Daudzkrāsainā ēde

Daudzkrāsainā ēde jeb klijveida ēde ir bieži sastopama virspusēja ādas sēnīšu slimība, kuras gadījumā uz ādas veidojas gaiši, balti, brūngani, rozā vai sarkanīgi plankumi. Medicīnā to sauc par pityriasis versicolor vai tinea versicolor.

Šo stāvokli izraisa Malassezia rauga sēnīšu pārmērīga savairošanās ādas virsējā slānī. Malassezia daudziem cilvēkiem ir normāla ādas mikrofloras daļa, tāpēc daudzkrāsainā ēde nav sliktas higiēnas pazīme un parasti nav lipīga.

Plankumi bieži kļūst pamanāmāki vasarā vai pēc sauļošanās, jo skartās ādas vietas iedeg citādi nekā apkārtējā āda. Ārstēšana parasti palīdz labi, tomēr ādas krāsa pēc ārstēšanas var izlīdzināties lēni — vairāku nedēļu vai pat mēnešu laikā.

Īsumā: svarīgākais par daudzkrāsaino ēdi

• Daudzkrāsainā ēde ir virspusēja ādas sēnīšu slimība.
• To izraisa Malassezia rauga sēnītes pārmērīga savairošanās.
• Tā nav lipīga un parasti nepāriet no cilvēka uz cilvēku.
• Tā nav sliktas higiēnas pazīme.
• Visbiežāk plankumi ir uz muguras, krūtīm, kakla, pleciem un augšdelmiem.
• Plankumi var būt gaiši, balti, brūni, rozā vai sarkanīgi.
• Āda var smalki lobīties; nieze parasti ir viegla vai tās nav.
• Plankumi bieži kļūst redzamāki pēc sauļošanās.
• Ārstēšanā izmanto pretsēnīšu šampūnus, krēmus vai, retāk, tabletes.
• Slimība mēdz atkārtoties, īpaši siltā, mitrā laikā un pastiprinātas svīšanas gadījumā.

Kas ir daudzkrāsainā ēde?

Daudzkrāsainā ēde ir ādas virsējā slāņa bojājums, kas rodas, kad Malassezia rauga sēnītes savairojas vairāk nekā parasti. Šīs sēnītes labprāt aug ādas vietās, kur ir vairāk tauku dziedzeru, piemēram, uz muguras, krūtīm, pleciem, kakla un galvas ādas tuvumā.

Nosaukums “daudzkrāsainā” raksturo slimības izskatu: plankumi var būt dažādās krāsās. Uz gaišākas ādas tie bieži izskatās brūngani vai rozā, bet uz iesauļotas vai tumšākas ādas tie var būt gaišāki nekā apkārtējā āda.

Pacienti reizēm šo slimību sauc arī par “daudzkrāsaino ķērpi”, tomēr dermatoloģijā biežāk lieto nosaukumu daudzkrāsainā ēde vai klijveida ēde.

Vai tā ir tāda pati ādas sēnīte kā pēdu sēnīte vai cirpējēde?

Nē, ne gluži. Daudzkrāsainā ēde atšķiras no daudzām citām ādas sēnīšu infekcijām.

Pēdu sēnīti, cirpējēdi un vairākas citas lipīgas ādas mikozes parasti izraisa dermatofīti. Šīs infekcijas var izplatīties no cilvēka uz cilvēku, no dzīvniekiem vai caur koplietošanas virsmām.

Daudzkrāsaino ēdi izraisa Malassezia, kas daudziem cilvēkiem jau dzīvo uz ādas kā normālas mikrofloras daļa. Tāpēc šī slimība parasti netiek uzskatīta par lipīgu. Problēma rodas nevis tāpēc, ka cilvēks “inficējas” no kāda cita, bet tāpēc, ka uz paša ādas mainās apstākļi, kas ļauj sēnītei savairoties pārmērīgi.

Kā izskatās daudzkrāsainā ēde?

Daudzkrāsainā ēde parasti izskatās kā plakani, dažādas krāsas plankumi uz ādas. Sākumā tie var būt nelieli un apaļīgi, bet laika gaitā saplūst lielākos laukumos. Dažkārt plankumu izvietojums uz muguras vai krūtīm atgādina “ģeogrāfisku karti”.

Vizualizācijā redzami daudzkrāsainajai ēdei raksturīgi gaišāki un brūngani plankumi uz muguras un plecu zonas. Reālajā dzīvē plankumu krāsa un izteiktība var atšķirties atkarībā no ādas toņa un sauļošanās.

Visbiežāk skartās vietas:

• mugura;
• krūtis;
• kakls;
• pleci;
• augšdelmi;
• vēders;
• retāk seja, paduses, cirkšņi vai āda zem krūtīm.

Kāpēc pēc sauļošanās parādās balti plankumi?

Daudzi cilvēki daudzkrāsaino ēdi pamana tieši vasarā vai pēc atvaļinājuma. Saule pati par sevi parasti nav galvenais slimības cēlonis, bet tā padara plankumus redzamākus.

Malassezia sēnītes vielmaiņas produkti var ietekmēt melanīna veidošanos ādā. Melanīns ir pigments, kas nosaka ādas krāsu un iedegumu. Skartās vietas iedeg mazāk vai citādi nekā apkārtējā āda, tāpēc pēc sauļošanās gaišie plankumi kļūst kontrastaināki.

Sauļošanās nav ārstēšana. Tā var padarīt plankumus pamanāmākus un palielināt pigmentācijas nevienmērību. Solārijs arī nav piemērots veids, kā “izlīdzināt” plankumus.

Kas izraisa daudzkrāsaino ēdi?

Daudzkrāsaino ēdi izraisa Malassezia rauga sēnīšu pārmērīga augšana. Šo procesu var veicināt vairāki faktori.

Biežākie veicinošie faktori:

• silts un mitrs laiks;
• pastiprināta svīšana;
• taukaināka āda;
• pubertāte un jauna pieauguša cilvēka vecums;
• ciešs, neelpojošs apģērbs;
• sportošana un ilgstoši mitrs apģērbs pēc slodzes;
• eļļaini ķermeņa kopšanas līdzekļi vai ļoti taukaini krēmi;
• solārijs un intensīva UV iedarbība;
• hormonālas pārmaiņas;
• imūnsistēmas novājinājums;
• noteiktu medikamentu lietošana, piemēram, imūnsupresīva terapija;
• individuāla vai ģimeniska nosliece uz atkārtošanos.

Daudzkrāsainā ēde biežāk sastopama pusaudžiem un jauniem pieaugušajiem, jo šajā vecumā āda bieži ir taukaināka un aktīvāk svīst. Bērniem tā ir retāka, bet iespējama, īpaši siltā klimatā vai uz sejas un ķermeņa augšdaļas.

Vai daudzkrāsainā ēde ir lipīga?

Nē, daudzkrāsainā ēde parasti nav lipīga. To nevar salīdzināt ar cirpējēdi vai pēdu sēnīti, kas var izplatīties kontaktā ar citu cilvēku, dzīvnieku vai koplietošanas virsmām.

Malassezia rauga sēnītes dzīvo uz daudzu cilvēku ādas. Slimība attīstās tad, kad tās savairojas pārmērīgi konkrēta cilvēka ādas apstākļu dēļ. Tāpēc daudzkrāsainā ēde parasti nepāriet no viena ģimenes locekļa uz citu un nav iemesls izolācijai.

Kā diagnosticē daudzkrāsaino ēdi?

Dermatologs daudzkrāsaino ēdi bieži var atpazīt pēc plankumu izskata, atrašanās vietas un pacienta stāsta. Tomēr ne visi gaiši, brūni vai rozā plankumi ir daudzkrāsainā ēde, tāpēc dažreiz nepieciešami papildu izmeklējumi.

Vizualizācijā attēlota dermatologa veikta ādas apskate. Diagnozi parasti nosaka pēc plankumu izskata un lokalizācijas, bet neskaidros gadījumos var izmantot dermatoskopiju, Vuda lampu vai ādas nokasījumu mikroskopijai.

Diagnostikā var izmantot:

• ādas apskati;
• dermatoskopiju;
• Wood jeb Vuda lampas izmeklējumu;
• ādas nokasījumu mikroskopijai;
• retāk — biopsiju, ja diagnoze ir neskaidra.

Ādas nokasījums ir vienkāršs izmeklējums: ārsts paņem ļoti nelielu ādas zvīņu paraugu no plankuma virsmas un apskata to mikroskopā. Daudzkrāsainās ēdes gadījumā mikroskopijā var redzēt rauga sēnītes elementus.

Vuda lampas gaismā daudzkrāsainās ēdes perēkļi dažkārt var fluorescēt dzeltenīgi vai dzeltenzaļi, tomēr šī pazīme ne vienmēr ir redzama visiem pacientiem.

Kad tas var nebūt daudzkrāsainā ēde?

Ādas krāsas izmaiņām var būt daudz iemeslu. Tāpēc ir svarīgi nepārliecināt sevi par diagnozi tikai pēc bildēm internetā.

Ar dermatologu jākonsultējas īpaši tad, ja:

• plankumi parādās pirmo reizi;
• tie strauji palielinās vai maina formu;
• ir sāpes, asiņošana, kreveles vai čūliņas;
• ir izteikts iekaisums vai pietūkums;
• plankums ir viens, ļoti atšķirīgs no pārējiem vai ar neregulārām robežām;
• ārstēšana ar pretsēnīšu līdzekļiem nepalīdz;
• plankumi atrodas neparastās vietās;
• pacientam ir novājināta imunitāte;
• ir aizdomas par vitiligo, psoriāzi, eritrazmu, ekzēmu vai citu slimību.

Dažkārt ādas plankumi var būt saistīti ne tikai ar infekcijām, bet arī ar iekaisīgām ādas slimībām, pigmentācijas traucējumiem vai ādas veidojumiem. Precīza diagnoze palīdz izvairīties no nepiemērotas ārstēšanas.

Ar ko daudzkrāsaino ēdi var sajaukt?

Daudzkrāsainās ēdes ārstēšana

Daudzkrāsainās ēdes ārstēšanas mērķis ir samazināt pārmērīgi savairojušos Malassezia sēnīšu daudzumu uz ādas, apturēt lobīšanos un mazināt niezi, ja tā ir.

Svarīgi saprast: ārstēšana var apturēt aktīvo sēnītes savairošanos, bet ādas pigmenta atjaunošanās notiek lēnāk. Tāpēc plankumi vēl kādu laiku var saglabāties arī pēc veiksmīgas ārstēšanas.

Ārstēšanas izvēle atkarīga no:

• plankumu plašuma;
• lokalizācijas;
• slimības ilguma;
• iepriekšējām epizodēm;
• niezes vai iekaisuma pakāpes;
• pacienta vecuma;
• grūtniecības vai zīdīšanas;
• citām slimībām un lietotajiem medikamentiem.

Vizualizācijā parādīts ārstēšanas un profilakses konteksts: pretsēnīšu mazgāšanas līdzekļi, saudzīga ādas kopšana un saules aizsardzība. Konkrēts līdzeklis un lietošanas ilgums jāizvēlas atbilstoši ārsta vai farmaceita norādēm.

Pretsēnīšu šampūni un ārstnieciskie mazgāšanas līdzekļi

Pretsēnīšu šampūni ir viena no biežāk izmantotajām metodēm, īpaši tad, ja plankumi atrodas uz plašākām ķermeņa zonām — muguras, krūtīm, pleciem vai kakla.

Ārstēšanā var izmantot līdzekļus, kas satur:

• ketokonazolu;
• selēna sulfīdu;
• cinka piritionu;
• ciklopiroksu vai citus pretsēnīšu komponentus.

Šampūnu šajā gadījumā bieži lieto kā ķermeņa mazgāšanas līdzekli: to uzklāj uz skartajām vietām, atstāj iedarboties noteiktu laiku un pēc tam noskalo. Precīzs lietošanas biežums un ilgums jāpielāgo konkrētajam līdzeklim, pacienta ādai un ārsta vai farmaceita norādēm.

Jāizvairās no līdzekļa iekļūšanas acīs un uz gļotādām. Ja rodas izteikta dedzināšana, apsārtums vai kairinājums, lietošana jāpārtrauc un jākonsultējas ar ārstu.

Pretsēnīšu krēmi, geli un losjoni

Ja plankumu ir maz un tie aizņem nelielu laukumu, var pietikt ar lokālu pretsēnīšu krēmu, gelu vai losjonu. Bieži izmanto azolu grupas līdzekļus, piemēram, ketokonazolu, klotrimazolu, ekonazolu vai līdzīgus preparātus.

Lokālie līdzekļi jālieto regulāri un pietiekami ilgi. Viena vai divas uzklāšanas reizes parasti nav pietiekamas, lai pilnībā apturētu aktīvo procesu.

Ja pēc ārstēšanas kursa nav uzlabojuma, plankumi turpina izplatīties vai diagnoze nav skaidra, nepieciešama dermatologa konsultācija.

Pretsēnīšu tabletes

Pretsēnīšu tabletes nav nepieciešamas visiem pacientiem. Tās var apsvērt tad, ja daudzkrāsainā ēde ir ļoti plaša, bieži atkārtojas vai nav reaģējusi uz lokālu ārstēšanu.

Tabletes drīkst lietot tikai pēc ārsta norādījuma. Tām var būt blakusparādības un mijiedarbība ar citām zālēm, tāpēc ārstam jāzina par pacienta aknu slimībām, grūtniecību, zīdīšanu, hroniskām slimībām un visiem lietotajiem medikamentiem.

Mūsdienās iekšķīgu pretsēnīšu zāļu izvēli nosaka drošības apsvērumi un konkrētā pacienta situācija. Pašārstēšanās ar recepšu pretsēnīšu tabletēm nav ieteicama.

Kāpēc plankumi nepazūd uzreiz pēc ārstēšanas?

Tas ir viens no biežākajiem jautājumiem. Pacients lieto pretsēnīšu līdzekli, lobīšanās pazūd, nieze mazinās, bet gaišie plankumi joprojām ir redzami.

Tas ne vienmēr nozīmē, ka ārstēšana nav palīdzējusi.

Daudzkrāsainās ēdes gadījumā jānošķir divas lietas:

• aktīva sēnītes savairošanās;
• palikušas pigmentācijas izmaiņas.

Ārstēšana var samazināt sēnītes daudzumu uz ādas dažu dienu vai nedēļu laikā, bet pigmenta atjaunošanās var prasīt vairākas nedēļas vai mēnešus. Ādas tonis izlīdzinās pakāpeniski, īpaši tad, ja plankumi kļuvuši redzami pēc sauļošanās.

Ja plankumi vairs nelobās, nepalielinās un neniez, iespējams, aktīvā slimība jau ir kontrolēta. Ja tie turpina izplatīties, lobīties vai niezēt, jākonsultējas ar dermatologu.

Vai daudzkrāsainā ēde var atkārtoties?

Jā, daudzkrāsainā ēde mēdz atkārtoties. Tas ir raksturīgi šai slimībai, jo Malassezia sēnītes ir normāla ādas mikrofloras daļa un tās nav iespējams pilnībā “izņemt” no ādas uz visiem laikiem.

Atkārtošanās biežāk notiek:

• vasarā;
• siltā un mitrā laikā;
• pēc pastiprinātas svīšanas;
• cilvēkiem ar taukaināku ādu;
• sportistiem;
• cilvēkiem, kuri valkā ciešu vai neelpojošu apģērbu;
• pacientiem, kuriem slimība jau iepriekš atkārtojusies.

Dažiem pacientiem dermatologs var ieteikt profilaktisku ārstniecisku mazgāšanas līdzekli noteiktos periodos, piemēram, siltajā sezonā. Profilakse jāpielāgo individuāli, jo pārāk bieža aktīvu līdzekļu lietošana var kairināt ādu.

Ādas kopšana un profilakse

Daudzkrāsainās ēdes profilaksē svarīgi mazināt apstākļus, kas veicina sēnītes pārmērīgu savairošanos.

Var palīdzēt:

• pēc sporta vai svīšanas nomazgāties un nomainīt apģērbu;
• nepalikt ilgstoši mitrā vai sasvīdušā apģērbā;
• izvēlēties elpojošu, brīvāku apģērbu;
• izvairīties no ļoti taukainiem ķermeņa krēmiem skartajās zonās;
• izvēlēties nekomedogēnus ādas kopšanas līdzekļus;
• lietot saules aizsarglīdzekli;
• izvairīties no solārija;
• nelietot agresīvus skrubjus vai skābes, lai “noberztu” plankumus;
• ievērot ārsta ieteikto profilaktisko shēmu, ja slimība atkārtojas.

Saules aizsarglīdzeklis ir svarīgs ne tikai ādas vēža profilaksei, bet arī tāpēc, ka iedegums padara gaišos plankumus redzamākus. Ikdienā vēlams izvēlēties plaša spektra UVA/UVB aizsardzību, īpaši vasarā un atklātām ķermeņa zonām.

Vai daudzkrāsaino ēdi var ārstēt mājās?

Ja diagnoze jau iepriekš ir apstiprināta un simptomi ir tipiski, vieglos gadījumos var palīdzēt aptiekā pieejami pretsēnīšu līdzekļi. Tomēr pirmreizēju vai neskaidru plankumu gadījumā labāk konsultēties ar dermatologu.

Mājās nevajadzētu:

• lietot recepšu zāles bez ārsta;
• uzklāt hormonālas ziedes bez diagnozes;
• mēģināt plankumus noņemt ar skrubjiem;
• ārstēt gaišus plankumus ar sauļošanos vai solāriju;
• turpināt neefektīvu ārstēšanu mēnešiem ilgi bez pārbaudes.

Nepiemērota ārstēšana var nomaskēt citu ādas slimību un aizkavēt pareizas diagnozes noteikšanu.

Daudzkrāsainā ēde bērniem

Bērniem daudzkrāsainā ēde sastopama retāk nekā pusaudžiem un jauniem pieaugušajiem, taču tā ir iespējama. Bērniem plankumi reizēm parādās arī uz sejas, ne tikai uz ķermeņa augšdaļas.

Tā kā bērniem gaiši plankumi var būt saistīti arī ar pityriasis alba, atopisku ādu, vitiligo vai citām diagnozēm, ārstēšanu nevajadzētu sākt tikai pēc pieņēmuma. Bērnam ar jauniem vai plašiem ādas plankumiem ieteicama dermatologa apskate.

Daudzkrāsainā ēde grūtniecības un zīdīšanas laikā

Grūtniecības un zīdīšanas laikā daudzkrāsainā ēde parasti nav bīstama, taču ārstēšanas izvēlei jābūt piesardzīgai. Ne visi līdzekļi ir piemēroti šajā periodā, īpaši iekšķīgi lietojamas pretsēnīšu zāles.

Ja paciente ir grūtniece vai zīda bērnu, par ārstēšanu jākonsultējas ar ārstu. Ārsts izvērtēs, vai nepieciešama ārstēšana uzreiz, kādu lokālu līdzekli drīkst lietot un vai pietiek ar drošu ādas kopšanu līdz piemērotākam ārstēšanas brīdim.

Kad jādodas pie dermatologa?

Pie dermatologa jāvēršas, ja:

• plankumi parādījušies pirmo reizi;
• diagnoze nav skaidra;
• plankumi strauji izplatās;
• ir izteikta nieze, sāpes vai iekaisums;
• āda plaisā, asiņo vai veido kreveles;
• ārstēšana ar aptiekas līdzekļiem nepalīdz;
• slimība bieži atkārtojas;
• plankumi ir bērnam;
• paciente ir grūtniece vai zīda bērnu;
• pacientam ir novājināta imunitāte;
• nepieciešama recepšu ārstēšana;
• ir aizdomas par vitiligo, psoriāzi, eritrazmu, ekzēmu vai citu slimību.

Dermatologa konsultācija palīdz apstiprināt diagnozi, izvēlēties piemērotāko ārstēšanu un saprast, vai nepieciešama profilakse.

Biežākie mīti par daudzkrāsaino ēdi

Mīts: daudzkrāsainā ēde rodas no netīras ādas

Nē. Tā ir saistīta ar Malassezia sēnītes pārmērīgu savairošanos, nevis sliktu higiēnu.

Mīts: daudzkrāsainā ēde ir lipīga

Nē. Tā parasti nepāriet no cilvēka uz cilvēku.

Mīts: tā ir tāda pati kā cirpējēde

Nē. Cirpējēdi izraisa citas sēnītes, un tā var būt lipīga. Daudzkrāsainā ēde parasti nav lipīga.

Mīts: plankumi pazudīs uzreiz pēc pirmās mazgāšanas ar ārstniecisku šampūnu

Aktīvā sēnītes savairošanās var mazināties ātrāk, bet ādas krāsa atjaunojas pakāpeniski.

Mīts: ja plankumi vēl redzami, ārstēšana noteikti nav nostrādājusi

Ne vienmēr. Pigmentācijas izmaiņas var saglabāties arī pēc veiksmīgas ārstēšanas.

Mīts: sauļošanās palīdz izlīdzināt plankumus

Parasti notiek pretējais — iedegums padara gaišos plankumus redzamākus.

Mīts: pietiek ar parastu mitrinošu krēmu

Mitrinošs krēms var mazināt sausumu, bet tas neārstē sēnītes pārmērīgu savairošanos.

Mīts: visas ādas sēnītes ārstē vienādi

Nē. Daudzkrāsainās ēdes, pēdu sēnītes, nagu sēnītes un cirpējēdes ārstēšana var atšķirties.

Mīts: diagnozi vienmēr var noteikt pēc foto

Foto var palīdzēt orientēties, bet tas neaizstāj dermatologa apskati un izmeklējumus, ja diagnoze nav skaidra.

Kopsavilkums

Daudzkrāsainā ēde jeb klijveida ēde ir bieži sastopama un ārstējama virspusēja ādas sēnīšu slimība. To izraisa Malassezia rauga sēnītes pārmērīga savairošanās, nevis slikta higiēna. Slimība parasti nav lipīga.

Raksturīgākā pazīme ir gaiši, balti, brūngani, rozā vai sarkanīgi plankumi uz muguras, krūtīm, kakla, pleciem vai augšdelmiem. Tie bieži kļūst pamanāmāki pēc sauļošanās, jo skartā āda iedeg citādi.

Ārstēšana ar pretsēnīšu šampūniem, krēmiem vai, retāk, tabletēm parasti palīdz labi, taču ādas krāsa var izlīdzināties lēni. Tā kā slimība mēdz atkārtoties, dažiem pacientiem nepieciešama individuāla profilakse. Dermatologa konsultācija palīdz apstiprināt diagnozi, atšķirt daudzkrāsaino ēdi no citām ādas slimībām un izvēlēties piemērotāko ārstēšanu.

Atsauces un autoritatīvi avoti

• DermNet: pacientu un ārstu informācija par daudzkrāsaino ēdi jeb pityriasis versicolor
• Amerikas Dermatoloģijas akadēmija: daudzkrāsainās ēdes diagnostika un ārstēšana
• Amerikas Dermatoloģijas akadēmija: praktiski ieteikumi daudzkrāsainās ēdes kontrolei
• Lielbritānijas Nacionālais veselības dienests (NHS): informācija par daudzkrāsaino ēdi
• Klīvlendas klīnika: daudzkrāsainās ēdes simptomi, cēloņi un ārstēšana

Satura autors

Dermatoloģe Dr. med. Dace Buile