Herpes vīruss ir ļoti izplatīta vīrusu infekcija, kas var izraisīt aukstumpumpas uz lūpām, izsitumus mutē, uz sejas, deguna apvidū vai dzimumorgānu zonā. Visbiežāk, runājot par “herpi”, ar to saprot herpes simplex vīrusu jeb HSV. Tam ir divi galvenie tipi — HSV-1 un HSV-2. Abi vīrusa tipi var skart gan mutes, gan dzimumorgānu apvidu, lai gan HSV-1 biežāk ir saistīts ar mutes herpes jeb aukstumpumpām, bet HSV-2 biežāk ar dzimumorgānu herpes infekciju.
Svarīgākais par herpes simplex vīrusu ir tas, ka pēc inficēšanās tas organismā saglabājas visu mūžu. Vīruss var “paslēpties” nervu šūnās un vēlāk atkārtoti aktivizēties, piemēram, stresa, citas infekcijas, drudža, saules iedarbības, ādas kairinājuma vai imunitātes pavājināšanās laikā. Tāpēc aukstumpumpas un citi herpes izsitumi mēdz atkārtoties vienā un tajā pašā vietā.
Medicīniski herpes nav tikai kosmētiska problēma. Lielākajai daļai cilvēku infekcija norit viegli un pāriet pati, tomēr atsevišķās situācijās herpes var būt bīstama — jaundzimušajiem, grūtniecības laikā, cilvēkiem ar novājinātu imunitāti, kā arī gadījumos, kad izsitumi parādās pie acs vai ir aizdomas par smagākām komplikācijām.
Svarīgākais īsumā
- Herpes vīruss visbiežāk nozīmē herpes simplex vīrusu jeb HSV. Tam ir divi galvenie tipi — HSV-1 un HSV-2.
- HSV-1 biežāk izraisa aukstumpumpas uz lūpām un mutes herpes, bet HSV-2 biežāk izraisa dzimumorgānu herpes infekciju.
- Abi vīrusa tipi var skart gan muti, gan dzimumorgānus.
- Pēc inficēšanās herpes simplex vīruss organismā saglabājas visu mūžu un vēlāk var atkārtoti aktivizēties.
- Herpes var izplatīties arī tad, ja nav redzamu pūslīšu vai čūliņu.
- Pretvīrusu recepšu zāles var mazināt simptomus un saīsināt uzliesmojumu, taču konkrētu ārstēšanu nosaka ārsts.
- Pie ārsta jāvēršas, ja izsitumi ir pie acs, dzimumorgānu zonā, grūtniecības laikā, zīdainim, cilvēkam ar novājinātu imunitāti vai ja uzliesmojumi ir bieži un smagi.
Kas ir herpes vīruss?
Herpes vīrusi ir plaša vīrusu grupa, kurā ietilpst vairāki cilvēkam nozīmīgi vīrusi. Ikdienā ar vārdu “herpes” visbiežāk saprot herpes simplex vīrusu — HSV-1 vai HSV-2. Šis vīruss izraisa ādas un gļotādu bojājumus: sāpīgus pūslīšus, čūliņas, kreveles, dedzināšanu, tirpšanu vai niezi.
Herpes simplex infekcija var skart:
- lūpas un ādu ap muti;
- mutes gļotādu, smaganas un mēli;
- degunu vai sejas ādu;
- dzimumorgānus, starpeni un anālo apvidu;
- acis;
- retāk — nervu sistēmu vai citus orgānus, īpaši cilvēkiem ar novājinātu imunitāti.
Latvijā Slimību profilakses un kontroles centrs anoģenitālās herpes raksturo kā dzimumorgānu ādas un gļotādas infekcijas slimību, kurai raksturīgi sāpīgi pūslīši uz apsārtušas ādas fona. Infekcija var noritēt arī bez izteiktām sūdzībām, tāpēc cilvēks ne vienmēr zina, ka var nodot vīrusu tālāk.
Herpes simplex vīruss: HSV-1 un HSV-2
HSV-1 un HSV-2 ir radniecīgi vīrusi, taču tiem ir atšķirīgas tipiskās izpausmes.
HSV-1 visbiežāk izraisa mutes herpes jeb aukstumpumpas. Tas var izpausties kā aukstumpumpa uz lūpas, aukstumpumpa mutē, aukstumpumpa uz mēles, herpes izsitumi uz sejas vai aukstumpumpa deguna apvidū. Tomēr HSV-1 var izraisīt arī dzimumorgānu herpes infekciju, īpaši pēc orāla seksa.
HSV-2 biežāk izraisa dzimumorgānu herpes infekciju. Tā var izpausties kā sāpīgi pūslīši, čūliņas, nieze, dedzināšana, sāpes urinējot vai sāpes dzimumakta laikā. Retāk HSV-2 var skart arī mutes apvidu.
Svarīgi: pēc izsitumu atrašanās vietas vienmēr nevar droši pateikt, kurš herpes simplex vīrusa tips tos izraisījis. Precīzākai noteikšanai ārsts var nozīmēt laboratorisku testu no pūslīša vai čūliņas.
Vai aukstumpumpa ir herpes?
Jā. Aukstumpumpa parasti ir mutes herpes forma, ko visbiežāk izraisa HSV-1. Aukstumpumpa nav “saaukstēšanās pumpa” tiešā nozīmē, lai gan saaukstēšanās, drudzis vai vispārējs organisma stress var aktivizēt organismā jau esošu herpes simplex vīrusu.
Aukstumpumpa parasti sākas ar tirpšanu, dedzināšanu, niezi vai jutīgumu uz lūpas vai ap muti. Pēc tam parādās sīki, ar šķidrumu pildīti pūslīši, kas var pārplīst, veidot čūliņu un vēlāk kreveli. Daudziem cilvēkiem aukstumpumpa sadzīst 1–2 nedēļu laikā, taču dažkārt dzīšana var būt ilgāka.
Kā herpes vīruss izplatās?
Herpes simplex vīruss izplatās cieša kontakta ceļā ar ādu, gļotādu, siekalām vai aktīva herpes bojājuma šķidrumu. Inficēšanās iespējama:
- skūpstoties;
- pieskaroties aktīvam pūslītim vai čūliņai;
- orālā seksa laikā;
- vagināla vai anāla dzimumakta laikā;
- koplietojot priekšmetus, kas tikko saskārušies ar aktīvu bojājumu, piemēram, lūpu balzamu, skuvekli vai dvieli;
- no mātes bērnam grūtniecības vai dzemdību laikā, īpaši ja infekcija ir aktīva.
Vīruss var izplatīties arī tad, ja nav redzamu simptomu. To sauc par asimptomātisku vīrusa izdalīšanos — cilvēkam nav pūslīšu vai čūliņu, bet vīruss īslaicīgi atrodas uz ādas vai gļotādas un var tikt nodots citam cilvēkam.
Infekcijas mehānisms
Herpes simplex vīruss organismā iekļūst caur ādu vai gļotādu — īpaši, ja tur ir mikroskopiskas plaisiņas, kairinājums vai bojājumi. Pēc sākotnējās inficēšanās vīruss vairojas ādas vai gļotādas šūnās, izraisot iekaisumu, pūslīšus un čūliņas.
Pēc pirmās epizodes vīruss pa nervu šķiedrām nonāk nervu mezglos, kur tas var saglabāties neaktīvā jeb latentā stāvoklī. Latents nozīmē, ka vīruss organismā ir, bet aktīvi neizraisa redzamus simptomus.
Vēlāk noteiktu faktoru ietekmē vīruss var atkārtoti aktivizēties, pa nervu šķiedrām atgriezties ādā vai gļotādā un izraisīt jaunu uzliesmojumu. Tāpēc herpes bieži atkārtojas vienā un tajā pašā vietā — vīruss aktivizējas tajā pašā nervu apvidū.
Kur herpes ir izplatīta?
Herpes simplex infekcija ir sastopama visā pasaulē. Tā nav reta vai neparasta infekcija. Daudzi cilvēki ar HSV-1 inficējas jau bērnībā, savukārt HSV-2 biežāk ir saistīts ar dzimumkontakta ceļā iegūtu infekciju. Abi vīrusa tipi var izraisīt gan mutes, gan dzimumorgānu herpes infekciju.
Latvijā anoģenitālā herpes ir viena no seksuāli transmisīvajām infekcijām, par kurām pieejama nacionālā sabiedrības veselības informācija. Būtiski, ka infekcija var noritēt arī bez izteiktām sūdzībām — tas nozīmē, ka cilvēks var nezināt par infekciju un tomēr nodot to tālāk.
Kam ir lielāks risks?
Ar herpes simplex vīrusu var inficēties jebkurš cilvēks, taču risks ir lielāks, ja ir ciešs kontakts ar cilvēku, kuram ir aktīvi pūslīši vai čūliņas.
Lielāks risks ir:
- cilvēkiem, kuru partnerim ir mutes vai dzimumorgānu herpes infekcija;
- cilvēkiem ar vairākiem seksuālajiem partneriem;
- cilvēkiem, kuriem ir neaizsargāts orāls, vagināls vai anāls sekss;
- jaundzimušajiem, ja mātei dzemdību laikā ir aktīva dzimumorgānu herpes infekcija;
- grūtniecēm, īpaši ja pirmreizēja infekcija iegūta grūtniecības laikā;
- cilvēkiem ar novājinātu imunitāti;
- cilvēkiem ar atopisko dermatītu vai plašiem ādas bojājumiem.
Vai organismam veidojas imunitāte pret herpes vīrusu?
Pēc inficēšanās organisms veido imūno atbildi — antivielas un šūnu imunitāti. Tas nozīmē, ka imūnsistēma vīrusu atpazīst un daļēji kontrolē. Tomēr šī imunitāte parasti neiznīcina vīrusu pilnībā, jo HSV saglabājas nervu šūnās latentā formā.
Tāpēc cilvēkam var būt pozitīvas HSV antivielas, bet tas nenozīmē aktīvu slimību. Tas nozīmē, ka organisms agrāk ir saskāries ar vīrusu. Aktīvu infekciju vislabāk apstiprina tests no svaiga pūslīša vai čūliņas, ja tāds ir pieejams.
Kas provocē herpes uzliesmojumu?
Herpes simplex vīruss var aktivizēties dažādu faktoru ietekmē. Biežākie provocējošie faktori ir:
- stress;
- miega trūkums;
- cita infekcija, saaukstēšanās vai drudzis;
- spēcīga saules iedarbība;
- ādas vai lūpu kairinājums;
- menstruācijas;
- zobārstniecības vai kosmētiskas procedūras mutes apvidū;
- imunitātes pavājināšanās;
- traumas vai berze dzimumorgānu zonā.
Ne vienmēr iespējams noteikt konkrētu cēloni. Dažiem cilvēkiem uzliesmojumi atkārtojas bieži, citiem — ļoti reti vai nekad.
Galvenās pazīmes, kas var liecināt par herpes infekciju
Par herpes infekciju var liecināt šādas pazīmes:
- tirpšana, dedzināšana vai nieze pirms izsitumiem;
- sīki, ar šķidrumu pildīti pūslīši grupās;
- sāpīgas čūliņas pēc pūslīšu pārplīšanas;
- atkārtošanās vienā un tajā pašā vietā;
- dzimumorgānu herpes gadījumā — sāpes urinējot, dedzināšana, jutīgums vai sāpes dzimumakta laikā.
Herpes simptomi
Herpes simptomi var būt ļoti atšķirīgi. Dažiem cilvēkiem tie ir izteikti, citiem — tik viegli, ka netiek atpazīti. Daļai cilvēku infekcija norit bez redzamiem simptomiem.
Agrīnie simptomi
Agrīni simptomi bieži parādās pirms redzamiem pūslīšiem. Tos sauc par prodromu jeb priekšvēstnešiem. Tie var būt:
- tirpšana;
- dedzināšana;
- nieze;
- jutīgums;
- ādas savilkuma sajūta;
- neliels apsārtums;
- sāpes vai diskomforts konkrētā vietā.
Aukstumpumpas gadījumā šī sajūta bieži parādās uz lūpas malas. Dzimumorgānu herpes gadījumā tā var būt dzimumorgānu, starpenes, sēžamvietas vai anālā apvidū.
Tipiski herpes izsitumi
Tipiski herpes izsitumi ir sīki, ar caurspīdīgu šķidrumu pildīti pūslīši uz apsārtušas ādas vai gļotādas. Pūslīši bieži atrodas grupās. Pēc dažām dienām tie var pārplīst, veidojot sāpīgas čūliņas, kas vēlāk pārklājas ar kreveli.
Uz lūpas herpes parasti izskatās kā viena vai vairākas sāpīgas aukstumpumpas. Dzimumorgānu zonā herpes var izskatīties kā pūslīši, čūliņas, plaisas, apsārtums vai sāpīgi ādas bojājumi. Dažkārt dzimumorgānu herpes netiek atpazīta, jo simptomi atgādina ādas kairinājumu, sēnīšu infekciju, ieaugušu matiņu vai mehānisku nobrāzumu.
Vispārēji simptomi
Pirmajā herpes epizodē simptomi var būt smagāki. Iespējami:
- drudzis;
- nogurums;
- muskuļu sāpes;
- galvassāpes;
- palielināti limfmezgli;
- sāpes urinējot;
- sāpes dzimumakta laikā;
- sāpīgas čūliņas mutē vai dzimumorgānu apvidū.
Atkārtoti uzliesmojumi parasti ir īsāki un vieglāki nekā pirmā epizode.
Inficēšanās un simptomu attīstības laika līnija
Zemāk redzamā shēma palīdz saprast, kā herpes infekcija var attīstīties pēc kontakta ar vīrusu. Laika intervāli dažādiem cilvēkiem var atšķirties.
Kontakts ar vīrusu
Ciešs ādas vai gļotādu kontakts, skūpsts, orāls vai dzimumkontakts. Vīruss var tikt nodots arī tad, ja simptomi nav redzami.
Pirmās dienas pēc kontakta
Simptomi var nebūt vispār. Ja attīstās pirmā epizode, var parādīties tirpšana, dedzināšana, nieze, jutīgums vai apsārtums.
Pūslīšu stadija
Veidojas sīki, ar šķidrumu pildīti pūslīši. Šajā stadijā infekcija parasti ir īpaši lipīga.
Čūliņa un krevele
Pūslīši pārplīst, veidojas čūliņa vai krevele. Joprojām jāizvairās no skūpstīšanās, seksuāla kontakta un bojājuma aiztikšanas.
Sadzīšana
Āda pakāpeniski atjaunojas. Vīruss organismā saglabājas un nākotnē var aktivizēties atkārtoti.
Diagnostika
Herpes diagnozi dažkārt var noteikt pēc raksturīga izskata, īpaši ja ir tipiski pūslīši un atkārtoti uzliesmojumi vienā vietā. Tomēr vizuāla apskate ne vienmēr ir pietiekama, jo herpes var līdzināties citām slimībām.
Ārsts var izmantot:
- apskati un simptomu izvērtēšanu;
- testu no svaiga pūslīša vai čūliņas;
- PCR testu jeb nukleīnskābju amplifikācijas testu, kas nosaka vīrusa ģenētisko materiālu;
- asins analīzes antivielu noteikšanai, ja nepieciešams izvērtēt agrāku saskari ar HSV.
PCR tests no aktīva bojājuma parasti ir informatīvāks nekā asins analīze, ja ir svaigi pūslīši vai čūliņas. Antivielu tests var parādīt, ka cilvēks agrāk ir saskāries ar HSV-1 vai HSV-2, bet tas ne vienmēr pasaka, kad inficēšanās notikusi, kur infekcija atrodas un vai tā šobrīd ir aktīva.
Ko nozīmē pozitīvas HSV antivielas?
Pozitīvs HSV-1 rezultāts parasti nozīmē, ka cilvēks agrāk ir saskāries ar HSV-1. Tas bieži ir saistīts ar mutes herpes jeb aukstumpumpām, bet ne vienmēr ļauj noteikt infekcijas atrašanās vietu.
Pozitīvs HSV-2 rezultāts biežāk norāda uz agrāku HSV-2 infekciju, kas biežāk saistīta ar dzimumorgānu herpes infekciju, taču arī šeit rezultāts jāinterpretē kopā ar simptomiem, anamnēzi un ārsta izvērtējumu.
Pozitīvas antivielas nenozīmē, ka cilvēkam šobrīd ir aktīvs uzliesmojums. Aktīvu infekciju vislabāk izvērtēt tad, kad ir svaigs pūslītis vai čūliņa un iespējams paņemt materiālu laboratoriskai pārbaudei.
Kā atšķirt herpes no citām slimībām?
Herpes var līdzināties vairākām citām slimībām, tāpēc pašdiagnostika var būt neprecīza.
Herpes un aftas mutē
Aftas parasti ir sāpīgas čūliņas mutes iekšpusē, bet tās neizraisa herpes simplex vīruss un parasti neveido tipiskus pūslīšus uz lūpas ārējās malas. Aukstumpumpas biežāk parādās uz lūpām vai ap muti, savukārt aftas biežāk atrodas mutes gļotādā.
Herpes un sēnīšu infekcija
Sēnīšu infekcija biežāk izraisa niezi, apsārtumu, izdalījumus un dedzināšanu, bet parasti neveido sīkus, grupētus, ar šķidrumu pildītus pūslīšus, kas pārplīst čūliņās.
Herpes un sifiliss
Sifilisa čūla bieži ir nesāpīga, bet herpes čūliņas bieži ir sāpīgas, dedzinošas un atkārtojas. Tomēr pēc izskata vien droši atšķirt nevar — nepieciešamas analīzes.
Herpes un CPV
CPV biežāk izraisa kārpas vai ilgstošas šūnu izmaiņas, bet herpes izraisa pūslīšus un čūliņas. Abas infekcijas var tikt pārnestas seksuāla kontakta ceļā, bet tās izraisa atšķirīgi vīrusi.
Herpes un jostas roze
Jostas rozi izraisa cits herpesvīrusu grupas vīruss — varicella-zoster vīruss. Tā nav tas pats, kas herpes simplex infekcija. Jostas roze parasti izpaužas kā sāpīgi izsitumi vienā ķermeņa pusē pa nerva gaitu.
Ārstēšana
Herpes simplex vīrusu pilnībā iznīcināt no organisma pašlaik nav iespējams, taču simptomus var mazināt un uzliesmojumu ilgumu var saīsināt. Ārstēšanas mērķis ir:
- mazināt sāpes, dedzināšanu un diskomfortu;
- saīsināt uzliesmojuma ilgumu;
- samazināt vīrusa izdalīšanos;
- samazināt atkārtotu uzliesmojumu biežumu;
- mazināt infekcijas nodošanas risku partnerim;
- novērst komplikācijas riska grupās.
Ārsts var nozīmēt pretvīrusu recepšu zāles. Tās var būt tablešu, lokālu līdzekļu vai smagākos gadījumos intravenozas terapijas veidā. Konkrētu zāļu izvēli, devu un lietošanas ilgumu nosaka ārsts, ņemot vērā infekcijas vietu, smagumu, pacienta vecumu, grūtniecību, imunitātes stāvokli un uzliesmojumu biežumu.
Svarīgi: pret herpes vīrusu nepalīdz antibiotikas, jo antibiotikas iedarbojas uz baktērijām, nevis vīrusiem.
Pretvīrusu terapija ir visefektīvākā, ja to sāk agrīni — tirpšanas, dedzināšanas vai pirmo pūslīšu stadijā.
Epizodiska ārstēšana un supresīva terapija
Epizodiska ārstēšana nozīmē, ka pretvīrusu terapiju lieto tikai uzliesmojuma laikā — vislabāk pašā sākumā, kad parādās tirpšana, dedzināšana vai pirmie pūslīši.
Supresīva terapija nozīmē regulāru ārsta nozīmētu pretvīrusu terapiju ilgākā periodā, lai mazinātu biežus uzliesmojumus un samazinātu infekcijas nodošanas risku partnerim. Tā var būt piemērota cilvēkiem ar biežiem, smagiem vai psiholoģiski ļoti traucējošiem uzliesmojumiem, kā arī noteiktās situācijās, ja jāmazina pārnešanas risks.
Aukstumpumpas ārstēšana mājas apstākļos
Vieglas aukstumpumpas gadījumā mājas apstākļos var palīdzēt simptomu mazināšanas pasākumi:
- nepieskarties pūslītim un nekasīt to;
- bieži mazgāt rokas;
- nelietot kopīgu lūpu balzamu, kosmētiku, dvieli vai skuvekli;
- izvairīties no skūpstīšanās līdz pilnīgai sadzīšanai;
- nelietot kontaktlēcas ar nemazgātām rokām, īpaši ja ir aktīva aukstumpumpa;
- lietot saules aizsardzību lūpām, ja saules iedarbība provocē uzliesmojumus;
- izmantot aukstas kompreses diskomforta mazināšanai;
- uzturēt bojājuma vietu tīru un sausu.
Aukstumpumpu nevajadzētu pārdurt. Pūslīša pārduršana var palielināt sekundāras bakteriālas infekcijas risku, paildzināt dzīšanu un veicināt vīrusa izplatīšanu uz citām ķermeņa vietām vai citiem cilvēkiem.
Tautas līdzekļi pret aukstumpumpām internetā tiek meklēti bieži, bet to efektivitāte NAV pierādīta. Kairinošas vielas, spirts, zobu pasta, etiķis vai agresīvi līdzekļi var apdedzināt ādu un pasliktināt dzīšanu. Drošākā pieeja ir saudzīga ādas kopšana un ārsta ieteikti līdzekļi.
Ko darīt pirmajās 24 stundās, ja parādās aukstumpumpa?
Ja parādās tirpšana, dedzināšana, nieze vai pirmie pūslīši uz lūpas, svarīgi rīkoties ātri. Šajā stadijā pretvīrusu terapija parasti ir visefektīvākā, ja ārsts vai farmaceits to ir ieteicis konkrētajai situācijai.
Pirmajā dienā nevajadzētu aiztikt vai kasīt bojājumu, pārdurt pūslīti, skūpstīties, lietot kopīgu lūpu balzamu, kosmētiku, dvieli vai traukus. Jāmazgā rokas pēc pieskaršanās sejai un jāizvairās no orālā seksa, jo HSV-1 no mutes apvidus var tikt pārnests uz dzimumorgāniem.
Ja aukstumpumpas atkārtojas bieži, ir ļoti sāpīgas, ilgstoši nedzīst vai parādās pie acs, nepieciešama ārsta konsultācija.
Profilakse
Herpes pārnešanas risku nevar samazināt līdz nullei, bet to var būtiski mazināt.
Lai samazinātu risku inficēties vai nodot herpes partnerim:
- izvairieties no skūpstīšanās, ja ir aktīva aukstumpumpa;
- izvairieties no orāla seksa, ja ir aukstumpumpa vai tirpšana uz lūpas;
- izvairieties no seksuāla kontakta dzimumorgānu herpes uzliesmojuma laikā;
- lietojiet prezervatīvu vai barjeras aizsardzību, saprotot, ka tā nepasargā pilnībā, jo herpes var atrasties arī uz ādas ārpus prezervatīva nosegtās zonas;
- informējiet partneri, ja jums ir dzimumorgānu herpes infekcija;
- apsveriet ārsta nozīmētu supresīvu terapiju, ja uzliesmojumi ir bieži vai jāmazina pārnešanas risks;
- nemainieties ar lūpu balzamu, kosmētiku, skuvekļiem un dvieļiem aktīva uzliesmojuma laikā;
- mazgājiet rokas pēc pieskaršanās bojājuma vietai.
Herpes un bērni
Aukstumpumpa bērnam parasti ir saistīta ar HSV-1. Bērni bieži inficējas cieša kontakta ceļā ar pieaugušajiem, piemēram, skūpstoties. Pieaugušajam ar aktīvu aukstumpumpu nevajadzētu skūpstīt zīdaini vai mazu bērnu, īpaši sejā, lūpās vai rokās.
Īpaši svarīgi tas ir jaundzimušajiem. Jaundzimušo herpes ir reta, bet potenciāli smaga infekcija, kas var skart ādu, acis, mutes gļotādu, nervu sistēmu vai izplatīties organismā.
Ja vecākam vai aprūpētājam ir aukstumpumpa:
- nedrīkst skūpstīt zīdaini;
- jāmazgā rokas pirms bērna aprūpes;
- jāizvairās no kopīgu dvieļu vai trauku lietošanas;
- bojājumu vēlams nosegt, ja tas iespējams;
- jāmeklē medicīniska palīdzība, ja zīdainim parādās drudzis, pūslīši, miegainība, slikta ēšana vai neparasta uzvedība.
Herpes grūtniecības laikā
Herpes grūtniecības laikā prasa īpašu uzmanību. Vislielākais risks jaundzimušajam ir tad, ja sieviete pirmo reizi inficējas ar dzimumorgānu herpes grūtniecības beigās vai dzemdību tuvumā. Ja infekcija bijusi agrāk, risks parasti ir mazāks, jo organismā ir izveidojusies imūnā atbilde, taču individuāla ārsta izvērtēšana joprojām ir nepieciešama.
Ja sievietei ir dzimumorgānu herpes infekcija vai aizdomas par to, par to jāinformē ginekologs vai dzemdību speciālists. Šī informācija ir svarīga grūtniecības uzraudzībai, dzemdību plānošanai un jaundzimušā drošībai.
Kad herpes var būt bīstama?
Herpes nav tikai “aukstumpumpa”, ja:
- izsitumi ir pie acs vai acī;
- ir redzes miglošanās, acu sāpes vai gaismas jutība;
- izsitumi ir plaši, ļoti sāpīgi vai ātri izplatās;
- ir augsta temperatūra, stipras galvassāpes, sprandas stīvums vai apjukums;
- herpes simptomi ir jaundzimušajam vai zīdainim;
- paciente ir grūtniece;
- cilvēkam ir novājināta imunitāte;
- uzliesmojumi atkārtojas ļoti bieži;
- bojājums nedzīst ilgāk nekā divas nedēļas;
- ir aizdomas par dzimumorgānu herpes pirmo epizodi.
Acu herpes var skart radzeni un apdraudēt redzi, tāpēc izsitumi pie acs nav situācija, kurā būtu jāgaida pašizārstēšanās. Cilvēkiem ar HIV vai citu imūnsupresiju HSV infekcija var būt smagāka, ilgāka un plašāka.
Pie kāda ārsta vērsties?
Ja ir aizdomas par herpes infekciju, piemērotākais speciālists ir atkarīgs no simptomu vietas, pacienta vecuma un riska faktoriem.
Pie dermatologa vēlams vērsties, ja ir aukstumpumpas, atkārtoti izsitumi uz sejas, ādas vai gļotādām, neskaidri pūslīši, čūliņas vai izsitumi, kas bieži atkārtojas.
Pie infektologa ieteicams vērsties, ja herpes izpausmes ir smagas, netipiskas, bieži atkārtojas, ir aizdomas par komplikācijām vai cilvēkam ir novājināta imunitāte.
Pie ginekologa jāvēršas sievietēm ar dzimumorgānu simptomiem, sāpēm, čūliņām, izsitumiem vai herpes pazīmēm grūtniecības laikā.
Pie urologa vēlams vērsties vīriešiem ar dzimumorgānu simptomiem, sāpēm, dedzināšanu, čūliņām, pūslīšiem vai sāpīgu urinēšanu.
Pie pediatra jāvēršas, ja iespējamas herpes pazīmes ir bērnam, īpaši zīdainim vai jaundzimušajam.
Ja izsitumi ir pie acs, ir redzes traucējumi, stipras galvassāpes, sprandas stīvums, apjukums, smagi simptomi jaundzimušajam vai strauja stāvokļa pasliktināšanās, medicīnisku palīdzību nevajadzētu atlikt.
Herpes un HIV risks
Dzimumorgānu herpes infekcija var palielināt HIV iegūšanas un nodošanas risku, jo čūliņas un iekaisums bojā gļotādas barjeru un piesaista imūnās šūnas, kas ir uzņēmīgas pret HIV. Tas nenozīmē, ka cilvēks ar herpes noteikti inficēsies ar HIV, bet tas ir viens no iemesliem, kāpēc dzimumorgānu herpes diagnostika, partneru informēšana un drošāka seksuālā uzvedība ir svarīga.
Herpes un COVID-19
Daļa cilvēku novēro, ka aukstumpumpa parādās pēc citas vīrusu infekcijas, drudža, organisma stresa vai imunitātes slodzes. Tādēļ herpes uzliesmojums var sakrist ar COVID-19 vai atveseļošanās periodu pēc tā, taču tas nenozīmē, ka COVID-19 “izraisa” herpes vīrusu no jauna. Herpes uzliesmojums parasti nozīmē jau organismā esoša HSV aktivizēšanos.
Ja pēc COVID-19 vai citas infekcijas herpes uzliesmojumi kļūst bieži, smagi vai netipiski, jākonsultējas ar ārstu.
Vai herpes var izraisīt neauglību?
Herpes simplex vīruss parasti nav tiešs neauglības cēlonis. Tomēr dzimumorgānu herpes infekcija var būt saistīta ar sāpēm, diskomfortu, seksuālās dzīves ierobežojumiem un psiholoģisku stresu. Grūtniecības un dzemdību laikā svarīgākais risks nav neauglība, bet jaundzimušā inficēšanās risks, īpaši aktīvas vai pirmreizējas infekcijas gadījumā dzemdību tuvumā.
Cik maksā herpes analīzes?
Herpes analīžu izmaksas atšķiras atkarībā no laboratorijas, testa veida un tā, vai tiek testēts materiāls no pūslīša vai čūliņas, vai arī tiek veiktas asins analīzes antivielu noteikšanai. Precīzu cenu nosaka konkrētā laboratorija vai ārstniecības iestāde.
No medicīniskā viedokļa svarīgākais ir izvēlēties pareizo testu pareizajā brīdī — piemēram, svaiga bojājuma gadījumā bieži informatīvāks ir tests no bojājuma, nevis vispārēja antivielu pārbaude.
Kas šobrīd medicīnā ir labi pierādīts?
Labi pierādīts ir tas, ka HSV-1 un HSV-2 var izraisīt gan mutes, gan dzimumorgānu herpes infekciju. Ir pierādīts arī tas, ka infekcija var saglabāties organismā visu mūžu, izplatīties arī bez redzamiem simptomiem un atkārtoti aktivizēties dažādu provocējošu faktoru ietekmē.
Tāpat medicīnā ir labi pamatots, ka ārsta nozīmēta pretvīrusu terapija var mazināt simptomus, saīsināt uzliesmojumu un noteiktās situācijās samazināt infekcijas nodošanas risku partnerim.
Herpes mīti un fakti
Mīts: aukstumpumpa rodas tikai no saaukstēšanās.
Fakts: aukstumpumpu izraisa herpes simplex vīruss. Saaukstēšanās vai drudzis var tikai aktivizēt organismā jau esošu vīrusu.
Mīts: herpes var nodot tikai tad, ja ir redzami pūslīši.
Fakts: pārnešana iespējama arī bez redzamiem simptomiem, lai gan risks ir lielāks aktīva uzliesmojuma laikā.
Mīts: HSV-1 ir tikai uz lūpām, bet HSV-2 tikai dzimumorgānos.
Fakts: abi vīrusa tipi var skart gan muti, gan dzimumorgānus.
Mīts: pozitīvas antivielas nozīmē, ka šobrīd ir aktīva infekcija.
Fakts: IgG antivielas parasti norāda uz agrāku saskari ar vīrusu, nevis obligāti uz aktīvu uzliesmojumu. IgM antivielas norāda uz aktīvu infekcijas norisi. Analīžu rezultāti vienmēr jāizvērtē ārstam.
Mīts: herpes var pilnībā izārstēt.
Fakts: pašlaik HSV pilnībā izvadīt no organisma nevar, bet simptomus un uzliesmojumu biežumu var kontrolēt.
Par ko medicīnā vēl diskutē un pie kā strādā?
Medicīnā joprojām tiek pētīti:
- efektīva herpes simplex vīrusa vakcīna;
- jaunas pretvīrusu zāles un ilgākas darbības terapijas;
- stratēģijas, kas samazina asimptomātisku vīrusa izdalīšanos;
- labāka dzimumorgānu HSV-1 infekcijas prognozēšana;
- individuāla riska novērtēšana grūtniecēm un jaundzimušajiem;
- pacientu stigmas mazināšana un labāka komunikācija ar partneriem.
Pašlaik plaši pieejamas un ikdienas lietošanai paredzētas vakcīnas pret herpes simplex vīrusu nav. Ikdienas medicīnā galvenais paliek riska mazināšana, savlaicīga diagnostika un pretvīrusu terapija atbilstoši ārsta izvērtējumam.
Īsā rīcība pacientam
Ja ir aukstumpumpa pirmajā dienā: nepieskarieties bojājumam, nemēģiniet to pārdurt, izvairieties no skūpstīšanās un orālā seksa, mazgājiet rokas, nelietojiet kopīgu lūpu balzamu vai dvieli un jautājiet ārstam vai farmaceitam par drošu simptomu mazināšanu.
Ja parādījušies pūslīši dzimumorgānu zonā: atturieties no seksuāla kontakta, nepārduriet pūslīšus, pierakstieties pie dermatovenerologa, ginekologa vai urologa un, ja iespējams, veiciet izmeklēšanu laikā, kamēr bojājumi vēl ir svaigi.
Ja partnerim ir herpes: tas nenozīmē, ka jūs noteikti inficēsieties, bet risks pastāv. Svarīga ir atklāta saruna, izvairīšanās no kontakta uzliesmojuma laikā, prezervatīvu lietošana un ārsta konsultācija par profilakses iespējām.
Atruna
Šim rakstam ir informatīvs un izglītojošs raksturs. Tas neaizstāj ārsta konsultāciju, diagnostiku vai individuāli nozīmētu ārstēšanu. Herpes infekcijas izpausmes var līdzināties citām ādas, gļotādu vai seksuāli transmisīvām slimībām, tāpēc pašdiagnostika un pašārstēšanās var būt kļūdaina. Ja pamanāt sāpīgus pūslīšus vai čūliņas, izsitumus pie acs, dzimumorgānu simptomus, drudzi, biežus atkārtotus uzliesmojumus, simptomus grūtniecības laikā, iespējamas infekcijas pazīmes zīdainim vai ja jums ir novājināta imunitāte, savlaicīgi vērsieties pie atbilstoša speciālista — dermatologa, infektologa, ginekologa, urologa vai bērna simptomu gadījumā pie pediatra. Ja simptomi ir smagi, strauji pastiprinās, izsitumi ir pie acs vai ir aizdomas par infekciju jaundzimušajam, medicīnisku palīdzību nevajadzētu atlikt.
Atsauces un autoritatīvi avoti
- Pasaules Veselības organizācija (PVO): Herpes simplex vīruss
- Pasaules Veselības organizācija (PVO): Herpes simplex vīruss — vakcīnu un imunizācijas pētījumi
- ASV Slimību kontroles un profilakses centrs (CDC): Dzimumorgānu herpes — seksuāli transmisīvo infekciju ārstēšanas vadlīnijas
- Apvienotās Karalistes Nacionālais veselības dienests (NHS): Dzimumorgānu herpes
- Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC): Anoģenitālās herpes
- E-veselība: Seksuāli transmisīvās slimības
- Amerikas Dermatoloģijas akadēmija (AAD): Aukstumpumpas — diagnostika un ārstēšana
- Mayo Clinic: Aukstumpumpa — simptomi un cēloņi
- ASV Nacionālie veselības institūti (NIH): Herpes simplex vīruss cilvēkiem ar HIV
- Eiropas vadlīnijas dzimumorgānu herpes ārstēšanai un pārvaldībai
Satura autors
Dermatoloģe Dr. med. Dace Buile
