Trihoskopija
Trihoskopija ir neinvazīva matu un galvas ādas izmeklēšana ar dermatoskopu vai digitālu palielinājuma sistēmu. Tā palīdz ārstam saskatīt matu stiebru, folikulu atveru un galvas ādas pazīmes, kas ar neapbruņotu aci var nebūt redzamas. Izmeklējumu izmanto dažādu matu izkrišanas veidu un galvas ādas slimību diagnostikā, kā arī ārstēšanas rezultātu novērošanai.
Trihoskopija parasti ir nesāpīga un neprasa matu izraušanu vai audu paņemšanu. Tomēr tā ne vienmēr viena pati ļauj noteikt galīgo diagnozi — rezultātu vērtē kopā ar sūdzībām, slimības vēsturi, klīnisko apskati un, ja nepieciešams, analīzēm, infekciju pārbaudēm vai galvas ādas biopsiju.

Attēlā redzama trihoskopija: speciāliste šķir matus un ar dermatoskopu palielinājumā apskata galvas ādu. Izmeklējums ir neinvazīvs un parasti nesāpīgs.
Īsumā: svarīgākais par trihoskopiju
- Trihoskopija ir neinvazīva matu un galvas ādas diagnostikas palīgmetode.
- Izmeklējumā nav griezienu, injekciju vai jonizējošā starojuma.
- Ārsts palielinājumā izvērtē matu stiebrus, folikulu atveres, ādu ap folikuliem, zvīņas, krāsas pārmaiņas un virspusējos asinsvadus.
- Metode var palīdzēt atšķirt vairākus alopēcijas veidus un galvas ādas slimības.
- Viena trihoskopiska pazīme ne vienmēr apstiprina vienu konkrētu diagnozi.
- Attēlus var saglabāt un izmantot stāvokļa salīdzināšanai atkārtotās vizītēs, ja izmantotā sistēma to nodrošina.
- Sagatavošanās prasības var atšķirties, tāpēc pirms vizītes jāievēro konkrētās klīnikas norādījumi.
Trihoskopija MedArt klīnikā
MedArt trihoskopiju izmanto matu izkrišanas un galvas ādas problēmu izvērtēšanā. Izmeklējumu var veikt trihologa konsultācijas laikā vai kā atsevišķu diagnostikas pakalpojumu atbilstoši pierakstam un pacienta vajadzībām.
Pirms vizītes ieteicams precizēt:
- vai jāpiesakās uz atsevišķu trihoskopiju vai trihologa konsultāciju;
- kā sagatavot matus un galvas ādu;
- cik ilgs laiks paredzēts izmeklējumam un rezultātu izskaidrošanai;
- vai trihoskopija ir iekļauta konsultācijas cenā vai tiek aprēķināta atsevišķi;
- aktuālo pakalpojuma cenu.
MedArt publicētajā sagatavošanās informācijā pašlaik ieteikts 1–2 dienas pirms trihoskopijas matus nemazgāt un nelietot matu veidošanas līdzekļus. Ja pieraksta laikā saņemat citus norādījumus, ievērojiet tieši tos, jo sagatavošanās var būt atkarīga no izmeklējuma mērķa.
Kas ir trihoskopija?
Trihoskopija (starptautiski — trichoscopy) ir matu un galvas ādas dermatoskopija. Dermatoskops ir optiska ierīce, kas ar palielinājumu un īpašu apgaismojumu palīdz saskatīt ādas un matu virsmas struktūras.
Izmeklējumu var veikt ar:
- rokas dermatoskopu, ar kuru ārsts apskata izvēlētās zonas tieši caur ierīci;
- videodermatoskopu, kura iegūtais attēls redzams monitorā;
- digitālu trihoskopijas sistēmu, kas var nodrošināt attēlu saglabāšanu, salīdzināšanu un noteiktās ierīcēs arī programmatūras veiktus mērījumus.
Ne katra digitāla trihoskopija automātiski ietver matu blīvuma, diametra vai augšanas fāžu mērījumus. Tas ir atkarīgs no konkrētās ierīces, programmatūras un izmeklēšanas protokola. Tāpēc “digitālā trihoskopija”, “datorizētā trihoskopija” un “fototrihogramma” nav pilnīgi vienādi jēdzieni.

Digitālās trihoskopijas laikā palielinātais attēls redzams monitorā. Ārsts izvērtē matu stiebrus, folikulu atveres un galvas ādas virsmas pazīmes.
Ko ārsts redz trihoskopijas laikā?
Trihoskopijā parasti izvērtē četras galvenās struktūru grupas:
- matu stiebrus;
- folikulu atveres;
- ādu ap matu folikuliem;
- galvas ādas virspusējo asinsvadu zīmējumu.
Palielinājumā ārsts var pamanīt:
- atšķirības matu stiebru diametrā;
- ļoti smalkus, īsus, nolūzušus vai deformētus matus;
- izmaiņas matu skaitā folikulārajās vienībās;
- tukšas, paplašinātas, ar keratīnu aizpildītas vai vietām izzudušas folikulu atveres;
- perifolikulāru apsārtumu vai zvīņošanos;
- difūzas zvīņas, kreveles, pustulas vai izdalījumus;
- pigmentācijas, baltu vai citu krāsas laukumu izmaiņas;
- virspusējo asinsvadu zīmējuma īpatnības;
- atšķirības starp vairākām galvas ādas zonām.
Trihoskopija galvenokārt parāda matu stiebrus, folikulu atveres un galvas ādas virsmu. Tā neļauj tieši apskatīt visu matu folikulu jeb “matu sakni” dziļākajos ādas slāņos. Parasta trihoskopija arī nav tiešs galvas ādas asinsrites vai sebuma daudzuma mērījums, ja vien konkrētā ierīce neveic atsevišķu, validētu analīzi.
Kad ieteicama trihoskopija?
Izmeklējums var būt noderīgs, ja:
- mati izkrīt vairāk nekā cilvēkam ierasts;
- pakāpeniski samazinās matu blīvums vai apjoms;
- paplašinās matu celiņš;
- atkāpjas matu līnija;
- parādās viens vai vairāki laukumi bez matiem;
- mati pastiprināti lūst vai kļuvuši nevienāda garuma;
- galvas āda niez, sāp, dedzina, apsarkst vai zvīņojas;
- redzamas pustulas, kreveles vai citas iekaisuma pazīmes;
- ārstam jāatšķir rētojoša un nerētojoša matu izkrišana;
- jāizvēlas piemērotākā vieta galvas ādas biopsijai;
- nepieciešams dokumentēt sākotnējo stāvokli un ārstēšanas dinamiku.
Plašāk par matu izkrišanas veidiem lasiet MedArt rakstā Alopēcija un matu izkrišana.
Kādas slimības trihoskopija palīdz izvērtēt?
Trihoskopiskās atradnes ir diagnostiskas norādes, nevis automātiska diagnoze. Viena pazīme var būt sastopama vairākos stāvokļos, bet slimības stadija, iepriekšējā ārstēšana, matu īpašības un ādas fototips var mainīt redzamo ainu.
| Stāvoklis | Ko trihoskopija var palīdzēt pamanīt | Svarīgākais ierobežojums |
|---|---|---|
| Androgēnā alopēcija | Matu diametra dažādību, smalko matu īpatsvara palielināšanos un izmaiņas folikulārajās vienībās | Rezultātu vērtē kopā ar matu retināšanās rakstu, slimības gaitu un apskati |
| Perēkļveida alopēcija | Dzeltenus un melnus punktus, nolūzušus matus, izsaukuma zīmes formas matus un īsus ataugošus matus | Atsevišķas pazīmes var būt arī citās slimībās |
| Telogēnā matu izkrišana | Samērā vienādu matu stiebru diametru, tukšas folikulu atveres un īsus, ataugošus normāla diametra matus. Atradnes bieži ir nespecifiskas. | Trihoskopiskā aina var būt nespecifiska; īpaši svarīga ir anamnēze |
| Rētojoša alopēcija | Folikulu atveru zudumu, baltas zonas, perifolikulāru apsārtumu vai zvīņošanos | Aizdomu gadījumā var būt vajadzīga savlaicīga biopsija |
| Matu stiebru bojājumi vai mehāniska matu izraušana | Dažāda garuma nolūzušus matus un raksturīgas stiebru formas | Jāvērtē arī matu kopšanas paradumi un slimības vēsture |
| Galvas ādas sēnīšu infekcija | Nolūzušus, komatveida vai spirālveida matus un zvīņošanos | Infekcija bieži jāapstiprina ar mikroskopiju, kultūru vai citu testu |
| Psoriāze un seborejiskais dermatīts | Zvīņu izvietojumu, ādas krāsas un asinsvadu zīmējuma izmaiņas | Trihoskopija viena pati ne vienmēr droši atšķir iekaisuma slimības |
2024. gada sistemātiskajā pārskatā par androgēno alopēciju biežāk aprakstītās trihoskopiskās pazīmes bija matu diametra dažādība, vellusa jeb ļoti smalki mati un perifolikulāras pārmaiņas. Vienlaikus autori uzsvēra, ka neviena pazīme nav jāinterpretē atrauti no klīniskās kopainas.
Ja ir aizdomas par rētojošu alopēciju, trihoskopija var palīdzēt atrast aktīvu un biopsijai piemērotu zonu. Tā tomēr neaizstāj audu izmeklēšanu, kad precīzai diagnozei nepieciešama histoloģija.
Kā notiek trihoskopija?
Precīza vizītes norise ir atkarīga no sūdzībām, izmantotās ierīces un tā, vai trihoskopija tiek veikta atsevišķi vai konsultācijas laikā.
1. Saruna par sūdzībām
Speciālists noskaidro, kad matu vai galvas ādas izmaiņas sākušās, vai tās attīstījās pēkšņi vai pakāpeniski un kā laika gaitā mainījušās. Svarīga var būt informācija par slimībām, operācijām, drudzi, stresu, svara izmaiņām, grūtniecību, dzemdībām, uzturu, matu kopšanas paradumiem, medikamentiem un uztura bagātinātājiem.
2. Matu un galvas ādas apskate
Tiek novērtēts matu izkrišanas raksts, matu līnija, blīvums un galvas ādas stāvoklis. Vajadzības gadījumā ārsts apskata arī uzacis, skropstas, nagus vai citas ķermeņa zonas.
3. Izmeklēšana palielinājumā
Dermatoskopu novieto pie galvas ādas vai lieto bezkontakta režīmā. Dažkārt attēla kvalitātes uzlabošanai izmanto kontaktgelu vai citu piemērotu šķidrumu.

Speciālists ar dermatoskopu apskata vairākas galvas ādas zonas, pievēršot uzmanību matu stiebru diametram, folikulu atverēm, apsārtumam un zvīņošanai.
4. Vairāku zonu salīdzināšana
Ārsts var aplūkot gan izmainīto vietu, gan citas zonas salīdzinājumam. Pakāpeniskas matu retināšanās gadījumā bieži ir noderīgi salīdzināt galvas priekšējo un pakauša daļu.
5. Attēlu saglabāšana un rezultātu skaidrojums
Ja izmantotā sistēma to nodrošina, attēlus var saglabāt turpmākai salīdzināšanai. Speciālists izskaidro redzēto un pārrunā, vai nepieciešami papildu izmeklējumi vai ārstēšana.
Redzamo ainu iespējams novērtēt uzreiz, taču galīgais slēdziens reizēm ir pieejams tikai pēc analīžu, mikoloģiskās pārbaudes vai biopsijas rezultātu saņemšanas.
Cik ilgi notiek trihoskopija?
Vienas zonas apskate var būt īsa, bet visa vizīte var aizņemt ilgāku laiku, ja nepieciešama detalizēta saruna, vairāku zonu fotografēšana, datorizēti mērījumi vai rezultātu izskaidrošana.
Izmeklējuma ilgums ir atkarīgs no:
- izvērtējamo zonu skaita;
- izmantotās metodes un ierīces;
- nepieciešamības saglabāt standartizētus attēlus;
- papildu testiem;
- tā, vai trihoskopija ir daļa no konsultācijas.
MedArt vizītei paredzēto laiku ieteicams precizēt pieraksta brīdī.
Kā sagatavoties trihoskopijai?
Vienotu sagatavošanās noteikumu visām trihoskopijas metodēm un klīnikām nav. Pirms vizītes jāievēro tieši konkrētās ārstniecības iestādes norādījumi.
MedArt pašlaik iesaka:
- 1–2 dienas pirms izmeklējuma matus nemazgāt;
- nelietot matu laku, želeju, putas un citus matu veidošanas līdzekļus.
Pirms vizītes vēlams noskaidrot arī:
- vai drīkst lietot sauso šampūnu, eļļas, tonējošus pulverus vai matu šķiedras;
- cik ilgi pirms izmeklējuma nevajadzētu krāsot matus;
- kā rīkoties ar ārstnieciskiem līdzekļiem, kurus lietojat uz galvas ādas.
Ārsta nozīmētas zāles nevajadzētu patstāvīgi pārtraukt tikai izmeklējuma dēļ. Ja iespējams, paņemiet līdzi iepriekšējo analīžu un izmeklējumu rezultātus, lietoto zāļu sarakstu un senākas fotogrāfijas, kurās redzamas matu izmaiņas.
Vai trihoskopija ir sāpīga un droša?
Trihoskopija ir neinvazīva: tā neietver griezienu, adatu, audu paņemšanu vai jonizējošo starojumu. Lielākā daļa cilvēku izmeklējuma laikā sāpes nejūt, un pēc tā nav nepieciešams atkopšanās laiks.
Ja galvas āda ir izteikti iekaisusi, sāpīga vai jutīga, ierīces pieskāriens un matu šķiršana var radīt īslaicīgu diskomfortu. Par sāpēm vai dedzināšanu jāpasaka speciālistam, lai apskati varētu pielāgot.
Trihoskopiju var izmantot arī bērnu matu un galvas ādas izvērtēšanai. Nepieciešamību, piemērotāko speciālistu un izmeklējuma apjomu nosaka pēc bērna vecuma, simptomiem un spējas sadarboties.
Trihoskopija, trihogramma vai biopsija — kāda ir atšķirība?
Neviena diagnostikas metode neatbild uz visiem jautājumiem. Tās izvēlas atbilstoši iespējamajai diagnozei un var kombinēt.
| Metode | Kā notiek? | Ko palīdz izvērtēt? | Galvenie ierobežojumi |
|---|---|---|---|
| Trihoskopija | Matus un galvas ādu apskata ar dermatoskopu; mati netiek izrauti | Matu stiebrus, folikulu atveres un galvas ādas virspusējās pazīmes | Redz galvenokārt virspusējas struktūras; atradnes var būt nespecifiskas |
| Trihogramma | No noteiktas zonas izrauj matu paraugu un izmeklē mikroskopā | Matu sakņu un augšanas cikla pazīmes | Var radīt diskomfortu; iespējamas parauga kļūdas |
| Fototrihogramma | Standartizētu, parasti apgrieztu vai noskūtu laukumu fotografē atkārtoti | Matu blīvumu, augšanu un atsevišķās sistēmās augšanas fāzes | Vajadzīgi atkārtoti, precīzi standartizēti attēli |
| Galvas ādas biopsija | Vietējā anestēzijā paņem nelielu audu paraugu | Folikulu un ādas mikroskopisko uzbūvi | Invazīva; paliek neliela brūce un iespējama rēta |
| Laboratoriskās analīzes | Paņem asins vai citu bioloģisku paraugu | Deficītus, endokrīnus, iekaisīgus, infekciozus vai citus sistēmiskus faktorus | Neparāda matu izkrišanas rakstu galvas ādā |
Ko trihoskopija nevar noteikt viena pati?
Trihoskopija viena pati:
- ne vienmēr nosaka vienīgo matu izkrišanas cēloni;
- neapstiprina dzelzs vai citu uzturvielu deficītu;
- neapstiprina vairogdziedzera slimību vai hormonālus traucējumus;
- ne vienmēr droši izslēdz sēnīšu vai bakteriālu infekciju;
- neaizstāj biopsiju, ja ir aizdomas par rētojošu vai neskaidru procesu;
- nevar garantēt konkrētas ārstēšanas rezultātu;
- nav ārstēšanas procedūra;
- nav pamats patstāvīgi sākt recepšu zāles vai lielas uztura bagātinātāju devas.
Vienam cilvēkam vienlaikus var būt vairāki matu izkrišanas iemesli. Tāpēc droša diagnoze balstās uz visas pieejamās informācijas kopumu.
Kad vajadzīgas analīzes vai biopsija?
Papildu izmeklējumus izvēlas mērķtiecīgi.
- Asins analīzes var būt vajadzīgas, ja anamnēze vai apskate rada aizdomas par anēmiju, dzelzs deficītu, vairogdziedzera darbības traucējumiem, uzturvielu nepietiekamību, hormonālām izmaiņām vai citu sistēmisku cēloni.
- Mikoloģiska izmeklēšana var būt nepieciešama zvīņainu perēkļu, nolūzušu matu vai citu iespējamas sēnīšu infekcijas pazīmju gadījumā.
- Mikrobioloģiska izmeklēšana var būt noderīga, ja ir pustulas, izdalījumi vai aizdomas par bakteriālu infekciju.
- Galvas ādas biopsija var būt nepieciešama, ja ir aizdomas par rētojošu alopēciju vai diagnoze pēc apskates un trihoskopijas paliek neskaidra.
Visiem pacientiem nav vajadzīgs viens un tas pats analīžu komplekts.
Ko nozīmē trihoskopijas rezultāts?
Trihoskopijas rezultāts parasti nav viens skaitlis vai vienkāršs “pozitīvs/negatīvs” slēdziens. Speciālists veido kopainu no vairākām pazīmēm un dažādām galvas ādas zonām.
Pēc izmeklējuma iespējami vairāki secinājumi:
- atradnes kopā ar klīnisko ainu atbilst noteiktai diagnozei;
- iespējamo diagnožu loks ir sašaurināts, bet nepieciešamas analīzes vai infekcijas pārbaude;
- ir pazīmes, kuru dēļ vajadzīga biopsija;
- nav specifisku pazīmju, tāpēc īpaši svarīga ir slimības gaita un citi izmeklējumi;
- vienlaikus varētu būt vairāk nekā viens matu izkrišanas mehānisms.
Ja diagnoze ir pietiekami skaidra, ārstēšanas plānu var pārrunāt tajā pašā vizītē. Ja informācijas nepietiek, drošāk vispirms sagaidīt papildu izmeklējumu rezultātus.
Kad trihoskopiju atkārto?
Atkārtota trihoskopija var palīdzēt novērtēt, vai stāvoklis progresē, stabilizējas vai uzlabojas. Salīdzinājums ir uzticamāks, ja atkārtoti fotografē tās pašas zonas ar līdzīgu šķīruma novietojumu, matu garumu, palielinājumu un apgaismojumu.
Visiem pacientiem nav viena kontroles intervāla. To nosaka:
- diagnoze;
- slimības aktivitāte;
- izmantotā ārstēšana;
- tas, cik ātri iespējams sagaidīt objektīvi novērtējamas izmaiņas.
Matu augšanas cikls ir lēns, tāpēc pārāk agrīna kontrole ne vienmēr ļauj spriest par ārstēšanas efektu.
Kad jāvēršas pie speciālista?
Plānveida konsultācija ir ieteicama, ja matu izkrišana ilgstoši ir izteiktāka nekā parasti, pakāpeniski samazinās matu blīvums, paplašinās celiņš, atkāpjas matu līnija vai atkārtojas galvas ādas nieze un zvīņošanās.
Ātrāka ārsta izvērtēšana nepieciešama, ja:
- mati izkrīt pēkšņi vai ļoti strauji;
- parādās apaļi vai neregulāri laukumi bez matiem;
- ir sāpes, dedzināšana vai izteikta galvas ādas jutība;
- redzams apsārtums, bieza zvīņošanās, kreveles vai asiņošana;
- ir pustulas, strutaini izsitumi vai izdalījumi;
- āda vietām kļūst gluda vai spīdīga un rodas aizdomas par rētošanos;
- izkrīt uzacis, skropstas vai apmatojums citās ķermeņa vietās;
- matu izkrišanu pavada drudzis, izteikts nespēks, neizskaidrotas svara pārmaiņas vai citi vispārēji simptomi.
Agrīna diagnostika ir īpaši svarīga iespējamas rētojošas alopēcijas gadījumā, jo iznīcinātu folikulu vietā matu ataugšana var nebūt iespējama.
Mīti un fakti par trihoskopiju
Mīts: trihoskopija ārstē matu izkrišanu
Fakts: tā ir diagnostikas un novērošanas metode. Ārstēšanu izvēlas pēc diagnozes.
Mīts: ar vienu palielinātu attēlu vienmēr var noteikt precīzu diagnozi
Fakts: svarīga ir vairāku zonu un pazīmju kopīga interpretācija, anamnēze un reizēm papildu izmeklējumi.
Mīts: trihoskopija un trihogramma ir viens un tas pats
Fakts: trihoskopijā mati netiek izrauti; trihogrammai paņem izrautu matu paraugu mikroskopiskai izmeklēšanai.
Mīts: visiem, kam izkrīt mati, vajadzīgas vienādas analīzes
Fakts: analīzes izvēlas pēc simptomiem, slimības vēstures un iespējamās diagnozes.
Mīts: trihoskopija garantē, ka zaudētos matus varēs pilnībā atjaunot
Fakts: prognoze ir atkarīga no diagnozes, procesa ilguma, folikulu stāvokļa un ārstēšanas iespējām.
Mīts: jebkuru matu izkrišanu var izskaidrot ar vitamīnu trūkumu
Fakts: matu izkrišanai ir daudz iespējamu cēloņu, un uztura bagātinātāji palīdz tikai noteiktās situācijās.
Kopsavilkums
Trihoskopija ir neinvazīva matu un galvas ādas diagnostikas palīgmetode. Tā palīdz saskatīt un dokumentēt matu stiebru, folikulu atveru un galvas ādas pazīmes, atšķirt vairākus matu izkrišanas veidus, izvēlēties biopsijas vietu un novērot izmaiņas laikā.
Visdrošākais rezultāts rodas tad, ja trihoskopiskā aina tiek vērtēta kopā ar pacienta sūdzībām, slimības vēsturi, klīnisko apskati un vajadzības gadījumā mērķtiecīgiem papildu izmeklējumiem.
Medicīniskā atruna
Šī informācija ir izglītojoša un neaizstāj individuālu trihologa vai dermatologa konsultāciju, diagnostiku vai ārstēšanu. Trihoskopijas atradnes jāvērtē kopā ar simptomiem, slimības vēsturi un citiem izmeklējumiem. Ja matu zudums ir pēkšņs, plankumains, strauji progresē vai to pavada sāpes, apsārtums, izteikta zvīņošanās, pustulas vai iespējamās rētošanās pazīmes, vērsieties pie ārsta.
Atsauces un autoritatīvi avoti
- DermNet: trihoskopijas pārskats
- Eiropas ekspertu konsensa paziņojums par aktuāliem jautājumiem triholoģijā
- Journal of Clinical Medicine: sistemātisks pārskats par trihoskopiju androgēnās alopēcijas diagnostikā
- Starptautiskās Dermoskopijas biedrības darba grupa: sistemātisks pārskats par matu un galvas ādas trihoskopiju dažādos ādas toņos
- Amerikas Dermatoloģijas akadēmija: matu izkrišanas diagnostika un ārstēšana
- DermNet: lokalizētas rētojošas alopēcijas trihoskopija
- Amerikas Dermatoloģijas akadēmija: frontālās fibrozejošās alopēcijas diagnostika un ārstēšana
- International Journal of Trichology: matu izvērtēšanas metožu priekšrocības un ierobežojumi
Satura autors
Biežāk uzdotie jautājumi
1. Vai trihoskopija ir sāpīga?
Parasti nē. Ierīce pieskaras galvas ādai vai tiek lietota bezkontakta režīmā. Ja āda ir iekaisusi vai ļoti jutīga, viegls pieskāriens var radīt īslaicīgu diskomfortu.
2. Vai pirms trihoskopijas drīkst mazgāt matus?
Jāievēro konkrētās klīnikas norādījumi. MedArt pašlaik iesaka matus nemazgāt 1–2 dienas pirms izmeklējuma.
3. Vai pirms vizītes drīkst lietot sauso šampūnu vai matu laku?
Parasti tos ieteicams nelietot, jo produktu atliekas var aizsegt galvas ādu un matu stiebrus vai līdzināties diagnostiskām pazīmēm.
4. Vai pirms trihoskopijas drīkst krāsot matus?
Krāsas paliekas var traucēt apskati. Piemērotu intervālu pēc matu krāsošanas ieteicams noskaidrot pieraksta laikā.
5. Vai trihoskopija nosaka matu izkrišanas cēloni?
Tā var sniegt būtiskas diagnostiskas norādes, bet reizēm vajadzīga arī anamnēze, klīniskā apskate, analīzes, infekcijas pārbaude vai biopsija.
6. Vai trihoskopija un trihogramma atšķiras?
Jā. Trihoskopija ir apskate palielinājumā bez matu izraušanas. Trihogrammai izrauj noteiktu matu paraugu un mikroskopā izvērtē matu sakņu un augšanas cikla pazīmes.
7. Vai trihoskopiju var veikt bērniem?
Jā, metode ir neinvazīva un var būt piemērota bērniem. Nepieciešamību un izmeklējuma apjomu izvērtē speciālists.
8. Vai mati trihoskopijai jānoskuj?
Parastai trihoskopijai parasti ne. Neliela laukuma apgriešana vai skūšana var būt vajadzīga fototrihogrammai vai citai standartizētai matu augšanas analīzei.
9. Vai rezultāts ir zināms uzreiz?
Redzamo ainu speciālists var izvērtēt vizītes laikā. Ja nepieciešamas analīzes, mikoloģiska pārbaude vai biopsija, galīgais secinājums būs pieejams vēlāk.
10. Vai trihoskopijai nepieciešams nosūtījums?
Tas ir atkarīgs no ārstniecības iestādes un pakalpojuma apmaksas kārtības. MedArt ir privāts veselības centrs, tāpēc pieraksta nosacījumus ieteicams precizēt pirms vizītes.
11. Cik maksā trihoskopija?
Cena ir atkarīga no klīnikas, izmantotās metodes un tā, vai izmeklējums ir atsevišķs pakalpojums vai daļa no konsultācijas. Aktuālo MedArt cenu pārbaudiet cenrādī vai precizējiet pieraksta laikā.
12. Vai pēc trihoskopijas uzreiz nosaka ārstēšanu?
Ja klīniskā aina un atradnes ir pietiekamas, ārstēšanas plānu var pārrunāt tajā pašā vizītē. Neskaidrā gadījumā vispirms nepieciešami papildu izmeklējumi.
Konsultācijas cena
| Kvalifikācijas līmenis | Klīnikas klienti | Pirmā vizīte |
|---|---|---|
| Trihoskopija | 57 € | 60 € |
Trihoskopijas cenas
| Pakalpojums | Cena |
|---|---|
| Trihoskopija | 27 EUR |
