Pustulozā psoriāze

Pustulozā psoriāze ir reta, iekaisīga psoriāzes forma, kurai raksturīgi balti vai dzeltenīgi pustulu pūslīši uz apsārtušas ādas. Rakstā skaidrojam, kā atpazīt pustulozo psoriāzi, kāpēc tā nav parasta strutaina infekcija, kādi ir slimības veidi, bīstamie simptomi un kad nepieciešama steidzama dermatologa vai neatliekama medicīniskā palīdzība.
Pieteikties vizītei Uzdot jautājumu
Sākums Pacientu izglītošana Enciklopēdija Ādas slimības Pustulozā psoriāze

Pustulozā psoriāze ir reta, iekaisīga psoriāzes forma, kurai raksturīgi balti vai dzeltenīgi strutām līdzīgi pūslīši jeb pustulas uz apsārtušas, iekaisušas ādas. Lai gan šie pūslīši vizuāli var atgādināt strutainu infekciju, pustulozās psoriāzes gadījumā tie parasti ir sterili — tas nozīmē, ka pustulās ir iekaisuma šūnas, nevis parasta bakteriāla infekcija. Tomēr līdzīgs izskats var būt arī infekciju, sēnīšu slimību, ekzēmas, kontaktdermatīta, zāļu reakciju un citu ādas slimību gadījumā, tāpēc precīzu diagnozi nosaka ārsts.

Pustulozā psoriāze nav lipīga. Ar to nevar inficēties no cita cilvēka, pieskaroties ādai, lietojot kopīgus priekšmetus vai atrodoties vienā telpā. Tā ir imūnmediēta iekaisīga slimība, kurā imūnsistēmas darbības izmaiņu dēļ ādā veidojas izteikts iekaisums un pustulas.

Svarīgi atšķirt lokālu pustulozo psoriāzi, piemēram, uz plaukstām un pēdām, no ģeneralizētas pustulozās psoriāzes, kas var skart plašus ādas laukumus un izraisīt sistēmiskus simptomus — drudzi, drebuļus, nespēku, sāpes un vispārēju organisma iekaisuma reakciju. Ģeneralizēta pustulozā psoriāze var būt potenciāli dzīvībai bīstams stāvoklis, īpaši ja tā netiek savlaicīgi ārstēta.

Īsumā par pustulozo psoriāzi

Kas ir pustulozā psoriāze?

Pustulozā psoriāze ir psoriāzes forma, kurā uz ādas veidojas pustulas — mazi balti vai dzeltenīgi pūslīši, kas vizuāli var atgādināt strutas. Termins “pustula” medicīnā nozīmē pūslīti, kas satur iekaisuma šūnas. Pustulozās psoriāzes gadījumā šis saturs parasti nav infekciozs, tāpēc pustulas sauc par sterilām pustulām.

Šī slimība var izpausties dažādi. Dažiem cilvēkiem pustulas veidojas tikai uz plaukstām un pēdām, citiem tās var skart pirkstu galus vai nagus, bet smagākos gadījumos pustulas var izplatīties plašos ādas laukumos. Pustulozā psoriāze var būt atsevišķa slimības forma vai var attīstīties cilvēkam, kuram jau ir cita veida psoriāze, piemēram, plāksnīšu psoriāze.

Pustulozā psoriāze atšķiras no biežākās psoriāzes formas — plāksnīšu psoriāzes. Plāksnīšu psoriāzei raksturīgi sarkani, zvīņaini, sabiezēti perēkļi, bet pustulozajai psoriāzei galvenā pazīme ir pustulas uz iekaisušas ādas. Dažkārt abas pazīmes var kombinēties, tāpēc diagnozi nevajadzētu noteikt tikai pēc attēliem internetā.

Vai pustulozā psoriāze ir lipīga?

Nē, pustulozā psoriāze nav lipīga. Ar to nevar inficēties no cita cilvēka. Tā nav sēnīte, nav parasta bakteriāla infekcija un nav slimība, kas izplatās ar pieskārienu.

Ar pustulozo psoriāzi nevar inficēties:

Tomēr ārsts var pārbaudīt pustulas vai ādas paraugu, ja nepieciešams izslēgt bakteriālu infekciju, sēnīšu infekciju vai citu slimību. Tas ir svarīgi tāpēc, ka pustulozā psoriāze un infekcija var izskatīties līdzīgi, bet ārstēšana būs atšķirīga.

Kā izskatās pustulozā psoriāze?

Pustulozā psoriāze visbiežāk izpaužas ar baltiem vai dzeltenīgiem pūslīšiem uz sarkanas, iekaisušas ādas. Āda var būt sāpīga, dedzinoša, jutīga, karsta vai pietūkusi. Pustulas var parādīties grupās, saplūst plašākos laukumos vai atkārtoti veidoties vienā un tajā pašā vietā.

Uz gaišākas ādas pustulozā psoriāze bieži izskatās kā sarkana āda ar baltiem vai dzeltenīgiem pūslīšiem. Uz tumšākas ādas apsārtums var būt mazāk redzams; āda var izskatīties violetīga, brūngana, pelēcīga vai tumšāka nekā parasti.

Pustulozā psoriāze var izskatīties kā:

Zemāk redzamas galvenās pazīmes, kas var palīdzēt saprast, kad ādas izmaiņas varētu atgādināt pustulozo psoriāzi. Precīzu diagnozi nosaka dermatologs.

Kā atpazīt pustulozo psoriāzi: sterilas pustulas, apsārtusi āda, sāpes, dedzināšana un iespējamie sistēmiskie simptomi

3–5 galvenās pazīmes, kas var liecināt par pustulozo psoriāzi

Par pustulozo psoriāzi var liecināt šādas pazīmes:

Šīs pazīmes nenozīmē, ka cilvēkam noteikti ir pustulozā psoriāze. Līdzīgi simptomi var būt infekcijas, sēnītes, ekzēmas, kontaktdermatīta, akūtas zāļu reakcijas vai citas ādas slimības gadījumā.

Kāpēc pustulas psoriāzes gadījumā nav parasta strutaina infekcija?

Vārds “pustula” var radīt iespaidu, ka runa vienmēr ir par infekciju vai strutām. Tomēr pustulozās psoriāzes gadījumā pustulas parasti ir sterilas. Tas nozīmē, ka tajās ir iekaisuma šūnas, bet tās nav parasta bakteriāla infekcija.

Tas ir ļoti svarīgi, jo pustulozo psoriāzi nevajadzētu patstāvīgi ārstēt kā “strutainu ādas infekciju”. Nepareiza ārstēšana var aizkavēt īstās diagnozes noteikšanu, pasliktināt ādas stāvokli vai radīt blakņu risku.

Tomēr reizēm ārsts var nozīmēt uztriepi, mikrobioloģisku izmeklējumu, sēnīšu izmeklējumu, ādas biopsiju vai asins analīzes, lai pārliecinātos, ka pustulas nav saistītas ar infekciju vai ka infekcija nav pievienojusies jau bojātai ādai. Tas īpaši svarīgi, ja ir drudzis, stipras sāpes, ādas siltums, strauja pasliktināšanās vai imūnsupresija.

Pustulozās psoriāzes veidi

Pustulozā psoriāze nav viena vienāda slimība visiem pacientiem. Tā ir pustulozu iekaisīgu ādas slimību grupa jeb fenotipu spektrs, kurā klīniskās izpausmes var būt atšķirīgas. Vienam pacientam slimība var skart tikai plaukstas un pēdas, citam — pirkstu galus un nagus, bet smagākos gadījumos tā var izpausties kā plašs ģeneralizēts uzliesmojums.

Pustulozā psoriāze var izpausties dažādās formās — no lokālas plaukstu un pēdu iesaistes līdz plašai ģeneralizētai slimībai, kas var prasīt steidzamu ārstēšanu.

Pustulozās psoriāzes veidi: ģeneralizēta pustulozā psoriāze, palmoplantāra pustuloze, akrodermatīts continua un pustulozā psoriāze grūtniecības laikā

Ģeneralizēta pustulozā psoriāze

Ģeneralizēta pustulozā psoriāze ir reta, bet smaga pustulozās psoriāzes forma. To reizēm sauc arī par von Zumbusch jeb Cumbuša psoriāzi. Tā var sākties pēkšņi ar plašu ādas apsārtumu, sāpīgumu un daudzu sterilu pustulu veidošanos. Pustulas var saplūst plašākos laukumos, pēc tam āda var lobīties.

Slimību var pavadīt sistēmiski simptomi — tas nozīmē, ka iekaisums ietekmē ne tikai ādu, bet arī visu organismu. Var parādīties drudzis, drebuļi, nespēks, slikta dūša, izteikts nogurums, gļotādu iekaisums, dehidratācija, sāpes vai vispārēja stāvokļa pasliktināšanās.

Šī forma var būt dzīvībai bīstama un prasa steidzamu medicīnisku aprūpi. Ja plašām pustulām pievienojas drudzis, drebuļi, stipras sāpes, apjukums, elpas trūkums vai izteikts nespēks, jāmeklē neatliekama medicīniska palīdzība.

Palmoplantāra pustuloze jeb plaukstu un pēdu pustulozā psoriāze

Palmoplantāra pustuloze ir hroniska slimība, kurai raksturīgas sterilas pustulas uz plaukstām un pēdām. Tā var izpausties ar atkārtotiem pustulu uzliesmojumiem, apsārtumu, ādas sabiezēšanu, zvīņošanos, plaisām un sāpēm staigājot vai strādājot ar rokām.

Palmoplantāru pustulozi bieži apskata pustulozās psoriāzes spektrā, tomēr medicīnā par tās klasifikāciju pastāv nianses. Daļa autoru to uzskata par psoriāzes variantu, citi — par atsevišķu klīnisku vienību, kas var būt saistīta ar psoriāzi.

Šī forma īpaši ietekmē dzīves kvalitāti, jo plaukstas un pēdas ikdienā pastāvīgi tiek noslogotas. Plaisāšana un sāpes var traucēt staigāšanu, darbu, sportu un ikdienas kustības.

Akrodermatīts continua

Akrodermatīts continua jeb acrodermatitis continua of Hallopeau ir reta lokālas pustulozās psoriāzes forma, kas parasti sākas pirkstu vai kāju pirkstu galos. Tā var skart arī nagus un naga valnīšus. Slimība var izraisīt noturīgus pustulozus perēkļus, nagu bojājumus, sāpes un hronisku iekaisumu.

Šo formu var sajaukt ar naga infekciju, paronīhiju, sēnīšu infekciju vai kontaktdermatītu. Ja pustulas atkārtojas ap nagiem vai pirkstu galos, īpaši kopā ar naga deformāciju, nepieciešama dermatologa izvērtēšana.

Pustulozā psoriāze grūtniecības laikā

Pustulozā psoriāze grūtniecības laikā ir reta, bet potenciāli nopietna situācija. Ja grūtniecei parādās plaši pustulozi izsitumi, drudzis, nespēks, slikta dūša, sāpes vai strauja stāvokļa pasliktināšanās, nepieciešama steidzama ārsta izvērtēšana. Šādā situācijā svarīga ir dermatologa un ginekologa sadarbība.

Grūtniecības laikā nedrīkst pašai izvēlēties recepšu zāles vai pārtraukt iepriekš nozīmētu terapiju bez ārsta norādījuma, jo ārstēšanas drošība jāvērtē gan sievietei, gan auglim.

Pustulozā psoriāze bērniem

Pustulozā psoriāze bērniem ir reta. Bērniem pustulas uz ādas īpaši rūpīgi jāizvērtē, jo biežākas var būt infekcijas, sēnīšu slimības, vīrusu izsitumi, ekzēma, alerģiskas reakcijas vai citas dermatoloģiskas slimības.

Ja bērnam ir pustulas, drudzis, plaši izsitumi, sāpes, nespēks, strauja pasliktināšanās vai ādas infekcijas pazīmes, nepieciešama steidzama ārsta palīdzība. Plašāk par bērnu psoriāzi lasāms Medart rakstā par psoriāzi bērniem.

Kur visbiežāk parādās pustulozā psoriāze?

Pustulozā psoriāze var parādīties dažādās ķermeņa vietās, bet lokalizācija bieži ir saistīta ar slimības veidu.

Biežākās lokalizācijas:

Plaukstu un pēdu pustulozā psoriāze var būt īpaši sāpīga, jo šīs zonas tiek pakļautas spiedienam, berzei un kustībai. Pēdu iesaiste var apgrūtināt staigāšanu, bet plaukstu bojājumi var traucēt darbam un ikdienas aktivitātēm.

Kam ir lielāks risks saslimt ar pustulozo psoriāzi?

Pustulozā psoriāze var attīstīties arī bez skaidra iemesla, tomēr ir faktori, kas var palielināt risku vai veicināt paasinājumu.

Riska vai paasinājuma faktori var būt:

Lielākā daļa pacientu ar palmoplantāru pustulozi ir esošie vai bijušie smēķētāji, un smēķēšana var būt slimību pasliktinošs faktors. Tas nenozīmē, ka smēķēšana ir vienīgais cēlonis, bet tā var būt būtisks paasinājuma un slimības noturības faktors.

Pustulozās psoriāzes attīstības mehānisms

Pustulozā psoriāze ir imūnmediēta iekaisīga slimība. Tas nozīmē, ka slimības pamatā ir imūnsistēmas signālu kļūdaina vai pārmērīga aktivācija. Ādā veidojas intensīvs iekaisums, kas piesaista iekaisuma šūnas un izraisa sterilu pustulu veidošanos.

Pēdējos gados īpaša uzmanība pievērsta IL-36 iekaisuma ceļam. IL-36 ir viens no iekaisuma signālu mehānismiem, kas var būt īpaši nozīmīgs ģeneralizētā pustulozajā psoriāzē. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc mūsdienās tiek attīstīta mērķterapija, kas iedarbojas uz konkrētiem iekaisuma mehānismiem.

Vienkāršoti pustulozās psoriāzes mehānismu var skaidrot šādi:

Pustulozās psoriāzes paasinājuma laika līnija

Pustulozā psoriāze nav infekcija, tāpēc tai nav inficēšanās perioda. Tomēr paasinājums var attīstīties noteiktā secībā.

Iespējama paasinājuma laika līnija:

Pustulozās psoriāzes paasinājuma laika līnija: provocējošs faktors, apsārtums, sterilas pustulas, sistēmiskie simptomi un ārsta izvērtēšana

Pustulozās psoriāzes simptomi: agrīnie, vēlīnie un bīstamie

Pustulozās psoriāzes simptomi var būt viegli un lokalizēti vai smagi un plaši. Īpaši svarīgi ir atšķirt lokālu pustulozo psoriāzi no bīstamas ģeneralizētas slimības formas.

Agrīnie simptomi

Vēlākie simptomi

Bīstamie simptomi

Šādos gadījumos nepieciešama steidzama medicīniska palīdzība.

Pustulozā psoriāze un bīstami simptomi: drudzis, drebuļi, nespēks, stipras sāpes, plaša ādas iesaiste un strauja pustulu izplatīšanās

Pustulozās psoriāzes cēloņi un paasinājuma faktori

Pustulozajai psoriāzei nav viena vienkārša cēloņa. Tā rodas imūnsistēmas darbības īpatnību, ģenētiskas noslieces un provocējošu faktoru mijiedarbības rezultātā.

Paasinājumu var veicināt:

Ne visiem pacientiem iespējams atrast konkrētu ierosinātāju. Dažiem cilvēkiem slimība atkārtojas bez skaidri nosakāma iemesla.

Kā pustulozā psoriāze atšķiras no perēkļveida psoriāzes?

Perēkļveida psoriāze ir biežākā psoriāzes forma. Tai raksturīgas sarkanas, sabiezētas, zvīņainas plāksnes, bieži uz elkoņiem, ceļiem, galvas ādas un muguras lejasdaļas.

Pustulozajai psoriāzei galvenā pazīme ir pustulas — balti vai dzeltenīgi strutām līdzīgi pūslīši uz iekaisušas ādas. Tā var būt sāpīgāka, dedzinošāka un dažās formās bīstamāka nekā tipiska perēkļveida psoriāze.

Atšķirības īsumā:

Ar ko pustulozo psoriāzi var sajaukt?

Pustulozo psoriāzi var sajaukt ar vairākām ādas slimībām, jo pustulas, apsārtums un sāpes var būt arī citu stāvokļu pazīmes.

Līdzīgas slimības var būt:

Atsevišķos gadījumos pustulozi izsitumi var būt saistīti ar zāļu reakciju, piemēram, akūtu ģeneralizētu eksantematozu pustulozi. AGEP var izskatīties līdzīgi ģeneralizētai pustulozai psoriāzei, tāpēc ārstam ir svarīgi zināt, kādi medikamenti lietoti pēdējās dienās vai nedēļās. Šādos gadījumos diagnozei var būt nepieciešamas analīzes, ādas biopsija un rūpīga medikamentu vēstures izvērtēšana. Pētījumos norādīts, ka AGEP un ģeneralizētu pustulozo psoriāzi var būt grūti atšķirt gan klīniski, gan histoloģiski.

Pustulozā psoriāze vai infekcija var izskatīties līdzīgi, bet ārstēšana būtiski atšķiras. Infekcijas gadījumā var būt nepieciešama pretmikrobu terapija, bet pustulozās psoriāzes gadījumā galvenais ir iekaisuma kontrole. Tāpēc ārsts var nozīmēt izmeklējumus, lai izslēgtu infekciju.

Pustulozā psoriāze var vizuāli līdzināties infekcijai, sēnītei vai dermatītam. Šīs slimības var prasīt pilnīgi atšķirīgu ārstēšanu, tāpēc pašdiagnostika nav droša.

Pustulozā psoriāze vai infekcija: sterilas pustulas var vizuāli līdzināties bakteriālai infekcijai, sēnītei, dermatītam vai zāļu reakcijai

Kā diagnosticē pustulozo psoriāzi?

Pustulozo psoriāzi diagnosticē dermatologs, izvērtējot ādas izskatu, pustulu lokalizāciju, slimības gaitu, vispārējos simptomus, pacienta psoriāzes vēsturi, medikamentus, grūtniecību, infekcijas un citus iespējamos provocējošos faktorus.

Ārsts var jautāt:

Izmeklējumi var ietvert:

Ja nepieciešams atšķirt pustulozo psoriāzi no infekcijas, ārsts var paņemt uztriepi no pustulas vai bojājuma virsmas, nozīmēt mikrobioloģisku izmeklējumu, sēnīšu izmeklējumu, asins analīzes iekaisuma pazīmju izvērtēšanai vai ādas biopsiju. Tas nenozīmē, ka pustulozā psoriāze ir infekcija; šie izmeklējumi palīdz nepalaist garām slimības, kas var izskatīties līdzīgi.

Biopsija nav vajadzīga katram pacientam, bet tā var palīdzēt, ja diagnoze nav skaidra vai jāatšķir no infekcijas, ekzēmas, zāļu reakcijas vai citas slimības.

Pustulozā psoriāze un organisma imunitāte

Pustulozā psoriāze nav infekcija, tāpēc pēc “pārslimošanas” neveidojas imunitāte tādā nozīmē kā pēc infekcijas slimības. Cilvēks nevar vienreiz “izslimot” pustulozo psoriāzi un kļūt pret to imūns.

Slimībai var būt remisijas un paasinājuma periodi. Remisija nozīmē, ka simptomi mazinās vai uz laiku izzūd. Paasinājums nozīmē, ka atkal parādās pustulas, iekaisums, sāpes vai citi simptomi.

Ārstēšanas mērķis ir mazināt iekaisumu, kontrolēt paasinājumus, novērst komplikācijas un uzlabot dzīves kvalitāti.

Saslimšanas sekas un iespējamās komplikācijas

Pustulozā psoriāze var ietekmēt gan ādu, gan vispārējo veselību, īpaši smagākās formās.

Iespējamās sekas:

Ģeneralizēta pustulozā psoriāze var būt saistīta ar nopietnām komplikācijām un prasa ātru ārstēšanu. Medicīniskajā literatūrā tā aprakstīta kā reta un smaga iekaisīga ādas slimība ar pēkšņām sterilu pustulu epizodēm un sistēmisku iekaisumu, kas neārstēta var būt dzīvībai bīstama.

Kad pustulozā psoriāze ir bīstama?

Pustulozā psoriāze ir īpaši bīstama, ja pustulas izplatās plaši, pievienojas drudzis vai cilvēka vispārējais stāvoklis strauji pasliktinās.

Steidzami jāmeklē medicīniska palīdzība, ja ir:

Īpaši svarīgi negaidīt, ja cilvēkam iepriekš nav bijusi psoriāze un pēkšņi parādās plaši pustulozi izsitumi ar drudzi vai sāpēm.

Pustulozās psoriāzes ārstēšana

Pustulozās psoriāzes ārstēšana ir atkarīga no slimības veida, smaguma, lokalizācijas, pacienta vecuma, blakusslimībām, grūtniecības, iepriekšējās ārstēšanas un vispārējā stāvokļa. Tā var būt lokāla, sistēmiska, bioloģiska vai smagos gadījumos — ārstēšana slimnīcā.

Svarīgi saprast, ka lokāla plaukstu un pēdu pustuloze nav tas pats, kas ģeneralizēta pustulozā psoriāze ar drudzi un plašu ādas iesaisti. Plaukstu un pēdu forma var prasīt ilgstošu lokālu vai sistēmisku dermatologa vadītu ārstēšanu, bet ģeneralizēts uzliesmojums ar drudzi, stiprām sāpēm vai plašu ādas iesaisti var būt neatliekams stāvoklis un prasa ātru ārstēšanu, dažkārt slimnīcā.

Ārstēšanas mērķi ir:

Lokālā ārstēšana un ādas kopšana

Lokāla ārstēšana var būt piemērota vieglākām un lokalizētām formām, piemēram, plaukstu un pēdu pustulozei. Tā var ietvert ārsta nozīmētus lokālus pretiekaisuma līdzekļus, ādas kopšanu, mitrināšanu un plaisu mazināšanu.

Ādas kopšanā var palīdzēt:

Lokālie līdzekļi nedrīkst aizstāt ārsta izvērtēšanu, īpaši ja ir plaša slimība, drudzis, sāpes vai strauja izplatīšanās.

Sistēmiskā terapija

Sistēmiskā terapija nozīmē ārstēšanu, kas iedarbojas uz visu organismu. Tā var būt nepieciešama vidēji smagas, smagas vai plašas pustulozās psoriāzes gadījumā, kā arī tad, ja lokāla ārstēšana nav pietiekama.

Sistēmiskā terapija prasa ārsta uzraudzību, iespējamas analīzes un regulāru drošības kontroli. Pacientam nevajadzētu patstāvīgi sākt, pārtraukt vai mainīt šādu terapiju.

Bioloģiskā un mērķterapija

Bioloģiskā un mērķterapija ir mūsdienīga ārstēšanas pieeja, kas iedarbojas uz konkrētiem iekaisuma mehānismiem. Daļa terapijas virzienu psoriāzē ietekmē specifiskus imūnsistēmas signālus, bet ģeneralizētas pustulozās psoriāzes gadījumā īpaša uzmanība tiek pievērsta IL-36 iekaisuma ceļam.

Šāda ārstēšana nav nepieciešama visiem pacientiem. To izvērtē dermatologs, ņemot vērā slimības smagumu, paasinājumu biežumu, bīstamību un pacienta vispārējo veselības stāvokli.

Kad nepieciešama ārstēšana slimnīcā?

Ārstēšana slimnīcā var būt nepieciešama, ja ir ģeneralizēta pustulozā psoriāze vai smags paasinājums ar sistēmiskiem simptomiem.

Slimnīcas ārstēšana var būt vajadzīga, ja ir:

Ko nevajadzētu darīt pašārstēšanās ceļā?

Pustulozās psoriāzes gadījumā nevajadzētu:

Ko darīt pustulozās psoriāzes paasinājuma laikā?

Paasinājuma laikā svarīgākais ir nekavēt ārsta izvērtēšanu, īpaši ja pustulas izplatās, ir sāpes vai sistēmiski simptomi.

Paasinājuma laikā ieteicams:

Ja pustulas ir uz plaukstām vai pēdām, var būt nepieciešams samazināt berzi un mehānisku slodzi, izvēlēties piemērotus apavus vai aizsargāt ādu no kairinājuma. Taču konkrētus ārstēšanas soļus nosaka ārsts.

Dzīvesveids, smēķēšana, stress un ādas kopšana

Dzīvesveids pustulozo psoriāzi neizārstē, bet var ietekmēt paasinājumu biežumu un slimības kontroli. Īpaši palmoplantāras pustulozes gadījumā svarīga ir smēķēšanas pārtraukšana vai mazināšana, jo smēķēšana ir bieži saistīta ar šo slimības formu.

Ieteicams:

Kas ir pierādīts, par ko vēl diskutē un pie kā strādā medicīna?

Kas ir labi pierādīts

Ir labi pierādīts, ka pustulozā psoriāze nav lipīga infekcija un ka pustulas psoriāzes gadījumā parasti ir sterilas. Tāpat ir labi zināms, ka ģeneralizēta pustulozā psoriāze ir reta, smaga slimības forma, kas var būt saistīta ar sistēmisku iekaisumu un prasa ātru medicīnisku aprūpi.

Ir labi pierādīts arī tas, ka palmoplantāra pustuloze ir hroniska, recidivējoša slimība, kas skar plaukstas un pēdas un var būt cieši saistīta ar smēķēšanu.

Par ko nepieciešama individuāla pieeja

Individuāla pieeja nepieciešama ārstēšanas izvēlē. Vienam pacientam pietiek ar lokālu ārstēšanu un ādas kopšanu, citam nepieciešama sistēmiska terapija, bet smagas ģeneralizētas formas gadījumā var būt nepieciešama neatliekama ārstēšana slimnīcā.

Individuāli jāvērtē arī grūtniecība, bērna vecums, smēķēšana, blakusslimības, infekcijas risks, iepriekšējā ārstēšana, medikamentu vēsture un paasinājumu biežums.

Pie kā strādā medicīna

Mūsdienu dermatoloģija īpaši pēta pustulozās psoriāzes iekaisuma mehānismus, tostarp IL-36 ceļu, ģeneralizētas pustulozās psoriāzes mērķterapiju, bīstamu paasinājumu agrīnu atpazīšanu un personalizētu ārstēšanu. Šī ir joma, kurā ārstēšanas iespējas turpina attīstīties, īpaši smagu un retu slimības formu gadījumā.

Kad jāvēršas pie dermatologa vai jāmeklē neatliekama palīdzība?

Pie dermatologa jāvēršas, ja uz ādas atkārtoti veidojas balti vai dzeltenīgi pūslīši, īpaši uz plaukstām, pēdām, pirkstu galiem, nagiem vai apsārtušas un sāpīgas ādas. Ārsta izvērtēšana nepieciešama arī tad, ja nav skaidrs, vai tā ir infekcija, sēnīte, ekzēma vai pustulozā psoriāze.

Pie dermatologa jāvēršas, ja:

Neatliekama palīdzība jāmeklē, ja:

Atsauces un autoritatīvi avoti

Medicīniska atruna

Šajā rakstā sniegtā informācija ir paredzēta informatīviem un izglītojošiem mērķiem un neaizstāj ārsta konsultāciju, diagnostiku vai ārstēšanu. Ja cilvēkam ir pustulas, sāpīgi vai strauji izplatīti ādas izsitumi, drudzis, nespēks, plašs ādas apsārtums, slikta dūša, gļotādu iekaisums, elpas trūkums, nagu izmaiņas, locītavu sāpes vai citas pazīmes, nepieciešams vērsties pie dermatologa vai cita atbilstoša speciālista. Pašdiagnostika un pašārstēšanās var būt kļūdaina un aizkavēt atbilstošas ārstēšanas uzsākšanu, īpaši ja tiek pārplēstas pustulas, lietotas antibiotikas vai recepšu zāles bez ārsta norādījuma. Smagu, strauji pasliktinošos vai augsta riska simptomu gadījumā, piemēram, plaša ādas apsārtuma, drudža, drebuļu, izteikta nespēka, stipru sāpju, straujas pustulu izplatīšanās, grūtniecības, bērna vecuma vai imūnsupresijas gadījumā nekavējoties jāmeklē neatliekama medicīniska palīdzība.

Satura autors

Dermatoloģe Dr. med. Dace Buile

Biežāk uzdotie jautājumi

Papildus jautājumi dermatologam par pustulozo psoriāzi

Konsultāciju cenas

Vizītes kopējās izmaksas sastāda konsultācijas cena un tās laikā veiktās procedūras atbilstoši pakalpojumu saraksta izcenojumam.
Kvalifikācijas līmenis Klīnikas klienti Pirmā vizīte
Ārsts 45 € 55 €
Augsti kvalificēts ārsts 52.25 € 55 €
Dr. Med. 66.50 € 70 €

Klīnikas dermatologi

Augsti kvalificēti ārsti

Dermatoloģe Gunita Buiksa

Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Dermatoloģe Ilona Zablocka

Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Dermatoloģe Zanda Bogdanova

Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Dr. Med.

Dermatoloģe Dr. Med. docente Māra Rone-Kupfere

Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Dermatoloģe Dr. med. Dace Buile

Uzdot jautājumu Pieteikties vizītei

Pieteikties vizītei

Mēs ar Jums sazināsimies, lai atgādinātu par vizītes laiku!
Pieteikties vizītei

Uzdot jautājumu

Vārds *
E-pasts *
Uzdot jautājumu *

Paldies par Jūsu jautājumu!

Speciālists sazināsies ar Jums tuvākajā laikā