Masalas

Masalas ir ļoti lipīga vīrusu infekcijas slimība, kas sākumā var līdzināties saaukstēšanās vai gripai līdzīgai saslimšanai, bet vēlāk izraisa raksturīgus izsitumus un var radīt nopietnas komplikācijas. Lai gan masalas daudzi joprojām uztver kā “bērnu slimību”, tā ir nopietna infekcija, kas var būt bīstama zīdaiņiem, nevakcinētiem bērniem, pieaugušajiem, grūtniecēm un cilvēkiem ar novājinātu imunitāti. Masalas var izraisīt smagas, reizēm arī paliekošas komplikācijas. Pasaules Veselības organizācija norāda, ka masalu simptomi parasti sākas 10–14 dienas pēc saskares ar vīrusu, bet redzamākais slimības simptoms ir izsitumi.

Masalas izraisa masalu vīruss. Tas izplatās pa gaisu, kad inficēts cilvēks klepo, šķauda, runā vai atrodas vienā telpā ar citiem cilvēkiem. Slimība ir īpaši epidemioloģiski nozīmīga tāpēc, ka cilvēks var būt lipīgs vēl pirms izsitumu parādīšanās un vīruss telpās var izplatīties ļoti efektīvi. ASV Slimību kontroles un profilakses centrs norāda, ka masalas ir lipīgas no aptuveni 4 dienām pirms līdz 4 dienām pēc izsitumu sākuma.

Galvenais un efektīvākais veids, kā pasargāties no masalām, ir vakcinācija. Latvijā profilaksei izmanto kombinēto vakcīnu pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu; SPKC norāda, ka maksimālai aizsardzībai nepieciešamas divas vakcīnas devas un ka bērniem Latvijā pirmā deva paredzēta 12–15 mēnešu vecumā, bet revakcinācija — 7 gadu vecumā.

Svarīgākais īsumā

Masalas visbiežāk sākas ar drudzi, klepu, iesnām, acu apsārtumu un nespēku. Pēc dažām dienām parādās sarkani, plankumaini izsitumi, kas parasti sākas uz sejas un aiz ausīm, pēc tam izplatās uz kaklu, ķermeni, rokām un kājām. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs norāda, ka sākotnēji masalām raksturīgas iesnas, klepus, viegls drudzis, acu apsārtums un jutība pret gaismu, bet vēlāk var parādīties augsta temperatūra un izsitumi, kas sākas uz sejas un izplatās pa ķermeni.

Masalas nav tikai izsitumu slimība. Tās var izraisīt vidusauss iekaisumu, caureju, plaušu karsoni, encefalītu jeb smadzeņu iekaisumu un retos gadījumos arī vēlīnas nervu sistēmas komplikācijas. Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra materiālos masalas tiek raksturotas kā slimība, kas var izraisīt smagas komplikācijas un nāvi, īpaši tad, ja sabiedrībā ir nepietiekama vakcinācijas aptvere.

Aizdomu gadījumā par masalām nevajadzētu doties uz poliklīniku, skolu, bērnudārzu vai darbu bez iepriekšējas saziņas ar ārstu. Vispirms jāsazinās ar ģimenes ārstu vai ārstniecības iestādi telefoniski, jo masalas var izplatīties uzgaidāmajās telpās, sabiedriskajā transportā un citās vietās, kur uzturas uzņēmīgi cilvēki.

Kas ir masalas?

Masalas ir akūta vīrusu infekcija, ko izraisa masalu vīruss. Slimība skar visu organismu, bet visredzamāk tā izpaužas ar drudzi, elpceļu simptomiem, acu iekaisumu un izsitumiem. Vīruss vispirms nonāk elpceļu gļotādā, pēc tam vairojas organismā un ar imūnsistēmas starpniecību izraisa plašu iekaisuma reakciju.

Masalas ir vakcīnnovēršama infekcija. Tas nozīmē, ka pret šo slimību ir pieejama efektīva profilakse — vakcinācija. SPKC uzsver, ka vakcinācija ir vienīgais efektīvais masalu profilakses pasākums, lai novērstu saslimšanu.

Masalas un masaliņas nav viena un tā pati slimība. Tās izraisa dažādi vīrusi, tām ir atšķirīga slimības gaita, komplikāciju risks un epidemioloģiskā nozīme. Ikdienā nosaukumi var šķist līdzīgi, bet medicīniski tās jānošķir.

Cik lipīgas ir masalas?

Masalas ir viena no lipīgākajām cilvēku infekcijas slimībām. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs norāda, ka nevakcinētam cilvēkam pēc saskares ar masalām ir aptuveni 90% risks saslimt, ja viņam nav imunitātes.

Masalu vīruss izplatās pa gaisu. Tas var nonākt apkārtējā vidē ar sīkiem elpceļu pilieniem un aerosoliem, kas rodas klepojot, šķaudot vai runājot. Tāpēc infekcija var izplatīties ne tikai tieša kontakta laikā, bet arī telpās, kurās iepriekš uzturējies inficēts cilvēks. Tieši šī īpašība padara masalas bīstamas bērnudārzos, skolās, ārstniecības iestādēs, sabiedriskajā transportā un citās slēgtās vai slikti vēdinātās telpās.

Cilvēks ar masalām ir lipīgs vēl pirms izsitumiem, tāpēc slimību ir grūti apturēt tikai pēc redzamām pazīmēm. ASV Slimību kontroles un profilakses centra klīniskajos materiālos norādīts, ka cilvēks parasti ir infekciozs 4 dienas pirms un 4 dienas pēc izsitumu parādīšanās.

Cik ilgi masalu vīruss saglabājas telpā?

Masalu vīruss var saglabāties gaisā vai uz virsmām telpā līdz aptuveni divām stundām pēc tam, kad tur uzturējies infekciozs cilvēks. Tāpēc uzņēmīgs cilvēks var inficēties arī tad, ja ienāk telpā neilgi pēc slimnieka aiziešanas. Šī iemesla dēļ aizdomu gadījumā par masalām vispirms jāsazinās ar ārstu telefoniski, nevis jādodas uz poliklīniku, skolu, bērnudārzu vai citām sabiedriskām vietām.

Kā var inficēties ar masalām?

Ar masalām inficējas, ieelpojot vīrusu saturošus pilienus vai aerosolus. Infekcija var izplatīties, ja uzņēmīgs cilvēks atrodas vienā telpā ar saslimušo vai apmeklē vietu, kur īsi pirms tam bijis infekciozs cilvēks.

Inficēšanās risks ir lielāks, ja cilvēks nav vakcinēts, nav pārslimojis masalas vai viņam nav zināms imunitātes statuss. Īpaši svarīgi tas ir ceļotājiem, jo masalu uzliesmojumi periodiski notiek dažādos pasaules reģionos, arī Eiropā. Pasaules Veselības organizācija un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs regulāri uzsver, ka nepietiekama vakcinācijas aptvere ļauj masalām atgriezties un izraisīt uzliesmojumus.

Infekcijas mehānisms: kas notiek organismā?

Pēc nonākšanas elpceļos masalu vīruss sāk vairoties gļotādā un tuvākajos limfmezglos. Pēc tam tas nonāk asinīs un izplatās pa organismu. Šajā laikā cilvēks parasti vēl nejūt simptomus — to sauc par inkubācijas periodu.

Kad imūnsistēma sāk reaģēt uz vīrusu, parādās drudzis, klepus, iesnas, acu apsārtums un vispārējs nespēks. Izsitumi nav vienkārši “ādas problēma”; tie ir organisma imūnās reakcijas redzamā izpausme. Tāpēc masalu izsitumi parasti parādās pēc prodroma jeb sākuma simptomu fāzes, nevis uzreiz pirmajā slimības dienā.

Masalas var arī īslaicīgi vai ilgāk ietekmēt imūnsistēmas atmiņu. Pētījumi rāda, ka masalu infekcija var samazināt iepriekš iegūto imūno aizsardzību pret citām infekcijām — šo parādību mēdz saukt par “imūno amnēziju”. Science publicētā pētījumā aprakstīts, ka masalu infekcija var būtiski samazināt iepriekš izveidojušās antivielas, savukārt Hārvarda Medicīnas skola skaidro, ka pēc masalām var mazināties daļa imūnās atmiņas pret agrāk sastaptiem mikroorganismiem.

Masalu inkubācijas periods un slimības laika līnija

Masalu inkubācijas periods visbiežāk ilgst aptuveni 10–14 dienas, bet izsitumi var parādīties plašākā laika logā pēc saskares ar vīrusu. Pasaules Veselības organizācija norāda, ka simptomi parasti sākas 10–14 dienas pēc saskares ar vīrusu, bet izsitumi parasti sākas 7–18 dienas pēc saskares ar vīrusu.

Praktiski slimības gaitu var saprast šādi:

• kontakts ar masalu vīrusu;
• inkubācijas periods bez simptomiem;
• sākuma fāze ar drudzi, klepu, iesnām, acu apsārtumu un nespēku;
• Koplika plankumi mutes gļotādā, ja tie parādās;
• izsitumi, kas sākas uz sejas un izplatās uz leju;
• atveseļošanās vai komplikāciju attīstība.

Masalu simptomi un slimības gaita

Masalas parasti nesākas uzreiz ar izsitumiem. Pirmās pazīmes bieži atgādina elpceļu infekciju: drudzis, klepus, iesnas, acu apsārtums, asarošana, jutība pret gaismu, nogurums un apetītes zudums. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs kā sākotnējos simptomus min iesnas, klepu, vieglu drudzi, acu apsārtumu un jutību pret gaismu.

Tipiska masalu simptomu kombinācija ir:

• drudzis;
• klepus;
• iesnas;
• acu apsārtums vai asarošana;
• izsitumi, kas sākas uz sejas un izplatās lejup pa ķermeni.

Šīs pazīmes kopā ir daudz aizdomīgākas nekā katra atsevišķi. Piemēram, tikai klepus un temperatūra bieži nozīmē vīrusu infekciju, bet klepus, iesnas, acu apsārtums, augsta temperatūra un pēc tam izsitumi pēc kontakta ar iespējamu masalu gadījumu ir situācija, kad jāsazinās ar ārstu.

Agrīnie masalu simptomi

Agrīnie masalu simptomi parasti ir drudzis, klepus, iesnas, acu apsārtums, jutība pret gaismu, nogurums un vispārējs nespēks. Slimības sākums var līdzināties saaukstēšanās, gripas vai Covid-19 sākumam, tāpēc nozīmīgs ir konteksts: vakcinācijas statuss, kontakts ar saslimušo, ceļošana un izsitumu parādīšanās pēc dažām dienām.

Masalu gadījumā temperatūra var būt augsta. ASV Slimību kontroles un profilakses centrs norāda, ka drudzis var pastiprināties izsitumu parādīšanās laikā.

Kas ir Koplika plankumi?

Koplika plankumi ir sīki balti vai pelēcīgi balti plankumi uz mutes gļotādas, biežāk vaigu iekšpusē. Tie var parādīties pirms izsitumiem un ir klīniski nozīmīga masalu pazīme. ASV Slimību kontroles un profilakses centrs tos raksturo kā sīkus baltus plankumus mutes iekšpusē, kas var parādīties 2–3 dienas pēc simptomu sākuma.

Pacientam pašam Koplika plankumus var būt grūti atpazīt, tāpēc tos novērtē ārsts.

Kā izskatās masalu izsitumi?

Masalu izsitumi parasti ir sarkani, plankumaini un plankumaini-papulozi — tas nozīmē, ka tie var būt gan plakani, gan nedaudz pacelti virs ādas. Tie bieži sākas uz sejas, pie matu līnijas vai aiz ausīm, pēc tam izplatās uz kaklu, krūtīm, vēderu, muguru, rokām un kājām. ASV Slimību kontroles un profilakses centrs apraksta, ka masalu izsitumi sākas uz galvas un sejas un pēc tam izplatās lejup uz kaklu, ķermeni, rokām, kājām un pēdām.

Izsitumi var saplūst lielākos laukumos. Tie parasti saglabājas vairākas dienas un pēc tam sāk bālēt. Daļai pacientu pēc izsitumiem var būt ādas sausums vai lobīšanās.

Masalu izsitumi var niezēt, bet nieze parasti nav galvenā pazīme. Ja izsitumi ir ļoti niezoši, pēkšņi parādās un pazūd vai atgādina nātreni, jāapsver arī alerģija vai cita diagnoze.

Kā diagnosticē masalas?

Masalu diagnozi nosaka ārsts, izvērtējot simptomus, vakcinācijas statusu, iespējamu kontaktu ar masalu slimnieku, ceļošanu un epidemioloģisko situāciju. Tā kā masalas var līdzināties citām infekcijām, aizdomu gadījumā diagnozi var būt nepieciešams apstiprināt laboratoriski. Izmeklēšanai var izmantot masalu vīrusa nukleīnskābes noteikšanu, seroloģiskus izmeklējumus antivielu noteikšanai, kā arī paraugus no elpceļiem, siekalām vai urīna. Konkrētu izmeklējumu veidu, laiku un nepieciešamību nosaka ārsts.

Vai masalas vienmēr izraisa izsitumus?

Tipiskā gadījumā izsitumi ir viena no galvenajām masalu pazīmēm. Tomēr slimības gaita var atšķirties, īpaši cilvēkiem ar daļēju imunitāti, piemēram, pēc nepilnas vakcinācijas vai dažos retos gadījumos pēc vakcinācijas. Šādos gadījumos simptomi var būt vieglāki vai mazāk tipiski, bet tas nenozīmē, ka masalas var droši izslēgt bez ārsta izvērtējuma un nepieciešamības gadījumā laboratoriskas apstiprināšanas.

ASV Slimību kontroles un profilakses centrs uzsver, ka laboratoriska apstiprināšana ir būtiska sporādiskiem gadījumiem un uzliesmojumu situācijās.

Masalas bērniem

Bērniem masalas bieži sākas ar drudzi, klepu, iesnām, acu apsārtumu un nespēku. Vēlāk parādās izsitumi. Bērns var būt miegains, raudulīgs, atteikties no ēdiena un šķidruma, sūdzēties par gaismas traucējumiem vai galvassāpēm.

Īpaši uzmanīgi jāvēro zīdaiņi un mazi bērni, jo viņiem ir lielāks dehidratācijas, elpošanas problēmu un komplikāciju risks. Zīdaiņi, kuri vēl nav sasnieguši vakcinācijas vecumu, ir atkarīgi no apkārtējo cilvēku imunitātes — tāpēc svarīga ir vecāku, ģimenes locekļu un sabiedrības vakcinācijas aptvere.

Masalas pieaugušajiem

Pieaugušajiem masalas var noritēt smagi, īpaši tad, ja cilvēks nav vakcinēts. Pieaugušie biežāk skaidri izjūt augstu temperatūru, nespēku, galvassāpes un izteiktu slimības smagumu. Komplikāciju risks nav tikai bērnu problēma — arī pieaugušajiem iespējams plaušu karsonis, vidusauss iekaisums, smags nespēks un citas komplikācijas.

Ja pieaugušajam pēc ceļojuma, kontakta ar saslimušo vai atrašanās uzliesmojuma vidē parādās drudzis un izsitumi, nevajadzētu doties uz darbu vai ārstniecības iestādi bez iepriekšējas telefoniskas saziņas.

Kad simptomi kļūst bīstami?

Masalu gadījumā nekavējoties jāsazinās ar ārstu, ja ir aizdomas par masalām, īpaši, ja cilvēks nav vakcinēts, bijis kontaktā ar saslimušo vai nesen ceļojis. Neatliekama palīdzība jāmeklē, ja parādās elpas trūkums, zilganas lūpas, apjukums, krampji, stipras galvassāpes, kakla stīvums, izteikta miegainība, dehidratācijas pazīmes, nepārejoši augsta temperatūra vai strauja stāvokļa pasliktināšanās.

Bērniem bīstamas pazīmes ir apgrūtināta elpošana, nespēja padzerties, ļoti reta urinācija, neparasta miegainība, krampji, apziņas traucējumi vai izsitumi, kas kopā ar sliktu vispārējo stāvokli liek domāt par smagu infekciju.

Kam masalas ir bīstamas?

Masalas var būt bīstamas jebkuram uzņēmīgam cilvēkam, bet lielāks smagas slimības un komplikāciju risks ir:

• zīdaiņiem;
• nevakcinētiem bērniem;
• pieaugušajiem bez imunitātes;
• grūtniecēm;
• cilvēkiem ar novājinātu imunitāti;
• cilvēkiem ar hroniskām slimībām;
• cilvēkiem, kuri ceļo uz vietām ar masalu uzliesmojumiem vai zemu vakcinācijas aptveri.

Nevakcinēti cilvēki ir galvenā riska grupa, jo masalas ir ļoti lipīgas un slimības izplatībai pietiek ar nelielām imunitātes “spraugām” sabiedrībā. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs norāda, ka masalu izskaušanai nepieciešama ļoti augsta vakcinācijas aptvere — vismaz 95% divu devu aptvere sabiedrībā.

Masalas grūtniecības laikā

Grūtniecēm masalas ir īpaši nopietna situācija. Grūtniecības laikā nav ieteicams ievadīt dzīvu novājinātu MMP/MPR vakcīnu, tāpēc vakcinācijas statuss vēlams noskaidrot pirms grūtniecības plānošanas. Ja grūtniecei ir bijis kontakts ar masalu slimnieku, nekavējoties jāsazinās ar ārstu, lai izvērtētu risku un iespējamo rīcību.

Grūtniecei masalu infekcija var noritēt smagāk un palielināt spontāna aborta, priekšlaicīgu dzemdību, nedzīvi dzimuša bērna un zema dzimšanas svara risku. MMR vakcīna grūtniecības laikā ir kontrindicēta, jo tā ir dzīva novājināta vakcīna. Pēc kontakta ar masalu slimnieku grūtniecei nekavējoties jāizvērtē imunitāte pret masalām; ja imunitātes nav vai tā nav zināma, pēcekspozīcijas profilaksei var būt indicēts imūnglobulīns līdz 6 dienām pēc kontakta.

Pēc dzīvas novājinātas vakcīnas ievadīšanas grūtniecības plānošanu parasti atliek uz laiku, ko nosaka ārsts atbilstoši aktuālajām rekomendācijām un konkrētajai vakcīnai.

Masalu komplikācijas

Masalu komplikācijas var būt vieglas, vidēji smagas vai dzīvībai bīstamas. Biežākās komplikācijas ir vidusauss iekaisums, caureja, dehidratācija un plaušu karsonis. Smagākas komplikācijas ir encefalīts jeb smadzeņu iekaisums, krampji, redzes bojājumi un retos gadījumos nāve. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra materiālos minēts, ka komplikācijas var ietvert ausu infekcijas, caureju, dehidratāciju, pneimoniju, aklumu un smadzeņu bojājumu encefalīta dēļ.

Plaušu karsonis ir viena no nozīmīgākajām masalu komplikācijām, jo masalas skar elpceļus un var pavērt ceļu arī sekundārām bakteriālām infekcijām. Tāpēc elpas trūkums, sāpes krūtīs, strauja elpošana vai izteikta stāvokļa pasliktināšanās ir iemesls steidzamai medicīniskai izvērtēšanai.

Kas ir subakūts sklerozējošs panencefalīts?

Subakūts sklerozējošs panencefalīts jeb SSPE ir ļoti reta, bet smaga vēlīna masalu komplikācija, kas skar centrālo nervu sistēmu. Tā var attīstīties vairākus gadus pēc pārslimotām masalām un parasti progresē smagi. Pacientam un ģimenei svarīgākais ir saprast, ka šādu komplikāciju novēršana ir viens no iemesliem, kāpēc masalu profilakse ar vakcināciju ir tik būtiska. SSPE ir progresējoša un ļoti smaga slimība, kas izraisa neatgriezeniskus centrālās nervu sistēmas bojājumus.

Vai masalas novājina imūnsistēmu?

Jā, masalas var ietekmēt imūnsistēmu ne tikai slimības akūtajā periodā. Pētījumi par “imūno amnēziju” rāda, ka masalu infekcija var samazināt iepriekš iegūtu antivielu daudzveidību un uz laiku vai ilgāk padarīt cilvēku uzņēmīgāku pret citām infekcijām. Hārvarda Medicīnas skola apraksta pētījuma rezultātus, kuros pēc masalām tika konstatēts būtisks iepriekšējo antivielu samazinājums.

Tas nenozīmē, ka katrs bērns pēc masalām noteikti smagi slimos ar citām infekcijām, taču tas palīdz saprast, kāpēc masalas nav “nevainīga bērnu slimība”.

Vai pēc masalu pārslimošanas veidojas imunitāte?

Pēc masalu pārslimošanas parasti veidojas ilgstoša imunitāte. Ar masalām atkārtoti saslimt ir reti, taču atsevišķas netipiskas situācijas medicīnā ir iespējamas, īpaši, ja diagnoze iepriekš nav bijusi laboratoriski apstiprināta vai ja cilvēkam ir imūnsistēmas traucējumi.

Jo zemāka ir vakcinācijas aptvere sabiedrībā, jo lielāks ir masalu uzliesmojumu risks un jo vairāk apdraudēti ir cilvēki, kuriem nav imunitātes vai kuri nevar tikt vakcinēti.

Drošāks un kontrolētāks veids, kā iegūt aizsardzību, ir vakcinācija, nevis slimības pārslimošana. Vakcinācija samazina smagas slimības, komplikāciju un uzliesmojumu risku.

Kā ārstē masalas?

Masalām nav specifisku pretvīrusu zāļu, kas parasti tiktu lietotas kā tieša masalu vīrusa iznīcinoša terapija ikdienas gadījumos. Ārstēšana galvenokārt ir atbalstoša: šķidruma uzņemšana, drudža kontrole ar piemērotiem bezrecepšu līdzekļiem atbilstoši vecumam un ārsta norādījumiem, atpūta, telpu vēdināšana, gaismas kairinājuma mazināšana un komplikāciju novērošana.

Ja attīstās komplikācijas, ārstēšanu nosaka ārsts. Var būt nepieciešama hospitalizācija, skābekļa terapija, šķidruma ievadīšana, recepšu zāles sekundāru infekciju vai citu komplikāciju ārstēšanai. Konkrētas recepšu zāles pacientam jānozīmē tikai ārstam pēc apskates un diagnozes izvērtēšanas.

Dažās situācijās medicīnā tiek vērtēta arī A vitamīna nozīme masalu komplikāciju mazināšanā, īpaši reģionos vai pacientu grupās ar deficīta risku. Tomēr pacientam nevajadzētu pašam sākt lielas vitamīnu devas bez ārsta norādījuma.

Ko darīt, ja ir aizdomas par masalām?

Ja bērnam vai pieaugušajam ir drudzis, klepus, iesnas, acu apsārtums un izsitumi, īpaši pēc kontakta ar slimnieku vai pēc ceļojuma, jārīkojas kā potenciāli lipīgas infekcijas gadījumā.

Pirmais solis ir palikt mājās un sazināties ar ārstu telefoniski. Nevajadzētu bez iepriekšējas vienošanās doties uz poliklīniku, neatliekamās palīdzības uzņemšanu, bērnudārzu, skolu vai darbu, jo masalas var izplatīties citiem cilvēkiem, tostarp zīdaiņiem un imūnsupresētiem pacientiem.

Ārstam jāpasaka:

• kad sākās temperatūra;
• kad parādījās izsitumi;
• vai ir klepus, iesnas, acu apsārtums;
• vai bijis kontakts ar masalu slimnieku;
• vai nesen bijusi ceļošana;
• vai cilvēks ir vakcinēts;
• vai ģimenē ir zīdaiņi, grūtnieces vai cilvēki ar novājinātu imunitāti.

Ko darīt, ja bijis kontakts ar masalu slimnieku?

Ja bijis kontakts ar masalu slimnieku, svarīgi nekavējoties noskaidrot vakcinācijas statusu un sazināties ar ģimenes ārstu vai epidemiologu norādītajā kārtībā. Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs norāda, ka pēcekspozīcijas profilaksei masalu saturošas vakcīnas ievadīšana var būt izvēles pasākums 72 stundu laikā pēc kontakta.

Atsevišķām riska grupām, piemēram, zīdaiņiem, grūtniecēm vai cilvēkiem ar smagu imūnsupresiju, rīcība var atšķirties. Šādos gadījumos ārsts izvērtē individuālos riskus un iespējamos profilakses pasākumus.

Kontaktpersonām jānovēro simptomi. Ja parādās drudzis, klepus, iesnas, acu apsārtums vai izsitumi, jāsazinās ar ārstu telefoniski un jāierobežo kontakti ar citiem.

Kad pēc kontakta jārīkojas nekavējoties?

Pēc kontakta ar masalu slimnieku nevajadzētu gaidīt simptomu parādīšanos. Ar ārstu jāsazinās pēc iespējas ātrāk, īpaši tad, ja kontaktpersona ir zīdainis, grūtniece, nevakcinēts bērns, cilvēks ar novājinātu imunitāti vai pieaugušais ar nezināmu vakcinācijas statusu. Dažos gadījumos ārsts var izvērtēt pēcekspozīcijas profilaksi — vakcināciju īsā laikā pēc kontakta vai imūnglobulīna ievadīšanu riska grupām.

Kad drīkst atgriezties bērnudārzā, skolā vai darbā?

Pēc masalām atgriešanās bērnudārzā, skolā vai darbā jānosaka ārstam un epidemioloģiskajiem norādījumiem. Vispārīgi jāņem vērā, ka cilvēks ir lipīgs vairākas dienas pēc izsitumu sākuma. ASV Slimību kontroles un profilakses centrs norāda, ka izolācija parasti nepieciešama 4 dienas pēc izsitumu parādīšanās, bet konkrēta rīcība jāpielāgo situācijai un vietējām prasībām.

Ja ir aizdomas par masalām, bērnu nedrīkst vest uz bērnudārzu vai skolu “pārbaudīt, vai pāries”. Tas var radīt uzliesmojumu un apdraudēt citus bērnus. Tāpat nedrīkst apzināti vest veselu bērnu kontaktā ar bērnu, kurš slimo ar masalām, cerot, ka bērns slimību pārslimos. Šāda rīcība ir medicīniski bīstama, epidemioloģiski bezatbildīga un var apdraudēt citus cilvēkus.

Vai par masalām jāziņo SPKC?

Masalas ir epidemioloģiski nozīmīga infekcija, un aizdomu vai apstiprināta gadījuma gadījumā tiek iesaistītas sabiedrības veselības institūcijas. ASV Slimību kontroles un profilakses centrs savos klīniskajos norādījumos uzsver, ka aizdomīgi masalu gadījumi jāziņo vietējai veselības iestādei un sporādiski gadījumi vai uzliesmojumi jāapstiprina laboratoriski. Latvijā praktisko ziņošanas un epidemioloģiskās izmeklēšanas kārtību nosaka spēkā esošie normatīvie akti un SPKC norādījumi.

Pacientam svarīgākais ir nepārkāpt izolācijas principu un sniegt ārstam precīzu informāciju par kontaktpersonām, ceļošanu un vakcinācijas statusu.

Vakcinācija pret masalām

Vakcinācija ir galvenais masalu profilakses veids. Latvijā lieto kombinēto vakcīnu pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu. Latviskajā lietojumā sastopami apzīmējumi MMP un MPR; SPKC savā materiālā lieto “MPR vakcīna”.

MMP/MPR vakcīna ir dzīva novājināta vakcīna. Tas nozīmē, ka tajā esošie vīrusi ir novājināti, lai rosinātu imūnsistēmu izveidot aizsardzību, neizraisot tipisku slimību cilvēkiem ar normālu imūnsistēmas darbību. Tā nav piemērota visiem — piemēram, grūtniecēm un cilvēkiem ar noteiktiem smagiem imūnsistēmas traucējumiem dzīvas novājinātas vakcīnas parasti neievada. Par kontrindikācijām vienmēr jālemj ārstam.

SPKC norāda, ka maksimālai aizsardzībai nepieciešamas divas MPR vakcīnas devas; Latvijā pirmā deva paredzēta 12–15 mēnešu vecumā, bet otrā — 7 gadu vecumā.

Kāpēc nepieciešama otrā vakcīnas deva?

Otrā deva nepieciešama, lai nodrošinātu pēc iespējas pilnīgāku aizsardzību tiem, kuriem pēc pirmās devas imūnā atbilde nav bijusi pietiekama, un lai stiprinātu sabiedrības kopējo aizsardzību. Masalas ir tik lipīgas, ka nepietiek ar mērenu vakcinācijas aptveri — Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs norāda, ka masalu izskaušanai nepieciešama ap 95% vakcinācijas aptvere.

Vai vakcinēts cilvēks var saslimt ar masalām?

Jā, retos gadījumos vakcinēts cilvēks var saslimt, īpaši, ja saņemta tikai viena deva vai ja imūnā atbilde nav bijusi pietiekama. Tomēr vakcinācija būtiski samazina saslimšanas, smagas slimības un komplikāciju risku. Pilna divu devu vakcinācija ir drošākais un efektīvākais veids, kā iegūt aizsardzību pret masalām.

Vai MMP/MPR vakcīna ir droša?

MMP/MPR vakcīna tiek lietota plaši un ilgstoši, un tā ir viens no būtiskākajiem sabiedrības veselības instrumentiem masalu profilaksē. SPKC norāda, ka vakcīna ir droša un efektīva.

Pēc vakcīnas var būt pārejošas blakusparādības, piemēram, sāpes vai apsārtums injekcijas vietā, neliels drudzis, īslaicīgi izsitumi vai pašsajūtas pasliktināšanās. Smagas reakcijas ir retas, bet jebkura nopietna reakcija jāizvērtē ārstam.

Vai MMP/MPR vakcīna izraisa masalas?

Cilvēkiem ar normālu imūnsistēmu MMP/MPR vakcīna neizraisa tipiskas masalas. Tā satur novājinātus vīrusus, kas paredzēti imunitātes izveidei. Pēc vakcinācijas var būt viegli, pārejoši simptomi, piemēram, temperatūra vai izsitumi, bet tie nav tas pats, kas dabiska masalu infekcija.

Vai MMP/MPR vakcīna izraisa autismu?

Nē — kvalitatīvi pētījumi un starptautisko veselības organizāciju izvērtējumi neatbalsta cēloņsakarību starp vakcīnām un autismu. Pasaules Veselības organizācija ir atkārtoti apstiprinājusi, ka nav pierādījumu par cēlonisku saistību starp vakcīnām un autiskā spektra traucējumiem. Pasaules Veselības organizācijas Globālā vakcīnu drošuma padomdevēja komiteja, izvērtējot pieejamos pierādījumus, nav konstatējusi cēloņsakarību starp vakcīnām un autismu.

Šī tēma ir īpaši svarīga, jo dezinformācija par MMP vakcīnu ir viens no iemesliem, kāpēc dažās sabiedrības grupās samazinās vakcinācijas aptvere un atgriežas masalu uzliesmojumi.

Kā zināt, vai esmu vakcinēts pret masalām?

Vakcinācijas statusu var pārbaudīt potēšanas pasē, bērna medicīniskajā dokumentācijā, pie ģimenes ārsta vai atbilstošās e-veselības/medicīniskās dokumentācijas sistēmās, ja dati tur ir pieejami. Ja vakcinācijas statuss nav zināms, jāsazinās ar ģimenes ārstu vai infektologu, kurš izvērtēs, vai nepieciešama vakcinācija vai papildu pārbaudes.

Pieaugušajiem īpaši svarīgi pārbaudīt imunitāti pirms ceļojumiem, darba veselības aprūpē, izglītības iestādēs vai tad, ja ģimenē ir zīdainis, grūtniece vai cilvēks ar novājinātu imunitāti.

Ko darīt, ja potēšanas pase ir pazudusi?

Ja potēšanas pase ir pazudusi vai nav skaidrs, vai cilvēks ir vakcinēts pret masalām, jāsazinās ar ģimenes ārstu. Ārsts var pārbaudīt pieejamos medicīniskos ierakstus, izvērtēt vecumu, iepriekšējo vakcināciju un nepieciešamības gadījumā ieteikt vakcināciju vai imunitātes pārbaudi. Neskaidrs vakcinācijas statuss ir īpaši svarīgs pirms ceļojumiem, grūtniecības plānošanas, darbā ar bērniem vai pacientiem un pēc kontakta ar masalu slimnieku.

Vai bērniem vakcinācija pret masalām Latvijā ir valsts apmaksāta?

Bērnu vakcinācija pret masalām Latvijā ir iekļauta bērnu vakcinācijas kalendārā. SPKC norāda, ka Latvijā bērnu vakcinācijas kalendārs paredz divas MPR vakcīnas devas — 12–15 mēnešu vecumā un 7 gadu vecumā.

Pieaugušajiem vakcinācijas apmaksas kārtība var būt atkarīga no konkrētas situācijas, indikācijām, riska grupas, ceļošanas vajadzībām vai veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēja. To praktiski jāprecizē pie ģimenes ārsta, vakcinācijas kabinetā vai NVD/SPKC aktuālajos materiālos.

Kā pasargāt zīdaini, kurš vēl nav sasniedzis vakcinācijas vecumu?

Zīdaini vislabāk pasargā apkārtējo cilvēku imunitāte. Tas nozīmē, ka vecākiem, brāļiem un māsām, aprūpētājiem un tuvākajiem ģimenes locekļiem jābūt vakcinētiem vai ar pierādītu imunitāti. Ja apkārtnē konstatētas masalas, jāierobežo zīdaiņa kontakts ar nevakcinētiem vai slimiem cilvēkiem un jāseko ārsta/SPKC norādēm.

Masalas Latvijā un pasaulē

Masalas nav pilnībā izzudusi slimība. Tās turpina izraisīt uzliesmojumus valstīs un sabiedrības grupās, kur vakcinācijas aptvere nav pietiekama. SPKC norāda, ka masalas joprojām notiek Eiropas valstīs un uzliesmojumi ir saistīti ar ievestiem gadījumiem un nepietiekamu imunizācijas aptveri atsevišķās grupās.

Aktuālajai informācijai par masalām Latvijā ieteicams sekot SPKC paziņojumiem un epidemioloģiskajiem materiāliem.

Kā atšķirt masalas no citām slimībām?

Masalas var līdzināties vairākām citām slimībām, tāpēc diagnozi nedrīkst balstīt tikai uz izsitumu izskatu. Svarīga ir simptomu secība, vakcinācijas statuss, kontakts ar slimnieku, ceļošana un ārsta apskate.

Masalas un sabiedrības veselība

Masalas ir sabiedrības veselībai nozīmīga infekcija, jo viens saslimšanas gadījums var izraisīt plašu kontaktpersonu loku bērnudārzā, skolā, ārstniecības iestādē, darbavietā vai sabiedriskā pasākumā. Jo vairāk sabiedrībā ir nevakcinētu vai neimūnu cilvēku, jo vieglāk vīruss var izplatīties un izraisīt uzliesmojumu. Tāpēc vakcinācija pret masalām pasargā ne tikai konkrēto cilvēku, bet arī zīdaiņus, grūtnieces un cilvēkus, kuri medicīnisku iemeslu dēļ paši nevar tikt vakcinēti.

Praktiskās un netiešās izmaksas

Masalas rada ne tikai medicīnisku, bet arī praktisku slogu ģimenei un sabiedrībai. Saslimušam bērnam nepieciešama izolācija un aprūpe mājās. Vecākiem var nākties kavēt darbu. Kontaktpersonām var būt nepieciešama novērošana, vakcinācijas statusa pārbaude vai īslaicīga izolācija. Bērnudārzos, skolās un ārstniecības iestādēs masalu gadījums var izraisīt plašu epidemioloģisko darbu.

Ja slimība norit smagi, var būt nepieciešama hospitalizācija. Tāpēc masalu profilakse ir ne tikai individuāls veselības jautājums, bet arī sabiedrības veselības un ekonomiskās drošības jautājums.

Kas medicīnā ir skaidri pierādīts, un par ko vēl turpinās darbs?

Medicīnā ir skaidri pierādīts, ka masalas ir ļoti lipīga vīrusu infekcija, ka vakcinācija būtiski samazina saslimšanas un komplikāciju risku, ka divu devu vakcinācijas aptvere ir nepieciešama uzliesmojumu novēršanai un ka masalas var izraisīt nopietnas komplikācijas. Šos secinājumus konsekventi apstiprina Pasaules Veselības organizācijas, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra, SPKC un ASV Slimību kontroles un profilakses centra materiāli.

Jomas, kurās medicīna turpina strādāt, ir masalu uzliesmojumu agrīna atklāšana, vakcinācijas aptveres uzlabošana, komunikācija ar vakcinācijas šaubām, imūnās amnēzijas ilgtermiņa nozīmes izpēte, kā arī labāki sabiedrības veselības rīki kontaktpersonu apzināšanai un infekcijas ierobežošanai. Pētījumi par masalu izraisītu imūnās atmiņas samazināšanos ir viens no piemēriem, kā mainās izpratne par slimības ilgtermiņa ietekmi.

Kad jāvēršas pie ārsta?

Pie ārsta jāvēršas vienmēr, ja ir aizdomas par masalām. Īpaši svarīgi tas ir tad, ja cilvēks nav vakcinēts, bijis kontaktā ar masalu slimnieku, nesen ceļojis vai ģimenē ir zīdainis, grūtniece vai cilvēks ar novājinātu imunitāti.

Vispirms jāsazinās telefoniski, lai ārstniecības iestāde varētu organizēt drošu pieņemšanu un mazināt infekcijas izplatīšanās risku.

Neatliekamā palīdzība jāizsauc, ja ir elpas trūkums, krampji, apziņas traucējumi, izteikta miegainība, kakla stīvums, zilganas lūpas, smaga dehidratācija vai strauja stāvokļa pasliktināšanās.

Šajā rakstā sniegtā informācija ir paredzēta tikai informatīviem un izglītojošiem nolūkiem. Tā neaizstāj ārsta konsultāciju, diagnostiku vai ārstēšanu. Pašdiagnostika un pašārstēšanās var būt kļūdaina un bīstama, īpaši zīdaiņiem, grūtniecēm, cilvēkiem ar novājinātu imunitāti vai smagu simptomu gadījumā. Ja jums vai jūsu bērnam ir drudzis, klepus, iesnas, acu apsārtums, izsitumi, bijis kontakts ar masalu slimnieku vai pastāv aizdomas par masalām, nekavējoties sazinieties ar ģimenes ārstu, infektologu vai pediatru telefoniski un ievērojiet saņemtos norādījumus. Smagu, strauji pasliktinošos vai augsta riska simptomu gadījumā nekavējoties izsauciet neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Atsauces un autoritatīvi avoti

• Slimību profilakses un kontroles centrs: Masalas.
• SPKC informatīvais materiāls par masalām.
• Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC): Masalu faktu lapa.
• Pasaules Veselības organizācija (PVO): Masalu faktu lapa.
• ASV Slimību kontroles un profilakses centrs (CDC): Masalu klīniskā diagnostika un klīniskais pārskats.
• Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC): 95% vakcinācijas aptvere no masalām brīvai Eiropas Savienībai.
• Mina MJ un līdzautori: Masalu vīrusa infekcija samazina iepriekš izveidojušās antivielas, kas nodrošina aizsardzību pret citiem patogēniem. Science.
• Hārvarda Medicīnas skola: Imūnās amnēzijas mehānisms.
• PVO Globālā vakcīnu drošuma padomdevēja komiteja / Reuters kopsavilkums par vakcīnām un autisma pierādījumu pārskatu.

Satura autors

Dermatoloģe Dr. med. Dace Buile

Konsultēja

• Infektoloģe, hepatoloģe prof. Angelika Krūmiņa
• Infektologs, rezidents Vladimirs Morozovs