Ādas sēnīte

Ādas sēnīte ir bieži sastopama sēnīšu izraisīta ādas infekcija, kas var skart pēdas, pirkstu starpas, cirkšņus, ķermeni, seju, galvas ādu un nagus. Tā var izpausties kā nieze, apsārtums, lobīšanās, plaisas, dedzināšana, gredzenveida plankumi vai ādas krāsas izmaiņas.

Lai gan ādas sēnīte parasti nav dzīvībai bīstama, tā var būt ļoti nepatīkama, lipīga un mēdz atkārtoties. Neārstēta infekcija var izplatīties uz citām ķermeņa vietām, ģimenes locekļiem vai, piemēram, no pēdām uz nagiem.

Svarīgi: ne katrs sarkans, niezošs vai lobošs plankums ir sēnīte. Līdzīgi var izskatīties ekzēma, psoriāze, alerģisks kontaktdermatīts, seborejiskais dermatīts, rozācija, eritrazma vai bakteriāla infekcija. Tāpēc neskaidros, plašos, atkārtotos vai ilgstošos gadījumos ir svarīga dermatologa konsultācija.

Īsumā: svarīgākais par ādas sēnīti

• Ādas sēnīte ir ārstējama, taču tā var izplatīties un atkārtoties.
• Biežākie simptomi ir nieze, apsārtums, lobīšanās, plaisas un gredzenveida plankumi.
• Daudzi ādas sēnītes veidi ir lipīgi un izplatās ar ādas kontaktu, dvieļiem, apaviem, grīdām, sporta inventāru vai no dzīvniekiem.
• Sēnītes labāk vairojas siltā, mitrā vidē: slēgtos apavos, ādas krokās, baseinos, dušās un ģērbtuvēs.
• Ādas sēnīte uz kājām, cirkšņos, galvas ādā, nagos un uz ķermeņa var prasīt atšķirīgu ārstēšanu.
• Pretsēnīšu krēms vai ziede palīdz tikai tad, ja diagnoze ir pareiza un ārstēšana tiek lietota pietiekami ilgi.
• Kortikosteroīdu jeb “hormonālu” krēmu lietošana bez diagnozes var maskēt un pasliktināt sēnīšu infekciju.
• Galvas ādas sēnīte un nagu sēnīte bieži prasa ārsta nozīmētu ārstēšanu, ne tikai aptiekā nopērkamu krēmu.
• Bērniem, cilvēkiem ar cukura diabētu un pacientiem ar novājinātu imunitāti jābūt īpaši piesardzīgiem.
• Profilakse ir tikpat svarīga kā ārstēšana, jo sēnīte var atgriezties no apaviem, dvieļiem, virsmām vai neārstēta infekcijas avota.

Kas ir ādas sēnīte?

Ādas sēnīte jeb ādas sēnīšu infekcija ir infekcija, ko izraisa mikroskopiskas sēnītes. Medicīnā bieži lieto terminus dermatofitoze, ādas mikoze vai tinea, ja infekciju izraisa dermatofīti.

Dermatofīti ir sēnītes, kas bojā keratīnu saturošus audus: ādas virsējo slāni, matus un nagus. Tāpēc dermatofītu infekcijas var skart pēdas, cirkšņus, ķermeni, galvas ādu un nagus.

Ikdienā ar vārdiem “ādas sēnīte” cilvēki mēdz apzīmēt vairākus stāvokļus:

Ādas sēnītes veidi

Ādas sēnītes simptomi

Ādas sēnītes simptomi var atšķirties pēc infekcijas veida, vietas un cilvēka ādas īpatnībām.

Biežākās pazīmes:

• nieze;
• apsārtums;
• ādas lobīšanās;
• zvīņaini plankumi;
• plaisas ādā;
• dedzināšana vai sūrstēšana;
• mitra, izmirkusi āda starp kāju pirkstiem;
• gredzenveida izsitumi ar izteiktāku malu;
• gaišāki, tumšāki vai brūngani plankumi uz ķermeņa;
• pūslīši vai erozijas pēdu sēnītes gadījumā;
• matu lūšana vai matu izkrišanas laukumi galvas ādas sēnītes gadījumā;
• nagu sabiezēšana, drupšana un krāsas maiņa nagu sēnītes gadījumā.

Dažreiz ādas sēnīte niez ļoti izteikti, bet citreiz simptomi ir viegli. Daudzkrāsainās ēdes gadījumā cilvēks var pamanīt galvenokārt baltus vai brūnganus plankumus, nevis stipru niezi.

Kā izskatās ādas sēnīte dažādās ķermeņa vietās?

Ilustratīva vizualizācija: augšā pa kreisi attēlota lobīšanās un plaisas starp kāju pirkstiem, augšā pa labi — gredzenveida, zvīņains plankums uz ķermeņa, bet apakšā — gaišāki plankumi uz muguras, kas raksturīgi daudzkrāsainajai ēdei. Attēls ilustrē iespējamas izpausmes, nevis apstiprina diagnozi.

Ādas sēnīte uz kājām

Ādas sēnīte uz kājām bieži sākas starp pirkstiem, īpaši starp ceturto un piekto pirkstu. Āda var kļūt balta, mitra, saplaisājusi, loboša un niezoša. Var būt arī dedzināšana, nepatīkama smaka vai mazi pūslīši.

Kāju sēnīte biežāk rodas cilvēkiem, kuri daudz svīst, valkā slēgtus apavus, sporto, apmeklē baseinus vai publiskās dušas bez čībām. Ja pēdu sēnīti neārstē, tā var izplatīties uz nagiem vai citām ķermeņa vietām.

Sēnīte starp kāju pirkstiem

Sēnīte starp kāju pirkstiem ir viena no tipiskākajām pēdu sēnītes formām. Šajā zonā āda viegli kļūst mitra un slikti vēdinās, tāpēc sēnītei rodas labvēlīgi apstākļi.

Ārstēšanā svarīgi ne tikai uzklāt pretsēnīšu līdzekli, bet arī:

• rūpīgi nosusināt pirkstu starpas;
• mainīt zeķes katru dienu vai biežāk, ja tās samirkst;
• žāvēt un mainīt apavus;
• nevalkāt ciešus, neelpojošus apavus ilgstoši;
• publiskās dušās lietot čības.

Ādas sēnīte cirkšņos

Ādas sēnīte cirkšņos jeb cirksņa sēnīte parasti izpaužas kā sarkani, niezoši, norobežoti plankumi cirkšņu apvidū, augšstilbu iekšpusē vai sēžas rajonā. Plankumiem var būt pacelta, zvīņaina mala, un simptomi bieži pastiprinās svīšanas, berzes vai cieša apģērba dēļ.

Svarīgi zināt, ka cirkšņu sēnīte nereti ir saistīta ar pēdu sēnīti. Sēnītes var tikt pārnestas no pēdām uz cirkšņiem ar rokām, dvieli vai apģērbu. Tāpēc, ārstējot cirkšņu sēnīti, jāizvērtē arī pēdu un nagu stāvoklis.

Ādas sēnīte uz sejas

Ādas sēnīte uz sejas var izskatīties kā sarkans, lobošs, apaļš vai neregulārs plankums. Tā var līdzināties rozācijai, seborejiskam dermatītam, ekzēmai vai alerģiskai reakcijai.

Sejas āda ir jutīga, tāpēc šajā zonā nevajadzētu ilgstoši ārstēties pašam. Īpaši nevajadzētu lietot kortikosteroīdu krēmus bez diagnozes, jo tie var mainīt sēnītes izskatu, uz laiku mazināt apsārtumu, bet ļaut infekcijai izplatīties.

Ādas sēnīte uz muguras

Ādas sēnīte uz muguras bieži tiek saistīta ar daudzkrāsaino ēdi jeb pityriasis versicolor. Tā izpaužas kā gaišāki, rozā, brūngani vai plankumaini ādas laukumi ar smalku lobīšanos. Nieze var būt neliela vai nebūt vispār.

Pēc ārstēšanas plankumu krāsa var saglabāties vēl vairākas nedēļas vai mēnešus. Tas ne vienmēr nozīmē, ka infekcija joprojām ir aktīva. Aktīvāk par infekciju liecina smalka lobīšanās, jauni plankumi vai izplatīšanās.

Galvas ādas sēnīte

Galvas ādas sēnīte biežāk sastopama bērniem. Tā var izraisīt:

• zvīņošanos;
• matu lūšanu;
• apaļus matu izkrišanas laukumus;
• niezi;
• apsārtumu;
• sāpīgu iekaisumu vai pietūkumu.

Galvas ādas sēnīte bērnam parasti nav ārstējama tikai ar krēmu vai šampūnu. Bieži nepieciešama ārsta nozīmēta iekšķīga ārstēšana. Jāizvērtē arī bērna ģimenes locekļi, cieši kontakti un mājdzīvnieki.

Ādas sēnīte bērnam

Ādas sēnīte bērnam var rasties pēc kontakta ar citu bērnu, mājdzīvnieku, inficētiem priekšmetiem vai sporta nodarbībās. Bērniem īpaši svarīgi nepalaist garām galvas ādas sēnīti, jo tā var izraisīt matu lūšanu un infekcijas izplatīšanos kolektīvā.

Pie dermatologa jāvēršas, ja bērnam ir matu izkrišana, plaši plankumi, sāpīgs iekaisums, strutas, drudzis vai izsitumi strauji izplatās.

Nagu sēnīte un ādas sēnīte nagu tuvumā

Nagu sēnīte var izraisīt naga sabiezēšanu, dzeltenīgu, baltu vai brūnganu krāsu, drupšanu, trauslumu un naga atdalīšanos no naga gultnes. Tomēr līdzīgas nagu izmaiņas var radīt arī traumas, psoriāze, ekzēma vai citas nagu slimības.

Tāpēc pirms ilgstošas nagu sēnītes ārstēšanas vēlams apstiprināt diagnozi ar analīzēm. Nagu sēnītes ārstēšana parasti ir ilgāka nekā ādas sēnītes ārstēšana.

No kā rodas ādas sēnīte?

Ādas sēnīte rodas, kad sēnītes nonāk uz ādas un sāk vairoties labvēlīgos apstākļos. To veicina siltums, mitrums, svīšana, berze un ādas aizsargbarjeras bojājumi.

Biežākie inficēšanās ceļi un riska faktori:

• saskare ar inficētu cilvēku;
• saskare ar inficētu dzīvnieku;
• kopīgi dvieļi, zeķes, apavi, ķemmes, cepures vai sporta inventārs;
• staigāšana basām kājām publiskās dušās, baseinos un ģērbtuvēs;
• slēgti, cieši vai neelpojoši apavi;
• pastiprināta svīšana;
• ādas mikrotraumas;
• ciešs vai sintētisks apģērbs;
• liekais svars un ādas kroku berze;
• cukura diabēts;
• novājināta imunitāte;
• imūnsupresējošu medikamentu lietošana;
• nepietiekama ādas nosusināšana pēc mazgāšanās.

Infekcijas pazīmes var parādīties pēc dažām dienām, vairākām nedēļām vai pat vēlāk. Inkubācijas periods atkarīgs no sēnītes veida, cilvēka imunitātes, ādas stāvokļa un infekcijas daudzuma.

Vai ādas sēnīte ir lipīga?

Jā, daudzi ādas sēnītes veidi ir lipīgi. Infekcija var izplatīties:

• tieša ādas kontakta ceļā;
• no pēdām uz cirkšņiem vai citām ķermeņa vietām;
• ar dvieļiem, apaviem, zeķēm, gultasveļu vai apģērbu;
• ar ķemmēm, cepurēm vai matu aksesuāriem;
• no publiskām mitrām virsmām;
• no dzīvniekiem uz cilvēku.

Sēnīšu sporas vidē var saglabāties ilgstoši, īpaši matos, ādas zvīņās, tekstilizstrādājumos un mitrās virsmās. Tāpēc infekcija var atkārtoties, ja tiek ārstēta tikai āda, bet netiek risināts infekcijas avots: apavi, dvieļi, mājdzīvnieks vai cita neārstēta ķermeņa zona.

Kā diagnosticē ādas sēnīti?

Dažreiz dermatologs var noteikt diagnozi pēc ādas izskata un simptomiem. Tomēr daudzos gadījumos nepieciešami izmeklējumi, jo ādas sēnīte var līdzināties citām ādas slimībām.

Diagnostikā var izmantot:

• dermatologa apskati;
• dermatoskopiju;
• ādas nokasījumu mikroskopijai;
• sēnīšu uzsējumu;
• nagu materiāla izmeklēšanu;
• matu vai galvas ādas materiāla izmeklēšanu;
• Wood lampas izmeklējumu noteiktos gadījumos;
• bakterioloģisku izmeklējumu, ja ir aizdomas par sekundāru bakteriālu infekciju.

Ādas nokasījumu parasti ņem no aktīvās, lobošās plankuma malas. Ja pirms analīzes jau lietoti pretsēnīšu līdzekļi vai kortikosteroīdu krēmi, rezultātu interpretācija var būt sarežģītāka.

Ilustratīva vizualizācija: dermatologs ar dermatoskopu apskata ādas plankumu. Vajadzības gadījumā diagnozes apstiprināšanai paņem ādas nokasījumu mikroskopijai vai sēnīšu uzsējumam.

Kāpēc nevajadzētu ārstēties “uz dullo”?

Pašārstēšanās ir bieža, jo pretsēnīšu krēmi aptiekās ir viegli pieejami. Tomēr problēma ir tā, ka līdzīgi simptomi var būt daudzām ādas slimībām.

Nepareiza ārstēšana var:

• paildzināt infekciju;
• ļaut sēnītei izplatīties;
• maskēt simptomus;
• veicināt atkārtošanos;
• aizkavēt īstās diagnozes noteikšanu;
• pasliktināt stāvokli, ja lietots kortikosteroīdu krēms bez pretsēnīšu terapijas.

Īpaši uzmanīgiem jābūt ar kombinētiem krēmiem, kuros ir kortikosteroīds. Tie var ātri mazināt apsārtumu un niezi, bet, ja iemesls ir sēnīte, infekcija var kļūt plašāka un netipiskāka.

Ādas sēnītes ārstēšana

Ādas sēnītes ārstēšana ir atkarīga no infekcijas vietas, plašuma, veida, pacienta vecuma un veselības stāvokļa.

Vieglas, ierobežotas ādas formas bieži ārstē ar lokāliem pretsēnīšu līdzekļiem. Plašas, atkārtotas, galvas ādas vai nagu infekcijas gadījumā var būt vajadzīga ārsta nozīmēta sistēmiska ārstēšana.

Svarīgi: ārstēšana jāturpina tik ilgi, cik norādīts zāļu instrukcijā vai ārsta rekomendācijā. Ja ārstēšanu pārtrauc uzreiz pēc niezes mazināšanās, infekcija var atgriezties.

Pretsēnīšu krēmi un ziedes

Ādas sēnītes krēms vai ādas sēnītes ziede parasti tiek lietota lokālu infekciju gadījumā. Šie līdzekļi var saturēt dažādas pretsēnīšu vielas, piemēram, azolu grupas vielas vai terbinafīnu.

Lietošanas principi:

• līdzekli uzklāj uz tīras, sausas ādas;
• apstrādā arī nelielu ādas zonu ap plankumu;
• ievēro lietošanas biežumu un kursa ilgumu;
• nepārtrauc ārstēšanu pārāk agri;
• pēc uzklāšanas nomazgā rokas, lai infekciju nepārnestu uz citām vietām;
• ja nav uzlabojuma vai stāvoklis pasliktinās, jāvēršas pie ārsta.

Pretsēnīšu krēms nepalīdzēs, ja izsitumu cēlonis nav sēnīte. Tas var nebūt pietiekams arī galvas ādas, nagu, plašas vai dziļākas infekcijas gadījumā.

Pretsēnīšu aerosoli, šķīdumi un pūderi

Aerosoli, šķīdumi un pūderi var būt noderīgi pēdu sēnītes gadījumā, īpaši, ja ir pastiprināta svīšana vai grūti piekļūt pirkstu starpām.

Pūderi var palīdzēt uzturēt ādu sausāku, bet tie neaizstāj ārstēšanu, ja infekcija ir aktīva. Vienlaikus svarīgi žāvēt apavus, mainīt zeķes un izvairīties no ilgstoša mitruma.

Pretsēnīšu tabletes

Pretsēnīšu tabletes var būt nepieciešamas, ja:

• ir galvas ādas sēnīte;
• ir nagu sēnīte;
• infekcija ir plaša;
• lokāla terapija nepalīdz;
• sēnīte bieži atkārtojas;
• infekcija skar matainas zonas;
• pacientam ir novājināta imunitāte.

Šīs zāles jālieto tikai ārsta uzraudzībā. Ārstam jāizvērtē kontrindikācijas, iespējamā mijiedarbība ar citām zālēm un aknu veselība.

Ārstēšana bērniem

Bērniem ārstēšana jāizvēlas uzmanīgi. Lokāli līdzekļi var būt piemēroti dažām ierobežotām ādas infekcijām, bet galvas ādas sēnīte bērnam parasti prasa ārsta nozīmētu iekšķīgu terapiju.

Svarīgi izvērtēt arī infekcijas avotu: ģimenes locekļus, citus bērnus, sporta nodarbības, mājdzīvniekus, ķemmes, cepures un gultasveļu.

Ārstēšana grūtniecības un zīdīšanas laikā

Grūtniecības un zīdīšanas laikā ādas sēnītes ārstēšana jāizvēlas kopā ar ārstu. Ne visi līdzekļi ir piemēroti šajā periodā, un pretsēnīšu tabletes bez ārsta norādījuma lietot nedrīkst.

Kad jāvēršas pie dermatologa?

Pie dermatologa jāvēršas, ja:

• izsitumi strauji izplatās;
• ir stipras sāpes, pietūkums, strutas vai drudzis;
• skarta seja, galvas āda, nagi vai dzimumorgānu apvidus;
• slimo bērns;
• ir cukura diabēts;
• ir novājināta imunitāte;
• pacients lieto imūnsupresējošus medikamentus;
• simptomi nepāriet pēc lokālas ārstēšanas;
• sēnīte atkārtojas;
• nav skaidrs, vai tā tiešām ir sēnīte;
• iepriekš lietots kortikosteroīdu krēms un izsitumi kļuvuši netipiski;
• infekcija ir plaša, sāpīga vai neparasti noturīga;
• simptomi sākušies pēc ceļojuma vai kontakta ar cilvēku, kuram ir plaša vai neparasta sēnīšu infekcija.

Kā atšķirt ādas sēnīti no citām slimībām?

Ādas sēnītes profilakse

Profilakse ir svarīga gan pirmreizējas infekcijas novēršanai, gan atkārtošanās riska mazināšanai.

Ilustratīva vizualizācija: pēdu nosusināšana pēc mazgāšanās un ikdienas higiēnas piederumi. Rūpīga pirkstu starpu nosusināšana, tīras zeķes, sausi apavi un čības publiskās dušās palīdz mazināt pēdu sēnītes risku.

Ieteikumi:

• rūpīgi nosusināt ādu pēc mazgāšanās;
• īpaši nosusināt pirkstu starpas un ādas krokas;
• katru dienu mainīt zeķes un apakšveļu;
• izvēlēties elpojošus apavus;
• regulāri žāvēt apavus;
• nevalkāt vienus un tos pašus slēgtos apavus katru dienu, ja tie nepaspēj izžūt;
• publiskās dušās, baseinos un ģērbtuvēs valkāt čības;
• nelietot kopīgus dvieļus, apavus, zeķes, ķemmes vai nagu šķēres;
• mazgāt rokas pēc saskares ar iespējami inficētu ādu vai dzīvnieku;
• ārstēt pēdu sēnīti, ja vienlaikus ir cirkšņu sēnīte;
• pārbaudīt mājdzīvnieku pie veterinārārsta, ja tam ir ādas bojājumi vai apmatojuma izkrišana;
• pabeigt ārstēšanas kursu līdz galam.

Ko nedrīkst darīt ar ādas sēnīti?

• Nelietot kortikosteroīdu krēmus bez diagnozes.
• Nekasīt un netraumēt ādu.
• Nelietot kopīgus dvieļus, apavus vai zeķes.
• Nepārtraukt ārstēšanu pārāk agri.
• Neslēpt izplatītus izsitumus ar kosmētiku.
• Neārstēt bērna galvas ādas sēnīti tikai ar šampūnu.
• Nelietot pretsēnīšu tabletes bez ārsta norādījuma.
• Nelietot agresīvus tautas līdzekļus, piemēram, etiķi, spirtu vai kairinošus šķīdumus uz iekaisušas ādas.
• Neignorēt sēnīti, ja ir diabēts vai novājināta imunitāte.

Biežākie mīti par ādas sēnīti

Mīts: ādas sēnīte rodas tikai netīrības dēļ

Ar sēnīti var inficēties arī cilvēki ar labu higiēnu. Risku palielina mitrums, svīšana, koplietošanas telpas un kontakts ar inficētu cilvēku, dzīvnieku vai virsmu.

Mīts: ādas sēnīte vienmēr pāriet pati

Dažreiz simptomi var mazināties, bet infekcija bieži saglabājas, izplatās vai atkārtojas.

Mīts: jebkurš niezošs plankums ir sēnīte

Niezi un lobīšanos var izraisīt arī ekzēma, psoriāze, alerģija, bakteriāla infekcija vai citas ādas slimības.

Mīts: pietiek lietot krēmu dažas dienas

Ārstēšana parasti jāturpina ilgāk nekā pazūd pirmie simptomi. Pārāk īss kurss palielina atkārtošanās risku.

Mīts: kortikosteroīdu krēms izārstē ādas sēnīti

Kortikosteroīdi var mazināt apsārtumu un niezi, bet tie neiznīcina sēnīti un var pasliktināt infekciju.

Mīts: nagu sēnīti var izārstēt tikpat ātri kā ādas sēnīti

Nagu sēnītes ārstēšana parasti ir ilgāka, jo nags aug lēni.

Mīts: bērna galvas ādas sēnīti var ārstēt tikai ar šampūnu

Galvas ādas sēnītei bieži nepieciešama iekšķīga ārstēšana ārsta uzraudzībā.

Mīts: pēc ārstēšanas sēnīte nekad neatkārtojas

Sēnīte var atkārtoties, ja saglabājas mitrums, svīšana, inficēti apavi vai atkārtots kontakts ar infekcijas avotu.

Kopsavilkums

Ādas sēnīte ir bieža, lipīga un ārstējama ādas infekcija. Tā var izpausties kā niezoši, sarkani, loboši plankumi, plaisas starp kāju pirkstiem, cirkšņu apsārtums, galvas ādas zvīņošanās vai nagu izmaiņas.

Pareiza diagnoze ir svarīga, jo ādas sēnīte var līdzināties ekzēmai, psoriāzei, alerģijai, eritrazmai vai bakteriālai infekcijai. Vieglas formas bieži ārstē ar lokāliem pretsēnīšu līdzekļiem, bet galvas ādas, nagu, plašas vai atkārtotas infekcijas gadījumā nepieciešama dermatologa konsultācija.

Lai sēnīte neatkārtotos, jādomā ne tikai par krēmu, bet arī par pēdu, apavu, dvieļu, apģērba, mājdzīvnieku un citu iespējamo infekcijas avotu kontroli.

Atsauces un autoritatīvi avoti

• ASV Slimību kontroles un profilakses centrs (CDC): pamatinformācija par dermatofītu izraisītu ādas sēnīti jeb cirpējēdi
• ASV Slimību kontroles un profilakses centrs (CDC): ādas sēnīšu infekciju ārstēšana
• ASV Slimību kontroles un profilakses centrs (CDC): ādas sēnīšu infekciju profilakse un jaunākā informācija par dermatofitozēm
• Amerikas Dermatoloģijas akadēmija: ādas sēnītes diagnostika un ārstēšana
• Amerikas Dermatoloģijas akadēmija: pašaprūpe ādas sēnītes gadījumā
• DermNet: dermatofitoze jeb tinea infekcijas
• DermNet: kāju sēnīte jeb tinea pedis
• DermNet: ķermeņa ādas sēnīte jeb tinea corporis
• DermNet: cirkšņu sēnīte jeb tinea cruris
• DermNet: laboratoriskie izmeklējumi sēnīšu infekciju diagnostikai
• DermNet: Candida izraisīta ādas kroku infekcija
• DermNet: daudzkrāsainā ēde jeb pityriasis versicolor

Satura autors

Dermatoloģe Dr. med. Dace Buile