājuma faktori var būt:
- jau esoša psoriāze;
- ģimenes nosliece uz psoriāzi;
- smēķēšana, īpaši palmoplantāras pustulozes gadījumā;
- infekcijas;
- stress;
- ādas trauma vai kairinājums;
- daži medikamenti;
- strauja noteiktu pretiekaisuma zāļu pārtraukšana bez ārsta norādījuma;
- grūtniecība;
- hormonālas izmaiņas;
- imūnsistēmas darbības izmaiņas.
Lielākā daļa pacientu ar palmoplantāru pustulozi ir esošie vai bijušie smēķētāji, un smēķēšana var būt slimību pasliktinošs faktors. Tas nenozīmē, ka smēķēšana ir vienīgais cēlonis, bet tā var būt būtisks paasinājuma un slimības noturības faktors.
Pustulozās psoriāzes attīstības mehānisms
Pustulozā psoriāze ir imūnmediēta iekaisīga slimība. Tas nozīmē, ka slimības pamatā ir imūnsistēmas signālu kļūdaina vai pārmērīga aktivācija. Ādā veidojas intensīvs iekaisums, kas piesaista iekaisuma šūnas un izraisa sterilu pustulu veidošanos.
Pēdējos gados īpaša uzmanība pievērsta IL-36 iekaisuma ceļam. IL-36 ir viens no iekaisuma signālu mehānismiem, kas var būt īpaši nozīmīgs ģeneralizētā pustulozajā psoriāzē. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc mūsdienās tiek attīstīta mērķterapija, kas iedarbojas uz konkrētiem iekaisuma mehānismiem.
Vienkāršoti pustulozās psoriāzes mehānismu var skaidrot šādi:
- imūnsistēma kļūst pārmērīgi aktīva;
- ādā aktivējas iekaisuma signāli;
- iekaisuma šūnas uzkrājas ādas virsējos slāņos;
- veidojas sterilas pustulas;
- āda kļūst sarkana, sāpīga, jutīga un var lobīties.
Pustulozās psoriāzes paasinājuma laika līnija
Pustulozā psoriāze nav infekcija, tāpēc tai nav inficēšanās perioda. Tomēr paasinājums var attīstīties noteiktā secībā.
Iespējama paasinājuma laika līnija:
- Provocējošs faktors — stress, infekcija, medikamentu maiņa, ādas trauma, smēķēšana, grūtniecība vai cita organisma slodze.
- Ādas apsārtums un dedzināšana — āda kļūst jutīga, sāpīga, karsta vai dedzinoša.
- Pustulu veidošanās — parādās balti vai dzeltenīgi pūslīši, kas var būt grupās vai plašākos laukumos.
- Ādas lobīšanās vai plaisāšana — pēc pustulu izzušanas āda var lobīties, kļūt sausa, sāpīga vai plaisāt.
- Sistēmiski simptomi smagākos gadījumos — var parādīties drudzis, drebuļi, nespēks, slikta dūša, stipras sāpes, gļotādu iekaisums vai vispārēja stāvokļa pasliktināšanās.
- Ārsta izvērtēšana un ārstēšana — ārsts izvērtē, vai nepieciešama lokāla, sistēmiska, bioloģiska vai ārstēšanās slimnīcā.

Pustulozās psoriāzes simptomi: agrīnie, vēlīnie un bīstamie
Pustulozās psoriāzes simptomi var būt viegli un lokalizēti vai smagi un plaši. Īpaši svarīgi ir atšķirt lokālu pustulozo psoriāzi no bīstamas ģeneralizētas slimības formas.
Agrīnie simptomi
- ādas apsārtums;
- dedzināšana;
- jutīgums;
- sīki balti vai dzeltenīgi pūslīši;
- nieze vai sāpes;
- pustulas uz plaukstām vai pēdām;
- atkārtoti perēkļi vienās un tajās pašās vietās.
Vēlākie simptomi
- pustulu saplūšana;
- ādas lobīšanās;
- plaisas plaukstās vai pēdās;
- staigāšanas grūtības vai grūtības strādājot ar rokām;
- nagu bojājumi;
- atkārtoti paasinājumi;
- izteikta dzīves kvalitātes pasliktināšanās.
Bīstamie simptomi
- plašs ādas apsārtums;
- drudzis;
- drebuļi;
- stipras sāpes;
- strauja pustulu izplatīšanās;
- izteikts nespēks;
- slikta dūša vai vemšana;
- gļotādu iekaisums, piemēram, sāpīga mute, lūpas vai acu kairinājums;
- elpas trūkums;
- dehidratācijas pazīmes;
- urīna daudzuma samazināšanās;
- apjukums vai smags vispārējs stāvoklis;
- grūtniecība kopā ar pustuloziem izsitumiem;
- bērns ar plašiem pustuloziem izsitumiem;
- imūnsupresija vai smagas blakusslimības.
Šādos gadījumos nepieciešama steidzama medicīniska palīdzība.

Pustulozās psoriāzes cēloņi un paasinājuma faktori
Pustulozajai psoriāzei nav viena vienkārša cēloņa. Tā rodas imūnsistēmas darbības īpatnību, ģenētiskas noslieces un provocējošu faktoru mijiedarbības rezultātā.
Paasinājumu var veicināt:
- infekcija;
- stress;
- smēķēšana;
- ādas trauma;
- berze vai kairinājums;
- daži medikamenti;
- noteiktu zāļu pēkšņa pārtraukšana;
- grūtniecība;
- hormonālas pārmaiņas;
- sistēmisks organisma iekaisums;
- nepiemērota pašārstēšanās.
Ne visiem pacientiem iespējams atrast konkrētu ierosinātāju. Dažiem cilvēkiem slimība atkārtojas bez skaidri nosakāma iemesla.
Kā pustulozā psoriāze atšķiras no perēkļveida psoriāzes?
Perēkļveida psoriāze ir biežākā psoriāzes forma. Tai raksturīgas sarkanas, sabiezētas, zvīņainas plāksnes, bieži uz elkoņiem, ceļiem, galvas ādas un muguras lejasdaļas.
Pustulozajai psoriāzei galvenā pazīme ir pustulas — balti vai dzeltenīgi strutām līdzīgi pūslīši uz iekaisušas ādas. Tā var būt sāpīgāka, dedzinošāka un dažās formās bīstamāka nekā tipiska perēkļveida psoriāze.
Atšķirības īsumā:
- perēkļveida psoriāze — zvīņainas, sabiezētas plāksnes;
- pustulozā psoriāze — sterilas pustulas uz iekaisušas ādas;
- perēkļveida forma bieži ir hroniska un lokāla;
- ģeneralizēta pustulozā forma var attīstīties pēkšņi un smagi;
- pustulozā forma biežāk prasa steidzamu izvērtēšanu, ja ir drudzis vai plaša ādas iesaiste.
Ar ko pustulozo psoriāzi var sajaukt?
Pustulozo psoriāzi var sajaukt ar vairākām ādas slimībām, jo pustulas, apsārtums un sāpes var būt arī citu stāvokļu pazīmes.
Līdzīgas slimības var būt:
- bakteriāla ādas infekcija;
- impetigo;
- folikulīts;
- sēnīšu infekcija;
- ekzēma;
- kontaktdermatīts;
- dishidrotiska ekzēma;
- alerģiska reakcija;
- naga valnīša infekcija;
- vīrusu izsitumi;
- zāļu izraisīti ādas izsitumi;
- akūta ģeneralizēta eksantematoza pustuloze jeb AGEP.
Atsevišķos gadījumos pustulozi izsitumi var būt saistīti ar zāļu reakciju, piemēram, akūtu ģeneralizētu eksantematozu pustulozi. AGEP var izskatīties līdzīgi ģeneralizētai pustulozai psoriāzei, tāpēc ārstam ir svarīgi zināt, kādi medikamenti lietoti pēdējās dienās vai nedēļās. Šādos gadījumos diagnozei var būt nepieciešamas analīzes, ādas biopsija un rūpīga medikamentu vēstures izvērtēšana. Pētījumos norādīts, ka AGEP un ģeneralizētu pustulozo psoriāzi var būt grūti atšķirt gan klīniski, gan histoloģiski.
Pustulozā psoriāze vai infekcija var izskatīties līdzīgi, bet ārstēšana būtiski atšķiras. Infekcijas gadījumā var būt nepieciešama pretmikrobu terapija, bet pustulozās psoriāzes gadījumā galvenais ir iekaisuma kontrole. Tāpēc ārsts var nozīmēt izmeklējumus, lai izslēgtu infekciju.
Pustulozā psoriāze var vizuāli līdzināties infekcijai, sēnītei vai dermatītam. Šīs slimības var prasīt pilnīgi atšķirīgu ārstēšanu, tāpēc pašdiagnostika nav droša.

Kā diagnosticē pustulozo psoriāzi?
Pustulozo psoriāzi diagnosticē dermatologs, izvērtējot ādas izskatu, pustulu lokalizāciju, slimības gaitu, vispārējos simptomus, pacienta psoriāzes vēsturi, medikamentus, grūtniecību, infekcijas un citus iespējamos provocējošos faktorus.
Ārsts var jautāt:
- kad parādījās pustulas;
- vai ir sāpes, dedzināšana vai nieze;
- vai ir drudzis, drebuļi vai nespēks;
- vai ir slikta dūša, vemšana, gļotādu iekaisums vai elpas trūkums;
- vai pustulas ir uz plaukstām, pēdām, pirkstu galiem vai plaši uz ķermeņa;
- vai pacientam jau bijusi psoriāze;
- vai lietoti vai pārtraukti kādi medikamenti;
- vai ir smēķēšana;
- vai bijusi infekcija;
- vai paciente ir grūtniece;
- vai ir nagu izmaiņas vai locītavu sāpes.
Izmeklējumi var ietvert:
- ādas apskati;
- pustulu uztriepi vai kultūru infekcijas izslēgšanai;
- sēnīšu izmeklējumu;
- ādas biopsiju neskaidros gadījumos;
- asins analīzes, ja ir drudzis vai sistēmiski simptomi;
- citus izmeklējumus pēc ārsta izvērtējuma.
Ja nepieciešams atšķirt pustulozo psoriāzi no infekcijas, ārsts var paņemt uztriepi no pustulas vai bojājuma virsmas, nozīmēt mikrobioloģisku izmeklējumu, sēnīšu izmeklējumu, asins analīzes iekaisuma pazīmju izvērtēšanai vai ādas biopsiju. Tas nenozīmē, ka pustulozā psoriāze ir infekcija; šie izmeklējumi palīdz nepalaist garām slimības, kas var izskatīties līdzīgi.
Biopsija nav vajadzīga katram pacientam, bet tā var palīdzēt, ja diagnoze nav skaidra vai jāatšķir no infekcijas, ekzēmas, zāļu reakcijas vai citas slimības.
Pustulozā psoriāze un organisma imunitāte
Pustulozā psoriāze nav infekcija, tāpēc pēc “pārslimošanas” neveidojas imunitāte tādā nozīmē kā pēc infekcijas slimības. Cilvēks nevar vienreiz “izslimot” pustulozo psoriāzi un kļūt pret to imūns.
Slimībai var būt remisijas un paasinājuma periodi. Remisija nozīmē, ka simptomi mazinās vai uz laiku izzūd. Paasinājums nozīmē, ka atkal parādās pustulas, iekaisums, sāpes vai citi simptomi.
Ārstēšanas mērķis ir mazināt iekaisumu, kontrolēt paasinājumus, novērst komplikācijas un uzlabot dzīves kvalitāti.
Saslimšanas sekas un iespējamās komplikācijas
Pustulozā psoriāze var ietekmēt gan ādu, gan vispārējo veselību, īpaši smagākās formās.
Iespējamās sekas:
- sāpes un dedzināšana;
- staigāšanas grūtības, ja skartas pēdas;
- darbspēju traucējumi, ja skartas plaukstas;
- ādas plaisas;
- sekundāras infekcijas risks bojātā ādā;
- nagu bojājumi;
- miega traucējumi;
- emocionāls stress;
- bieži paasinājumi;
- smaga sistēmiska iekaisuma reakcija ģeneralizētās formas gadījumā.
Ģeneralizēta pustulozā psoriāze var būt saistīta ar nopietnām komplikācijām un prasa ātru ārstēšanu. Medicīniskajā literatūrā tā aprakstīta kā reta un smaga iekaisīga ādas slimība ar pēkšņām sterilu pustulu epizodēm un sistēmisku iekaisumu, kas neārstēta var būt dzīvībai bīstama.
Kad pustulozā psoriāze ir bīstama?
Pustulozā psoriāze ir īpaši bīstama, ja pustulas izplatās plaši, pievienojas drudzis vai cilvēka vispārējais stāvoklis strauji pasliktinās.
Steidzami jāmeklē medicīniska palīdzība, ja ir:
- plaša ādas iesaiste;
- drudzis;
- drebuļi;
- izteikts nespēks;
- stipras sāpes;
- strauja izsitumu izplatīšanās;
- slikta dūša vai vemšana;
- gļotādu iekaisums mutē, uz lūpām vai acu apvidū;
- elpas trūkums;
- urīna daudzuma samazināšanās;
- dehidratācijas pazīmes;
- apjukums vai smags vispārējs stāvoklis;
- pustulozi izsitumi grūtniecības laikā;
- plaši pustulozi izsitumi bērnam;
- imūnsupresija;
- aizdomas par infekciju.
Īpaši svarīgi negaidīt, ja cilvēkam iepriekš nav bijusi psoriāze un pēkšņi parādās plaši pustulozi izsitumi ar drudzi vai sāpēm.
Pustulozās psoriāzes ārstēšana
Pustulozās psoriāzes ārstēšana ir atkarīga no slimības veida, smaguma, lokalizācijas, pacienta vecuma, blakusslimībām, grūtniecības, iepriekšējās ārstēšanas un vispārējā stāvokļa. Tā var būt lokāla, sistēmiska, bioloģiska vai smagos gadījumos — ārstēšana slimnīcā.
Svarīgi saprast, ka lokāla plaukstu un pēdu pustuloze nav tas pats, kas ģeneralizēta pustulozā psoriāze ar drudzi un plašu ādas iesaisti. Plaukstu un pēdu forma var prasīt ilgstošu lokālu vai sistēmisku dermatologa vadītu ārstēšanu, bet ģeneralizēts uzliesmojums ar drudzi, stiprām sāpēm vai plašu ādas iesaisti var būt neatliekams stāvoklis un prasa ātru ārstēšanu, dažkārt slimnīcā.
Ārstēšanas mērķi ir:
- mazināt iekaisumu;
- samazināt pustulas;
- mazināt sāpes, dedzināšanu un niezi;
- novērst komplikācijas;
- kontrolēt atkārtotus paasinājumus;
- uzlabot dzīves kvalitāti.
Lokālā ārstēšana un ādas kopšana
Lokāla ārstēšana var būt piemērota vieglākām un lokalizētām formām, piemēram, plaukstu un pēdu pustulozei. Tā var ietvert ārsta nozīmētus lokālus pretiekaisuma līdzekļus, ādas kopšanu, mitrināšanu un plaisu mazināšanu.
Ādas kopšanā var palīdzēt:
- maigi mazgāšanās līdzekļi;
- regulāra mitrināšana;
- ādas aizsardzība pret berzi;
- plaukstu un pēdu kairinājuma mazināšana;
- piemēroti apavi, ja skartas pēdas;
- izvairīšanās no pustulu pārplēšanas un kasīšanas.
Lokālie līdzekļi nedrīkst aizstāt ārsta izvērtēšanu, īpaši ja ir plaša slimība, drudzis, sāpes vai strauja izplatīšanās.
Sistēmiskā terapija
Sistēmiskā terapija nozīmē ārstēšanu, kas iedarbojas uz visu organismu. Tā var būt nepieciešama vidēji smagas, smagas vai plašas pustulozās psoriāzes gadījumā, kā arī tad, ja lokāla ārstēšana nav pietiekama.
Sistēmiskā terapija prasa ārsta uzraudzību, iespējamas analīzes un regulāru drošības kontroli. Pacientam nevajadzētu patstāvīgi sākt, pārtraukt vai mainīt šādu terapiju.
Bioloģiskā un mērķterapija
Bioloģiskā un mērķterapija ir mūsdienīga ārstēšanas pieeja, kas iedarbojas uz konkrētiem iekaisuma mehānismiem. Daļa terapijas virzienu psoriāzē ietekmē specifiskus imūnsistēmas signālus, bet ģeneralizētas pustulozās psoriāzes gadījumā īpaša uzmanība tiek pievērsta IL-36 iekaisuma ceļam.
Šāda ārstēšana nav nepieciešama visiem pacientiem. To izvērtē dermatologs, ņemot vērā slimības smagumu, paasinājumu biežumu, bīstamību un pacienta vispārējo veselības stāvokli.
Kad nepieciešama ārstēšana slimnīcā?
Ārstēšana slimnīcā var būt nepieciešama, ja ir ģeneralizēta pustulozā psoriāze vai smags paasinājums ar sistēmiskiem simptomiem.
Slimnīcas ārstēšana var būt vajadzīga, ja ir:
- plašs ādas apsārtums;
- daudz pustulu lielos ādas laukumos;
- drudzis;
- drebuļi;
- dehidratācija;
- stipras sāpes;
- smags nespēks;
- slikta dūša, vemšana vai apjukums;
- gļotādu iekaisums;
- grūtniecība;
- bērns ar plašu slimību;
- aizdomas par infekciju;
- nepieciešama intensīva novērošana.
Ko nevajadzētu darīt pašārstēšanās ceļā?
Pustulozās psoriāzes gadījumā nevajadzētu:
- pārplēst pustulas;
- kasīt vai berzt ādu;
- lietot antibiotikas bez ārsta norādījuma;
- lietot pretsēnīšu līdzekļus, ja sēnīte nav apstiprināta;
- lietot cita cilvēka recepšu ziedes;
- strauji pārtraukt ārsta nozīmētu terapiju;
- pašam mainīt sistēmisku ārstēšanu;
- ignorēt drudzi vai strauju izplatīšanos;
- ārstēt plašu pustulozu slimību tikai ar kosmētiskiem līdzekļiem.
Ko darīt pustulozās psoriāzes paasinājuma laikā?
Paasinājuma laikā svarīgākais ir nekavēt ārsta izvērtēšanu, īpaši ja pustulas izplatās, ir sāpes vai sistēmiski simptomi.
Paasinājuma laikā ieteicams:
- nepārplēst pustulas;
- nekasīt ādu;
- saudzīgi mazgāt ādu;
- nelietot kairinošus līdzekļus;
- turpināt ārsta nozīmēto ārstēšanu;
- piefiksēt iespējamos ierosinātājus;
- sazināties ar dermatologu;
- steidzami meklēt palīdzību, ja ir drudzis, stipras sāpes, slikta dūša, nespēks vai strauja izplatīšanās.
Ja pustulas ir uz plaukstām vai pēdām, var būt nepieciešams samazināt berzi un mehānisku slodzi, izvēlēties piemērotus apavus vai aizsargāt ādu no kairinājuma. Taču konkrētus ārstēšanas soļus nosaka ārsts.
Dzīvesveids, smēķēšana, stress un ādas kopšana
Dzīvesveids pustulozo psoriāzi neizārstē, bet var ietekmēt paasinājumu biežumu un slimības kontroli. Īpaši palmoplantāras pustulozes gadījumā svarīga ir smēķēšanas pārtraukšana vai mazināšana, jo smēķēšana ir bieži saistīta ar šo slimības formu.
Ieteicams:
- nesmēķēt vai meklēt palīdzību smēķēšanas atmešanai;
- mazināt hronisku stresu;
- saudzēt ādu no berzes un traumām;
- izvairīties no agresīviem mazgāšanas līdzekļiem;
- mitrināt ādu;
- sekot ārsta ārstēšanas plānam;
- nepārtraukt ārstēšanu patvaļīgi;
- savlaicīgi ārstēt infekcijas;
- regulāri apmeklēt dermatologu, ja slimība atkārtojas.
Kas ir pierādīts, par ko vēl diskutē un pie kā strādā medicīna?
Kas ir labi pierādīts
Ir labi pierādīts, ka pustulozā psoriāze nav lipīga infekcija un ka pustulas psoriāzes gadījumā parasti ir sterilas. Tāpat ir labi zināms, ka ģeneralizēta pustulozā psoriāze ir reta, smaga slimības forma, kas var būt saistīta ar sistēmisku iekaisumu un prasa ātru medicīnisku aprūpi.
Ir labi pierādīts arī tas, ka palmoplantāra pustuloze ir hroniska, recidivējoša slimība, kas skar plaukstas un pēdas un var būt cieši saistīta ar smēķēšanu.
Par ko nepieciešama individuāla pieeja
Individuāla pieeja nepieciešama ārstēšanas izvēlē. Vienam pacientam pietiek ar lokālu ārstēšanu un ādas kopšanu, citam nepieciešama sistēmiska terapija, bet smagas ģeneralizētas formas gadījumā var būt nepieciešama neatliekama ārstēšana slimnīcā.
Individuāli jāvērtē arī grūtniecība, bērna vecums, smēķēšana, blakusslimības, infekcijas risks, iepriekšējā ārstēšana, medikamentu vēsture un paasinājumu biežums.
Pie kā strādā medicīna
Mūsdienu dermatoloģija īpaši pēta pustulozās psoriāzes iekaisuma mehānismus, tostarp IL-36 ceļu, ģeneralizētas pustulozās psoriāzes mērķterapiju, bīstamu paasinājumu agrīnu atpazīšanu un personalizētu ārstēšanu. Šī ir joma, kurā ārstēšanas iespējas turpina attīstīties, īpaši smagu un retu slimības formu gadījumā.
Kad jāvēršas pie dermatologa vai jāmeklē neatliekama palīdzība?
Pie dermatologa jāvēršas, ja uz ādas atkārtoti veidojas balti vai dzeltenīgi pūslīši, īpaši uz plaukstām, pēdām, pirkstu galiem, nagiem vai apsārtušas un sāpīgas ādas. Ārsta izvērtēšana nepieciešama arī tad, ja nav skaidrs, vai tā ir infekcija, sēnīte, ekzēma vai pustulozā psoriāze.
Pie dermatologa jāvēršas, ja:
- pustulas atkārtojas;
- pustulas ir uz plaukstām vai pēdām;
- ir sāpes vai dedzināšana;
- āda plaisā vai lobās;
- ir nagu izmaiņas;
- ārstēšana nepalīdz;
- slimība traucē staigāt vai strādāt;
- ir aizdomas par psoriāzi.
Neatliekama palīdzība jāmeklē, ja:
- pustulas strauji izplatās;
- ir plašs ādas apsārtums;
- ir drudzis vai drebuļi;
- ir izteikts nespēks;
- ir stipras sāpes;
- ir slikta dūša, vemšana vai apjukums;
- ir gļotādu iekaisums;
- ir elpas trūkums;
- cilvēks ir grūtniece;
- slimība skar bērnu un ātri pasliktinās;
- ir dehidratācija vai smags vispārējs stāvoklis;
- ir aizdomas par smagu infekciju.
Atsauces un autoritatīvi avoti
- Latvijas klīniskās rekomendācijas: Psoriāze. Latvijas Dermatovenerologu asociācija
- Slimību profilakses un kontroles centrs: SSK-10 klasifikācija — papuloskvamozās dermatozes L40–L45
- Rīgas Stradiņa universitāte: pustulozā psoriāze, tās fenotipi un atšķirības no psoriasis vulgaris
- Lielbritānijas Nacionālais veselības un aprūpes izcilības institūts (NICE): psoriāzes izvērtēšana un ārstēšana
- Amerikas Dermatoloģijas akadēmijas asociācija: psoriāzes klīniskās vadlīnijas
- Amerikas Dermatoloģijas akadēmijas asociācija: pustulozās psoriāzes ārstēšana
- DermNet: ģeneralizēta pustulozā psoriāze
- DermNet: palmoplantāra pustuloze
- DermNet: pustulozas ādas slimības
- DermNet: plaukstu un pēdu psoriāze
- DermNet: psoriāzes ārstēšana
- Britu Dermatologu asociācija: psoriāze — informācija pacientiem un speciālistiem
- Britu Dermatologu asociācija: palmoplantāra pustuloze — informācija pacientiem
- Eiropas Dermatoloģijas forums un EuroGuiDerm: psoriāzes vadlīnijas
- Doctus: mazāk zināmas psoriāzes formas. Atpazīstam, ārstējam
- Journal of the American Academy of Dermatology: ģeneralizēta pustulozā psoriāze — ekspertu konsensa paziņojums
- PubMed: AGEP un ģeneralizētas pustulozās psoriāzes diferenciāldiagnostika
- PubMed: pustulozās psoriāzes patoģenēze, IL-36 iekaisuma ceļš un mērķterapija
- PubMed: ģeneralizētas pustulozās psoriāzes pārskati un pētījumi
- PubMed Central: ģeneralizēta pustulozā psoriāze — slimības slogs, patoģenēze un ārstēšanas pieejas
Medicīniska atruna
Šajā rakstā sniegtā informācija ir paredzēta informatīviem un izglītojošiem mērķiem un neaizstāj ārsta konsultāciju, diagnostiku vai ārstēšanu. Ja cilvēkam ir pustulas, sāpīgi vai strauji izplatīti ādas izsitumi, drudzis, nespēks, plašs ādas apsārtums, slikta dūša, gļotādu iekaisums, elpas trūkums, nagu izmaiņas, locītavu sāpes vai citas pazīmes, nepieciešams vērsties pie dermatologa vai cita atbilstoša speciālista. Pašdiagnostika un pašārstēšanās var būt kļūdaina un aizkavēt atbilstošas ārstēšanas uzsākšanu, īpaši ja tiek pārplēstas pustulas, lietotas antibiotikas vai recepšu zāles bez ārsta norādījuma. Smagu, strauji pasliktinošos vai augsta riska simptomu gadījumā, piemēram, plaša ādas apsārtuma, drudža, drebuļu, izteikta nespēka, stipru sāpju, straujas pustulu izplatīšanās, grūtniecības, bērna vecuma vai imūnsupresijas gadījumā nekavējoties jāmeklē neatliekama medicīniska palīdzība.
Satura autors
Biežāk uzdotie jautājumi
1. Kas ir pustulozā psoriāze?
Pustulozā psoriāze ir reta psoriāzes forma, kurai raksturīgi balti vai dzeltenīgi sterili pūslīši jeb pustulas uz iekaisušas ādas.
2. Kā izskatās pustulozā psoriāze?
Tā var izskatīties kā sarkana, jutīga, sāpīga āda ar baltiem vai dzeltenīgiem pūslīšiem. Pēc pustulām āda var lobīties vai plaisāt.
3. Vai pustulozā psoriāze ir lipīga?
Nē. Pustulozā psoriāze nav lipīga, nav infekcija un nav slimība, ar kuru var inficēties no cita cilvēka.
4. Vai pustulozā psoriāze ir strutaina infekcija?
Parasti nē. Pustulas psoriāzes gadījumā parasti ir sterilas un nav tas pats, kas bakteriāla strutaina ādas infekcija.
5. Vai pustulozās psoriāzes pustulas ir sterilas?
Jā, pustulozās psoriāzes pustulas parasti ir sterilas. Tomēr ārsts var pārbaudīt pustulas, ja nepieciešams izslēgt infekciju.
6. Kāpēc rodas pustulozā psoriāze?
Tā rodas imūnsistēmas iekaisuma reakcijas dēļ. Paasinājumu var veicināt infekcija, stress, smēķēšana, ādas trauma, medikamenti vai to pēkšņa pārtraukšana.
7. Kādi ir pustulozās psoriāzes veidi?
Galvenie veidi ir ģeneralizēta pustulozā psoriāze, palmoplantāra pustuloze, akrodermatīts continua un retas formas grūtniecības vai bērnu vecumā.
8. Kas ir ģeneralizēta pustulozā psoriāze?
Tā ir reta, smaga pustulozās psoriāzes forma ar plašām pustulām, sāpīgu ādu un iespējamiem sistēmiskiem simptomiem, piemēram, drudzi, drebuļiem un nespēku.
9. Kas ir von Zumbusch jeb Cumbuša psoriāze?
Tas ir cits nosaukums ģeneralizētai pustulozai psoriāzei — smagai pustulozās psoriāzes formai ar plašu ādas iesaisti un iespējamiem sistēmiskiem simptomiem.
10. Kas ir palmoplantāra pustuloze?
Tā ir hroniska pustuloza slimība, kas skar plaukstas un pēdas. Tā izraisa atkārtotas sterilas pustulas, apsārtumu, plaisas un sāpes.
11. Vai pustulozā psoriāze var būt uz plaukstām un pēdām?
Jā. Plaukstas un pēdas ir viena no biežākajām lokālas pustulozās psoriāzes vietām.
12. Vai pustulozā psoriāze var būt bīstama?
Jā, īpaši ģeneralizēta pustulozā psoriāze ar plašu ādas iesaisti, drudzi, sāpēm vai strauju izplatīšanos.
13. Kādi simptomi ir bīstami?
Bīstami simptomi ir drudzis, drebuļi, stipras sāpes, plašs ādas apsārtums, strauja pustulu izplatīšanās, nespēks, slikta dūša, gļotādu iekaisums, elpas trūkums vai apjukums.
14. Kā pustulozā psoriāze atšķiras no plāksnīšu psoriāzes?
Plāksnīšu psoriāzei raksturīgas zvīņainas plāksnes, bet pustulozajai psoriāzei — sterilas pustulas uz iekaisušas ādas.
15. Kā pustulozo psoriāzi atšķirt no infekcijas?
To droši nosaka ārsts. Vajadzības gadījumā var veikt pustulu uztriepi, kultūru, biopsiju, sēnīšu izmeklējumu vai asins analīzes.
16. Kā pustulozo psoriāzi atšķirt no sēnītes vai ekzēmas?
Sēnīte un ekzēma var izskatīties līdzīgi. Precīzai diagnozei nepieciešama dermatologa apskate un dažkārt papildu izmeklējumi.
17. Kas ir AGEP, un kāpēc to piemin pie pustulozās psoriāzes?
AGEP jeb akūta ģeneralizēta eksantematoza pustuloze ir akūta pustuloza ādas reakcija, bieži saistīta ar medikamentiem. Tā var līdzināties ģeneralizētai pustulozai psoriāzei, tāpēc ārstam jāzina lietoto zāļu vēsture.
18. Vai pustulozā psoriāze var būt bērniem?
Jā, bet tā ir reta. Bērniem pustulas uz ādas vienmēr jāizvērtē ārstam, jo biežāk cēlonis var būt infekcija vai cita ādas slimība.
19. Vai pustulozā psoriāze var būt grūtniecības laikā?
Jā, reta pustuloza psoriāzes forma var parādīties grūtniecības laikā. Šādā gadījumā nepieciešama steidzama ārsta izvērtēšana.
20. Vai smēķēšana pasliktina pustulozo psoriāzi?
Smēķēšana īpaši saistīta ar palmoplantāru pustulozi un var pasliktināt slimības gaitu.
21. Vai stress vai infekcija var izraisīt paasinājumu?
Jā, stress un infekcijas var būt pustulozās psoriāzes paasinājuma faktori.
22. Vai medikamenti var izraisīt pustulozās psoriāzes paasinājumu?
Dažiem cilvēkiem paasinājumu var veicināt noteikti medikamenti vai pēkšņa ārstēšanas pārtraukšana. Par zāļu maiņu jākonsultējas ar ārstu.
23. Kā diagnosticē pustulozo psoriāzi?
Diagnozi nosaka dermatologs, izvērtējot ādas izskatu, slimības gaitu, lokalizāciju, vispārējos simptomus, medikamentu vēsturi un vajadzības gadījumā veicot analīzes.
24. Vai nepieciešamas analīzes vai biopsija?
Ne vienmēr. Tās var būt vajadzīgas, ja jāizslēdz infekcija, sēnīte, zāļu reakcija vai cita ādas slimība.
25. Kā ārstē pustulozo psoriāzi?
Ārstēšana var ietvert lokālu terapiju, ādas kopšanu, sistēmisku terapiju, bioloģisko vai mērķterapiju, bet smagos gadījumos — ārstēšanu slimnīcā.
26. Kad vajadzīga sistēmiska vai bioloģiska terapija?
Tā var būt nepieciešama vidēji smagas, smagas, plašas vai atkārtotas pustulozās psoriāzes gadījumā, ja lokāla ārstēšana nav pietiekama.
27. Kad nepieciešama ārstēšana slimnīcā?
Slimnīca var būt nepieciešama ģeneralizētas pustulozās psoriāzes gadījumā, īpaši ja ir drudzis, plašs ādas apsārtums, stipras sāpes, nespēks vai strauja izplatīšanās.
28. Vai pustulozo psoriāzi var izārstēt pilnībā?
Pustulozā psoriāze parasti ir hroniska vai atkārtoties spējīga slimība. To var kontrolēt, bet nosliece uz paasinājumiem var saglabāties.
29. Vai pustulozā psoriāze pāriet pati?
Dažiem cilvēkiem simptomi var mazināties, bet pustulozu izsitumu gadījumā nevajadzētu gaidīt bez ārsta izvērtēšanas, īpaši ja tie izplatās vai ir sāpīgi.
30. Ko darīt paasinājuma laikā?
Nevajag pārplēst pustulas vai kasīt ādu. Jāsazinās ar dermatologu un jāmeklē steidzama palīdzība, ja ir drudzis, stipras sāpes, slikta dūša, nespēks vai strauja izplatīšanās.
31. Ko nedrīkst darīt pustulozās psoriāzes gadījumā?
Nevajadzētu pārplēst pustulas, pašam lietot antibiotikas vai svešas recepšu zāles, ignorēt bīstamus simptomus vai pēkšņi pārtraukt ārsta nozīmētu terapiju.
32. Kad jāvēršas pie dermatologa vai neatliekamās palīdzības?
Pie dermatologa jāvēršas atkārtotu vai neskaidru pustulu gadījumā. Neatliekama palīdzība nepieciešama, ja ir plaša ādas iesaiste, drudzis, stipras sāpes, slikta dūša, gļotādu iekaisums, nespēks vai strauja pasliktināšanās.
Konsultāciju cenas
| Speciālists | Klīnikas klienti | Pirmā vizīte |
|---|---|---|
| Dermatoloģe Dr. Med. docente Māra Rone-Kupfere | 76.00 € | 80.00 € |
| Dermatoloģe Dace Buile | 66.50 € | 70.00 € |
| Dermatoloģe Gunita Buiksa | 57.00 € | 60.00 € |
| Dermatoloģe Ilona Zablocka | 57.00 € | 60.00 € |
| Dermatoloģe Zanda Bogdanova | 57.00 € | 60.00 € |
