Sākotnēji tika uzskatīts, ka seksuāli transmisīvas slimības izplatās tikai dzimumkontakta ceļā. Pateicoties zinātnes attīstībai un diagnostikas iespējām 1980. gados, tika identificēti jauni infekciju tipi, kā arī faktori, kas nosaka šo infekciju nodošanu ar asinīm, transplantātiem (audu pārvietošanu) un sadzīviski.
Kopš 1999. gada PVO rekomendē aizvietot terminu “STS” ar “STI” jeb “seksuāli transmisīvās infekcijas”.
Venēriskās slimības kā termins seksuālu attiecību ceļā izplatītajām slimībām tika galvenokārt lietots 20.gs. sākumā un vidusdaļā.
Divos no trim gadījumiem seksuāli transmisīvās slimības tiek reģistrētas līdz 25 gadus veciem pusaudžiem un jauniešiem. Katrs ceturtais seksuāli aktīvais pusaudzis līdz 21 gada vecumam iegūst seksuāli transmisīvo slimību. Pastāv vairāk nekā 20 dažādu tipu infekcijas, un tās parasti skar urīnceļu un dzimumceļu gļotādu.
LR “Seksuālās un reproduktīvās veselības likums” nosaka, ka ar seksuāli transmisīvu slimību inficētas personas pienākums ir informēt savu dzimumpartneri par inficēšanās risku.
Kā plašāks seksuāli transmisīvo slimību jēdziens, reproduktīvā trakta infekcijas ietver 3 galvenās infekciju grupas:
STS klasifikācija iedalās pēc to etioloģiskā aģenta jeb infekciju izraisītāja:
Inficēšanās ar seksuāli transmisīvām slimībām var notikt dažādos veidos:
Jā. Neliels daudzums asiņu tiek nodots arī dziļa skūpsta laikā.
Biežāk novērotie seksuāli transmisīvo slimību simptomi:
Pirmie simptomi var parādīties 2-7 dienu laikā. Var būt skarti ne tikai dzimumorgāni, bet arī citas kontakta vietas – taisnā zarna, mute. Jāņem vērā, ka inficētajam indivīdam var nebūt seksuāli transmisīvu slimību pazīmju, un persona var nezināt par infekcijas esību. Arī vienreizējs dzimumkontakts izplata seksuāli transmisīvas infekcijas.
STI var izraisīt neauglību gan vīriešiem, gan sievietēm. Infekcijas rezultātā tiek bojāti hormonaktīvie orgāni (priekšdziedzeris vīriešiem, olnīcas sievietēm), olšūnu vai spermatozoīdu pārvietošanās ceļi.
Infekcijas skartie dzimumorgāni zaudē funkcionalitāti – radīt bērnus un spēju piedalīties dzimumaktā.
Lai veiksmīgi izārstētu STS, ir nepieciešams noteikt precīzu seksuāli transmisīvās slimības diagnozi, slimības cēloni, procesa ilgumu un orgānu bojājumus. Šie jautājumi ir venerologa kompetencē.
Seksuāli transmisīvo slimību pārbaude jāveic:
Lietojot prezervatīvus tiek samazināts risks inficēties ar seksuāli transmisīvajām slimībām, kas atrodas sēklā, vagīnā vai asinīs, kā arī citos ķermeņa fluīdos. Svarīgi ņemt vērā, ka prezervatīvi nesniedz pilnīgu aizsardzību, jo nenosedz visu ķermeni, pakļaujot personu riskam inficēties ar STI tipiem, kas izplatās citos tuva, fiziska kontakta veidos (piem. kašķis, kaunuma utis, herpes, kontagiozais molusks, kondilomas, sifiliss).
Vienīgās metodes, kas pasargā no seksuāli transmisīvajām slimībām ir atturēšanās no seksa (orālā, anālā vai ģenitālā) vai monogāmas seksuālas attiecības ar vienu, neinficētu partneri visas dzīves garumā.
Kvalifikācijas līmenis | Klīnikas klienti | Pirmā vizīte |
---|---|---|
Ārsts | 42 € | 45 € |
Augsti kvalificēts ārsts | 52 € | 55 € |
Veneroloģe Rezidente Gunita BuiksaUzdot jautājumu Pieteikties vizītei |