Vitiligo

Vitiligo ir hronisks ādas pigmentācijas traucējums, kura gadījumā uz ādas veidojas gaiši vai balti plankumi. Tie rodas tāpēc, ka noteiktās ādas zonās samazinās vai izzūd melanīns - pigments, kas piešķir ādai, matiem un acīm krāsu. Melanīnu veido melanocīti, un vitiligo gadījumā šīs šūnas tiek bojātas vai vairs nepilda savu funkciju.

Vitiligo nav lipīgs, nav infekcija un nav saistīts ar sliktu higiēnu. Tomēr balti plankumi uz ādas ne vienmēr nozīmē vitiligo. Līdzīgas izmaiņas var radīt ādas sēnīte, iekaisuma sekas, pityriasis alba, iedzimti pigmentācijas traucējumi vai citas ādas slimības. Tāpēc precīzu diagnozi vislabāk nosaka dermatologs.

Vitiligo ārstēšana ir individuāla. Tā atkarīga no slimības veida, plankumu atrašanās vietas, izplatības, aktivitātes, pacienta vecuma, ādas fototipa un blakus slimībām. Ārstēšana ne vienmēr pilnībā atjauno ādas krāsu, bet tā var palīdzēt stabilizēt slimību, veicināt pigmenta atgriešanos un uzlabot ādas izskatu.

Īsumā: svarīgākais par vitiligo

• Vitiligo izraisa pigmenta zudumu ādā.
• Vitiligo nav lipīgs un to nevar nodot citam cilvēkam.
• Biežāk tas ir saistīts ar autoimūniem procesiem.
• Slimība var sākties jebkurā vecumā, arī bērniem.
• Visbiežāk vitiligo redzams uz sejas, rokām, pēdām, ap acīm, muti, elkoņiem, ceļiem un dzimumorgānu zonā.
• Slimības gaita var būt stabila, lēna vai strauji progresējoša.
• Ne visi baltie plankumi uz ādas ir vitiligo, tāpēc svarīga ir dermatologa diagnostika.
• Ārstēšana var palīdzēt atjaunot pigmentu, bet nevar garantēt pilnīgu izārstēšanu.
• Saules aizsardzība vitiligo gadījumā ir ļoti svarīga, jo depigmentēta āda vieglāk apdeg.
• Redzams vitiligo var ietekmēt pašapziņu un dzīves kvalitāti, tāpēc psiholoģiskais atbalsts arī ir daļa no aprūpes.

Kas ir vitiligo?

Vitiligo ir iegūts ādas depigmentācijas stāvoklis. Tas nozīmē, ka āda noteiktās vietās zaudē pigmentu un kļūst gaišāka, balta vai reizēm viegli rozīga. Šie laukumi parasti ir plakani, bez zvīņošanās un bez sabiezējuma.

Pigmenta zudums rodas melanocītu bojājuma dēļ. Mūsdienās vitiligo visbiežāk skaidro kā autoimūnu slimību: imūnā sistēma kļūdaini vēršas pret melanocītiem. Tomēr vitiligo ir daudzfaktoru slimība - nozīme var būt ģenētiskai nosliecei, oksidatīvam stresam, ādas traumām, saules apdegumiem, ķīmisku vielu iedarbībai un citiem provocējošiem faktoriem.

Vitiligo nav tikai kosmētisks jautājums. Daļai pacientu tas nerada būtisku diskomfortu, bet citiem redzami plankumi uz sejas, rokām vai ķermeņa var ietekmēt pašsajūtu, attiecības, darbu un sociālo dzīvi.

Kā sākas vitiligo?

Vitiligo bieži sākas ar vienu vai vairākiem nelieliem gaišiem plankumiem. Sākumā tie var būt tikai mazliet gaišāki par apkārtējo ādu, bet vēlāk kļūt izteikti balti. Dažreiz plankumiem ir skaidras robežas, citreiz pāreja ir pakāpeniskāka.

Biežas pirmās lokalizācijas ir:

• seja, īpaši ap acīm un muti;
• roku virspuses un pirksti;
• pēdas;
• elkoņi un ceļi;
• paduses vai cirkšņi;
• dzimumorgānu zona;
• āda vietās, kur ir berze vai iepriekš bijusi trauma.

Dažiem cilvēkiem vitiligo plankumi kļūst pamanāmāki vasarā, jo apkārtējā āda iedeg, bet depigmentētā āda neiedeg. Sauļošanās nav drošs veids, kā izlīdzināt ādas krāsu - tā var palielināt kontrastu un izraisīt apdegumu.

Vitiligo simptomi

Galvenais vitiligo simptoms ir gaiši vai balti plankumi uz ādas. Tie var būt dažāda izmēra un formas, un to skaits var mainīties laika gaitā.

Vizualizācijā attēloti vitiligo raksturīgi gaiši un balti plankumi uz rokām un apakšdelmiem. Plankumu forma un izplatība dažādiem cilvēkiem var atšķirties.

Iespējamās vitiligo pazīmes:

• balti plankumi uz ādas;
• pigmenta zudums uz sejas, rokām, pēdām, elkoņiem, ceļiem vai ap ķermeņa atverēm;
• plankumi abās ķermeņa pusēs, īpaši non-segmentāla vitiligo gadījumā;
• viens lokalizēts plankums vai plankumi vienā ķermeņa pusē segmentāla vitiligo gadījumā;
• matu, uzacu, skropstu vai bārdas matiņu nosirmošana skartajā zonā;
• gaiši laukumi mutē vai deguna gļotādā;
• reizēm viegla nieze vai jutīgums pirms jauna plankuma parādīšanās;
• emocionāls diskomforts redzamu ādas izmaiņu dēļ.

Ja plankumi ir zvīņaini, sārti, niez izteikti, mainās pēc pretsēnīšu līdzekļiem vai parādās pēc ekzēmas, diagnoze var nebūt vitiligo. Šādos gadījumos īpaši svarīga ir dermatologa apskate.

Vitiligo veidi

Aktīvs vai stabils vitiligo: kāpēc tas ir svarīgi?

Ārstēšanas izvēlē svarīgi saprast, vai vitiligo ir aktīvs vai stabils.

Par aktīvu vitiligo var liecināt:

• regulāri parādās jauni plankumi;
• esošie plankumi palielinās;
• plankumu malas kļūst izplūdušas vai iekaisušas;
• jauni plankumi rodas ādas traumas, skrāpējumu, berzes vai saules apdeguma vietās;
• īsā laikā palielinās skartās ādas laukums.

Ja depigmentācija rodas ādas traumas vietā, to sauc par Koebnera fenomenu. Tas ir svarīgs signāls, jo aktīvas slimības laikā agresīvas procedūras, tetovēšana vai mikropigmentācija var provocēt jaunus plankumus.

Stabils vitiligo nozīmē, ka noteiktu laiku nav jaunu plankumu un esošie būtiski nemainās. Dažas ārstēšanas iespējas, īpaši ķirurģiskas metodes un mikropigmentācija, parasti apsver tikai stabilas slimības gadījumā.

Kāpēc rodas vitiligo?

Vitiligo precīzs cēlonis ne vienmēr ir nosakāms. Visbiežāk tas tiek skaidrots ar autoimūnu mehānismu, kurā imūnā sistēma bojā melanocītus.

Vitiligo attīstībā var būt nozīme:

• ģenētiskai nosliecei;
• autoimūnām slimībām pašam pacientam vai ģimenē;
• vairogdziedzera slimībām;
• ādas traumām, berzei vai ķirurģiskām rētām;
• saules apdegumiem;
• ķīmisku vielu iedarbībai, piemēram, fenolu saturošiem savienojumiem;
• oksidatīvam stresam;
• spēcīgam emocionālam vai fiziskam stresam.

Tas nenozīmē, ka stress vai trauma vienmēr izraisa vitiligo. Biežāk tie darbojas kā iespējamie palaidējfaktori cilvēkam, kuram jau ir nosliece uz šo slimību.

Vai vitiligo ir bīstams?

Vitiligo parasti nav fiziski bīstams un nav lipīgs. Tomēr tas var būt medicīniski un emocionāli nozīmīgs.

Svarīgākie riski un saistītie aspekti:

• depigmentēta āda vieglāk apdeg saulē;
• saules apdegums var kairināt ādu un dažiem pacientiem veicināt jaunu plankumu rašanos;
• vitiligo var būt saistīts ar citām autoimūnām slimībām;
• redzami plankumi var ietekmēt pašapziņu un dzīves kvalitāti.

Bieži pacienti jautā, vai vitiligo palielina ādas vēža risku. Cilvēkiem ar vitiligo nav pierādīts paaugstināts ādas vēža risks tieši pigmentu zaudējušajās vietās. Tomēr āda bez pigmenta vieglāk apdeg, un ikvienam cilvēkam joprojām var attīstīties ādas vēzis citu riska faktoru dēļ. Tāpēc SPF, aizsargapģērbs un regulāra ādas kontrole joprojām ir būtiski.

Vitiligo vai cita slimība?

Balti plankumi uz ādas var izskatīties līdzīgi, bet to iemesli var būt atšķirīgi. Tāpēc pašdiagnostika pēc attēliem internetā nav droša.

Kā diagnosticē vitiligo?

Vitiligo diagnostika sākas ar dermatologa apskati un sarunu par slimības sākumu, gaitu, ģimenes vēsturi, citām slimībām, medikamentiem un iespējamiem provocējošiem faktoriem.

Vizualizācijā attēlota apakšdelma ādas apskate ar diagnostikas apgaismojumu. Dermatologs izvērtē pigmentācijas izmaiņas, lai atšķirtu vitiligo no citiem gaišu plankumu cēloņiem.

Dermatologs var izmantot:

• ādas apskati dienas gaismā;
• Wood lampu, kas palīdz precīzāk redzēt depigmentētās zonas;
• dermatoskopiju;
• fotofiksāciju, lai salīdzinātu izmaiņas laika gaitā;
• asins analīzes, ja ir aizdomas par saistītām autoimūnām slimībām;
• retos gadījumos ādas biopsiju, ja diagnoze nav skaidra.

Dažos gadījumos ārsts var vērtēt arī skartās ādas laukumu un slimības ietekmi uz dzīves kvalitāti. Medicīnā šim nolūkam var izmantot tādus rīkus kā VASI vai DLQI, taču pacientam svarīgākais ir saprast, vai slimība ir aktīva, cik plaši tā skar ādu un kā tā ietekmē ikdienu.

Vitiligo un citas autoimūnas slimības

Vitiligo var būt saistīts ar citām autoimūnām slimībām. Visbiežāk apspriež saistību ar vairogdziedzera slimībām, bet iespējama saistība arī ar alopēciju areata, psoriāzi, 1. tipa cukura diabētu, reimatoīdo artrītu, perniciozu anēmiju un citām autoimūnām slimībām.

Tas nenozīmē, ka katram pacientam ar vitiligo ir cita slimība. Tomēr ārsts var ieteikt pārbaudīt vairogdziedzera darbību, īpaši tad, ja vitiligo ir plašs, ģimenē ir autoimūnas slimības vai pacientam ir simptomi, piemēram:

• nogurums;
• svara izmaiņas;
• sirdsklauves;
• pastiprināta salšana vai karstuma nepanesība;
• matu izkrišana;
• menstruālā cikla izmaiņas;
• izteikta slāpju sajūta vai bieža urinācija.

Analīžu apjomu nosaka ārsts pēc apskates un sarunas ar pacientu.

Vitiligo ārstēšana

Vitiligo ārstēšana jāizvēlas individuāli. Vienam pacientam piemērotākais risinājums var būt novērošana, SPF un kamuflāža, citam - lokāli medikamenti, fototerapija vai kombinēts plāns.

Ārstēšanas mērķi var būt:

• palēnināt vai apturēt slimības progresēšanu;
• veicināt pigmenta atjaunošanos;
• samazināt kontrastu starp plankumiem un apkārtējo ādu;
• pasargāt ādu no saules apdegumiem;
• uzlabot pacienta pašsajūtu un dzīves kvalitāti.

Svarīgi: neviena metode negarantē pilnīgu un pastāvīgu pigmenta atjaunošanos. Rezultāti atšķiras atkarībā no lokalizācijas, slimības ilguma, aktivitātes un individuālās reakcijas uz ārstēšanu.

Saules aizsardzība un ādas kopšana

Saules aizsardzība ir vitiligo ikdienas aprūpes pamats. Depigmentēta āda nespēj iedegt tāpat kā apkārtējā āda un vieglāk apdeg.

Vizualizācijā attēlota saules aizsarglīdzekļa uzklāšana uz apakšdelma ar vitiligo plankumiem. Aizsarglīdzeklis jāuzklāj gan depigmentētajai, gan apkārtējai ādai.

Ieteicams:

• lietot plaša spektra SPF 50 vai augstas aizsardzības saules aizsarglīdzekli;
• atkārtoti uzklāt SPF, ja cilvēks ilgstoši atrodas ārā, svīst vai peldas;
• valkāt cepuri, saulesbrilles un aizsargājošu apģērbu;
• izvairīties no saules apdegumiem;
• nekairināt un netraumēt plankumu zonu.

Ja cilvēks ļoti izvairās no saules, ar ārstu var pārrunāt D vitamīna līmeni un nepieciešamību to papildināt.

Lokāli kortikosteroīdi

Lokāli kortikosteroīdi var palīdzēt mazināt iekaisuma aktivitāti un veicināt pigmenta atjaunošanos, īpaši svaigāku plankumu gadījumā. Tos lieto tikai pēc ārsta norādījuma.

Iespējamie riski nepareizas vai pārāk ilgstošas lietošanas gadījumā:

• ādas plānināšanās;
• paplašināti sīkie asinsvadi;
• strijas;
• kairinājums;
• pigmentācijas izmaiņas.

Īpaša piesardzība nepieciešama uz sejas, plakstiņiem, ādas krokās un bērniem.

Kalcineirīna inhibitori

Tacrolimus vai pimecrolimus saturoši līdzekļi var būt piemēroti vitiligo uz sejas, kakla un jutīgākās zonās. Tie neizraisa ādas atrofiju tādā veidā kā kortikosteroīdi, tāpēc noteiktās situācijās ārsts tos var izvēlēties ilgākam ārstēšanas plānam.

Efekts attīstās pakāpeniski. Daļai pacientu sākumā var būt dedzināšana, siltuma sajūta vai viegls kairinājums uzklāšanas vietā.

JAK inhibitori

JAK inhibitori ir jaunāka ārstēšanas grupa vitiligo terapijā. Eiropas Savienībā ruxolitinib krēms ir apstiprināts non-segmentāla vitiligo ārstēšanai pieaugušajiem un pusaudžiem no 12 gadu vecuma, ja ir iesaistīta seja. Tas ir recepšu medikaments, un ārstēšana jāuzsāk un jāuzrauga ārstam ar pieredzi vitiligo diagnostikā un ārstēšanā.

Šī terapija nav piemērota visiem pacientiem. Ārsts izvērtē:

• vitiligo veidu;
• skartās ādas laukumu;
• sejas iesaisti;
• pacienta vecumu;
• blakus slimības;
• zāļu pieejamību un drošības apsvērumus.

Rezultāts parasti prasa vairākus mēnešus. Ja nav pietiekamas uzlabošanās, ārsts var pārskatīt ārstēšanas plānu.

Fototerapija

Fototerapija, īpaši šaurjoslas UVB terapija, ir viena no nozīmīgākajām metodēm plašāka vitiligo ārstēšanā. Tā izmanto kontrolētu ultravioletās gaismas devu, lai ietekmētu imūno aktivitāti ādā un stimulētu pigmenta atjaunošanos.

Fototerapija parasti prasa regulāras procedūras vairākus mēnešus. Tā nav tas pats, kas nekontrolēta sauļošanās vai solārijs. Deva, biežums un terapijas ilgums jānosaka medicīniski.

Biežāk labāk reaģē:

• seja;
• kakls;
• rumpis.

Grūtāk ārstēšanai bieži padodas:

• pirkstu gali;
• plaukstas;
• pēdas;
• zonas ar baltiem matiņiem.

Iespējamās blakusparādības ir apsārtums, nieze, sausums vai apdegums, ja deva nav piemērota. Apdegums vitiligo gadījumā ir īpaši nevēlams.

Eksimēra lāzers un mērķēta gaismas terapija

Eksimēra lāzers vai mērķēta UVB terapija var būt piemērota mazākiem, lokalizētiem vitiligo plankumiem. Tā ļauj iedarboties tieši uz konkrētu zonu, mazāk ietekmējot apkārtējo ādu.

Šo metodi var apsvērt, piemēram, atsevišķiem plankumiem uz sejas vai ķermeņa. Parasti vajadzīgas vairākas procedūras, un rezultāti atšķiras atkarībā no lokalizācijas un slimības aktivitātes.

Ķirurģiskas metodes

Ķirurģiskas metodes, piemēram, ādas transplantācija vai melanocītu pārnese, var būt piemērotas rūpīgi atlasītiem pacientiem ar stabilu vitiligo. Tās parasti neizmanto aktīvi progresējoša vitiligo gadījumā.

Pirms šādām metodēm jāizvērtē:

• cik ilgi slimība ir stabila;
• vai pacientam ir nosliece uz rētām vai keloīdiem;
• plankumu atrašanās vieta;
• reālistisks sagaidāmais rezultāts;
• iespējamie riski, tostarp nevienmērīga pigmentācija vai rētošanās.

Kamuflāža, tonējoši līdzekļi un medicīniskais grims

Kamuflāža ir droša un praktiska iespēja samazināt kontrastu starp vitiligo plankumiem un apkārtējo ādu. To var izmantot neatkarīgi no tā, vai pacients izvēlas medicīnisku ārstēšanu.

Iespējas:

• medicīniskais grims;
• ūdensnoturīgi maskējoši līdzekļi;
• paštonējošie līdzekļi;
• ādas toni izlīdzinoši produkti.

Kamuflāža neārstē vitiligo cēloni, bet var būt ļoti nozīmīga dzīves kvalitātei, īpaši redzamu plankumu gadījumā.

Mikropigmentācija un vitiligo kamuflāža

Mikropigmentācija jeb pigmenta ievadīšana ādā var būt apsverama tikai atsevišķos stabila vitiligo gadījumos. Tā nav vitiligo ārstēšana, bet kosmētiska maskēšanas metode.

Pirms mikropigmentācijas svarīgi izvērtēt:

• vai vitiligo nav aktīvs;
• vai nav Koebnera fenomena riska;
• vai nav ādas iekaisuma, infekcijas vai saules apdeguma;
• vai pacients saprot, ka pigments ar laiku var mainīt toni;
• vai rezultāts var neatbilst ādas krāsai pēc iedeguma vai sezonālām ādas toņa izmaiņām.

Aktīva, progresējoša vitiligo gadījumā mikropigmentācija var nebūt ieteicama, jo ādas traumēšana var provocēt jaunus plankumus.

Depigmentācijas terapija

Ļoti plaša vitiligo gadījumā, kad pigmentu zaudējusi liela ādas daļa, atsevišķās situācijās var apsvērt atlikušās pigmentētās ādas depigmentāciju, lai izlīdzinātu ādas toni. Tā ir nopietna, ilgstoša un parasti neatgriezeniska pieeja, ko drīkst apsvērt tikai speciālista uzraudzībā.

Psiholoģiskais atbalsts

Vitiligo var ietekmēt pašapziņu, attiecības, darbu, apģērba izvēli un sociālo dzīvi. Tas īpaši svarīgi bērniem, pusaudžiem un cilvēkiem ar redzamiem plankumiem uz sejas vai rokām.

Psiholoģiskais atbalsts, saruna ar ārstu, atbalsta grupas un uzticama informācija var būt tikpat svarīgi kā lokāla terapija vai fototerapija. Pacientam ir svarīgi zināt: vitiligo nav viņa vaina.

Kura ārstēšana piemērota kurai situācijai?

Cik ilgi jāārstē vitiligo?

Vitiligo ārstēšana parasti ir ilgstoša. Pirmās izmaiņas var parādīties tikai pēc vairākiem mēnešiem. Pigments bieži atgriežas pakāpeniski - kā mazi pigmenta punkti plankuma iekšienē vai kā krāsas atjaunošanās no plankuma malām.

Ārstēšanas ilgumu ietekmē:

• slimības aktivitāte;
• plankumu vecums;
• lokalizācija;
• izvēlētā terapija;
• pacienta līdzestība;
• ādas fototips;
• matiņu krāsa plankuma zonā.

Seja un kakls parasti reaģē labāk nekā plaukstas, pēdas un pirkstu gali. Ja plankumā mati kļuvuši balti, pigmenta atjaunošanās var būt grūtāka, jo matu folikuli ir viens no pigmenta atjaunošanās avotiem.

Vai vitiligo var apstāties pats?

Vitiligo gaita ir neprognozējama. Dažiem pacientiem plankumi ilgstoši nemainās, citiem tie pakāpeniski palielinās vai parādās jaunās vietās. Retos gadījumos daļa pigmenta var atjaunoties pati, bet pilnīga spontāna atjaunošanās nav bieža.

Ja plankumi strauji izplatās, parādās bērnam vai atrodas redzamās zonās, nevajadzētu gaidīt gadiem. Agrīna dermatologa konsultācija palīdz apstiprināt diagnozi un izvēlēties piemērotāko rīcību.

Vitiligo bērniem

Vitiligo var sākties bērnībā. Bērniem īpaši svarīga ir precīza diagnoze, saudzīga ārstēšana un emocionāls atbalsts.

Vecākiem nevajadzētu:

• lietot spēcīgus recepšu krēmus bez ārsta;
• ārstēt bērnu ar pieaugušajiem paredzētiem līdzekļiem;
• berzt vai kairināt plankumus;
• paļauties uz nepārbaudītiem līdzekļiem;
• sauļot plankumus ar domu “atgriezt pigmentu”.

Bērnam jāpalīdz saprast, ka vitiligo nav lipīgs un nav viņa vaina. Skolā vai bērnudārzā var būt svarīgi mazināt stigmatizāciju un izskaidrot, ka vitiligo nav infekcija.

Ko nedrīkst darīt vitiligo gadījumā?

• Nesauļoties bez aizsardzības.
• Nelietot solāriju kā vitiligo ārstēšanu.
• Nelietot spēcīgus krēmus bez dermatologa norādījuma.
• Nekairināt un netraumēt ādu.
• Neveikt agresīvus pīlingus vai beršanu plankumu zonā.
• Neuzsākt mikropigmentāciju, ja vitiligo ir aktīvs.
• Nepaļauties uz “brīnumlīdzekļiem” ar solījumu pilnībā izārstēt vitiligo.
• Neuzskatīt vitiligo par infekciju.
• Neatlikt konsultāciju, ja plankumi ātri palielinās.
• Neārstēt bērnu ar pieaugušajiem paredzētiem līdzekļiem bez ārsta.

Kad jādodas pie dermatologa?

Pie dermatologa ieteicams vērsties, ja:

• parādās jauni balti plankumi uz ādas;
• plankumi palielinās vai kļūst vairāk;
• plankumi ir uz sejas, rokām, pēdām vai dzimumorgānu zonā;
• plankumi parādās bērnam;
• ir nieze, zvīņošanās vai apsārtums;
• ir aizdomas par ādas sēnīti vai citu slimību;
• ģimenē ir autoimūnas slimības;
• ir vairogdziedzera darbības traucējumu simptomi;
• vitiligo būtiski ietekmē pašsajūtu vai pašapziņu.

Biežākie mīti par vitiligo

Mīts: vitiligo ir lipīgs

Patiesībā vitiligo nav lipīgs un to nevar iegūt no cita cilvēka.

Mīts: vitiligo rodas sliktas higiēnas dēļ

Vitiligo nav saistīts ar netīrību vai nepietiekamu ādas kopšanu.

Mīts: visi baltie plankumi uz ādas ir vitiligo

Balti plankumi var rasties arī sēnīšu infekcijas, ekzēmas, iekaisuma seku vai citu pigmentācijas traucējumu dēļ.

Mīts: vitiligo vienmēr izplatās pa visu ķermeni

Dažiem pacientiem slimība progresē, bet citiem plankumi gadiem paliek stabili.

Mīts: vitiligo nevar ārstēt

Ārstēšanas iespējas pastāv, taču rezultāti ir individuāli un prasa laiku.

Mīts: sauļošanās palīdzēs izlīdzināt ādas krāsu

Sauļošanās bieži palielina kontrastu un var izraisīt apdegumu.

Mīts: vitiligo ārstēšanai pietiek ar vienu krēmu

Dažiem pacientiem lokāla terapija palīdz, bet bieži vajadzīgs ilgāks vai kombinēts plāns.

Mīts: mikropigmentācija ir piemērota visiem vitiligo pacientiem

Tā var būt piemērota tikai atsevišķos stabila vitiligo gadījumos pēc rūpīgas izvērtēšanas.

Kopsavilkums

Vitiligo ir hronisks ādas pigmentācijas traucējums, kura gadījumā uz ādas parādās gaiši vai balti plankumi. Tas nav lipīgs un nav infekcija, bet bieži ir saistīts ar autoimūniem procesiem.

Ne visi baltie plankumi uz ādas ir vitiligo, tāpēc svarīga ir dermatologa diagnostika. Ārsts var atšķirt vitiligo no ādas sēnītes, iekaisuma sekām un citiem pigmentācijas traucējumiem.

Vitiligo ārstēšana jāizvēlas individuāli. Dažiem pacientiem piemērota ir novērošana, SPF un kamuflāža, citiem nepieciešama lokāla terapija, fototerapija, JAK inhibitori vai kombinēta ārstēšana. Vislabāko pieeju palīdz izvēlēties dermatologs, ņemot vērā slimības aktivitāti, plankumu atrašanās vietu un pacienta vajadzības.

Atsauces un autoritatīvi avoti

• Amerikas Dermatoloģijas akadēmija (AAD): pārskats par vitiligo
• Amerikas Dermatoloģijas akadēmija (AAD): vitiligo diagnostika un ārstēšana
• ASV Nacionālais artrīta, muskuloskeletālo un ādas slimību institūts (NIAMS): vitiligo
• MedlinePlus: pacientu informācija par vitiligo
• DermNet: vitiligo pazīmes, cēloņi un ārstēšana
• Lielbritānijas Nacionālais veselības dienests (NHS): vitiligo
• Lielbritānijas Dermatologu asociācija: pacientu informācija par vitiligo
• NCBI Bookshelf: medicīnisks pārskats par vitiligo
• Eiropas Zāļu aģentūra (EMA): informācija par ruxolitinib krēmu vitiligo ārstēšanai

Satura autors

Dermatoloģe Dr. med. Dace Buile