Cilvēka papilomas vīruss jeb CPV

Cilvēka papilomas vīruss jeb CPV ir ļoti izplatīta vīrusu grupa, kas var inficēt ādu un gļotādas. Starptautiski šo infekciju bieži apzīmē ar saīsinājumu HPV — no angļu valodas Human papillomavirus. Latviski korekti lieto apzīmējumu CPV — cilvēka papilomas vīruss. Abi nosaukumi nozīmē vienu un to pašu.

CPV nav viena konkrēta slimība ar vienu noteiktu simptomu. Daži CPV tipi izraisa labdabīgas ādas vai gļotādu kārpas, tostarp dzimumorgānu kārpas, savukārt citi — tā sauktie augsta riska CPV tipi — ilgstošas infekcijas gadījumā var izraisīt šūnu izmaiņas un palielināt noteiktu vēža veidu risku.

Visbiežāk CPV tiek apspriests saistībā ar dzemdes kakla vēzi, taču cilvēka papilomas vīruss var būt saistīts arī ar anālā kanāla, vulvas, maksts, dzimumlocekļa, mutes un rīkles daļas vēzi. Tāpēc CPV profilakse ir svarīga gan sievietēm, gan vīriešiem.

Lielākajai daļai cilvēku CPV infekcija norit bez simptomiem un laika gaitā pāriet pati. Tomēr daļai cilvēku infekcija saglabājas ilgstoši. Tieši noturīga augsta riska CPV infekcija ir medicīniski nozīmīgākā, jo tā var izraisīt pirmsvēža izmaiņas. Tāpēc CPV profilaksē īpaši svarīga ir vakcinācija, regulārs dzemdes kakla vēža skrīnings un savlaicīga ārsta konsultācija, ja parādās simptomi vai analīžu izmaiņas.

Īsumā: svarīgākais par CPV

CPV jeb cilvēka papilomas vīruss ir viena no biežākajām seksuāli transmisīvajām infekcijām pasaulē. Ar to var inficēties gan sievietes, gan vīrieši. Vīruss visbiežāk tiek nodots intīma ādas un gļotādu kontakta laikā, tostarp vagināla, anāla vai orāla dzimumakta laikā.

CPV var noritēt pilnīgi bez simptomiem. Tas nozīmē, ka cilvēks var būt inficēts, pats to nezināt un infekciju nodot partnerim. Pozitīvs CPV tests nenozīmē vēzi. Tas nozīmē, ka paraugā atrasts cilvēka papilomas vīruss vai augsta riska CPV grupa, un tālākā rīcība ir atkarīga no vīrusa tipa, citoloģijas rezultāta, vecuma un ārsta izvērtējuma.

CPV infekcijai nav universālu zāļu, kas tieši iznīcinātu vīrusu organismā. Ārstē nevis pašu CPV, bet tā izraisītās sekas — piemēram, dzimumorgānu kārpas vai dzemdes kakla pirmsvēža izmaiņas. CPV vakcīna ir profilaktiska: tā palīdz pasargāt no noteiktiem CPV tipiem, bet neārstē jau esošu infekciju.

Kas ir CPV jeb cilvēka papilomas vīruss?

Cilvēka papilomas vīruss ir vīrusu grupa, kurā ietilpst daudzi dažādi tipi. Daļa no tiem izraisa parastas ādas kārpas uz rokām vai pēdām, daļa — dzimumorgānu kārpas, bet daļa var ietekmēt gļotādu šūnas un palielināt vēža risku.

Medicīnā CPV tipus parasti iedala divās lielās grupās: zema riska CPV un augsta riska CPV. Zema riska CPV tipi visbiežāk izraisa kārpas, bet parasti nav saistīti ar vēža attīstību. Augsta riska CPV tipi var izraisīt šūnu izmaiņas, kuras ilgstošas infekcijas gadījumā var pāriet pirmsvēža izmaiņās un vēlāk — vēzī.

Ikdienas valodā CPV dažkārt tiek saistīts tikai ar “papilomām” vai “venēriskajām kārpām”. Precīzāk ir teikt, ka dzimumorgānu kārpas ir viena no iespējamām CPV izpausmēm, bet ne visa infekcijas būtība. Mūsdienu medicīnā CPV nozīmīgākā profilakses tēma ir ne tikai kārpas, bet arī vēža riska mazināšana ar vakcināciju un skrīningu.

Kā notiek inficēšanās ar CPV?

Cilvēka papilomas vīruss jeb CPV, starptautiski HPV, galvenokārt tiek pārnests cieša ādas un gļotādu kontakta laikā, visbiežāk vagināla, anāla vai orāla dzimumakta laikā. Inficēšanās iespējama arī bez penetrācijas, ja ir ciešs kontakts ar anogenitālo ādu vai gļotādu. Prezervatīvs samazina inficēšanās risku, bet pilnībā nepasargā, jo CPV var atrasties arī uz ādas vietām, ko prezervatīvs nenosedz. Sadzīves ceļā, piemēram, caur tualeti, dvieļiem vai baseinu, genitālā CPV transmisija netiek uzskatīta par būtisku.

Tomēr prezervatīva lietošana joprojām ir svarīga, jo tā samazina ne tikai CPV, bet arī citu seksuāli transmisīvo infekciju risku.

CPV var tikt nodots arī tad, ja cilvēkam nav redzamu kārpu, sāpju, niezes, dedzināšanas vai citu sūdzību. Tāpēc cilvēks bieži nezina, ka ir inficējies. CPV diagnoze nenozīmē, ka infekcija iegūta nesen, un tā pati par sevi nepierāda partnera neuzticību. Vīruss organismā var saglabāties ilgstoši un tikt atklāts tikai pēc vairākiem gadiem.

Infekcijas mehānisms: kā CPV ietekmē organismu?

CPV inficē ādas un gļotādu virsējos šūnu slāņus. Ja infekciju izraisa zema riska CPV tips, var veidoties kārpas — labdabīgi ādas vai gļotādas izaugumi. Ja infekciju izraisa augsta riska CPV tips, redzamu simptomu var nebūt, bet vīruss ilgstoši var ietekmēt šūnu dalīšanās un atjaunošanās procesus.

Vairumā gadījumu imūnsistēma CPV infekciju ierobežo, un tā izzūd bez paliekošām sekām. Taču, ja augsta riska CPV infekcija saglabājas ilgstoši, tā var radīt šūnu izmaiņas. Dzemdes kaklā šīs izmaiņas var saukt par CIN jeb cervikālu intraepiteliālu neoplāziju — tas nozīmē dzemdes kakla virsējā šūnu slāņa pirmsvēža izmaiņas.

CIN nav vēzis. CIN nozīmē, ka šūnās ir atrastas izmaiņas, kurām nepieciešama novērošana vai ārstēšana. Vieglas izmaiņas var pāriet pašas, bet izteiktākām izmaiņām var būt nepieciešama ārstēšana, lai novērstu vēža attīstību nākotnē.

CPV infekcijas attīstības laika līnija

CPV infekcijas norise katram cilvēkam var būt atšķirīga, taču to var saprast vairākos posmos.

Sākumā notiek saskare ar vīrusu. Inficēšanās brīdis parasti nav jūtams — nav tūlītēju sāpju, izsitumu vai citu skaidru pazīmju. Pēc tam var sekot periods bez simptomiem. Šajā laikā cilvēks bieži nezina, ka ir inficējies.

Daudziem cilvēkiem imūnsistēma vīrusu kontrolē, un infekcija izzūd. Ja infekcija saglabājas, zema riska CPV gadījumā var parādīties dzimumorgānu kārpas. Augsta riska CPV gadījumā redzamu simptomu bieži nav, bet var sākties šūnu izmaiņas, kuras iespējams atklāt tikai ar skrīningu vai ārsta nozīmētiem izmeklējumiem.

Ja noturīga augsta riska CPV infekcija netiek atklāta un šūnu izmaiņas progresē, var attīstīties pirmsvēža izmaiņas. Ilgstoši neārstētas augstas pakāpes pirmsvēža izmaiņas var palielināt vēža risku. Tieši tāpēc dzemdes kakla vēža skrīnings ir tik nozīmīgs — tas ļauj atklāt risku pirms vēža attīstības.

CPV tipi: zema riska un augsta riska vīrusi

Zema riska CPV tipi visbiežāk izraisa dzimumorgānu kārpas. Tās var būt nepatīkamas, lipīgas un atkārtoties, taču parasti tās nav saistītas ar dzemdes kakla vēža attīstību.

Augsta riska CPV tipi ir medicīniski nozīmīgākie vēža profilakses kontekstā. Īpaši nozīmīgi ir CPV 16. un 18. tips, kā arī 31., 33., 35., 39., 45., 51., 52., 56., 58. un 59. tips, lai gan to individuālais risks var atšķirties. Augsta riska CPV var būt saistīts ar dzemdes kakla, anālā kanāla, vulvas, maksts, dzimumlocekļa, mutes un rīkles daļas vēzi.

Augsta riska CPV klātbūtne nenozīmē, ka cilvēkam noteikti attīstīsies vēzis. Lielākā daļa infekciju tiek kontrolētas. Risks palielinās tad, ja infekcija saglabājas ilgstoši, ja cilvēks neveic skrīningu, smēķē, viņam ir novājināta imūnsistēma vai ir citi riska faktori.

Zema riska CPV un augsta riska CPV — galvenās atšķirības

CPV simptomi sievietēm un vīriešiem

CPV ļoti bieži nerada nekādas sūdzības. Gan sievietēm, gan vīriešiem infekcija var noritēt bez simptomiem. Tā bieži neizraisa redzamas pazīmes, bet var ilgstoši ietekmēt gļotādas šūnas.

Ja simptomi ir redzami, tie visbiežāk ir saistīti ar dzimumorgānu kārpām. Kārpas var būt mazi, mīksti, ādas krāsas, rozīgi vai pelēcīgi veidojumi. Tās var būt plakanas vai paceltas virs ādas, atsevišķas vai vairākas, dažkārt ar ziedkāpostam līdzīgu virsmu.

Sievietēm kārpas var parādīties ārējo dzimumorgānu, maksts, dzemdes kakla vai anālā apvidū. Vīriešiem tās var būt uz dzimumlocekļa, sēklinieku maisiņa, cirkšņos vai anālajā apvidū. CPV var atrasties arī mutes un rīkles gļotādā, parasti bez redzamiem simptomiem.

Par dzemdes kakla izmaiņām var liecināt asiņošana pēc dzimumakta, asiņošana starp mēnešreizēm, asiņošana pēc menopauzes, neparasti izdalījumi, sāpes iegurnī vai sāpes dzimumakta laikā. Šie simptomi nav specifiski tikai CPV, bet tie vienmēr prasa ārsta izvērtējumu.

Galvenās pazīmes, kas var liecināt par CPV vai tā radītām izmaiņām

Redzami izaugumi vai kārpas dzimumorgānu vai anālajā apvidū var liecināt par zema riska CPV izraisītām dzimumorgānu kārpām.

Asiņošana pēc dzimumakta, asiņošana starp mēnešreizēm vai asiņošana pēc menopauzes var liecināt par dzemdes kakla vai citu ginekoloģisku problēmu, kurai nepieciešama pārbaude.

Neparasti izdalījumi, sāpes iegurnī vai sāpes dzimumakta laikā var būt saistīti ar dažādām slimībām, tostarp infekcijām vai dzemdes kakla izmaiņām.

Ilgstošs aizsmakums, rīšanas grūtības, kamola sajūta kaklā vai kakla limfmezglu palielināšanās var prasīt ārsta izvērtējumu, īpaši, ja simptomi nepāriet.

Pozitīvs augsta riska CPV tests arī ir nozīmīga pazīme. Tas nav iemesls panikai, bet tas nozīmē, ka jāievēro ārsta ieteiktais kontroles plāns.

CPV un dzimumorgānu kārpas jeb kondilomas

Dzimumorgānu kārpas jeb kondilomas, ko agrāk bieži sauca arī par venēriskajām kārpām, ir viena no redzamākajām CPV infekcijas izpausmēm. Tās parasti izraisa zema riska CPV tipi. Kārpas var parādīties nedēļas vai mēnešus pēc inficēšanās, bet dažkārt arī vēlāk.

Dzimumorgānu kārpas parasti nav dzīvībai bīstamas un parasti nenozīmē dzemdes kakla vēža risku. Tomēr tās ir lipīgas, var izplatīties, atkārtoties un radīt psiholoģisku diskomfortu. Tās var niezēt, asiņot vai traucēt dzimumdzīvi.

Dzimumorgānu kārpas nevajadzētu ārstēt pašam, griezt, dedzināt vai apstrādāt ar līdzekļiem, kas paredzēti parastām kārpām uz rokām vai pēdām. Dzimumorgānu āda un gļotāda ir jutīga, un nepareiza pašārstēšanās var izraisīt apdegumus, rētas, sāpes un iekaisumu.

Kārpu ārstēšanas metodi izvēlas ārsts. Var tikt izmantotas recepšu lokālas zāles vai procedūras, piemēram, piesaldēšana, ķīmiska apstrāde, lāzerterapija vai ķirurģiska noņemšana. Konkrētu ārstēšanu nosaka ārsts pēc apskates.

CPV un dzemdes kakla vēzis

Dzemdes kakla vēzis ir cieši saistīts ar ilgstošu augsta riska CPV infekciju. Tas nenozīmē, ka katrai sievietei ar CPV attīstīsies vēzis. Lielākā daļa infekciju pāriet pašas vai tiek kontrolētas. Bīstamāka ir noturīga infekcija, kas saglabājas ilgāk un izraisa šūnu izmaiņas.

Dzemdes kakla vēzis parasti attīstās pakāpeniski. Sākumā var parādīties vieglas šūnu izmaiņas. Daļa no tām pāriet pašas. Ja izmaiņas kļūst izteiktākas, tās var klasificēt kā augstākas pakāpes pirmsvēža izmaiņas. Ja tās netiek atklātas un ārstētas, laika gaitā var attīstīties vēzis.

Tieši tāpēc dzemdes kakla vēža skrīnings ir tik būtisks. Skrīnings nav tikai vēža meklēšana. Tā galvenā vērtība ir iespēja laikus atklāt augsta riska CPV vai pirmsvēža izmaiņas, kad tās vēl ir ārstējamas un nav kļuvušas par invazīvu vēzi.

Citi CPV saistītie vēža riski

CPV nav saistīts tikai ar dzemdes kakla vēzi. Augsta riska CPV var palielināt arī anālā kanāla, vulvas, maksts, dzimumlocekļa, mutes un rīkles daļas vēža risku. Tāpēc CPV profilakse ir svarīga gan sievietēm, gan vīriešiem.

Vīriešiem CPV var izraisīt dzimumorgānu kārpas un retāk — CPV saistītus ļaundabīgus audzējus. Īpaši svarīgi pie ārsta vērsties, ja parādās nedzīstoši izaugumi, čūliņas, asiņošana, sāpes vai izmaiņas dzimumlocekļa, anālā vai mutes un rīkles apvidū.

Kam ir lielāks CPV komplikāciju risks?

Ar CPV var inficēties jebkurš seksuāli aktīvs cilvēks, taču komplikāciju risks nav visiem vienāds. Lielāks noturīgas infekcijas un šūnu izmaiņu risks var būt cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu, piemēram, noteiktu hronisku slimību, imūnsupresīvas terapijas vai citu veselības stāvokļu gadījumā.

Smēķēšana ir būtisks riska faktors, īpaši dzemdes kakla pirmsvēža izmaiņu un dzemdes kakla vēža kontekstā. Smēķēšana var pasliktināt gļotādu lokālo aizsardzību un veicināt šūnu izmaiņu progresēšanu.

Riska nozīme var būt arī vairākiem dzimumpartneriem dzīves laikā, agrīnam dzimumdzīves sākumam, citām seksuāli transmisīvām infekcijām un nepiedalīšanās skrīningā. Tomēr CPV var iegūt arī cilvēks monogāmās attiecībās, jo infekcija var būt iegūta agrāk un ilgstoši saglabāties bez simptomiem.

Vai organismam var izveidoties imunitāte pret CPV?

Jā, imūnsistēmai ir ļoti liela nozīme CPV infekcijas norisē. Daudzos gadījumos organisms pats ierobežo CPV, un infekcija izzūd. Tomēr dabiskā imunitāte pēc pārslimotas CPV infekcijas ne vienmēr ir pietiekami spēcīga, lai droši pasargātu no atkārtotas inficēšanās ar to pašu vai citu CPV tipu.

CPV vakcīna palīdz izveidot mērķētu aizsardzību pret noteiktiem CPV tipiem. Tā neārstē esošu infekciju, bet var palīdzēt pasargāt no tiem vakcīnā iekļautajiem tipiem, ar kuriem cilvēks vēl nav inficējies.

Nav pierādīta uztura bagātinātāja, “imunitātes kursa” vai mājas metodes, kas droši izārstētu CPV. Veselīgs dzīvesveids, smēķēšanas pārtraukšana, miegs un hronisku slimību kontrole var palīdzēt organismam kopumā, bet tie neaizstāj skrīningu, vakcināciju vai ārsta nozīmētu ārstēšanu.

CPV diagnostika: CPV tests, PAP tests un skrīnings

CPV diagnostika ir atkarīga no situācijas. Ja ir redzamas dzimumorgānu kārpas, ārsts bieži tās var atpazīt apskates laikā. Ja nepieciešams, var tikt veikti papildu izmeklējumi, lai izslēgtu citas slimības.

Dzemdes kakla vēža profilaksē svarīgākie izmeklējumi ir CPV tests un citoloģiskā pārbaude, ko bieži sauc par PAP testu. CPV tests nosaka augsta riska CPV klātbūtni. PAP tests izvērtē, vai dzemdes kakla šūnās ir izmaiņas.

Tātad CPV tests un PAP tests nav viens un tas pats. CPV tests meklē vīrusu, kas var izraisīt šūnu izmaiņas. PAP tests meklē pašas šūnu izmaiņas.

Latvijā valsts apmaksāts dzemdes kakla vēža skrīnings ir paredzēts sievietēm no 25 līdz 70 gadu vecumam. Sievietēm 25–29 gadu vecumā tiek veikta citoloģija, bet sievietēm no 30 līdz 70 gadu vecumam — augsta riska CPV tests reizi piecos gados.

CPV parasti nenosaka ar asins analīzēm. Tests tiek veikts no attiecīgās gļotādas vai šūnu parauga. Vīriešiem nav tik plašas valsts organizētas CPV skrīninga programmas kā dzemdes kakla vēža skrīnings sievietēm, taču sūdzību, kārpu vai paaugstināta riska gadījumā nepieciešama ārsta konsultācija.

Ko nozīmē pozitīvs CPV tests?

Pozitīvs CPV tests nozīmē, ka paraugā atrasts augsta riska CPV. Tas nenozīmē, ka cilvēkam ir vēzis. Tas arī nenozīmē, ka vēzis noteikti attīstīsies.

Ja CPV tests ir pozitīvs, svarīgākais ir nesecināt, ka tas nozīmē vēzi. Pozitīvs tests nozīmē, ka paraugā atrasts augsta riska CPV, un tālākā rīcība ir atkarīga no citoloģijas rezultāta, CPV tipa, vecuma un iepriekšējo pārbaužu vēstures. Parasti ārsts var ieteikt atkārtotu pārbaudi pēc noteikta laika, citoloģiju, kolposkopiju vai citu novērošanas plānu. Pašārstēšanās vai mēģinājumi “izvadīt vīrusu” ar nepārbaudītiem līdzekļiem nav ieteicami.

Tālākā rīcība ir atkarīga no konkrētā rezultāta. Ārsts ņem vērā CPV tipu, citoloģijas rezultātu, pacienta vecumu, iepriekšējos skrīninga rezultātus un citus riska faktorus. Dažos gadījumos nepieciešama atkārtota pārbaude pēc noteikta laika. Citos gadījumos nepieciešama kolposkopija — dzemdes kakla apskate palielinājumā, kas ļauj precīzāk novērtēt aizdomīgas zonas.

Negatīvs CPV tests nozīmē, ka konkrētajā paraugā augsta riska CPV nav konstatēts. Tas parasti nozīmē zemu tuvāko gadu dzemdes kakla vēža risku, taču tas nenozīmē, ka skrīnings vairs nekad nav vajadzīgs. Pārbaudes jāveic atbilstoši valsts programmai vai ārsta ieteikumam.

CPV ārstēšana un novērošana

CPV infekciju neārstē ar antibiotikām, jo antibiotikas darbojas pret baktērijām, nevis vīrusiem. Nav arī universālu pretvīrusu zāļu, kas droši iznīcinātu CPV organismā. Ārstēšana ir vērsta uz CPV izraisītajām izpausmēm un komplikācijām.

Dzimumorgānu kārpas ārstē ar ārsta izvēlētām metodēm. Tās var būt recepšu lokālas zāles vai procedūras, piemēram, piesaldēšana, ķīmiska apstrāde, lāzerterapija vai ķirurģiska noņemšana. Piemērotāko metodi nosaka ārsts, ņemot vērā kārpu atrašanās vietu, skaitu, izmēru un pacienta veselības stāvokli.

Dzemdes kakla pirmsvēža izmaiņu ārstēšana ir atkarīga no izmaiņu pakāpes. Vieglas izmaiņas bieži var novērot, jo tās var pāriet pašas. Izteiktākas izmaiņas var prasīt ārstēšanu. Viena no metodēm ir dzemdes kakla konizācija — procedūra, kuras laikā tiek izņemta neliela dzemdes kakla audu daļa ar izmainītajām šūnām. Par šādu ārstēšanu lemj ginekologs vai kolposkopijas speciālists.

Pēc ārstēšanas var būt nepieciešamas kontroles pārbaudes, jo CPV vai tā izraisītās izmaiņas var atkārtoties. Kontroles biežumu nosaka ārsts.

CPV vakcīna: kam, kad un kāpēc?

CPV vakcīna palīdz organismam izveidot aizsardzību pret noteiktiem CPV tipiem, pirms cilvēks ar tiem saskaras. Vakcīna neārstē jau esošu CPV infekciju, neārstē dzimumorgānu kārpas un neatceļ nepieciešamību pēc skrīninga.

Visefektīvāk vakcinēties ir pirms dzimumdzīves sākuma, jo tad iespēja, ka cilvēks jau saskāries ar vakcīnā iekļautajiem CPV tipiem, ir mazāka. Tomēr arī pēc dzimumdzīves sākuma vakcinācija var būt apsverama, jo cilvēks var nebūt inficējies ar visiem vakcīnā iekļautajiem CPV tipiem.

CPV vakcinācija ir svarīga gan meitenēm, gan zēniem. Zēni un vīrieši var inficēties ar CPV, pārnest to partneriem un paši saslimt ar CPV saistītām slimībām. Vakcinācija palīdz samazināt CPV izplatību sabiedrībā un aizsargā abus dzimumus.

Latvijā pieejama deviņvalentā CPV vakcīna, kas aizsargā pret biežākajiem augsta riska CPV tipiem un arī pret CPV tipiem, kas bieži izraisa dzimumorgānu kārpas. Valsts apmaksātas vakcinācijas pieejamība ir atkarīga no vecuma, riska grupas un aktuālās valsts programmas, tāpēc precīza informācija jāpārbauda pie ģimenes ārsta vai SPKC aktuālajos materiālos.

Kādus CPV tipus sedz deviņvalentā vakcīna?

Latvijā pieejamā deviņvalentā CPV vakcīna ir paredzēta aizsardzībai pret vairākiem nozīmīgiem CPV tipiem. Tā ietver CPV 6. un 11. tipu, kas bieži saistīti ar dzimumorgānu kārpām, kā arī augsta riska CPV tipus 16., 18., 31., 33., 45., 52. un 58., kas var būt saistīti ar dzemdes kakla un citu CPV izraisītu vēžu attīstības risku. Vakcīna neaptver pilnīgi visus CPV tipus, tāpēc arī pēc vakcinācijas jāturpina dzemdes kakla vēža skrīnings.

CPV vakcīna pieaugušajiem: vai nav par vēlu?

CPV vakcīna visefektīvāk darbojas tad, ja tā saņemta pirms dzimumdzīves sākuma un pirms saskares ar vakcīnā iekļautajiem CPV tipiem. Tomēr arī pieaugušā vecumā vakcinācija var būt apsverama, jo cilvēks var nebūt saskāries ar visiem vakcīnā iekļautajiem CPV tipiem. Īpaši par vakcināciju vērts konsultēties, ja cilvēkam nākotnē var būt jauni partneri, ja iepriekš nav veikta vakcinācija vai ja ir bijušas CPV saistītas izmaiņas. Vakcīna neārstē jau esošu infekciju, tāpēc lēmumu par vakcināciju pieaugušajiem vēlams pieņemt kopā ar ārstu.

Vai vakcīna palīdz, ja CPV tests jau ir pozitīvs?

Pozitīvs CPV tests nenozīmē, ka vakcinācija vienmēr ir bezjēdzīga. CPV vakcīna neizārstē jau esošu infekciju un neizmaina pozitīvu testa rezultātu, taču tā var palīdzēt pasargāt no citiem vakcīnā iekļautajiem CPV tipiem, ar kuriem cilvēks vēl nav saskāries. Tāpēc vakcinācijas lietderība pēc pozitīva CPV testa jāvērtē individuāli — ņemot vērā vecumu, dzimumdzīves vēsturi, analīžu rezultātus, iepriekšēju vakcināciju un ārsta rekomendācijas.

Vai pēc CPV vakcīnas joprojām jāveic dzemdes kakla vēža skrīnings?

Jā. CPV vakcīna būtiski samazina risku, bet neaizstāj dzemdes kakla vēža skrīningu. Vakcīna neaizsargā pret pilnīgi visiem iespējamiem augsta riska CPV tipiem, un daļa cilvēku var būt saskārušies ar CPV jau pirms vakcinācijas.

Vakcinācija un skrīnings nav alternatīvas. Tās papildina viena otru. Vakcinācija samazina inficēšanās risku ar būtiskākajiem CPV tipiem, bet skrīnings palīdz laikus atklāt augsta riska infekciju vai šūnu izmaiņas.

CPV profilakse ikdienā

Efektīvākā CPV profilakse ir vairāku pasākumu kombinācija. Pirmais līmenis ir vakcinācija. Otrais — regulārs dzemdes kakla vēža skrīnings. Trešais — drošāka seksuālā uzvedība, tostarp prezervatīva lietošana un savlaicīga citu seksuāli transmisīvo infekciju diagnostika un ārstēšana.

Nozīmīga ir arī smēķēšanas pārtraukšana, jo smēķēšana palielina dzemdes kakla šūnu izmaiņu progresēšanas risku. Tikpat svarīgi ir neatlikt ārsta apmeklējumu, ja parādās dzimumorgānu kārpas, asiņošana pēc dzimumakta, neparasti izdalījumi, sāpes vai citi simptomi.

CPV grūtniecības laikā

CPV infekcija pati par sevi parasti nav iemesls neplānot grūtniecību. Lielākajai daļai sieviešu CPV būtiski neietekmē auglību vai grūtniecības norisi. Tomēr, ja ir konstatētas dzemdes kakla izmaiņas, pozitīvs augsta riska CPV tests vai iepriekš veikta dzemdes kakla ārstēšana, grūtniecības plānošana jāapspriež ar ginekologu.

Dzimumorgānu kārpas grūtniecības laikā dažkārt var palielināties hormonālu un imūnās sistēmas izmaiņu dēļ. Ārstēšanas metodes grūtniecības laikā izvēlas īpaši uzmanīgi, tāpēc pašārstēšanās nav pieļaujama.

CPV pārnešana bērnam dzemdību laikā ir iespējama, bet nopietnas sekas ir retas. Dzemdību veidu parasti nosaka individuāli pēc ginekologa izvērtējuma, nevis tikai CPV klātbūtnes dēļ.

CPV un citas infekcijas: kā atšķirt?

CPV var tikt sajaukts ar citām seksuāli transmisīvām vai ginekoloģiskām infekcijām, jo simptomi var pārklāties vai arī simptomu var nebūt vispār.

CPV un herpes nav viens un tas pats. Herpes parasti izraisa sāpīgus pūslīšus vai čūliņas, savukārt CPV biežāk izraisa kārpas vai norit bez simptomiem.

CPV un hlamīdijas arī nav viens un tas pats. Hlamīdijas ir bakteriāla infekcija, kuru ārstē ar antibiotikām. CPV ir vīrusu infekcija, kurai nav universālas ārstēšanas.

CPV un HIV ir dažādas infekcijas. HIV ietekmē imūnsistēmu kopumā, savukārt CPV inficē ādu un gļotādas. Tomēr novājināta imūnsistēma var palielināt CPV noturības un komplikāciju risku.

CPV un kandidoze vai bakteriālā vaginoze arī nav viens un tas pats. Nieze, dedzināšana un izdalījumi biežāk var būt saistīti ar maksts mikrofloras izmaiņām vai citām infekcijām, tāpēc diagnozi nevajadzētu noteikt pašam.

Biežākie mīti par CPV

Viens no biežākajiem mītiem ir uzskats, ka CPV ir tikai cilvēkiem ar daudziem partneriem. Patiesībā CPV ir ļoti izplatīts, un ar to var inficēties arī cilvēks ar vienu partneri.

Otrs mīts — pozitīvs CPV tests nozīmē vēzi. Tas nav pareizi. Pozitīvs tests nozīmē vīrusa klātbūtni, nevis vēža diagnozi.

Trešais mīts — ja nav simptomu, CPV nevar būt. Patiesībā augsta riska CPV ļoti bieži nerada nekādas redzamas pazīmes.

Ceturtais mīts — CPV vakcīna vajadzīga tikai meitenēm. Mūsdienu pieeja paredz vakcināciju arī zēniem, jo CPV var izraisīt slimības abiem dzimumiem.

Piektais mīts — pēc vakcinācijas skrīnings nav vajadzīgs. Arī vakcinētām sievietēm jāturpina dzemdes kakla vēža skrīnings atbilstoši vecumam un valsts programmai.

Kas medicīnā ir labi pierādīts un kas vēl tiek pētīts?

Labi pierādīts ir tas, ka noturīga augsta riska CPV infekcija ir galvenais dzemdes kakla vēža cēlonis. Labi pierādīts ir arī tas, ka CPV vakcinācija samazina inficēšanās risku ar vakcīnā iekļautajiem CPV tipiem un samazina CPV izraisītu pirmsvēža izmaiņu risku.

Labi pierādīta ir arī dzemdes kakla vēža skrīninga nozīme. Skrīnings palīdz atklāt augsta riska CPV infekciju vai šūnu izmaiņas pirms vēža attīstības.

Medicīna turpina attīstīties vairākos virzienos. Viens no tiem ir pašpaņemtu paraugu izmantošana CPV testēšanai, lai palielinātu skrīninga pieejamību. Cits virziens ir precīzāka riska izvērtēšana, apvienojot CPV genotipu, citoloģijas rezultātus, biomarķierus un iepriekšējo izmeklējumu vēsturi.

Tiek pētītas arī terapeitiskas CPV vakcīnas, kuru mērķis būtu palīdzēt ārstēt jau esošas CPV izraisītas izmaiņas. Tomēr ikdienas praksē pierādītā un galvenā stratēģija joprojām ir profilaktiska vakcinācija, skrīnings un savlaicīga pirmsvēža izmaiņu ārstēšana.

Kad jāvēršas pie ārsta?

Pie ārsta jāvēršas, ja parādās kārpas vai izaugumi dzimumorgānu, anālajā vai mutes apvidū, ja ir asiņošana pēc dzimumakta, asiņošana starp mēnešreizēm, asiņošana pēc menopauzes, neparasti izdalījumi, sāpes iegurnī vai sāpes dzimumakta laikā.

Ārsta konsultācija nepieciešama arī tad, ja CPV tests ir pozitīvs un nav skaidrs, ko darīt tālāk. Šādā gadījumā nevajadzētu mēģināt pašārstēties vai meklēt nepārbaudītas metodes vīrusa “izvadīšanai”. Pareizā rīcība ir sekot ārsta ieteiktajam novērošanas vai papildu izmeklējumu plānam.

Sievietēm ļoti svarīgi piedalīties dzemdes kakla vēža skrīningā arī tad, ja nav simptomu. CPV radītas izmaiņas bieži attīstās bez sūdzībām, un skrīnings ir veids, kā tās atklāt laikus.

Medicīniska atruna

Šajā rakstā sniegtā informācija ir paredzēta izglītojošiem un informatīviem nolūkiem. Tā neaizstāj ārsta konsultāciju, diagnostiku vai ārstēšanu. CPV infekcijas, dzimumorgānu kārpu, izmainītu analīžu, asiņošanas, sāpju, neparastu izdalījumu vai citu simptomu gadījumā jāvēršas pie kvalificēta veselības aprūpes speciālista — ginekologa, dermatovenerologa, urologa, ģimenes ārsta vai cita atbilstoša speciālista. Nemēģiniet pašrocīgi noņemt kārpas, lietot recepšu zāles bez ārsta norādījuma vai atlikt izmeklējumus, ja ārsts tos ir ieteicis. Ja simptomi ir izteikti, strauji progresē vai rada bažas, medicīniska palīdzība jāmeklē nekavējoties.

Atsauces un autoritatīvi avoti

• Slimību profilakses un kontroles centrs: informācija iedzīvotājiem par CPV un vakcināciju.
• Slimību profilakses un kontroles centrs: dzemdes kakla vēža profilaktiskā pārbaude.
• Nacionālais veselības dienests: dzemdes kakla vēža skrīninga izmaiņas un CPV testa ieviešana.
• Pasaules Veselības organizācija (WHO): cilvēka papilomas vīruss un vēzis.
• Pasaules Veselības organizācija (WHO): dzemdes kakla vēzis.
• ASV Slimību kontroles un profilakses centrs (CDC): informācija par CPV.
• ASV Slimību kontroles un profilakses centrs (CDC): vakcinācija pret CPV.
• ASV Slimību kontroles un profilakses centrs (CDC): CPV vakcīnas drošums.
• ASV Nacionālais vēža institūts: CPV un vēzis.
• ASV Nacionālais vēža institūts: dzemdes kakla vēža cēloņi, riska faktori un profilakse.
• Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC): CPV vakcinācijas programmas Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonā.

Satura autors

Dermatoloģe Dr. med. Dace Buile

Konsultēja

• Infektoloģe, hepatoloģe prof. Angelika Krūmiņa
• Infektologs, rezidents Vladimirs Morozovs