Bazalioma jeb bazālo šūnu karcinoma ir visbiežāk sastopamais ādas vēža veids. Tā rodas no bazālajām šūnām — ādas virsējā slāņa jeb epidermas dziļākajā daļā esošām šūnām. Bazalioma pieder pie nemelanomas ādas vēžiem, un tā nav tas pats, kas melanoma.
Bazalioma parasti aug lēni un reti izplatās uz limfmezgliem vai citiem orgāniem. Tomēr tā nav nekaitīgs ādas veidojums. Neārstēta bazalioma var pakāpeniski ieaugt dziļāk ādā un bojāt apkārtējos audus, īpaši tad, ja tā atrodas uz sejas, deguna, auss, plakstiņa, lūpas vai citā anatomiski jutīgā vietā. Tieši tāpēc bazaliomu vajadzētu diagnosticēt un ārstēt savlaicīgi.
Pacientiem bazalioma bieži šķiet “neliela čūliņa”, “pumpa”, “krevele”, “rētiņa”, “sārts plankums” vai “ādas veidojums, kas reizēm asiņo”. Dažkārt tā gadiem aug lēni, nerada sāpes un netiek uztverta nopietni. Tomēr ilgstoši nedzīstoša brūce, atkārtota krevele, perlamutra spīduma mezgliņš vai ādas veidojums, kas asiņo bez skaidras traumas, ir pazīmes, kuru gadījumā jāveic dermatologa apskate.
Bazalioma nav lipīga. Ar to nevar inficēties no cita cilvēka. Tā rodas, kad ādas šūnās uzkrājas DNS bojājumi un šūnas sāk nekontrolēti augt. Viens no galvenajiem riska faktoriem ir ultravioletais starojums — saule un solāriji. Risks ir lielāks cilvēkiem ar gaišu ādu, biežiem saules apdegumiem, ilgstošu uzturēšanos saulē, novājinātu imunitāti vai iepriekš bijušu ādas vēzi.
Kas ir bazalioma jeb bazālo šūnu karcinoma?
Bazalioma ir ļaundabīgs ādas audzējs, kas rodas no bazālajām šūnām. Bazālās šūnas atrodas epidermas dziļākajā daļā. Epiderma ir ādas virsējais slānis, kas pastāvīgi atjaunojas. Ja bazālo šūnu ģenētiskajā materiālā rodas bojājumi un šūnas zaudē normālu augšanas kontroli, var veidoties bazalioma.
Bazaliomu sauc arī par bazālo šūnu karcinomu. Vārds “karcinoma” nozīmē ļaundabīgu audzēju, kas rodas no epitēlija šūnām — šūnām, kas veido ādas un gļotādu virsmas. Tāpēc bazalioma medicīniski ir ādas vēzis, pat ja tā parasti aug lēnāk un retāk izplatās nekā melanoma.
Bazalioma pieder pie nemelanomas ādas vēžiem. Nemelanomas ādas vēzis ir kopīgs apzīmējums ādas vēžiem, kas nav melanoma. Visbiežāk šajā grupā ietilpst bazalioma un plakanšūnu karcinoma. Bazalioma parasti ir mazāk agresīva nekā plakanšūnu karcinoma un melanoma, bet to nedrīkst ignorēt.
Detalizētāku pārskatu par visiem ādas vēža veidiem skatīt rakstā Ādas vēzis.
Vai bazalioma ir tas pats, kas melanoma?
Nē, bazalioma nav melanoma. Bazalioma rodas no bazālajām ādas šūnām, bet melanoma rodas no melanocītiem — pigmenta šūnām, kas ražo melanīnu un piešķir krāsu ādai, matiem un dzimumzīmēm.
Bazalioma parasti aug lēni un reti dod metastāzes. Melanoma ir retāka, bet potenciāli daudz bīstamāka, jo tā var izplatīties organismā, ja netiek atklāta agrīni. Atšķiras arī šo audzēju izskats. Melanoma bieži saistīta ar dzimumzīmes izmaiņām, tumšu vai daudzkrāsainu veidojumu, asimetriju un neregulārām robežām. Bazalioma biežāk izskatās kā perlamutra mezgliņš, nedzīstoša čūliņa, sārts plankums, rētai līdzīgs laukums vai atkārtoti asiņojoša krevele.
Tomēr praksē dažus veidojumus var būt grūti atšķirt bez ārsta apskates. Pigmentēta bazalioma var līdzināties melanomai, bet melanoma reizēm var būt gaiša vai sārta. Tāpēc aizdomīgu ādas veidojumu nevajadzētu mēģināt diagnosticēt tikai pēc bildēm internetā.
Kāda ir atšķirība starp bazaliomu un plakanšūnu karcinomu?
Bazalioma un plakanšūnu karcinoma abas pieder pie nemelanomas ādas vēža grupas, taču tās rodas no atšķirīgām ādas šūnām un tām ir atšķirīgs riska profils.
Bazalioma rodas no bazālajām šūnām un parasti aug lēni. Tā reti izplatās uz citām ķermeņa daļām, bet var lokāli bojāt audus. Plakanšūnu karcinoma rodas no plakanajām ādas šūnām. Tā biežāk izskatās kā raupjš, zvīņains, sabiezējis, sāpīgs vai asiņojošs ādas bojājums. Plakanšūnu karcinomai izplatīšanās risks parasti ir augstāks nekā bazaliomai, īpaši augsta riska lokalizācijās vai cilvēkiem ar novājinātu imunitāti.
Saistīto tēmu skatīt rakstā Plakanšūnu karcinoma.
Kā izskatās bazalioma?
Bazalioma var izskatīties dažādi, un tā ne vienmēr ir tumša. Tā var būt ādas krāsas, sārta, sarkana, perlamutra, brūngana vai pigmentēta. Dažkārt tā atgādina pumpu, čūlu, rētu, sausu plankumu vai brūci, kas “it kā sadzīst”, bet pēc tam atkal atveras.
Tipiskas bazaliomas izpausmes ir:
Perlamutra vai spīdīgs mezgliņš
Tas var būt ādas krāsas, sārts vai caurspīdīgs. Uz tā reizēm redzami sīki asinsvadi.
Nedzīstoša čūliņa
Tā var asiņot, pārklāties ar kreveli, uz laiku sadzīt un pēc tam atkal atvērties.
Sārts vai sarkanīgs plankums
Tas var būt plakans vai nedaudz pacelts, reizēm ar zvīņošanos vai kairinājumu.
Rētai līdzīgs laukums
Dažām bazaliomām virsma var būt bālgana, dzeltenīga, cieta, spīdīga vai ievilkta, it kā uz ādas būtu rēta bez iepriekšējas traumas.
Pigmentēta bazalioma
Dažos gadījumos bazalioma var būt brūna, zilganmelna vai tumšāka, tāpēc to var sajaukt ar melanomu vai pigmentētu dzimumzīmi.
Bazalioma sākuma stadijā var būt ļoti neliela. Tieši tāpēc svarīgas ir izmaiņas laikā — ja ādas veidojums nepāriet, lēni aug, asiņo, atkārtoti pārklājas ar kreveli vai atšķiras no citiem ādas veidojumiem, to vajadzētu parādīt dermatologam.
Bazaliomas formas: kāpēc tā var izskatīties tik dažādi
Bazalioma ne vienmēr izskatās vienādi. Tās forma var ietekmēt gan izskatu, gan diagnostiku, gan ārstēšanas izvēli. Biežāk apraksta vairākas bazaliomas formas.
Mezglveida bazalioma
Mezglveida bazalioma ir viena no biežākajām formām. Tā var izskatīties kā ādas krāsas, sārts vai perlamutra spīduma mezgliņš. Uz virsmas reizēm redzami sīki asinsvadi. Veidojums var viegli asiņot pēc nelielas traumas, piemēram, skūšanās, mazgāšanās vai noslaucīšanas laikā.
Virspusēja bazalioma
Virspusēja bazalioma biežāk izskatās kā sārts, sarkans vai brūngans plankums ar zvīņošanos. Tā var atgādināt ekzēmu, psoriāzi vai sēnīšu infekciju, īpaši uz ķermeņa vai muguras. Ja “sausais plankums” ilgstoši nepāriet vai nereaģē uz parastu ārstēšanu, nepieciešama dermatologa apskate.
Izčūlota bazalioma
Izčūlota bazalioma izpaužas kā čūliņa vai brūce, kas nedzīst. Tā var asiņot, pārklāties ar kreveli, šķietami sadzīt un pēc tam atkal atvērties.
Rētai līdzīga jeb sklerozējoša bazalioma
Rētai līdzīga jeb sklerozējoša bazalioma var izskatīties kā bālgans, dzeltenīgs, ciets vai ievilkts ādas laukums bez skaidras iepriekšējas traumas. Šī forma var būt grūtāk pamanāma, jo tā ne vienmēr izskatās kā tipisks mezgliņš.
Pigmentēta bazalioma
Pigmentēta bazalioma satur vairāk pigmenta un var būt brūna, tumša vai zilganmelna. Tā var līdzināties dzimumzīmei vai melanomai, tāpēc šādos gadījumos īpaši svarīga ir dermatoskopija un, ja nepieciešams, histoloģiska izmeklēšana.
Kādas ir pirmās bazaliomas pazīmes?
Bazaliomas pirmās pazīmes bieži ir nemanāmas. Daudzi pacienti sākumā pamana tikai nelielu “pumpu”, “sausumu”, “skrāpējumu”, “kreveli” vai “brūcīti”, kas ilgstoši nepāriet. Tā kā bazalioma parasti aug lēni un nereti nesāp, cilvēks var atlikt vizīti pie ārsta.
Par bazaliomu var liecināt šādas agrīnas pazīmes:
- neliels spīdīgs vai perlamutra mezgliņš;
- sārts plankums, kas nepāriet;
- čūliņa vai brūce, kas nedzīst;
- krevele, kas atkārtoti parādās vienā un tajā pašā vietā;
- veidojums, kas viegli asiņo;
- ādas laukums, kas izskatās kā rēta bez iepriekšējas traumas;
- lēni palielināts ādas veidojums uz sejas, deguna, auss, plakstiņa, kakla vai galvas ādas.
Svarīgi: bazalioma var būt arī uz muguras, krūtīm, rokām vai citās vietās, tāpēc jāvērtē visa āda, ne tikai seja.
Vai bazalioma sāp, niez vai asiņo?
Bazalioma bieži nesāp. Sāpes parasti nav pirmā pazīme. Tomēr bazalioma var niezēt, kļūt jutīga, asiņot vai atkārtoti pārklāties ar kreveli. Ja veidojums asiņo bez skaidras traumas vai pēc pavisam neliela kairinājuma, piemēram, mazgāšanās, skūšanās vai noslaucīšanas laikā, tas ir iemesls konsultācijai pie dermatologa.
Sajūtu trūkums nenozīmē, ka veidojums ir drošs. Arī nesāpīgs ādas veidojums var būt bazalioma, īpaši, ja tas nepāriet vai lēni mainās.
Trīs līdz piecas galvenās pazīmes, kas var liecināt par bazaliomu
Pacientam praktiski visvieglāk atcerēties piecas pazīmes, kuru gadījumā ādas veidojumu nevajadzētu ilgstoši novērot pašam.
Nedzīstoša čūliņa vai brūce
Ja uz ādas ir brūce, kas nedzīst vairākas nedēļas, atkārtoti atveras vai pārklājas ar kreveli, nepieciešama dermatologa apskate.
Perlamutra spīduma mezgliņš
Spīdīgs, ādas krāsas vai sārts mezgliņš, īpaši uz sejas, deguna, auss vai plakstiņa, var būt bazaliomas pazīme.
Atkārtota asiņošana
Veidojums, kas asiņo bez skaidra iemesla vai pēc neliela kairinājuma, jāizmeklē.
Sārts plankums, kas nepāriet
Bazalioma var būt arī plakans vai nedaudz pacelts sārts laukums, kas ilgstoši saglabājas un lēni palielinās.
Rētai līdzīgs laukums
Bālgans, ciets, spīdīgs vai ievilkts ādas laukums bez iepriekšējas traumas var būt noteikta bazaliomas forma, kurai nepieciešama rūpīga diagnostika.
Kur visbiežāk rodas bazalioma?
Bazalioma visbiežāk rodas vietās, kas dzīves laikā saņēmušas daudz ultravioletā starojuma. Tipiskas lokalizācijas ir seja, deguns, piere, ausis, plakstiņi, lūpas, kakls, galvas matainā daļa, pleci, mugura, krūtis, rokas un apakšdelmi.
Īpaši nozīmīgas ir bazaliomas uz sejas. Pat ja tās aug lēni, tās var radīt lielākas ārstēšanas grūtības, jo seja ir anatomiski un estētiski jutīga zona. Bazalioma uz deguna, auss, plakstiņa vai lūpas var ieaugt dziļāk un bojāt struktūras, kurām ir svarīga gan funkcija, gan izskats.
Bazalioma uz deguna, deguna spārna, plakstiņa, auss vai lūpas nav “vienkārša pumpa”. Šajās vietās pat neliels, lēni augošs audzējs var radīt sarežģītāku ārstēšanu, lielāku rētas risku un funkcionāli nozīmīgu audu bojājumu. Tāpēc šādu lokalizāciju veidojumus nevajadzētu ilgstoši novērot bez ārsta.
Bazalioma var būt arī uz muguras vai krūtīm, īpaši virspusējās formas. Tāpēc ādas pašpārbaudē jāapskata arī tās vietas, kuras ikdienā cilvēks pats neredz. Ja nepieciešams, pārbaudei var izmantot spoguli vai lūgt palīdzību tuviniekam.
Bazalioma var rasties arī vietās, kur saule reti tiek klāt, bet tas ir retāk. Tāpēc jebkurš jauns, mainīgs, asiņojošs vai nedzīstošs veidojums jāvērtē pēc pazīmēm, nevis tikai pēc lokalizācijas.
Kāpēc rodas bazalioma?
Bazalioma rodas, kad ādas šūnās uzkrājas ģenētiski bojājumi un šūnas sāk dalīties nekontrolēti. Būtisks šo bojājumu cēlonis ir ultravioletais starojums. UV starojums var bojāt ādas šūnu DNS — šūnas “instrukciju”, kas regulē šūnas dalīšanos un atjaunošanos. Ja bojājumi netiek pilnībā salaboti, laika gaitā tie var veicināt audzēja attīstību.
Bazalioma nav infekcija. Tā neizplatās no cilvēka uz cilvēku, nav lipīga un nav saistīta ar ikdienas kontaktu, kopīgiem dvieļiem, baseinu, pieskārieniem vai sadzīves priekšmetiem.
Bazalioma var rasties arī uz iepriekš pilnīgi normālas ādas. Cilvēks ne vienmēr pamana pirmsvēža izmaiņas vai agrīnu audzēja attīstību. Tāpēc jauns veidojums pieaugušā vecumā, īpaši uz saules skartas ādas, ir jāvērtē uzmanīgi.
Bazaliomas attīstības mehānisms
Bazaliomas gadījumā precīzāk ir runāt par attīstības mehānismu, nevis inficēšanās mehānismu. Tā nav slimība, ar kuru var inficēties.
Vienkāršoti bazaliomas attīstību var raksturot šādi:
- UV starojums bojā ādas šūnu DNS;
- organisms daļu bojājumu salabo, bet daļa var saglabāties;
- ja bojājumi skar šūnu augšanas kontroles mehānismus, šūnas var sākt dalīties nekontrolēti;
- veidojas lokāls ādas audzējs — bazalioma;
- neārstēta bazalioma var augt plašāk un dziļāk, bojājot apkārtējos audus.
Šis process parasti ir pakāpenisks, bet tā ātrums nav vienāds visiem cilvēkiem. To ietekmē audzēja tips, lokalizācija, pacienta imunitāte, iepriekšējie ādas bojājumi un citi faktori.
Bazaliomas attīstības laika līnija
Bazalioma parasti attīstās lēni, taču to nevajadzētu uztvert kā iemeslu gaidīt. Lēna augšana var nozīmēt, ka audzējs ilgstoši paliek nepamanīts, īpaši ja tas nesāp.
UV iedarbība un riska faktori
Gadu gaitā saule vai solārijs bojā ādas šūnu DNS. Āda var izskatīties normāla vai parādās saules bojājuma pazīmes — pigmenta plankumi, raupjums, sīki asinsvadi, ādas novecošanās pazīmes.
Šūnu bojājumu uzkrāšanās
Daļa bojāto šūnu tiek salabotas, bet daļā saglabājas mutācijas. Cilvēks šajā posmā parasti neko īpašu nejūt.
Agrīna bazalioma
Uz ādas parādās neliels spīdīgs mezgliņš, sārts plankums, čūliņa, krevele vai rētai līdzīgs laukums. Veidojums var būt nesāpīgs.
Redzama un augoša bazalioma
Veidojums lēni palielinās, asiņo, čūlo vai atkārtoti pārklājas ar kreveli. Tas var kļūt dziļāks vai plašāks.
Lokāli progresējoša bazalioma
Neārstēta bazalioma var ieaugt apkārtējos audos. Sejas, deguna, auss vai plakstiņa rajonā tas var radīt sarežģītāku ārstēšanu un lielāku funkcionālu vai estētisku bojājumu risku.
Kam ir lielāks risks saslimt ar bazaliomu?
Bazalioma var attīstīties jebkuram cilvēkam, bet risks ir lielāks noteiktās grupās. Riska faktori nenozīmē, ka bazalioma noteikti attīstīsies, bet tie palielina iespējamību, ka dzīves laikā ādas šūnās uzkrāsies bojājumi.
Paaugstināts bazaliomas risks ir cilvēkiem, kuriem ir:
- gaiša āda, gaiši vai rudi mati, gaišas acis;
- āda, kas viegli apdeg un slikti iedeg;
- bieži vai smagi saules apdegumi dzīves laikā;
- ilgstošs darbs vai hobiji ārā;
- solārija lietošana;
- vecāks vecums, jo UV bojājumi uzkrājas dzīves laikā;
- iepriekš bijusi bazalioma vai cits ādas vēzis;
- ģimenē bijuši ādas vēža gadījumi;
- novājināta imunitāte, piemēram, pēc orgānu transplantācijas vai noteiktu slimību un terapiju dēļ;
- iepriekš bijusi staru terapija noteiktā ādas zonā;
- noteikti reti ģenētiski sindromi, kas palielina bazaliomu risku.
Gaiša āda palielina risku, jo tajā ir mazāk melanīna — pigmenta, kas daļēji aizsargā ādu no UV starojuma. Tomēr bazalioma var rasties arī cilvēkiem ar tumšāku ādu, un šādos gadījumos diagnoze var aizkavēties, ja ādas vēzis netiek laikus apsvērts.
Vai bazalioma var būt vairākās vietās vienlaikus?
Jā. Dažiem cilvēkiem dzīves laikā var attīstīties vairākas bazaliomas. Tās var rasties dažādos laikos vai retāk — vairākās vietās vienlaikus. Tas īpaši iespējams cilvēkiem ar būtisku saules bojājumu, gaišu ādu, novājinātu imunitāti vai iepriekš bijušu bazaliomu.
Ja cilvēkam diagnosticēta viena bazalioma, tas nenozīmē, ka noteikti būs citas, bet ādas kontrole kļūst īpaši svarīga. Pēc bazaliomas ārstēšanas jāseko ārsta ieteiktajam kontroles plānam un regulāri jāvēro visa āda.
Vai bazalioma var būt iedzimta?
Lielākā daļa bazaliomu nav iedzimtas vienkāršā nozīmē. Tomēr cilvēks var pārmantot pazīmes, kas palielina risku — gaišu ādu, jutību pret saules apdegumiem vai noteiktu ģenētisku noslieci. Ir arī reti ģenētiski sindromi, kuru gadījumā bazaliomas var attīstīties lielākā skaitā un jaunākā vecumā.
Ja bazaliomas ģimenē bijušas vairākiem cilvēkiem, ja tās parādās neparasti agrā vecumā vai ja vienam cilvēkam ir daudz bazaliomu, to vajadzētu pārrunāt ar dermatologu.
Vai pēc vienas bazaliomas palielinās risks citām bazaliomām?
Jā, pēc vienas bazaliomas diagnosticēšanas cilvēkam ir lielāks risks nākotnē attīstīt vēl vienu bazaliomu vai citu ādas vēzi. Tas saistīts ar kopējiem riska faktoriem — ādas tipu, UV bojājumu uzkrāšanos, imūnsistēmas stāvokli un individuālu noslieci.
Tāpēc pēc ārstēšanas svarīga ir ne tikai konkrētās vietas kontrole, bet arī visa ādas virsmas pārbaude.
Kad jāvēršas pie dermatologa?
Pie dermatologa jāvēršas, ja uz ādas ir veidojums, kas:
- nedzīst;
- atkārtoti pārklājas ar kreveli;
- asiņo bez skaidras traumas;
- lēni palielinās;
- izskatās kā spīdīgs vai perlamutra mezgliņš;
- izskatās kā rēta bez iepriekšējas traumas;
- ir sārts plankums, kas nepāriet;
- atrodas uz sejas, deguna, auss, plakstiņa, lūpas vai galvas ādas;
- parādās cilvēkam, kuram jau iepriekš bijis ādas vēzis.
Pie ārsta nevajadzētu gaidīt līdz sāpēm. Bazalioma var ilgstoši nesāpēt, bet tikmēr pakāpeniski augt.
Kā dermatologs pārbauda bazaliomu?
Dermatologs vispirms apskata ādu un izvērtē veidojuma izskatu, lokalizāciju, izmēru, robežas, virsmu, krāsu, asiņošanu, čūlošanu un izmaiņas laikā. Svarīga ir arī informācija par to, cik ilgi veidojums pastāv, vai tas mainās, vai ir bijuši saules apdegumi, solārija lietošana, iepriekšējs ādas vēzis vai novājināta imunitāte.
Bieži tiek veikta dermatoskopija. Dermatoskopija ir ādas veidojuma apskate ar īpašu optisku ierīci — dermatoskopu. Tā ļauj ārstam palielinājumā redzēt struktūras, kuras nav redzamas ar neapbruņotu aci. Dermatoskopija var palīdzēt atpazīt bazaliomai raksturīgas pazīmes un atšķirt to no citiem ādas veidojumiem.
Tomēr galīgai diagnozei daudzos gadījumos nepieciešama histoloģiska izmeklēšana — audu pārbaude mikroskopā.
Saistīto tēmu skatīt rakstā Dermatoskopija.
Kad nepieciešama biopsija vai veidojuma izgriešana?
Biopsija nozīmē audu parauga paņemšanu laboratoriskai izmeklēšanai. Tā var būt nepieciešama, ja ārsts vēlas apstiprināt diagnozi, noteikt bazaliomas apakštipu vai izvēlēties piemērotāko ārstēšanas metodi.
Dažos gadījumos ārsts var ieteikt uzreiz izgriezt visu veidojumu. Citās situācijās vispirms paņem nelielu audu paraugu. Pieeja ir atkarīga no veidojuma izmēra, lokalizācijas, aizdomu pakāpes, plānotās ārstēšanas un pacienta individuālās situācijas.
Kas ir histoloģiskā izmeklēšana?
Histoloģiskā izmeklēšana ir audu pārbaude mikroskopā. Tā palīdz noteikt, vai veidojums ir bazalioma, kāds ir tās apakštips un vai audzējs ir pilnībā izņemts, ja veikta izgriešana.
Histoloģija ir būtiska, jo dažādi ādas veidojumi var izskatīties līdzīgi. Bazaliomu var sajaukt ar labdabīgiem veidojumiem, rētām, iekaisuma procesiem, plakanšūnu karcinomu vai pat melanomu. Bez audu izmeklēšanas dažos gadījumos nav iespējams droši noteikt diagnozi.
Vai bazaliomu var diagnosticēt tikai pēc bildes?
Nē, droši diagnosticēt bazaliomu tikai pēc bildes parasti nav iespējams. Fotogrāfija var palīdzēt ārstam saprast, vai veidojums izskatās aizdomīgs, bet tā neaizstāj klātienes apskati, dermatoskopiju un, ja nepieciešams, histoloģisku izmeklēšanu.
Attēli internetā var būt maldinoši, jo bazalioma var izskatīties ļoti dažādi. Turklāt līdzīgi var izskatīties arī labdabīgi veidojumi vai citi ādas vēža veidi.
Ar ko bazaliomu var sajaukt?
Bazaliomu var būt grūti atpazīt, jo tā bieži līdzinās labdabīgiem vai iekaisīgiem ādas stāvokļiem. Dažkārt pacients ilgstoši domā, ka tā ir pumpa, skrāpējums, ekzēma, sausa āda vai neliela brūce.
Bazaliomu var sajaukt ar:
- ekzēmu;
- psoriāzi;
- ādas sēnīšu infekciju;
- seborejisku keratozi;
- kārpu;
- papilomu;
- akni vai iekaisušu pumpu;
- rētu;
- labdabīgu dzimumzīmi;
- pigmentētu dzimumzīmi;
- plakanšūnu karcinomu;
- melanomu.
Ja veidojums nepāriet, atkārtoti asiņo, veido kreveli, palielinās vai nereaģē uz parastu ādas kopšanu vai ārstēšanu, to vajadzētu parādīt dermatologam. Precīzu diagnozi bieži palīdz noteikt dermatoskopija un, ja nepieciešams, histoloģiska izmeklēšana.
Kā ārstē bazaliomu?
Bazaliomas ārstēšana ir atkarīga no audzēja veida, izmēra, dziļuma, atrašanās vietas, histoloģiskā apakštipa, iepriekšējas ārstēšanas, recidīva riska un pacienta vispārējā veselības stāvokļa. Mērķis ir pilnībā izārstēt audzēju, saglabāt funkciju un pēc iespējas labāku estētisko rezultātu.
Biežākie ārstēšanas virzieni ir:
- ķirurģiska izgriešana;
- Moha mikrogrāfiskā ķirurģija vai cita mikrogrāfiski kontrolēta ķirurģija noteiktās situācijās;
- kiretāža ar elektrokoagulāciju atsevišķos gadījumos;
- krioterapija noteiktiem virspusējiem bojājumiem;
- fotodinamiskā terapija noteiktām virspusējām bazaliomas formām;
- lokāla terapija ar ārsta nozīmētiem recepšu medikamentiem noteiktos gadījumos;
- staru terapija, ja operācija nav piemērota vai konkrētā situācijā vajadzīga cita pieeja;
- sistēmiska terapija progresējošos, lokāli izplatītos vai retos sarežģītos gadījumos.
Šajā rakstā netiek norādīti konkrēti recepšu medikamentu nosaukumi. Terapijas izvēli nosaka ārsts pēc diagnozes, histoloģijas un pacienta individuālās situācijas izvērtēšanas.
Vai bazaliomu var izārstēt?
Jā, lielāko daļu agrīni atklātu bazaliomu var veiksmīgi ārstēt. Prognoze parasti ir ļoti laba, ja audzējs tiek diagnosticēts un pilnībā ārstēts savlaicīgi.
Tomēr ārstēšanas atlikšana var palielināt audu bojājuma risku un sarežģīt ārstēšanu. Īpaši tas attiecas uz bazaliomām sejas centrālajā daļā, uz deguna, ausīm, plakstiņiem, lūpām un vietās, kur audu rezerve ir maza.
Vai bazaliomas ārstēšanai vienmēr nepieciešama operācija?
Nē, ne vienmēr. Operācija ir ļoti bieža un efektīva ārstēšanas metode, bet dažos gadījumos, īpaši virspusējām un zema riska bazaliomām, ārsts var ieteikt citu pieeju. Tomēr aizdomīga veidojuma pašārstēšana nav pieļaujama, jo nepareiza ārstēšana var aizkavēt diagnozi, neizārstēt audzēju pilnībā vai traucēt turpmāku histoloģisku izvērtēšanu.
Ja bazalioma ir augsta riska, atrodas sarežģītā vietā, ir recidivējusi vai tai ir agresīvāks histoloģiskais apakštips, priekšroka biežāk tiek dota metodēm, kas ļauj maksimāli droši kontrolēt audzēja robežas.
Kā notiek bazaliomas izgriešana?
Bazaliomas izgriešana nozīmē, ka ārsts ķirurģiski noņem audzēju kopā ar noteiktu veselo audu drošības robežu. Pēc tam audi tiek nosūtīti histoloģiskai izmeklēšanai, lai apstiprinātu diagnozi un izvērtētu, vai audzējs izņemts pilnībā.
Procedūras apjoms ir atkarīgs no audzēja izmēra un lokalizācijas. Nelielām bazaliomām izgriešana var būt salīdzinoši vienkārša. Sejas, deguna, plakstiņu, auss vai lūpas rajonā plānošana var būt sarežģītāka, jo svarīgi saglabāt gan funkciju, gan estētiku.
Kad nepieciešama Moha ķirurģija?
Moha mikrogrāfiskā ķirurģija ir īpaša ķirurģiska metode, kuras laikā audzējs tiek noņemts pakāpeniski un audu robežas tiek pārbaudītas mikroskopā ārstēšanas laikā. Šī metode ļauj pēc iespējas precīzāk izņemt audzēju un vienlaikus saglabāt pēc iespējas vairāk veselo audu.
Moha ķirurģija vai cita mikrogrāfiski kontrolēta ķirurģija var būt īpaši nozīmīga:
- bazaliomām uz sejas, deguna, plakstiņa, auss vai lūpas;
- recidivējošām bazaliomām;
- augsta riska bazaliomām;
- audzējiem ar neskaidrām robežām;
- audzējiem vietās, kur svarīgi saglabāt maksimāli daudz veselo audu.
Metodes pieejamība un piemērotība jāizvērtē ārstam, tomēr pašlaik Latvijā šāda metode nav pieejama.
Vai bazaliomu var ārstēt ar krēmu?
Dažas virspusējas bazaliomas noteiktās situācijās var ārstēt ar ārsta nozīmētu lokālu recepšu terapiju. Tomēr tas nav piemērots visām bazaliomām. Dziļākas, mezglainas, agresīvākas vai augsta riska bazaliomas parasti nav ārstējamas tikai ar krēmu.
Svarīgi neizmantot pašārstēšanos ar internetā atrastiem vai bez ārsta ieteikuma iegādātiem līdzekļiem. Nepareiza ārstēšana var radīt iespaidu, ka bojājums uzlabojas, bet audzēja šūnas var saglabāties dziļāk ādā.
Vai bazaliomu var ārstēt ar lāzeru?
Lāzers nav bazaliomas ārstēšanas metode. Dažos dermatoloģijas procesos lāzers var tikt izmantots noteiktām ādas problēmām, bet bazaliomas gadījumā būtiska ir pilnīga audzēja kontrole un, ja nepieciešams, histoloģiska izmeklēšana. Tāpēc bazaliomu nedrīkst vienkārši “noņemt ar lāzeru” bez skaidras diagnozes un ārstēšanas plāna.
Ja veidojums ir aizdomīgs, vispirms jānoskaidro diagnoze. Tikai ārsts var noteikt, kāda metode konkrētajā gadījumā ir droša.
Vai bazaliomu var ārstēt ar krioterapiju?
Krioterapija nozīmē audu sasaldēšanu ar ļoti zemu temperatūru. Tā var būt piemērota atsevišķām virspusējām vai zema riska ādas izmaiņām, taču ne visām bazaliomām. Krioterapijas trūkums ir tas, ka ne vienmēr iespējams histoloģiski pārbaudīt visas audzēja robežas, ja audzējs netiek ķirurģiski izņemts.
Tāpēc krioterapijas piemērotību nosaka ārsts, ņemot vērā audzēja tipu, vietu un risku.
Vai bazaliomu var ārstēt ar fotodinamisko terapiju?
Fotodinamiskā terapija ir metode, kurā izmanto īpašu vielu un gaismu, lai bojātu patoloģiskās šūnas. Tā var būt piemērota noteiktām virspusējām bazaliomas formām un pirmsvēža bojājumiem, bet nav piemērota visiem audzējiem. Dziļākām, agresīvām vai augsta riska bazaliomām parasti nepieciešamas citas ārstēšanas metodes.
Kad bazaliomas ārstēšanā izmanto staru terapiju?
Staru terapiju var apsvērt tad, ja ķirurģiska ārstēšana nav piemērota, ja audzējs atrodas sarežģītā vietā, ja pacienta veselības stāvoklis neļauj veikt operāciju vai ja konkrētajā situācijā ārstu konsilijs uzskata to par piemērotu. Staru terapijas izvēle ir individuāla un atkarīga no audzēja un pacienta faktoriem.
Vai pēc bazaliomas noņemšanas paliek rēta?
Pēc ķirurģiskas izgriešanas rēta parasti paliek. Rētas izskats ir atkarīgs no audzēja lieluma, lokalizācijas, izgriešanas apjoma, ādas dzīšanas īpatnībām un pēcoperācijas kopšanas. Sejas rajonā ārsts plāno griezienu un slēgšanu tā, lai pēc iespējas saglabātu funkciju un estētiku.
Jāatceras, ka galvenais ārstēšanas mērķis ir pilnīga audzēja izņemšana. Estētiskais rezultāts ir ļoti svarīgs, bet tas nedrīkst būt svarīgāks par audzēja drošu ārstēšanu.
Cik ilgi dzīst āda pēc bazaliomas noņemšanas?
Dzīšanas laiks ir atkarīgs no procedūras apjoma, vietas, pacienta vecuma, veselības stāvokļa, medikamentiem, smēķēšanas, asinsrites un brūces kopšanas. Mazākas brūces parasti dzīst ātrāk, bet lielākas vai sarežģītākas operācijas, īpaši sejā vai vietās ar lielāku kustību, var prasīt ilgāku dzīšanas laiku.
Precīzus norādījumus par brūces kopšanu, šuvju izņemšanu, fizisko slodzi un kontroles vizīti sniedz ārstējošais ārsts.
Vai bazaliomu var ārstēt mājās?
Nē. Bazaliomu nedrīkst ārstēt mājās ar pašgatavotiem līdzekļiem, skābēm, “dedzināšanu”, mehānisku griešanu, kompresēm vai internetā ieteiktiem preparātiem. Šāda rīcība var izraisīt infekciju, rētas, audu bojājumu un, galvenais, aizkavēt īsto diagnozi un ārstēšanu.
Ja veidojums ir bazalioma, tas jāārstē medicīniski pamatotā veidā.
Ko nedrīkst darīt, ja veidojums varētu būt bazalioma?
Ja uz ādas ir nedzīstoša čūliņa, atkārtota krevele, perlamutra mezgliņš, rētai līdzīgs laukums vai veidojums, kas asiņo, to nevajadzētu ārstēt pašam. Nepareiza rīcība var aizkavēt diagnozi un padarīt ārstēšanu sarežģītāku.
Aizdomīgu veidojumu nedrīkst:
- dedzināt ar skābēm vai tautas līdzekļiem;
- griezt vai traumēt pašrocīgi;
- ilgstoši ārstēt kā ekzēmu, ja nav uzlabojuma;
- noņemt ar lāzeru bez skaidras diagnozes;
- mēģināt “izžāvēt” ar pašizvēlētiem līdzekļiem;
- paļauties tikai uz interneta attēliem;
- atlikt vizīti, ja veidojums atrodas uz deguna, auss, plakstiņa, lūpas vai galvas ādas.
Aizdomīgu veidojumu vispirms jāizvērtē dermatologam. Ja nepieciešams, ārsts veiks dermatoskopiju un ieteiks biopsiju vai izgriešanu ar histoloģisku izmeklēšanu.
Vai bazalioma ir bīstama?
Bazalioma parasti ir mazāk agresīva nekā melanoma un retāk izplatās uz citām ķermeņa daļām. Tomēr tā ir ļaundabīgs audzējs un var būt bīstama lokāli. Neārstēta bazalioma var augt plašāk un dziļāk, bojājot ādu, zemādas audus, skrimšļus vai kaulu.
Īpaši nopietna var būt bazalioma uz deguna, auss, plakstiņa vai lūpas, jo šajās vietās pat neliels audzējs var radīt lielāku funkcionālu un estētisku problēmu. Tāpēc frāze “bazalioma reti dod metastāzes” nenozīmē, ka to drīkst neārstēt.
Vai bazalioma dod metastāzes?
Bazalioma metastāzes dod ļoti reti. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc tās prognoze bieži ir laba. Tomēr ļoti reti izplatīšanās ir iespējama, īpaši ļoti lielu, ilgstoši neārstētu, agresīvu vai recidivējošu audzēju gadījumā.
Praktiski pacientam svarīgāk saprast, ka galvenais bazaliomas risks parasti ir lokāla audu invāzija — audzējs var ieaugt apkārtējos audos un tos bojāt.
Vai no bazaliomas var nomirt?
No bazaliomas cilvēki mirst ļoti reti, jo tā parasti reti izplatās organismā. Tomēr ļoti ielaisti, agresīvi vai sarežģīti gadījumi var būt nopietni, īpaši cilvēkiem ar novājinātu imunitāti vai ļoti novēlotu diagnozi. Savlaicīga diagnostika un ārstēšana ir galvenais veids, kā novērst sarežģījumus.
Kas notiek, ja bazaliomu neārstē?
Ja bazaliomu neārstē, tā parasti turpina augt. Dažiem cilvēkiem augšana ir lēna, bet citiem audzējs var kļūt plašāks, dziļāks, asiņot, čūlot vai bojāt apkārtējos audus.
Neārstēta bazalioma var:
- palielināties;
- atkārtoti asiņot;
- veidot čūlu;
- ieaugt dziļāk ādā;
- bojāt skrimsli vai kaulu;
- radīt lielāku rētu pēc ārstēšanas;
- biežāk atkārtoties, ja ārstēšana kļūst sarežģītāka;
- prasīt plašāku ķirurģisku iejaukšanos.
Tāpēc bazaliomu nevajadzētu atlikt tikai tāpēc, ka tā nesāp vai aug lēni.
Vai bazalioma var pāriet melanomā?
Bazalioma nepāriet melanomā, jo tie ir dažādi ādas vēža veidi, kas rodas no atšķirīgām šūnām. Tomēr cilvēkam, kuram ir bazalioma, var būt arī citi ādas vēža riski, tostarp plakanšūnu karcinoma vai melanoma, jo riska faktori daļēji pārklājas — īpaši UV starojuma ietekme un ādas tips.
Tāpēc, ja diagnosticēta bazalioma, jāpārbauda visa āda, ne tikai konkrētais veidojums.
Vai bazalioma var atgriezties pēc izgriešanas?
Jā, bazalioma var atgriezties jeb recidivēt. Recidīva risks ir atkarīgs no audzēja veida, izmēra, lokalizācijas, histoloģiskā apakštipa, izvēlētās ārstēšanas metodes un tā, vai audzējs izņemts pilnībā.
Lielāks recidīva risks var būt bazaliomām uz sejas centrālās daļas, deguna, auss, plakstiņiem, lūpām, kā arī recidivējošām, lielām vai agresīvākām bazaliomām. Tāpēc kontroles vizītes pēc ārstēšanas ir svarīgas.
Kāda ir bazaliomas prognoze?
Bazaliomas prognoze parasti ir laba, ja tā tiek atklāta un ārstēta savlaicīgi. Agrīni diagnosticētu bazaliomu bieži var pilnībā izārstēt ar lokālu ārstēšanu.
Prognozi ietekmē:
- audzēja izmērs;
- atrašanās vieta;
- histoloģiskais apakštips;
- vai bazalioma ir pirmreizēja vai recidivējusi;
- vai tā izņemta pilnībā;
- pacienta imūnsistēmas stāvoklis;
- kontroles un profilakses ievērošana pēc ārstēšanas.
Kā samazināt bazaliomas risku?
Bazaliomas risku nevar samazināt līdz nullei, bet to var mazināt, ierobežojot UV starojuma radītos ādas bojājumus un regulāri pārbaudot ādu.
Svarīgākie profilakses principi:
- izvairīties no ilgstošas uzturēšanās tiešā saulē;
- meklēt ēnu, īpaši dienas vidū un intensīva UV starojuma laikā;
- valkāt cepuri ar platām malām, saulesbrilles un ādu nosedzošu apģērbu;
- lietot plaša spektra saules aizsarglīdzekli ar atbilstošu SPF;
- uzklāt saules aizsarglīdzekli pietiekamā daudzumā un atjaunot pēc peldes, svīšanas vai noslaucīšanās;
- neizmantot solāriju;
- pasargāt bērnu ādu no saules apdegumiem;
- regulāri pārbaudīt ādu mājās;
- riska gadījumā veikt dermatologa profilaktiskas pārbaudes.
Vai SPF palīdz samazināt bazaliomas risku?
Saules aizsarglīdzekļi palīdz samazināt UV starojuma ietekmi uz ādu, ja tos lieto pareizi. Tomēr SPF nav vienīgais aizsardzības veids un nav atļauja ilgāk sauļoties. Efektīvākā pieeja ir kombinēta: ēna, apģērbs, cepure, saulesbrilles, saules aizsarglīdzeklis un izvairīšanās no solārija.
Cilvēkiem ar iepriekšēju bazaliomu vai augstu risku par piemērotāko SPF un lietošanas biežumu vēlams konsultēties ar dermatologu.
Vai pēc bazaliomas diagnozes drīkst sauļoties?
Pēc bazaliomas diagnozes ādas aizsardzība pret UV starojumu kļūst īpaši svarīga. Tas nenozīmē, ka cilvēks nedrīkst iet ārā, bet jāizvairās no apzinātas sauļošanās, solārija un saules apdegumiem.
Ikdienā ieteicams plānot uzturēšanos ārā tā, lai samazinātu intensīvu UV iedarbību, lietot aizsargapģērbu un saules aizsarglīdzekļus, kā arī regulāri pārbaudīt ādu.
Cik bieži jāpārbauda āda pēc bazaliomas?
Kontroles biežumu nosaka ārsts. Tas atkarīgs no bazaliomas veida, lokalizācijas, ārstēšanas metodes, recidīva riska un pacienta kopējā ādas vēža riska.
Dažiem pacientiem pietiek ar periodiskām dermatologa pārbaudēm, citiem nepieciešama ciešāka novērošana. Svarīgi ir pašam regulāri apskatīt ādu un nekavējoties vērsties pie ārsta, ja parādās jauns vai mainīgs veidojums.
Kā pašam pārbaudīt ādu pēc bazaliomas ārstēšanas?
Pēc bazaliomas ārstēšanas jāvēro gan ārstētā vieta, gan visa pārējā āda. Ādas pašpārbaudi vēlams veikt labā apgaismojumā, izmantojot spoguli.
Jāpārbauda:
- seja, deguns, lūpas, ausis un plakstiņi;
- galvas matainā daļa;
- kakls un pleci;
- krūtis, vēders un mugura;
- rokas, plaukstas un pirkstu starpas;
- kājas, pēdas un nagi;
- ārstētā vieta un rēta.
Pie ārsta jāvēršas, ja rētas rajonā parādās jauns mezgliņš, čūliņa, asiņošana, krevele, sacietējums vai jauns plankums. Jāpārbauda arī jebkurš jauns veidojums citā vietā, kas aug, mainās vai nedzīst.
Kā atšķirt bazaliomu no kārpas, papilomas vai dzimumzīmes?
Pacientam pašam droši atšķirt bazaliomu no kārpas, papilomas, dzimumzīmes vai cita ādas veidojuma bieži nav iespējams. Kārpas parasti ir raupjas un saistītas ar vīrusu infekciju, papilomas bieži ir mīksti veidojumi uz kājiņas, bet dzimumzīmes parasti ir pigmentētas. Tomēr praksē robežas nav tik vienkāršas.
Bazalioma var atgādināt pumpu, rētu, čūlu, dzimumzīmi vai labdabīgu ādas veidojumu. Tāpēc svarīgākais nav mēģināt pašam noteikt diagnozi, bet pamanīt brīdinājuma pazīmes: veidojums nepāriet, asiņo, aug, čūlo, veido kreveli vai izskatās citādi nekā iepriekš.
Saistīto tēmu skatīt rakstā Ādas veidojumu pārbaude.
Kas šobrīd medicīnā ir labi pierādīts?
Medicīniski labi pamatots ir tas, ka ultravioletais starojums no saules un solārijiem ir būtisks bazaliomas riska faktors. Labi pierādīta ir arī agrīnas diagnostikas nozīme — jo agrāk bazalioma tiek atklāta, jo biežāk to iespējams ārstēt ar mazāku audu zudumu un labāku kosmētisko rezultātu.
Pierādījumos balstīta pieeja ietver dermatologa apskati, dermatoskopiju, histoloģisku apstiprinājumu, ja tas nepieciešams, un ārstēšanas metodes izvēli pēc audzēja riska. Augsta riska, recidivējošām vai sarežģītas lokalizācijas bazaliomām īpaši svarīga ir precīza audzēja robežu kontrole.
Par ko medicīnā vēl diskutē un pie kā strādā?
Bazaliomas ārstēšanā medicīna turpina meklēt līdzsvaru starp pilnīgu audzēja izārstēšanu, audu saglabāšanu, estētisko rezultātu un pacienta dzīves kvalitāti. Īpaši svarīgi tas ir sejas un galvas rajonā.
Attīstās digitālā dermatoskopija, ādas veidojumu fotografēšana un ilgtermiņa novērošana. Mākslīgā intelekta risinājumi var palīdzēt atlasīt aizdomīgus veidojumus, tomēr tie neaizstāj dermatologa klīnisko izvērtējumu un histoloģiju.
Progresējošas vai lokāli izplatītas bazaliomas gadījumā attīstās mērķterapijas tipa ārstēšana, kas iedarbojas uz audzēja šūnu augšanas signālceļiem. Tā nav vajadzīga lielākajai daļai pacientu ar agrīnu bazaliomu, bet var būt nozīmīga sarežģītos gadījumos, kad ķirurģiska ārstēšana nav iespējama vai nav pietiekama.
Atsauces un autoritatīvi avoti
- Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC): Necepies! Izvēlies dzīvot!
- Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC): droša sauļošanās
- Amerikas Dermatoloģijas akadēmijas asociācija (AAD): bazaliomas pārskats, simptomi un ārstēšana
- Amerikas Dermatoloģijas akadēmijas asociācija (AAD): bazaliomas klīniskās vadlīnijas
- Amerikas Dermatoloģijas akadēmijas asociācija (AAD): bazaliomas iespējamais izskats un attēli
- Amerikas Dermatoloģijas akadēmijas asociācija (AAD): kontrole un dzīve pēc bazaliomas ārstēšanas
- DermNet: bazalioma jeb bazālo šūnu karcinoma
- DermNet: bazaliomas klīniskās formas, riska pazīmes un ārstēšanas pieejas
- Nacionālais veselības dienests (NHS): nemelanomas ādas vēža simptomi
- Nacionālais veselības dienests (NHS): nemelanomas ādas vēža diagnostika un turpmākie izmeklējumi
- Nacionālais veselības dienests (NHS): nemelanomas ādas vēža ārstēšana
- Amerikas Vēža biedrība: bazālo šūnu un plakanšūnu ādas vēža skaidrojums
- Amerikas Vēža biedrība: bazaliomas un plakanšūnu karcinomas pazīmes un simptomi
- Amerikas Vēža biedrība: bazālo šūnu un plakanšūnu ādas vēža cēloņi un riska faktori
- Amerikas Vēža biedrība: bazaliomas ārstēšanas iespējas
- Amerikas Vēža biedrība: lokālas un neķirurģiskas ārstēšanas metodes bazālo šūnu un plakanšūnu ādas vēža gadījumā
- Ādas vēža fonds: bazaliomas pārskats
- Ādas vēža fonds: bazaliomas brīdinājuma pazīmes un attēli
- Ādas vēža fonds: bazaliomas ārstēšanas iespējas
- Britu Dermatologu asociācija: bazalioma — informācija pacientiem
- Nacionālais visaptverošais vēža tīkls (NCCN) / PubMed: bazaliomas klīniskās prakses vadlīnijas onkoloģijā
Atruna
Šajā rakstā sniegtā informācija ir paredzēta informatīviem un izglītojošiem nolūkiem un neaizstāj ārsta konsultāciju, diagnostiku vai ārstēšanu. Ādas veidojumu pašnovērtēšana var būt kļūdaina, jo bazalioma var līdzināties labdabīgiem ādas veidojumiem, rētai, čūliņai, kārpai, dzimumzīmei vai citam ādas vēža veidam. Ja pamanāt jaunu, mainīgu, asiņojošu, sāpīgu, niezošu, nedzīstošu vai citādi aizdomīgu ādas veidojumu, vērsieties pie dermatologa, dermatoonkologa vai cita atbilstoša speciālista. Nemēģiniet aizdomīgus veidojumus ārstēt, dedzināt, griezt vai noņemt pašrocīgi. Ja veidojums strauji palielinās, izteikti asiņo, kļūst sāpīgs, čūlo, parādās infekcijas pazīmes vai palielināti limfmezgli, nepieciešama neatliekama medicīniska izvērtēšana.
