Psoriāze

Psoriāze jeb zvīņēde ir hroniska, imūnmediēta iekaisīga slimība, kas visbiežāk izpaužas uz ādas ar sarkaniem, sabiezētiem un zvīņainiem perēkļiem. Tā nav infekcija un nav lipīga, taču var būt ilgstoša, atkārtoti paasināties un būtiski ietekmēt cilvēka pašsajūtu, miegu, ikdienas komfortu un dzīves kvalitāti.

Lai gan psoriāzi bieži uztver kā tikai ādas slimību, tā var būt saistīta arī ar nagu izmaiņām, galvas ādas bojājumiem, locītavu iekaisumu jeb psoriātisko artrītu, kā arī ar citām iekaisuma un vielmaiņas slimībām. Tāpēc psoriāzes gadījumā svarīgi ne tikai mazināt redzamos ādas simptomus, bet arī izvērtēt slimības smagumu, paasinājuma faktorus, blakusslimību risku un piemērotāko ārstēšanu.

Psoriāze var sākties jebkurā vecumā. Daļai cilvēku tā izpaužas tikai ar nelieliem perēkļiem uz elkoņiem, ceļiem vai galvas ādā, bet citiem slimība var būt plaša, sāpīga, ar izteiktu niezi, plaisām, nagu bojājumiem vai locītavu sūdzībām. Mūsdienās psoriāzi vairumā gadījumu iespējams labi kontrolēt, ja ārstēšana tiek izvēlēta atbilstoši slimības formai, smagumam, lokalizācijai un pacienta vajadzībām.

Kas ir psoriāze jeb zvīņēde?

Psoriāze ir hroniska iekaisīga slimība, kuras pamatā ir pastiprināta imūnsistēmas aktivitāte un paātrināta ādas šūnu atjaunošanās. Normāli ādas šūnas nobriest un nolobās pakāpeniski, bet psoriāzes gadījumā šis process notiek pārāk ātri. Tā rezultātā uz ādas veidojas sabiezēti, iekaisuši, sārti vai sarkani laukumi ar baltām vai sudrabainām zvīņām.

Nosaukums “zvīņēde” ikdienā tiek lietots kā psoriāzes sinonīms. Šis nosaukums raksturo vienu no redzamākajām slimības pazīmēm — ādas zvīņošanos. Tomēr psoriāze nav tikai kosmētiska problēma. Tā ir sistēmiska iekaisīga slimība, kas var būt saistīta ar locītavu iekaisumu, nagu bojājumiem, sirds un asinsvadu riska faktoriem, lieko svaru, cukura diabētu un psihiskās veselības traucējumiem, piemēram, trauksmi un depresiju.

Psoriāzes gaita var būt ļoti atšķirīga. Dažiem cilvēkiem slimība ilgstoši ir viegla un skar tikai nelielu ādas laukumu. Citiem tā norit ar biežiem paasinājumiem, plašiem ādas bojājumiem vai lokalizāciju vietās, kas īpaši ietekmē dzīves kvalitāti, piemēram, uz sejas, galvas ādā, plaukstās, pēdās, dzimumorgānu apvidū vai nagos.

Cik bieži sastopama ir psoriāze?

Psoriāze ir viena no biežākajām hroniskajām iekaisīgajām ādas slimībām. Tā var skart gan sievietes, gan vīriešus, un slimība var sākties jebkurā vecumā. Latvijā psoriāze tiek minēta kā nozīmīga hroniska ādas slimība, kas skar aptuveni 2% iedzīvotāju jeb ap 40 000 cilvēku.

Daļai pacientu pirmās psoriāzes pazīmes parādās jau bērnībā, pusaudžu vecumā vai jaunībā, bet citos gadījumos slimība sākas vēlākā — pieaugušā vecumā. Psoriāzes izplatība un norise var būt ļoti atšķirīga. Vienam cilvēkam tā var izpausties tikai ar nelielu perēkli galvas ādā vai uz elkoņa, bet citam — ar plašu ādas bojājumu, nagu izmaiņām, niezi, sāpēm vai locītavu iekaisumu.

Tāpēc psoriāzes smagumu nevar vērtēt tikai pēc redzamā ādas laukuma. Jāņem vērā arī lokalizācija, simptomi, dzīves kvalitāte, ārstēšanas atbildes reakcija un iespējamās blakusslimības.

Psoriāzes 1. un 2. tips

Dažkārt psoriāzi iedala divos tipos pēc slimības sākuma vecuma un ģimenes anamnēzes. Šāds iedalījums palīdz labāk saprast slimības gaitu, taču ikdienas ārstēšanā ārsts vienmēr vērtē konkrēto pacienta situāciju, psoriāzes formu, smagumu, lokalizāciju un blakusslimības.

1. tips parasti sākas agrāk — bieži pusaudža vai jauna pieaugušā vecumā. Šajā gadījumā biežāk sastopama ģimenes anamnēze, kad psoriāze bijusi arī citiem radiniekiem.

2. tips parasti sākas vēlākā vecumā, biežāk pēc 40 gadu vecuma. Ģimenes anamnēze var nebūt tik izteikta.

Neatkarīgi no tipa psoriāze nav lipīga. Slimības gaitu ietekmē gan ģenētiskā nosliece, gan imūnsistēmas darbība, gan ārējie faktori — stress, infekcijas, ādas trauma, smēķēšana, alkohols, liekais svars, medikamenti un citi provocējoši apstākļi.

Vai psoriāze ir lipīga?

Psoriāze nav lipīga. Ar psoriāzi nevar inficēties pieskaroties, apskaujoties, lietojot kopīgus sadzīves priekšmetus, atrodoties vienā telpā, peldbaseinā, saunā vai sporta zālē. Tā nav sēnīšu, baktēriju vai vīrusu infekcija.

Šis ir ļoti svarīgi, jo cilvēki ar redzamiem ādas perēkļiem nereti saskaras ar nepamatotu apkārtējo piesardzību vai aizspriedumiem. Psoriāzes perēkļi var izskatīties izteikti — āda var būt sarkana, sausa, sabiezējusi un zvīņaina —, taču tas nenozīmē, ka slimība ir pārnēsājama citiem cilvēkiem.

Psoriāzes attīstībā nozīme ir ģenētiskai nosliecei, imūnsistēmas darbībai un ārējiem provocējošiem faktoriem, nevis inficēšanās procesam.

Psoriāzes simptomi

Psoriāzes simptomi var atšķirties atkarībā no slimības veida, lokalizācijas un smaguma pakāpes. Visbiežāk psoriāze izpaužas ar skaidri norobežotiem ādas perēkļiem, kas ir sārti vai sarkani, sabiezēti un pārklāti ar sausām, baltām vai sudrabainām zvīņām.

Biežākie psoriāzes simptomi ir:

• sarkani vai rozīgi iekaisīgi ādas laukumi;
• baltas vai sudrabainas zvīņas uz ādas virsmas;
• ādas sausums, sabiezēšana un lobīšanās;
• nieze, dedzināšana vai kairinājuma sajūta;
• sāpīgas plaisas, īpaši uz plaukstām, pēdām vai ādas krokās;
• asiņošana pēc zvīņu nokasīšanas vai ādas traumēšanas;
• galvas ādas zvīņošanās, kas var atgādināt izteiktas blaugznas;
• nagu izmaiņas — bedrītes, sabiezējums, dzeltenīga nokrāsa, nagu atslāņošanās;
• locītavu sāpes, pietūkums vai rīta stīvums, ja attīstās psoriātiskais artrīts.

Psoriāze var niezēt, taču nieze nav vienādi izteikta visiem pacientiem. Daļai cilvēku galvenā problēma ir ādas zvīņošanās un vizuāls diskomforts, bet citiem — stipra nieze, dedzināšana, sāpes vai plaisas, kas traucē kustībām, darbam un miegam.

Nieze psoriāzes gadījumā: kāpēc nevajadzētu kasīt perēkļus?

Nieze ir viens no biežākajiem un traucējošākajiem psoriāzes simptomiem. Tā var būt viegla, bet daļai pacientu nieze ir intensīva, traucē miegam, darbam un ikdienas koncentrēšanās spējai. Niezi var pastiprināt sausa āda, stress, pārkaršana, svīšana, mehānisks kairinājums un neatbilstoši ādas kopšanas līdzekļi.

Lai gan kasīšanās īslaicīgi var šķist atvieglojoša, tā parasti pasliktina ādas stāvokli. Kasot var traumēt ādu, pastiprināt iekaisumu, izraisīt asiņošanu, plaisas un jaunu perēkļu veidošanos. Psoriāzes gadījumā tas ir īpaši svarīgi Kebnera fenomena dēļ — ādas trauma pati par sevi var kļūt par jauna psoriāzes perēkļa iemeslu.

Niezi palīdz mazināt regulāra ādas mitrināšana, remdens ūdens mazgājoties, maigi mazgāšanās līdzekļi, izvairīšanās no beršanas un dermatologa nozīmēta pretiekaisuma terapija. Ja nieze ir izteikta, traucē miegam vai izraisa ādas sakasījumus, nepieciešama ārstēšanas pārskatīšana.

Kur psoriāze parādās visbiežāk?

Psoriāze var parādīties gandrīz jebkurā ķermeņa vietā, tomēr tai ir raksturīgas biežākās lokalizācijas. Klasiski psoriāzes perēkļi veidojas uz elkoņiem, ceļiem, muguras lejasdaļas un galvas matainajā daļā. Tie var būt simetriski — līdzīgi bojājumi abās ķermeņa pusēs.

Biežākās psoriāzes lokalizācijas ir:

• elkoņi;
• ceļi;
• galvas matainā daļa;
• muguras lejasdaļa;
• plaukstas un pēdas;
• nagi;
• seja un pieres/galvas ādas robeža;
• ausu apvidus;
• ādas krokas — paduses, cirkšņi, zem krūtīm;
• dzimumorgānu un starpenes apvidus.

Īpaša uzmanība jāpievērš psoriāzei vietās, kas būtiski ietekmē dzīves kvalitāti vai prasa saudzīgāku ārstēšanu: seja, galvas āda, dzimumorgānu apvidus, plaukstas, pēdas un nagi. Šajās vietās pat salīdzinoši neliels ādas bojājums var radīt lielu diskomfortu.

Psoriāzes veidi

Psoriāzei ir vairāki klīniskie veidi. Dažiem cilvēkiem dzīves laikā ir tikai viena psoriāzes forma, bet citiem slimības izpausmes var mainīties. Veida noteikšana ir svarīga, jo ārstēšana un slimības risks var atšķirties.

Perēkļainā psoriāze (psoriasis vulgaris)

Perēkļainā psoriāze ir visbiežāk sastopamā psoriāzes forma. Tai raksturīgi sarkani, skaidri norobežoti iekaisuma perēkļi, ko klāj baltas vai sudrabainas zvīņas. Visbiežāk tie lokalizējas uz elkoņiem, ceļiem, galvas ādas un muguras lejasdaļas.

Plašāk par šo psoriāzes formu lasiet Medart rakstā “Perēkļainā psoriāze (psoriasis vulgaris)”.

Pilienveida psoriāze

Pilienveida psoriāzei raksturīgi sīki, pilienveida izsitumi, kas bieži parādās pēkšņi. Tā biežāk sastopama bērniem un jauniešiem un var attīstīties pēc infekcijas, piemēram, angīnas vai citas augšējo elpceļu infekcijas.

Plašāk par šo formu lasāms Medart rakstā “Pilienveida psoriāze”.

Pustuloza psoriāze

Pustulozas psoriāzes gadījumā uz apsārtušas ādas veidojas sterili, strutām līdzīgi pūslīši. Tie nav infekciozi, tomēr šī forma var būt smaga, īpaši ja bojājums ir plašs un saistīts ar vispārējiem simptomiem.

Plašāk par šo formu lasāms Medart rakstā “Pustuloza psoriāze”.

Inversā jeb kroku psoriāze

Inversā psoriāze skar ādas krokas — paduses, cirkšņus, ādu zem krūtīm, sēžas kroku vai dzimumorgānu apvidu. Šajās vietās zvīņošanās var būt mazāk izteikta, jo āda ir mitrāka un pastāvīgi pakļauta berzei.

Galvas ādas psoriāze

Galvas ādas psoriāze izpaužas ar zvīņošanos, niezi, apsārtumu un sabiezētiem perēkļiem galvas matainajā daļā vai pie matu līnijas. Tā var atgādināt blaugznas vai seborejisku dermatītu.

Nagu psoriāze

Nagu psoriāze var izraisīt nagu bedrītes, sabiezējumu, dzeltenīgu nokrāsu, naga atslāņošanos vai deformāciju. Tā var līdzināties nagu sēnītei, tāpēc diagnoze jāprecizē pie ārsta.

Eritrodermiska psoriāze

Eritrodermiska psoriāze ir reta, bet potenciāli bīstama forma. Tai raksturīgs ļoti plašs ādas apsārtums, lobīšanās, sāpes, nespēks un temperatūras regulācijas traucējumi. Šādā gadījumā nepieciešama steidzama medicīniska palīdzība.

Psoriāzes cēloņi un paasinājuma faktori

Psoriāzei nav viena vienkārša cēloņa. Tā attīstās, mijiedarbojoties ģenētiskai nosliecei, imūnsistēmas darbībai un ārējiem vai iekšējiem provocējošiem faktoriem. Cilvēkam var būt nosliece uz psoriāzi, bet slimība var parādīties tikai pēc noteikta provocējoša notikuma vai dzīves perioda.

Nozīmīgākie psoriāzes attīstības un paasinājuma faktori ir:

• ģenētiska nosliece un psoriāze ģimenes anamnēzē;
• imūnsistēmas regulācijas traucējumi;
• infekcijas, īpaši augšējo elpceļu un streptokoku infekcijas;
• emocionāls vai fizisks stress;
• ādas trauma, skrāpējumi, apdegumi, operācijas rētas vai tetovējumi;
• auksts un sauss laiks;
• smēķēšana;
• alkohola lietošana;
• liekais svars un aptaukošanās;
• daži medikamenti;
• hormonālas pārmaiņas;
• strauja noteiktu zāļu pārtraukšana bez ārsta norādījuma.

Psoriāzes paasinājums nozīmē periodu, kad simptomi kļūst izteiktāki: parādās jauni perēkļi, palielinās esošie izsitumi, pastiprinās nieze, zvīņošanās vai ādas plaisāšana. Remisijas laikā simptomi var būt minimāli vai gandrīz nemanāmi, taču tas nenozīmē, ka slimības nosliece ir pilnībā izzudusi.

Kāpēc psoriāze var parādīties ādas traumas vietā?

Daļai pacientu psoriāzes perēkļi var veidoties vietās, kur āda iepriekš bijusi traumēta — pēc skrāpējumiem, nobrāzumiem, griezumiem, apdegumiem, operācijas rētām, tetovējumiem vai spēcīga ādas kairinājuma. Šo parādību sauc par Kebnera fenomenu.

Tas nozīmē, ka cilvēkam ar noslieci uz psoriāzi jauns perēklis var parādīties ne tikai “nejauši”, bet arī ādas bojājuma vietā. Tāpēc psoriāzes gadījumā ir svarīgi saudzēt ādu, nekasīt perēkļus, izvairīties no agresīvas beršanas, neplēst zvīņas ar spēku un rūpīgi kopt ādu pēc traumām vai kairinājuma.

Psoriāze un sezonalitāte

Daudziem pacientiem psoriāzes paasinājumi biežāk parādās gada aukstajā un tumšajā periodā, kad āda kļūst sausāka, ir mazāk saules gaismas un biežāk sastopamas elpceļu infekcijas. Ziemā ādu papildus var kairināt apkure, sauss gaiss, temperatūras maiņas un biezs apģērbs.

Tomēr psoriāzes sezonalitāte nav vienāda visiem. Daļai cilvēku simptomi vasarā uzlabojas, bet citiem karstums, svīšana, saules apdegumi vai ādas kairinājums var pasliktināt slimības gaitu. Tāpēc nav pareizi pieņemt, ka saule vienmēr palīdz vai ka vasarā ārstēšana vairs nav vajadzīga.

Ja pacients pamana, ka psoriāze regulāri pasliktinās noteiktā gadalaikā, to vērts pārrunāt ar dermatologu. Ārsts var pielāgot ādas kopšanu, ārstēšanas intensitāti un profilaktiskus pasākumus pirms tipiskā paasinājuma perioda.

Kā diagnosticē psoriāzi?

Psoriāzi visbiežāk diagnosticē dermatologs, izvērtējot ādas izmaiņas, to lokalizāciju, izskatu, slimības gaitu un pacienta sūdzības. Daudzos gadījumos diagnozi iespējams noteikt klīniskās apskates laikā, jo psoriāzei ir raksturīgas pazīmes.

Dermatologs var jautāt par:

• kad izsitumi parādījās pirmo reizi;
• vai tie atkārtojas vai pastāvīgi saglabājas;
• vai ir nieze, dedzināšana, sāpes vai plaisas;
• vai līdzīgas ādas slimības ir ģimenē;
• vai nesen bijušas infekcijas, stress, ādas trauma vai medikamentu maiņa;
• vai ir nagu izmaiņas;
• vai ir locītavu sāpes, pietūkums vai rīta stīvums.

Dažkārt var būt nepieciešami papildu izmeklējumi, lai psoriāzi atšķirtu no ekzēmas, atopiskā dermatīta, seborejiskā dermatīta, sēnīšu infekcijas, alerģiska dermatīta vai citām ādas slimībām. Retos gadījumos diagnozes precizēšanai var veikt ādas biopsiju.

Ārsts var novērtēt arī psoriāzes smagumu — cik liela ādas platība ir skarta, cik izteikts ir apsārtums, sabiezējums un zvīņošanās, kā slimība ietekmē dzīves kvalitāti un vai ir iesaistīti nagi, galvas āda, plaukstas, pēdas, seja, dzimumorgānu apvidus vai locītavas. Smaguma novērtēšanā var izmantot tādus rādītājus kā BSA, PASI, PGA, DLQI un nagu bojājumu izvērtēšanas skalas.

Psoriāzes ārstēšana

Psoriāzes ārstēšanas mērķis ir mazināt iekaisumu, zvīņošanos, niezi un sāpes, samazināt paasinājumu biežumu, uzlabot ādas stāvokli un dzīves kvalitāti, kā arī savlaicīgi atpazīt locītavu vai citu sistēmisku iesaisti. Psoriāze ir hroniska slimība, kuru pašlaik nav iespējams pilnībā izārstēt, tomēr ar mūsdienīgu un pareizi izvēlētu ārstēšanu vairumā gadījumu to iespējams veiksmīgi kontrolēt, panākot ilgstošu simptomu mazināšanos vai pilnīgu ādas attīrīšanos.

Ārstēšanas izvēle ir atkarīga no psoriāzes veida, smaguma, bojājuma vietas, pacienta vecuma, blakusslimībām, iepriekšējās ārstēšanas rezultātiem, grūtniecības plāniem, dzīvesveida un pacienta vēlmēm. Vieglos gadījumos var pietikt ar lokālu terapiju, bet vidēji smagas un smagas psoriāzes gadījumā var būt nepieciešama fototerapija, sistēmiski medikamenti vai bioloģiskā terapija.

Lokālā ārstēšana

Lokālā ārstēšana nozīmē ārstniecisku līdzekļu lietošanu tieši uz ādas. Tā ir biežākā izvēle vieglas vai lokalizētas psoriāzes gadījumā, kā arī papildterapija smagākās formās.

Lokālajā terapijā var izmantot:

• mitrinošus un ādas barjeru atjaunojošus līdzekļus jeb emolientus;
• kortikosteroīdu krēmus, ziedes, šķīdumus vai putas;
• D vitamīna analogus;
• kombinētus līdzekļus ar kortikosteroīdu un D vitamīna analogu;
• keratolītiskus līdzekļus, kas palīdz mazināt zvīņošanos;
• speciālus līdzekļus galvas ādai — šķīdumus, putas, šampūnus vai gelus;
• saudzīgākus līdzekļus sejai, krokām un dzimumorgānu apvidum.

Kortikosteroīdu līdzekļi var būt ļoti efektīvi iekaisuma mazināšanai, taču tie jālieto atbilstoši ārsta norādījumiem. Nepareiza vai pārāk ilgstoša stipru steroīdu lietošana, īpaši uz sejas, ādas krokās vai dzimumorgānu apvidū, var izraisīt ādas plānināšanos un citas blaknes. Tāpēc psoriāzes ārstēšanai nevajadzētu ilgstoši lietot nejauši izvēlētas ziedes bez dermatologa kontroles.

Fototerapija

Fototerapija ir medicīniski kontrolēta ārstēšana ar noteikta spektra ultravioleto starojumu. Psoriāzes gadījumā bieži izmanto šaura spektra UVB fototerapiju, kas var palīdzēt mazināt ādas iekaisumu un palēnināt pārmērīgu ādas šūnu dalīšanos.

Fototerapija var būt piemērota pacientiem, kuriem lokālā terapija nav pietiekami efektīva, slimība ir plašāka vai perēkļi atrodas vietās, kur tos grūti ārstēt tikai ar krēmiem un ziedēm. Procedūru skaitu, biežumu un devu nosaka ārsts.

Solārijs nav tas pats, kas medicīniska fototerapija. Solārijā starojuma veids un deva netiek pielāgota psoriāzes ārstēšanai tādā pašā medicīniskā kontrolē, un tas var palielināt ādas bojājumu un ādas vēža risku. Tāpēc solāriju nedrīkst izmantot kā pašārstēšanās metodi psoriāzes gadījumā.

Sistēmiskā terapija

Sistēmiskā terapija nozīmē zāles, kas iedarbojas uz visu organismu — tablešu, kapsulu, injekciju vai infūziju veidā. To apsver vidēji smagas vai smagas psoriāzes gadījumā, īpaši tad, ja slimība ir plaša, būtiski ietekmē dzīves kvalitāti, skar īpašas lokalizācijas vai nav pietiekami kontrolējama ar lokālu terapiju un fototerapiju.

Tradicionālajā sistēmiskajā terapijā var izmantot, piemēram, metotreksātu, ciklosporīnu, acitretīnu vai citus dermatologa nozīmētus medikamentus. Šīs zāles var būt efektīvas, taču tām nepieciešama rūpīga izvērtēšana, kontrindikāciju pārbaude un regulāra kontrole, tostarp asins analīzes vai citi izmeklējumi.

Sistēmiskos medikamentus nedrīkst sākt, pārtraukt vai mainīt patstāvīgi. Ārstam jāņem vērā aknu, nieru, asinsspiediena, infekciju, grūtniecības, zāļu mijiedarbības un citi drošības faktori.

Bioloģiskie medikamenti

Bioloģiskie medikamenti ir mērķtiecīga sistēmiska terapija, kas iedarbojas uz konkrētām imūnās sistēmas iekaisuma ķēdēm. Tos parasti apsver vidēji smagas vai smagas psoriāzes gadījumā, ja cita ārstēšana nav bijusi pietiekami efektīva, nav panesama vai nav piemērota.

Bioloģiskā terapija var būt ļoti efektīva gan ādas simptomu, gan atsevišķos gadījumos psoriātiskā artrīta kontrolei, taču pirms tās sākšanas nepieciešama rūpīga izmeklēšana. Ārsts izvērtē infekciju risku, vakcinācijas statusu, blakusslimības un citus drošības aspektus. Terapijas laikā nepieciešama regulāra uzraudzība.

Bioloģiskie medikamenti ne vienmēr nozīmē, ka psoriāze ir “smagākā iespējamā stadijā”. Tie ir daļa no mūsdienīgas, pierādījumos balstītas ārstēšanas, ko izmanto konkrētiem pacientiem ar noteiktām indikācijām.

Ādas kopšana un paasinājumu kontrole

Ādas kopšana ir svarīga jebkurā psoriāzes stadijā. Tā neaizstāj ārstēšanu, bet var palīdzēt mazināt sausumu, niezi, plaisāšanu un ādas kairinājumu.

Ikdienā ieteicams:

• regulāri lietot mitrinošus līdzekļus;
• izvēlēties maigus mazgāšanās līdzekļus bez spēcīgām smaržvielām;
• neberzt un nekasīt perēkļus;
• izvairīties no ādas traumēšanas;
• neplēst nost zvīņas ar spēku;
• pēc mazgāšanās uzklāt mitrinošu līdzekli;
• ievērot ārsta nozīmēto ārstēšanas režīmu arī tad, kad simptomi mazinās.

Psoriāzes ārstēšanā svarīga ir konsekvence. Ja terapija tiek lietota neregulāri vai pārtraukta pārāk ātri, slimība var atkal paasināties. Ja nozīmētā ārstēšana nepalīdz, izraisa blaknes vai ir grūti lietojama ikdienā, par to jārunā ar dermatologu, nevis jāatsakās no ārstēšanas pavisam.

Ko darīt psoriāzes paasinājuma laikā?

Psoriāzes paasinājuma laikā svarīgi rīkoties savlaicīgi un nepastiprināt ādas kairinājumu. Paasinājums var izpausties ar jauniem perēkļiem, pastiprinātu apsārtumu, niezi, zvīņošanos, plaisām vai sāpēm.

Paasinājuma laikā ieteicams:

• turpināt vai atsākt dermatologa nozīmēto ārstēšanu atbilstoši norādījumiem;
• regulāri mitrināt ādu ar emolientiem;
• mazgāties remdenā, nevis karstā ūdenī;
• neberzt un nekasīt perēkļus;
• neplēst nost zvīņas ar spēku;
• izvairīties no jauniem kosmētikas vai ādas kopšanas līdzekļiem, kas var kairināt ādu;
• pārskatīt iespējamos provocējošos faktorus — stress, infekcija, alkohols, medikamentu maiņa, ādas trauma;
• vērsties pie dermatologa, ja paasinājums ir plašs, sāpīgs, strauji pasliktinās vai nepadodas ierastajai ārstēšanai.

Paasinājuma laikā nevajadzētu patstāvīgi sākt lietot stipras hormonālas ziedes, antibiotikas, pretsēnīšu līdzekļus vai uztura bagātinātājus kā “ārstēšanu”, ja diagnoze un terapijas plāns nav skaidrs. Nepareiza ārstēšana var maskēt slimību, izraisīt blaknes vai aizkavēt efektīvas terapijas uzsākšanu.

Psoriāze galvas ādā

Galvas ādas psoriāze ir viena no biežākajām psoriāzes lokalizācijām. Tā var izpausties ar zvīņošanos, niezi, apsārtumu, sabiezējušiem perēkļiem un zvīņām, kas redzamas matos vai uz apģērba. Dažkārt bojājumi sniedzas pāri matu līnijai uz pieres, aiz ausīm vai kakla mugurējā daļā.

Galvas ādas psoriāzi var sajaukt ar blaugznām vai seborejisku dermatītu. Psoriāzes gadījumā zvīņas bieži ir biezākas, perēkļi skaidrāk norobežoti, un vienlaikus var būt psoriāzes pazīmes arī citās ķermeņa vietās, piemēram, uz elkoņiem, ceļiem vai nagiem.

Galvas ādas psoriāzes ārstēšanā var izmantot ārstnieciskus šampūnus, šķīdumus, putas, gelus vai citus līdzekļus, kas piemēroti matainajai daļai. Ārstēšana jāizvēlas tā, lai tā būtu efektīva un praktiski lietojama ikdienā. Stipru vai ilgstošu lokālu medikamentu lietošana galvas ādā jāveic pēc ārsta norādījumiem.

Nagu psoriāze

Nagu psoriāze var skart roku un kāju nagus. Tā var izpausties ar sīkām bedrītēm nagu virsmā, nagu sabiezēšanu, dzeltenīgu vai brūnganu nokrāsu, naga atslāņošanos no naga gultnes, trauslumu vai deformāciju.

Nagu psoriāzi dažkārt ir grūti atšķirt no nagu sēnītes, jo abas slimības var izraisīt sabiezējušus, krāsas ziņā mainītus un trauslus nagus. Tāpēc pirms ārstēšanas svarīga ir precīza diagnoze. Ja nepieciešams, ārsts var nozīmēt izmeklējumus sēnīšu infekcijas izslēgšanai.

Nagu bojājumi psoriāzes gadījumā ir svarīgi arī tāpēc, ka tie var būt saistīti ar lielāku psoriātiskā artrīta risku. Ja līdztekus nagu izmaiņām ir locītavu sāpes, pirkstu pietūkums, rīta stīvums vai papēžu/cīpslu sāpes, nepieciešama ārsta konsultācija.

Plaukstu un pēdu psoriāze

Psoriāze uz plaukstām un pēdām var būt īpaši traucējoša, jo šīs ķermeņa daļas ikdienā pastāvīgi tiek noslogotas. Pat neliels bojājums uz pēdas var apgrūtināt staigāšanu, bet plaisas uz plaukstām var traucēt darbam, sadzīves aktivitātēm un roku mazgāšanai.

Plaukstu un pēdu psoriāze var izpausties ar sabiezētu, sausu, zvīņainu ādu, sāpīgām plaisām, apsārtumu, dedzināšanu vai pūslīšiem. Dažkārt to ir grūti atšķirt no ekzēmas, kontaktdermatīta vai sēnīšu infekcijas, tāpēc precīza diagnoze ir īpaši svarīga.

Šī lokalizācija var būt salīdzinoši grūti ārstējama, jo āda plaukstās un pēdās ir biezāka, bieži tiek traumēta un pakļauta mitrumam, berzei vai ķīmiskam kairinājumam. Ārstēšanā var būt nepieciešami lokāli līdzekļi, keratolītiski preparāti, fototerapija vai sistēmiskā terapija, ja slimība būtiski ietekmē dzīves kvalitāti.

Kroku un dzimumorgānu psoriāze

Kroku jeb inversā psoriāze skar ādas krokas — paduses, cirkšņus, ādu zem krūtīm, vēdera kroku, sēžas kroku vai dzimumorgānu apvidu. Atšķirībā no klasiskās plāksnīšu psoriāzes šajās vietās zvīņošanās var būt mazāk izteikta, jo āda ir mitrāka un pastāvīgi pakļauta berzei.

Kroku psoriāze bieži izskatās kā sārti vai spilgti sarkani, gludāki, jutīgi ādas laukumi. Var būt dedzināšana, sāpes, plaisas un diskomforts kustību, svīšanas vai dzimumakta laikā. Šo psoriāzes formu nereti sajauc ar sēnīšu infekciju, kairinājuma dermatītu vai alerģisku reakciju.

Dzimumorgānu un ādas kroku apvidū āda ir plānāka un jutīgāka, tāpēc ārstēšana jāizvēlas īpaši uzmanīgi. Šajās vietās nevajadzētu ilgstoši lietot stiprus kortikosteroīdu līdzekļus bez ārsta kontroles. Dermatologs var nozīmēt saudzīgākus lokālos līdzekļus vai pielāgot ārstēšanu konkrētajai lokalizācijai.

Psoriāze bērniem

Psoriāze var attīstīties arī bērniem. Bērniem slimības izpausmes dažkārt atšķiras no pieaugušajiem — perēkļi var būt mazāki, maigāk zvīņaini, biežāk var būt iesaistīta galvas āda, seja, ādas krokas vai autiņbiksīšu zona mazākiem bērniem. Bērniem, it sevišķi pusaudžiem, salīdzinoši biežāk sastopama arī pilienveida psoriāze pēc infekcijām.

Bērnu psoriāzes ārstēšanai jābūt īpaši saudzīgai un pielāgotai bērna vecumam, ādas bojājuma apjomam un lokalizācijai. Ne visi pieaugušajiem lietotie medikamenti ir piemēroti bērniem, tāpēc ārstēšanu vēlams plānot kopā ar dermatologu.

Plašāk par bērnu psoriāzes pazīmēm, diagnostiku un ārstēšanu lasāms Medart rakstā “Psoriāze bērniem”.

Psoriāze un psoriātiskais artrīts

Daļai cilvēku ar psoriāzi var attīstīties psoriātiskais artrīts — iekaisīga locītavu slimība, kas var izraisīt locītavu sāpes, pietūkumu, stīvumu un kustību ierobežojumus. Psoriātiskais artrīts var parādīties pēc ādas simptomiem, vienlaikus ar tiem vai retāk — pirms izteiktām ādas izmaiņām.

Par iespējamu psoriātisko artrītu var liecināt:

• locītavu sāpes vai pietūkums;
• rīta stīvums, kas ilgst ilgāk nekā parasta “iekustēšanās”;
• pietūkuši roku vai kāju pirksti;
• sāpes papēžos vai cīpslu piestiprināšanās vietās;
• muguras sāpes ar stīvumu;
• nagu psoriāze kopā ar locītavu sūdzībām;
• nogurums un ilgstošs iekaisuma diskomforts.

Locītavu simptomus nevajadzētu ignorēt, jo neārstēts psoriātiskais artrīts var bojāt locītavas. Ja psoriāzes pacientam parādās locītavu sāpes, pietūkums vai rīta stīvums, jāapspriež tālāka izvērtēšana ar dermatologu, ģimenes ārstu vai reimatologu.

Plašāk par šo tēmu lasāms Medart rakstā “Psoriātiskais artrīts”.

Vai psoriāze var skart acis?

Lai gan psoriāze visbiežāk izpaužas uz ādas, tā ir sistēmiska iekaisīga slimība, un dažiem pacientiem iekaisuma procesi var būt saistīti arī ar acu sūdzībām. Psoriāzes un īpaši psoriātiskā artrīta gadījumā var būt lielāks noteiktu acu iekaisumu risks.

Par acu iesaisti var liecināt acu apsārtums, sāpes, pastiprināta jutība pret gaismu, miglaina redze, asarošana vai sajūta, ka acī ir svešķermenis. Šādos gadījumos nevajadzētu aprobežoties ar pašārstēšanos vai tikai acu pilieniem bez diagnozes — nepieciešama ārsta izvērtēšana.

Ja psoriāzes pacientam parādās izteiktas acu sāpes, redzes pasliktināšanās vai gaismas nepanesība, jāvēršas pie ārsta steidzami.

Psoriāze un blakusslimības

Psoriāze nav tikai redzama ādas problēma. Tā ir hroniska, sistēmiska, iekaisīga slimība, kas īpaši vidēji smagas un smagas norises gadījumā var būt saistīta ar citām veselības problēmām. Tāpēc psoriāzes pacientiem svarīgi vērtēt ne tikai ādu, bet arī kopējo veselības stāvokli.

Ar psoriāzi var būt saistīts lielāks risks šādiem stāvokļiem:

• psoriātiskais artrīts;
• liekais svars un aptaukošanās;
• metabolais sindroms;
• paaugstināts asinsspiediens;
• cukura diabēts;
• sirds un asinsvadu slimību riska faktori;
• tauku vielmaiņas traucējumi;
• depresija, trauksme un pazemināta dzīves kvalitāte;
• atsevišķas iekaisīgas zarnu slimības.

Tas nenozīmē, ka katram psoriāzes pacientam attīstīsies šīs slimības, taču tas nozīmē, ka regulāra veselības kontrole ir svarīga. Ārsts var ieteikt pārbaudīt asinsspiedienu, ķermeņa svaru, glikozes un holesterīna rādītājus, kā arī izvērtēt locītavu un emocionālās veselības sūdzības.

Dzīvesveids, uzturs un psoriāzes kontrole

Dzīvesveids nevar aizstāt dermatologa nozīmētu psoriāzes ārstēšanu, tomēr tas var palīdzēt samazināt paasinājumu risku, uzlabot vispārējo veselību un dažos gadījumos arī ārstēšanas efektivitāti. Īpaši svarīgi tas ir cilvēkiem ar lieko svaru, smēķēšanu, regulāru alkohola lietošanu, hronisku stresu vai citām blakusslimībām.

Psoriāzes gadījumā var palīdzēt:

• regulāra ādas mitrināšana;
• smēķēšanas pārtraukšana;
• alkohola lietošanas samazināšana vai izvairīšanās no tā;
• veselīga ķermeņa svara uzturēšana;
• sabalansēts uzturs ar pietiekamu dārzeņu, pilngraudu produktu, olbaltumvielu un nepiesātināto taukskābju daudzumu;
• regulāras fiziskās aktivitātes atbilstoši veselības stāvoklim;
• miega kvalitātes uzlabošana;
• stresa mazināšanas stratēģijas;
• infekciju savlaicīga ārstēšana;
• ādas traumu un kairinājuma mazināšana.

Nav vienas universālas “psoriāzes diētas”, kas izārstētu slimību visiem pacientiem. Uztura korekcijas var būt noderīgas kā daļa no kopējās veselības stratēģijas, īpaši ja ir liekais svars, metabolais sindroms vai citi riska faktori, taču tās neaizstāj medicīnisku terapiju. Ja tiek plānoti būtiski uztura ierobežojumi, vēlams konsultēties ar ārstu vai uztura speciālistu.

Ar ko psoriāzi var sajaukt?

Psoriāzi dažkārt var būt grūti atšķirt no citām ādas slimībām, īpaši slimības sākumā vai netipiskās vietās. Tāpēc pašdiagnostika var būt maldinoša.

Psoriāzi var sajaukt ar:

• atopisko dermatītu;
• ekzēmu;
• seborejisko dermatītu;
• kontaktdermatītu;
• sēnīšu infekciju;
• nagu sēnīti;
• blaugznām;
• alerģiskiem izsitumiem;
• citām iekaisīgām ādas slimībām.

Galvas ādā psoriāze var līdzināties seborejiskam dermatītam vai blaugznām. Uz plaukstām un pēdām tā var atgādināt ekzēmu vai sēnīti. Nagu psoriāze var izskatīties līdzīga nagu sēnītei. Ādas krokās psoriāze var būt bez izteiktām zvīņām un līdzināties kairinājumam vai kandidozei.

Precīza diagnoze ir svarīga, jo katrai no šīm slimībām ārstēšana var būt atšķirīga. Nepareiza pašārstēšanās var aizkavēt pareizas terapijas sākšanu vai pasliktināt ādas stāvokli.

Mīti par psoriāzi

Mīts: psoriāze ir lipīga

Patiesība: psoriāze nav lipīga. Ar to nevar inficēties no cita cilvēka.

Mīts: psoriāze ir tikai kosmētiska problēma

Patiesība: psoriāze ir hroniska iekaisīga slimība, kas var skart ādu, nagus, locītavas un ietekmēt kopējo veselību.

Mīts: ja psoriāze nav ļoti plaša, tā nav nopietna

Patiesība: pat neliels bojājums uz sejas, plaukstām, pēdām, dzimumorgānu apvidū, nagos vai galvas ādā var būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti.

Mīts: psoriāzi var izārstēt ar vienu universālu diētu

Patiesība: nav vienas diētas, kas izārstētu psoriāzi visiem pacientiem. Uzturs var būt daļa no kopējās veselības stratēģijas, bet neaizstāj ārstēšanu.

Mīts: solārijs ir tas pats, kas fototerapija

Patiesība: solārijs nav medicīniska fototerapija. Fototerapija notiek ārsta kontrolē ar noteiktu starojuma spektru un devu.

Mīts: psoriāzi vienmēr var ārstēt tikai ar ziedēm

Patiesība: vieglos gadījumos lokāla terapija var būt pietiekama, bet vidēji smagas un smagas psoriāzes gadījumā var būt nepieciešama fototerapija, sistēmiskā vai bioloģiskā terapija.

Kā sagatavoties dermatologa vizītei psoriāzes gadījumā?

Lai dermatologa konsultācija būtu pēc iespējas lietderīgāka, pirms vizītes vēlams apdomāt, kad parādījās pirmie simptomi, kā tie mainījušies laika gaitā un kas tos pasliktina vai uzlabo. Ja iespējams, var sagatavot arī fotogrāfijas no paasinājuma periodiem, īpaši ja vizītes dienā simptomi ir mazinājušies.

Pirms vizītes vēlams pierakstīt:

• kad sākās izsitumi un kur tie parādījās pirmo reizi;
• vai līdzīgas ādas slimības ir ģimenē;
• vai nesen bijušas infekcijas, stress, ādas trauma vai medikamentu maiņa;
• kādi līdzekļi jau lietoti un vai tie palīdzēja;
• vai ir nagu izmaiņas;
• vai ir locītavu sāpes, pietūkums vai rīta stīvums;
• vai psoriāze ietekmē miegu, darbu, attiecības vai emocionālo pašsajūtu;
• kādi medikamenti un uztura bagātinātāji tiek lietoti ikdienā.

Šī informācija palīdz ārstam precīzāk noteikt diagnozi, izvērtēt slimības smagumu un izvēlēties piemērotāko ārstēšanas plānu.

Kad jāvēršas pie dermatologa?

Pie dermatologa vēlams vērsties, ja ir aizdomas par psoriāzi, ja izsitumi nepāriet, atkārtojas vai izplatās, kā arī tad, ja iepriekš nozīmētā ārstēšana vairs nepalīdz. Agrīna un precīza diagnoze palīdz izvēlēties piemērotāko ārstēšanu un mazināt slimības ietekmi uz ikdienu.

Dermatologa konsultācija īpaši nepieciešama, ja:

• izsitumi ir plaši vai strauji palielinās;
• ir stipra nieze, dedzināšana, sāpes vai ādas plaisas;
• psoriāze skar seju, galvas ādu, dzimumorgānu apvidu, plaukstas, pēdas vai nagus;
• parādās locītavu sāpes, pietūkums vai rīta stīvums;
• ir nagu izmaiņas kopā ar ādas psoriāzi;
• ārstēšana nav efektīva vai izraisa blaknes;
• slimība būtiski ietekmē pašsajūtu, miegu, darbu, attiecības vai emocionālo stāvokli;
• ir aizdomas par pustulozu vai eritrodermisku psoriāzi.

Steidzama medicīniska palīdzība nepieciešama, ja āda kļūst plaši sarkana un sāpīga, ir izteikta lobīšanās lielā ķermeņa daļā, drudzis, nespēks, šķidruma zuduma pazīmes vai plaši strutām līdzīgi pūslīši uz apsārtušas ādas. Šādas pazīmes var liecināt par smagu psoriāzes formu vai citu nopietnu stāvokli.

Atsauces un autoritatīvi avoti

• Latvijas klīniskās rekomendācijas: Psoriāze, 2024
• Lielbritānijas Nacionālais veselības un aprūpes izcilības institūts (NICE): psoriāzes izvērtēšana un ārstēšana
• NICE Clinical Knowledge Summaries: psoriāze primārajā aprūpē
• Amerikas Dermatoloģijas akadēmijas asociācija: psoriāzes klīniskās vadlīnijas
• Amerikas Dermatoloģijas akadēmijas asociācija: pacientu informācija par psoriāzi
• DermNet: psoriāzes klīniskā informācija, veidi, simptomi un diagnostika
• DermNet: psoriāzes ārstēšanas iespējas
• DermNet: nagu psoriāze
• DermNet: galvas ādas psoriāze
• DermNet: pilienveida psoriāze
• DermNet: pustuloza psoriāze
• DermNet: eritrodermiska psoriāze
• National Psoriasis Foundation: informācija par psoriāzi, simptomiem un slimības ietekmi
• National Psoriasis Foundation: psoriāzes ārstēšana un aprūpe
• Britu Dermatologu asociācija: pacientu informācija par psoriāzi
• Mayo Clinic: psoriāzes simptomi un cēloņi
• Mayo Clinic: psoriāzes diagnostika un ārstēšana
• Cleveland Clinic: psoriāzes veidi, simptomi, cēloņi un ārstēšana
• EULAR rekomendācijas psoriātiskā artrīta ārstēšanai, 2024
• European Alliance of Associations for Rheumatology (EULAR): psoriātiskā artrīta ārstēšanas rekomendācijas, Annals of the Rheumatic Diseases

Medicīniska atruna

Šajā rakstā sniegtā informācija ir paredzēta informatīviem un izglītojošiem mērķiem un neaizstāj ārsta konsultāciju, diagnostiku vai ārstēšanu. Ādas izsitumu, nagu izmaiņu, locītavu sāpju vai aizdomu par psoriāzi gadījumā nepieciešams vērsties pie dermatologa, bet locītavu sūdzību gadījumā var būt nepieciešama arī reimatologa konsultācija. Pašdiagnostika un pašārstēšanās var būt kļūdaina un aizkavēt atbilstošas ārstēšanas uzsākšanu. Smagu, strauji pasliktinošos vai augsta riska simptomu gadījumā, piemēram, plaša ādas apsārtuma, sāpīgas lobīšanās, drudža, izteikta nespēka vai plašu pūslīšu gadījumā, nekavējoties jāmeklē neatliekama medicīniskā palīdzība.

Satura autors

Dermatoloģe Dr. med. Dace Buile