Pēdu sēnīte jeb atlēta pēda

Atlēta pēda jeb pēdu sēnīte ir bieža, lipīga pēdu ādas sēnīšu infekcija. Medicīniski to sauc par tinea pedis. Tā visbiežāk skar ādu starp kāju pirkstiem, bet var parādīties arī uz pēdu zolēm, papēžiem un pēdu sānu malām.

Atlēta pēdu parasti izraisa dermatofīti - sēnītes, kas aug ādas virsējā slānī un izmanto keratīnu, kas atrodas ādā un nagos. Infekcijai īpaši patīk silta, mitra vide: sasvīdušas pēdas, cieši apavi, koplietošanas dušas, baseini un sporta zāļu ģērbtuves.

Vairumā gadījumu atlēta pēdu var ārstēt ar aptiekā pieejamiem pretsēnīšu līdzekļiem un pareizu pēdu kopšanu. Tomēr infekcija var atkārtoties, izplatīties uz nagiem vai citām ķermeņa zonām, un atsevišķiem pacientiem radīt komplikācijas.

Svarīgi: ja pēda vai kāja kļūst izteikti sarkana, karsta, pietūkusi, ļoti sāpīga, parādās strutas, drudzis, sarkanas līnijas uz ādas vai simptomi rodas cilvēkam ar cukura diabētu, pavājinātu imunitāti vai asinsrites traucējumiem, jāsazinās ar ārstu. Straujas infekcijas izplatīšanās vai smagu vispārēju simptomu gadījumā jāzvana 113 vai 112.

Īsā atbilde

Atlēta pēda ir pēdu ādas sēnīšu infekcija, kas parasti izraisa niezi, ādas lobīšanos, plaisas un baltu, mitru ādu starp kāju pirkstiem. Tā ir lipīga un bieži izplatās koplietošanas dušās, baseinos, ģērbtuvēs vai caur dvieļiem, zeķēm un apaviem. Ārstēšanā izmanto pretsēnīšu līdzekļus un pēdu sausuma uzturēšanu.

Kas ir atlēta pēda?

Atlēta pēda ir virspusēja ādas infekcija, ko izraisa sēnītes. Nosaukums var radīt iespaidu, ka tā skar tikai sportistus, taču tā nav taisnība. Atlēta pēda var rasties jebkuram cilvēkam, ja sēnītei ir piemēroti apstākļi.

Biežāk infekcija sākas starp ceturto un piekto kājas pirkstu, kur āda bieži ir mitrāka, ciešāk saspiesta un sliktāk vēdinās. No turienes tā var izplatīties uz citām pirkstu starpām, zoli, papēdi vai pēdas sānu malām.

Kas ir tinea pedis?

Tinea pedis ir medicīniskais nosaukums pēdu dermatofītu infekcijai. “Tinea” nozīmē dermatofītu izraisītu ādas sēnīšu infekciju, bet “pedis” attiecas uz pēdu.

Biežākie izraisītāji ir:

• Trichophyton rubrum;
• Trichophyton interdigitale;
• Epidermophyton floccosum.

Šie mikroorganismi spēj augt ādas virsējā slānī, īpaši tad, ja āda ir mitra, sasvīdusi, bojāta vai ilgstoši atrodas slēgtos apavos.

Kā izskatās atlēta pēda?

Atlēta pēda ne vienmēr izskatās vienādi. Dažiem cilvēkiem tā ir neliela nieze un lobīšanās starp pirkstiem, citiem - plaisas, pūslīši, sausa zvīņaina āda vai plašāks pēdas iekaisums.

Biežākās pazīmes:

• nieze starp kāju pirkstiem;
• dedzināšana, sūrstēšana vai durstīšanas sajūta;
• balta, mitra, “izsutusi” āda starp pirkstiem;
• ādas plaisas;
• ādas lobīšanās vai zvīņošanās;
• sausa, sabiezējusi āda uz zolēm vai pēdu malām;
• apsārtums, kas uz tumšākas ādas var izskatīties brūngans, violets vai pelēcīgs;
• sīki pūslīši vai tulznām līdzīgi izsitumi;
• nepatīkama pēdu smaka, īpaši ja pievienojas baktērijas.

3-5 pazīmes, kas var liecināt par pēdu sēnīti

Galvenie atlēta pēdas veidi

Kāpēc rodas atlēta pēda?

Atlēta pēda rodas, kad dermatofīti nonāk uz pēdas ādas un tiem ir piemēroti apstākļi augšanai. Sēnītei īpaši labvēlīga ir silta, mitra vide.

Biežākie riska faktori:

• pēdu svīšana;
• cieši, slikti elpojoši vai sintētiski apavi;
• mitras zeķes;
• reta zeķu maiņa;
• staigāšana basām kājām baseinos, dušās un ģērbtuvēs;
• ādas plaisas, nobrāzumi vai tulznas;
• nagu sēnīte;
• cukura diabēts;
• pavājināta imunitāte;
• asinsrites traucējumi;
• darbs vai sports apavos, kuros pēdas ilgstoši sakarst un svīst.

Atlēta pēda nenozīmē sliktu higiēnu. Tā var rasties arī cilvēkiem, kuri regulāri mazgājas, ja pēdas bieži paliek mitras vai tiek pakļautas infekcijas avotiem.

Kā var inficēties ar atlēta pēdu?

Atlēta pēda izplatās tiešā vai netiešā kontaktā. Sēnīšu daļiņas var atrasties uz ādas zvīņām, grīdām, dvieļiem, zeķēm, apaviem un mitrām virsmām.

Biežākie inficēšanās ceļi:

• staigāšana basām kājām koplietošanas dušās;
• baseina, pirts vai sporta zāles ģērbtuvju grīdas;
• kopīgi dvieļi, zeķes vai apavi;
• tiešs kontakts ar inficētu ādu;
• infekcijas pārnese no pēdu ādas uz nagiem;
• infekcijas pārnese no pēdām uz rokām, ja skarto ādu kasa vai aiztiek.

Vai atlēta pēda ir lipīga?

Jā, atlēta pēda ir lipīga. Tā var izplatīties uz citiem cilvēkiem un arī uz citām paša ķermeņa zonām. Piemēram, sēnīte no pēdām var nonākt uz rokām, cirkšņiem vai nagiem.

Lai mazinātu izplatīšanās risku:

• nelietojiet kopīgus dvieļus;
• nedalieties ar zeķēm un apaviem;
• koplietošanas dušās valkājiet čības;
• pēc pieskaršanās skartajai ādai nomazgājiet rokas;
• ārstējiet infekciju pietiekami ilgi.

Atlēta pēda un nagu sēnīte

Atlēta pēda un nagu sēnīte nav viens un tas pats, taču tās bieži ir saistītas. Atlēta pēda skar ādu, bet nagu sēnīte jeb onihomikoze skar nagus.

Par nagu sēnīti var liecināt:

• sabiezējuši nagi;
• dzeltenīga, brūngana vai balta nagu krāsa;
• trausli, drūpoši nagi;
• naga formas izmaiņas;
• nepatīkama smaka vai sabiezējumi zem naga.

Ja pēdu sēnīte bieži atkārtojas un vienlaikus ir nagu izmaiņas, jāapsver, vai nagi nav atkārtotas infekcijas avots. Šādā gadījumā var būt nepieciešama ārsta vai podologa konsultācija.

Atlēta pēda vai ekzēma: kā atšķirt?

Ne katra nieze, plaisa vai lobīšanās starp pirkstiem ir sēnīte. Līdzīgi var izskatīties ekzēma, kontaktdermatīts, psoriāze, eritrazma, kandidoze vai vienkārši ādas sausums.

Svarīgi: steroīdu krēmi var palīdzēt ekzēmas gadījumā, bet, ja patiesais cēlonis ir sēnīte, tie var maskēt infekciju un to pasliktināt. Neskaidros gadījumos labāk konsultēties ar ārstu.

Kad ar pēdu sēnīti jāvēršas pie ārsta?

Pie ārsta jāvēršas, ja:

• aptiekā pieejami pretsēnīšu līdzekļi nepalīdz;
• simptomi nepāriet 2-4 nedēļu laikā;
• infekcija bieži atkārtojas;
• ir stipras sāpes;
• parādās strutas, mitrošana, čūlas vai slikta smaka;
• pēda vai kāja ir karsta, sāpīga un pietūkusi;
• ir drudzis vai sarkanas līnijas uz ādas;
• ir cukura diabēts;
• ir pavājināta imunitāte;
• ir asinsrites traucējumi;
• infekcija izplatās uz nagiem, rokām, cirkšņiem vai citām zonām;
• pacients ir bērns, grūtniece vai cilvēks ar nozīmīgām blakusslimībām.

Iespējamās komplikācijas

Vairumā gadījumu atlēta pēda ir lokāla un labi ārstējama. Tomēr neārstēta vai atkārtota infekcija var radīt problēmas.

Iespējamās komplikācijas:

• infekcijas izplatīšanās uz nagiem;
• infekcijas izplatīšanās uz rokām vai cirkšņiem;
• dziļākas plaisas un sāpīga āda;
• sekundāra bakteriāla infekcija;
• celulīts - dziļāks ādas un zemādas audu iekaisums;
• ilgstoša, atkārtota vai hroniska infekcija.

Augstāks komplikāciju risks ir cilvēkiem ar cukura diabētu, pavājinātu imunitāti, sliktu asinsriti vai hroniskām pēdu brūcēm.

Kā diagnosticē atlēta pēdu?

Daudzos gadījumos ārsts atlēta pēdu var atpazīt pēc simptomiem un ādas izskata. Tomēr ne vienmēr vizuāla apskate ir pietiekama, jo pēdu sēnīte var līdzināties citām ādas slimībām.

Iespējamie izmeklējumi:

• ādas nokasījums no skartās vietas;
• mikroskopija;
• KOH tests, kurā meklē sēnīšu elementus;
• sēnīšu kultūra, lai precizētu izraisītāju;
• papildu izmeklēšana, ja jāizslēdz ekzēma, psoriāze, eritrazma, kandidoze vai bakteriāla infekcija.

Laboratoriska apstiprināšana īpaši noder, ja infekcija atkārtojas, ārstēšana nepalīdz, ir plašs bojājums vai pirms iekšķīgu pretsēnīšu līdzekļu izvērtēšanas.

Kā ārstē atlēta pēdu?

Vieglas un vidēji smagas atlēta pēdas gadījumā parasti izmanto lokālus pretsēnīšu līdzekļus - krēmus, gelus, aerosolus vai pulverus. Tos var iegādāties aptiekā, bet piemērotāko līdzekli palīdz izvēlēties farmaceits vai ārsts.

Biežāk lietotās grupas:

• allylamīnu grupas līdzekļi, piemēram, terbinafīns;
• azolu grupas līdzekļi, piemēram, klotrimazols, mikonazols vai citi līdzīgi preparāti;
• pretsēnīšu pulveri vai aerosoli, īpaši mitruma kontrolei un profilaksei.

Ārstēšanas pamatprincipi:

• lietot līdzekli tik ilgi, cik norādīts instrukcijā vai ārsta/farmaceita ieteikumā;
• nepārtraukt ārstēšanu uzreiz, kad nieze mazinās;
• vienlaikus uzturēt pēdas sausas;
• mainīt zeķes un vēdināt apavus;
• pārbaudīt, vai nav nagu sēnītes;
• atkārtotu vai plašu infekciju gadījumā vērsties pie ārsta.

Iekšķīgi lietojami pretsēnīšu līdzekļi var būt nepieciešami smagākos, plašos, atkārtotos vai ar nagu sēnīti saistītos gadījumos. Tos lieto tikai pēc ārsta izvērtējuma, jo jāņem vērā blakusslimības, zāļu mijiedarbība un iespējamās blaknes.

Ko var darīt mājas apstākļos?

Vieglas atlēta pēdas gadījumā var palīdzēt:

• katru dienu mazgāt pēdas un rūpīgi nosusināt starp pirkstiem;
• valkāt tīras, sausas zeķes;
• mainīt zeķes biežāk, ja pēdas svīst;
• izvēlēties elpojošus apavus;
• nevalkāt vienus un tos pašus apavus vairākas dienas pēc kārtas;
• ļaut apaviem pilnībā izžūt;
• koplietošanas dušās un ģērbtuvēs valkāt čības;
• lietot aptiekā pieejamu pretsēnīšu līdzekli pēc norādījumiem;
• izmantot pretsēnīšu pulveri vai apavu higiēnas līdzekļus, ja pēdas stipri svīst.

Ko nevajadzētu darīt atlēta pēdas gadījumā?

Nevajadzētu:

• kasīt skarto ādu;
• staigāt basām kājām koplietošanas dušās;
• dalīties ar dvieļiem, zeķēm vai apaviem;
• lietot tikai mitrinošu krēmu starp pirkstiem, ja āda tur ir balta un mitra;
• lietot recepšu zāles bez ārsta norādījuma;
• ilgstoši lietot steroīdu krēmus bez ārsta ieteikuma;
• pārtraukt pretsēnīšu ārstēšanu pārāk agri;
• ignorēt simptomus, ja ir cukura diabēts vai pavājināta imunitāte.

Kā novērst atlēta pēdas atkārtošanos?

Atkārtošanās ir bieža, jo sēnītes var saglabāties apavos, zeķēs, nagos vai mitrās koplietošanas telpās. Profilakse ir tikpat svarīga kā ārstēšana.

Atlēta pēda bērniem, pieaugušajiem un grūtniecības laikā

Bērniem atlēta pēda ir iespējama, bet biežāk tā sastopama pusaudžiem un pieaugušajiem. Ja bērnam ir pēdu nieze, plaisas vai lobīšanās, vēlams konsultēties ar ārstu, jo bērniem līdzīgi var izskatīties ekzēma vai citi ādas stāvokļi.

Grūtniecības laikā pirms pretsēnīšu līdzekļu lietošanas ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu. Ne visi līdzekļi ir piemēroti visām situācijām, un ārstēšana jāizvēlas individuāli.

Cilvēkiem ar cukura diabētu pēdu problēmas var būt nopietnākas, tāpēc aizdomu gadījumā par pēdu sēnīti ieteicams savlaicīgi vērsties pie ārsta.

Kā sagatavoties ārsta vizītei?

Pirms vizītes vēlams pierakstīt:

• kad simptomi sākās;
• vai tie ir vienā vai abās pēdās;
• vai ir nieze, sāpes, plaisas, pūslīši vai strutas;
• kādi līdzekļi jau lietoti;
• vai ir nagu izmaiņas;
• vai ir cukura diabēts, pavājināta imunitāte vai asinsrites traucējumi;
• vai simptomi atkārtojas;
• vai nesen apmeklēts baseins, sporta zāle, pirts vai koplietošanas dušas.

Pierādījumi, diskusijas un jaunākās pieejas

Labi pierādīts: atlēta pēdu izraisa dermatofīti; mitrums, siltums, cieši apavi un bojāta āda palielina risku; lokāli pretsēnīšu līdzekļi vairumā gadījumu ir efektīvi; pēdu sausuma uzturēšana samazina atkārtošanās risku.

Praktiski izaicinājumi: ne visi starppirkstu iekaisumi ir sēnīte. Dažos gadījumos vienlaikus var būt sēnīte, baktērijas un kairinājuma dermatīts. Atkārtotas infekcijas gadījumā jādomā par apaviem, nagiem, darba vidi un pārāk īsu ārstēšanu.

Jaunākās tēmas medicīnā: lielāka uzmanība tiek pievērsta precīzākai laboratoriskai diagnostikai, atkārtotu infekciju profilaksei, zāļu rezistencei pret dažiem dermatofītiem un pacientam ērtākām ārstēšanas formām.

Biežākie mīti par atlēta pēdu

Kopsavilkums

Atlēta pēda ir bieža, lipīga un parasti ārstējama pēdu ādas sēnīšu infekcija. Tipiski simptomi ir nieze, lobīšanās, plaisas un balta mitra āda starp pirkstiem, taču infekcija var skart arī zoles, papēžus un pēdu malas. Vairumā gadījumu palīdz pretsēnīšu līdzekļi un rūpīga pēdu sausuma uzturēšana. Ārsta konsultācija nepieciešama, ja simptomi nepāriet, atkārtojas, ir izteiktas sāpes, strutas, pietūkums, drudzis vai pacients ir augstāka riska grupā.

Medicīniskā atruna

Šī informācija ir paredzēta izglītojošiem nolūkiem un neaizvieto ārsta konsultāciju, diagnostiku vai ārstēšanu. Ja Jums ir cukura diabēts, pavājināta imunitāte, asinsrites traucējumi, izteiktas sāpes, strutas, drudzis, karsta un pietūkusi pēda, infekcijas izplatīšanās pazīmes vai simptomi nepāriet, vērsieties pie ārsta. Nelietojiet recepšu medikamentus bez ārsta norādījuma.

Atsauces un autoritatīvi avoti

• Lielbritānijas Nacionālais veselības dienests (NHS): pacientu informācija par atlēta pēdu, simptomiem un ārstēšanu
• Amerikas Dermatoloģijas akadēmijas asociācija: atlēta pēdas profilakse un pēdu kopšanas ieteikumi
• DermNet: Tinea pedis klīniskā informācija par pazīmēm, diagnostiku un ārstēšanu
• NCBI Bookshelf, StatPearls: Tinea Pedis pārskats par cēloņiem, diagnostiku un ārstēšanu
• MedlinePlus: pacientu informācija par atlēta pēdu
• Mayo Clinic: atlēta pēdas simptomi, cēloņi un ārstēšanas iespējas
• Cleveland Clinic: atlēta pēdas veidi, simptomi, cēloņi un ārstēšana
• MSD Manuals: atlēta pēda jeb Tinea pedis pacientu informācijā
• Slimību profilakses un kontroles centrs: Latvijas nacionālais sabiedrības veselības informācijas avots

Satura autors

Dermatoloģe Dr. med. Dace Buile