Vulvovaginālā kandidoze

Vulvovaginālā kandidoze ir Candida rauga sēnīšu izraisīts vulvas un maksts iekaisums. Ikdienā šo stāvokli bieži sauc par maksts piena sēni, piena sēni sievietēm vai maksts sēnīti. Tas ir biežs maksts niezes, dedzināšanas un izdalījumu iemesls, taču ne vienīgais. Līdzīgas sūdzības var izraisīt arī bakteriālā vaginoze, seksuāli transmisīvās infekcijas, urīnceļu infekcija, kontaktdermatīts vai citas vulvas ādas slimības.

Visbiežākais vulvovaginālās kandidozes ierosinātājs ir Candida albicans, tomēr simptomus var radīt arī citas Candida sugas, piemēram, Candida glabrata. Svarīgi zināt, ka Candida var atrasties makstī arī bez slimības pazīmēm. Ja nav niezes, dedzināšanas, apsārtuma, sāpīguma vai citu sūdzību, Candida atrašana analīzēs pati par sevi parasti nav iemesls ārstēšanai.

Tipiski vulvovaginālā kandidoze var izpausties ar vulvas un maksts niezi, dedzināšanu, apsārtumu, pietūkumu, sāpīgumu, diskomfortu dzimumakta laikā, ārēju dedzināšanu urinējot un baltiem, bieziem, biezpienveida izdalījumiem. Tomēr simptomi var atšķirties, un pēc sajūtām vien diagnozi ne vienmēr iespējams noteikt droši.

Īsumā: svarīgākais par vulvovaginālo kandidozi

• Vulvovaginālā kandidoze ir Candida rauga sēnīšu izraisīts vulvas un maksts iekaisums.
• Ikdienā to bieži sauc par maksts piena sēni.
• Candida albicans ir biežākais ierosinātājs, bet iespējamas arī citas Candida sugas.
• Candida var būt makstī bez simptomiem, un šādu atradumu parasti neārstē.
• Biežākie kandidozes simptomi ir nieze, dedzināšana, apsārtums, sāpīgums un izdalījumi.
• Izdalījumi bieži ir balti un biezpienveida, parasti bez izteiktas nepatīkamas smakas.
• Simptomi nav specifiski un var līdzināties citām maksts vai vulvas slimībām.
• Maksts kandidoze vairumā gadījumu nav klasiskā nozīmē seksuāli transmisīva infekcija.
• Antibiotiku lietošana, grūtniecība, cukura diabēts un imūnsistēmas nomākums var palielināt risku.
• Pirmreizēju, atkārtotu, smagu vai grūtniecības laikā radušos simptomu gadījumā jāvēršas pie ārsta.

Kas ir vulvovaginālā kandidoze?

Vulvovaginālā kandidoze nozīmē, ka Candida rauga sēnītes ir pārmērīgi savairojušās un izraisījušas iekaisumu makstī un/vai vulvā. Vulva ir ārējo dzimumorgānu zona, bet maksts - iekšējo. Tāpēc sūdzības var būt gan maksts iekšpusē, gan ārēji - nieze, apsārtums, dedzināšana, plaisiņas vai sāpīgums.

Candida nav vienmēr “slikta” vai sveša sēnīte. Nelielā daudzumā tā ir daļa no maksts mikrofloras. Maksts vide nav sterila - tajā dzīvo dažādi mikroorganismi, un veselā vidē svarīga nozīme ir laktobaktērijām. Ja mikrofloras līdzsvars mainās, Candida var iegūt labvēlīgākus apstākļus vairoties.

Tāpēc vulvovaginālā kandidoze nav tikai laboratorijas atbilde. Diagnozei nozīmīgi ir simptomi, apskate un, ja nepieciešams, izdalījumu mikroskopija, kultūra vai citi testi.

Cik bieži sastopama maksts piena sēne?

Maksts kandidoze ir ļoti bieža. Starptautiskos avotos norādīts, ka daudzas sievietes dzīves laikā piedzīvo vismaz vienu vulvovaginālās kandidozes epizodi, bet daļai epizodes atkārtojas. Precīzu biežumu novērtēt ir grūti, jo daudzas pacientes ārstējas pašas un diagnoze ne vienmēr tiek apstiprināta laboratoriski.

Šis fakts ir divējāds. No vienas puses, piena sēne ir izplatīta un par to nav jākaunas. No otras puses, tās biežums nenozīmē, ka katra maksts nieze vai balti izdalījumi automātiski ir kandidoze. Pašdiagnostika bieži kļūdās, jo līdzīgus simptomus var radīt citi stāvokļi, kuriem nepieciešama cita ārstēšana.

Kādi ir vulvovaginālās kandidozes simptomi?

Vulvovaginālās kandidozes simptomi parasti ir saistīti ar iekaisumu un kairinājumu vulvas un maksts apvidū. Biežākās sūdzības ir:

• maksts vai vulvas nieze;
• dedzināšana makstī un ārējo dzimumorgānu rajonā;
• apsārtums;
• vulvas pietūkums;
• sāpīgums vai kairinājuma sajūta;
• diskomforts vai sāpes dzimumakta laikā;
• ārēja dedzināšana urinējot, īpaši, ja urīns skar sakairinātu vulvas ādu;
• balti, biezi, biezpienveida izdalījumi;
• plaisiņas, sakasījumi vai jutīga āda vulvas rajonā.

Izdalījumi ne vienmēr ir ļoti izteikti. Dažām pacientēm galvenā sūdzība ir nieze un dedzināšana, bet izdalījumu ir maz. Citām ir vairāk pamanāmi balti, biezpienveida izdalījumi. Kandidozei parasti nav raksturīga spēcīga zivju smaka - šāda smaka biežāk liek domāt par bakteriālo vaginozi vai citu maksts mikrofloras traucējumu.

Kas izraisa maksts kandidozi?

Maksts kandidoze rodas, kad mainās maksts mikrofloras līdzsvars vai organisma aizsargmehānismi un Candida sāk pārmērīgi vairoties. Ne vienmēr iespējams atrast vienu skaidru iemeslu, taču biežākie riska faktori ir:

• nesena antibiotiku lietošana;
• grūtniecība;
• hormonālas izmaiņas;
• cukura diabēts, īpaši, ja glikozes līmenis nav pietiekami kontrolēts;
• imūnsistēmas nomākums;
• kortikosteroīdu vai citu imunitāti ietekmējošu zāļu lietošana;
• iepriekšējas kandidozes epizodes;
• lokāls kairinājums, piemēram, no agresīviem intīmās higiēnas līdzekļiem.

Kandidoze nav sliktas higiēnas pazīme. Gluži pretēji - pārāk intensīva mazgāšana, maksts skalošana, smaržvielām bagāti līdzekļi vai antiseptiķi var izjaukt dabisko aizsargvidi un pastiprināt kairinājumu.

Kandidoze pēc antibiotikām

Kandidoze pēc antibiotikām ir bieža situācija. Antibiotikas ir paredzētas baktēriju infekciju ārstēšanai, taču tās var ietekmēt arī maksts normālo mikrofloru. Ja samazinās laktobaktēriju daudzums, Candida var vieglāk savairoties.

Tas nenozīmē, ka antibiotikas nevajadzētu lietot, ja tās ir nepieciešamas. Antibiotikas jālieto tieši tā, kā nozīmējis ārsts. Ja iepriekš pēc antibiotikām ir bijusi maksts piena sēne, par to vērts pastāstīt ārstam nākamreiz, kad tiek nozīmēta antibakteriāla terapija.

Vulvovaginālā kandidoze vai bakteriālā vaginoze?

Kandidoze un bakteriālā vaginoze var radīt izdalījumus un diskomfortu, bet tie ir atšķirīgi stāvokļi. Kandidozi izraisa Candida rauga sēnīšu pārmērīga savairošanās, bet bakteriālā vaginoze ir maksts mikrofloras disbalanss, kurā samazinās laktobaktēriju īpatsvars un savairojas citi mikroorganismi.

Tabula ir orientējoša. Diagnozi pēc tās vien noteikt nevar, jo simptomi var pārklāties un reizēm vienlaikus var būt vairāki cēloņi.

No kā vēl jāatšķir vulvovaginālā kandidoze?

Nieze, dedzināšana un izdalījumi var rasties dažādu iemeslu dēļ. Kandidoze jāatšķir no:

• bakteriālās vaginozes;
• trihomoniāzes;
• hlamīdiju infekcijas;
• gonorejas;
• dzimumorgānu herpes;
• urīnceļu infekcijas;
• alerģiska vai kairinoša kontaktdermatīta;
• atopiskā dermatīta;
• vulvas dermatozēm;
• genitourinārā menopauzes sindroma;
• retākiem maksts mikrofloras traucējumiem, piemēram, citolītiskas vaginozes.

Ja simptomi ir pirmo reizi, ilgstoši, atkārtoti, ļoti sāpīgi vai netipiski, tos nevajadzētu ārstēt tikai pēc minējuma. Pareiza diagnoze palīdz izvairīties no nepiemērotas terapijas.

Kā diagnosticē vulvovaginālo kandidozi?

Diagnoze sākas ar sarunu par simptomiem: kad tie sākās, vai tie atkārtojas, vai nesen lietotas antibiotikas, vai paciente ir grūtniece, vai ir cukura diabēts, imūnsistēmas traucējumi, jauni medikamenti, jauni intīmās higiēnas līdzekļi vai seksuāli transmisīvo infekciju risks.

Ārsts var veikt ginekoloģisku apskati un izvērtēt vulvas un maksts gļotādu, izdalījumu veidu, apsārtumu, tūsku, plaisiņas vai citus iekaisuma elementus. Atkarībā no situācijas var būt nepieciešami:

• maksts pH noteikšana;
• izdalījumu mikroskopija;
• KOH preparāts rauga sēnīšu labākai saskatīšanai;
• Candida kultūra;
• molekulāri testi;
• Candida sugas noteikšana atkārtotos vai ārstēšanai nepakļāvīgos gadījumos;
• izmeklējumi uz STS, ja ir atbilstošs risks vai simptomi.

Tipisku epizodi ārsts bieži var izvērtēt salīdzinoši vienkārši. Savukārt atkārtotas, smagas vai neskaidras sūdzības prasa rūpīgāku diagnostiku.

Kad ar piena sēni jāvēršas pie ginekologa?

Pie ginekologa jāvēršas, ja:

• simptomi parādījušies pirmo reizi;
• nav skaidrs, vai tā tiešām ir maksts piena sēne;
• simptomi nepāriet pēc ārstēšanas;
• simptomi atkārtojas īsā laikā;
• ir trīs līdz četras vai vairāk epizodes gada laikā;
• paciente ir grūtniece;
• ir cukura diabēts;
• ir novājināta imūnsistēma;
• ir sāpes vēderā, drudzis vai slikta pašsajūta;
• ir asiņošana ārpus menstruācijām;
• parādās čūlas, pūšļi vai izteiktas sāpes;
• pastāv seksuāli transmisīvo infekciju risks;
• izdalījumi ir ar izteiktu nepatīkamu smaku vai neparastu krāsu.

Īpaši svarīgi nevilcināties, ja ir stipras sāpes, drudzis, sāpes vēdera lejasdaļā, grūtniecība ar izteiktiem simptomiem vai aizdomas par iegurņa infekciju.

Kā ārstē vulvovaginālo kandidozi?

Vulvovaginālās kandidozes ārstēšana ir atkarīga no diagnozes, simptomu smaguma, grūtniecības statusa, atkārtošanās biežuma un Candida sugas. Ārstēšanas mērķis ir mazināt simptomus un novērst iekaisumu, nevis ārstēt laboratorisku atradumu bez sūdzībām.

Ārstēšanā izmanto pretsēnīšu līdzekļus. Tie var būt:

• lokāli lietojami līdzekļi makstī ievadāmu krēmu, svecīšu, kapsulu vai tablešu veidā;
• ārīgi lietojami līdzekļi vulvas kairinājuma mazināšanai, ja tos iesaka ārsts vai farmaceits;
• iekšķīgi lietojami pretsēnīšu līdzekļi, ja ārsts tos nozīmē.

Bieži tiek izmantoti azolu grupas pretsēnīšu līdzekļi, piemēram, klotrimazols, mikonazols vai flukonazols. Konkrētu preparātu, formu un lietošanas ilgumu izvēlas atbilstoši situācijai. Šajā rakstā nav sniegtas individuālas devas, jo ārstēšana jāpielāgo pacientei.

Ārstēšana jālieto tik ilgi, cik norādīts, arī tad, ja simptomi sāk mazināties ātrāk. Ja sūdzības nepāriet vai ātri atkārtojas, nevajadzētu vairākas reizes pēc kārtas atkārtot to pašu pašārstēšanos. Šādā gadījumā jāprecizē diagnoze.

Daži makstī lietojami krēmi, svecītes vai kapsulas var būt eļļas bāzes un īslaicīgi vājināt lateksa prezervatīvus vai diafragmas. Ja ārstēšanas laikā nepieciešama kontracepcija vai aizsardzība pret STS, jāizlasa konkrētā līdzekļa lietošanas instrukcija un jākonsultējas ar farmaceitu vai ārstu.

Kad drīkst domāt par bezrecepšu ārstēšanu?

Bezrecepšu pretsēnīšu līdzekļi var būt piemēroti tikai noteiktās situācijās - piemēram, ja pacientei iepriekš ārsts jau apstiprinājis vulvovaginālo kandidozi un šobrīd atkārtojas ļoti līdzīgi, viegli vai mēreni simptomi bez brīdinājuma pazīmēm.

Pašārstēšanās nav laba izvēle, ja simptomi ir pirmo reizi, diagnoze nav skaidra, paciente ir grūtniece, ir čūlas vai pūšļi, sāpes vēderā, drudzis, asiņošana, izteikta nepatīkama smaka, STS risks, novājināta imūnsistēma vai simptomi nepāriet pēc viena ārstēšanas kursa. Šajos gadījumos drošāk ir vērsties pie ginekologa.

Akūta, smaga un atkārtota kandidoze

Pacientam praktiski svarīgi saprast, ka vulvovaginālā kandidoze nav vienāda visās situācijās. Vienreizēja, viegla vai mērena epizode pacientei, kurai diagnoze iepriekš jau apstiprināta, parasti tiek vērtēta citādi nekā pirmreizēji, smagi, grūtniecības laikā radušies vai atkārtoti simptomi.

Smagas kandidozes gadījumā var būt izteikts apsārtums, tūska, sāpīgums, plaisiņas vai plašāks vulvas iekaisums. Šādā situācijā īss pašārstēšanās kurss var nebūt piemērotākais risinājums.

Atkārtotas kandidozes gadījumā īpaši svarīgi ir nepaļauties tikai uz pazīstamu simptomu sajūtu. Atkārtotas “piena sēnes” sajūtas iemesls var būt arī cits vaginīta veids, jaukta infekcija, vulvas ādas slimība vai Candida suga, kas sliktāk reaģē uz ierasto terapiju.

Atkārtota vulvovaginālā kandidoze

Atkārtota vulvovaginālā kandidoze nozīmē, ka simptomātiskas epizodes parādās vairākkārt gada laikā. Dažādās vadlīnijās slieksnis var atšķirties, bet bieži par atkārtotu kandidozi runā, ja ir vismaz trīs vai četras epizodes 12 mēnešu laikā.

Atkārtota kandidoze prasa rūpīgāku pieeju. Svarīgi ir:

• apstiprināt, ka simptomi tiešām ir kandidozes dēļ;
• izslēgt bakteriālo vaginozi, STS, dermatītu un citus cēloņus;
• apsvērt Candida sugas noteikšanu;
• izvērtēt ne-albicans Candida iespēju;
• apsvērt jutības testēšanu, ja simptomi saglabājas par spīti ārstēšanai;
• izvērtēt cukura diabētu vai imūnsistēmas faktorus, ja tas ir klīniski pamatoti;
• ārstēšanu plānot ārsta uzraudzībā.

Atkārtotas kandidozes gadījumā ārsts var izvēlēties ilgāku sākotnējo terapiju un pēc tam uzturošu ārstēšanu. Uzturoša terapija var palīdzēt kontrolēt simptomus, taču ne vienmēr nodrošina pastāvīgu izārstēšanu.

Ne-albicans Candida un ārstēšanai nepakļāvīgi simptomi

Lielāko daļu vulvovaginālās kandidozes gadījumu izraisa Candida albicans, bet daļai pacienšu, īpaši atkārtotu epizožu gadījumā, var būt iesaistītas citas Candida sugas. Candida glabrata un citas ne-albicans Candida sugas var būt grūtāk pamanāmas mikroskopijā un var sliktāk reaģēt uz ierasto azolu terapiju.

Ja simptomi saglabājas par spīti ārstēšanai, tas nenozīmē, ka vienmēr vajag “stiprāku” to pašu līdzekli. Iespējama cita diagnoze, jaukta infekcija, nepareizi izvēlēta terapija, ne-albicans Candida vai rezistence. Šādā situācijā nepieciešama ārsta izvērtēšana.

Kandidoze grūtniecības laikā

Kandidoze grūtniecības laikā ir biežāka hormonālo izmaiņu dēļ. Grūtniecei ar maksts niezi, dedzināšanu vai izdalījumiem ieteicams konsultēties ar ārstu vai vecmāti, jo grūtniecības laikā ārstēšanas izvēle jāveic īpaši piesardzīgi.

Grūtniecības laikā pašārstēšanās nav ieteicama. Līdzīgus simptomus var izraisīt arī citas infekcijas, kurām nepieciešama cita ārstēšana. Parasti grūtniecēm priekšroka tiek dota lokālai terapijai, ja to nozīmē ārsts. Iekšķīgi lietojamu pretsēnīšu līdzekļu lietošana grūtniecības laikā jāvērtē ļoti piesardzīgi un tikai medicīniski pamatotās situācijās.

Vai piena sēne ir seksuāli transmisīva?

Vulvovaginālā kandidoze vairumā gadījumu nav klasiskā nozīmē seksuāli transmisīva infekcija. Tā biežāk saistīta ar maksts mikrofloras un organisma faktoru izmaiņām, nevis ar inficēšanos dzimumkontakta laikā.

Tomēr seksuāls kontakts aktīvu simptomu laikā var pastiprināt kairinājumu, radīt sāpes un diskomfortu. Ja ir STS risks, jauni partneri, neparasti izdalījumi, asiņošana, čūlas vai sāpes vēdera lejasdaļā, nepieciešama ārsta konsultācija un, iespējams, STS testēšana.

Vai partnerim jāārstējas?

Nekomplicētas vulvovaginālās kandidozes gadījumā partnera ārstēšana parasti nav nepieciešama, ja partnerim nav simptomu.

Ja partnerim ir dzimumlocekļa galviņas apsārtums, nieze, dedzināšana, kairinājums vai izsitumi, viņam jāvēršas pie ārsta. Atkārtotu sūdzību gadījumā situācija jāvērtē individuāli.

Vai kandidoze var pāriet pati?

Vieglas sūdzības dažkārt var mazināties arī bez ārstēšanas, taču tas nav drošs veids, kā apstiprināt diagnozi. Ja simptomi ir izteikti, atkārtojas, parādās pirmo reizi vai nav tipiski, jāmeklē medicīniska palīdzība.

Nepareiza pašārstēšanās var aizkavēt citu slimību diagnostiku. Īpaši uzmanīgi jābūt, ja ir nepatīkama smaka, zaļgani vai dzelteni izdalījumi, asiņošana, čūlas, drudzis, sāpes vēderā vai STS risks.

Probiotikas, uzturs un “dabiskie līdzekļi”

Probiotikas bieži tiek minētas saistībā ar maksts mikrofloru, tomēr pierādījumi par to efektivitāti vulvovaginālās kandidozes ārstēšanā nav pietiekami, lai tās aizstātu pretsēnīšu terapiju. Tās nedrīkst pasniegt kā drošu pamata ārstēšanu.

Arī uztura izmaiņas nevajadzētu aprakstīt kā pierādītu piena sēnes ārstēšanas metodi. Sabalansēts uzturs un laba cukura diabēta kontrole var būt svarīgi vispārējai veselībai, bet “Candida diētas” nav jāpasniedz kā alternatīva medicīniskai ārstēšanai.

Īpaši nevajadzētu makstī ievadīt ķiplokus, ēteriskās eļļas, pašgatavotus maisījumus, jogurtu vai citus “dabiskus” līdzekļus. Tie var kairināt gļotādu, radīt apdegumus, izjaukt maksts vidi un pasliktināt simptomus.

Ko darīt, ja ir aizdomas par vulvovaginālo kandidozi?

1. Novērtē simptomus: nieze, dedzināšana, izdalījumi, sāpes, smaka, ilgums.
2. Ja simptomi ir pirmo reizi, neskaidri vai izteikti, piesaki vizīti pie ārsta.
3. Izvairies no maksts skalošanas, aromatizētiem līdzekļiem un agresīvas mazgāšanas.
4. Nelieto atkārtoti to pašu pretsēnīšu līdzekli, ja iepriekšējais kurss nav palīdzējis.
5. Ja nesen lietotas antibiotikas, pastāsti par to ārstam.
6. Grūtniecības laikā pirms ārstēšanas konsultējies ar ārstu vai vecmāti.
7. Ja simptomi atkārtojas, nepieciešama diagnozes apstiprināšana un Candida sugas izvērtēšana.

Cik ilgi ilgst vulvovaginālā kandidoze?

Simptomu ilgums atkarīgs no iekaisuma smaguma, Candida sugas, ārstēšanas izvēles un individuālās situācijas. Piemērotas ārstēšanas gadījumā uzlabojums bieži sākas dažu dienu laikā. Tomēr ārstēšana jāpabeidz atbilstoši norādījumiem arī tad, ja nieze un dedzināšana mazinās ātrāk.

Ja simptomi nepāriet, kļūst spēcīgāki vai ātri atgriežas pēc ārstēšanas, jāvēršas pie ārsta. Tas var nozīmēt, ka diagnoze nav bijusi pareiza, ir atkārtota kandidoze, ne-albicans Candida vai nepieciešama cita ārstēšanas pieeja.

Kā mazināt atkārtošanās risku?

Atkārtošanos ne vienmēr iespējams pilnībā novērst, taču dažos gadījumos var palīdzēt saudzīga pieeja un riska faktoru kontrole:

• izvairīties no maksts skalošanas;
• nelietot smaržvielām bagātus vai kairinošus intīmās higiēnas produktus;
• antibiotikas lietot tikai tad, kad tās nozīmētas un nepieciešamas;
• kontrolēt cukura diabētu, ja tāds ir;
• atkārtotu epizožu gadījumā konsultēties ar ārstu;
• nemainīt recepšu medikamentus bez ārsta ziņas;
• informēt ārstu par epizožu biežumu un iepriekš lietotajām zālēm.

Svarīgi nepārvērst profilaksi par vainošanu. Kandidoze var atkārtoties arī pacientēm ar labu higiēnu un bez acīmredzama iemesla.

Biežākie mīti par vulvovaginālo kandidozi

Mīts: jebkura maksts nieze nozīmē piena sēni

Nieze var būt kandidozes simptoms, bet to var izraisīt arī dermatīts, STS, urīnceļu infekcija vai citi stāvokļi.

Mīts: balti izdalījumi vienmēr nozīmē kandidozi

Izdalījumi var mainīties hormonālu iemeslu dēļ vai būt saistīti ar citām infekcijām. Diagnozi nevajadzētu balstīt tikai uz izdalījumu izskatu.

Mīts: piena sēne vienmēr ir seksuāli transmisīva infekcija

Vulvovaginālā kandidoze vairumā gadījumu nav klasiskā nozīmē STS.

Mīts: partnerim vienmēr jāārstējas

Partnera ārstēšana parasti nav vajadzīga, ja viņam nav simptomu.

Mīts: Candida analīzēs vienmēr jāārstē

Candida var būt makstī bez simptomiem. Asimptomātiska kolonizācija parasti nav jāārstē.

Mīts: probiotikas izārstē maksts kandidozi

Probiotikas nedrīkst aizstāt pierādījumos balstītu ārstēšanu.

Mīts: ja pretsēnīšu līdzeklis nepalīdz, jālieto vēlreiz tas pats

Ja terapija nepalīdz, jāprecizē diagnoze, nevis automātiski jāatkārto tas pats līdzeklis.

Mīts: kandidoze rodas sliktas higiēnas dēļ

Kandidoze nav netīrības pazīme. Pārmērīga mazgāšana var pasliktināt kairinājumu.

Mīts: grūtniecības laikā piena sēni var ārstēt tāpat kā parasti

Grūtniecības laikā ārstēšanas izvēle jāveic piesardzīgi un vēlams ārsta uzraudzībā.

Mīts: atkārtota kandidoze nav jāizmeklē

Atkārtotu epizožu gadījumā jāapstiprina diagnoze un jāizvērtē citi iespējamie cēloņi.

Kopsavilkums

Vulvovaginālā kandidoze jeb maksts piena sēne ir biežs maksts niezes, dedzināšanas, apsārtuma un izdalījumu iemesls. To visbiežāk izraisa Candida albicans pārmērīga savairošanās, taču Candida var atrasties makstī arī bez slimības simptomiem.

Simptomi var līdzināties bakteriālai vaginozei, seksuāli transmisīvām infekcijām, urīnceļu infekcijai vai vulvas ādas slimībām. Tāpēc pirmreizēju, atkārtotu, smagu vai grūtniecības laikā radušos simptomu gadījumā nepieciešama ārsta konsultācija. Pareiza diagnoze palīdz izvēlēties piemērotāko ārstēšanu un izvairīties no nevajadzīgas pašārstēšanās.

Medicīniska atruna

Šajā rakstā sniegtā informācija ir informatīva un izglītojoša. Tā neaizstāj ārsta konsultāciju, diagnostiku vai individuāli nozīmētu ārstēšanu. Ja maksts vai vulvas simptomi ir pirmreizēji, atkārtoti, smagi, rodas grūtniecības laikā, nepāriet pēc ārstēšanas vai ir saistīti ar drudzi, sāpēm vēdera lejasdaļā, asiņošanu, čūlām, pūšļiem, izteiktu nepatīkamu smaku vai seksuāli transmisīvo infekciju risku, jāvēršas pie ginekologa vai cita kvalificēta veselības aprūpes speciālista. Ja simptomi var būt saistīti ar ādas slimību, piemēram, kontaktdermatītu, atopisko dermatītu vai vulvas dermatozi, var būt nepieciešama arī dermatologa izvērtēšana.

Atsauces un autoritatīvi avoti

• ASV Slimību kontroles un profilakses centri (CDC): vulvovaginālās kandidozes diagnostikas un ārstēšanas vadlīnijas
• ASV Slimību kontroles un profilakses centri (CDC): kandidozes ārstēšana
• Amerikas Dzemdību speciālistu un ginekologu koledža (ACOG): pacientu informācija par vaginītu
• Britu Seksuālās veselības un HIV asociācija (BASHH): vulvovaginālās kandidozes vadlīnijas
• Amerikas Dzemdību speciālistu un ginekologu koledža (ACOG): vadlīnijas par vaginītu pacientēm, kuras nav grūtnieces

Satura autors

Dermatoloģe Dr. med. Dace Buile