Akūta urtikārija jeb nātrene ir pēkšņa ādas reakcija ar niezošiem, paceltiem, sārtiem, bāliem vai ādas krāsas izsitumiem. Tie var parādīties jebkurā ķermeņa vietā, ātri mainīt formu un atrašanās vietu, pazust vienā zonā un pēc tam parādīties citur. Akūta nātrene ilgst līdz 6 nedēļām; ja simptomi turpinās ilgāk, to vērtē kā hronisku urtikāriju.
Nātrene pacientam bieži izskatās kā pēkšņi parādījušies niezoši plankumi, “pumpas”, pacelti ādas laukumi vai pietūkumi. Tā var būt viegla un pāriet pati, bet dažos gadījumos nātrene var būt arī smagas alerģiskas reakcijas — anafilakses — pazīme. Tāpēc svarīgākais ir saprast ne tikai to, kā izskatās izsitumi, bet arī to, vai ir bīstami pavadošie simptomi.
Ļoti svarīgi atcerēties: nātrene nav sinonīms vārdam “alerģija”. Alerģija ir tikai viens no iespējamiem nātrenes iemesliem. Akūtu nātreni var izraisīt infekcijas, medikamenti, pārtika, kukaiņu dzēlieni, aukstums, karstums, svīšana, fiziska slodze, spiediens uz ādu, stress vai citi faktori. Daļai pacientu konkrētu iemeslu neizdodas noteikt, īpaši tad, ja simptomi ātri pāriet un neatkārtojas. Bērniem akūta nātrene bieži ir saistīta ar infekcijām.
Svarīgākais īsumā
- Akūta urtikārija jeb nātrene ir pēkšņa ādas reakcija ar niezošiem, paceltiem izsitumiem.
- Akūta nātrene ilgst līdz 6 nedēļām; ilgākas vai atkārtotas sūdzības var liecināt par hronisku urtikāriju.
- Nātrene ne vienmēr ir alerģija — bieži to provocē infekcijas, medikamenti, fizikāli faktori vai nezināms iemesls.
- Pati nātrene nav lipīga, taču infekcija, kas to provocējusi, var būt lipīga.
- Bērniem akūtu nātreni bieži izraisa infekcijas, nevis pārtikas alerģija.
- Atsevišķs nātrenes elements parasti pazūd 24 stundu laikā, bet izsitumi var parādīties citās vietās.
- Neatliekamā medicīniskā palīdzība jāsauc, ja nātrene ir kopā ar elpas trūkumu, mēles, rīkles vai sejas pietūkumu, reiboni, ģīboni, vemšanu vai strauju pašsajūtas pasliktināšanos.
- Alerģijas testi nav nepieciešami visiem pacientiem — tos veic mērķtiecīgi, ja ir aizdomas par konkrētu alergēnu.
Kā saprast, vai šis raksts attiecas uz Jums?
Šis raksts var būt noderīgs, ja Jums vai bērnam pēkšņi parādījušies niezoši, pacelti izsitumi, kas maina vietu, pazūd un atkal parādās citur. Raksts palīdzēs saprast, kā izskatās nātrene, kā tā atšķiras no citām ādas slimībām, kad tā var būt saistīta ar alerģiju un kad iemesls biežāk ir infekcija, medikamenti vai citi provocējoši faktori.
Ja izsitumi ir kopā ar elpošanas grūtībām, lūpu, mēles, rīkles vai sejas pietūkumu, reiboni, ģīboni, atkārtotu vemšanu vai strauju pašsajūtas pasliktināšanos, šis raksts nav domāts pašārstēšanās turpināšanai — šādā situācijā nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība.
Kā izskatās nātrene?
Nātrene parasti izpaužas kā pacelti, niezoši ādas elementi. Tie var būt nelieli vai plaši, apaļi, ovāli, neregulāras formas, atsevišķi vai saplūstoši lielākos laukumos. Dažkārt tie ir sarkani ar bālāku centru, citreiz — rozā, bāli vai gandrīz ādas krāsā.
Ļoti raksturīga pazīme ir izsitumu mainīgums. Viens izsitums var pazust dažu stundu laikā, bet tajā pašā dienā parādīties citā ķermeņa vietā. Atsevišķs nātrenes elements parasti nepaliek vienā un tajā pašā vietā ilgāk par 24 stundām. Ja izsitumi vienā vietā saglabājas vairākas dienas, kļūst sāpīgi, atstāj zilumus, ādas lobīšanos vai pigmentāciju, jādomā arī par citām diagnozēm un nepieciešama ārsta apskate.
Nātrene var būt uz vēdera, muguras, rokām, kājām, kakla, sejas vai pa visu ķermeni. Tā var parādīties arī kopā ar angioedēmu — dziļāku ādas vai gļotādu pietūkumu, kas biežāk skar plakstiņus, lūpas, vaigus, mēli, rīkli, plaukstas vai pēdas. Angioedēma ne vienmēr ir dzīvībai bīstama, taču mēles, rīkles vai elpceļu pietūkums ir neatliekams stāvoklis.
Akūtas nātrenes simptomi
Akūtas nātrenes galvenais simptoms ir nieze. Dažiem pacientiem nieze ir viegla, citiem tā ir ļoti izteikta un traucē gulēt, koncentrēties vai veikt ikdienas darbus. Izsitumi var radīt arī dedzināšanas vai kņudēšanas sajūtu.
Biežākie simptomi ir:
- pēkšņi niezoši, pacelti izsitumi;
- sārti, bāli vai ādas krāsas plankumi;
- izsitumu mainīga forma un atrašanās vieta;
- izsitumu saplūšana lielākos laukumos;
- ādas apsārtums;
- dedzināšanas vai kņudēšanas sajūta;
- plakstiņu, lūpu vai sejas pietūkums;
- niezes pastiprināšanās siltumā, pēc karstas dušas vai svīšanas.
Ja nātrene ir kopā ar elpas trūkumu, sēkšanu, balss aizsmakumu, grūtībām norīt, mēles vai rīkles pietūkumu, reiboni, ģīboni, vemšanu vai strauju vājumu, tā vairs nav tikai ādas problēma — tā var būt anafilakses izpausme. Šādā situācijā jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Akūta un hroniska nātrene — atšķirības
Akūta nātrene ilgst līdz 6 nedēļām. Tā bieži sākas pēkšņi un var ilgt no dažām stundām līdz vairākām dienām vai nedēļām. Hroniska nātrene nozīmē, ka nātrenes izsitumi, angioedēma vai abi simptomi atkārtojas vai saglabājas ilgāk par 6 nedēļām.
Šī atšķirība ir svarīga, jo akūtas nātrenes gadījumā bieži pietiek ar sarunu ar ārstu, ādas apskati, provocējošo faktoru izvērtēšanu un simptomu mazināšanu. Savukārt hroniskas nātrenes gadījumā ārsts var plānot padziļinātāku izvērtēšanu, īpaši, ja simptomi ir bieži, smagi vai būtiski pasliktina dzīves kvalitāti.
Akūta spontāna un provocēta nātrene
Dažkārt akūtu nātreni apraksta arī pēc tā, vai ir identificējams konkrēts provocējošs faktors.
Akūta spontāna nātrene parādās bez skaidri nosakāma ārēja iemesla vai situācijā, kad iemesls nav acīmredzams. Piemēram, cilvēks pamana izsitumus, bet nevar tos sasaistīt ar konkrētu produktu, zālēm, kukaiņa dzēlienu, aukstumu vai slodzi.
Provocēta jeb inducējama nātrene parādās pēc noteikta faktora — piemēram, aukstuma, karstuma, svīšanas, fiziskas slodzes, spiediena uz ādu, vibrācijas vai saules iedarbības. Šis iedalījums palīdz ārstam saprast, vai nepieciešams meklēt konkrētu provocētāju un kā pacientam samazināt atkārtošanās risku.
Biežākie akūtas nātrenes cēloņi
Akūta nātrene rodas tad, kad ādas imūnās šūnas izdala histamīnu un citus iekaisuma mediatorus. Tas izraisa asinsvadu paplašināšanos, šķidruma izdalīšanos audos, niezi un paceltus izsitumus. Taču tas nenozīmē, ka katrā gadījumā ir klasiskā alerģija.
Biežākie provocējošie faktori ir infekcijas, medikamenti, pārtika, pārtikas piedevas, kukaiņu dzēlieni, latekss, kosmētika, sadzīves ķīmija, aukstums, karstums, svīšana, fiziska slodze, spiediens uz ādu, stress, alkohols un nezināms jeb idiopātisks iemesls.
Infekcijas
Vīrusu un citas infekcijas ir viens no biežākajiem akūtas nātrenes iemesliem, īpaši bērniem. Nātrene var parādīties saaukstēšanās, gripai līdzīgas saslimšanas, kakla iekaisuma, zarnu infekcijas vai citas infekcijas laikā vai pēc tās. Šādā gadījumā ādas reakcija var būt imūnsistēmas atbildes daļa, nevis tieša alerģija pret kādu produktu.
Medikamenti
Nātreni var provocēt dažādi medikamenti. Biežāk uzmanība jāpievērš antibiotikām, pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļiem, piemēram, nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem, kā arī citām zālēm. Ja izsitumi parādās pēc jaunu zāļu lietošanas, par to jāinformē ārsts.
Svarīgi: ja nātrene parādās antibiotiku lietošanas laikā, cēlonis var būt gan medikaments, gan infekcija, kuras dēļ medikaments nozīmēts. Tāpēc nav pareizi automātiski secināt, ka pacientam noteikti ir alerģija pret konkrēto antibiotiku. To izvērtē ārsts.
Pārtika
Pārtika var izraisīt nātreni, īpaši tad, ja izsitumi parādās drīz pēc konkrēta produkta lietošanas un atkārtojas līdzīgās situācijās. Biežāk uzmanība tiek pievērsta riekstiem, zivīm, jūras produktiem, olām, pienam, kviešiem, augļiem vai pārtikas piedevām, tomēr katra pacienta gadījums jāvērtē individuāli.
Nav ieteicams bez ārsta pamatojuma ievērot ļoti stingru diētu vai izslēgt daudzus produktus, īpaši bērniem. Nepamatoti uztura ierobežojumi var pasliktināt uztura kvalitāti un radīt lieku satraukumu.
Kukaiņu dzēlieni
Kukaiņu dzēlieni var izraisīt lokālu ādas reakciju vai plašāku nātreni. Ja pēc dzēliena nātrene kombinējas ar elpošanas grūtībām, reiboni, ģīboni, vemšanu vai sejas un rīkles pietūkumu, jādomā par smagu alerģisku reakciju.
Fizikāli faktori
Dažiem cilvēkiem nātreni provocē aukstums, karstums, svīšana, fiziska slodze, spiediens uz ādu, vibrācija vai saules iedarbība. Šādos gadījumos izsitumi parādās paredzamās situācijās, piemēram, pēc sportošanas, aukstā ūdenī, pēc cieša apģērba vai somas siksnas spiediena.
Stress un alkohols
Stress ne vienmēr ir galvenais nātrenes cēlonis, bet tas var pastiprināt simptomus vai veicināt reakcijas atkārtošanos. Arī alkohols dažiem cilvēkiem pastiprina apsārtumu, niezi un ādas reakciju, tāpēc aktīvas nātrenes laikā no alkohola ieteicams izvairīties.
Nezināms iemesls
Daļā gadījumu konkrētu akūtas nātrenes cēloni neizdodas atrast. Tas ir bieži, īpaši tad, ja simptomi pāriet un neatkārtojas. Ne vienmēr šādā situācijā nepieciešami plaši izmeklējumi vai “alerģijas testi uz visu”.
Vai nātrene vienmēr ir alerģija?
Nē. Šis ir viens no svarīgākajiem pacientu maldiem. Akūta nātrene var būt alerģiska reakcija, bet tā var būt arī saistīta ar infekciju, medikamentu ietekmi, fizikāliem faktoriem vai nezināmu iemeslu. Bērniem infekcijas ir īpaši biežs provocējošs faktors.
Par alerģiju vairāk jādomā tad, ja nātrene atkārtoti parādās īsā laikā pēc konkrēta produkta, medikamenta, kukaiņa dzēliena, lateksa vai cita skaidra kontakta. Īpaši nopietni jāuztver situācija, ja ādas simptomi kombinējas ar elpošanas, asinsrites vai gremošanas trakta simptomiem.
Vai nātrene ir lipīga?
Pati nātrene nav lipīga. Ar nātrenes izsitumiem nevar “aplipināt” citu cilvēku.
Tomēr, ja nātrene parādījusies vīrusu vai citas infekcijas laikā, lipīga var būt pamata infekcija, nevis pati nātrene. Piemēram, bērnam var būt elpceļu infekcija, kuras laikā parādās nātrene; šādā gadījumā citiem cilvēkiem var tikt nodota infekcija, bet ne nātrene kā ādas reakcija.
Nātrene bērniem
Bērniem akūta nātrene ir salīdzinoši bieža. Vecākus tā var ļoti satraukt, jo izsitumi parādās pēkšņi, var būt plaši un izskatīties izteikti. Tomēr bērniem akūtas nātrenes iemesls bieži ir infekcija, nevis pārtikas alerģija.
Bērnam nātrene parasti izskatās kā niezoši, pacelti plankumi, kas maina vietu. Izsitumi var būt uz vēdera, muguras, rokām, kājām, sejas vai pa visu ķermeni. Dažkārt bērnam vienlaikus ir iesnas, klepus, temperatūra, kakla sāpes vai vēdera simptomi.
Pie ārsta jāvēršas, ja:
- nātrene ir plaša vai ļoti izteikta;
- bērnam ir slikta pašsajūta;
- ir drudzis, miegainība vai izteikts nespēks;
- ir lūpu, plakstiņu, sejas vai mēles pietūkums;
- ir elpošanas grūtības;
- ir vemšana, reibonis vai ģībonis;
- nātrene parādījusies pēc medikamenta, pārtikas vai kukaiņa dzēliena;
- simptomi atkārtojas vai nepāriet.
Alerģijas testi bērnam nav nepieciešami vienmēr. Tie ir lietderīgi, ja ārsta sarunā ar vecākiem parādās skaidra saistība ar konkrētu alergēnu — piemēram, noteiktu pārtiku, medikamentu vai kukaiņa dzēlienu.
Nātrene pieaugušajiem
Pieaugušajiem akūta nātrene var parādīties pēc infekcijas, medikamenta, pārtikas, alkohola, stresa, fiziskas slodzes, aukstuma, karstuma vai bez skaidra iemesla. Ja nātrene ir viegla un ātri pāriet, bieži pietiek ar provocējošo faktoru izvērtēšanu un simptomu mazināšanu.
Pieaugušajiem īpaši jāizvērtē medikamenti, kas lietoti pēdējās dienās vai nedēļās, tostarp pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļi, antibiotikas un uztura bagātinātāji. Par aizdomām uz zāļu izraisītu reakciju jākonsultējas ar ārstu, nevis patvaļīgi jāatceļ nozīmēta ārstēšana.
Nātrene pēc infekcijas
Nātrene var parādīties infekcijas laikā vai pēc tās. Tas īpaši bieži notiek bērniem, bet iespējams arī pieaugušajiem. Cilvēks var pamanīt, ka izsitumi parādās vienlaikus ar iesnām, klepu, kakla sāpēm, temperatūru vai vēdera simptomiem.
Šādā situācijā nātrene ne vienmēr nozīmē, ka cilvēkam ir pārtikas alerģija vai alerģija pret zālēm. Ārsts vērtē kopējo ainu: infekcijas simptomus, lietotos medikamentus, izsitumu izskatu, ilgumu, pavadošos simptomus un reakcijas atkārtošanos.
Nātrene pēc medikamentiem un antibiotikām
Ja nātrene parādās pēc medikamenta lietošanas, tas vienmēr jāuztver nopietni. Tomēr ne katrs izsitums zāļu lietošanas laikā nozīmē patiesu alerģiju pret konkrēto medikamentu. Īpaši antibiotiku gadījumā jāatceras, ka infekcija pati par sevi var provocēt nātreni.
Par medikamenta izraisītu reakciju vairāk jādomā, ja:
- nātrene sākusies pēc jauna medikamenta lietošanas;
- reakcija atkārtojas pēc tā paša medikamenta atkārtotas lietošanas;
- ir arī lūpu, plakstiņu, mēles vai sejas pietūkums;
- ir elpošanas grūtības, reibonis vai vemšana;
- reakcija bijusi strauja un izteikta.
Ja ir aizdomas par reakciju uz medikamentu, šo informāciju vajag pierakstīt un izstāstīt ārstam. Aizdomīgu medikamentu nedrīkst atkārtoti lietot bez ārsta ieteikuma.
Nātrene pēc ēšanas
Nātrene pēc ēšanas var būt saistīta ar pārtikas alerģiju, taču tas nav vienīgais iespējamais skaidrojums. Par pārtikas alerģiju vairāk jādomā, ja izsitumi atkārtoti parādās drīz pēc konkrēta produkta lietošanas un īpaši tad, ja tie kombinējas ar lūpu vai mēles pietūkumu, vemšanu, sēkšanu, elpas trūkumu, reiboni vai strauju pašsajūtas pasliktināšanos.
Ja cilvēks vienu reizi pamanījis nātreni pēc ēšanas, nav ieteicams uzreiz izslēgt plašas produktu grupas. Labāk pierakstīt, kas tika ēsts, cik ātri parādījās simptomi, cik ilgi tie ilga un vai bija citi simptomi. Šī informācija palīdz ārstam izlemt, vai nepieciešama alergologa konsultācija vai mērķtiecīgi alerģijas testi.
Vai nātrene var būt no saules, karstuma, svīšanas vai slodzes?
Dažiem cilvēkiem nātrenei līdzīgi izsitumi parādās pēc saules, karstuma, svīšanas vai fiziskas slodzes. Tomēr ne visi “izsitumi no saules” ir saules nātrene. Saules iedarbība var izraisīt arī citas ādas reakcijas, piemēram, gaismas izraisītus izsitumus, kontaktfotodermatītu vai medikamentu izraisītu fotosensitivitāti.
Par saules nātreni vairāk liecina ļoti ātra izsitumu parādīšanās pēc saules iedarbības un salīdzinoši ātra izzušana pēc tās pārtraukšanas. Par holīnerģisku jeb karstuma un svīšanas provocētu nātreni var domāt tad, ja sīki, niezoši izsitumi parādās pēc fiziskas slodzes, karstas dušas, pirts, emocionāla satraukuma vai situācijām, kad ķermenis pārkarst.
Ja izsitumi pēc saules saglabājas vairākas dienas, atkārtojas, ir izteikti vai izskatās netipiski, nepieciešama dermatologa izvērtēšana. Šādos gadījumos jānošķir nātrene no citām saules izraisītām ādas slimībām.
Nātrene un angioedēma
Angioedēma ir dziļāks pietūkums, kas var parādīties kopā ar nātreni vai atsevišķi. Visbiežāk pietūkst plakstiņi, lūpas, seja, plaukstas, pēdas vai dzimumorgānu apvidus. Angioedēma var būt nepatīkama un biedējoša, bet ne vienmēr ir dzīvībai bīstama.
Bīstama situācija rodas tad, ja pietūkums skar mēli, rīkli, balseni vai elpceļus. Ja cilvēkam ir grūti elpot, runāt vai norīt, ja balss kļūst aizsmakusi vai parādās sajūta, ka pietūkst kakls, nekavējoties jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Kad nātrene var būt bīstama?
Lielākā daļa akūtas nātrenes gadījumu nav dzīvībai bīstami, tomēr nātrene var būt viena no anafilakses pazīmēm. Anafilakse ir smaga, strauja un potenciāli dzīvībai bīstama sistēmiska alerģiska reakcija, kas var skart ādu, elpceļus, asinsriti un gremošanas traktu.
Neatliekamā medicīniskā palīdzība jāsauc, ja nātrene ir kopā ar kādu no šīm pazīmēm:
- elpas trūkums;
- sēkšana vai apgrūtināta elpošana;
- mēles, rīkles vai balsenes pietūkums;
- balss aizsmakums;
- grūtības norīt;
- reibonis, ģībonis vai samaņas traucējumi;
- spiediena sajūta krūtīs;
- atkārtota vemšana;
- stipras sāpes vēderā pēc iespējama alergēna;
- strauja pašsajūtas pasliktināšanās;
- izteikts vājums vai bālums.
Šādā situācijā nevajag gaidīt, vai izsitumi pāries. Ādas simptomi var būt tikai viena daļa no smagas reakcijas.
Ko darīt, ja pēkšņi parādās nātrene?
Ja nātrene parādās pēkšņi, rīcība atkarīga no simptomu smaguma.
Ja ir bīstamas pazīmes
Ja nātrene ir kopā ar elpas trūkumu, mēles vai rīkles pietūkumu, grūtībām norīt, reiboni, ģīboni, atkārtotu vemšanu vai strauju pašsajūtas pasliktināšanos, nekavējoties jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. Šādā situācijā nātrene var būt anafilakses pazīme.
Ja nātrene ir izteikta, bet nav neatliekamu pazīmju
Ja izsitumi ir plaši, ļoti niezoši, atkārtojas, nepāriet vai ir kopā ar lūpu, plakstiņu vai sejas pietūkumu, jāsazinās ar ārstu. Īpaši svarīgi tas ir bērniem, grūtniecēm, cilvēkiem ar hroniskām slimībām un gadījumos, kad nātrene parādījusies pēc medikamenta, pārtikas vai kukaiņa dzēliena.
Ja nātrene ir viegla
Ja nātrene ir viegla, nav elpošanas traucējumu, nav izteiktas tūskas un pašsajūta ir laba, var atvēsināt ādu, izvairīties no karstuma, nepārkarsēties, nekasīt ādu un pierakstīt iespējamos provocējošos faktorus. Par piemērotu simptomu mazināšanu var konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.
Kā ārsts diagnosticē akūtu nātreni?
Akūtas nātrenes diagnozi ārsts visbiežāk nosaka pēc pacienta stāsta un ādas apskates. Ļoti svarīga ir anamnēze — kad izsitumi sākās, cik ilgi tie saglabājas, vai tie maina vietu, kas notika pirms izsitumu parādīšanās, kādi medikamenti lietoti, vai bijusi infekcija, jauni pārtikas produkti, kukaiņu dzēliens, fiziska slodze vai citi provocējoši faktori.
Ārsts var jautāt:
- kad parādījās pirmie izsitumi;
- cik ātri tie izplatījās;
- vai katrs izsitums pazūd 24 stundu laikā;
- vai ir pietūkums sejā, lūpās vai mēlē;
- vai ir elpošanas grūtības;
- vai bijusi vemšana, reibonis vai ģībonis;
- vai pēdējā laikā bijusi infekcija;
- kādi medikamenti lietoti;
- vai simptomi saistīti ar pārtiku, alkoholu, slodzi, aukstumu vai karstumu;
- vai līdzīgas epizodes bijušas iepriekš.
Ja izsitumi vizītes laikā jau pazuduši, ļoti noderīgas var būt fotogrāfijas telefonā, kurās redzams, kā izsitumi izskatījās.
Vai akūtas nātrenes gadījumā vajadzīgas analīzes?
Ne vienmēr. Vieglas un īslaicīgas akūtas nātrenes gadījumā, īpaši ja nav bīstamu pazīmju un simptomi pāriet, plašas analīzes bieži nav nepieciešamas. Diagnostikas pamatā ir saruna ar pacientu un ādas apskate.
Akūtas nātrenes gadījumā visbiežāk nav nepieciešams uzreiz veikt plašu analīžu vai alerģijas testu paneli. Daudz vērtīgāka ir precīza saruna ar ārstu: kad izsitumi sākās, cik ātri tie pazuda, kas notika pirms tam un vai bija bīstami pavadošie simptomi. Izmeklējumi ir mērķtiecīgi — tie jāizvēlas pēc konkrētām aizdomām, nevis “uz visu”.
Analīzes vai papildu izmeklējumi var būt vajadzīgi, ja:
- nātrene ir smaga;
- simptomi atkārtojas;
- nātrene nepāriet;
- izsitumi ir netipiski;
- ir aizdomas par infekciju vai citu slimību;
- ir angioedēma;
- ir aizdomas par medikamentu vai pārtikas izraisītu reakciju;
- simptomi tuvojas 6 nedēļu robežai vai turpinās ilgāk.
Alerģijas testi ir noderīgi tad, ja ir konkrēta aizdomu situācija. Tie nav universāls tests, kas vienmēr pasaka “no kā ir nātrene”.
Kā atšķirt nātreni no citām ādas slimībām?
Nātreni ne vienmēr ir viegli atšķirt no citiem izsitumiem, īpaši pēc apraksta. Tomēr ir pazīmes, kas palīdz orientēties.
Nātrene vai ekzēma?
Nātrene parādās pēkšņi, niez, maina vietu un atsevišķs izsitums parasti pazūd 24 stundu laikā. Ekzēmai vairāk raksturīga sausa, iekaisusi, zvīņaina, plaisājoša āda, kas saglabājas ilgāk un bieži atkārtojas konkrētās ķermeņa vietās.
Nātrene vai kontaktdermatīts?
Kontaktdermatīts biežāk rodas vietā, kur āda saskārusies ar kairinātāju vai alergēnu — piemēram, kosmētiku, metālu, cimdu materiālu, dezinfekcijas līdzekli vai augu. Izsitumi parasti saglabājas ilgāk un var būt ar apsārtumu, pūslīšiem, lobīšanos vai plaisāšanu. Nātrene biežāk ir migrējoša un izpaužas kā pacelti, niezoši elementi.
Nātrene vai vējbakas?
Vējbakām raksturīgi pūslīši dažādās attīstības stadijās, drudzis un infekcijas pazīmes. Nātrenes izsitumi parasti nav pūslīši, tie ir pacelti, niezoši un maina vietu.
Nātrene vai anafilakse?
Nātrene skar ādu. Anafilakse ir sistēmiska reakcija, kurā ādas simptomi var kombinēties ar elpošanas, asinsrites vai gremošanas trakta simptomiem. Ja ir elpas trūkums, rīkles pietūkums, reibonis, ģībonis vai atkārtota vemšana, situācija jāuztver kā neatliekama.
Kad izsitumi var nebūt nātrene?
Par citu ādas slimību jādomā, ja izsitumi:
- vienā un tajā pašā vietā saglabājas ilgāk par 24 stundām;
- ir sāpīgāki nekā niezoši;
- atstāj zilumus, brūnganus plankumus vai ādas lobīšanos;
- izskatās kā pūslīši vai strutaini elementi;
- ir kopā ar augstu temperatūru un izteikti sliktu pašsajūtu;
- parādās tikai pēc saules un saglabājas vairākas dienas;
- atkārtojas ilgāk nekā 6 nedēļas.
Šādos gadījumos nepieciešama ārsta apskate, jo izsitumi var būt saistīti ar ekzēmu, kontaktdermatītu, vīrusu izsitumiem, medikamentu reakciju, fotosensitivitāti, urtikāru vaskulītu vai citām slimībām.
Akūtas nātrenes ārstēšana
Akūtas nātrenes ārstēšanas mērķis ir mazināt niezi un izsitumus, novērst zināmo provocējošo faktoru un laikus atpazīt bīstamas pazīmes. Ja iemesls ir skaidrs, piemēram, konkrēts medikaments, pārtika vai kukaiņa dzēliens, tālāko rīcību jāapspriež ar ārstu.
Priekšroka tiek dota otrās paaudzes antihistamīna līdzekļiem, jo tie mazāk izraisa miegainību nekā pirmās paaudzes preparāti. Konkrēta preparāta izvēli, lietošanas ilgumu un piemērotību bērnam, grūtniecei vai cilvēkam ar citām slimībām nosaka ārsts vai farmaceits.
Smagākos gadījumos ārsts var nozīmēt papildu ārstēšanu. Kortikosteroīdi nav nepieciešami katram pacientam un tos nedrīkst lietot patvaļīgi. Anafilakses gadījumā ārstēšanas pieeja ir cita: tas ir neatliekams stāvoklis, kurā nepieciešama tūlītēja medicīniska palīdzība.
Ko var darīt mājās simptomu mazināšanai?
Vieglas nātrenes gadījumā, ja nav bīstamu pazīmju, var palīdzēt vienkārši pasākumi:
- atvēsināt ādu ar vēsu kompresi;
- izvairīties no karstas dušas, vannas vai pirts;
- neberzēt un nekasīt ādu;
- vilkt brīvu, mīkstu apģērbu;
- izvairīties no alkohola;
- izvairīties no intensīvas fiziskas slodzes, ja tā pastiprina simptomus;
- pierakstīt iespējamos provocējošos faktorus;
- nofotografēt izsitumus, ja tie mainās vai pazūd pirms ārsta vizītes.
Ja ir aizdomas, ka nātreni izraisījis medikaments, to nedrīkst atkārtoti lietot bez ārsta ieteikuma. Ja medikaments ir nozīmēts nopietnas slimības ārstēšanai, par tā pārtraukšanu vai aizstāšanu jālemj ārstam.
No kā izvairīties nātrenes laikā?
Nātrenes laikā ieteicams izvairīties no faktoriem, kas var pastiprināt niezi un ādas reakciju:
- karstas dušas;
- pirts;
- intensīvas karsēšanās;
- alkohola;
- cieša, berzējoša apģērba;
- ādas kasīšanas;
- pašārstēšanās ar nepārbaudītiem līdzekļiem;
- aizdomīga medikamenta atkārtotas lietošanas bez ārsta ieteikuma.
Nav ieteicams sākt plašu “alerģijas diētu”, ja nav skaidras saistības ar konkrētu produktu. Šāda pieeja bieži nepalīdz, bet var radīt nepamatotus uztura ierobežojumus.
Cik ilgi nātrene parasti ilgst?
Akūta nātrene var ilgt dažas stundas, vairākas dienas vai dažas nedēļas, bet pēc definīcijas tā nepārsniedz 6 nedēļas. Atsevišķs izsitums parasti pazūd 24 stundu laikā, taču var parādīties jauni izsitumi citās vietās.
Ja simptomi turpinās ilgāk par 6 nedēļām, nātrene atkārtojas bieži vai būtiski traucē dzīves kvalitāti, nepieciešama ārsta izvērtēšana, lai noteiktu, vai tā ir hroniska urtikārija vai cita slimība.
Kad jāvēršas pie dermatologa, alergologa vai ģimenes ārsta?
Pie ārsta jāvēršas, ja:
- nātrene ir plaša, izteikta vai ļoti niezoša;
- simptomi nepāriet vai atkārtojas vairākas dienas;
- ir sejas, lūpu, plakstiņu vai mēles pietūkums;
- ir aizdomas par reakciju uz medikamentu;
- nātrene parādās pēc konkrēta pārtikas produkta vai kukaiņa dzēliena;
- nātrene parādās bērnam, grūtniecei vai cilvēkam ar citām nopietnām slimībām;
- izsitumi nav tipiski nātrenei;
- atsevišķi izsitumi vienā vietā saglabājas ilgāk par 24 stundām;
- simptomi tuvojas 6 nedēļu robežai.
Ģimenes ārsts var izvērtēt vispārējo stāvokli un nepieciešamos pirmos soļus. Dermatologs palīdz izvērtēt ādas izsitumu raksturu un atšķirt nātreni no citām ādas slimībām. Alergologs ir īpaši nozīmīgs, ja ir aizdomas par pārtikas, medikamentu, kukaiņu dzēliena vai citu alerģisku reakciju.
Ko pierakstīt un nofotografēt pirms ārsta vizītes?
Ja nātrene atkārtojas vai izsitumi pazūd pirms vizītes, ļoti palīdz fotogrāfijas un īsa simptomu dienasgrāmata. Pierakstiet:
- kad izsitumi sākās;
- cik ilgi tie saglabājās;
- vai tie mainīja vietu;
- ko ēdāt pēdējo stundu laikā;
- kādus medikamentus vai uztura bagātinātājus lietojāt;
- vai bija infekcija, temperatūra, klepus, iesnas vai vēdera simptomi;
- vai bija fiziska slodze, karstums, aukstums, pirts, saules iedarbība vai stress;
- vai bija sejas, lūpu, plakstiņu vai mēles pietūkums;
- vai bija elpošanas grūtības, reibonis, vemšana vai ģībonis;
- vai līdzīga reakcija bijusi agrāk.
Fotogrāfijas ir īpaši noderīgas, jo nātrenes izsitumi var pazust pirms vizītes. Vēlams fotografēt izsitumus labā apgaismojumā, no dažāda attāluma un, ja iespējams, atkārtoti — lai redzētu, vai tie mainās.
Kā novērst nātrenes atkārtošanos?
Profilakse ir atkarīga no iemesla. Ja provocējošais faktors ir zināms, no tā jāizvairās. Piemēram, ja ārsts apstiprina reakciju uz konkrētu medikamentu, tas jānorāda medicīniskajā dokumentācijā un par to jāinformē veselības aprūpes speciālisti.
Ja nātrene atkārtojas, noder simptomu dienasgrāmata. Tajā var pierakstīt izsitumu sākuma laiku, iespējamo saistību ar ēdienu, lietotos medikamentus, infekcijas simptomus, fizisku slodzi, alkoholu, stresu, aukstuma vai karstuma ietekmi, kukaiņu dzēlienus, reakcijas ilgumu un smagumu.
Šāda informācija palīdz ārstam saprast, vai nepieciešami mērķtiecīgi izmeklējumi.
Atsauces un autoritatīvi avoti
- Bērnu klīniskā universitātes slimnīca / Veselapasaule: nātrene
- DermNet: akūta urtikārija — cēloņi, pazīmes un ārstēšana
- DermNet: angioedēma
- DermNet: anafilakse
- EAACI / GA²LEN / EuroGuiDerm / APAAACI: starptautiskās urtikārijas definīcijas, klasifikācijas, diagnostikas un ārstēšanas vadlīnijas
- NICE Clinical Knowledge Summaries: urtikārijas ārstēšana un pacientu aprūpe
- Medicine.lv: nātrene — simptomi, cēloņi, diagnostika un ārstēšana
- Doctus: nātrene — akūta un hroniska
Medicīniska atruna
Šajā rakstā sniegtā informācija ir paredzēta informatīviem un izglītojošiem nolūkiem un neaizstāj dermatologa konsultāciju, diagnostiku vai ārstēšanu. Nātrenes simptomi un līdzīgi ādas izsitumi var būt saistīti ar dažādiem ādas, alerģiskiem, infekcioziem vai citiem veselības stāvokļiem, tāpēc pašdiagnostika un pašārstēšanās var būt kļūdaina. Ja nātrene ir izteikta, atkārtojas, nepāriet, parādās bērnam, grūtniecei vai pēc medikamenta lietošanas, vērsieties pie ārsta vai cita atbilstoša veselības aprūpes speciālista. Ja nātrene ir kopā ar elpošanas grūtībām, sejas, lūpu, mēles vai rīkles pietūkumu, reiboni, samaņas traucējumiem, atkārtotu vemšanu vai strauju pašsajūtas pasliktināšanos, nepieciešama neatliekama medicīniska palīdzība.
