Varžacis
Varžacis ir lokāli, norobežoti ādas sabiezējumi, kas visbiežāk veidojas uz pēdām un kāju pirkstiem vietās, kur āda ilgstoši tiek pakļauta spiedienam vai berzei. Tās nav infekcija, nav lipīgas un nav tas pats, kas kārpas. Visbiežāk varžacs rodas nepiemērotu apavu, pēdas deformācijas, pirkstu saspieduma vai nepareiza slodzes sadalījuma dēļ.
Kā izskatās varžacs? Parasti tā ir neliels, apaļš vai ovāls cietas ādas sabiezējums ar blīvāku centru jeb serdi. Varžacs var būt ādas krāsā, dzeltenīga, pelēcīga vai bālgana. Tā bieži sāp, ja uz to uzspiež tieši no augšas vai ja konkrētā vieta tiek nospiesta staigājot.
Pareiza diagnoze ir svarīga, jo pacienti varžaci bieži sajauc ar pēdas kārpu, tulznu, plašāku ādas sabiezējumu vai citu ādas veidojumu. Šiem stāvokļiem cēloņi un ārstēšana atšķiras.
Īsumā: svarīgākais par varžacīm
- Varžacs rodas ilgstoša spiediena vai berzes dēļ.
- Varžacis nav lipīgas.
- Varžacs nav kārpa; pēdu kārpu izraisa cilvēka papilomas vīruss.
- Visbiežāk varžacis veidojas uz kāju pirkstiem, starp pirkstiem vai uz pēdas apakšas.
- Biežs iemesls ir šauri, cieti vai nepiemēroti apavi.
- Varžacis biežāk rodas cilvēkiem ar pēdas vai pirkstu deformācijām.
- Sāpīga varžacs var traucēt staigāt un valkāt apavus.
- Varžaci nevajadzētu griezt mājas apstākļos.
- Varžacu plāksteri un salicilskābes līdzekļi jālieto piesardzīgi.
- Diabēta, sliktas asinsrites vai pēdu jušanas traucējumu gadījumā pašārstēšanās var būt bīstama.
- Ja netiek novērsts spiediens, varžacs bieži atgriežas.
Kas ir varžacs?
Varžacs ir lokāls ādas raga slāņa sabiezējums. Āda sabiezē kā aizsargreakcija pret atkārtotu mehānisku kairinājumu: spiedienu, berzi vai konkrētas pēdas vietas pārslodzi.
Medicīniski varžaci mēdz saukt arī par clavus vai heloma. Tā ir hiperkeratozes forma, proti, sabiezēta raga kārta noteiktā ādas zonā. Atšķirībā no plašāka ādas sabiezējuma jeb kallusa varžacs parasti ir mazāka, dziļāka, norobežotāka un biežāk sāpīga.
Varžacs centrā var veidoties blīvs keratīna kodols. Pacienti to bieži sauc par “varžacs sakni”. Tā nav īsta sakne, bet ciets, dziļāk vērsts ādas raga slāņa sabiezējums, kas spiežas audos un var kairināt nervu galus. Tāpēc pat maza varžacs var radīt izteiktas sāpes.
Kāpēc rodas varžacis?
Varžacis rodas tur, kur uz ādu atkārtoti iedarbojas spiediens vai berze. Pēdās tas notiek īpaši bieži, jo tās nes ķermeņa svaru un visu dienu atrodas apavos.
Biežākie varžacu cēloņi:
- šauri apavi;
- cieti apavi;
- apavi ar šauru purngalu;
- augstpapēžu apavi;
- apavi, kas berž konkrētu pēdas vai pirksta vietu;
- zeķes, kas sakrokojas vai nospiež ādu;
- ilgstoša staigāšana vai stāvēšana;
- pēdas pārslodze sportā vai darbā;
- nepareizs spiediena sadalījums uz pēdas;
- plakanā pēda;
- izteikti augsta pēdas velve;
- āmurveida pirksti;
- greizs īkšķis jeb hallux valgus;
- kaulu izcilņi vai citas pēdas deformācijas;
- samazināts mīksto audu “polsterējums” pēdas apakšā.
Varžacs nav tikai virspusēja ādas problēma. Bieži tās pamatā ir mehānisks iemesls. Ja šis iemesls saglabājas, āda turpina aizsargāties, sabiezē un varžacs var veidoties atkārtoti.

Kur visbiežāk veidojas varžacis?
Varžacis visbiežāk parādās vietās, kur āda tiek spiesta starp kaulu un apavu vai starp diviem pirkstiem.

Biežākās vietas:
- uz mazā kājas pirkstiņa ārējās malas;
- uz kāju pirkstu virspusēm;
- uz pirkstu galiem;
- starp kāju pirkstiem;
- īpaši starp ceturto un piekto kājas pirkstu;
- uz pēdas priekšējās daļas;
- uz pēdas apakšas;
- uz papēža vai pēdas sāna, ja tur ir pastiprināta slodze.
Varžacs atrašanās vieta bieži palīdz saprast tās cēloni. Piemēram, varžacs uz mazā pirkstiņa bieži saistīta ar apava spiedienu, bet varžacs starp pirkstiem var veidoties cieša pirkstu saspieduma un mitruma dēļ.
Varžacu veidi
Varžacis var atšķirties pēc izskata, konsistences un atrašanās vietas.
Cieta varžacs
Cieta varžacs parasti veidojas sausās spiediena vietās, piemēram, uz pirkstu virspusēm, mazā pirkstiņa sāna vai pēdas apakšas. Tā ir blīva, skaidri norobežota un bieži sāpīga pie tieša spiediena.
Mīksta varžacs
Mīksta varžacs biežāk veidojas starp pirkstiem. Šajā zonā āda ir mitrāka, tāpēc sabiezējums var būt bālgans, mīkstāks un macerēts. Mīksta varžacs var būt ļoti sāpīga, un starppirkstu mitruma dēļ var pievienoties ādas kairinājums, plaisas vai infekcija.
Serdes varžacs
Ar šo nosaukumu pacienti bieži apzīmē varžaci ar izteiktu centrālo kodolu. Tieši šis blīvais centrs var radīt durstošas sāpes staigājot.
Sēklveida varžacis
Dažkārt uz pēdas apakšas var būt vairāki mazi, cieti keratīna punktiņi. Tie parasti ir virspusēji un ne vienmēr sāpīgi, tomēr tos var būt grūti atšķirt no citiem pēdas ādas veidojumiem.
Kādi ir varžacs simptomi?
Varžacs simptomi var būt viegli vai ļoti traucējoši. Dažiem cilvēkiem tā ir tikai neliels ādas sabiezējums, bet citiem izraisa asas sāpes katrā solī.
Raksturīgākās pazīmes:
- ciets, norobežots ādas sabiezējums;
- redzams blīvāks centrs;
- sāpes pie tieša spiediena;
- sāpes staigājot;
- sāpes, valkājot konkrētus apavus;
- durstoša vai dedzinoša sajūta;
- jutīgums vienā konkrētā punktā;
- diskomforts starp pirkstiem;
- balgana, mitra āda mīkstas varžacs gadījumā.
Ja parādās apsārtums, pietūkums, asiņošana, strutaini izdalījumi, stipras sāpes vai brūce, tas var liecināt par iekaisumu, infekciju vai citu problēmu. Šādā gadījumā nepieciešama ārsta vai podologa izvērtēšana.
Varžacs vai kārpa?
Varžacs un kārpa var izskatīties līdzīgi, tāpēc tās bieži sajauc. Tomēr tie ir dažādi ādas veidojumi.
Varžacs rodas spiediena un berzes dēļ. Kārpa ir cilvēka papilomas vīrusa izraisīts veidojums, kas var būt lipīgs. Ja kārpu kļūdaini ārstē kā varžaci, ārstēšana var nebūt efektīva un problēma var ieilgt. Ja ir nepieciešama kārpas ārstēšana, vairāk par iespējām var lasīt rakstā par kārpu noņemšanu.

| Pazīme | Varžacs | Kārpa |
|---|---|---|
| Cēlonis | Spiediens un berze | Cilvēka papilomas vīruss |
| Lipīgums | Nav lipīga | Var būt lipīga |
| Izskats | Ciets sabiezējums ar centru | Raupjāks veidojums, iespējami melni punktiņi |
| Ādas līnijas | Bieži saglabājas | Var būt pārtrauktas |
| Sāpes | Biežāk pie tieša spiediena no augšas | Bieži sāp arī saspiežot no sāniem |
| Biežākā vieta | Spiediena punkti, pirksti, starp pirkstiem | Pēdas apakša, pirksti |
| Ārstēšana | Spiediena mazināšana un sabiezējuma apstrāde | Pretkārpu ārstēšana pēc diagnozes |
Šī tabula ir orientējoša. Pēc izskata vien diagnozi ne vienmēr var droši noteikt. Ja veidojums ir sāpīgs, asiņo, mainās, izplatās vai nepāriet, to vajadzētu parādīt speciālistam.
Varžacs vai tulzna?
Tulzna parasti rodas akūtas berzes rezultātā. Tā ir ar šķidrumu pildīts ādas pūslis, kas var parādīties pēc jauniem apaviem, garas pastaigas vai intensīvas slodzes.
Varžacs veidojas pakāpeniski. Tā nav šķidruma pūslis, bet sabiezējusi, sacietējusi āda. Tulznu nevajadzētu plēst, savukārt varžaci nevajadzētu griezt mājas apstākļos.
Ja vienā un tajā pašā vietā atkārtoti rodas tulznas vai varžacis, jāizvērtē apavi, zeķes un slodze uz pēdu.
Varžacs vai ādas sabiezējums?
Ne katrs ādas sabiezējums uz pēdas ir varžacs. Plašāku, mazāk norobežotu sabiezējumu sauc par kallusu. Tas biežāk veidojas lielākās spiediena zonās, piemēram, uz papēžiem vai pēdas priekšējās daļas.
Varžacs parasti ir mazāka, dziļāka un sāpīgāka. Tai bieži ir centrāls blīvs punkts, kas rada spiediena vai duršanas sajūtu.
Abos gadījumos galvenais ir saprast, kāpēc āda tiek pārslogota.
Ar ko vēl var sajaukt varžaci?
Dažkārt par varžaci tiek uzskatīti arī citi pēdas ādas vai mīksto audu stāvokļi. Tie var prasīt citu ārstēšanu.
Varžaci var sajaukt ar:
- pēdas kārpu;
- plašu ādas sabiezējumu jeb kallusu;
- tulznu;
- ādas plaisu;
- svešķermeņa radītu kairinājumu;
- starppirkstu ādas macerāciju;
- sēnīšu infekcijas izraisītu ādas bojājumu;
- locītavu spilventiņiem vai citiem labdabīgiem mīksto audu veidojumiem;
- palmoplantāru keratodermiju;
- retāk - citu ādas veidojumu.
Ja veidojums nav tipisks, strauji mainās, asiņo, kļūst tumšs, veido brūci vai nepāriet, diagnoze jāprecizē pie dermatologa. Dažos gadījumos ārsts var izmantot dermatoskopiju, lai precīzāk izvērtētu ādas veidojuma pazīmes.
Vai varžacis ir lipīgas?
Nē, varžacis nav lipīgas. Tās nerodas infekcijas dēļ, un tās nevar “pielipt” citam cilvēkam.
Tomēr pēdu kārpas var būt lipīgas, jo tās izraisa vīruss. Tāpēc, ja nav skaidrs, vai veidojums ir varžacs vai kārpa, labāk neuzsākt agresīvu pašārstēšanu un precizēt diagnozi pie speciālista.
Kā ārstē varžacis?
Varžacs ārstēšana ir atkarīga no tās atrašanās vietas, dziļuma, sāpēm un pacienta veselības stāvokļa. Ārstēšanas mērķis nav tikai noņemt sabiezējušo ādu, bet arī mazināt spiedienu, kas šo sabiezējumu izraisa.
Ārstēšanas pamatprincipi:
- spiediena un berzes mazināšana;
- ērtāku apavu izvēle;
- aizsargpolsteru vai silikona ieliktņu lietošana;
- pirkstu starpliku izmantošana, ja varžacs ir starp pirkstiem;
- ortopēdiskās zolītes, ja ir pēdas slodzes sadalījuma problēmas;
- profesionāla pēdu aprūpe pie podologa;
- sabiezējušā ādas slāņa droša apstrāde;
- keratolītiski līdzekļi, piemēram, salicilskābe vai urīnviela, ja tie ir piemēroti konkrētajam pacientam;
- pēdas deformācijas izvērtēšana, ja varžacis atkārtojas.
Ja cēlonis saglabājas, varžacs var atgriezties arī pēc veiksmīgas noņemšanas. Ja varžacs rada sāpes vai traucē staigāt, var būt piemērota varžacs likvidēšana pie speciālista.
Kā noņemt varžaci mājas apstākļos?
Ja cilvēks ir citādi vesels, varžacs nav iekaisusi un diagnoze ir skaidra, sākotnēji var mēģināt drošu pašaprūpi.
Praktiska rīcība:
- samazini spiedienu uz sāpīgo vietu;
- izvēlies ērtus, pietiekami platus apavus;
- lieto aizsargpolsteri vai neārstniecisku varžacs aizsargplāksteri, lai mazinātu berzi;
- pēc pēdu mērcēšanas siltā ūdenī var saudzīgi apstrādāt sabiezējumu ar tīru pēdu vīli vai pumeku;
- regulāri mitrini pēdu ādu;
- aptiekas līdzekļus lieto tikai pēc instrukcijas;
- ja sāpes nepāriet, veidojums mainās vai nav skaidrs, vai tā ir varžacs, vērsies pie speciālista.
Cilvēkiem ar cukura diabētu, sliktu asinsriti, pēdu jušanas traucējumiem vai imūnsistēmas traucējumiem varžacis nevajadzētu ārstēt pašiem mājas apstākļos. Šādās situācijās pat neliela brūce var kļūt nopietna.
Ko darīt pirmajās 7 dienās, ja parādījusies varžacs?
Ja veidojums izskatās pēc varžacs un nav iekaisuma pazīmju, pirmajās dienās galvenais ir atslogot sāpīgo vietu.

- 1. diena: pārtrauc valkāt apavus, kas spiež vai berž konkrēto vietu.
- 2. diena: lieto mīkstu aizsargpolsteri, lai mazinātu spiedienu.
- 3. diena: pēc siltas pēdu vanniņas ļoti saudzīgi apstrādā tikai virspusējo sabiezējumu.
- 4. diena: regulāri mitrini pēdu ādu, bet neuzklāj agresīvus līdzekļus uz bojātas ādas.
- 5. diena: izvērtē, vai sāpes mazinās. Ja tās pieaug, pašaprūpi pārtrauc.
- 6. diena: pārskati ikdienas apavus un slodzes ieradumus.
- 7. diena: ja nav skaidra uzlabojuma vai diagnoze nav droša, piesakies pie podologa vai ārsta.
Ja jebkurā brīdī parādās apsārtums, pietūkums, asiņošana, izdalījumi, brūce vai stipras sāpes, nevajadzētu gaidīt nedēļas beigas.
Vai varžaci drīkst griezt?
Mājas apstākļos varžaci nevajadzētu griezt ar šķērēm, nazi, žileti vai citiem asiem instrumentiem.
Tas var:
- ievainot veselo ādu;
- izraisīt asiņošanu;
- radīt infekcijas risku;
- pasliktināt sāpes;
- veicināt vēl lielāku ādas sabiezēšanu;
- būt īpaši bīstami diabēta vai asinsrites traucējumu gadījumā.
Drošāka izvēle ir saudzīga pēdu kopšana un, ja nepieciešams, profesionāla apstrāde pie podologa.
Vai varžacu plāksteri palīdz?
Varžacu plāksteri var palīdzēt mazināt berzi vai mīkstināt sabiezējušo ādu. Daļa plāksteru satur salicilskābi, kas šķīdina sabiezējušo raga slāni.
Tomēr tie jālieto piesardzīgi. Aktīvā viela nedrīkst nokļūt uz apkārtējās veselās ādas, jo var rasties kairinājums vai ķīmisks apdegums. Plāksteris jālieto tikai saskaņā ar instrukciju.
Salicilskābes līdzekļi nav piemēroti visiem, īpaši cilvēkiem ar:
- cukura diabētu;
- sliktu pēdu asinsriti;
- pēdu jušanas traucējumiem;
- vaļējām brūcēm;
- iekaisušu ādu;
- ļoti jutīgu vai trauslu ādu.
Svarīgi saprast, ka plāksteris nenovērš mehānisko cēloni. Ja apavi vai pēdas slodze turpina radīt spiedienu, varžacs var atgriezties.
Kāpēc tikai plāksteris bieži nav pietiekams?
Varžacs plāksteris var īslaicīgi mazināt sāpes, aizsargāt ādu vai palīdzēt mīkstināt sabiezējumu. Taču varžacs veidojas tāpēc, ka konkrētā vietā āda tiek atkārtoti spiesta vai berzēta.
Ja netiek mainīti apavi, netiek atslogota pēdas zona vai netiek risināta pirkstu deformācija, plāksteris iedarbojas tikai uz sekām, nevis uz cēloni. Tāpēc atkārtotu varžacu gadījumā svarīga ir ne tikai ādas apstrāde, bet arī pēdas noslogojuma izvērtēšana.
Tautas līdzekļi pret varžacīm: kāpēc jāuzmanās?
Pret varžacīm mēdz izmantot dažādus tautas līdzekļus, piemēram, etiķi, ķiploku, sīpolu, struteni, sodas vanniņas vai citus kairinošus maisījumus. Daļa no tiem var īslaicīgi mīkstināt ādu vai mazināt diskomfortu, bet tie nenovērš varžacs cēloni.
Agresīvi tautas līdzekļi var radīt:
- ādas kairinājumu;
- ķīmisku apdegumu;
- brūci;
- infekciju;
- veselas ādas bojājumu;
- diagnozes aizkavēšanu, ja patiesībā tā nav varžacs.
Īpaši nevajadzētu lietot kodinošus līdzekļus bērniem, cilvēkiem ar diabētu, sliktu asinsriti, jušanas traucējumiem vai iekaisušu ādu.
Kad pašārstēšanos pārtraukt?
Pašaprūpi nevajadzētu turpināt, ja:
- sāpes pieaug;
- parādās apsārtums vai pietūkums;
- veidojas asiņošana;
- ir strutaini vai mitri izdalījumi;
- rodas brūce;
- veidojums kļūst tumšs vai strauji mainās;
- nav uzlabojuma pēc dažām nedēļām;
- nav pārliecības, ka tā tiešām ir varžacs;
- pacientam ir diabēts, slikta asinsrite vai pēdu jušanas traucējumi.
Šādās situācijās nepieciešama podologa, dermatologa vai ārsta konsultācija.
Kad jādodas pie podologa, dermatologa vai ārsta?
Speciālista konsultācija nepieciešama, ja:
- varžacs ir ļoti sāpīga;
- sāpes traucē staigāt;
- veidojums atkārtojas;
- nav skaidrs, vai tā ir varžacs vai kārpa;
- ir apsārtums, pietūkums, asiņošana vai izdalījumi;
- veidojums strauji mainās;
- mājas aprūpe nepalīdz;
- veidojums ir bērnam un diagnoze nav skaidra;
- pacientam ir cukura diabēts;
- ir slikta asinsrite;
- ir pēdu jušanas traucējumi;
- ir imūnsistēmas traucējumi.
Podologs var droši apstrādāt sabiezējumu, atslogot sāpīgo vietu un ieteikt piemērotus palīglīdzekļus. Vairāk par pēdu un nagu medicīnisku aprūpi var lasīt sadaļā ārstnieciskā pēdu aprūpe un rakstā par ārstniecisko pedikīru. Dermatologs palīdz, ja diagnoze nav skaidra vai ir aizdomas par kārpu, citu ādas slimību vai netipisku veidojumu.
Steidzama medicīniska palīdzība nepieciešama, ja pēdā veidojas brūce, strauji pieaug sāpes, parādās drudzis, infekcijas pazīmes vai diabēta pacientam rodas jebkurš nedzīstošs ādas bojājums.
Kāpēc varžacis atgriežas?
Varžacis atgriežas tad, ja saglabājas spiediens vai berze. Ja tiek noņemta tikai sabiezējuma virskārta, bet apavi joprojām spiež vai pēda joprojām tiek pārslogota tajā pašā vietā, āda atkal sabiezē.
Atkārtotu varžacu gadījumā jāizvērtē:
- apavu izmērs un forma;
- pirkstu stāvoklis apavos;
- pēdas velve;
- gaitas īpatnības;
- pēdas deformācijas;
- darba vai sporta slodze;
- nepieciešamība pēc ortopēdiskām zolītēm;
- nepieciešamība pēc pirkstu starplikām vai atslogojošiem palīglīdzekļiem.
Kā novērst varžacu veidošanos?
Varžacu profilakses pamatā ir spiediena un berzes mazināšana.

Ieteikumi:
- izvēlies apavus ar pietiekami platu purngalu;
- izvairies no pārāk šauriem vai cietiem apaviem;
- nevalkā apavus, kas atkārtoti berž vienu un to pašu vietu;
- izvēlies mīkstas, piemērotas zeķes;
- izvairies no zeķēm, kas sakrokojas apavos;
- lieto aizsargpolsterus spiediena vietās;
- starp pirkstiem izmanto piemērotas pirkstu starplikas, ja tās ieteicis speciālists;
- regulāri mitrini pēdu ādu;
- saudzīgi kop sabiezējumus, pirms tie kļūst sāpīgi;
- pēdas deformāciju gadījumā apsver podologa, ortopēda vai tehniskā ortopēda konsultāciju;
- ja nepieciešams, izmanto individuāli pielāgotas ortopēdiskās zolītes.
Varžacis bērniem
Bērniem sāpīgi veidojumi uz pēdām bieži var būt nevis varžacis, bet pēdu kārpas. Tomēr varžacs bērnam arī ir iespējama, īpaši, ja apavi berž vai konkrēta pēdas vieta tiek atkārtoti nospiesta.
Bērna pēdu nevajadzētu griezt, kodināt vai agresīvi apstrādāt mājas apstākļos. Ja veidojums sāp, aug, mainās vai nav skaidrs, kas tas ir, nepieciešama ārsta, dermatologa vai podologa konsultācija.
Varžacis diabēta gadījumā
Diabēta gadījumā varžacis jāuztver īpaši nopietni. Cilvēkiem ar diabētu var būt samazināta pēdu jušana, sliktāka asinsrite un traucēta brūču dzīšana. Tas nozīmē, ka neliels ādas bojājums var netikt laikus pamanīts un var pārvērsties par čūlu vai infekciju.
Diabēta gadījumā nevajadzētu:
- griezt varžaci pašam;
- lietot agresīvus kodinošus līdzekļus bez speciālista ieteikuma;
- lietot salicilskābes plāksterus bez medicīniska ieteikuma;
- ignorēt sāpes, apsārtumu vai brūci;
- turpināt valkāt apavus, kas rada spiedienu.
Drošākais risinājums ir profesionāla pēdu aprūpe un medicīniska izvērtēšana.
Biežākie mīti par varžacīm
Mīts: varžacis ir lipīgas
Patiesībā varžacis nav infekcija. Tās rodas spiediena un berzes dēļ.
Mīts: varžacs un kārpa ir viens un tas pats
Nē. Kārpu izraisa vīruss, bet varžaci izraisa mehānisks kairinājums.
Mīts: varžaci vislabāk izgriezt mājās
Griešana mājās var radīt brūci, asiņošanu un infekciju.
Mīts: varžacs pāries pati, ja to ignorēs
Ja spiediens turpinās, varžacs bieži kļūst sāpīgāka vai atgriežas.
Mīts: varžacu plāksteri der visiem
Tie nav piemēroti visiem, īpaši diabēta, asinsrites vai jušanas traucējumu gadījumā.
Mīts: ja varžaci noņem, tā nekad neatgriezīsies
Ja netiek novērsts cēlonis, varžacs var veidoties atkārtoti.
Mīts: varžacis rodas tikai vecākiem cilvēkiem
Tās var rasties jebkurā vecumā, ja ir atkārtots spiediens vai berze.
Mīts: pedikīrs vienmēr atrisina varžacu problēmu
Ādas apstrāde var mazināt simptomus, bet atkārtotu varžacu gadījumā jānovērš mehāniskais cēlonis.
Mīts: tautas līdzekļi ir drošāki par aptiekas līdzekļiem
Ne vienmēr. Kodinoši vai kairinoši līdzekļi var bojāt veselo ādu un radīt apdegumu.
Kopsavilkums
Varžacis ir lokāli ādas sabiezējumi, kas rodas spiediena un berzes dēļ. Tās visbiežāk veidojas uz pēdām un kāju pirkstiem, īpaši vietās, kur spiež apavi vai ir mainīts pēdas noslogojums.
Varžacis nav lipīgas un nav tas pats, kas kārpas. Ārstēšanā svarīga ir ne tikai sabiezējuma noņemšana, bet arī spiediena cēloņa novēršana. Ja varžacs ir sāpīga, atkārtojas, asiņo, iekaist vai diagnoze nav skaidra, nepieciešama speciālista konsultācija. Cilvēkiem ar diabētu, sliktu asinsriti vai pēdu jušanas traucējumiem pašārstēšanās nav ieteicama.
Medicīniska atruna
Šis raksts ir paredzēts izglītojošiem nolūkiem un neaizstāj ārsta, podologa vai dermatologa konsultāciju. Ja veidojums uz pēdas ir sāpīgs, asiņo, mainās, nepāriet, ir iekaisis vai nav skaidrs, vai tā ir varžacs, kārpa vai cits ādas veidojums, nepieciešama speciālista izvērtēšana. Cilvēkiem ar cukura diabētu, pēdu jušanas traucējumiem, sliktu asinsriti vai imūnsistēmas traucējumiem pašārstēšanās var būt bīstama.
Atsauces un autoritatīvi avoti
- DermNet: pacientu un ārstu informācija par varžacīm un ādas sabiezējumiem
- DermNet: pacientu un ārstu informācija par vīrusu kārpām
- Lielbritānijas Nacionālais veselības dienests (NHS): varžacis un ādas sabiezējumi
- Mayo Clinic: varžacu un ādas sabiezējumu simptomi un cēloņi
- Amerikas Dermatoloģijas akadēmija: diabēts un ādas veselība
- Merck Manual Professional Edition: varžacis un ādas sabiezējumi
- NCBI Bookshelf / StatPearls: medicīnisks pārskats par varžacīm
Satura autors
Biežāk uzdotie jautājumi
1. Kas ir varžacs?
Varžacs ir lokāls, ciets ādas sabiezējums, kas rodas ilgstoša spiediena vai berzes vietā.
2. Kā izskatās varžacs?
Tā parasti izskatās kā neliels apaļš vai ovāls sabiezējums ar cietāku centru. Var būt ādas krāsā, dzeltenīga, pelēcīga vai bālgana.
3. Kāpēc rodas varžacis?
Visbiežāk tās rodas nepiemērotu apavu, pēdas deformācijas vai nepareiza slodzes sadalījuma dēļ.
4. Vai varžacis ir lipīgas?
Nē. Varžacis nav lipīgas, jo tās neizraisa infekcija.
5. Kā atšķirt varžaci no kārpas?
Varžacs biežāk sāp pie tieša spiediena un atrodas spiediena vietā. Kārpai var būt melni punktiņi, pārtrauktas ādas līnijas un sāpes, saspiežot no sāniem.
6. Kā atšķirt varžaci no tulznas?
Tulzna ir ar šķidrumu pildīts pūslis, kas parasti rodas akūtas berzes dēļ. Varžacs ir ciets ādas sabiezējums, kas veidojas pakāpeniski.
7. Vai varžacs var sāpēt staigājot?
Jā. Sāpīga varžacs bieži rada durstošu sajūtu tieši staigāšanas laikā.
8. Ko darīt, ja varžacs sāp?
Samazini spiedienu, izvēlies ērtākus apavus un nelieto asus instrumentus. Ja sāpes nepāriet, dodies pie podologa vai ārsta.
9. Kā ārstēt varžaci uz kājas pirksta?
Ārstēšanā svarīgi mazināt spiedienu uz pirkstu, lietot aizsargpolsterus un, ja nepieciešams, veikt profesionālu apstrādi pie podologa.
10. Kā noņemt varžaci mājas apstākļos?
Droši var mēģināt mazināt spiedienu, lietot ērtus apavus, aizsargpolsterus, pēdu vīli un mitrinošus līdzekļus. Griešana mājās nav ieteicama.
11. Vai varžaci drīkst griezt?
Mājas apstākļos nē. Griešana var radīt brūci un infekciju.
12. Vai varžacu plāksteri palīdz?
Tie var palīdzēt mīkstināt sabiezējumu vai mazināt berzi, bet neder visiem un neatrisina spiediena cēloni.
13. Vai salicilskābe palīdz pret varžacīm?
Salicilskābe var palīdzēt šķīdināt sabiezējušo ādas slāni, bet tā jālieto ļoti uzmanīgi un ne visiem pacientiem tā ir piemērota.
14. Kad ar varžaci jādodas pie podologa?
15. Vai ar varžaci jādodas pie dermatologa?
Dermatologs var palīdzēt, ja diagnoze nav skaidra, veidojums mainās, asiņo, nepāriet vai ir aizdomas par kārpu vai citu ādas slimību.
16. Kāpēc varžacis atgriežas?
Tās atgriežas, ja saglabājas spiediens vai berze konkrētajā vietā.
17. Vai varžacs var būt starp pirkstiem?
Jā. Starp pirkstiem bieži veidojas mīkstās varžacis.
18. Vai varžacs var būt uz pēdas apakšas?
Jā. Tā var veidoties uz pēdas apakšas vietās, kur ir pastiprināta slodze.
19. Vai varžacis rodas bērniem?
Jā, bet bērniem sāpīgi veidojumi uz pēdām bieži ir kārpas, tāpēc diagnozi vēlams precizēt.
20. Ko darīt, ja ir diabēts un varžacs?
Nevajadzētu ārstēt pašam. Jāvēršas pie ārsta, podologa vai diabētiskās pēdas aprūpes speciālista.
21. Kā novērst varžacu veidošanos?
Jāmazina spiediens un berze: jāizvēlas piemēroti apavi, jālieto aizsargpolsteri, jākopj pēdas un jārisina pēdas deformācijas.
22. Kādi apavi palīdz novērst varžacis?
Palīdz ērti, pietiekami plati apavi ar mīkstu zoli un purngalu, kurā pirksti netiek saspiesti.
23. Vai ortopēdiskās zolītes palīdz pret varžacīm?
Ja varžacis rodas nepareiza slodzes sadalījuma dēļ, ortopēdiskās zolītes var palīdzēt mazināt spiedienu.
24. Vai varžacs var iekaist?
Jā. Ja āda tiek bojāta vai pastāvīga berze turpinās, var pievienoties iekaisums vai infekcija.
25. Vai tautas līdzekļi palīdz pret varžacīm?
Tie var īslaicīgi mīkstināt ādu vai mazināt diskomfortu, bet nenovērš cēloni un var bojāt veselo ādu.
26. Kā zināt, ka tā nav kārpa?
Droši to var noteikt speciālists. Ja ir melni punktiņi, pārtrauktas ādas līnijas, sāpes no sānu saspiešanas vai veidojums nepāriet, jāapsver kārpas iespēja.
Konsultācijas cena
| Speciālists | Klīnikas klienti | Pirmā vizīte |
|---|---|---|
| Podoloģe Jana Freiberga | 40.00 € | 40.00 € |
