Psoriāze bērniem

Psoriāze bērniem jeb zvīņēde bērniem ir hroniska iekaisīga ādas slimība, kas var izpausties ar sarkaniem, rozīgiem vai citādi iekaisušiem ādas laukumiem, zvīņošanos, niezi, galvas ādas lobīšanos, izsitumiem ādas krokās, nagu izmaiņām vai retāk — locītavu sūdzībām. Psoriāze nav infekcija, nav sēnīte un nav lipīga, tāpēc bērns ar psoriāzi nevar “aplipināt” citus bērnus bērnudārzā, skolā, baseinā vai rotaļu laikā.

Bērniem psoriāze var izskatīties citādi nekā pieaugušajiem. Perēkļi bieži var būt mazāki, plānāki, mazāk zvīņaini un biežāk lokalizēties uz sejas, galvas matainajā daļā, ādas krokās vai autiņbiksīšu zonā mazākiem bērniem. Bērniem un pusaudžiem nozīmīga ir arī pilienveida psoriāze, kas var parādīties pēkšņi pēc infekcijas, īpaši pēc streptokoku izraisīta kakla iekaisuma vai angīnas.

Psoriāzes gadījumā svarīga ir precīza diagnoze, jo bērna ādas izsitumus vecāki var sajaukt ar atopisko dermatītu, ekzēmu, alerģiju, sēnīšu infekciju, seborejisko dermatītu, autiņbiksīšu dermatītu vai citām ādas slimībām. Ārstēšana bērniem vienmēr jāpielāgo vecumam, ādas bojājuma vietai, slimības smagumam, bērna ikdienai un drošības apsvērumiem.

Īsumā par psoriāzi bērniem

• Psoriāze bērniem ir hroniska iekaisīga ādas slimība, kas nav lipīga.
• Bērniem tā var izskatīties citādi nekā pieaugušajiem — perēkļi var būt plānāki, mazāk zvīņaini un biežāk atrasties uz sejas, galvas ādas vai ādas krokās.
• Pilienveida psoriāze bērniem var parādīties pēc kakla infekcijas vai angīnas.
• Psoriāzi bērnam var sajaukt ar atopisko dermatītu, ekzēmu, sēnīti, seborejisko dermatītu vai autiņbiksīšu dermatītu.
• Ārstēšanu bērnam vienmēr pielāgo vecumam, slimības smagumam un ādas bojājuma vietai.
• Bērniem recepšu ziedes, fototerapiju, sistēmisku vai bioloģisku terapiju drīkst lietot tikai ārsta uzraudzībā.
• Ja bērnam ir locītavu sāpes, nagu izmaiņas vai izsitumi pēc infekcijas, nepieciešama ārsta konsultācija.

Kas ir psoriāze bērniem?

Psoriāze bērniem ir hroniska imūnmediēta iekaisīga slimība. Tas nozīmē, ka slimības pamatā ir imūnsistēmas darbības izmaiņas, kuru rezultātā ādā rodas iekaisums un ādas šūnas atjaunojas pārāk ātri. Normāli ādas šūnas nobriest pakāpeniski, bet psoriāzes gadījumā šis process ir paātrināts. Rezultātā uz ādas veidojas apsārtuši, sabiezēti vai zvīņaini perēkļi.

Ikdienā psoriāzi sauc arī par zvīņēdi. Šis nosaukums raksturo vienu no redzamākajām pazīmēm — ādas zvīņošanos. Tomēr bērnu psoriāze ne vienmēr izskatās kā biezas, sudrabainas zvīņas uz ādas. Bērniem izsitumi var būt smalkāki, mazāk zvīņaini, biežāk niezoši un netipiskās vietās, piemēram, uz sejas, galvas ādas, cirkšņos vai autiņbiksīšu zonā.

Psoriāze bērniem nav viena vienāda slimības aina visiem. Vienam bērnam var būt nelieli perēkļi uz elkoņiem vai ceļiem, citam — galvas ādas zvīņošanās, bet vēl citam pēkšņi parādās daudzi sīki izsitumi pēc kakla infekcijas. Tāpēc bērnu psoriāzes gadījumā ir svarīgi vērtēt ne tikai ādas izskatu, bet arī vecumu, slimības sākumu, ģimenes anamnēzi, infekcijas, niezi, nagu izmaiņas un locītavu sūdzības.

Vai bērniem var būt psoriāze?

Jā, bērniem var būt psoriāze. Tā var sākties jebkurā bērnības posmā — gan mazākiem bērniem, gan skolas vecumā, gan pusaudžiem. Dažiem bērniem psoriāze sākas ar atsevišķiem zvīņainiem perēkļiem, bet citiem tā parādās pēkšņāk, piemēram, kā pilienveida izsitumi pēc infekcijas.

Bērnu psoriāze var būt viegla, vidēji smaga vai smaga. Viegla slimība var skart nelielu ādas laukumu, bet arī neliels bojājums var būt traucējošs, ja tas atrodas uz sejas, galvas ādā, plaukstās, pēdās, dzimumorgānu apvidū vai redzamās vietās. Bērniem īpaši jāņem vērā arī emocionālā ietekme — izsitumi var radīt kaunu, izvairīšanos no sporta vai baseina, grūtības skolā un pazeminātu pašapziņu.

Psoriāze zīdaiņiem un maziem bērniem

Zīdaiņiem un ļoti maziem bērniem psoriāze ir retāka nekā skolas vecuma bērniem un pusaudžiem, taču tā ir iespējama. Šajā vecumā psoriāzi var būt īpaši grūti atpazīt, jo tā var līdzināties autiņbiksīšu dermatītam, seborejiskam dermatītam, “piena krevelei”, atopiskajam dermatītam vai sēnīšu infekcijai.

Mazākiem bērniem psoriāze var būt mazāk zvīņaina, īpaši ādas krokās un autiņbiksīšu zonā, kur āda ir mitrāka. Tāpēc vecākiem nevajadzētu pašiem noteikt diagnozi tikai pēc attēliem internetā. Ja izsitumi nepāriet, atkārtojas, izplatās, neuzlabojas ar parastu kopšanu vai ģimenē ir psoriāze, bērnu vēlams parādīt dermatologam vai pediatram.

Īpaši svarīgi ir pievērst uzmanību situācijām, kad izsitumi autiņbiksīšu zonā ir noturīgi, skar arī ādas krokas, parādās ārpus autiņbiksīšu zonas, atkārtojas vai kombinējas ar galvas ādas zvīņošanos. Šādos gadījumos nepieciešama ārsta izvērtēšana, jo līdzīgs izskats var būt vairākām atšķirīgām ādas slimībām.

Kā bērnu psoriāze atšķiras no pieaugušo psoriāzes?

Bērnu psoriāze var būt līdzīga pieaugušo psoriāzei, bet bieži ir vairākas atšķirības. Bērniem perēkļi var būt plānāki, mazāki, mazāk zvīņaini un biežāk lokalizēti uz sejas, galvas ādas un ādas krokās.

Pieaugušajiem klasiskā plāksnīšu psoriāze bieži izpaužas ar biezākām plāksnēm uz elkoņiem, ceļiem, muguras lejasdaļas un galvas ādas. Bērniem aina var būt maigāka, bet diagnostiski sarežģītāka, jo psoriāze var līdzināties atopiskajam dermatītam, sēnītei, seborejiskam dermatītam vai autiņbiksīšu dermatītam.

Vēl viena atšķirība ir ārstēšana. Bērniem terapijā īpaši svarīga ir drošība, vecumam atbilstoši līdzekļi, jutīgu zonu saudzēšana un vecāku līdzestība. Ne visi pieaugušajiem lietotie līdzekļi ir piemēroti bērniem, un recepšu zāles bērnam drīkst lietot tikai ārsta uzraudzībā.

Vai bērnu psoriāze ir lipīga?

Bērnu psoriāze nav lipīga. Tā nav infekcija, nav sēnīte, nav baktēriju vai vīrusu izraisīta slimība. Bērns ar psoriāzi drīkst iet skolā, bērnudārzā, pulciņos, sporta nodarbībās un rotaļāties ar citiem bērniem.

Ar psoriāzi nevar inficēties:

• pieskaroties bērna ādai;
• lietojot kopīgas rotaļlietas;
• atrodoties vienā klasē vai grupiņā;
• sportojot kopā;
• apmeklējot baseinu;
• apskaujoties vai spēlējoties.

Šis ir svarīgi gan vecākiem, gan pedagogiem, jo bērniem ar redzamiem ādas izsitumiem reizēm rodas nevajadzīga sociāla izolācija. Ja bērnam ir psoriāze, apkārtējiem jāzina, ka slimība nav pārnēsājama un bērns nav bīstams citiem.

Kā izskatās psoriāze bērnam?

Psoriāze bērnam var izskatīties dažādi. Visbiežāk tā izpaužas ar sarkaniem, rozīgiem vai tumšākas ādas gadījumā violetīgi brūnganiem iekaisīgiem ādas laukumiem, kuri var būt sausi, zvīņaini, niezoši vai sabiezēti. Uz gaišākas ādas psoriāze biežāk izskatās sārta vai sarkana, bet uz tumšākas ādas perēkļi var būt brūngani, pelēcīgi vai violetīgi.

Bērniem psoriāzes perēkļi var būt:

• sarkani vai rozīgi;
• skaidri norobežoti;
• sausi un zvīņaini;
• niezoši;
• plānāki nekā pieaugušajiem;
• ar mazāk izteiktām zvīņām;
• dažreiz plaisājoši;
• dažreiz jutīgi vai sāpīgi.

Galvas ādā psoriāze var izskatīties kā biezāka zvīņošanās, kas atgādina blaugznas vai seborejisku dermatītu. Ādas krokās tā var būt sārta, gludāka, mitrāka un mazāk zvīņaina. Autiņbiksīšu zonā mazākiem bērniem psoriāzi var sajaukt ar autiņbiksīšu dermatītu, jo zvīņas mitruma dēļ var nebūt tik redzamas.

3–5 galvenās pazīmes, kas var liecināt par psoriāzi bērnam

Par iespējamu psoriāzi bērnam var liecināt šādas pazīmes:

• sarkani, rozīgi vai zvīņaini perēkļi, kas atkārtojas vai nepāriet;
• zvīņošanās galvas ādā, kas neatbilst parastām blaugznām vai neuzlabojas ar ikdienas kopšanu;
• izsitumi uz elkoņiem, ceļiem, galvas ādas, sejas vai ādas krokās;
• sīki pilienveida izsitumi pēc angīnas, kakla iekaisuma vai citas infekcijas;
• nagu izmaiņas vai locītavu sāpes kopā ar ādas izsitumiem.

Šīs pazīmes nenozīmē, ka bērnam noteikti ir psoriāze. Tās nozīmē, ka nepieciešama dermatologa vai pediatra izvērtēšana, īpaši ja izsitumi atkārtojas, izplatās, niez, sāp, plaisā vai nepadodas parastai ādas kopšanai.

Zemāk apkopotas biežākās pazīmes, kas var liecināt par psoriāzi bērnam. Tās palīdz orientēties, bet neaizstāj dermatologa vai pediatra izvērtējumu.

Kur bērniem psoriāze parādās visbiežāk?

Bērniem psoriāze var parādīties gandrīz jebkurā ķermeņa vietā, bet dažas lokalizācijas ir īpaši raksturīgas.

Biežākās vietas bērniem ir:

• galvas matainā daļa;
• seja, īpaši pieres un matu līnijas zona;
• elkoņi;
• ceļi;
• muguras lejasdaļa;
• ādas krokas;
• aizausu apvidus;
• naba;
• autiņbiksīšu zona mazākiem bērniem;
• plaukstas un pēdas;
• nagi.

Bērniem psoriāze var parādīties dažādās ķermeņa vietās, taču dažas lokalizācijas ir raksturīgākas un palīdz ārstam izvērtēt iespējamo diagnozi.

Bērniem jābūt uzmanīgiem ar izsitumiem ādas krokās un autiņbiksīšu zonā, jo šajās vietās psoriāze var būt mazāk zvīņaina un izskatīties kā kairinājums, sēnīšu infekcija vai autiņbiksīšu dermatīts. Galvas ādā psoriāze var līdzināties blaugznām vai seborejiskam dermatītam.

Psoriāzes veidi bērniem

Bērniem var būt dažādas psoriāzes formas. Dažreiz bērnam ir tikai viena forma, bet citos gadījumos slimības izpausmes laika gaitā mainās.

Perēkļveida psoriāze bērniem

Perēkļveida psoriāze ir bieža psoriāzes forma arī bērniem. Tai raksturīgi sarkani vai rozīgi, skaidri norobežoti, zvīņaini ādas perēkļi. Bērniem šie perēkļi var būt plānāki un mazāk zvīņaini nekā pieaugušajiem.

Tipiskas vietas ir elkoņi, ceļi, galvas āda un muguras lejasdaļa. Plašāk par šo psoriāzes formu lasāms Medart rakstā “papulozā jeb plākšņveida psoriāze”.

Pilienveida psoriāze bērniem

Pilienveida psoriāze bērniem ir īpaši nozīmīga, jo tā bieži sākas pēkšņi un var parādīties pēc infekcijas, īpaši pēc streptokoku izraisīta kakla iekaisuma vai angīnas. Tai raksturīgi daudzi sīki, pilienveida izsitumi uz ķermeņa, rokām, kājām vai galvas ādas.

Pilienveida psoriāze var izskatīties ļoti satraucoši, jo izsitumu var būt daudz. Tomēr slimības gaita var atšķirties — daļai bērnu izsitumi ar laiku mazinās, bet citiem vēlāk var attīstīties hroniskāka psoriāzes forma. Tāpēc bērnam ar pēkšņiem sīkiem zvīņainiem izsitumiem pēc infekcijas nepieciešama ārsta izvērtēšana.

Galvas ādas psoriāze bērniem

Galvas ādas psoriāze bērniem var izpausties ar zvīņošanos, niezi, apsārtumu un sausām plēksnēm galvas matainajā daļā. Tā var atgādināt blaugznas vai seborejisku dermatītu. Reizēm psoriāzes perēkļi sniedzas pāri matu līnijai uz pieres, aiz ausīm vai kakla mugurējā daļā.

Galvas ādas psoriāzes gadījumā svarīgi nelietot agresīvus līdzekļus un mehāniski neplēst zvīņas. Bērnam piemērotu ārstēšanu izvēlas ārsts, ņemot vērā vecumu, zvīņošanās biezumu, iekaisumu un niezi.

Kroku un autiņbiksīšu zonas psoriāze

Bērniem psoriāze var parādīties ādas krokās — cirkšņos, padusēs, zem vēdera krokas, sēžas krokā vai autiņbiksīšu zonā. Šajās vietās āda ir mitrāka un pakļauta berzei, tāpēc zvīņošanās var būt mazāk izteikta.

Mazākiem bērniem autiņbiksīšu zonas psoriāzi var sajaukt ar autiņbiksīšu dermatītu vai sēnīšu infekciju. Ja izsitumi šajā zonā nepāriet, atkārtojas vai neuzlabojas ar parastu kopšanu, nepieciešama ārsta apskate.

Nagu psoriāze bērniem

Nagu psoriāze bērniem var izpausties ar sīkām bedrītēm nagu virsmā, nagu sabiezēšanu, krāsas maiņu, naga atslāņošanos vai trauslumu. Nagu izmaiņas var līdzināties nagu sēnītei, tāpēc diagnozi nevajadzētu noteikt tikai pēc izskata.

Nagu psoriāze ir svarīga arī tāpēc, ka dažos gadījumos tā var būt saistīta ar lielāku psoriātiskā artrīta risku. Ja bērnam ir nagu izmaiņas kopā ar locītavu sāpēm, pietūkumu vai rīta stīvumu, nepieciešama ārsta izvērtēšana.

Retākas un smagākas psoriāzes formas bērniem

Retāk bērniem var būt pustuloza, eritrodermiska vai citas smagākas psoriāzes formas. Tās var izpausties ar plašu ādas apsārtumu, pūslīšiem, sāpēm, drudzi, nespēku vai vispārējā stāvokļa pasliktināšanos.

Šādos gadījumos nepieciešama steidzama medicīniska palīdzība, jo plašs ādas iekaisums bērnam var būt nopietns stāvoklis.

Kam ir lielāks risks saslimt ar psoriāzi bērnībā?

Psoriāze bērniem var attīstīties arī bez acīmredzama iemesla, tomēr ir vairāki faktori, kas var palielināt risku vai veicināt paasinājumu.

Lielāks risks var būt bērniem, kuriem:

• ģimenē ir psoriāze;
• iepriekš bijuši atkārtoti zvīņaini ādas izsitumi;
• bijušas streptokoku infekcijas vai biežas kakla infekcijas;
• ir hronisks stress vai emocionāla slodze;
• āda bieži tiek traumēta vai kairināta;
• ir liekais svars;
• ir citas iekaisīgas vai imūnmediētas slimības;
• ir nagu izmaiņas vai locītavu sūdzības.

Tas nenozīmē, ka bērnam ar šiem faktoriem noteikti attīstīsies psoriāze. Tie ir riska un paasinājuma faktori, nevis vienkārša cēloņu ķēde.

Psoriāzes attīstības mehānisms bērniem

Psoriāzes attīstības mehānisms bērniem pamatā ir līdzīgs kā pieaugušajiem. Imūnsistēma kļūst pārmērīgi aktīva un uztur iekaisuma signālus ādā. Šie signāli paātrina ādas šūnu atjaunošanos. Rezultātā ādas virsējā slānī uzkrājas šūnas, kas veido sarkanus, sabiezētus vai zvīņainus perēkļus.

Vienkāršoti to var skaidrot šādi:

• ģenētiska nosliece vai imūnsistēmas īpatnības;
• provocējošs faktors, piemēram, infekcija, stress vai ādas trauma;
• iekaisuma signālu aktivācija ādā;
• paātrināta ādas šūnu dalīšanās;
• sarkani, zvīņaini vai iekaisuši ādas perēkļi.

Bērnu psoriāze nav pazīme, ka bērnam ir “vāja imunitāte”. Drīzāk tā ir imūnsistēmas regulācijas īpatnība, kurā iekaisuma reakcija ādā kļūst pārāk aktīva vai ilgstoša.

Psoriāzes sākšanās un paasinājuma laika līnija bērniem

Psoriāze nav infekcija, tāpēc tai nav inficēšanās perioda. Tomēr bērniem var būt raksturīga slimības sākšanās vai paasinājuma secība.

Iespējama laika līnija:

Provocējošs faktors

Bērnam var būt infekcija, kakla iekaisums, stress, ādas trauma, berze, auksts laiks vai cita slodze.

Pirmās ādas izmaiņas

Parādās sarkani plankumi, nieze, zvīņošanās, galvas ādas lobīšanās vai sīki izsitumi.

Perēkļu attīstība

Izsitumi kļūst skaidrāki, zvīņaināki vai izplatās. Pilienveida psoriāzes gadījumā var būt daudz sīku izsitumu.

Ārsta izvērtēšana

Dermatologs vai pediatrs izvērtē ādas izmaiņas, infekciju vēsturi, ģimenes anamnēzi un nepieciešamību pēc izmeklējumiem.

Ārstēšana un kopšana

Terapija tiek pielāgota bērna vecumam, lokalizācijai un slimības smagumam.

Simptomu mazināšanās vai novērošana

Dažiem bērniem simptomi mazinās, citiem slimība var atkārtoties vai prasīt ilgāku kontroli.

Psoriāzes simptomi bērniem: agrīnie, vēlīnie un tipiskās kombinācijas

Bērnu psoriāzes simptomi var būt dažādi, tāpēc tos lietderīgi sadalīt agrīnos, vēlākos un tipiskās kombinācijās.

Agrīnie simptomi

• nelieli sarkani vai rozīgi plankumi;
• sausa vai zvīņaina āda;
• nieze;
• galvas ādas lobīšanās;
• izsitumi pēc infekcijas;
• apsārtums ādas krokās;
• atkārtoti izsitumi, kas nepāriet ar parastu kopšanu.

Vēlākie simptomi

• izteiktāka zvīņošanās;
• sabiezēti perēkļi;
• plaisas vai sāpes;
• plašāka izsitumu izplatība;
• nagu izmaiņas;
• locītavu sāpes vai stīvums;
• emocionāls diskomforts vai izvairīšanās no sociālām situācijām.

Tipiskas kombinācijas

Galvas āda + zvīņošanās + nieze
Var atgādināt blaugznas vai seborejisku dermatītu.

Pēc angīnas + daudzi sīki izsitumi
Var liecināt par pilienveida psoriāzi.

Elkoņi un ceļi + sarkani zvīņaini perēkļi
Var liecināt par plāksnīšu psoriāzi.

Ādas krokas + sārti gludāki izsitumi
Var būt kroku psoriāze, bet jāatšķir no sēnītes vai kairinājuma dermatīta.

Nagi + locītavu sūdzības
Var prasīt izvērtēšanu psoriātiskā artrīta virzienā.

Psoriāzes cēloņi un paasinājuma faktori bērniem

Bērnu psoriāzei nav viena vienkārša cēloņa. Tā rodas ģenētiskas noslieces, imūnsistēmas īpatnību un ārēju vai iekšēju provocējošu faktoru mijiedarbības rezultātā.

Biežākie paasinājuma faktori bērniem:

• streptokoku infekcija vai angīna;
• citas elpceļu infekcijas;
• stress;
• ādas trauma;
• kasīšana un berze;
• auksts un sauss laiks;
• ādas kairinājums;
• miega trūkums;
• liekais svars;
• daži medikamenti;
• pēkšņa ārstēšanas pārtraukšana bez ārsta norādījuma.

Ne visiem bērniem izdodas atrast konkrētu provocējošu faktoru. Vecākiem var palīdzēt simptomu dienasgrāmata: kad parādījās izsitumi, vai pirms tam bija infekcija, stress, ādas trauma, jauns kopšanas līdzeklis vai citi apstākļi.

Infekcijas, angīna un pilienveida psoriāze bērniem

Bērniem īpaši svarīga ir saistība starp infekcijām un pilienveida psoriāzi. Pilienveida psoriāze var parādīties pēc streptokoku izraisīta kakla iekaisuma vai angīnas. Tā izpaužas ar daudziem sīkiem, pilienveida, sarkaniem vai rozīgiem izsitumiem, kas var pārklāt ķermeni, rokas, kājas vai galvas ādu.

Tas nenozīmē, ka psoriāze ir infekcija. Infekcija var būt provocējošs faktors bērnam ar noslieci uz psoriāzi. Ja bērnam pēc angīnas vai kakla infekcijas parādās plaši sīki izsitumi, vēlams konsultēties ar ārstu. Atsevišķos gadījumos ārsts var izvērtēt, vai nepieciešama infekcijas diagnostika vai ārstēšana.

Pilienveida psoriāze bērniem var parādīties pēc infekcijas, īpaši pēc kakla iekaisuma vai angīnas, taču pati psoriāze nav infekcija un nav lipīga.

Kebnera fenomens bērniem — kāpēc psoriāze var parādīties ādas traumas vietā?

Kebnera fenomens nozīmē, ka psoriāzes perēkļi var parādīties ādas traumas vai kairinājuma vietā. Bērniem tas ir praktiski svarīgi, jo bērni bieži skrāpējas, krīt, gūst nobrāzumus, sporto vai valkā apģērbu, kas berž ādu.

Psoriāze var parādīties vietās, kur bijuši:

• skrāpējumi;
• nobrāzumi;
• apdegumi;
• spēcīga berze;
• ilgstošs kairinājums;
• sakasījumi;
• rētas.

Tāpēc bērnam ar psoriāzi nevajadzētu ļaut kasīt vai plēst zvīņas. Ādas traumēšana var pastiprināt iekaisumu un veicināt jaunu perēkļu veidošanos.

Kā diagnosticē psoriāzi bērniem?

Psoriāzi bērniem visbiežāk diagnosticē dermatologs, izvērtējot ādas izskatu, lokalizāciju, slimības gaitu, ģimenes anamnēzi, infekcijas vēsturi un iespējamos provocējošos faktorus. Daudzos gadījumos diagnozi iespējams noteikt klīniskās apskates laikā.

Ārsts var jautāt:

• kad izsitumi sākās;
• vai tie parādījās pēc infekcijas;
• vai ir nieze, sāpes vai plaisas;
• kur izsitumi atrodas;
• vai ģimenē ir psoriāze;
• vai bērnam ir galvas ādas zvīņošanās;
• vai ir nagu izmaiņas;
• vai ir locītavu sāpes vai rīta stīvums;
• kādi līdzekļi jau lietoti;
• vai ārstēšana palīdzēja.

Analīzes ne vienmēr ir vajadzīgas. Tās var būt nepieciešamas, ja jāizslēdz infekcija, sēnīte, cita ādas slimība vai ja tiek plānota noteikta ārstēšana. Ādas biopsija bērniem parasti nav pirmā izvēle tipiskos gadījumos, bet retos gadījumos to var apsvērt, ja diagnoze nav skaidra. Psoriāzi nevajadzētu droši diagnosticēt tikai pēc fotogrāfijas, jo bērnu izsitumi var būt līdzīgi dažādām slimībām.

Ar ko bērnu psoriāzi var sajaukt?

Bērnu psoriāzi var sajaukt ar vairākām biežām ādas slimībām.

Biežākās līdzīgās slimības:

• atopiskais dermatīts;
• ekzēma;
• sēnīšu infekcija;
• seborejiskais dermatīts;
• autiņbiksīšu dermatīts;
• alerģiski izsitumi;
• kontaktdermatīts;
• vīrusu izsitumi;
• nagu sēnīte.

Atopiskais dermatīts biežāk saistīts ar ļoti izteiktu niezi, sausu ādu un tipiskām lokalizācijām atkarībā no vecuma. Psoriāzei biežāk ir skaidrākas robežas un zvīņaini perēkļi, bet bērniem atšķiršana var būt sarežģīta.

Sēnīšu infekcija var veidot zvīņainus plankumus, kas izplatās citādi, un dažkārt nepieciešams mikoloģisks izmeklējums. Seborejiskais dermatīts galvas ādā var līdzināties psoriāzei. Autiņbiksīšu zonā psoriāze var izskatīties kā noturīgs kairinājums, kas nepāriet ar parastu kopšanu.

Precīza diagnoze ir svarīga, jo ārstēšana katrai slimībai var būt atšķirīga.

Kā psoriāze bērnam atšķiras no atopiskā dermatīta, sēnītes un autiņbiksīšu dermatīta?

Psoriāze bērnam biežāk veido skaidrāk norobežotus sarkanus vai zvīņainus perēkļus. Tipiskas vietas ir elkoņi, ceļi, galvas āda, muguras lejasdaļa, reizēm seja, plaukstas, pēdas, nagi un ādas krokas.

Atopiskais dermatīts bērniem biežāk ir ļoti niezošs un bieži skar ādas ieloces, kaklu un seju. Raksturīga ir sausa, jutīga āda, sakasījumi un paasinājumi kairinātāju vai alergēnu ietekmē.

Sēnīšu infekcija var veidot zvīņainus plankumus ar aktīvāku malu, skart pēdas, ādas krokas vai nagus. Ja ir aizdomas par sēnīti, ārsts var nozīmēt izmeklējumu.

Seborejiskais dermatīts un piena krevele biežāk skar galvas ādu, uzacis, aizausu zonu un var izskatīties kā taukainākas zvīņas. Tomēr galvas ādas psoriāze var izskatīties līdzīgi.

Autiņbiksīšu dermatīts parasti saistīts ar mitrumu, berzi un kairinājumu autiņbiksīšu zonā. Ja izsitumi šajā zonā ir noturīgi, netipiski vai nepāriet ar parastu kopšanu, jāizslēdz arī psoriāze vai sēnīšu infekcija.

Tāpēc bērnu izsitumu gadījumā nevajadzētu paļauties tikai uz attēliem internetā vai citu vecāku pieredzi. Dažādas ādas slimības bērniem var izskatīties līdzīgi, bet to ārstēšana var būt atšķirīga.

Bērnu ādas slimības var būt vizuāli līdzīgas. Šis salīdzinājums palīdz saprast iespējamās atšķirības, bet precīzu diagnozi vienmēr nosaka ārsts.

Psoriāze bērniem un organisma imunitāte

Tā kā psoriāze nav infekcija, bērnam neveidojas imunitāte pret psoriāzi tādā nozīmē kā pēc pārslimotas vīrusu vai baktēriju infekcijas. Bērns nevar “izslimot” psoriāzi vienu reizi un pēc tam kļūt imūns.

Psoriāzei raksturīgi paasinājuma un remisijas periodi. Remisija nozīmē, ka simptomi mazinās vai uz laiku gandrīz izzūd. Paasinājums nozīmē, ka parādās jauni izsitumi vai esošie kļūst izteiktāki.

Daļai bērnu psoriāzes simptomi var mazināties ilgstoši, bet citiem slimība var atkārtoties. Tas, vai bērns “izaugs” no psoriāzes, nav droši prognozējams. Tāpēc svarīga ir pareiza diagnoze, regulāra novērošana un vecumam atbilstoša ārstēšana.

Psoriāzes sekas bērnam un iespējamās komplikācijas

Psoriāze bērnam var ietekmēt ne tikai ādu. Tā var ietekmēt pašapziņu, miegu, sportu, attiecības ar vienaudžiem, skolas vai bērnudārza ikdienu un ģimenes emocionālo slodzi.

Iespējamās sekas:

• nieze un miega traucējumi;
• sāpes plaisu vai iekaisuma dēļ;
• sakasījumi un ādas bojājumi;
• nagu izmaiņas;
• izvairīšanās no sporta, baseina vai īsāka apģērba;
• kauns par redzamiem izsitumiem;
• trauksme vai pazemināta pašapziņa;
• locītavu sūdzības;
• retāk — plašas vai smagas psoriāzes formas.

Bērniem tas nenozīmē, ka šīs problēmas noteikti attīstīsies, bet nozīmē, ka ārsts jāinformē par locītavu sāpēm, svara problēmām, nogurumu, miega traucējumiem vai emocionālām grūtībām.

Psoriāze bērniem un locītavu sāpes

Bērniem ar psoriāzi retāk, bet iespējams, var attīstīties psoriātiskais artrīts — iekaisīga locītavu slimība. Vecākiem īpaši jāievēro locītavu sāpes, pietūkums vai stīvums, jo bērns ne vienmēr prot precīzi aprakstīt simptomus.

Par iespējamu locītavu iesaisti var liecināt:

• rīta stīvums;
• locītavu sāpes;
• pietūkums ap locītavām;
• klibošana;
• atteikšanās no sporta vai rotaļām;
• sāpes papēžos vai pēdās;
• pietūkuši roku vai kāju pirksti;
• muguras sāpes ar stīvumu;
• nagu psoriāze kopā ar locītavu sūdzībām.

Bērns ne vienmēr saka “man sāp locītava”. Par locītavu iekaisumu var liecināt arī grūtības no rīta “iekustēties”, nevēlēšanās skriet, izvairīšanās no sporta nodarbībām, sūdzības par papēžiem, pietūkuši pirksti vai izteikts nogurums pēc fiziskas slodzes. Ja šādas pazīmes parādās bērnam ar psoriāzi vai nagu izmaiņām, nepieciešama ārsta izvērtēšana. Var būt vajadzīga reimatologa konsultācija.

Psoriāzes ārstēšana bērniem

Psoriāzes ārstēšana bērniem jāpielāgo bērna vecumam, slimības formai, lokalizācijai, smagumam, niezei, sāpēm, dzīves kvalitātei un ģimenes iespējām ievērot ārstēšanas plānu. Ārstēšanas mērķis ir mazināt iekaisumu, niezi, zvīņošanos, diskomfortu un paasinājumu biežumu, vienlaikus saglabājot terapijas drošību.

Bērnu ārstēšanā svarīgi:

• nepārslogot ādu ar pārāk agresīviem līdzekļiem;
• nelietot recepšu zāles bez ārsta norādījuma;
• īpaši saudzīgi ārstēt seju, ādas krokas un dzimumorgānu apvidu;
• izvēlēties vecumam atbilstošus līdzekļus;
• sekot līdzi terapijas efektam un blaknēm;
• nepārtraukt ārstēšanu patvaļīgi;
• iesaistīt vecākus un bērnu ārstēšanas plānā.

Ādas kopšana un mitrināšana

Ādas mitrināšana ir bērnu psoriāzes aprūpes pamats. Tā neaizstāj ārstēšanu, bet palīdz mazināt sausumu, niezi un plaisāšanu. Mitrinošus līdzekļus var lietot regulāri, īpaši pēc mazgāšanās.

Ikdienā ieteicams:

• mazgāt bērnu remdenā, nevis karstā ūdenī;
• izvēlēties maigus mazgāšanās līdzekļus;
• izvairīties no spēcīgi aromatizētiem produktiem;
• pēc mazgāšanās uzklāt mitrinošu līdzekli;
• neberzt ādu ar rupju dvieli;
• neplēst zvīņas;
• izvēlēties mīkstu, nekairinošu apģērbu.

Lokālā terapija bērniem

Lokālā terapija nozīmē līdzekļus, ko uzklāj tieši uz ādas. Tā bieži ir pirmā ārstēšanas izvēle vieglas vai lokalizētas psoriāzes gadījumā.

Lokālā terapija var ietvert:

• mitrinošus līdzekļus;
• lokālus pretiekaisuma līdzekļus;
• D vitamīna analogus;
• keratolītiskus līdzekļus zvīņu mazināšanai;
• galvas ādai piemērotus šķīdumus, putas vai šampūnus;
• īpaši saudzīgus līdzekļus sejai un ādas krokām.

Recepšu ziedes bērniem jālieto tikai ārsta norādītā veidā. Īpaši svarīgi tas ir hormonālu jeb kortikosteroīdu līdzekļu gadījumā, jo bērnu āda ir jutīgāka un dažās zonās blakņu risks ir lielāks. Bērniem nedrīkst patstāvīgi lietot pieaugušajiem izrakstītas ziedes.

Fototerapija bērniem

Fototerapija ir medicīniski kontrolēta ārstēšana ar noteiktu ultravioleto starojumu. Tā var būt piemērota atsevišķiem bērniem ar plašāku vai grūtāk kontrolējamu psoriāzi, bet to nosaka ārsts.

Fototerapija nav tas pats, kas sauļošanās vai solārijs. Solāriju bērnu psoriāzes ārstēšanai nedrīkst izmantot. Medicīniskā fototerapija notiek ar noteiktu starojuma veidu, devu un ārsta uzraudzību.

Recepšu zāles un sistēmiskā terapija bērniem

Sistēmiskā terapija nozīmē ārstēšanu, kas iedarbojas uz visu organismu. To bērniem apsver tikai noteiktos gadījumos — piemēram, ja psoriāze ir vidēji smaga vai smaga, plaša, būtiski ietekmē dzīves kvalitāti vai nav kontrolējama ar lokālu terapiju.

Šāda terapija prasa rūpīgu ārsta izvērtēšanu, drošības pārbaudes un regulāru uzraudzību. Vecākiem nevajadzētu patstāvīgi sākt, pārtraukt vai mainīt sistēmisku terapiju.

Bioloģiskā un mērķterapija bērniem

Bioloģiskā un mērķterapija ir mūsdienīga ārstēšanas pieeja noteiktiem bērniem un pusaudžiem ar vidēji smagu vai smagu psoriāzi. Tā iedarbojas uz konkrētiem iekaisuma mehānismiem, kas piedalās psoriāzes attīstībā.

Šī terapija nav nepieciešama visiem bērniem. To apsver tikai tad, ja ir medicīniskas indikācijas, un ārstēšana notiek speciālista uzraudzībā.

Kāpēc bērnu ārstēšanā nedrīkst pašārstēties?

Bērnu āda ir jutīgāka, un ārstēšanas drošība ir īpaši svarīga. Nepareizi lietoti līdzekļi var kairināt ādu, izraisīt blaknes, maskēt citu slimību vai aizkavēt pareizu diagnozi.

Bērnam nevajadzētu patstāvīgi lietot:

• pieaugušajiem izrakstītas recepšu ziedes;
• stiprus lokālus pretiekaisuma līdzekļus bez ārsta norādījuma;
• pretsēnīšu līdzekļus, ja sēnīte nav apstiprināta;
• antibiotikas bez ārsta norādījuma;
• agresīvus pīlingus vai zvīņu mehānisku noņemšanu;
• solāriju vai nekontrolētu UV iedarbību.

Biežākās vecāku kļūdas bērnu psoriāzes gadījumā

Bērnu psoriāzes gadījumā vecāki bieži cenšas palīdzēt ātri, taču dažas darbības var pasliktināt ādas stāvokli vai aizkavēt pareizu diagnozi.

Biežākās kļūdas ir:

• ilgstoši ārstēt izsitumus kā alerģiju, sēnīti vai “sausu ādu” bez ārsta apskates;
• lietot pieaugušajam izrakstītas recepšu ziedes bērnam;
• pārtraukt ārsta nozīmētu ārstēšanu uzreiz pēc pirmā uzlabojuma;
• mehāniski plēst zvīņas vai agresīvi berzt ādu;
• lietot smaržīgus, kairinošus kosmētikas līdzekļus;
• pārāk karsti mazgāt bērnu;
• ignorēt izsitumus pēc angīnas vai kakla infekcijas;
• ignorēt nagu izmaiņas vai locītavu sāpes;
• izmantot solāriju vai nekontrolētu sauļošanos kā ārstēšanu;
• balstīt ārstēšanu tikai uz citu vecāku pieredzi sociālajos tīklos.

Pareiza pieeja ir dermatologa vai pediatra izvērtēšana, maiga ādas kopšana, vecumam atbilstoša terapija un regulāra slimības novērošana.

Ko darīt bērna psoriāzes paasinājuma laikā?

Paasinājuma laikā bērnam var pastiprināties nieze, apsārtums, zvīņošanās, parādīties jauni perēkļi vai plaisas. Vecākiem svarīgi rīkoties mierīgi un nepasliktināt ādas kairinājumu.

Paasinājuma laikā ieteicams:

• turpināt ārsta nozīmēto ārstēšanu;
• regulāri mitrināt ādu;
• mazgāties remdenā ūdenī;
• neļaut bērnam kasīt vai plēst zvīņas;
• nogriezt nagus īsākus, lai mazinātu sakasījumu risku;
• izvēlēties mīkstu apģērbu;
• izvairīties no jauniem kairinošiem kosmētikas līdzekļiem;
• pierakstīt iespējamos paasinājuma faktorus;
• sazināties ar ārstu, ja paasinājums ir plašs, sāpīgs vai neuzlabojas.

Ja izsitumi strauji izplatās, bērnam ir drudzis, stipras sāpes, plašs ādas apsārtums, pūslīši, nespēks vai infekcijas pazīmes, nepieciešama steidzama ārsta palīdzība.

Bērna psoriāzes aprūpē svarīga ir ne tikai ārsta nozīmēta terapija, bet arī saudzīga ikdienas ādas kopšana un emocionāls atbalsts.

Bērna ikdiena: skola, bērnudārzs, sports, baseins un pašapziņa

Bērns ar psoriāzi parasti var turpināt ikdienas aktivitātes — iet skolā, bērnudārzā, sportot un piedalīties rotaļās. Tā kā psoriāze nav lipīga, bērnu nav jāizolē no vienaudžiem.

Bērnu nevajadzētu izslēgt no sporta vai baseina tikai psoriāzes dēļ. Ierobežojumi var būt vajadzīgi tikai tad, ja āda ir stipri saplaisājusi, sāpīga, asiņo, ir infekcijas pazīmes vai bērnam pašam ir izteikts diskomforts. Pēc baseina ieteicams noskalot hlorēto ūdeni un uzklāt mitrinošu līdzekli. Ja bērnam ir redzami izsitumi, skolotājam vai trenerim var īsi paskaidrot, ka tā nav lipīga slimība.

Redzami izsitumi var ietekmēt bērna pašapziņu. Bērns var baidīties no jautājumiem, komentāriem, pārpratumiem vai ķircināšanas. Vecākiem svarīgi bērnam saprotami paskaidrot, ka psoriāze nav viņa vaina un nav lipīga.

Praktiski ieteikumi:

• bērnam jāzina vienkārša frāze, kā paskaidrot slimību, piemēram: “Tā ir mana ādas slimība, tā nav lipīga”;
• skolotāju vai audzinātāju var informēt, ja izsitumi ir redzami vai bērnam vajadzīgs atbalsts;
• sportu parasti var turpināt, ja āda nav stipri sāpīga vai saplaisājusi;
• baseinu var apmeklēt, ja āda nav stipri bojāta, bet pēc peldes jānoskalojas un jāmitrina āda;
• jāizvairās no apģērba, kas berž psoriāzes perēkļus;
• jāņem vērā bērna emocionālā pašsajūta.

Uzturs, svars un dzīvesveids bērnu psoriāzes gadījumā

Nav vienas īpašas diētas, kas izārstētu bērnu psoriāzi. Tomēr veselīgs uzturs, pietiekams miegs, regulāras fiziskās aktivitātes un veselīga ķermeņa svara uzturēšana var palīdzēt kopējai veselībai un slimības kontrolei.

Bērnam ar psoriāzi ieteicams:

• ēst sabalansētu uzturu;
• uzturēt veselīgu ķermeņa svaru;
• pietiekami gulēt;
• kustēties atbilstoši vecumam un pašsajūtai;
• mazināt hronisku stresu;
• izvairīties no ādas traumēšanas;
• savlaicīgi ārstēt infekcijas;
• regulāri mitrināt ādu.

Vecākiem nevajadzētu bez ārsta vai uztura speciālista norādījuma bērnam ieviest ļoti ierobežojošas diētas. Bērnam augšanai nepieciešamas pilnvērtīgas uzturvielas, tāpēc nepamatoti uztura ierobežojumi var kaitēt.

Kas ir pierādīts, par ko vēl diskutē un pie kā strādā medicīna?

Kas ir labi pierādīts

Ir labi pierādīts, ka psoriāze bērniem nav lipīga infekcija un ka slimības pamatā ir imūnsistēmas regulācijas izmaiņas un ģenētiska nosliece. Pierādīta ir arī infekciju, īpaši streptokoku tonsilīta, nozīme kā paasinājuma vai pilienveida psoriāzes provocējošam faktoram bērniem.

Ir labi pierādīts, ka bērnu psoriāze jāvērtē ne tikai kā ādas problēma, bet arī pēc ietekmes uz dzīves kvalitāti, niezi, miegu, emocionālo pašsajūtu un iespējamu locītavu iesaisti.

Par ko nepieciešama individuāla pieeja

Individuāla pieeja nepieciešama ārstēšanas izvēlē. Bērniem terapiju ietekmē vecums, perēkļu lokalizācija, slimības smagums, ģimenes līdzestība, blakusslimības un drošības apsvērumi. Nav vienas ārstēšanas shēmas, kas der visiem bērniem.

Tāpat individuāli jāvērtē uzturs, sportošana, baseins, ādas kopšana, bērna emocionālā pašsajūta un nepieciešamība informēt skolu vai bērnudārzu.

Pie kā strādā medicīna

Mūsdienu dermatoloģija strādā pie drošākas un precīzākas bērnu psoriāzes ārstēšanas. Attīstības virzieni ietver personalizētu terapiju, bioloģisko un mērķterapiju noteiktiem pacientiem, labāku dzīves kvalitātes novērtēšanu, agrīnu psoriātiskā artrīta atpazīšanu un ģimenes izglītošanu.

Svarīgs mērķis ir ārstēt ne tikai ādu, bet arī palīdzēt bērnam normāli piedalīties ikdienas dzīvē — skolā, sportā, draudzībā un ģimenes aktivitātēs.

Kad jāvēršas pie dermatologa vai pediatra?

Pie ārsta jāvēršas, ja bērnam ir atkārtoti, nepārejoši vai neskaidri ādas izsitumi, īpaši ja tie zvīņojas, niez, parādās pēc infekcijas vai skar galvas ādu, seju, ādas krokas, nagus vai autiņbiksīšu zonu.

Dermatologa vai pediatra konsultācija nepieciešama, ja:

• izsitumi nepāriet vai atkārtojas;
• izsitumi izplatās;
• ir stipra nieze;
• āda plaisā, sāp vai asiņo;
• ir galvas ādas zvīņošanās;
• ir nagu izmaiņas;
• izsitumi parādās pēc angīnas vai infekcijas;
• ir locītavu sāpes vai rīta stīvums;
• bērns izvairās no skolas, sporta vai baseina;
• ir emocionāls diskomforts;
• ārstēšana nepalīdz;
• diagnoze nav skaidra.

Steidzama palīdzība jāmeklē, ja bērnam ir plašs ādas apsārtums, stipras sāpes, drudzis, nespēks, pūslīši, strauji pasliktinošs stāvoklis vai infekcijas pazīmes bojātā ādā.

Atsauces un autoritatīvi avoti

• Latvijas klīniskās rekomendācijas: Psoriāze. Latvijas Dermatovenerologu asociācija
• Rīgas Stradiņa universitāte: Psoriāze bērniem Latvijā — epidemioloģija, klīnika, terapija
• Slimību profilakses un kontroles centrs
• Lielbritānijas Nacionālais veselības un aprūpes izcilības institūts (NICE): psoriāzes izvērtēšana un ārstēšana
• Amerikas Dermatoloģijas akadēmijas asociācija: psoriāzes klīniskās vadlīnijas
• Amerikas Dermatoloģijas akadēmija un Nacionālais psoriāzes fonds: pediatriskās psoriāzes aprūpes vadlīnijas
• DermNet: psoriāze bērniem
• DermNet: pilienveida psoriāze
• DermNet: psoriāze
• DermNet: psoriāzes ārstēšana
• Britu Dermatologu asociācija: psoriāze bērniem un jauniešiem — informācija pacientiem
• Britu Dermatologu asociācija: psoriāze — pārskats pacientiem
• Eiropas Dermatoloģijas forums un EuroGuiDerm: psoriāzes vadlīnijas
• Eiropas Reimatoloģijas asociāciju alianse (EULAR): ieteikumi psoriātiskā artrīta ārstēšanai
• PubMed: pediatriskās psoriāzes pētījumi un pārskati
• PubMed: pilienveida psoriāze bērniem un streptokoku infekcija

Medicīniska atruna

Šajā rakstā sniegtā informācija ir paredzēta informatīviem un izglītojošiem mērķiem un neaizstāj ārsta konsultāciju, diagnostiku vai ārstēšanu. Ja bērnam ir zvīņaini vai atkārtoti ādas izsitumi, galvas ādas lobīšanās, nagu izmaiņas, locītavu sāpes, izsitumi pēc infekcijas vai citas pazīmes, nepieciešams vērsties pie dermatologa, pediatra vai cita atbilstoša speciālista. Pašdiagnostika un pašārstēšanās bērniem var būt kļūdaina un aizkavēt atbilstošas ārstēšanas uzsākšanu, īpaši ja tiek lietotas recepšu ziedes vai citi medikamenti bez ārsta norādījuma. Smagu, strauji pasliktinošos vai augsta riska simptomu gadījumā, piemēram, plaša ādas apsārtuma, sāpīgas lobīšanās, drudža, izteikta nespēka, pūslīšu, strauji pieaugošu sāpju vai infekcijas pazīmju gadījumā nekavējoties jāmeklē neatliekama medicīniska palīdzība.

Satura autors

Dermatoloģe Dr. med. Dace Buile