Varžacis

Varžacis ir lokāli, norobežoti ādas sabiezējumi, kas visbiežāk veidojas uz pēdām un kāju pirkstiem vietās, kur āda ilgstoši tiek pakļauta spiedienam vai berzei. Tās nav infekcija, nav lipīgas un nav tas pats, kas kārpas. Visbiežāk varžacs rodas nepiemērotu apavu, pēdas deformācijas, pirkstu saspieduma vai nepareiza slodzes sadalījuma dēļ.

Kā izskatās varžacs? Parasti tā ir neliels, apaļš vai ovāls cietas ādas sabiezējums ar blīvāku centru jeb serdi. Varžacs var būt ādas krāsā, dzeltenīga, pelēcīga vai bālgana. Tā bieži sāp, ja uz to uzspiež tieši no augšas vai ja konkrētā vieta tiek nospiesta staigājot.

Pareiza diagnoze ir svarīga, jo pacienti varžaci bieži sajauc ar pēdas kārpu, tulznu, plašāku ādas sabiezējumu vai citu ādas veidojumu. Šiem stāvokļiem cēloņi un ārstēšana atšķiras.

Īsumā: svarīgākais par varžacīm

• Varžacs rodas ilgstoša spiediena vai berzes dēļ.
• Varžacis nav lipīgas.
• Varžacs nav kārpa; pēdu kārpu izraisa cilvēka papilomas vīruss.
• Visbiežāk varžacis veidojas uz kāju pirkstiem, starp pirkstiem vai uz pēdas apakšas.
• Biežs iemesls ir šauri, cieti vai nepiemēroti apavi.
• Varžacis biežāk rodas cilvēkiem ar pēdas vai pirkstu deformācijām.
• Sāpīga varžacs var traucēt staigāt un valkāt apavus.
• Varžaci nevajadzētu griezt mājas apstākļos.
• Varžacu plāksteri un salicilskābes līdzekļi jālieto piesardzīgi.
• Diabēta, sliktas asinsrites vai pēdu jušanas traucējumu gadījumā pašārstēšanās var būt bīstama.
• Ja netiek novērsts spiediens, varžacs bieži atgriežas.

Kas ir varžacs?

Varžacs ir lokāls ādas raga slāņa sabiezējums. Āda sabiezē kā aizsargreakcija pret atkārtotu mehānisku kairinājumu: spiedienu, berzi vai konkrētas pēdas vietas pārslodzi.

Medicīniski varžaci mēdz saukt arī par clavus vai heloma. Tā ir hiperkeratozes forma, proti, sabiezēta raga kārta noteiktā ādas zonā. Atšķirībā no plašāka ādas sabiezējuma jeb kallusa varžacs parasti ir mazāka, dziļāka, norobežotāka un biežāk sāpīga.

Varžacs centrā var veidoties blīvs keratīna kodols. Pacienti to bieži sauc par “varžacs sakni”. Tā nav īsta sakne, bet ciets, dziļāk vērsts ādas raga slāņa sabiezējums, kas spiežas audos un var kairināt nervu galus. Tāpēc pat maza varžacs var radīt izteiktas sāpes.

Kāpēc rodas varžacis?

Varžacis rodas tur, kur uz ādu atkārtoti iedarbojas spiediens vai berze. Pēdās tas notiek īpaši bieži, jo tās nes ķermeņa svaru un visu dienu atrodas apavos.

Biežākie varžacu cēloņi:

• šauri apavi;
• cieti apavi;
• apavi ar šauru purngalu;
• augstpapēžu apavi;
• apavi, kas berž konkrētu pēdas vai pirksta vietu;
• zeķes, kas sakrokojas vai nospiež ādu;
• ilgstoša staigāšana vai stāvēšana;
• pēdas pārslodze sportā vai darbā;
• nepareizs spiediena sadalījums uz pēdas;
• plakanā pēda;
• izteikti augsta pēdas velve;
• āmurveida pirksti;
• greizs īkšķis jeb hallux valgus;
• kaulu izcilņi vai citas pēdas deformācijas;
• samazināts mīksto audu “polsterējums” pēdas apakšā.

Varžacs nav tikai virspusēja ādas problēma. Bieži tās pamatā ir mehānisks iemesls. Ja šis iemesls saglabājas, āda turpina aizsargāties, sabiezē un varžacs var veidoties atkārtoti.

Kur visbiežāk veidojas varžacis?

Varžacis visbiežāk parādās vietās, kur āda tiek spiesta starp kaulu un apavu vai starp diviem pirkstiem.

Biežākās vietas:

• uz mazā kājas pirkstiņa ārējās malas;
• uz kāju pirkstu virspusēm;
• uz pirkstu galiem;
• starp kāju pirkstiem;
• īpaši starp ceturto un piekto kājas pirkstu;
• uz pēdas priekšējās daļas;
• uz pēdas apakšas;
• uz papēža vai pēdas sāna, ja tur ir pastiprināta slodze.

Varžacs atrašanās vieta bieži palīdz saprast tās cēloni. Piemēram, varžacs uz mazā pirkstiņa bieži saistīta ar apava spiedienu, bet varžacs starp pirkstiem var veidoties cieša pirkstu saspieduma un mitruma dēļ.

Varžacu veidi

Varžacis var atšķirties pēc izskata, konsistences un atrašanās vietas.

Cieta varžacs

Cieta varžacs parasti veidojas sausās spiediena vietās, piemēram, uz pirkstu virspusēm, mazā pirkstiņa sāna vai pēdas apakšas. Tā ir blīva, skaidri norobežota un bieži sāpīga pie tieša spiediena.

Mīksta varžacs

Mīksta varžacs biežāk veidojas starp pirkstiem. Šajā zonā āda ir mitrāka, tāpēc sabiezējums var būt bālgans, mīkstāks un macerēts. Mīksta varžacs var būt ļoti sāpīga, un starppirkstu mitruma dēļ var pievienoties ādas kairinājums, plaisas vai infekcija.

Serdes varžacs

Ar šo nosaukumu pacienti bieži apzīmē varžaci ar izteiktu centrālo kodolu. Tieši šis blīvais centrs var radīt durstošas sāpes staigājot.

Sēklveida varžacis

Dažkārt uz pēdas apakšas var būt vairāki mazi, cieti keratīna punktiņi. Tie parasti ir virspusēji un ne vienmēr sāpīgi, tomēr tos var būt grūti atšķirt no citiem pēdas ādas veidojumiem.

Kādi ir varžacs simptomi?

Varžacs simptomi var būt viegli vai ļoti traucējoši. Dažiem cilvēkiem tā ir tikai neliels ādas sabiezējums, bet citiem izraisa asas sāpes katrā solī.

Raksturīgākās pazīmes:

• ciets, norobežots ādas sabiezējums;
• redzams blīvāks centrs;
• sāpes pie tieša spiediena;
• sāpes staigājot;
• sāpes, valkājot konkrētus apavus;
• durstoša vai dedzinoša sajūta;
• jutīgums vienā konkrētā punktā;
• diskomforts starp pirkstiem;
• balgana, mitra āda mīkstas varžacs gadījumā.

Ja parādās apsārtums, pietūkums, asiņošana, strutaini izdalījumi, stipras sāpes vai brūce, tas var liecināt par iekaisumu, infekciju vai citu problēmu. Šādā gadījumā nepieciešama ārsta vai podologa izvērtēšana.

Varžacs vai kārpa?

Varžacs un kārpa var izskatīties līdzīgi, tāpēc tās bieži sajauc. Tomēr tie ir dažādi ādas veidojumi.

Varžacs rodas spiediena un berzes dēļ. Kārpa ir cilvēka papilomas vīrusa izraisīts veidojums, kas var būt lipīgs. Ja kārpu kļūdaini ārstē kā varžaci, ārstēšana var nebūt efektīva un problēma var ieilgt. Ja ir nepieciešama kārpas ārstēšana, vairāk par iespējām var lasīt rakstā par kārpu noņemšanu.

Šī tabula ir orientējoša. Pēc izskata vien diagnozi ne vienmēr var droši noteikt. Ja veidojums ir sāpīgs, asiņo, mainās, izplatās vai nepāriet, to vajadzētu parādīt speciālistam.

Varžacs vai tulzna?

Tulzna parasti rodas akūtas berzes rezultātā. Tā ir ar šķidrumu pildīts ādas pūslis, kas var parādīties pēc jauniem apaviem, garas pastaigas vai intensīvas slodzes.

Varžacs veidojas pakāpeniski. Tā nav šķidruma pūslis, bet sabiezējusi, sacietējusi āda. Tulznu nevajadzētu plēst, savukārt varžaci nevajadzētu griezt mājas apstākļos.

Ja vienā un tajā pašā vietā atkārtoti rodas tulznas vai varžacis, jāizvērtē apavi, zeķes un slodze uz pēdu.

Varžacs vai ādas sabiezējums?

Ne katrs ādas sabiezējums uz pēdas ir varžacs. Plašāku, mazāk norobežotu sabiezējumu sauc par kallusu. Tas biežāk veidojas lielākās spiediena zonās, piemēram, uz papēžiem vai pēdas priekšējās daļas.

Varžacs parasti ir mazāka, dziļāka un sāpīgāka. Tai bieži ir centrāls blīvs punkts, kas rada spiediena vai duršanas sajūtu.

Abos gadījumos galvenais ir saprast, kāpēc āda tiek pārslogota.

Ar ko vēl var sajaukt varžaci?

Dažkārt par varžaci tiek uzskatīti arī citi pēdas ādas vai mīksto audu stāvokļi. Tie var prasīt citu ārstēšanu.

Varžaci var sajaukt ar:

• pēdas kārpu;
• plašu ādas sabiezējumu jeb kallusu;
• tulznu;
• ādas plaisu;
• svešķermeņa radītu kairinājumu;
• starppirkstu ādas macerāciju;
• sēnīšu infekcijas izraisītu ādas bojājumu;
• locītavu spilventiņiem vai citiem labdabīgiem mīksto audu veidojumiem;
• palmoplantāru keratodermiju;
• retāk - citu ādas veidojumu.

Ja veidojums nav tipisks, strauji mainās, asiņo, kļūst tumšs, veido brūci vai nepāriet, diagnoze jāprecizē pie dermatologa. Dažos gadījumos ārsts var izmantot dermatoskopiju, lai precīzāk izvērtētu ādas veidojuma pazīmes.

Vai varžacis ir lipīgas?

Nē, varžacis nav lipīgas. Tās nerodas infekcijas dēļ, un tās nevar “pielipt” citam cilvēkam.

Tomēr pēdu kārpas var būt lipīgas, jo tās izraisa vīruss. Tāpēc, ja nav skaidrs, vai veidojums ir varžacs vai kārpa, labāk neuzsākt agresīvu pašārstēšanu un precizēt diagnozi pie speciālista.

Kā ārstē varžacis?

Varžacs ārstēšana ir atkarīga no tās atrašanās vietas, dziļuma, sāpēm un pacienta veselības stāvokļa. Ārstēšanas mērķis nav tikai noņemt sabiezējušo ādu, bet arī mazināt spiedienu, kas šo sabiezējumu izraisa.

Ārstēšanas pamatprincipi:

• spiediena un berzes mazināšana;
• ērtāku apavu izvēle;
• aizsargpolsteru vai silikona ieliktņu lietošana;
• pirkstu starpliku izmantošana, ja varžacs ir starp pirkstiem;
• ortopēdiskās zolītes, ja ir pēdas slodzes sadalījuma problēmas;
• profesionāla pēdu aprūpe pie podologa;
• sabiezējušā ādas slāņa droša apstrāde;
• keratolītiski līdzekļi, piemēram, salicilskābe vai urīnviela, ja tie ir piemēroti konkrētajam pacientam;
• pēdas deformācijas izvērtēšana, ja varžacis atkārtojas.

Ja cēlonis saglabājas, varžacs var atgriezties arī pēc veiksmīgas noņemšanas. Ja varžacs rada sāpes vai traucē staigāt, var būt piemērota varžacs likvidēšana pie speciālista.

Kā noņemt varžaci mājas apstākļos?

Ja cilvēks ir citādi vesels, varžacs nav iekaisusi un diagnoze ir skaidra, sākotnēji var mēģināt drošu pašaprūpi.

Praktiska rīcība:

• samazini spiedienu uz sāpīgo vietu;
• izvēlies ērtus, pietiekami platus apavus;
• lieto aizsargpolsteri vai neārstniecisku varžacs aizsargplāksteri, lai mazinātu berzi;
• pēc pēdu mērcēšanas siltā ūdenī var saudzīgi apstrādāt sabiezējumu ar tīru pēdu vīli vai pumeku;
• regulāri mitrini pēdu ādu;
• aptiekas līdzekļus lieto tikai pēc instrukcijas;
• ja sāpes nepāriet, veidojums mainās vai nav skaidrs, vai tā ir varžacs, vērsies pie speciālista.

Cilvēkiem ar cukura diabētu, sliktu asinsriti, pēdu jušanas traucējumiem vai imūnsistēmas traucējumiem varžacis nevajadzētu ārstēt pašiem mājas apstākļos. Šādās situācijās pat neliela brūce var kļūt nopietna.

Ko darīt pirmajās 7 dienās, ja parādījusies varžacs?

Ja veidojums izskatās pēc varžacs un nav iekaisuma pazīmju, pirmajās dienās galvenais ir atslogot sāpīgo vietu.

• 1. diena: pārtrauc valkāt apavus, kas spiež vai berž konkrēto vietu.
• 2. diena: lieto mīkstu aizsargpolsteri, lai mazinātu spiedienu.
• 3. diena: pēc siltas pēdu vanniņas ļoti saudzīgi apstrādā tikai virspusējo sabiezējumu.
• 4. diena: regulāri mitrini pēdu ādu, bet neuzklāj agresīvus līdzekļus uz bojātas ādas.
• 5. diena: izvērtē, vai sāpes mazinās. Ja tās pieaug, pašaprūpi pārtrauc.
• 6. diena: pārskati ikdienas apavus un slodzes ieradumus.
• 7. diena: ja nav skaidra uzlabojuma vai diagnoze nav droša, piesakies pie podologa vai ārsta.

Ja jebkurā brīdī parādās apsārtums, pietūkums, asiņošana, izdalījumi, brūce vai stipras sāpes, nevajadzētu gaidīt nedēļas beigas.

Vai varžaci drīkst griezt?

Mājas apstākļos varžaci nevajadzētu griezt ar šķērēm, nazi, žileti vai citiem asiem instrumentiem.

Tas var:

• ievainot veselo ādu;
• izraisīt asiņošanu;
• radīt infekcijas risku;
• pasliktināt sāpes;
• veicināt vēl lielāku ādas sabiezēšanu;
• būt īpaši bīstami diabēta vai asinsrites traucējumu gadījumā.

Drošāka izvēle ir saudzīga pēdu kopšana un, ja nepieciešams, profesionāla apstrāde pie podologa.

Vai varžacu plāksteri palīdz?

Varžacu plāksteri var palīdzēt mazināt berzi vai mīkstināt sabiezējušo ādu. Daļa plāksteru satur salicilskābi, kas šķīdina sabiezējušo raga slāni.

Tomēr tie jālieto piesardzīgi. Aktīvā viela nedrīkst nokļūt uz apkārtējās veselās ādas, jo var rasties kairinājums vai ķīmisks apdegums. Plāksteris jālieto tikai saskaņā ar instrukciju.

Salicilskābes līdzekļi nav piemēroti visiem, īpaši cilvēkiem ar:

• cukura diabētu;
• sliktu pēdu asinsriti;
• pēdu jušanas traucējumiem;
• vaļējām brūcēm;
• iekaisušu ādu;
• ļoti jutīgu vai trauslu ādu.

Svarīgi saprast, ka plāksteris nenovērš mehānisko cēloni. Ja apavi vai pēdas slodze turpina radīt spiedienu, varžacs var atgriezties.

Kāpēc tikai plāksteris bieži nav pietiekams?

Varžacs plāksteris var īslaicīgi mazināt sāpes, aizsargāt ādu vai palīdzēt mīkstināt sabiezējumu. Taču varžacs veidojas tāpēc, ka konkrētā vietā āda tiek atkārtoti spiesta vai berzēta.

Ja netiek mainīti apavi, netiek atslogota pēdas zona vai netiek risināta pirkstu deformācija, plāksteris iedarbojas tikai uz sekām, nevis uz cēloni. Tāpēc atkārtotu varžacu gadījumā svarīga ir ne tikai ādas apstrāde, bet arī pēdas noslogojuma izvērtēšana.

Tautas līdzekļi pret varžacīm: kāpēc jāuzmanās?

Pret varžacīm mēdz izmantot dažādus tautas līdzekļus, piemēram, etiķi, ķiploku, sīpolu, struteni, sodas vanniņas vai citus kairinošus maisījumus. Daļa no tiem var īslaicīgi mīkstināt ādu vai mazināt diskomfortu, bet tie nenovērš varžacs cēloni.

Agresīvi tautas līdzekļi var radīt:

• ādas kairinājumu;
• ķīmisku apdegumu;
• brūci;
• infekciju;
• veselas ādas bojājumu;
• diagnozes aizkavēšanu, ja patiesībā tā nav varžacs.

Īpaši nevajadzētu lietot kodinošus līdzekļus bērniem, cilvēkiem ar diabētu, sliktu asinsriti, jušanas traucējumiem vai iekaisušu ādu.

Kad pašārstēšanos pārtraukt?

Pašaprūpi nevajadzētu turpināt, ja:

• sāpes pieaug;
• parādās apsārtums vai pietūkums;
• veidojas asiņošana;
• ir strutaini vai mitri izdalījumi;
• rodas brūce;
• veidojums kļūst tumšs vai strauji mainās;
• nav uzlabojuma pēc dažām nedēļām;
• nav pārliecības, ka tā tiešām ir varžacs;
• pacientam ir diabēts, slikta asinsrite vai pēdu jušanas traucējumi.

Šādās situācijās nepieciešama podologa, dermatologa vai ārsta konsultācija.

Kad jādodas pie podologa, dermatologa vai ārsta?

Speciālista konsultācija nepieciešama, ja:

• varžacs ir ļoti sāpīga;
• sāpes traucē staigāt;
• veidojums atkārtojas;
• nav skaidrs, vai tā ir varžacs vai kārpa;
• ir apsārtums, pietūkums, asiņošana vai izdalījumi;
• veidojums strauji mainās;
• mājas aprūpe nepalīdz;
• veidojums ir bērnam un diagnoze nav skaidra;
• pacientam ir cukura diabēts;
• ir slikta asinsrite;
• ir pēdu jušanas traucējumi;
• ir imūnsistēmas traucējumi.

Podologs var droši apstrādāt sabiezējumu, atslogot sāpīgo vietu un ieteikt piemērotus palīglīdzekļus. Vairāk par pēdu un nagu medicīnisku aprūpi var lasīt sadaļā ārstnieciskā pēdu aprūpe un rakstā par ārstniecisko pedikīru. Dermatologs palīdz, ja diagnoze nav skaidra vai ir aizdomas par kārpu, citu ādas slimību vai netipisku veidojumu.

Steidzama medicīniska palīdzība nepieciešama, ja pēdā veidojas brūce, strauji pieaug sāpes, parādās drudzis, infekcijas pazīmes vai diabēta pacientam rodas jebkurš nedzīstošs ādas bojājums.

Kāpēc varžacis atgriežas?

Varžacis atgriežas tad, ja saglabājas spiediens vai berze. Ja tiek noņemta tikai sabiezējuma virskārta, bet apavi joprojām spiež vai pēda joprojām tiek pārslogota tajā pašā vietā, āda atkal sabiezē.

Atkārtotu varžacu gadījumā jāizvērtē:

• apavu izmērs un forma;
• pirkstu stāvoklis apavos;
• pēdas velve;
• gaitas īpatnības;
• pēdas deformācijas;
• darba vai sporta slodze;
• nepieciešamība pēc ortopēdiskām zolītēm;
• nepieciešamība pēc pirkstu starplikām vai atslogojošiem palīglīdzekļiem.

Kā novērst varžacu veidošanos?

Varžacu profilakses pamatā ir spiediena un berzes mazināšana.

Ieteikumi:

• izvēlies apavus ar pietiekami platu purngalu;
• izvairies no pārāk šauriem vai cietiem apaviem;
• nevalkā apavus, kas atkārtoti berž vienu un to pašu vietu;
• izvēlies mīkstas, piemērotas zeķes;
• izvairies no zeķēm, kas sakrokojas apavos;
• lieto aizsargpolsterus spiediena vietās;
• starp pirkstiem izmanto piemērotas pirkstu starplikas, ja tās ieteicis speciālists;
• regulāri mitrini pēdu ādu;
• saudzīgi kop sabiezējumus, pirms tie kļūst sāpīgi;
• pēdas deformāciju gadījumā apsver podologa, ortopēda vai tehniskā ortopēda konsultāciju;
• ja nepieciešams, izmanto individuāli pielāgotas ortopēdiskās zolītes.

Varžacis bērniem

Bērniem sāpīgi veidojumi uz pēdām bieži var būt nevis varžacis, bet pēdu kārpas. Tomēr varžacs bērnam arī ir iespējama, īpaši, ja apavi berž vai konkrēta pēdas vieta tiek atkārtoti nospiesta.

Bērna pēdu nevajadzētu griezt, kodināt vai agresīvi apstrādāt mājas apstākļos. Ja veidojums sāp, aug, mainās vai nav skaidrs, kas tas ir, nepieciešama ārsta, dermatologa vai podologa konsultācija.

Varžacis diabēta gadījumā

Diabēta gadījumā varžacis jāuztver īpaši nopietni. Cilvēkiem ar diabētu var būt samazināta pēdu jušana, sliktāka asinsrite un traucēta brūču dzīšana. Tas nozīmē, ka neliels ādas bojājums var netikt laikus pamanīts un var pārvērsties par čūlu vai infekciju.

Diabēta gadījumā nevajadzētu:

• griezt varžaci pašam;
• lietot agresīvus kodinošus līdzekļus bez speciālista ieteikuma;
• lietot salicilskābes plāksterus bez medicīniska ieteikuma;
• ignorēt sāpes, apsārtumu vai brūci;
• turpināt valkāt apavus, kas rada spiedienu.

Drošākais risinājums ir profesionāla pēdu aprūpe un medicīniska izvērtēšana.

Biežākie mīti par varžacīm

Mīts: varžacis ir lipīgas

Patiesībā varžacis nav infekcija. Tās rodas spiediena un berzes dēļ.

Mīts: varžacs un kārpa ir viens un tas pats

Nē. Kārpu izraisa vīruss, bet varžaci izraisa mehānisks kairinājums.

Mīts: varžaci vislabāk izgriezt mājās

Griešana mājās var radīt brūci, asiņošanu un infekciju.

Mīts: varžacs pāries pati, ja to ignorēs

Ja spiediens turpinās, varžacs bieži kļūst sāpīgāka vai atgriežas.

Mīts: varžacu plāksteri der visiem

Tie nav piemēroti visiem, īpaši diabēta, asinsrites vai jušanas traucējumu gadījumā.

Mīts: ja varžaci noņem, tā nekad neatgriezīsies

Ja netiek novērsts cēlonis, varžacs var veidoties atkārtoti.

Mīts: varžacis rodas tikai vecākiem cilvēkiem

Tās var rasties jebkurā vecumā, ja ir atkārtots spiediens vai berze.

Mīts: pedikīrs vienmēr atrisina varžacu problēmu

Ādas apstrāde var mazināt simptomus, bet atkārtotu varžacu gadījumā jānovērš mehāniskais cēlonis.

Mīts: tautas līdzekļi ir drošāki par aptiekas līdzekļiem

Ne vienmēr. Kodinoši vai kairinoši līdzekļi var bojāt veselo ādu un radīt apdegumu.

Kopsavilkums

Varžacis ir lokāli ādas sabiezējumi, kas rodas spiediena un berzes dēļ. Tās visbiežāk veidojas uz pēdām un kāju pirkstiem, īpaši vietās, kur spiež apavi vai ir mainīts pēdas noslogojums.

Varžacis nav lipīgas un nav tas pats, kas kārpas. Ārstēšanā svarīga ir ne tikai sabiezējuma noņemšana, bet arī spiediena cēloņa novēršana. Ja varžacs ir sāpīga, atkārtojas, asiņo, iekaist vai diagnoze nav skaidra, nepieciešama speciālista konsultācija. Cilvēkiem ar diabētu, sliktu asinsriti vai pēdu jušanas traucējumiem pašārstēšanās nav ieteicama.

Medicīniska atruna

Šis raksts ir paredzēts izglītojošiem nolūkiem un neaizstāj ārsta, podologa vai dermatologa konsultāciju. Ja veidojums uz pēdas ir sāpīgs, asiņo, mainās, nepāriet, ir iekaisis vai nav skaidrs, vai tā ir varžacs, kārpa vai cits ādas veidojums, nepieciešama speciālista izvērtēšana. Cilvēkiem ar cukura diabētu, pēdu jušanas traucējumiem, sliktu asinsriti vai imūnsistēmas traucējumiem pašārstēšanās var būt bīstama.

Atsauces un autoritatīvi avoti

• DermNet: pacientu un ārstu informācija par varžacīm un ādas sabiezējumiem
• DermNet: pacientu un ārstu informācija par vīrusu kārpām
• Lielbritānijas Nacionālais veselības dienests (NHS): varžacis un ādas sabiezējumi
• Mayo Clinic: varžacu un ādas sabiezējumu simptomi un cēloņi
• Amerikas Dermatoloģijas akadēmija: diabēts un ādas veselība
• Merck Manual Professional Edition: varžacis un ādas sabiezējumi
• NCBI Bookshelf / StatPearls: medicīnisks pārskats par varžacīm

Satura autors

Dermatoloģe Dr. med. Dace Buile